VALDĪBAS VIEDOKLIS

Ministru kabineta

5. novembra sēde

Vakar Ministru kabinets akceptēja grozījumu projektu likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”. Grozījumi izstrādāti, lai ieviestu īpašus noteikumus uzņēmumu grupās ietilpstošu uzņēmumu aplikšanai ar nodokļiem. Tiks radīta iespēja uzņēmumu grupu uzņēmumiem segt vienam otra zaudējumus, samazinot tā uzņēmuma, kurš strādājis ar peļņu, apliekamo ienākumu par summu, kura nepārsniedz otras grupas zaudējumus.

Akceptēti grozījumi MK noteikumos “Par skaidrās naudas izņemšanu no juridisku personu kases”. Šie grozījumi paredz konkretizēt un paplašināt pašvaldību piedalīšanos nodokļu iekasēšanā un piesaistīt pašvaldību policiju skaidrās naudas izņemšanā no juridisku personu kases.

Valdība akceptēja valsts uzņēmuma “Valsts Tukuma skaitļošanas centrs” likvidāciju.

Ministru kabinets akceptēja noteikumus “Par kompensāciju aviopasažieriem atteiktas iekāpšanas gadījumā”. Noteikti pārvadātāja pienākumi un kārtība, kādā aviopasažieriem sniedzama kompensācija virspārdota lidojuma un atteiktas iekāpšanas gadījumā, ja pārvadātājs veic regulārus lidojumus.

Akceptēti grozījumi MK noteikumos “Par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā”. Grozījumi paredz ikgadējās mērķsubsīdijas no valsts budžeta pašvaldību budžetiem, lai segtu izdevumus, kuri radušies, izmantojot sabiedrisko transportu šādām personām: 1. un 2. grupas invalīdiem, bērniem invalīdiem, personai, kura pavada 1. grupas invalīdu vai bērnu invalīdu, bērniem ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem un politiski represētajiem. Noteikumi stājas spēkā ar 1997. gada 1. janvāri.

Valdība akceptēja MK noteikumus “Par Aviācijas meklēšanas un glābšanas dienesta koordinācijas centra un Jūras administrācijas Meklēšanas un glābšanas dienesta koordinācijas centra darbību aviācijas un jūras avārijas gadījumos”, kuri nosaka šo dienestu darbību, pienākumus un atbildību, kā arī operatīvo sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām, juridiskajām un fiziskajām personām, organizējot un veicot meklēšanas un glābšanas pasākumus aviācijas un jūras avārijas gadījumos, kad apdraudēta cilvēku dzīvība.

Akceptēti noteikumi “Par narkotisko un tām pielīdzināmo psihotropo zāļu receptēm”. Tie nosaka recepšu veidlapas formu narkotisko un tām pielīdzināto psihotropo zāļu izrakstīšanai, šo veidlapu tipogrāfiskās iespiešanas, centralizētās glabāšanas, izsniegšanas, uzskaites un izrakstīšanas kārtību.

Akceptēti noteikumi “Par valsts nodevu par LR pasu un citu personu apliecinošu un tiesību apliecinošu dokumentu izsniegšanu”. Valsts nodevas likme par pases izsniegšanu ir pieci lati. Nodevas likme par pases izsniegšanu vecuma pensionāriem, pirmās un otrās grupas invalīdiem, bērniem līdz 16 gadu vecumam un personām, kuras saņem pasi, sasniedzot 16 gadu vecumu, viens lats. Par atkārtotu pases izsniegšanu nodeva iekasējama divkāršā apmērā. Ja pase nozaudēta atkārtoti divu gadu laikā — pieckārtīgā apmērā. No valsts nodevas ir atbrīvotas personas, kas atrodas pilnā valsts apgādībā. Noteikumi stājas spēkā ar 1996. gada 15. novembri.

Ministru kabinets akceptēja rīkojumu “Par Latvijas Republikas valdības un Slovakijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību”.

Akceptēts un nosūtīts izskatīšanai Saeimā grozījumu projekts likumā “Par pašvaldībām”. Projekts paredz veidot rajonu padomes kā koleģiālu lēmējinstitūciju. Rajona padomi veidos attiecīgā rajona pagastu padomju un pilsētu domju priekšsēdētāji. Padomes lēmumu un funkciju izpildei tiks iecelts izpilddirektors. Paredzams, ka rajona padomes nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus rajonā, izveidos un uzturēs rajona skolu valdi, nodrošinās civilās aizsardzības sistēmas darbību un izstrādās rajona attīstības plānu un tā teritoriālplānojumu. Pārējās pašlaik rajonu padomju kompetencē esošās funkcijas paredzēts nodot pagastu padomēm, pilsētu domēm un valsts pārvaldes institūcijām.

Valdība konceptuāli izskatīja jautājumu par kārtību, kādā MK pārņem pašvaldību finansiālās darbības kontroli. Pamatā akceptēts Finansu ministrijas iesniegtais koncepcijas projekts. Finansu ministrijai kopīgi ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju trīs nedēļu laikā jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetā attiecīgo noteikumu projekts un priekšlikumus nepieciešamajiem grozījumiem tiesību aktos.

Akceptēts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un piešķirta Ministru kabineta balva Ls 5000 katram: režisorei Lailai Pakalniņai par radošu devumu Latvijas dokumentālajā kino, Latvijas Nacionālās operas solistam Kārlim Zariņam par augstu profesionalitāti un māksliniecisko kvalitāti dažādu stilu mūzikā un profesoram Leonīdam Vīgneram par ieguldījumu latviešu kultūras attīstībā.

Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts Alūksnes rajona Kalncempju pagasta Brīvdabas muzeja vadītājam Viktoram Ķirpam, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklei Benitai Laumanei un pasaules rekordistam Georgijam Jermolajevam.

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta 5.novembra sēdes

Vides valsts ministra Induļa Emša un pašvaldību

lietu valsts ministra Ernesta Jurkāna atbildes,

skaidrojumi un komentāri

Vispirms par valdības sēdē apspriesto konfliktsituāciju, kas saistīta ar Getliņu atkritumu izgāztuves apsaimniekošanu, izteicās Indulis Emsis:

— Šodien tika pieņemts ļoti nozīmīgs Ministru kabineta lēmums, jo faktiski izšķīrās kāda visas valsts nozīmes projekta liktenis. Lielākā daļa iedzīvotāju jau zina, kāda situācija ir izveidojusies Getliņos, kur kopš 1972.gada tiek glabāti Rīgas pilsētas sadzīves atkritumi. Diemžēl līdz 1990.gadam šajā izgāztuvē nokļuva arī ķīmiskie atkritumi. Līdz ar to Getliņi ir kļuvuši par gluži vai augoni Latvijas miesā, kas nopietni apdraud Rīgas pilsētas dzeramā ūdens krājumus un Daugavu, nemaz nerunājot par neērtībām, kas rodas apkārtējiem iedzīvotājiem. Protams, mēs nevarēsim turpmāk paciest šādu situāciju.

Tāpēc jau 1992.gadā tika uzsākti pētījumi attiecībā uz tālāko rīcību. Līdz 1993.gadam Rīgas pilsēta tos veica. Tad bija pārtraukums. Bet 1995.gadā valdība izveidoja īpašu komisiju, ko man bija tas gods vadīt un kam bija jāatrod Rīgas pilsētai jauna atkritumu deponēšanas poligona vieta. Mēs toreiz apskatījām zinātnieku piedāvātās 12 vietas, bet diemžēl trīs vietas, kuras komisija atzina par piemērotām jauna atkritumu deponēšanas poligona izvietošanai, dažādu iemeslu dēļ netika akceptētas. Galvenokārt tādēļ, ka iebilda vietējie iedzīvotāji, vietējās pašvaldības. Dažos gadījumos nebija atrisināmi finansiālie jautājumi, jo poligonu iekārtošana izrādījās pārlieku dārga. Tāpēc 1995.gada beigās manis vadītā komisija ierosināja atgriezties pie pašreizējās Getliņu izgāztuves, ļoti rūpīgi apsverot, vai nav iespējams blakus veidot jaunu izgāztuvi, pareizāk sakot, jaunu sanitāro deponēšanas poligonu, un veco izgāztuvi sanēt.

Šī projekta pētījumiem līdzekļus piešķīra Zviedrija un Japāna. Gandrīz 800 tūkstoši dolāru tika ieguldīti šīs problēmas noskaidrošanā. Tika konstatēts, ka tas ir iespējams un ka projektu var īstenot, ievērojot vides aizsardzības standartiem atbilstošas prasības. Tas mani iepriecināja, jo, atklāti runājot, es visu laiku sirds dziļumos biju skeptisks šajā jautājumā. Kaut arī pats meklēju šo jauno vietu. Bet nezināju, kas notiks ar veco izgāztuvi, ja atradīsim jaunu vietu. Šaubījos, vai tai vispār kāds pievērsīs uzmanību. Jo Rīgas pilsētu tas vairs neinteresētu — tā pārvestu savus atkritumus uz jauno deponēšanas poligonu. Līdz ar to līdzšinējā vieta paliktu uz valsts pleciem. Bet es gribēju panākt, lai Rīgas pilsēta rūpētos arī par vecās atkritumu vietas sanāciju.

Tieši tādu projektu mēs sagatavojām, piedāvājot risinājumu, pēc kura tiktu sanēta vecā vieta un izveidota jauna atkritumu izgāztuve. Turklāt abās vietās tiek savākta gāze, kas tiek izman