Par privatizācijas sertifikātu

paātrinātu izmantošanu

Projekts

Privatizācijas sertifikātu

paātrinātas izmantošanas pamatprincipi

I. Mērķi

Radikāli paātrināt privatizācijas sertifikātu izmantošanu un to pamatā pabeigt 1997.gadā.

Paātrināt par īpašuma kompensācijas sertifikātiem privatizējamo objektu nodošanu privatizācijā.

Līdz 1997.gada beigām visiem sertifikātu īpašniekiem nodrošināt iespēju normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos izmantot privatizācijas sertifikātus zemes, dzīvojamo māju un uzņēmumu privatizācijā.

II. Sertifikātu izmantošanas pamatprincipi un galvenie pasākumi

1. Privatizācijas sertifikātu paātrinātas izmantošanas veids:

Vienkāršot privatizācijas procedūru un par sertifikātiem privatizējamo objektu sākotnējās cenas noteikšanu, lai nodrošinātu valsts un pašvaldību īpašuma absolūtā vairākuma privatizācijas iespējas līdz 1997.gada 31.decembrim tādā veidā, ka privatizācijas pieteikumi tiek iesniegti, vienlaikus iesaldējot kontā nepieciešamo sertifikātu skaitu, bet citas darbības tiek veiktas līdz 1999.gada beigām.

2. Sertifikātu paātrinātas izmantošanas kārtība:

a) privatizācijas sertifikātu lielāko daļu izlieto līdz 1997.gada 31.decembrim, piesakoties uz noteiktu objektu (objekta numura piešķiršanas un parakstīšanās kārtība tiek noteikta līdz 1997.gada 1.martam) vai norādot kopīgo ieguldījumu fondu, bet citus darbus (piemēram, zemes pirkuma līguma slēgšanu un sertifikātu dzēšanu) veic pēc tam;

b) parakstīšanās uz konkrēto objektu notiek bankā, kurā ir privatizācijas sertifikātu konts, tipveida veidlapā norādot objekta (fonda) numuru un privatizācijas sertifikātu skaitu, samaksājot par bankas operāciju un LPA, VZD pakalpojumiem;

c) apmaksājamais sertifikātu skaits tiek noteikts atbilstoši sākotnējai cenai, ja tiek privatizēts lietošanā esošais objekts vai izmantotas pirmpirkuma tiesības, bet izsoles gadījumā dalībniekiem tiek paziņota tikai privatizējamo objektu sākotnējā cena un izsoles rezultāti.

3. Kompensācijas sertifikāti tiks izmantoti privatizācijā līdz 2000.gadam:

a) nodrošinot pašreiz paredzētās priekšrocības dzīvokļu un neapbūvētās zemes privatizācijā;

b) 1997.gadā sagatavojot pilnīgi vai daļēji par īpašuma kompensācijas sertifikātiem privatizējamo īpašuma objektu sarakstu (piemēram, būvgabali lauku apvidos un mežu zemes);

c) nosakot, ka daļa no neapbūvētās zemes un privatizēto uzņēmumu lietojumā esošās zemes pārdošanas ieņēmumiem tiek sistemātiski (piemēram, divas reizes gadā) izmaksāta kompensācijas sertifikātu saņēmējiem.

4. Lai nodrošinātu paātrinātu privatizācijas sertifikātu izmantošanas uzsākšanu, jāpieņem šādi lēmumi:

a) jāapstiprina sertifikātu paātrinātas izmantošanas pamatprincipi (š.g. oktobris);

b) jāizveido valdības darba grupa, kura izstrādās detalizētu sertifikātu paātrinātas izmantošanas programmu un koordinēs dažādu valsts institūciju darbību, saskaņojot normatīvo aktu izmaiņas (š.g. oktobris; decembris);

c) jāapstiprina sertifikātu paātrinātas izmantošanas programma (š.g. novembris);

d) jāprecizē zemesgabalu ierādīšanas un reģistrācijas un zemes reformas pabeigšanas termiņi un kārtība kā lauku apvidos, tā pilsētās (š.g. decembris);

e) ņemot vērā valsts īpašuma un budžeta parādu apsekojuma rezultātus, jānolemj par sertifikātu īpatsvaru atsevišķu valsts īpašuma grupu privatizācijā, kā arī par valsts un pašvaldību budžetu parādu kapitalizācijas kritēriju grozīšanu (š.g. decembris);

f) jānosaka īpašuma kompensācijas sertifikātu īpatsvars neapbūvētās zemes privatizācijā un privatizēto objektu aizņemtās zemes privatizācijā. Apbūvētās zemes pārdošanas cena paātrinātajā privatizācijā jānosaka vienkāršotā veidā, nediferencējot pa zemes gabaliem viena pagasta vai pilsētas vērtību zonas robežās (š.g. decembris);

g) jānolemj, kuri likumprojekti jāpieņem Satversmes 81.panta kārtībā (1997.gada aprīlis—jūnijs);

h) jāatceļ ierobežojumi sertifikātu tirdzniecībai, izņemot starpniekdarbību, t.i., darījumiem uz klientu rēķina (1997.g. janvāris);

i) jāvienkāršo nosacījumi, pie kuriem var tikt privatizēta zeme, uz kuras atrodas privatizētie uzņēmumi (š.g. decembris);

j) jāsamazina naudas ieskaitījumi valsts īpašuma privatizācijas fondos par pašvaldību īpašuma privatizāciju, ja pašvaldības ļauj vairāk nekā 50 procentu no privatizācijas maksājumiem veikt ar sertifikātiem.

5. Citi pasākumi, kuri nepieciešami sertifikātu paātrinātā izlietošanā :

a) jāpabeidz valsts īpašuma apsekojums (š.g. oktobris);

b) LPA: līdz 1996.gada novembrim jāsagatavo privatizācijai nododamo un par sertifikātiem privatizējamo uzņēmumu saraksti;

c) jāsagatavo normatīvo aktu grozījumi, kuri atbilst jaunajai sertifikātu izmantošanas programmai (š.g. decembris);

d) LPA: jāpabeidz privatizējamo (privatizēto) uzņēmumu parādu kapitalizācijas iespēju izvērtēšana (š.g. decembris);

e) LPA: līdz 1997.gada jūlijam jāpabeidz to uzņēmumu atlase, kuru vadītājiem ir tiesības izmantot vadības privatizācijas metodi;

f) LPA: līdz 1997.gada jūlijam jāsagatavo publiskajā piedāvājumā pārdodamo akciju saraksts, kurā jāiekļauj arī līdz šim privatizēto uzņēmumu akcijas;

g) LPA: jāsagatavo kopīgo ieguldījumu fondiem pārdodamo valstu kapitāla daļu saraksts un jānosaka to sākotnējā vērtība;

h) VZD: lai nodrošinātu īpašuma kompensācijas sertifikātu paātrinātu izmantošanu, 1997.gadā jāpabeidz gan privatizējamo un privatizēto uzņēmumu lietotās zemes, gan potenciālo apbūves zonu apsekošana lauku apvidos (pašvaldību lēmumiem par to teritoriālplānojumu un nodošanu privatizācijai jābūt pieņemtiem);

i) bankās jāpabeidz sertifikātu elektroniskās norēķinu sistēmas ieviešana (1997.g. 1.ceturksnis);

j) jāizveido “Latvijas Vēstneša” iknedēļas pielikums, kurā tiks apkopoti visi gan valsts, gan pašvaldību īpašuma privatizācijas sludinājumi un informatīvie materiāli (1997.gada 1.ceturksnis);

k) jānodrošina privatizācijas sertifikātu izmantošanā iesaistīto institūciju darbinieku apmācība un informatīvo materiālu (bukleti, brošūras) sagatavošana (1997.gada 1.ceturksnis).

Papildinformācija

par privatizācijas sertifikātiem un to segumu

1. Ziņas par īpašuma kompensācijas sertifikātiem

Kompensācijas sertifikāti piešķirti 53 tūkst. iedzīvotāju 101 milj. latu nominālvērtībā, t.sk.:

— 2 milj. latu nominālvērtībā par neatdotajiem (bojā gājušajiem) uzņēmumiem;

— 3 milj. latu nominālvērtībā par atdoto objektu vērtības samazinājumu;

— 0,9 milj. latu nominālvērtībā par 544 zemes īpašumiem pilsētās, un apmierināti 48 procenti no kompensācijas pieprasījumiem;

— 88 milj. latu par 41 tūkst. zemes īpašumu (770 tūkst. ha) lauku apvidos (ir izpildīti 49% no kompensācijas pieprasījumiem);

— 1020 iedzīvotājiem par nacionalizētajiem namiem.

Kompensācija pieprasīta kopumā par 1179 tūkst. hektāru lauku apvidus zemi, t.sk. 342 tūkst. hektāru apmežoto zemi.

2. Ziņas par privatizējamo valsts mežu zemi

Kopumā tiek prognozēts 1231 tūkst. hektāru mežu nodošana privātīpašumā un pašvaldību īpašumā (t.sk. 77,5 tūkst. ha meža nodošana pašvaldībām) 286 milj. latu vērtībā (ar vidējo meža novērtējumu 756 lati par hektāru).

Īpašuma tiesību atjaunošana ir pieprasīta par 860 tūkst. hektāru meža.

Līdz 1.10.1996. Valsts zemes dienests ir aprēķinājis par privatizācijas sertifikātiem privatizējamā meža vērtību 37 tūkst. saimniecību 180 tūkst. hektāru platībā ar kopējo vērtību 70 milj. latu.

Valsts meža dienests prognozē, ka kopumā tiks privatizēti, t.sk. par sertifikātiem, 185 tūkst. hektāru meža un 115 tūkst. hektāru meža paliks nepieprasīti, bet valsts mežsaimniecību uzņēmumu rīcībā paliks 1626 tūkst. hektāru meža (1935. gadā 1390 tūkst. ha meža).

Privatizācijas sertifikātu segums ar meža zemēm veido 185 tūkstoši hektāri meža 140 milj. latu vērtībā, kuri tiks privatizēti zemes reformas gaitā par sākotnējo cenu un apmēram 100 tūkst. hektāru meža, kuri tiks pārdoti izsolēs par kopējo pārdošanas cenu 300 līdz 500 milj. latu.

Konkrēto meža gabalu atrašanās vieta, platība un vērtība var tikt noteikta līdz 1997. gada maijam.

3. Ziņas par pilsētas zemi

Pēc Valsts zemes dienesta informācijas, Latvijas pilsētu zemes kopējā platība ir 122 tūkst. hektāru ar vidējo vērtību 2156 milj. latu, t.sk.:

— Rīgā — 30 tūkst. hektāru (1428 milj. latu vērtībā);

— citās republikas nozīmes pilsētās — 35 tūkst. hektāru (574 milj. latu vērtībā);

— pārējās pilsētās — 56 tūkst. hektāru (153 milj. latu vērtībā).

Rīgā un citās republikas pilsētās tiek prognozēta 6,5 tūkst. hektāru zemes īpašuma tiesību atjaunošana. Līdz 1996. gada 1. oktobrim apmierināti 58 procenti īpašuma atjaunošanas pieprasījuma.

Privatizējamo zemi var sadalīt trīs grupās:

— pirmā grupa — 60 līdz 66 tūkst. individuālo vienģimeņu māju būvgabali 7,0 līdz 8,0 tūkst. hektāru platībā ar kopējo zemes novērtējumu 75 līdz 85 milj. latu. Šo būvgabalu vidējā vērtība ir:

Rīgā — 4,65 lati par kvadrātmetru (~2,6 procenti no kopplatības);

citās republikas nozīmes pilsētās — 1,62 lati par kvadrātmetru (~5,7 procenti no kopplatības);

pārējās pilsētās — 0,28 lati par kvadrātmetru (~8 procenti no kopplatības);

— otrā grupa ir pārējā fizisko personu lietotā zeme (garāžas, vasarnīcas, u.c.) 2,0 līdz 3,0 tūkst. hektāru platībā 15,0 līdz 20,0 milj. latu vērtībā;

— trešā grupa ir rūpnieciskā zeme aptuveni 5 līdz 10 tūkst. hektāru, kuras vērtību un platību varēs precizēt tikai 1997. gada 1. pusgadā, kad tiks pabeigta visu privatizēto un privatizējamo valsts uzņēmumu zemes analīze.

Privatizācijas departamenta direktora vietnieks A.Bernāns

Sertifikātu seguma prognoze (ieskaitot jau izlietotos sertifikātus)

(22.10.96.)

Objektu grupa Cenas noteikšanas Pārdošanas

metode cena

(milj. Ls)

1. Lauku apvidus zeme pagasta zemes vidējā kadastrālā vērtība

(120–200 Ls/ha) 120–150

2. Pilsētu zeme vērtību zonas vidējā cena (0,1–10 Ls/m2) 140–170

t.sk. — individ. būvgabali vērtību zonas vidējā cena 90–100

— privatizēto objektu

būvgabali vērtību zonas vidējā cena 50–70

3. Mežu zeme mežaudzes un zemes kopējā vērtība

(vidēji 576 Ls/ha) 440–650

t.sk. — šobrīd lietošanā

nenodotā zeme izsoles cena 300–500

— lietošanā nodotā valsts noteiktā cena 140–150

4. Dzīvokļi un nedzīv.

telpas 2 sertif./m2 vai novērtējums 900–1000

5. Uzņēmumi un statūtsa- sākotnējā cena (darbinieki), izsoles cena

biedrību kapitāla daļas (publiskais piedāvājums vai izsole) 1300–1600

t.sk. akciju publiskais

piedāvājums izsoles cena (10–15 Ls/akcija) 1000–1200

Kopā (pa visām objektu

grupām) 2900–3600

t.sk. — par izsoles cenu akciju un mežu kopējā sākotnējā

cena — 200 milj. Ls 1300–1700

— par sākotnējo cenu 1600–1900