VALDĪBAS VIEDOKLIS

Pēc Ministru kabineta 5.novembra sēdes

Vides valsts ministra Induļa Emša un pašvaldību

lietu valsts ministra Ernesta Jurkāna atbildes,

skaidrojumi un komentāri

Turpinājums no 1.lpp.

Šī projekta pētījumiem līdzekļus piešķīra Zviedrija un Japāna. Gandrīz 800 tūkstoši dolāru tika ieguldīti šīs problēmas noskaidrošanā. Tika konstatēts, ka tas ir iespējams un ka projektu var īstenot, ievērojot vides aizsardzības standartiem atbilstošas prasības. Tas mani iepriecināja, jo, atklāti runājot, es visu laiku sirds dziļumos biju skeptisks šajā jautājumā. Kaut arī pats meklēju šo jauno vietu. Bet nezināju, kas notiks ar veco izgāztuvi, ja atradīsim jaunu vietu. Šaubījos, vai tai vispār kāds pievērsīs uzmanību. Jo Rīgas pilsētu tas vairs neinteresētu — tā pārvestu savus atkritumus uz jauno deponēšanas poligonu. Līdz ar to līdzšinējā vieta paliktu uz valsts pleciem. Bet es gribēju panākt, lai Rīgas pilsēta rūpētos arī par vecās atkritumu vietas sanāciju.

Tieši tādu projektu mēs sagatavojām, piedāvājot risinājumu, pēc kura tiktu sanēta vecā vieta un izveidota jauna atkritumu izgāztuve. Turklāt abās vietās tiek savākta gāze, kas tiek izmantota elektroenerģijas ražošanā. Turklāt blakus izgāztuvei ir atkritumu sašķirošanas un izmantošanas rūpnīca. Projekta izmaksa būtu 16 līdz 20 miljoni ASV dolāru. Tā realizācijā paredzēts iesaistīt divus ļoti nozīmīgus dāvinājumus — Globālā vides fonda (ap 4 miljoniem dolāru) un Zviedrijas valdības (2 miljoni dolāru). Tātad no šiem 16 vai 20 miljoniem 6 būtu dāvinājums. Nupat beidzās sagatavošanās darbu termiņi, un pagājušajā nedēļā Pasaules bankas pārstāvji bija ieradušies pēdējā vizītē, lai noskaidrotu Latvijas pozīciju. Mums visi dokumenti ir kārtībā, ir atbalsts no Finansu ministrijas attiecībā uz projekta iekļaušanu valsts investīciju programmā.

Taču tad seko viens liels “bet”. Nebija Rīgas pilsētas un Stopiņu pagasta pašvaldību vienošanās par kapitāla daļu sadalījumu atkritumu izgāztuves apsaimniekošanas uzņēmējsabiedrībā. Strīds ieilga. Stopiņu pagasts negribēja mainīt līdzšinējo attiecību, kur tam uzņēmumā “Getliņi —2” ir 51 procents, bet Rīgai — 49. Stopiņu pagasts iestājās par šādu proporciju arī pēc investīciju saņemšanas. Taču investīcijas ņem un garantē valdība, un nodod tālāk Rīgas pilsētai. Bet Rīgas pilsētai jāgarantē valdībai, ka nauda tiks atmaksāta. Stopiņu pagastam nav ar ko garantēt tik lielu naudu, un līdz ar to tas fiziski un praktiski nevar saņemt šo kredītu. Tāpēc, ievērojot Finansu ministrijas un Pasaules bankas prasības, bija nepieciešams, lai kontrolpakete būtu Rīgas pilsētas īpašumā. Diemžēl to neizdevās panākt vienošanās rezultātā. Tādēļ, lai projektu glābtu, atlika vienīgais ceļš — Ministru kabineta lēmums. Šodien ministri ilgi diskutēja par šo jautājumu, izskatot dažādus variantus, un vienojās, ka ir jāatbalsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvājums un jānosaka kapitāla daļas jaunajā uzņēmējsabiedrībā attiecībā 60 pret 40 par labu Rīgai. Tā atšķiras no sākotnējā projektā piedāvātā, kur bija piedāvāts 70 pret 30 par labu Rīgai. Tātad Ministru kabinets nolēma nedaudz palielināt Stopiņu pagasta ieguldījuma daļu, neraugoties uz to, ka šis pagasts šajā projektā finansiāli nepiedalās. Viņi tajā piedalās tikai ar savu zemi.

Protams, mēs papildinājām lēmumu ar vēl vienu punktu — proti, Stopiņu pagasta iedzīvotājiem projekta realizēšanas gaitā tiks sniegta visa iespējamā palīdzība, lai viņi turpmāk pēc iespējas labāk justos.

Šajā valdības sēdē piedalījās gan Purgaiļa kungs, gan Stopiņu pagasta padomes priekšsēdētājs Lūša kungs, gan Sarkaņa kungs, kas pārstāv uzņēmumu “Getliņi—2”. Un pēc sēdes izskatījās, ka viņi ir neapmierināti. Acīmredzot Stopiņu pagasts pats ir sevi iedzinis šaurā bezizejā, no kā vairs nevar izkļūt. Jo pēc viņu lēmumā paustajiem nosacījumiem nevarētu projektu realizēt. Tas būtu jāatliek un visi dāvinājumi un viss līdzšinējais darbs būtu vējā. Vide tiktu apdraudēta un Rīgai nebūtu jauna atkritumu deponēšanas poligona.

Par valdības sēdē akceptētajiem un uz Saeimu nosūtāmajiem grozījumiem pašvaldību likumā runāja Ernests Jurkāns:

— Apmēram pirms trīs nedēļām valdība bija iesniegusi parlamentā likumprojektus par grozījumiem likumā par pašvaldībām un par grozījumiem likumā par pilsētu domju un rajonu un pagastu padomju vēlēšanām. Bet deputāti pamatoti iebilda, ka nav līdz galam apsvērts, kas tad nāks šo rajona padomju vietā un kam būs jāveic līdzšinējās funkcijas rajona teritorijā. Ministru kabinets šo likumprojektu konceptuāli nedaudz izmainīja. Bet pamatā ir tas pats iepriekšējais variants par sadarbības padomi.

Būtībā šis likumprojekts konkretizē rajona padomes funkcijas, tās ievēlēšanas kārtību. Iepriekšējā likumprojektā par sadarbības padomi bija teikts, ka var izveidot institūciju. Bet mēs, konsultējoties ar speciālistiem, nonācām pie slēdziena, ka tomēr ir nepieciešams noteikt, ka rajona padome ieceļ izpilddirektoru.

Tas ir būtiski. Iecelšanas princips ir tāds — ja, pieņemsim, ir 20 pašvaldības teritorijā un 11 nobalso “par”, izpilddirektors uzskatāms par ieceltu, ja nav pretrunu ar pašvaldību likuma 8. un 9.pantu.

Vēl viena būtiska lieta. Likumprojekts, ja ir panākta vienošanās, atļauj būt arī par kaimiņu rajona padomes locekli. Lai nākotnē mēs varētu domāt par reģionu attīstību, lielāku apriņķu veidošanu. Tad arī būs svarīgas tagadējo pašvaldību teritoriju saiknes.

Likumprojektā paredzēts, ka rajonu izpilddirektoriem būs desmit pamatfunkcijas. Bet rajona padomei būs piecas pamatfunkcijas — teritoriālās attīstības plānošana, sabiedriskais transports, civilā aizsardzība, skolu valdes izveidošana un uzturēšana (izpilddirektora vietniekam esot skolu valdes priekšsēdētāja amatā) un naudas līdzekļu nodrošināšana.

Vēl jāatzīmē, ka likumprojektā par Sadarbības padomi ir ietverts priekšlikums, ka ierosinājumus dažādu jautājumu izskatīšanā varēs iesniegt Ministru prezidents, jebkurš Sadarbības padomes loceklis un ministrs, kura pārziņā ir attiecīgais jautājums.

Rajona padomes pārraudzība notiks tāpat, kā tas ir paredzēts likumā par pašvaldībām — 49. panta kārtībā, tāpat notiks likumam neatbilstošu lēmumu atcelšana vai labošana. Pēc šī likumprojekta paredzēts, ka izpilddirektora atcelšanu varēs ierosināt, ja šādu priekšlikumu ierosina vismaz trešā daļa deputātu vai arī Ministru prezidents, vai attiecīgais ministrs.

Rajona padomi, kā zināms, finansē saskaņā ar likumu par pašvaldībām. Finansēšanas principi izteikti topošajā likumā par pašvaldību izlīdzināšanu. Projektā paredzēts, ka rajona padomes kancelejas uzturēšanai paredzētos līdzekļus un skaitlisko sastāvu noteiks rajona pašvaldības. Svarīgi, ka ar tādu pieeju tiks novērsti iespējamie strīdi.

Tagad notiek pārrunas ar rajonu padomju vadītājiem, finansu nodaļu vadītājiem un pašvaldību vadītājiem, kuru teritorijās atrodas tādi objekti kā, piemēram, veco ļaužu pansionāts, par šo objektu nodošanu tām pašvaldībām, kuru teritorijās šie objekti atrodas.

Šis process turpināsies, un es domāju, ka līdz pašvaldību vēlēšanām visi objekti tiks nodoti tām pašvaldībām, kuru teritorijās tie atrodas. Protams, paliks daži objekti, kurus šis process uzreiz neskars. Piemēram, Liepājas un Jēkabpils rajonā ir gaļas kombināti, komunālās saimniecības objekti. Tos mēs nevarēsim tik ātri nodot pašvaldībām. Domājam, ka vairumā gadījumu ir jāveic šādu objektu privatizācija. Katrai rajonu padomei ir tādas pašvaldības, kuru īpašumi atrodas trijās četrās citu pašvaldību teritorijās.

Pēc tam Ernests Jurkāns atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Kā jūs vērtējat reālās iespējas pašvaldībām savā starpā par kaut ko vienoties? Par šī procesa ļoti sarežģīto raksturu liecina visiem zināmais pusgadu ilgušais strīds starp Rīgas Domi un Stopiņu pagasta pašvaldību par Getliņu izgāztuvi.

Ernests Jurkāns: — Runājot par rajonu padomi, likumā būs ierakstīti rajonā esošo pašvaldību vienošanās principi. Šodien, kad vēl nav likuma, jau notiek šīs vienošanās starp pašvaldībām daudzu jautājumu atrisināšanai.

Jautājums:— Rajona robežās ir dažāda veida pašvaldības. Tātad ja, piemēram, rajonā ir 20 pašvaldības, tad vienpadsmit mazas pašvaldības gūst pārsvaru pār pārējām, kuru starpā varētu būt arī pilsētu pašvaldības. Vai jāsaprot tā, ka pagasti varēs šādos gadījumos pilsētām diktēt savus noteikumus? Vai varbūt darbosies proporcionalitātes princips, proti, pašvaldību pārstāvjiem tiek piešķirtas balsis proporcionāli iedzīvotāju skaitam pašvaldības teritorijā? Varbūt darbosies kāds cits princips?

Ernests Jurkāns: — Šāds proporcionalitātes princips neder. Es esmu par ANO principu — katrai valstij — liela vai maza — ir viena balss. Piemēram, Liepājas rajonā ir 16 pašvaldības. Tātad rajona padomē būs 16 pārstāvji — katrs no savas pašvaldības. Man sķiet, ka, izšķirot konkrētus jautājumus, šādos apstākļos būs ievērots gan demokrātijas princips, gan koleģialitāte. Tas būs pamats tik nepieciešamajai pašvaldību sadarbībai. Es uzskatu, ka divu līmeņu (pagasti, pilsētas) pašvaldības vienlaikus nespēj labi attīstīties. Pašvaldības reformas rezultātā kļūs lielākas un finansiāli neatkarīgākas.

Jautājums: — Kas regulēs pašvaldību kancelejas darbinieku skaitu un finanses?

Ernests Jurkāns: — Ir ļoti labs piemērs Liepājas rajona padome. Viņu pašu ienākumi budžetā veido vienu procentu. Taču gan pagājušajā gadā, gan šajā gadā viņi administrācijas uzturēšanai tērē tikpat daudz, cik Daugavpils pilsēta ar 120 tūkstošiem iedzīvotāju. Šo jautājumu pilnīgi izlemj viņi paši, neviens to nenosaka “no augšas”. Taču turpmāk to noteiks šī rajona 16 pašvaldību vadītāji. Un, protams, viņi izšķirsies par optimālo variantu, nevis piekritīs izpilddirektora neracionāliem priekšlikumiem. Viņi atstās izpilddirektora rīcībā tik, cik paredz likums un nosaka Sadarbības padome. Ne vairāk. Tas ir labs modelis.

Jautājums: — Par citu tēmu. Demokrātiskā partija “Saimnieks” solīja, ka šodien demisionēs trīs valsts ministri, tajā skaitā arī jūs. Sakiet, vai tas jau ir noticis?

Ernests Jurkāns: — Man vēl ir laiks līdz pulksten 24. Es demisijas rakstu šodien vēl iesniegšu.

Mintauts Ducmanis, Vairis Ozols, “LV” nozaru redaktori

Pēc diktofona ieraksta 5.novembra preses konferencē Valdības namā