28. oktobra ārkārtas sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 183., 186.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). Šeit vienam no runātājiem ir pilnīgi taisnība, ka otrajā lasījumā guva uzvaru koncepcija, ka tēviem, kam ir bērni, nav armijā jādienē. Bet tad pamazām zūd jēga šā likuma izskatīšanai un pieņemšanai. Šim likumam ir jēga tikai tad, vienīgi tikai tad, ja tas paplašina iesaucamo loku.

Mums līdz šim bija divas papildu kategorijas, uz kuru rēķina to varēja izdarīt. Līdz ar to nokomplektējot esošās daļas un samazinot dienesta laiku par trešo daļu. Tie bija zemnieki — viens. Un bakalauri — otrs. Par zemniekiem mēs tikām pāri bez lielām problēmām, bet tad otrajā lasījumā tika iebalsots šis priekšlikums par tēviem, kam ir bērni līdz trīs gadu vecumam. Es domāju, ka jūs visu saprotat, ka Latvijā no vīriešiem vecumā līdz 27 gadiem katrā ziņā daudz vairāk ir tādu, kam ir bērnu, nekā kam nav. Un ja tiek pieņemti šie priekšlikumi. Un, ja tiek noraidīts Grīga priekšlikums, tad situācija būs tāda, ka praktiski jau nebūs, kam tajā armijā dienēt. Tāpēc mēs, Aizsardzības ministrija, ļoti lūdzam un aicinām balsot par deputāta Grīga priekšlikumu. Tiešām, arī divi bērni būs daudz lielāks stimuls mūsu nācijas izdzīvošanai.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Druvas kungs, lūdzu!

K.J.Druva (KZS, KDS, LDP). Es lūdzu atbalstīt tikko izteikto Līgotņa kunga viedokli un pieņemt to redakciju, ko komisija ir piedāvājusi.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, atbilstoši Kārtības ruļļa 101.pantam uz balsošanu kā pirmais būtu jāliek priekšlikums, kurš visvairāk atšķiras no atbildīgās komisijas priekšlikuma. Šajā gadījumā — deputāta Ābiķa kunga priekšlikums būtu balsojams pirmais. Ja mēs neatbalstīsim Ābiķa kunga priekšlikumu, tad deputāta Grīga priekšlikums ir atbalstīts, tad mums būtu jābalso komisijas viedoklis. Ja komisijas viedoklis netiks atbalstīts, tad paliks redakcija, kādā ir otrajā lasījumā nobalsotā redakcija.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikumu — 22.panta 2.apakšpunktu izteikt šādā redakcijā. Un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 17, atturas — 14. Priekšlikums ir pieņemts. Līdz ar to, godātie kolēģi, pārējie priekšlikumi vairs nav balsojami. Nav izskatāmi pēc būtības.

K.J.Druva. Tālāk mēs ejam uz 3.punktu. Frakcija “Latvijai” ir piedāvājusi izteikt 22.panta 3.punktu šādā redakcijā: “Sekmīgi valsts licencēto augstskolu pilnu laiku studējošos, pirmās augstākās izglītības ieguvējus.” Šeit tā būtība ir tāda. Ja mēs pieņemam šo piedāvāto grozījumu, principā atkal nevienam studentam vairs nav jādienē. Līdz ar to komisija to noraidīja.

Ir arī deputāta Apiņa piedāvātais grozījums. Svītrot vārdus “kā arī”, aiz vārdiem “maģistra grādu” papildinot ar tekstu, un tā tālāk. Arī šo piedāvāto grozījumu komisija noraidīja.

Tālāk ir deputāta Māra Vītola piedāvātais grozījums — izteikt 22.panta 3.punktu ... Un tā tālāk.

Un tad visbeidzot ir deputāta Jirgena priekšlikums 3.punktā, kā jūs redzat, tātad visi šie ir, kuriem mēs iesim cauri vienu pēc otra, un jūs redziet komisijas piedāvāto variantu. Tātad, lūdzu atbalstīt komisijas piedāvāto redakciju. (Starpsauciens: “Par katru priekšlikumu atsevišķiÉ”)

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Odisejs Kostanda, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

O.Kostanda (TKL). Godājamie kolēģi! Frakcijas “Latvijai” priekšlikums ir — sekmīgi valsts licencēto augstskolu pilnu laiku studējošos, personas, kas mācās maģistratūrā, kā arī bakalaura un maģistra grādu ieguvušos augstskolu absolventus — tātad iekļaut neiesaucamo personu lokā. Kā redzat, mūsu piedāvājumā militārajā dienestā neiesaucamo personu loks ir paplašināts ar bakalaura grādu ieguvējiem. Es domāju, ka, ja valdība un vispār visas partijas Latvijā vienmēr ir mīlējušas uzsvērt, ka izglītība ir mūsu prioritāte, tad galu galā arī ir jāprot to īstenot gan budžetā, par ko mēs esam runājuši, ka tas diemžēl pagaidām neatspoguļojas, gan arī citos likumos, arī konkrēti šeit, šajā likumā par obligāto militāro dienestu, ir jāparādās tam, ka mēs uzskatām izglītību par prioritāru. Es saprotu, ka jauniešus ir jāiesauc armijā, ja viņš neiestājas augstskolā, tad ir saprotams, viņš ir sasniedzis iesaukuma gadus, ir normāli, ka viņš aiziet dienēt, un tur nekādu šķēršļu nav. Bet es nesaprotu, kā ir tad, kad jaunietis ir beidzis augstskolu, kad viņš ir sagatavots kā jaunais speciālists, kad viņš ir vajadzīgs mums politikā, saimniecībā, valsts pārvaldē, administrācijā, tad pēkšņi mēs viņam sakām: “nē”, tagad uz gadu tev jātaisa pārtraukums, visu to, ko tu esi mācījies, noliec tagad plauktiņā, lai ar putekļiem apklājas, nu pēc gada, kad tu pēc dienesta atnāksi, redzēsim, ja tev vēl kaut kas būs galviņā palicis, ja tu spēsi konkurēt ar citiem... Nostādīts faktiski šādā nelīdzvērtīgā pozīcijā darba tirgū Latvijā, tad ņem un pacīnies! Es domāju, ka tādā veidā mēs “apgriežam spārnus” ne tikai šiem jauniešiem, augstskolu beidzējiem, šiem bakalauriem, mēs “apgriežam spārnus” vispār Latvijas nākotnei, Latvijas attīstībai. Šeit, mūsu priekšlikumu pieņemot, tas nebūt nenozīmē, ka šie jaunieši netiks sagatavoti valsts aizsardzībai. Manuprāt, mēs ļoti labi dzirdējām šo kompromisa variantu, diskusiju sabiedrībā, kam piekrīt gan studenti, gan piekrīt mūsu bruņoto spēku pārstāvji, zemessargi, ka studiju laikā šie jaunieši pēc speciāli akceptētas programmas izies militāro apmācību, tātad šī problēma būs atrisināta. Es aicinu kolēģus mierīgi nobalsot, lai mēs šajā likuma pantā te iestrādātu to, ka bakalauri netiek iesaukti armijā pēc augstskolas beigšanas, un pēc tam tālāk likuma tekstā atbilstoši sabiedrībā jau notikušajai diskusijai, kas mums visiem ir pieņemama, iestrādāt tālāk priekšlikumus, ka studenti savu studiju laikā izies elementāro militāro apmācību. Viss. Aicinu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Es jūs ļoti lūdzu balsot par manu priekšlikumu, jo ir vesela virkne Latvijas augstskolas, kurās nevar saņemt maģistra grādu. Savā visvienkāršākajā būtībā tā ir Latvijas Medicīnas akadēmija, kur cilvēks beidz mācības kā vispārējas prakses ārsts, tā ir profesionāla augstākā izglītība, kas nav maģistrs medicīnā. Es jūs lūdzu atbalstīt un papildināt tekstu ar vārdiem “vai augstāko profesionālo izglītību”. Es esmu godprātīgi skatījies arī uz mūsu militāristu viedokli, kad drīkst iesaukt bakalaurus, tātad, nu, es nepieprasīju... Tā kā pagājušajā reizē otrajā lasījumā tika nolemts, ka bakalauriem jādienē, tad es vienkārši lūdzu papildināt neiesaucamo sarakstu ar profesionālo augstāko mācību iestāžu absolventiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātie kolēģi! Es vēlos pakomentēt savu priekšlikumu pie 22.panta 3.punkta, kurā ierosinu no šī panta izslēgt tekstu iekavās — pirmās augstākās izglītības ieguvēji. Lieta tāda, ka šī redakcija, kāda ir atbalstīta otrajā lasījumā, ir pretrunā ar augstskolu likuma 48.panta 1.punkta redakciju, kur paredz, ka ir tiesības, ka students ir ieguvis vienu bakalaura grādu, viņam arī uzsākt studijas citā bakalaura programmā. Un tātad, neizejot obligāto militāro dienestu, vienkārši lai mēs saskaņotu šos abus likumus, savstarpēji šo likumu normas, tad būtu nepieciešams šādu priekšlikumu atbalstīt, lai nerastos situācija, ka ir viens likums ,uz kura pamata viņš nedrīkst uzsākt studijas otrajā bakalaura programmā bez obligātā valsts dienesta iziešanas, un ir otrs, kurā viņš drīkst, un tad būs praksē ļoti grūti piemērot viena vai otra likuma normas, ja šie likumi nebūs savstarpēji saskaņoti, tādēļ es lūdzu atbalstīt savu priekšlikumu šeit 17.lappusē.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

J.Vidiņš (TB). Cienītais Prezidij un cienītie deputāti! Vispirms es gribētu mazliet par procedūru, kādā veidā mēs izskatām šo likumprojektu. Mēs tagad izskatām pa... 22.pants ir, mēs izskatām frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, tagad katrs nāk uz šīs tribīnes un aizstāv tos priekšlikumus, kas tur ir pēc kādiem pieciem, desmit punktiem. Es domāju, ka tas nebūtu pareizi, ja mēs izskatām frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, tad lūdzu arī par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu balsot. Bet es gribēju atzīmēt to, ka visi šie likumi iepriekš, ja mēs viņus pieņēmām, tad šis likums vairāk nav vajadzīgs, jo kāda šī likuma jēga bija. Uzlabot mūsu Nacionālo bruņoto spēku kvalitatīvo sastāvu. Tad atkal, ja mēs šos labojumus izdarīsim, tātad atkal nebūs cilvēku armijā, kas ir ar izglītību, nebūs gudru cilvēku, ies atkal tādi, kādi gāja līdz šim, un ko mēs ar deputātu Robertu Jurdžu redzējām, pārbaudot Nacionālo bruņoto spēku vienības. Tā kāÉ (Starpsauciens: “Tev nebija labi?..”) To, ko, Lujāna kungs, jūs sakāt, to dažreiz var ņemt par nopietnu vai nevar, bet nu, es nediskutēju... Katrā ziņā, ziniet, es tiešām ar lielu atbildības sajūtu gribētu, lai jūs pieietu pie šīs lietas, jo, ja mēs atbrīvosim studentus no armijas, tad viņiem drīz, es pieļauju tādu domu, ka nebūs vairāk, kur studēt tā saucamā neatkarīgā Latvijā, jo nebūs, kas aizstāv. Paldies, es iesaku noraidīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ģirts Valdis Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamie kolēģi! Arī mēs atceramies, otrajā lasījumā arī tieši bija daudz diskusiju par šo punktu un šis arī ir viens no atslēgas punktiem. Un jāsaka, ka šeit piedāvātā redakcija, kas ir visvienalga no trijiem piedāvātajiem variantiem, viņi būtu jāskata kopsummā arī ar nākamo variantu, tur, kur atkal runā par to, ka vispār šāda apmācība mūsu valstī notiek bakalauriem vai augstskolu studentiem. Un ja mēs šobrīd it kā atbalstītu to, ka augstskolu beidzēji netiek iesaukti dienēt, tad kāpēc mums vispār jārunā par kaut kādu apmācības sistēmu. Tad mēs šeit šajā 3.apakšpunktā pieliekam punktu ar savu balsojumu, un viss tas, kas notika starplaikā starp otro un trešo lasījumu, diskusijas ar Zemessardzes vadību, ar augstskolu rektoriem, tikšanās ar studentiem, neko nenozīmē. Jo mūsu līdzšinējais priekšlikums pēc otrā lasījuma bija atrast kompromisu. Atrast kompromisu, kādu izeju, kāds ir šis kompromiss. Tie, kuri uz brīvprātības pamata apgūst, tātad viņiem tiek dota iespēja, šiem bakalauriem... tiek dota iespēja neiet dienēt. Tie, kuri ir atteikušies no šīs iespējas apgūt militāro apmācību, tie tiek paņemti, un šodien šeit šie visi trīs priekšlikumi, kuri tagad nāk — vai “Latvijai” un Apinis, arī Vītola priekšlikums — tie noņem būtības šo otro pusi nost, un līdz ar to es vienkārši aicinu šos priekšlikumus noraidīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Es arī gribu runāt vispirms par procedūru. Un proti, mēs šobrīd ļoti pareizi apspriežam 23.panta (Starpsauciens: “22. panta!”) 3.punktu, un, es domāju, mēs ļoti pareizi apskatām visus tos priekšlikumus, kuri par šo punktu ir iesniegti. Un es gribētu teikt, ka šie priekšlikumi savā starpā nebūt nav savstarpēji izslēdzoši, jo gan deputāta Apiņa priekšlikums, gan arī deputāta Vītola priekšlikums par noteiktām teksta izmaiņām — viņi ir piemērojami gan tajā redakcijā, kas 22.pantā ir nobalsoti otrajā lasījumā, gan arī frakcijas “Latvijai” priekšlikumā. Es domāju, ka šeit tas sēdes vadītājs varētu attiecīgi arī noteikt šo balsošanas kārtību, tā ka šeit nekādā gadījumā neviena priekšlikuma pieņemšana neizslēgtu balsojumu par pārējiem priekšlikumiem.

Un otra lieta, ko es gribētu vēl atgādināt, aicinot atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Tas ir tas, ka mēs jau 3.pantā nobalsojām deputāta Endziņa priekšlikumu, ka rezervē tiek ieskaitīti valsts licencēto augstskolu absolventi, kuri ir augstākās izglītības apguves laikā vai pēc tam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā apguvuši militārā dienesta pamatapmācību. Es domāju, ka, ja, šeit šis frakcijas “Latvijai” priekšlikums tiktu noraidīts, tad mēs arī faktiski atkāptos no tā, ko mēs līdz šim esam pieņēmuši, un tādēļ es aicinu atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, atbilstoši mūsu gaitai mēs apspriežam 22.panta 3.punktu un tos priekšlikumus, kas skar šo 3.punktu. Bez šaubām, mēs liksim, Prezidijs liks balsot atbilstoši Kārtības ruļļa 101.pantam, bet pašlaik mēs apspriežam 22.panta 3.punktu un arī tos priekšlikumus, kas tā vai citādi skar šo pantu. Pirmais no tiem ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Tālāk pieteicies debatēs ir Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts.

J.Mauliņš (TKL). Godātie deputāti! Es lūdzu atbalstīt mūsu frakcijas “Latvijai” priekšlikumu 22.panta 3.punktā un gribu teikt — Vidiņa kungs, studenti būs gatavi aizstāvēt Latviju, jo viņi tam būs gatavojušies. Un, lai jūs pārliecinātu, es nolasīšu studentu uzsaukumu šinī sakarā. Un tas skan šādi. Studentu uzsaukums saucas tā: “Dibināsim studentu rotu cīņai ar Latvijas politiskajiem ienaidniekiem! Studentu rota Liepājā un Cēsu skolnieku rota bija izšķirošs spēks Latvijas neatkarības pirmajā rītausmā. Neapautu, nemilitarizētu, bet dedzīgu un gudru jaunekļu vienības toreiz pagrieza Latvijas likteni uz saules pusi, bet tagad neatkarīgās Latvijas valdība un deputātu vairākums apvaino studentus godaprāta trūkumā. Kauns tādai valdībai un deputātiem! Kas jums uzdevis iznīcināt Latvijas jaunatnes patriotismu ar stulbu dresūru? Mēs prasām savas pašas svarīgākās mācības — Dzimtenes aizsardzības mācības — apgūšanu augstskolās. Mēs prasām militāro mācību plānu izstrādi un apstiprināšanu Saeimā! Ja valdība nesaprot, ka simtkārt svarīgāk par ieročiem un soļotprasmi ir dzimtenes aizstāvju morāle un prāta spējas, mēs to atgādināsim. Mēs atgādināsim politiskajiem pitekantropiem, ka šis nav karavāļu, bet atomieroču un datoru laikmets. Kad ne muskuļi, bet zināšanas izšķir visu. Nepieļaujiet, ka gudrus cilvēkus dresē nodzērušies muļķi, kukuļņēmēji, zagļi un svešvalsts pensijā uzpirkti palkavnieki. Mēs prasām karavīru naidotājus un apčurātājus, dzērājus un izspiedējus sodīt kā dzimtenes nodevējus!” Paldies! (Starpsauciens: “Tādu nav!”) (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Iedziļinieties, lūdzu, šajā piedāvājumā, kāds ir no frakcijas “Latvijai” puses. Pieņemot šādu tekstu, jebkurš bakalaurs iegūs tiesības nedienēt. Jebkurš! Apmācīts vai neapmācīts, jo nav nekādas atrunas, kas ar viņu notiks tālāk. Absolūti nekādas! Un tāpēc šī atsauce uz Endziņa kunga pieņemto priekšlikumu nav pareiza. Jo Endziņa kunga priekšlikumā bija runa par tiem, kuri ir apmācīti. Šāds teksts nekādas apmācības neparedz. Līdz ar to tādu nevar pieņemt. Ja te būtu iekšā atruna par kaut kādām apmācībām, par apmācītiem vai neapmācītiem bakalauriem, tad būtu pavisam cita runa. Tātad neņemiet ļaunā. Jūs neesat paredzējuši savā tekstā iespējas studējošai jaunatnei kaut kādā veidā iegūt šīs militārās zināšanas. Šajā tekstā tas nav paredzēts. Līdz ar to šādu tekstu atbalstīt nevar. Ja mēs varam turpmākajā sarunu gaitā strīdēties par to, ko darīt ar tiem, kuri studē, kādā veidā viņiem piedāvāt šīs apmācības, tā ir cita lieta. Bet, lūdzu, nekāpiet tribīnē un nepiedāvājiet to, kur jūs paši sev runājat pretim. Un neatsaucieties uz pieņemto tekstu, kas neatbilst jūsu tekstam.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, līdz sēdes beigām ir viena minūte. Kostandas kungs, viena minūte.

O.Kostanda (TKL). Godātie kolēģi, te pavisam īsi. Vienkārši Dobeļa kungs nav izskatījis likumu līdz galam un reaģē uz frakcijas “Latvijai” deputātu argumentiem vienkārši emocionāli, iznākot pretī un pasakot, ka tie ir slikti tikai tāpēc, ka tie ir slikti. Bet, ja izlasītu likumu tālāk, tad mēs redzam, ka seko Vītola priekšlikums 22.pantam pēc 3.punkta — ieviest atkal jaunu punktu — 4.punktu šādā redakcijā: “Valsts licencēto augstskolu absolvents, kurš pēc savas izvēles pirmās augstākās izglītības apguves laikā Ministru kabineta noteiktā kārtībā apguvis militārā dienesta instruktora vai virsnieka pamatapmācību.” Tā ka tas ir nākošais punkts. Par to, Dobeļa kungs, pēc tam mēs varēsim debatēt. Un es domāju, ka, pieņemot tagad frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, normāli pēc tam pieņemsim arī deputāta Vītola priekšlikumu par 4.punktu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Mums būs jāturpina šī diskusija nākošajā reizē, tas ir, atbilstoši mūsu balsojumam — ceturtdien, 31.oktobrī, pulksten 9.00 no rīta. Tagad lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu. Deputātus lūdzu reģistrēties. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Godātie deputāti, pārtraukums vēl nav izsludināts. Lūdzu noklausīties reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies Olafs Brūveris, Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Vladilens Dozorcevs, Edmunds Grīnbergs, Ervids Grinovskis, Jānis Jurkāns, Paulis Kļaviņš, Valdis Krisbergs, Ģirts Kristovskis, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Požarnovs, Jānis Straume, Andris Tomašūns, Gundars Valdmanis, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 1996.gada 31.oktobra pulksten 9.

(Pārtraukums)

28. oktobra ārkārtas sēde

31. oktobrī

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Turpinām Saeimas ārkārtas sēdi. Turpinām izskatīt “Obligātā militārā dienesta likumu”, trešais lasījums, dokuments nr.1637. Pagājušā reizē mēs pārtraucām dokumenta izskatīšanu 16.lappusē, izskatot frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, kas attiecas uz 22.panta trešo daļu. Debatēs pieteicies runāt Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu! Es atgādinu, ka atbilstoši mūsu balsojumam pirmajā reizē runātājam tiek dotas 3 minūtes, otrajā reizē — 1 minūte.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija). Labrīt, cienījamie kolēģi! Es gribu sacīt sekojošo. Atminaties, pirmdien, kad mēs runājām par šo likumprojektu, es paredzēju, ka šī likumprojekta apspriešana varētu ieilgt dienas trīs un rezultāts varētu būt diezgan bēdīgs, un pirmdienas sēde to arī pierādīja, jo šobrīd, kad mēs esam izskatījuši daļu no priekšlikumiem, tad likumprojekts jau izskatās tāds, ka faktiski tas jau ir tik haotisks un tik nepieņemams, ka tālākā izskatīšana gandrīz vai ir bezmērķīga. Es gribētu nosaukt šobrīd jau šo likumprojektu, virsrakstā liekot “kā jauniešus atbrīvot no dienesta armijā”, jo to, ko mēs esam pieņēmuši, piemēram, Ābiķa kunga priekšlikumu, ka tie jaunieši, kuriem mājās ir bērns līdz trīs gadu vecumam, ir atbrīvojami no dienesta armijā. Redziet, cik tālu mēs esam nonākuši, it kā šīm jaunajām ģimenēm nebūtu vairs ne tēva, ne mātes, ne vecmāmiņu, ne vectētiņu, kuriem absolūti nav nekādas intereses par saviem bērniem un mazbērniem, un atbrīvosim tātad viņus, bet, lūk, šis priekšlikums jau ir pieņemts. Tāpat atbrīvosim bakalaurus vēl un vēl, un vēl, un vēl. Kas tad iznāks no šī likuma? Kas tad dienēs armijā? Redziet, kas iznāca, kad Vītola kungs pirmajā lasījumā ierosināja dažādus savus priekšlikumus, mums daudziem likās, ka tas nav pieņemams, tad tagad Vītola kungs jau ir pavisam citās pozīcijās, bet viņam ir tik daudz sekotāju un iesnieguši tik daudz priekšlikumu, pie tam es teikšu pat — bezjēdzīgus, ka šis likums galīgi tiek pārvērsts par darboties nespējīgu, ja tādu mēs pieņemsim. Tāpēc, lūk, šo priekšlikumu, ko izvirza frakcija “Latvijai” par bakalaura atbrīvošanu no dienesta armijā arī, es lūdzu nepieņemt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Druvas kungs, lūdzu!

K.J.Druva. Paldies! Godātais Valsts prezident! Cienījamie kolēģi! Kādēļ mums vajadzēja noraidīt šo pantu, tādēļ, ka mēs jau esam atbrīvojuši no dienesta gan maģistrus, gan doktorus, gan tos studentus, kuri ir rezidentūrā un tā tālāk, un tagad pievienojuši vēl klāt tos cilvēkus, kuriem jauni bērni un tā tālāk. Tikai kā jau mēs teicām šī likuma ievadā, kad mums tikai divas vietas, kur mēs varam ņemt un paplašināt šo loku no iesaucamiem. Viens ir no zemniekiem, un otrs ir no studentiem. Ja mēs noraidām bakalaurus, tad īstenībā šis likums vairs neko nedara, lai paceltu to kontingenta skaitu, no kuriem mēs varam skatīties, lai papildinātu mūsu bruņotos spēkus. Un tādēļ lūdzam cienījamos deputātus noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, kas izteikts dokumenta 16.lappusē un kurā frakcija “Latvija” ierosina izteikt 22.panta 3.punktu šādā redakcijā... un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 32, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Arī deputāta Apiņa piedāvātais grozījums vēl vienu reizi sašaurina to loku, no kuriem varētu papildināt bruņoto spēku sastāvu, un līdz ar to komisija lūdz arī to grozījumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Es gribu, lai jūs iedziļinātos šajā jautājumā, un saskatiet arī to konstruktīvo šī jautājuma pusi. Šeit deputāts Apinis runā paralēli maģistratūras studijām arī par profesionālo augstāko izglītību. Šajā augstākās izglītības jomā mums pastāv šis dalījums, un diemžēl ir ļoti daudz studiju virzienu Latvijā, kur nepastāv vispār maģistratūras programmas. Viens piemērs varētu būt Medicīnas akadēmija, kur students, lai iegūtu šo profesionālo augstāko izglītību, studē apmēram tikpat ilgu laiku, kas būtu nepieciešams akadēmiskā mācību iestādē, lai apgūtu gan bakalauru, gan maģistratūru programmas, tātad sešus gadus. Un būtu tikai loģiski, ja mēs šādu atbrīvojumu paredzam maģistratūru beigušajiem, ka mēs arī šeit papildinām šo pantu ar tiem, kuri ir ieguvuši šo augstāko profesionālo izglītību, piemēram, beiguši Medicīnas akadēmiju. Lai nerastos situācija, ka tie, kuri iegūst šo augstāko profesionālo izglītību, vispār nevar uzreiz pēc studiju beigšanas iesaistīties savā profesijā, uzsākt darbu savā specialitātē, neizejot šo obligāto dienestu, tāpēc būtu lūgums tomēr arī izprast šo priekšlikumu, vadīties konsekventi no tā, kas ir plaši akceptēts šeit, ka mēs maģistrus neiesaucam, un piemērot šo pantu arī tiem, kuri ir beiguši augstāko profesionālo izglītību. Paldies, lūdzu atbalstīt Pētera Apiņa priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

R.Jurdžs (TB). Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamais Valsts prezident! Kolēģi! Es piekristu varbūt par mediķiem, bet mediķiem nav tik liela tā problēma. Ja gadā beidz kaut kur puišu 50—70, tad rezidentūra, kas te rakstīts augšā, rezidentūrā šogad bija 100 cilvēku. Un mediķi, kā jūs zināt, mācās sešus gadus, un viņiem jau ir 24 gadi, un rezidentūra minimāli ir trīs gadi, tātad tie, kas mācās rezidentūrā Medicīnas akadēmijā, praktiski izkrīt no šī likuma punktiem. Un tātad es piekristu, ja būtu priekšlikums tieši par Medicīnas akadēmiju. Bet likumā mēs ierakstām neskaidru frāzi — augstākā profesionālā izglītība. Jūs pasakat, vai tas ģeologs nav profesionālis? Vai filologs nav profesionālis? Tad es tagad ierosinu balsot pret šo priekšlikumu, jo tas ir izplūdis un likumam nederīgs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Labdien, kolēģi! Es tomēr gribētu atbalstīt šo Apiņa priekšlikumu tāpēc, kad tiešām es uzskatu, ka visiem Latvijas vīriešiem ir jāiet armijā, bet arī jāiet dienēt tiem, kas ir beiguši augstskolas, jeb jāiziet tas armijas laiks augstskolas laikā, bet šajā gadījumā Medicīnas akadēmijā studenti mācās sešus gadus un pēc tam viņiem ir paredzēta trīs gadu rezidentūra, ja gadījumā šo likumu neatbalsta, tad viņiem faktiski ir slēgta iespēja iet tajā rezidentūrā. Tāpēc šis likums būtu jāatbalsta. Protams, pieņemot šo likumu visu kopumā, mums ir vēl vienu reizi jāatgriežas, lai sakārtotu vispār armiju, jo armijā vēl līdz šai dienai pastāv tā saucamā “ģedovščina”, un varbūt vajadzētu arī padomāt par to, ka vajadzētu izveidot atsevišķas rotas, kādas bija senāk Latvijas laikā. Tāpēc, deputāti, es domāju atbalstīt šo Apiņa priekšlikumu balsojumā un pēc tam var precizēt.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Es jūs ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Es vienkārši vēlos oponēt augsti godātam Jurdža kungam, jo runa nav šoreiz par tiem, kas ies vai neies mācīties tālāk rezidentūrā, runa ir par to, ka Medicīnas akadēmijā vienkārši nesagatavo ārstus maģistrus. Tas arī viss, mums vienkārši vajadzētu, lai tas būtu pielīdzināts vismaz šajā jautājumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Druvas kungs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Apiņa priekšlikumu — papildināt 22.panta 3.punktu, svītrojot vārdus “kā arī”, un aiz vārdiem “maģistra grādi” papildināt tekstu ar vārdiem “vai augstāko profesionālo izglītību”. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 27, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir deputāta Māra Vītola piedāvātais grozījums, kas izslēdz no 3.panta iekavās šos vārdus “pirmās augstākās izglītības ieguvēji”. Un kādēļ komisija vēlējās noraidīt šo piedāvāto grozījumu, jo, ja tas nav tekstā, tad tas nozīmē, kad jaunietis pēc pirmās augstākās izlītības iegūšanas var iet tālāk un turpināt otru pirmās augstākās ieguves izglītību, tikai citādā tematā, un turpināt tālāk, kamēr beidzot ir pāri par 27 gadu vecumam un vienkārši vairs nav iesaucams, tādēļ komisija lūdz šo grozījumu arī noraidīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Es lūdzu atkal jūsu uzmanību pie šī punkta, jo jums ir šis jautājums jāizskata viena cita likuma kontekstā. Likums par augstāko izglītību un šī likuma 48.pants nosaka jeb reglamentē studējošo attiecības ar obligāto militāro dienestu. Un šī, Augstākās izglītības likuma 48.pants dod studentam netraucētu iespēju, kad tas ir ieguvis vienu bakalaura grādu, bez jau obligātā dienesta, teiksim, uzsākt studijas nākamajā bakalaura programmā. Tātad Augstskolu likums šodien tādu iespēju studentam dod. Ja mēs šeit iestrādājam normu, kas ir atšķirīga no Augstskolu likuma un kas faktiski nosaka, ka students, ieguvis vienu augstāko izglītību, nevar uzsākt un turpināt studijas citā bakalaura programmā, tad mēs iestrādājam pretrunas divos likumos, un tad man ir jautājums juristiem: pēc kuras normas, kuru normu mēs praksē piemērosim? Vai Augstskolu likuma normu, kura dod iespēju studentam, kurš ir apguvis vienu bakalaura programmu, netraucēti turpināt studijas nākamajā bakalaura programmā, jeb pēc šā likuma? Tāpēc es lūdzu, šis priekšlikums vienkārši bija, lai sakārtotu un savstarpēji saskaņotu šo abu likumu normas, un arī praksē lai dotu iespēju studentiem, ja tie vēlas, pēc tam, kad ir ieguvuši vienu augstāko izglītību, uzsākt studijas arī nākamajā studiju programmā, nenosakot šādu izglītības cenzu. Es vispār uzskatu, ka šādus izglītības cenzus šeit iestrādāt nevajadzētu. Ja studentam ir materiālais nodrošinājums tāds, lai viņš, apguvis vienu augstāko izglītību, uzsāk studijas nākamajā programmā, tad tas būtu jānodrošina, lai mēs neradītu pretrunas starp šiem abiem likumiem.

Un vēlreiz es lūdzu arī juristu skaidrojumu, ja mēs noraidām šo priekšlikumu, tad praksē kuru no likuma normām mēs piemērosim. Paldies par uzmanību! Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Saeimas Prezidijs ir saņēmis 11 deputātu iesniegumu. “Lūdzu izmainīt debašu laiku līdz 15 minūtēm, kāds ir noteikts Kārtības rullī.” Es atgādinu iepriekšējos balsojumus. Pašlaik ar Saeimas balsojumu debatēm ir noteikts pirmajā reizē — trīs minūtes, otrajā reizē — viena minūte. Ir iesniegts 11 deputātu priekšlikums — atgriezties pie Kārtības ruļļa noteiktajām 15 minūtēm pirmajā reizē. Viens deputāts var runāt “par”, viens — “pret”. Oskars Grīgs, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

O.Grīgs (TB). Cienījamais Valsts prezident! Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es skaidri saprotu, ja runā īsi, konkrēti, kodolīgi un koncentrēti, var pateikt arī vienā minūtē. Var pateikt. Bet šis likums ir tiešām tik ļoti svarīgs, ka vienā minūtē mēs diemžēl neizdebatēsim. Tā kā šeit sēž mūsu bruņoto spēku virspavēlnieks, kurš varbūt arī līdz kādam punktam noklausījies šeit mūsu debates, visdažādākos viedokļus, un es ceru, varbūt arī nāks šeit izteikt savu viedokli. Es atkārtoju, ka augstākais virspavēlnieks mūsu bruņotajos spēkos. Es lūdzu jūs atbalstīt — pagarināt debates uz 15 minūtēm. Tas nenozīmē, ka mēs varam runāt 15 minūtes. Cits varbūt runās vienu minūti, cits varbūt runās piecas minūtes, cits varbūt runās 10 minūtes. Es atgādinu, ka šis likums ir ļoti svarīgs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pret priekšlikumu deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par 11 deputātu priekšlikumu — izmainīt debašu laiku, nosakot to 15 minūtes. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 19, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, turpināsim. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Cienījamais Valsts prezidenta kungs! Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Es gribu aicināt atbalstīt šo Māra Vītola priekšlikumu. Tātad mēs runājam par 22.panta 3.punktu, tātad — svītrot vārdus “pirmās augstākās izglītības ieguvēji”. Māris Vītols jau pats argumentēja no juridiskā viedokļa, kāpēc tas būtu šādi atbalstāms, es domāju, ka arī pēc būtības, ka mēs neko sliktu neizdarīsim, ja mēs to atbalstīsim. Ja mums paliek šie vārdi iekavās, tad jaunietim, kurš negrib iet armijā, viņš, vienalga, varēs savu dzīvi iekārtot tā, ka viņš pastudēs kādus trīs vai trīs ar pus gadus vienā programmā, paņems akadēmisko atvaļinājumu, tad iestāsies otrā programmā, un, neiegūstot šo pirmo grādu, viņš vienkārši pāries uz šo otro augstskolu un sāks apgūt šo otro augstāko izglītību. Šo otro augstāko izglītību, kas pēc būtības formāli skaitīsies pirmā. Ja mēs šeit ierakstām iekšā šos vārdus “pirmās augstākās izglītības ieguvēji”, mēs ar to nekādā veidā nenodrošinām to, ka pēc kaut kāda noteikta gadu skaita šis jaunietis armijā noteikti tiks iesaukts. Tā ka es domāju, mēs šeit, neizdarot pilnīgi nekādu ļaunumu, varam šos vārdus svītrot, un tas būtu arī mans aicinājums to darīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

Ģ.Kristovskis (LC). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinu Māra Vītola priekšlikumu noraidīt pēc būtības, jo mēs neesam pat izšķīrušies šodien par to, vai bakalauri tiks iesaukti vai netiks iesaukti. Šis jau ir Māra Vītola priekšlikums, kas runā jau par to situāciju, ka tiek nolemts, ka bakalauri tiek iesaukti. Pēc būtības, pirms nav izlemts šāds jautājums, ir pavisam muļķīgi likumprojektu “apaudzēt” ar šāda veida priekšlikumiem. Runājot par Māra Vītola nākamo priekšlikumu, kurā atkal ir 4. punkts, kurš tiek piedāvāts, arī tas pēc būtības jau faktiski tiek ietverts vienā vai otrā versijā, ja tiek izlemts par to, vai bakalauri tiek iesaukti vai netiek iesaukti. Tas šobrīd ir pats pirmais jautājums, kurš mums ir jānoskaidro. Tas ir atslēgas jautājums. Ja mēs šo jautājumu atrisinām, tad mēs varam lemt par kaut kādām papildu detaļām. Pirms šis jautājums nav izlemts, tik ilgi mums visas šīs piedāvātās redakcijas faktiski novirza no jautājuma būtības. Tāpēc es šobrīd aicinu Māra Vītola priekšlikumu noraidīt kā neatbilstošu likuma garam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Druvas kungs. Lūdzu!

K.J.Druva. Es arī gribēju piebilst to, ka Māra Vītola teiktā juridisko pamatu komisijā pārrunāja, arī šo tēmu, un teica,— ja gadījumā Māra Vītola teksts tiktu noraidīts, tad līdz ar to attiecīgās izmaiņas tiktu veiktas. Tātad mēs vēlreiz aicinām noraidīt šo piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Māra Vītola priekšlikumu, kas izteikts dokumenta 17.lappusē, kurā viņš ierosina izslēgt no 22.panta 3.punkta teksta — pirmās augstākās izglītības ieguvēji. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 27, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, turpinām!

K.J.Druva. Tad ir deputāta Jirgena piedāvātie grozījumi. Šeit ir divi atsevišķi grozījumi gan 3., gan 4.punktam, tāpēc, es domāju, mums būtu jārunā par katru atsevišķi, runāsim varbūt par pirmo daļu. Komisija šo vēlas noraidīt, jo komisija lēma par to, ka jau esošajā redakcijā tas pats tikpat kā ir jau pateikts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aigars Jirgens, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

A.Jirgens (TB). Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātā Saeima! Es vēlos pievērst uzmanību šim priekšlikumam tieši tādā aspektā, ka priekšlikuma būtība ir sadalīta komisijas piedāvātajā pašreizējā 3.punkta redakcijā divos punktos. Šis priekšlikums nekādā veidā neparedz ne paplašināt, ne sašaurināt iesaucamo loku šobrīd, bet vienkārši sakārtot šo likumu. Manuprāt, nav loģiski vienā punktā minēt divu dažādu pilnīgi atšķirīgu kategoriju cilvēkus, jo nevar pielīdzināt studentus, kas apgūst pirmo augstāko izglītību, maģistra grādu ieguvušajiem augstskolu absolventiem, manuprāt. Papildus tam šis priekšlikums saistās ar otru manu priekšlikumu par šā panta otro daļu, kas paredz, ka pēc noteikta vecuma sasniegšanas tomēr šos pirmās augstākās izglītības ieguvējus, studējošos cilvēkus, varētu iesaukt. Arī komisijas priekšlikums ir līdzīgs, tikai atšķirība ir tā, ka es piedāvāju 25 gadu vecumu šo robežu, bet komisija piedāvā 26 gadus. Tāpēc es aicinu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas nekādā veidā neiziet ārpus tās koncepcijas, ko būtībā ir akceptējusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu... Ģirts Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamie kolēģi, man tomēr jānorāda, ka Jirgena kungs mazliet ir neprecīzs. Kā mēs redzam, tad pašreiz pieņemtajā redakcijā ir runa arī par bakalauriem. Ir runa par tām personām, kuras iegūst bakalaura grādu. Jirgena piedāvātajā redakcijā trešajam lasījumam par bakalauriem netiek runāts. Tātad pēc būtības bakalauri šajā redakcijā paliek tajā grupā, kuras tiek iesauktas. Tātad līdz ar to faktiski Jirgena priekšlikums pēc satura ir plašāks. Tas ir citādāks. Viņš sašaurina iesaucamo personu loku. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Otro reizi. Lūdzu!

A.Jirgens (TB). Cienījamie deputāti un cienījamais Kristovska kungs! Es tomēr atļaujos apgalvot, ka jums nav taisnība. Jo, jēdziens “bakalaurs” ne komisijas piedāvātajā 3.punkta redakcijā, ne arī manis piedāvātajā 3. un 4.punkta redakcijā neparādās, un gan pēc komisijas piedāvātās koncepcijas, gan arī pēc mana priekšlikuma bakalaurus ir paredzēts iesaukt armijā.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Druvas kungs runāt nevēlas.? Druvas kungs, vai jūs, uzstājoties komisijas vārdā, ierosinājāt pantu dalīt divās daļās balsojot? Jūs uzstājat uz šādu balsojumu?

K.J.Druva. Kāpēc es pieminēju to, ka, ja jūs paskatāties, es biju domājis deputāta Jirgena piedāvāto grozījumu taisni 4.pantam. Tādēļ es sadalīju to divās daļās, bet viņš tikko paskaidroja, ka viņš visu bija domājis vienā daļā.

Sēdes vadītājs. Tātad jūs neuzturat savu priekšlikumu? Paldies! Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Aigara Jirgena priekšlikumu – 22.panta 3.punktu izteikt kā 3. un 4. punktu šādā redakcijā. Redakcija ir jums priekšā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 12, atturas — 11. Priekšlikums ir pieņemts. Ludzu, turpinām!

K.J.Druva. Man šķiet, tas ir viss par 3.punktu. Tad sākam principā runāt par 4.punktu vai arī citus papildinājumus pēc 3.punkta.

Sēdes vadītājs. Druvas kungs, mēs turpinām pēc priekšlikumiem. Tātad nākamie priekšlikumi ir, kas ierosina aiz 3.punkta iekļaut jaunus apakšpunktus.

K.J.Druva. Pilnīgi pareizi.

Sēdes vadītājs. Tātad nākamais ir deputāta Vītola priekšlikums.

K.J.Druva. Jā, deputāts Vītols atkal ierosina jaunu redakciju, kura principā paplašina atkal... Par citu normu. Viņš ir ietvēris militāro apmācību arī augstskolās. Šobrīd, kad komisija pārrunāja šo ierosinājumu, bija doma, ka varētu gan tādi, gan arī akadēmijā papildu kursi, jau tagad Nacionālos bruņotos spēkus izvirzīt, lai sagatavotu mūsu virsniekus. Līdz ar to nobalsoja, ka noraidīs šo Māra Vītola piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātie kolēģi! Šajā zālē ir izskanējušas šā likuma apspriešanas laikā daudzas lietas, kas mākslīgi, manuprāt, pretnostata studentus armijai, kas pretnostata vienu sabiedrības daļu otrai. Mēs par maz esam meklējuši tieši saskarsmes punktus, lai nevis padziļinātu spriedzi, bet lai radītu savstarpēju saprašanos starp šīm grupām. Starp studentiem un armiju. Šis priekšlikums, manuprāt, tieši šādu saskarsmes punktu rod, jo šo priekšlikumu arī atbalsta paši studenti tajā nozīmē, ka tiem studentiem, kuri brīvprātīgi vēlētos, būtu iespējas paralēli studijām, no studijām netraucēti pēc speciālas mācību programmas apgūt virsnieka vai instruktora pamatapmācību, iegūt šo militāro izglītību. Šādas virsnieku rezerves sagatavošanas shēmas ir aprobētas daudzās Rietumu valstīs, kur virsnieki tiek sagatavoti pēc kombinētas sistēmas — gan augstākajās militārajās mācību iestādēs, gan arī šādos papildkursos paralēli studijām augstskolās. Un šādas kombinētas virsnieku sagatavošanas shēmas ir raksturīgas ar to, ka tām ir zema izmaksa tieši virsnieku sagatavošanā, tās neprasa daudz finansiālo līdzekļu, tās pilnvērtīgāk aizsardzības vajadzībām izmanto augstskolu beidzēju intelektuālo potenciālu, un, kas varbūt ir ļoti būtiski, šāds priekšlikums arī pašos studentos veicinātu pozitīvu attieksmi pret savas valsts aizsardzību, iesaistot studentus valsts aizsardzībā, izmantojot viņu izglītības potenciālu. Līdz ar to, ja mēs atbalstītu šo priekšlikumu, guvējas būtu abas puses. Valsts iegūtu iespēju papildināt bruņoto spēku nepieciešamību pēc kvalificētiem virsniekiem un šo virsnieku rezervēm, un studenti savukārt iegūtu papildu izglītību un līdz ar to elastīgāku iespēju pēc augstākās izglītības iegūšanas pašiem veidot savu dzīvi, nepieciešamības gadījumā, ja viņi nevarētu atrast darbu civilajā profesijā, slēgt kontraktu ar bruņotajiem spēkiem un saistīt sevi ar darbu bruņotajos spēkos virsnieku statusā. Es lūdzu Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu un līdz ar to principā arī šo koncepciju, kāda šajā priekšlikumā ir piedāvāta. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viktors Kalnbērzs, Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

V.Kalnbērzs (LVP). Augsti godātais Prezidenta kungs, augsti godātais priekšsēdētāj, deputāti! Stādos priekšā, es esmu tas kungs, kurš neizgāja obligāto militāro dienestu, un sāku savu militāro karjeru uzreiz kā padomju armijas vecākais leitnants un beidzu savu militāro karjeru kā Afganistānas armijas ģenerālmajors. Es saprotu dažu deputātu smaidu, kuri skatās tagad uz mani. Šodien es arī varu pasmaidīt, bet tad, kad es deviņus gadus atpakaļ atlidoju no Kabulas uz Taškentu, es sevi pataustīju, lai pārliecinātos, ka es esmu dzīvs un ka tas, ko es esmu pārdzīvojis un ko es esmu redzējis, nav šausmu sapnis. Es esmu pārliecināts, ja jūs būtu kopā ar mani Kabulā, tad vismaz puse no jums noģībtu vai zaudētu samaņu. Tā izskatījās tie helikopteri, kuri atveda pusdzīvus cilvēkus, kur helikopteros bija asins, strutu un sviedru smaka, un tad gaļa ar kauliem nāca manā virzienā, gaļa bez kauliem nāca citā virzienā, un ar visu to bija jānodarbojas, un es teikšu, ka mans statuss Kabulā deva man iespēju vadīt savu nozari centrālajā armijas hospitālī.

Es pievēršu jūsu uzmanību Afganistānai ne tāpēc, ka, vārdu sakot, it kā tas pilnīgi mūs neskar... Es gribu atgādināt, ka Afganistānā gāja bojā 50 karavīri no Latvijas un simtiem bija izkropļoti kā fiziski, tā arī psihiski. Un lielākai daļai bija vajadzīga... bija nepieciešama psiholoģiska rehabilitācija. Reglaments man neatļauj visus argumentus šodien deklarēt diemžēl, un es varbūt apstāšos pie trijiem aspektiem.

Pirmais aspekts. Pēc maniem uzskatiem, studenti, bakalauri, maģistri un visi, kas iegūst augstāko izglītību, var stiprināt mūsu aizsardzību bez obligātā militārā dienesta, un es atbalstu Māra Vītola priekšlikumu un labojumu, un uzskatu, ka bakalaurus jāatbrīvo no obligātā militārā dienesta. Mēs varam sagatavot viņus kursos, un tas viss ir iespējams.

Sēdes vadītājs. Kalnbērza kungs, reglaments — trīs minūtes — ir izsmelts. Jūs lūgsiet vēl laiku vai arī jums ir jābeidz sava uzstāšanās.

V.Kalnbērzs. Varbūt ka es gribu palūgt jūs dot man vēl divas minūtes, varbūt mazāk, es tad nepamatošu, es tikai trīs aspektus minēšu un savu noslēgumu, ja jūs atļausiet man.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par to, lai... iebildumu nav deputātiem? Ir. Dzirdu no zāles, ka ir iebildumi. Lūdzu zvanu un lūdzu balsosim par priekšlikumu – dot Kalnbērza kungam vēl divas minūtes. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 3, atturas — 4. Priekšlikums pieņemts. Jums vēl ir divas minūtes, Kalnbērza kungs!

V.Kalnbērzs. Paldies! Es domāju, ka arī mans kolēģis Leopolds Ozoliņš pierādīja to, ka viņš neizgāja arī obligāto militāro dienestu, bet ļoti prasmīgi rīkojās Armēnijā, Baškīrijā un deva savu ieguldījumu.

Es uzskatu, ka akadēmiķis Saharovs deva ļoti daudz PSRS aizsardzībai, un viņš nebija cilvēks ar šauteni.

Diemžēl es vairāk nevaru argumentēt šo aspektu, es gribēju pakavēties pie medicīnas atsevišķi, bet otrais aspekts... Lielu, modernu armiju, kas spējīga pretoties kādai lielvalstij, mēs izveidot neesam spējīgi. Tā ir, man liekas, aksioma. Bet tas, ko mēs mēģinām veidot, neko reālu mūsu aizsardzībai nedos. Es saprotu, ka mēs esam kareivīga tauta, bet mums jāapzinās, ko mēs īsti gribam. Vai mēs gribam karot, vai mēs gribam baidīt pasauli, vai mēs gribam ar armiju turēt savu tautu paklausībā. Vārdu sakot, es tikai varu pateikt vienu, ka teiksim, to, ko es varēju analizēt un kas notika mana mūža gados, mana mūža laikā, es nezinu nevienu gadījumu, kad karš būtu spējīgs atrisināt jebkādu problēmu. Tā bija Otrajā pasaules karā, Korejā, Vjetnamā, Afganistānā, Irākā, Čečenijā, Bosnijā un tā tālāk. Tātad mēs neesam spējīgi ar savu armiju kaut kādu problēmu atrisināt, cik viņa stipra arī nebūtu, par cik mēs esam tomēr maziņi.

Sēdes vadītājs. Kalnbērza kungs, man ir jāatvainojas, bet divas minūtes ir atkal izsmeltas.

V.Kalnbērzs. Nu, vārdu sakot, tikai divi teikumi. Viens gudrinieks kādreiz teica, ka mazajām tautām jābūt lieliem dunčiem. Otrais gudrinieks teica, ka mazām tautām jābūt lieliem draugiem. Un es uzskatu, ka šinī gadījumā mēs varam panākt savu neatkarību un stabilitāti tikai ar gudru ārējo politiku. Tāpēc es atbalstu šinī gadījumā Māra Vītola priekšlikumu, tas ir viens. Un otrs — es, tāpat kā Valdmaņa kungs, balsošu pret izskatāmo likumprojektu, un es domāju, ka mēs nebūsim vieni. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Īsajām biksēm Saeimā nebija piekrišanas. Viens tikai nāca, un vairāk neviens. Tā var iznākt, ka drīz mēs ieradīsimies šeit 99, es jau skaidri paziņoju, ka es neieradīšos nekādas armijas formastērpā, bet var notikt, ka 99 ierodas internacionālās kaut kādas armijas formastērpā. Es neizprotu šo situāciju. Es varu iedomāties, kā tas izskatītos Saeimā. Tas ir kaut kas atbaidošs.

Es cienu jūs, Kalnbērza kungs, kā dakteri, bet šoreiz jūs šaujat pār strīpu. Bet pie lietas.

Vītola kungs, nebaidiet mūs ar spriedzi. Mēs jau tiekam baidīti ar spriedzi gadu gadiem, un jūs atkal to darāt. Tieši otrādi. Jūs esat pats radījis spriedzi, par ko jau esat nokaunējies un nokaunināts. Mēs zinām, kas notika pie Brīvības pieminekļa jūsu darbības rezultātā. Un tagad jūs mēģināt atkal ieviest šeit dažus priekšlikumus un baidāt mūs ar spriedzi.

Ja runājam par šo priekšlikumu, tad, pirmkārt, vai ir šāda apmācība Latvijas augstskolās? Kas viņu radīs un kad viņu radīs? Cik tas maksās? Nekas nav izdomāts, nekas nav radīts, un nevajag šajā likumā ietvert to, kā nav. Kad mēs nonāksim pie tā, ka mums būs šī nauda, ka mums būs šī apmācība izveidota, tad arī runāsim par to. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viktors Stikuts, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!

V.Stikuts (DPS). Cienījamais Valsts prezidenta kungs, cienījamais Prezidij, godājamie kolēģi! Tā ir laikam mūsu laime un nelaime reizē, ka mēs šo likumu šajā Saeimā esam spiesti apspriest, jo Latvijas valsts ir jauna valsts un mums jānosaka, kuri tad būs tās kategorijas cilvēki, kas šo valsti sargās. Tas ir ļoti smags pienākums. Bet es domāju, ka, ieviešot šo kārtību, kas sargās šo valsti, nevajadzētu uzreiz veikt kaut kādu gradāciju starp šīs valsts iedzīvotājiem, kuri tad būs tie, kas šo valsti sargās, un kuri būs tie, kas būs atbrīvoti no šīs valsts sargāšanas bez īpaša pamatojuma.

Es domāju, ka valsti... galvenās sastāvdaļas, kas satur jebkuru valsti, tai ir jābūt atbildībai pret šo valsti. No atbildības pret valsti sākas viss pārējais — gan cieņa, gan mīlestība, gan arī bailes kā sastāvdaļa šinī valstī. Es uzskatu, ka uz šodiendienu šie komponenti šajā valstī nav pilnīgi, it īpaši baiļu sajūtas no valsts kā tādas šīs valsts iedzīvotāju lielākajai daļai nav, kaut arī varbūt mani var saprast nepareizi, jo tad nonāk visatļautībā, ja zina, ka nav atbildības. Atbildība — tā ir galvenā sastāvdaļa. Es domāju, ka... es piekrītu arī Kalnbērza kungam, ka viņa pieredze Afganistānā, tā ir šausmīga pieredze, un to nevajadzētu atkārtot, bet es domāju, ka gan kauliem, gan asinīm šajā valstī visiem vajadzētu būt vienādā krāsā, un nevajadzētu tos šķirot, kuram tādas vai citādas tās varētu būt. Es aicinu šo labojumu noraidīt un atbalstīt Iekšlietu un aizsardzības komisijas piedāvāto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

Ģ.Kristovskis (LC). Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi, cienījamie klātesošie! Šis tiešām ir tas aspekts — vai augstskolu beidzējiem pielikt savu roku valsts aizsardzības un drošības nostiprināšanā, vai arī palikt ārpus šiem uzdevumiem. Un jāsaka, ka aizvadītajā posmā tiešām arī Aizsardzības un iekšlietu komisija tikās gan ar studentiem, gan ar augstskolu vadītājiem, arī pārrunāja šos jautājumus savā starpā un diskutēja, un diezgan daudz nāca ar priekšlikumiem par to, ka būtu jābūt izvēlei un būtu jābūt pienākumam, un jāmeklē šis vidusceļš. Un šis vidusceļš tika iezīmēts un tika atrasts tādā veidā, ka tika domāts par to, ka ir iespējama brīvprātīga augstskolu studentu speciāla apmācības sistēmas iziešana, sagatavošana, un ka tā ir nepieciešamība, ka tā ir valsts tālredzīga politika.

Diemžēl tas kaut kā izgājis presē, ka tas ir kaut kāds Vītola piedāvājums. Tas nav Vītola piedāvājums, tas jau pirms tam sen tika apspriests, sen tika likts priekšā, bet katrā gadījumā es gribu teikt un paust savu nostāju, ka es esmu par šādu pieeju. Diemžēl mans priekšlikums, kuru es tiku iesniedzis kā veselu pantu, tas neparādās šeit, tas parādās par 22.pantu pašās beigās, un es uzskatu, ka tur mans priekšlikums ir daudz precīzāks. Jo diemžēl gan Māra Vītola, gan Celmiņa, gan Dobeļa priekšlikumi, kuri šeit trīs ir priekšā, viņi pēc sava mērķa ir virzīti uz vienu, bet pēc sava formulējuma visi ir diezgan tādi pretrunīgi un varbūt arī pārāk precizēti, jo mēs nevaram likt priekšā šodien pateikt, ka speciāls militārās apmācības kurss varētu beigties ar rezultātu, ka cilvēks iegūst instruktora vai virsnieka pakāpi. Mēs nevaram uzlikt to par pienākumu Zemessardzei. Zemessardze nevar tikt galā un nav nodrošināta ar šodienas funkciju izpildi. Mēs nevaram arī pateikt, kā saka Dobeļa kungs, tur ir nevainojami nodienējuši ārrindas dienestā un tamlīdzīgi. Mums ir jāpasaka, ka ir speciāla militāra apmācības sistēma kā tāda, un šāds priekšlikums ir manā priekšlikumā. Speciāla. Un, ja mēs to pasakām, tad mēs uzliekam par pienākumu Aizsardzības ministrijai izstrādāt šo priekšlikumu. Tik ilgi, kamēr mēs to neierakstīsim likumā, tik ilgi neviens par to nopietni nedomās. Tad, kad tas būs ierakstīts likumā, mēs varēsim Aizsardzības ministrijai prasīt, mēs varēsim valdībai nākamajā gadā prasīt šādu priekšlikumu iestrādāt, realizēt, un pārejas noteikumos tos varētu ierakstīt.

Tā ka es aicinu šo pieeju atbalstīt, bet tikai acīmredzot ir jādomā par šo formulējumu. Un tāpēc es varbūt arī aicinu uzlikt šeit, izņemt ārā no mana iesniegtā priekšlikuma 20.lapaspusē 5.punktu, kas formulēts šādi: “Bakalaurus, kas paralēli studijām valsts licencētā augstskolā brīvprātīgi izgājuši apstiprinātu speciālās militārās apmācības kursu.” Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

O.Grīgs (TB). Cienījamie kolēģi! Es uzreiz sacīšu, ka es noraidu Māra Vītola priekšlikumu un atbalstīšu Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu. Dabiski, kopumā es varētu arī neatbalstīt. Iespējams, ka neatbalstīšu, jo mūsu priekšlikums tika izbalsots, viens priekšlikums tika izmainīts.

Ko es gribētu sacīt pašlaik jums? Cienījamie kolēģi, mēs, man liekas, strādājam galīgi tukšgaitā. Es saprotu, ka šis likums ir nepieciešams. Un, manuprāt, tas ir nepieciešams viena apstākļa dēļ. Uz robežas katastrofāli trūkst robežapsardzības karavīru. Cienījamais Valsts prezidenta kungs! Cienījamais aizsardzības ministr! Ja jūs mani dzirdat. Vai jūs man piekritīsiet, ka tomēr beigu beigās ir jāpasaka atbilstoši Satversmes 67.pantam miera laika skaitliskais sastāvs bruņotajos spēkos. Ka tas būtu pirmais, tā būtu ābece, un tad mēs varētu runāt tālāk par iesaucamo skaitu. Aizsardzības ministrs Krastiņš nepārtraukti vienmēr atgādina — nepieciešamais skaits, nepieciešamais skaits. Sakiet man, ministra kungs, kas tad ir, cik liels tad ir šis nepieciešamais skaits — atbilstoši latiem vai atbilstoši drošības un aizsardzības koncepcijai? Tad pasakiet beigu beigās, cienījamā Saeima! Varbūt pārtrauksim šī likuma izskatīšanu un beidzot nolemsim šeit, cik tad mums vajag skaitlisko sastāvu — 100 tūkstoši? Pašlaik kopējā masa, puiši iesaucamā vecumā, ir aptuveni 70 tūkstoši līdz 90 tūkstoši. Pat tā statistika nav iesaucamajam dienestam. Studentu skaits, kas pašlaik mācās augstskolā, kuri varētu tikt iesaukti, ir aptuveni astoņi tūkstoši. Pēc iesaukuma centra plāna mums vajag nepilnus piecus tūkstošus. Tad es varētu teikt matemātiski — tie studenti nemaz nav vajadzīgi iesaukuma dienestā. Bet, no otras puses, lai mēs paaugstinātu intelektuālo stāvokli armijā, tad mums vajadzīgi ir izglītoti cilvēki. Es domāju, ka mēs galīgi strādājam tukšgaitā. Tas ir tas pats, kas ar zemes jautājumu. Mums nav ne stratēģijas, ne agrārās reformas, ne noteikts zemnieka statusa lielums. Tas pats arī — nav noteikts armijas lielums. Kā mēs vispār varam strādāt? Es domāju, ka aizsardzības ministrs beidzot uznāks un pateiks — cik tad vajag mūsu bruņotajos spēkos, nevis teikt, karavīrs un lati pretī. Cik no budžeta iedod, tik būs armijā karavīru. Tā taču nevar, cienījamie kolēģi! Es prasīju Donika kungam. Donika kungs saka — nepilnus piecus tūkstošus vajag. Jā, es piekrītu, ka šis likums pašlaik ir vajadzīgs. Tāpēc, ka robežapsardzība pāriet zem Iekšlietu ministrijas un taps, kā šeit deklarē daudzi, par ierēdņiem. Tātad vēl aiziet četri tūkstoši nost. Pašlaik gan tur ir tikai divi tūkstoši. Tad beidzot izlemsim to, cik tad mums vajag armijā to cilvēku.

Sēdes vadītājs. Grīga kungs, jums laiks.

O.Grīgs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Andrejs Krastiņš, Latvijas Republikas aizsardzības ministrs, ārpus kārtas. Lūdzu!

A.Krastiņš (Latvijas Republikas aizsardzības ministrs). Paldies, godājamie kolēģi! Par cik Grīga kungs šeit uzdeva jautājumu, man uz to laikam ir jāatbild izskaidrojoši, kaut gan šie dati ir jau komisijas rīcībā. Žēl, ka Grīga kungs tos nav izlasījis. Un Grīga kungam ir labi zināms, ka reizē ar valsts budžeta apstiprinājumu otrajā lasījumā Saeimai tiek iesniegts arī lēmums par mūsu militāro personu skaitu miera apstākļos, kā to nosaka Satversmes 66.pants (No zāles deputāts Grīgs: “Sešdesmit otrais”), un Saeima par to arī lems un nolems.

Tātad pirmkārt es gribētu teikt, ka jauniesaucamo skaits, kontingents, par ko Grīga kungs minēja, nav vis 70 tūkstoši, bet apmēram 22 tūksoši uzskaitē. 22 tūkstoši, Grīga kungs, nevis 70 tūkstoši, un no šiem 22 tūkstošiem Valsts vienotais iesaukuma centrs iesauks tos, kam ir jādienē armijā. Kā jums ir zināms, godājamie kolēģi, tad personālsastāvu nosaka pēc štata vienību skaita konkrētajā karaspēka daļā, konkrētajā apakšvienībā. Mums mūsu Nacionālie bruņotie spēki sastāv no Sauszemes spēkiem, Jūras spēkiem, Gaisa spēkiem un dažādām citām vienībām. Tātad Sauszemes spēku sastāvā ietilpst mobilo strēlnieku brigāde, štāba bataljons, izlūkdienesta bataljons, speciālo uzdevumu vienība, materiāli tehniskā bāze, sporta klubs, Valsts kara slimnīca un Siguldas mācību centrs. Tādā veidā pēc štata ir paredzēti 626 virsnieki, 1405 virsdienesta karavīri, 2453 obligātā militārā dienesta karavīri, 348 civilpersonas. Kopā 4832 cilvēki mūsu Sauszemes spēkos. Faktiski, ņemot vērā mūsu asignējumu, ko godājamie kolēģi šī gada budžetā nobalsoja un pēc kura mēs varam apgādāt šādu skaitu, jo katram ir paredzēts normatīvs, karavīram, virsdienesta instruktoram, virsniekam ir paredzēta alga, dažādi citi apgādes veidi. Tātad pēc jūsu, godājamās Saeimas, iedalītā budžeta ir iespējams 259 virsnieki, 585 virsdienesta karavīri. Es gribētu teikt, ka viss tas atbilst apmēram vienai trešdaļai vai vienai pusei no tā štata sastāva, kas šīm te apakšvienībām būtu vajadzīgs. 1740 militāra dienesta karavīri, tātad 700 jau deficīts ir ieplānots, 145 militārpersonas, kas ir tikai 50 procenti no civilpersonām. Tātad kopā no pēc štata paredzētajiem 4832 cilvēkiem saskaņā ar 1996.gada valsts budžetu ir iespējams nodrošināt saskaņā ar likumu un Ministru kabineta noteikumiem tikai 2729 cilvēkus. Tie ir tie skaitļi, kas attiecīgi, ņemot arī budžeta projektu 1997.gadam, attiecīgi Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu uz pieciem gadiem līdz 2001.gadam, tiks piestādīti Saeimai reizē ar valsts budžetu, jo tās ir neatraujamas lietas. Mēs nevaram plānot vairāk štatu piepildījumu mūsu militārajās vienībās, kā to atļauj budžets. Mēs varam ierakstīt, ka mums vajag tiešām pilnu sastāvu, bet, ja mums ir nauda tikai pusei, tad arī mēs plānosim šo pusi, jo nevar iesaukt vairāk cilvēku, lai viņus neapgādātu ar to, kas ir paredzēts pēc likuma par viņa apgādes normām.

Tādā pašā veidā es jums varētu turpināt arī par Jūras spēkiem, Gaisa spēkiem un tā tālāk. Par Latvijas Republikas Zemessardzi, bet es jums varu pateikt vienīgi to, ka Latvijas Republikas Zemessardze mums sastāv no Zemessardzes štāba, Zemessardzes štāba bataljona piecām brigādēm, kurās ietilpst 35 bataljoni, speciālo uzdevumu vienības, sešām aviācijas vienībām, Cēsu, Ogres un Dobeles mācību centriem, kuri gan nav visi izvērsti. Tātad mums ir 1612 ierindas zemessargi, 15 000 — tas ir aptuvens skaitlis — ārrindas zemessargi, 250 obligātā militārā dienesta karavīri, 38 civilpersonas, un tas kopā sastāda 16 900 cilvēku. Diemžēl Zemessardzē, ņemot vērā viņu sadalījumu ierindas un ārrindas Zemessardzē, mēs precīzi nekad nevaram noteikt ārrindas zemessargu skaitu, jo viens ir pēc tabulām un sarakstiem, bet otrs ir faktiskais skaits, kādu ir iespējams nodrošināt, izsludinot trauksmi, vai citu uzdevumu veikšanai.

Šādā sakarībā es gribētu teikt, ka par visām mūsu Nacionālo bruņoto spēku apakšvienībām, štābiem, dažādiem dienestiem, visur ir štatu saraksti, kas tiek apstiprināti ar ministra pavēli. Katram no šiem štatu sarakstiem ir paredzēta noteikta alga un noteikti apgādes normatīvi. Cik lielā mērā tas tiks nodrošināts, uz cik cilvēkiem, nosakāt jūs, godājamie kolēģi deputāti, pieņemot valsts budžetu tajā sadaļā “Valsts aizsardzība”. Šogad pēc programmām. Un kādā veidā jūs piepildīsiet programmu “Valsts militārā aizsardzība”, “Valsts teritoriālā aizsardzība” un tā tālāk, tādā veidā arī tiks nodrošināta. Attiecībā uz nodrošinājumu — jā, mums ir jāvadās no visiem šiem faktoriem, ne tikai no mūsu vēlmēm, ne tikai no štata sarakstiem, bet arī no tiem līdzekļiem, ko valsts var atvēlēt savai aizsardzībai. Nevar iesaukt vairāk cilvēku, nekā mēs spējam apgādāt, kā jūs, balsojot par budžetu, piešķirsiet līdzekļus viņu apgādei.

Tātad lēmums par mūsu Nacionālo bruņoto spēku skaitlisko sastāvu miera laikā, kā to paredz Satversme, tiks iesniegts līdztekus mūsu otrajam lasījumam par 1997.gada budžetu, un tie ir tieši saistīti viedokļi. Paldies!

Un kas attiecas uz to, kam mums vajadzētu būt un kādā veidā mēs iekļaujamies kopējās militārajās aizsardzības struktūrās Eiropas un Baltijas mērogā, šinī gadījumā tas ir jau mūsu koncepcijas jautājums, tas ir Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāna jautājums, tie ir plānu jautājumi, konceptuāli jautājumi. Praktiski viņi risinās tāpat kā jebkurš — izglītība, kultūra, veselības aizsardzība, lauksaimniecība, tas viss izšķiras tanī brīdī, kad mēs spiežam pogu un piešķiram to vai citu budžeta daļu attiecīgās programmas izpildei. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Varbūt tomēr iedziļināsimies šajā pamatuzdevumā. Kāda ir šī likuma pamatjēga? Šī likuma pamatjēga ir uzlabot stāvokli Latvijas armijā. Un no šī punkta jāapskata visi priekšlikumi. Mēs sapņojam par to, ka Latvijai jābūt ir ilgus gadus brīvai, neatkarīgai, un mums ir galīgi skaidrs, ka tikai ar mūsu armiju tas nav nodrošināms. Un, ja mēs gribam cerēt, ka kāds NATO vai citās struktūrās mūs kādreiz gribēs atbalstīt, tad mums arī kaut kas pie sevis ir jārada. Un pirmkārt runa ir par šodienu. Par šodienas pienākumu pildīšanu, par šodienas Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas struktūru pienākumu pildīšanu. Galvenais ir jebkurā likumā tas, lai tas tūlīt strādātu tā, ka palīdz sakārtot vienu vai otru pozīciju. Mēs jau samazinājām dienesta laiku no 18 mēnešiem uz 12 mēnešiem, līdz ar to mēs samazinājām esošā un tuvākā nākotnē topošā armijas potenciāla iespējas. Tas jau ir izdarīts.

Pateicoties Ābiķa kunga priekšlikumam, mēs vēl samazinājām iespējamo armijas potenciālu vismaz par pustūkstoti, tas ir, pats minimālais, bet, zinot mūsu zēnu veiklību un prasmi izmantot šo punktu, es pieliktu vēl pustūkstoti tur klāt. Šīs funkcijas nevarēs pildīt normāli.

Tagad, ja mēs pieņemam šo Vītola kunga priekšlikumu, protams, neviens to vēl nav iedomājies, ka tūlīt tas neko vispār neatrisinās. Tos bakalaurus, kuri ir šodien beiguši augstākās mācību iestādes, var iesaukt. Nav jau nekāda problēma. Šis punkts jau nerunā tam pretī. Bet, ja mēs šādu punktu gribam nākotnē pieņemt, tad tas ir vispirms jāizstrādā, jābūt ir Finansu ministrijas pamatojumam un jābūt ir kaut kādas programmas pamatiem ieliktiem iekšā. Un tāpēc tas ir lieks vienkārši šodien, jo šis likums attiecas uz šodienu un uz mūsu armijas stāvokli šodien. Un tāpēc es nevaru atbalstīt šādu priekšlikumu. Un, ja mēs vēlamies palīdzēt mūsu Aizsardzības ministrijai un Iekšlietu ministrijai tālāk strādāt, tad mums ir daudz pragmatiskāk jāvērtē šie teksti. Es aicinu balsot pret šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Juris Celmiņš, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Celmiņš (DPS). Godātie kolēģi! Es arī gribētu sākt ar to, ka mums ir jāpadomā par mērķi. Kāds mērķis mums ir jāizvirza, pieņemot šo likumu un domājot par to, kā likums tālāk strādās. Vai mums ir mērķis mūsu jauniešus apmācīt un sagatavot, apmācīt prasmē aizstāvēt Dzimteni, vai vienkārši mēs runājam par to, ko daudzi šeit ir minējuši, tātad — ka mums ir jāpilda iesaukšanas plāns, ka mums ir tukšas kazarmas, ka tās ir jāpiepilda. Tad padomāsim, kāpēc mums ir vajadzīgas pilnas kazarmas? Kāpēc mums ir vajadzīgi šie tūkstoši tur armijā? Kam no tā ir labāk — ārstiem, skolotājiem, zemniekiem? Domāju, ka no tā labāk nav nevienam, bet mums ir nepieciešams jauniešus apmācīt un sagatavot, mums ir nepieciešams radīt tādu situāciju, lai mūsu tauta kritiskā brīdī var stāties aizstāvēt savu Dzimteni. Un lai arī tie, kas plāno pret mums vai kaļ kādus agresīvus plānus, zinātu, ka latviešu tauta ir gatava aizsargāties. Un tādēļ šis Vītola kunga priekšlikums, es domāju, ietver sevī ļoti pozitīvu momentu, kas paredz šo apmācības kursu augstskolās. Es nedomāju, ka mums vajadzētu iet to ceļu un atjaunot katedras, kādas tās bija padomju laikā, bet ir iespējas šādu apmācību bāzēt uz Zemessardzi vai arī pašai armijai organizēt šādu apmācību. Un ir iespējams, ka jaunieši iziet šo apmācību kursu, iegūst tātad Ministru kabineta noteiktajā kārtībā instruktora vai virsnieka pakāpi un tiek ieskaitīti rezervē. Manuprāt, tādā gadījumā mēs savu mērķi esam sasnieguši. Konkrēti pie 22.panta 3.punkta ir iesniegts arī mans priekšlikums, kur esmu paredzējis, ka pēc šāda apmācības kursa jauniešiem vajadzētu noslēgt līgumu ar Zemessardzi vismaz uz pieciem gadiem, tātad pildīt ārrindas dienestu Zemessardzē. Bet es domāju, ka Vītola kunga priekšlikums ir izstrādāts precīzāk, un šis priekšlikums paredz arī Ministru kabinetam tātad konkrēti izstrādāt šos noteikumus, tādēļ es aicinu atbalstīt Māra Vītola priekšlikumu, un es arī balsošu par to.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

R.Jurdžs (TB). Dāmas un kungi! Es aicinu visus nomierināties, tos, kas “par”, un tos, kas “pret”, lai jūs atsvaidzinātu savu atmiņu, tad pirmdien mēs esam pieņēmuši deputāta Endziņa priekšlikumu, kurš ir sekojošs: “Rezervē ieskaita (3.pants tas ir)... rezervē tiek ieskaitīti valsts licencēto augstskolu absolventi, kuri augstākās izglītības apguves laikā vai pēc tam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā apguvuši militārā dienesta pamatapmācības.” Par ko mēs strīdamies? Šajā pantā ir daudz līdzīgu priekšlikumu, bet domāju, ka šis priekšlikums, ko mēs jau esam atbalstījuši, visskaidrāk pasaka situāciju, ka mēs uzdodam Ministru kabinetam un dodam iespēju studentiem meklēt šo pamatapmācību un prasīt to no Ministru kabineta. Tā ka es aicinu noraidīt Vītola priekšlikumu un visus pārējos priekšlikumus, kas ir līdzīgi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Otro reizi.

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamie kolēģi! Jautājums ir tāds, vai valsts un tautas aizsardzība ir tikai karavīra vai visu sabiedrības grupu pienākums? Manā uztverē tas ir visu sabiedrības grupu pienākums. Un, ja mēs šodien gribam skatīties tālāk perspektīvā nākotnē, domāt par savas valsts nākotni, tad mums tādā vai citādā redakcijā šāds priekšlikums ir jāpieņem. Aizsardzības ministrs no šīs tribīnes teica, ka tiks iesaukta tikai puse no nepieciešamiem cilvēkiem, tātad bakalauri nebūs vajadzīgi šodien. No otras puses. Šodien šāda sistēma vēl nedarbojas, ja mēs šodien dodam šai sistēmai zaļo gaismu, tad varbūt pirmie bakalauri, kuri būs izgājuši šo mācību sistēmu, būs un varēs atteikties no obligātā militārā dienesta tikai varbūt pēc pāris vai pat trīs gadiem, vai pat četriem gadiem. Tā ka šodienas tuvākās problēmas, kuras ir jānodrošina, šī norma, kuru mēs ierakstītu, absolūti neietekmē, šī norma ir skats nākotnē. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo — vienalga, kurā redakcijā, bet atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es klausos gan cienījamā ministra idejas, gan arī Kristovska kunga un arī citus, un es īsti nevaru saprast. Izrādās — mēs studentus gribam iesaukt armijā tādēļ, ka caur to ir jāpaaugstina armijas garīgā attīstība. Savā laikā es zināju to, ka cilvēka garīgā attīstība rodas no mācīšanās, bet tagad izrādās, ja tu paņemsi kaimiņu profesoru, tad arī kļūsi par profesoru. Kaut vēl arī ir otrs jautājums, ko es tālāk nesaprotu. Ja jau cienījamais aizsardzības ministrs tā uztraucas par kadru trūkumu armijā, tad es nedzirdēju, cik viņš cer dabūt jaunkareivjus uz sievietēm. Jūs šo faktu no mums, no Saeimas deputātiem, slēpjat. Mēs jums dodam šīs iespējas tagad, un attiecīgi, ja jums pietrūkst vīriešu, tad aktīvi vediet aģitāciju un aiciniet sievietes armijā, jums būs tiesības tagad. Lūk, jums ir kompensācijas elements, un viņas uz brīvprātības pamata labprāt ies pie jums dienēt varbūt. Tas ir atkal otrs jautājums. Tas jautājums veidojas, tas, kāpēc tiek daļēji stāstītas anekdotes, kā es jau teicu, ka studenti jāiesauc tādēļ, lai attīstītu armijas līmeni, tad varbūt armijā ir vajadzīgi drīzāk kursi vai, es nezinu, kā savā laikā bija cietumā, tur bija speciālā vidējā izglītība. Ja tā ir galvenā problēma, ja nē, tad es nevaru saprast, kādēļ ir studenti tur nepieciešami? Un tādēļ es šajā gadījumā uzskatu to, ka vajag atbalstīt Vītola kunga priekšlikumu, un kopumā es arī piekrītu Kalnbērza kungam, ka šis projekts ir nekvalitatīvs, un diemžēl šajā gadījumā valsts galvenā armijas virsvadoņa iniciatīva, šis jēlais projekts tiek uzspiests Saeimai, un diemžēl šajā gadījumā būs arī atbildība jāuzņemas virsvadonim, kurš šādu nekvalitatīvu projektu mums liek izskatīt. Un es nebrīnīšos, ja pēc tam Ulmaņa kungs to mums nosūtīs vēlreizējai izskatīšanai. Tikai, protams, izrādīsies — mēs jau būsim vainīgi, jo Ulmaņa kungs būs tas cīnītājs par Latvijas armiju.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezident! Cienījamo Prezidij! Kolēģi! Divas dienas atpakaļ man bija tas gods pirmo reizi apmeklēt Aizsardzības ministrijas ēku, tautā saukts par pentagonu. Es tur redzēju gaišas, spilgtas istabas, pilnas ar spēkā esošiem vīriešiem un arī daiļām dāmām. Pilnīgi cita aina nekā Linezera slimnīcā, nekā Gaiļezerā, nekā Onkoloģiskajā dispanserā, nekā dzemdību namos un tā tālāk, kur ir auksts, tumšs un netīrs. Ir tēze — profesionālai armijai nav naudas, izrādās, ka brīvprātīgajai armijai nauda vispār nav vajadzīga, jo kurā koncepcijā ir pateikts, cik un kādas karaspēka daļas Latvijai ir vajadzīgas kā profesionālai armijai. Saivas kungs — Austrālijas augstākās klases aizsardzības speciālists, trīs kara ministrus ir centies apmeklēt, būdams Latvijā, bieži vien nav pieņemts ne pie viena. Koncepcija kārtējo reizi aizlidoja atpakaļ uz Sidneju, par brīvu iesniegtā koncepcija. Tā, ko atzīst arī Austrālijas valdība, mums tā nebija vajadzīga. Acīmredzot, lai nebūtu kritikas, nav vajadzīga arī gudra galva, tāpēc labāk iesauksim armijā, nevis ļausim palikt par izglītotiem cilvēkiem. Kalnbērza kungs pilnīgi pareizi pateica, mazai tautai labāk lielus draugus, jo to dunču turētāju diemžēl vienalga mums būs par maz. Labāk turēsim šo aizsardzības ieroci kvalificēti, profesionāli, nevis masveidīgi. Kvalitāte diemžēl nepāriet kvantitātē. Tāpēc es aicinu atbalstīt deputāta Vītola priekšlikumu — noraidīt likumu kopumā kā galīgi neizdevušos un aicināt izstrādāt jaunu likumprojektu, tādu, kurā beidzot būtu paredzēta Latvijas aizsardzības koncepcija, paredzēta lētāka nekā obligātā profesionālā armija, un veidot šo likumu arī profesionalitātes garā, nevis ne visai izglītotu militāristu kabinetā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Godātais Valsts prezidenta kungs! Es gribētu atgādināt visiem mums, kas šeit zālē sēžam, ja mēs gribam veikt kādas manipulācijas valstī, kas prasa finansu līdzekļus, tad tās var darīt un likumā iestrādāt tikai tad, ja mēs esam iepazīstināti ar finansu avotu. Un šajā gadījumā Celmiņa kunga aicinājums — vai nu Zemessardze, vai nu armija, vai nu uz līgumu, vai kaut kas — ir pilnīgi tukša runāšana, jo nav apakšā finansiālā seguma. 1997.gada budžetā tam nauda nav iestrādāta. Ja tas ir domāts kādā citā gadā, tad likumā ir jābūt pārejas noteikumiem, kur ir ierakstīts — stājas spēkā tādā un tādā gadā un nauda tiek izdalīta tādas un tādas ministrijas ietvaros. Līdz ar to šādu jautājumu apspriešana arī turpmākajos punktos, kas prasa finansējumu, bez tā, ka iesniedzējs norāda finansējuma avotu, vispārībā nav šajā zālē pieļaujams, jo tā pārkāpj Kārtības rullī noteiktās normas, kā tas ir jāveic. Tikai mani pārsteidz kaut kas cits. Mēs esam nonākuši tik tālu, ka mēs šodien runājam šeit zālē par to, ka šis likuma pants būs tas, kas samierinās abas Latvijā dzīvojošās puses, tātad mēs esam nonākuši šajā zālē tik tālu, ka mēs esam Latvijas iedzīvotājus sadalījuši divās naidīgās pusēs, ja mēs runājam par savas valsts drošību. Es domāju, ka kungiem, kas šādā veidā izturas pret valsts aizsardzību, vajadzētu padomāt, vai viņi ir korekti.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Godātais Valsts prezidenta kungs! Ja mēs runājam par rezerves virsnieku kvalitāti, tad, ņemot vērā to, ka lielākā daļa šeit ir beiguši augstskolas padomju laikā, tad viņu kvalitāte šeit ir acīmredzama. Ja mēs nevaram izlasīt viena likuma divus pantus, tātad to, ko jau mēs nobalsojām vienreiz, — Endziņa kunga priekšlikumus, tagad atkal sākas diskusijas pēc pāris dienām par vienu un to pašu tēmu. Un tad es nesaprotu, kāda tad ir tā rezerves virsnieku kvalitāte, kuri tika sagatavoti padomijas laikā. Šī likuma galvenā jēga bija paplašināt iesaucamo skaitu, paplašināt to loku, kuri tiek atbrīvoti... samazināt to loku, kuri tiek atbrīvoti no obligātā militārā valsts dienesta. Katram pilsonim ir jāpilda savas saistības pret savu valsti. Arī valstij ir jāpilda savas saistības pret valsts pilsoni. Un šeit ir absolūti nekorekti no Vītola kunga puses dzirdēt, ka mēs it kā esam sadalījuši iedzīvotājus labos un sliktos. Vītola kungs, jūs tieši bijāt tas, kurš studentus nostādīja pāri visiem un pateicāt, ka jāiet dienēt tikai zemniekiem, strādniekiem, tiem, kuri nav ieguvuši augstāko izglītību. Es absolūti piekrītu Kreituses kundzei tāpēc, kad Satversmes 66.pants paredz, ja tiek paredzēti papildu izdevumi budžetā, tad jānorāda arī finansējuma avots. Visas šīs diskusijas un arī tālākās diskusijas par šo likumu un arī kopumā ir absolūti bezjēdzīgas tāpēc, ka likums pēc savas būtības jau ir torpedēts, vienīgā cerība, ka mēs viņu varam noraidīt trešajā lasījumā, atgriezt atpakaļ otrajā lasījumā, tāpēc ka iebalsotas ir absolūti neadekvātas normas, vai arī pēdējais variants — lūgt Valsts prezidentu atgriezt šo likumu atpakaļ. Jebkurā gadījumā es aicinu balsot pret šo Vītola priekšlikumu, bet tas neatrisina problēmu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Otro reizi.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Kolēģi deputāti! Cienījamais Prezidij! Prezidenta kungs! Tas, kas izskan šobrīd šā priekšlikuma kontekstā, ir daudz plašāk nekā tas, ko šis priekšlikums sevī ietver un paredz. Šeit ir ļoti konkrēts priekšlikums — dot iespēju, radīt iespēju studentiem, kuri vēlas paralēli studijām augstskolā iegūt militāro izglītību, iegūt virsnieka pakāpi, izejot virsnieku vai instruktoru pamatapmācības kursu. Šo kursu programma ir sagatavota, un to ir sagatavojusi tieši Zemessardze un iesniegusi arī Aizsardzības un iekšlietu komisijā, tātad visiem tiem, kuri brīvprātīgi gribētu šo kursu apgūt un iegūt šo virsnieka pamatapmācību, tas būtu iespējams. Pārējiem, kuri šo kursu negribētu apgūt, būtu jāpilda obligātais militārais dienests pēc bakalaura programmas apgūšanas. Tātad šeit ir šī izvēle, un šādā veidā es arī lūdzu un aicinu jūs šo priekšlikumu uztvert.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Otro reizi.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz gribu atgādināt, ka šis punkts arī, pieņemot to, nekādā veidā neietekmēs ne šo iesaukumu, ne vispār 1997.gadā kaut ko. Neviens bakalaurs tāpēc netiks atbrīvots no dienesta. Līdz ar to viņš ir bezjēdzīgs. Bet, ja ir runa par šīs metodes tālāko pilnveidošanu, tad tiešām ir jābūt Finansu ministrijas atzinumam, jābūt ir konkrēti apstiprinātai programmai, un tad par tādu var balsot. Šis ir absolūti kails populisms — šis punkts. Šeit nevar būt runas par kaut kādu samierināšanos vai nesamierināšanos. Likuma galvenā būtība ir pragmatiska šā likuma piemērošanas jēga. Šo punktu nevar piemērot ne 1996., ne 1997.gadā. Līdz ar to tā ir vienkārši tāda aģitācija. “Redziet, kā es mīlu studentus un kā es gribu viņus atbalstīt!” Un viens otrs centīsies demagoģiski tuvākajā laikā šādu punktu izmantot.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu atbalstīt šo deputāta Māra Vītola priekšlikumu. Te jau kolēģi atsaucās pirms manis uz jau mūsu nobalsoto deputāta Endziņa priekšlikumu 3.pantā, kur tiek runāts par to, kādi cilvēki tiek iesaistīti rezervē. Es gribu atgādināt, ka šeit rezervē tiek ieskaitīti valsts licencēto augstskolu absolventi, kuri augstākās izglītības apguves laikā vai pēc tam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā apguvuši militārā dienesta pamatapmācību. Tā ir redakcija, kuru mēs esam jau nobalsojuši. Ja mēs tagad noraidām deputāta Māra Vītola priekšlikumu un “noēdam” šeit šajā pantā šo koncepciju, ka tie, kas ir apguvuši militāro pamatapmācību augstākās izglītības ieguves laikā, tad mēs faktiski ar to pašu radām šeit šajā likumā pretrunu starp 3. un 22. pantu. Tā kā mēs šobrīd izskatām likumu trešajā lasījumā, tad šādas pretrunas radīšana nu nekādi nav pieļaujama, jo mēs nedrīkstam šeit, Saeimā, pieņemt pretrunīgus likumus. Tas nozīmē, ka mums ir noteikti jāatbalsta šis Māra Vītola priekšlikums. Tīri procedūras apsvēruma dēļ.

Un, ja mēs runājam par būtību, tad, es domāju, argumentācija šeit ir izskanējusi daudzkārt, un šeit tā ir arī daudzkārt minēta arī tagad, runājot konkrēti šā priekšlikuma apspriešanā. Es gribu atkārtot un uzsvērt, ka, pieņemot šo priekšlikumu, studenti nepaliek ārpus valsts aizsardzības nodrošināšanas pienākumu pildīšanas. Studenti tiek sagatavoti nepieciešamajām darbībām militārajā jomā krīzes situācijā. Studenti ar šīm militārajām zināšanām, kas ir iegūtas, var kvalificēti iekļauties bruņotajos spēkos arī miera laikā. Es aicinu godātos deputātus atbalstīt deputāta Māra Vītola priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Celmiņš, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Otro reizi.

J.Celmiņš (DPS). Godātie kolēģi! Šeit tika minēts arguments, ka budžetā nav paredzēti līdzekļi šādai apmācībai. Protams, šā gada — 1997.gada — budžeta projektā, projektā, kuru mēs apspriežam, nav šie līdzekļi paredzēti. Bet mēs arī saprotam, ka tas tik ātri un tik vienkārši nenotiks. Tātad vispirms ir jādod iespēja izstrādāt Ministru kabineta nolikumu, kā to darīt, pēc tam tātad tam ir reāli jāsagatavojas, un, protams, tas var sākt darboties ar 1998.gadu, kad arī mums būs iespējas, ja likums to noteiks, tātad paredzēt budžetā attiecīgus līdzekļus. Tas, ka to nevar realizēt tūlīt un šodien, nav arguments tam, lai šo priekšlikumu vispār noraidītu. Pārejas noteikumos ir iesniegti priekšlikumi, kas šo mehānismu paredz, un problēmu šeit nekādu nav. Un te arī nav nekādu pretrunu ar Kārtības rulli.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamais Prezidenta kungs! Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka tik tiešām mēs esam par jaunu uzsākuši šo diskusiju. Manuprāt, es gandrīz aicinātu Vītola kungu un Celmiņa kungu noņemt šeit šo priekšlikumu, jo pamats ir ielikts jau 3.pantā. Par cik redakcionāli gan Vītola kunga priekšlikums, gan jo vairāk Celmiņa kunga priekšlikums atšķiras no tā, ko Saeima jau ir nobalsojusi, tad gan mēs radīsim šo zināmā veidā pretrunu. Citu pretrunu nav.

No otras puses, ja mēs nobalsosim šeit Vītola kunga priekšlikumu, tad apmēram pēc tā principa kaut ko varētu teikt, ka “putra sviestu nesajauks”. Zināmā mērā. Bet katrā gadījumā radīsies uzreiz tomēr, ja tur ir “militārā pamatapmācība”, šeit ir “virsnieku pamatapmācība”. Mēs, tieši otrādi, balsojot par šo Vītola kunga priekšlikumu, mēs zināmā mērā pretrunas radām. Tāpēc es aicinu cienījamos iesniedzējus šeit drīzāk to noņemt, jo, ja tas ir iekšā jau 3.pantā, tad šeit šis ieraksts ir pilnībā lieks. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Druvas kungs, lūdzu!

K.J.Druva. Daudz kas ir teikts un citēts arī no Rietumu valstīm. Es jums gribu pateikt, ko nozīmē piedāvātais variants, ko deputāts Vītols ir piedāvājis, jo es tajā laikā un tajā vietā, kur šāda programma vispār bija pildīta, dienēju un atrados. Un gāju pat universitātē. Es jums varu pateikt, ka ir liela atšķirība no tā, ko piedāvā deputāts Vītols, un kas īstenībā notiek Rietumu valstīs. Rietumu valstīs jūs tik tiešām varat apgūt virsnieka pakāpes apmācības universitātes laikā. Bet pēc tam ir jāiet un jāpilda noteiktais dienesta laiks. Deputāta Vītola piedāvātajā variantā tas nenotiek. Viņš aiziet rezervē. Tā ir tā vislielākā starpība.

Otrkārt. Es arī gribu teikt, ka Endziņa kungs ir jau piedāvājis vienu grozījumu, kuru mēs pieņēmām jau šajā likumā. Tik tiešām, manuprāt, izskatās, ka tagad būs pretruna. Tādēļ vēlreiz lūdzu, lai noraida šo piedāvāto grozījumu šajā balsojumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Māra Vītola priekšlikumu — papildināt 22.pantu... Tagad mums ir jāienes korektīvas, jo atbilstoši iepriekšējam balsojumam, kad mēs atbalstījām deputāta Jirgena priekšlikumu, ir mainījusies pantu numerācija. Līdz ar to tātad pēc jaunās numerācijas, tātad deputāta Vītola priekšlikumu par jaunu punktu šādā redakcijā: “Valsts licencēto augstskolu absolventus...”, un tālāk pēc teksta. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 30, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Celmiņa piedāvātais grozījums, kuru jūs redzat. Komisija šo piedāvāto grozījumu nepieņēma, jo vismaz komisijas lēmuma ietvaros nebija precīzi paredzams, vai tas, kur runā tieši par zemessargiem, šie cilvēki būs ārrindnieki, ierindnieki vai citādi... Līdz ar to, lai atkal nesašaurinātu jauniešu iesaukuma skaitu, komisija šo piedāvāto grozījumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu... Juris Celmiņš... Lūdzu balsot! Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Jura Celmiņa priekšlikumu — papildināt 22.pantu ar jaunu punktu, kas ir atbilstoši tātad jaunai numerācijai pēc jau iepriekš nobalsoto apakšpunktu numerācijas, tekstu — “augstskolu beigušos, kuri ieguvuši rezerves virsnieka pakāpi...”, un tālāk, kā tas ir tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 35, atturas — 20. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Dobeļa piedāvātais grozījums, kurš saka, ka...

Sēdes vadītājs. Druvas kungs, es atvainojos, es ierosinātu šajā vietā pārtraukt izskatīšanu, jo mums vēl ir atlikušas trīs minūtes līdz sēdes pārtraukumam. Ir vairāki paziņojumi. Mēs sveicam Jāni Rāznu, kas šodien svin savu 49.dzimšanas dienu. Sirsnīgi sveicam! (Aplausi.)

Vēl ir divi jubilāri, kurus mums vajadzēja apsveikt, es pašlaik viņus neredzu zālē. Tādā gadījumā es lūdzu kolēģus nodot...

Šodien savu 60.dzimšanas dienu svin deputāts Edgars Bāns. (Aplausi.)

Šodiena, bez šaubām, ir bagāta ar dzimšanas dienām. Arī tieši šodien savu dzimšanas dienu svin valsts ministrs Ernests Jurkāns, kuram ir 42.dzimšanas diena. (Aplausi.)

Ir arī vēl vairāki paziņojumi, godātie deputāti. Vārdu paziņojumam lūdz Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Es, cienījamie kolēģi, atgādinu Latvijas—Vācijas parlamentārās sadarbības grupas dalībniekiem, ka šodien nākamajā starpbrīdī notiks tikšanās ar Vācijas federālo pilnvaroto bijušās VDR Valsts drošības dienesta dokumentu izvērtēšanai, respektīvi, Vācijas “čekas maisu” pilnvaroto. Lūdzu ierasties nākamajā starpbrīdī viesu zālē.

Sēdes vadītājs. Nākamo paziņojumu vēlas sniegt Edvīns Inkēns, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

E.Inkēns (LC). Cienījamie kolēģi! Eiropas lietu komisija šodien uz īsu sēdi sanāks Ārlietu komisijas telpās pulksten 12.30.

Sēdes vadītājs. Nākamo paziņojumu vēlas sniegt Ivars Ķezbers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.J.Ķezbers (DPS). Godājamie kolēģi! Demokrātiskās Gruzijas parlaments ir izveidojis sadarbības grupu ar Latvijas Saeimu. Es nāku ar priekšlikumu — uzaicināt Gruzijas draugus un atbalstītājus arī iesaistīties un izveidot mums parlamentārās sadarbības grupu ar Gruziju. Lūdzu pārtraukumā pulksten 15.00 šeit, Prezidija zālē, cilvēkus, kas gribētu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Un vēl viens paziņojums. Godātie deputāti, nākamajā pārtraukumā, tas ir, 12.30, sanāks Prezidija sēde, uz kuru tiek aicināti arī visu frakciju vadītāji, lai vienotos par nākamās nedēļas dienas kārtību — sēdēm, kurās mēs varētu noturēt mūsu plenārsēdes, jo situācija ir tāda, ka mums tik tiešām ir ļoti daudz neizskatītu jautājumu. Lūdzu uz pulksten 12.30 arī frakciju vadītājus ar saviem viedokļiem par iespēju nākamajā nedēļā rīkot Saeimas sēdes.

Atbilstoši Kārtības ruļļa 15.punkta otrajai daļai reģistrācija netiek rīkota. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas. Turpinām ārkārtas sēdi.

Turpinām izskatīt priekšlikumus. 17. lappuse. Deputāta Dobeļa priekšlikums — papildināt 22. pantu ar jaunu apakšpunktu. Numerācija mainās atbilstoši mūsu iepriekšējiem balsojumiem.

Lūdzu, Druvas kungs. Deputāti debatēs uzstāties nevēlas. Deputātiem iebildumu par komisijas viedokli nav. Priekšlikums pieņemts... Komisijas priekšlikums pieņemts — noraidīt deputāta Dobeļa priekšlikumu.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Vītola piedāvātais grozījums par reliģiskajām organizācijām un tā tālāk. Kā jūs redzat, Aizsardzības un iekšlietu komisija daļēji to pieņēma un iestrādāja, kā jūs redzat, jaunā redakcijā 22. panta 6. daļā, jo mēs to sastrādājām kopā ar to, ko bija arī Tieslietu ministrija piedāvājusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Tad ir arī deputāta Apiņa piedāvājums — papildināt 5. pantu aiz vārdiem “kas ieguvis”, rakstot “augstāko vai augstāko profesionālo izglītību”. Man šķiet, mēs jau vienreiz debatējām par šo tematu, bet... un komisijas piedāvātais slēdziens ir noraidīt šo deputāta Apiņa piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Vispirms tāda pavisam maza atkāpīte. Mani joprojām nedaudz izbrīna fakts, ka deputāti apšauba Saeimas absolūtā balsojuma pareizību par manu priekšlikumu, kas paredz iesaukt divu... atlikt iesaukumu divu pirmsskolas vecuma bērnu vai viena bērna līdz trīs gadu vecuma apgādniekam, un tāpēc es visiem deputātiem ieteiktu izlasīt šo “Latvijas demogrāfijas gada grāmatu”, kas tikko ir pienākusi mūsu bibliotēkā un kas ļoti labi raksturo šobrīd unikālo, kritisko demogrāfisko situāciju. Bet tā bija tāda maza atkāpe.

Šajā sakarībā mani ļoti izbrīna komisijas nostādne šajā jautājumā, jo šajā jautājumā 5. punktā komisija ir bijusi ārkārtīgi liberāla, atstājot spēkā iepriekšējo redakciju, kas šobrīd skan: “Militārajā dienestā neiesauc pilsoņus, kas iegūst izglītību ārvalstīs.” Ko tas reāli nozīmē? Tas reāli nozīmē to, ka pietiek kādam iesaucamā vecuma jaunietim iestāties Vitebskas vai Pleskavas apgabala arodskolā, un es domāju, to nebūt nav tik grūti izdarīt, ņemot vērā kaut vai to, ka simts lati priekš Baltkrievijas arodskolas direktora ir ievērojami liela summa, tātad faktiski teorētiski šī panta redakcija pieļauj, ka jebkurš jaunietis, kas mācās jebkurā Krievijas kaut vai arodskolā, pat vēl zemāka līmeņa skolā, var tikt atbrīvots no dienesta. Un es nesaprotu tiešām komisijas ārkārtīgi liberālo nostāju šajā jautājumā, jo attieksmē pret Latvijā dzīvojošajiem un mācošamies jauniešiem ir pavisam cita attieksme. Es ļoti atbalstu mūsu jauniešu studijas ārzemēs, bet nu nedrīkst pieļaut likumā tādu absurdu situāciju.

Tāpēc es ļoti aicinu deputātus izvairīties no šādas absolūti nevienādas attieksmes pret tiem, kas mācās pie mums, un pret tiem, kas mācās ārzemēs, un aicinu atbalstīt manu piedāvāto redakciju, ka vismaz ir kaut kādas slūžas, kas nepieļauj, lai Vitebskas vai Pleskavas apgabala arodskolnieks, kurš mācās varbūt šī apgabala arodskolas neklātienē, un viņš tur var mācīties varbūt 5—6—7 vai 10 gadus ar laipnu direktora atļauju, tiktu atbrīvots no karadienesta. Un tāpēc es piedāvāju tādas slūžas, ja tā varētu teikt, ka vismaz Izglītības un zinātnes ministrija izvērtē katrā gadījumā, cik šī jaunieša izglītība ir vitāli nepieciešama Latvijas valstij.

Sēdes vadītājs. Ābiķa kungs, jums vēl ir nepieciešams laiks?

Dz.Ābiķis. Nē, es beidzu savu domu, Gadījumā, ja jūs noraidāt manu priekšlikumu, nu tad vismaz atbalstiet deputāta Apiņa priekšlikumu, un es lūdzu komisiju arī padomāt nopietni un atbalstīt vienu vai otru priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

Pēteris Apinis nav zālē. Vairāk deputātu... Pēteris Tabūns, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Pavisam īsi. Tas ir vēl viens veids, kā izvairīties no dienesta armijā. Radīsies daudzi mūžīgie studenti un kaut kas tamlīdzīgs. Es patiešām aicinu jūs padomāt un labākajā gadījumā atbalstīt Ābiķa kunga priekšlikumu, kurš tomēr ietver to, ka Izglītības un zinātnes ministrija tomēr izvērtēs, zinās precīzi par katru studējošo ārzemēs un tad varēs, tā sakot, sekot šim procesam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Druvas kungs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Pētera Apiņa priekšlikumu — papildināt 22. panta 5. punktu aiz vārdiem “kas iegūstot”, un tālāk kā tekstā, bez šaubām, mainot apakšpunktu numerāciju pēc iepriekšējiem balsojumiem. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 13, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Druva. Tālāk ir deputāta Ābiķa piedāvātais grozījums, kā deputāts Ābiķis jau tikko par to runāja. Komisijā domas dalījās šajā ziņā. Par balsojumu nobalsoja vairāk “pret”, bet nu es vēlētos, lai jūs, paši deputāti, varat izvēlēties.

Sēdes vadītājs. Deputāti... Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Kolēģi, es aicinātu jūs neatbalstīt šajā gadījumā Ābiķa kunga priekšlikumu uz tā pamata, ka Izglītības un zinātnes ministrijai nevar būt monopoltiesības attiecībā uz kontaktu meklēšanu, lai radītu iespējas iegūt augstāko vai cita veida izglītību ārvalstīs, un es tieši gribētu šeit veicināt pašu privātiniciatīvu, dažādu privātu izglītības fondu veidošanos, kuri apmaksā mūsu jauniešu izglītību ārzemēs, un nenosacīt to, ka viņiem ir obligāti jāsaņem šī piekrišana no Izglītības un zinātnes ministrijas, lai studētu kādā ārvalstu augstskolā. Tāpēc es šādā redakcijā nevaru atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Druva, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

K.J. Druva (LZS, KDS, LDP). Pēc manām domām, uzklausot deputāta Ābiķa argumentus par šo, es atbalstu šo ierosinājumu, un līdz ar to es personīgi balsošu, lai atbalstītu deputāta Ābiķa ierosināto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies runāt nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Druvas kungs runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Dzintara Ābiķa priekšlikumu — 22. panta 5. apakšpunktu izteikt šādā redakcijā... un tālāk kā tekstā: “Pilsoņus, kas iegūst izglītību ārvalstīs...”, un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 8, atturas — 8. Priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Kazāka piedāvātais grozījums, kas līdzinājās deputāta Vītola piedāvātajam grozījumam, kuru mēs jau daļēji pieņēmām pāris grozījumus atpakaļ, un tie... tātad kopumā Vītola kunga, Kazāka kunga un Tieslietu ministrijas piedāvātais grozījums par reliģiskajām organizācijām un ordinētiem mācītājiem, mēs pieņēmām, un jūs redzat mūsu komisijas piedāvātā grozījuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu par komisijas viedokli nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Tad tālāk ir deputāta Seiksta piedāvātais grozījums — atjaunot 22. panta 6. punktu pirmā lasījuma redakcijā, un to komisija arī pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir tātad Mauliņa kunga piedāvātais grozījums, kas attiecas uz 8. punktu. Šo noraidīja, pamatojoties uz to, ka... man šķiet, ka mūsu komisijas lēmums bija par to, ka mēs negribētu tomēr sodītus cilvēkus, kas jau izcietuši savu sodu cietumā, tomēr dienēt mūsu bruņotajos spēkos, un deputāta Mauliņa kunga piedāvātais grozījums šādu iespēju atļauj. Un līdz ar to komisija šo piedāvāto grozījumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

J.Mauliņš (TKL). Godātie deputāti! Man bija iebildums tāpēc, ka ir atšķirība juridiski starp sodīto un tiesāto. Un šinī gadījumā ir tā, ka mums nekāds ierobežojums nav tiesāto iecelt par Valsts prezidentu, bet armijā mēs nedrīkstam viņu ņemt. Tikai tāds man bija iebildums.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies runāt nav. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Jāņa Mauliņa izteikto priekšlikumu, kas izteikts 19. lappusē: 22. panta 8. punktu izteikt šādā redakcijā... un tālāk — kā tas ir tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 30, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Lujāna piedāvātie grozījumi ar jaunu 9. un 10. punktu esošajā redakcijā, kas jums ir priekšā. Šos divus grozījumus komisija noraidīja. Arī šeit domas dalījās, kaut gan nebija īsta pamata, kādēļ to varētu pieņemt. Man šķiet, ka mums pašlaik ir viens deputāts, kuram vispār būtu jādienē, un tas ir Vītola kungs, kaut gan varbūt tāda iespēja varētu būt tālāk. Es aicinu vienkārši šo grozījumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Protams, tas savā veidā liekas smieklīgi, bet es gribu norādīt to, ka, ja šis likums stāsies spēkā, tad ir tāds moments, kā rezervisti un šeit jau, piedodiet, Druvas kungs, kā jūs stāstījāt anekdotes, vairs anekdotes nebūs, jo, piedodiet, ar Krastiņa kunga lēmumu varēs gandrīz puszāles uz mēnesi iesaukt rezervē. Tikai jautājums — kas tanī brīdī notiks, vai būs deputātu rotācija, vai mandāts tiek saglabāts vai netiek, jo visi līdz 45 gadiem var nokļūt rezerves iesaukumā. Tā ir reālā situācija. Pie reizes ir tas, ka Druvas kungs norāda uz cienījamo Vītola kungu. Tad šeit ir visa līmeņa deputāti. Pašvaldību deputāti tātad ir neaizsargāti, un pie reizes mēs nevaram aizmirst arī likumu par pašvaldību vēlēšanām, kurās ir norādīts, ka armijā dienoši, militārās struktūrās, nedrīkst balotēties. Tātad sākas pašvaldību vēlēšanas, un tiek izdota Krastiņa kunga pavēle, ka, teiksim, noteikti cilvēki tiek iesaukti, tajā skaitā arī no kandidātiem. Tātad iestāsies pretrunas starp diviem likumiem. Vai šis cilvēks — tātad jau bruņots cilvēks, un viņam nav tiesību vairs kandidēt uz deputāta amatu. Pirmkārt.

Otrkārt. Pēc tam ir jautājums — ko darīt, ja pēc mēneša viņš, teiksim, iznāk ārā no rezerves, tātad viņa cilvēktiesības ir ierobežotas. Otra lieta, ka tas pārvēršas politiskā instrumentā. Te vēl būtu jābūt arī 11. punktam, jo šinī gadījumā arī pat ministri nav aizsargāti, un tanī brīdī, kad Krastiņa kungs parakstīs pavēli par, piedodiet, tur citu ministru iesaukšanu kā fizisku personu, tas var tikt izdarīts. Un viņi veiks, teiksim, nu ja parāda no zāles... teiksim, Krištopana kungu savāks uz mēnesi aktīvajā dienestā. Un viņam nav aizsardzības, un mēs šinī gadījumā to uzskatām kā anekdoti. Nu, protams, varam atstāt to anekdotes līmenī, tikai caur to var iejaukties, teiksim, varas struktūras arī priekšvēlēšanu kampaņā, reāli izsitot līderus, veicot tādas darbības. Protams, iespējams, ka tas nenotiks, bet es negribētu to momentu, kurā brīdī, kad sāksies Saeimā diskusijas, ko darīt ar deputātu, kas tiek iesaukts rezervistos. Un tā būs problēma, un tad varēs arī, teiksim, Endziņa kungs te teikt, ka tas ir atkal caurums, lūk. Satversmē tas jautājums nav izskatīts, un ko nu tad darīt. Vai pēc mēneša viņam būs jārotē atpakaļ, un kā būs ar mandāta nolikšanu uz to laiku. Jo arī Satversmē nav aizsardzības. Ne arī Kārtības rullī šinī gadījumā. Un varbūt nāks kāds politiskais lēmums, kurš būs aktuāls sabiedrībai, un līdz ar to būs izdevīgi varbūt, ka mani vajadzēs, būs man, uz Grīga kungu un kompāniju, un savāks uz dienestu. Un tā ir realitāte, piedodiet.

Un tādēļ es tomēr aicinātu šinī gadījumā tomēr deputātus apsvērt un nopietni šinī jautājumā pievērst uzmanību, un tomēr atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Druvas kungs runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Modra Lujāna izteikto priekšlikumu — papildināt 22.pantu ar jaunu 9. un 10.punktu. Šajā gadījumā jaunu numerāciju atbilstoši mūsu iepriekšējiem balsojumiem šādā redakcijā, un tālāk – kā tas ir tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 23, ... nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, atkārtosim balsojumu par deputāta Modra Lujāna priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 19, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Apiņa piedāvātais grozījums, kā jūs redzat. Šis grozījums skan ļoti līdzīgi tam pašam grozījumam, ko mēs jau pieņēmām 3.pantā, ko Endziņa kungs bija piedāvājis, un līdz ar to lūdzu šo deputāta Apiņa piedāvāto grozījumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi, aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis savu priekšlikumu noņēma? Es nesapratu. Aicina balsot. Vai vēl... debatēs deputāti vairāk pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Druvas kungs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Pētera Apiņa priekšlikumu — papildināt 22.pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā, un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 21, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Apiņa piedāvātais grozījums un arī esošā redakcijā, kas jums ir priekšā, un šeit... Kādēļ komisija noraidīja šo piedāvāto grozījumu? Jo šeit ir viena frāze iekšā — “Ja tie gatavojas”. Komisijai nebija saprašana par šo jēdzienu “ja tie gatavojas”, un līdz ar to komisija noraidīja šo piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (LC). Cienījamie kolēģi! Tas ir zināmā mērā kompromisa variants. Tātad mums, kā zināms, ir maģistratūrā bieži vien konkurss, un konkursā daži no beigušajiem bakalauriem nevar vinnēt, nevar iestāties tālāk uzreiz mācīties maģistratūrā, un es uzskatu, ka šādos brīžos varētu izmantot šādu zināmu kompensāciju – dot viņam vienu gadu atlikt šo dienestu un, ja viņš nākošajā, aiznākošajā gadā iestājas tanī maģistratūrā, tādā gadījumā viņam ļaut tālāk studēt. Tas ir tikai tādēļ, ka mums maģistratūrā aizvien vairāk būs par maksu, un mēs pašlaik citādi nevaram nodrošināt tos jauniešus, kuri nespēj paši pilnībā apmaksāt savas maģistratūras studijas. Es ļoti lūdzu atbalstīt, tas ir kompromisa variants.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Mēs atkal atgriežamies daļēji pie tā, par ko jau ir nobalsots. Bet daļēji mēs vēl gribam sarežģīt situāciju, jo šeit jau nav vairāk runa tikai par bakalauriem. Kā jūs redzat, te jau mēs runājam arī par vidējo, vidējo speciālo mācību iestāžu absolventiem. Mēs izveidosim galīgu neskaidrību un galīgu jūkli, ja mēs kaut ko tādu vēl būsim spējīgi pieņemt. Tā ka, lūdzu, iedziļinieties! Un pie tam jūs nupat no tribīnes dzirdējāt termiņu — viens gads. Šajā punktā ir uzrādīts, ka šajā gadījumā iesaukšanu var atlikt uz diviem gadiem. Tā kā no tribīnes runā vienu, un tekstā ir pavisam kaut kas cits. Šādu un līdzīgu punktu pieņemšana tikai absolūti sarežģīs visu šo likumu, kurš jau tāpat ir ļoti smags. Tā ka es aicinu neatbalstīt šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs... Andris Līgotnis. Jūs runāsiet kā Ministru kabineta pārstāvis? Lūdzu, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātie deputāti! Šo priekšlikumu es aicinu noraidīt divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, šā panta 4.punktā jau viss ir noteikts par tiem, kas beidz vidējās speciālās mācību iestādes, un viņus līdz beigšanas gada 1.oktobrim neviens nedomā iesaukt.

Un otrs par tiem, kas gatavojas mācīties tālāk pēc augstskolas. Nav taču mums nekādu nopietnu kritēriju, lai noteiktu, vai tiešām viņš nopietni gatavojas mācīties, vai tā gatavošanās nav tik nopietna. Un galu galā, ja kāds nespēj tūlīt pēc pirmā apmācību posma turpināt nākošo, tad viņam ir jāpadien šis gads. Šis priekšlikums būtu noraidāms.

Sēdes vadītājs. Vairāk deptuāti... Pēteris Tabūns, LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Jo tālāk, jo trakāk! Vajag tikai izteikt vēlēšanos turpināt mācības, bet vēlēšanos, nevis mācīties, un jau atbrīvo no dienesta armijā. Nu taču ir kaut kādas robežas absurdiem arī. Es aicinu noraidīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Otro reizi.

P.Apinis (LC). Cienījamie kolēģi! Mēs varam vēlreiz apskatīties šī paša likumprojekta 23.pantu, kas nāk tūlīt pēc tam. Un tur ir skaidri un gaiši rakstīts: “Pilsoņus, kuri svarīgu iemeslu dēļ vēlas pildīt militāro dienestu citā laikā, tuvāko triju gadu laikaposmā.” Tas ir tie, kurus var neiesaukt. Es vienkārši vēlējos precizēt to pilsoņu loku, kurus var neiesaukt un kuriem var atlikt. Jo pretējā gadījumā, ja vienkārši Aizsardzības ministrijai būs iespēja atlikt pēc nezināmiem kritērijiem, tālāk 23.pantā, skatieties 23.panta 1.punktu. Jā, bet tie ir stabili korupcijas kritēriji — kam gribu, tam atsaku, kam gribu — tam dodu un trijiem gadiem iespējas atlikt dienestu. Es piedāvāju atlikt tikai tiem, kas gatavojas turpināt mācības, kas ir beiguši bakalaura grādu un grib turpināt mācības maģistratūrā. Es neredzu neko sliktu, ka es vairāk sašaurinu šīs iespējas. Cienījamie kolēģi, es lūdzu jūs balsot par šo normu!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies runāt nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Druvas kungs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Pētera Apiņa priekšlikumu — papildināt 22.pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā: “Vidējo, vidējo speciālo mācību iestāžu absolventus”, un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 32, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Vītola piedāvātais grozījums, kas attiecas uz personām, kuras reliģiskas vai pacifistiskas pārliecības dēļ atsakās pildīt militāro dienestu, un tā tālāk. Komisija šo piedāvāto grozījumu pēc būtības noraidīja tādēļ, ka piedāvātajā grozījumā ir izteikta doma, ka vajadzētu darba dienestu. Kā jūs labi atceraties, pirmajā un otrajā lasījumā mēs pieņēmām lēmumu, ka darba dienests kā tāds nebūs. Un lai visiem jums būtu saprašana, iespēja tiem, kas nevēlas dienēt tādēļ, jeb nēsāt vismaz ieročus tādēļ, ka viņiem ir pārliecība, ka viņi negrib ieročus nēsāt, ir iespējas to veikt caur komisiju, par kuru mēs tūliņ skatīsimies pēc pāris pantiem. Šajā komisijā var iesniegt visus attiecīgos dokumentus un pierādījumus, ka tāda pārliecība ir, un komisija par to lems, un man ir pārliecība, ka pieņems lēmumu, ka ieroči šādiem jauniešiem nav jānēsā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem... Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Kolēģi! Es izteikšu savu viedokli šajā jautājumā un aicināšu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Visās valstīs, kur pastāv obligātais dienests, pastāv arī noteikti atvieglojumi noteiktām personu grupām no šī dienesta pildīšanas. Īpaši, ja ir runa par militāro dienestu. Tajā skaitā Druvas kungs noteikti zina šo situāciju. Ļoti daudzās NATO valstīs, kur ir šis militārais dienests, cilvēki, kuri reliģiskas vai pacifistiskas pārliecības dēļ atsakās pildīt šo militāro dienestu, šo pienākumu pret valsti izpilda citādā veidā.

Es uzskatu, ka šim likumam ir jārespektē katra indivīda reliģiska vai pacifistiskā pārliecība, ja tā viņiem tāda ir. Jo neaizmirsīsim, kolēģi deputāti, ka par nepakļaušanos kara dienestam mūsu valsts paredz kriminālatbildību. Un ja mēs gribam izveidot situāciju valstī, ka idejiskas pārliecības, tātad reliģiskas vai pacifistiskas pārliecības dēļ, ja mēs pat pieļaujam teorētisku iespēju, ka šādas pārliecības dēļ cietumos sēž mūsu jaunieši, mēs gribam šādus idejiskus cietumniekus, tad mēs varam šo noraidīt. Ja nē, mums ir jāatrod veids, kā viņiem izpildīt šo pienākumu pret valsti citādā veidā.

Druvas kungs piedāvāja šo komisijas variantu, ka komisija izskata šo. Es piedāvāju citu variantu, ka šī persona deklarē šos apstākļus, deklarē šo savu pārliecību, aizpilda noteiktu anketas formu un tiek norīkota darba dienestā Ministru kabineta noteiktajā kartībā. Ir augstākā mērā nekorekti runāt šeit par to, ka mēs sagraujam mūsu tautsaimniecību, ka bezdarba apstākļos mēs nespējam radīt darba vietas un tā tālāk. Jo šobrīd šāda kārtība jau pastāv. Ir iespēja cilvēkiem strādāt darba dienestā, un ne vairāk kā 10 cilvēki gada laikā šo iespēju izmanto. Šeit ir runa par 10 cilvēkiem, kuriem būtu jānodrošina šī alternatīvā iespēja iziet darba dienestu. Ja mēs uzskatām, ka 10 cilvēki, kuri strādā, izpilda savu pienākumu pret valsti darba dienesta veidā, sagraus mūsu ekonomiku un ka bezdarba apstākļos to nav iespējams nodrošināt, tad mēs novērtējam pārāk zemu mūsu valdību, un es uzskatu, ka mums ir jānodrošina šeit šāda iespēja, kāda tiek piedāvāta. Ministru kabinets nosaka šo kārtību, kādā cilvēks saskaņā ar savu pārliecību pilda nevis šo militāro dienestu, bet darba dienestu. Es uzskatu — šeit ir jābalstās uz individuālu pārliecību, idejisku pārliecību, nevis uz viņu piederēšanu tai vai citai organizācijai, kuras statūtos par to nekas nebūtu teikts. Cilvēku individuāla pārliecība, reliģiska vai pacifistiska, ir jārespektē, tas ir cilvēktiesību princips, es lūdzu jūs to šeit atbalstīt un parādīt, ka šī valsts ir civilizēta valsts un rīkojas tāpat kā visas citas civilizētas valstis visā pasaulē. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.Krastiņš (LNNK, LZP). Augsti godātais prezidenta kungs! Godātie kolēģi! Es gribētu pavisam īsi varbūt atkārtot arī daļēji to, ko Druvas kungs teica. Tātad mums nav tāda testēšana vai mērvienība, ar kuru mēs pārbaudītu cilvēku reliģisko vai pacifistisko pārliecību. Ja tā pacifistiskā pārliecība ir tāda, ka jāiet ir nevis armijā, bet pie Brīvības pieminekļa un jāsveic Latvijas armijas goda sardze ar hitleriskās Vācijas nacionālsociālistiskās strādnieku partijas sveicienu, tad, es atvainojos, diez vai valsts var akceptēt šādu pārliecību kā iemeslu tāpēc, lai nedienētu Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos. Kas attiecas uz reliģisko pārliecību, tad, kā mēs zinām, Latvijas Tieslietu ministrijā reģistrētās reliģiskās organizācijas ir noliegušas, ka viņu dogmās, viņu priekšrakstos ir noteikta nedienēšana armijā. Mēs zinām vienu tādu spilgtu piemēru pie Jehovas lieciniekiem, kas nav reģistrēta kā reliģiska organizācija, kura vispār noliedz valsti, tādā gadījumā mums būtu jārespektē šī cilvēka reliģiskā pārliecība, ar kuru viņš noliedz valsti, tātad atsakās maksāt nodokļus, atsakās paklausīt valsts likumiem un ievērot likumus, ja mēs esam humānisma augstākajā pakāpē, jāievēro. Ja nav šādu kritēriju, mēs to nevaram ierakstīt likumā, un vēl jo vairāk, nevajag mānīt cilvēkus, kas varbūt ticēs un izlasīs, ka viņi būs norīkoti darba dienestā. Nav Latvijas Republikā likuma, kas noteiktu, ka pie mums pastāv šāds darba dienests. Mums ir sociālie darbu un tamlīdzīgi. Nevajag arī krāpt tos cilvēkus, kas domās, ka, ja viņi izteiks šādu pārliecību, viņi tiks nosūtīti darba dienestā. Nav šāda darba dienesta. Bet, lai ievērotu tiešām šīs te humānisma principus un pārējo, ir šis vienotais valsts iesaukšanas centrs un ir šī komisija, kurā ir pārstāvjti no visiem iespējamiem resoriem — gan no Izglītības ministrijas, gan no Kultūras ministrijas, Zemkopības un tā tālāk, kura ir tieši tāpēc domāta, lai izskatītu individuālos gadījumus un pārliecinātos, kurā brīdī tā ir vienkārša nevēlēšanās iet armijā, un tāpēc es izdomāju, ka es esmu pacifists un uzkaru nozīmīti, un tas jau ir iemesls, ka tā ir mana pārliecība, vai tas ir tiešām dziļi pamatots no cilvēka būtības un kas varētu radīt viņam problēmas personīgajā dzīvē, ja viņš tiktu iesaukts un dienētu. Tā kā šajā gadījumā mēs jau šo mehānismu... individuālās izvērtēšanas mehānismu esam ielikuši, bet ar likumu noteikt, ka pietiek paust savu idejisko pārliecību un tāpēc es varu pildīt vai nepildīt vienu otru valsts likumu, nu, mūsu metodoloģija nav laikam tik tālu izstrādāta, lai mēs to varētu pārbaudīt. Tāpēc es domāju, ka ir jāuzticas mums šim likumā iestrādātajam jau kontroles mehānismam un jācer, ka šī kontroles komisija, kuras lēmumus arī var pārsūdzēt, spēs iedziļināties cilvēka dvēselē un izprast, kad viņš ir patiess un kad viņš vienkārši negrib pildīt likumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Diemžēl atmiņa ir īsa. Un es ticu, ka vairākums kārtējo reizi nobalsos tā, kā viņa sirdsapziņa liek, bet es iedomājos to skatu, kā tas izskatīsies, kā Krastiņa kungs, ka armijas iesaukšanas daļā vedīs nabaga krišnaītus. Un tā ir reliģiska organizācija, kas ir reģistrēta Latvijā, viņu templis un viņi tajā skaitā arī neatbalsta ieroču lietošanu. Pie reizes viņi ved atsevišķu dzīvesveidu, un padomju laikā viņus jau mēģināja iesaukt. Krastiņa kungs grib atkārtot tos pašus gadījumus, kur bija visiem pazīstami momenti, kur krišnaīti tika ievilkti armijā ar varu, vai arī, ja viņi atteicās dienēt, tad viņus nogādāja cietumā, kur visādi par viņiem ņirgājās. Un tā ir reālā dzīve. Un nevajag šajā gadījumā stāstīt, ka nav tādas reliģijas, kuras nav reģistrētas. Un, protams, man varbūt Krastiņa kungs mēģinās pierādīt to, ka krišnaiti ar lielu prieku un rozā togās ar automātiem rokās skraidīs pa tuvākiem mežiem. Es domāju — diez vai tas notiks, un tātad tas būs konfrontācijas elements kārtējais. Un, protams, mēs varam pateikt — nav Latvijā pacifistu, un kaut kāds apakšpulkvedis sēdēs un tad svērs uz svariem, vai tu esi pacifists vai neesi. Nu, protams, mēs varam tā pieiet šīm lietām, bet man liekas, ka patiešām varbūt drīzumā atgādina kopsummā no visa šī projekta, ka armijā dienēs sievietes, deputāti un krišnaīti, un tas būs gala produkts, ko Krastiņa kungs te mēģina realizēt, jo viņam vajag cilvēkus. Paskatiet, re, kur mēs sēžam 100, nē, nu simts neiznāks, 90 veselīgi vīrieši, kuriem taisni laiks visiem iet armijā, jo armijā trūkst cilvēku. Nu, Vidiņa kungs, jums ar jūsu garaspējām tas nedraud. Un tādēļ šajā gadījumā, protams, es varu piekrist, ka nav normas, kādā veidā izteikt to darba dienestu, bet, es domāju, tas varētu būt arī atsevišķs likums par darba dienestu, ko varbūt mēs kopā ar Vītola kungu arī pēc tam iesniegtu Saeimai, līdz ar to tur būtu izteiktas tās formas, kādā veidā šie cilvēki, un, es domāju patiešām — tā nebūs tik liela grupa vai tik daudz tās reliģiskās grupas, varēs izteikt savus reliģisko viedokli. Un es aicinu atbalstīt Vītola kungu.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš, Latvijas Republikas aizsardzības ministrs — ārpus kārtas.

A.Krastiņš (Latvijas Republikas aizsardzības ministrs). Godātais prezidenta kungs! Godātais Prezidij! Informācijai. Ir oficiāla atsauksme no krišnaītu reliģiskās draudzes, ka viņi ar lepnumu un prieku pildīs savu pienākumu pret Latvijas valsti un dienēs, ar ieročiem rokās aizsargājot savu valsti, savas ģimenes un arī savu pārliecību, jo viņu reliģiskie priekšstati tieši nosaka nepieciešamību aizsargāt savu valsti arī ar ieročiem rokās, kas attiecas uz deputātu Lujāna kungu, lai arī viņš ir veselīgs, Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem viņš nav vajadzīgs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

A.Seiksts (LC). Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es ļoti ceru, ka neviens klātesošais neuztvers mani kā sirdsapziņas brīvības apkarotāju. Es negribu atkārtot argumentus, ko minēja Krastiņa kungs, izņemot vienā jautājumā — par Jehovas liecinieku kustības raksturojumu dažas neprecizitātes, visos pārējos argumentos Krastiņa kungam ir taisnība. Godātie kolēģi, pacifistiskā un reliģiskā pārliecība arī jāciena, bet pie skaidri izteikta mehānisma, kas tas tāds ir un kā viņu pielietot dzīvē. Es ļoti ceru, ka godātais Vītola kungs, ar kuru mums daudzos jautājumos uzskati sakrīt, sapratīs, ka bez šī mehānisma šodien katram, aiz jebkuriem iemesliem negribošam dienēt, radīsies šī iespēja pateikt es esmu pacifists. Es ļoti lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu, kamēr nav skaidri izteikta mahānisma. Kad tāds būs, es atbalstīšu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Otro reizi.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Šeit ir divas lietas, ko es gribu pateikt šajā minūtē. Pirmkārt, kā šis jautājums ir atrisināts mehānisma veidā citās ārzemēs. Šo pārliecību tiešām nav iespējams testēt, individuālu pārliecību nav iespējams testēt, pārbaudīt, noteikt, individuālu pārliecību deklarēt, cilvēks deklarē savu pārliecību, un tas ir pamats, uz kura valsts institūcijas šo viņa pārliecību respektē, kas ir šajā priekšlikumā.

Otra lieta, ko šeit būtu jāsaka. Es esmu dziļi pārsteigts, kolēģi, par mūsu cilvēktiesību traktējumu gan Aizsardzības ministrijas, gan arī Cilvēktiesību komisijas pārstāvju viedoklī. Ieklausieties šajā domā — jūs uzskatāt, ka cilvēks var būt reliģiski pārliecināts tikai par ko, ja viņš pieder kādai reliģiskai organizācijai. Tas nozīmē, ka viņš var reliģiski kaut kam ticēt, tikai piederot šai organizācijai. Tas ir absurds. Cilvēks var būt reliģiski un pacifistiski pārliecināts individuāli, arī ārpus visām organizācijām, un šeit nav nekāda sakara ar organizācijas statūtiem vai dogmatiku, bet viņu individuālu, dziļi personisku pārliecību. Un es uzskatu, ka mums ir jārespektē tieši šī indivīda pārliecība, un nav tas jāsaista ar piederību vai nepiederēšanu citām organizācijām. Tas ir tā, kā šīs cilvēktiesības uztver visā pasaulē. Paldies par uzmanību! Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Es pilnībā nevēlos diskutēt par jautājumu, kas pašreiz tiek apspriests, bet izteikt protestu Andrejam Krastiņam kārtējo reizi, ka viņš spekulēja par studentu demonstrāciju pie Brīvības pieminekļa, es pats piedalījos videomateriāla apskatē, un studenti tie nebija, kas šādā veidā protestēja pret kaut ko vai kā dīvaini uzvedās, vai visādi citādi necienīgi uzvedās. Un jautājums ir par to, ka ļoti iespējams, ka tā tomēr bija atklāta provokācija pret šo studentu kustību, un es vēlētos, lai par šo jautājumu mēs vairs nediskutētu, neizmantotu iekšēji kā spekulatīvu materiālu viena vai otra jautājuma risināšanā. Paldies, studentus nevajadzētu noniecināt.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es jūs aicināšu atbalstīt Māra Vītola priekšlikumu, un es pateikšu, aiz kādiem aspektiem. Pirmkārt, šeit ir rakstīts tas, kad šāda pārliecība var tikt noteikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, tā kā šādas kārtības šobrīd vēl nav, līdz ar to nevarēs piemērot. No otras puses, mēs jau šodien kārtējo reizi pārliecināmies, ka tāpēc, ka nav noteikta kaut kāda kārtība, tāpēc, ka nav kaut kādi aprēķini veikti, tieši tāpēc mēs jebkuru progresīvu lietu vispār noraidām. Ja mēs šeit likumā šo pieņemam, ka ir tāda iespēja, tad beidzot varbūt Cilvēktiesību birojs sāks strādāt pie šī jautājuma, un varbūt arī Vītola kungs aizies palīgā, un beigu beigās šo kārtību arī izveidos. Ja mēs šodien šo precedentu kā tādu vispār noraidām, tad nekad un neviens mūsu valstī neķersies pie šāda jautājuma noskaidrošanas un nekad tāda kārtība netiks noteikta. Un tieši tāpēc, tā tas bija arī par iespēju studentiem dienēt, tāpēc, ka nav piešķirta nauda, tāpēc mēs vispār nonākam pie šīs teorēmas, un pie šī jautājuma klāt neķersimies. Tāpēc es vienkārši aicinu Vītola priekšlikumu uzturēt spēkā un atbalstīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Otro reizi.

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). Mūsu likumi Latvijas Republikā nedrīkst būt pretrunā cits citam. Mums ir spēkā konstitucionālais likums par pilsoņu tiesībām un pienākumiem, kur ir viennozīmīgi noteikts, ka visi pilsoņi Latvijas Republikā ir tiesību un pienākumu apjoma ziņā vienlīdzīgi. Tur ir noteikts, ka politiska vai reliģiska piederība, politiska vai reliģiska pārliecība nevienu neatbrīvo no pienākuma pret valsti. Tādējādi gan ticīgais tādā pašā stāvoklī likuma priekšā kā neticīgais pacifists ir, un viņam ir jābūt tādā pat stāvoklī likuma priekšā, kādā ir kārtīgs latviešu zemnieks, kas spēj gan cūku nokaut, gan ienaidnieku nošaut, ja tas ir vajadzīgs. Tādēļ šeit nekādas atkāpes nevar būt. Pretējā gadījumā, mūsu likumi nonāk cits citam pretrunā, un tad ir jādomā —, kas likumus ievēros, ja tos neievēros Saeima.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi, es nevaru nekādi piekrist, ka likumam ir jāparedz kaut kādas iespējas. Līdz ar to mēs radīsim tā sauktos “caurumus”, par kuriem mēs te daudzkārt esam runājuši, ka katrs izpildītājs ņems to likumu, grozīs un izmantos tā, kā viņam iepatiksies. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Ne pirmo reizi izskan dažādi paņēmieni izmantot kaut ko kā aizsegu. Jā, es saprotu, ka iekšējo pārliecību nenoteiks piederība pie reliģiskas organizācijas. Tajā pašā laikā šie vārdi “reliģiskā pārliecība” reizēm it kā kaut kas mistisks iedarbojas uz prātiem. Es tikai gribu pateikt par reliģiskās pārliecības sludinātājiem kaut ko citu. Diezgan bieži piedalos brīvības cīnītāju piemiņas vietu sakopšanā, atklāšanā un dažādu piemiņas plākšņu atklāšanā. Tur ļoti bieži piedalās mācītāji. Un es neatceros nevienu gadījumu, kad kāds mācītājs būtu aicinājis neiet armijā vai neaizstāvēt Latvijas valsti. Taisni otrādi — mācītāji ir teikuši, ka viņi paši ir gatavi to darīt. Un vienmēr ir aicinājuši jauniešus būt patriotiem un aizstāvēt Latviju. Arī ar ieročiem rokās. Tā kā ir dažādi reliģisko konfesiju pārstāvji. Un es domāju, ka šeit galvenais ir attieksme pret savu valsti un gatavību savu valsti aizstāvēt.

Treškārt. Šeit jau ir runāts atkal par darba dienestu, un darba dienests, tā lieta jau ir noraidīta, un es domāju, ka līdz ar to atkal tiek piedāvāts viens deklaratīvs pants, kur uz kaut ko ierosina. Es to drīzāk nosauktu, ka tā ir viela pārdomām, un, ja ir vēlēšanās kaut ko tādu kādreiz sakārtot, tad atkal tiešām ir jābūt kaut kam precīzam. Nevar ražot likumus, kuri ir piebāzti ar visādām gaišām idejām. Šādi likumi vienkārši nedarbosies. Tieši otrādi — šie likumi dos iespēju izmantot šīs idejas tā, kā kuram katram tas var ienākt prātā.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Otro reizi.

A.Seiksts (LC). Godātie kolēģi, tikai viena replika. Es ļoti lūdzu neoperēt ar jēdzienu “cilvēktiesības” uz katra stūra un katrā vietā. Diemžēl mūsu izpratnes līmenis par šo jautājumu ir tāds, ka mēs varam aizstāvēt jebkuru tēzi, lietojot bezatbildīgi šo vārdu. Šajā gadījumā žonglēšanās ar cilvēktiesību jēdzienu ir pavērsta pret pienākumu pildīt savu pilsoņa pienākumu pret valsti. Vienīgā loģika Kristovska kunga teiktajā ir tā, ka šis jautājums ir diskusiju vērts, bet ne likuma panta jautājums šodien. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies runāt nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā – Druvas kungs, lūdzu!

K.J.Druva. Es vēlreiz, cienījamie deputāti, atgādināšu jums, ka mums ir šī komisija, ko mēs visi kopīgi atbalstījām gan pirmajā, gan otrajā lasījumā. Šī komisija pati neraksta savus noteikumus. Šie ir Ministru kabineta noteikumi, kuros paredzēts, kā šī komisija darbosies. Un viens no uzdevumiem šai komisijai arī ir izvērtēt reliģisko pārliecību. Līdz ar to es lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu un nepieņemt šo piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Māra Vītola priekšlikumu — papildināt 22.pantu ar jaunu pēdējo punktu šādā redakcijā: “Personas, kuras reliģiskas vai pacifistiskas pārliecības dēļ...”, un tā tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 25, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības ministrijas piedāvātais grozījums, kas pasaka, ka kādreiz tomēr jaunietim būtu jāiet dienēt, jo mēs esam tagad iestrādājuši vairākus grozījumus, kuri ik pa laikam var atlikt, un jūs redzēsit – 23.pantā mēs atgriezīsimies pie šā temata vēlreiz. Un šis teikums nosaka, ka ne vēlāk kā 26 gadu vecumā jaunietim tomēr ir jāiet dienēt. Un jūs redzēsit – nākošajā piedāvātajā grozījumā būs arī deputāta Jirgena piedāvātais grozījums, kurš saka, ka ne vēlāk kā 25 gadu vecumā jaunietim ir jāiet dienēt. Pašlaik es jums saku, ka komisija pieņēma attiecīgo lēmumu par 26 gadu vecumu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, mums vispirms atbilstoši Kārtības rullim ir jāizskata deputāta Jirgena priekšlikums, jo viņš ir plašāks, un pēc tam ir jāatgriežas pie Aizsardzības ministrijas, ko komisija rekomendē pieņemt. Vārds deputātam Aigaram Jirgenam, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputātam.

A.Jirgens (TB). Cienījamie kolēģi, mans priekšlikums izriet no tā iepriekšējā priekšlikuma, par kuru jūs nobalsojāt, proti, ka šis pirmās daļas 3.punkts tika sadalīts divos punktos, un atbilstoši šai numerācijai arī ir šis otrs priekšlikums. Tā ir šīs lietas redakcionālā puse.

Kas attiecas uz atšķirībām pēc būtības, tad, kā es jau teicu iepriekš, tad tā atšķirība ir tā, ka mans piedāvājums ir šo vecuma robežu noteikt 25 gadus, atšķirībā no Aizsardzības un iekšlietu komisijas apstiprinātajiem 26 gadiem. Kāpēc es to piedāvāju? Es domāju, ka principā jebkurš normāls cilvēks, ja viņš studē, viņš sāk studēt kaut kad apmēram 18—19 gadu vecumā, un būtībā 23—24 gadu vecumā viņš šo pirmo augstāko izglītību ir ieguvis. Ja nav runa par kaut kādiem īpašiem izņēmumu gadījumiem šeit. Nevajadzētu dot iespēju vienkārši mākslīgi atlikt šo iesaukšanas vecumu uz gadu vēlāk, jo, manuprāt, tas neko labu tiem cilvēkiem nedod. Labāk, lai viņš to savu pienākumu izpilda ātrāk. Un tas arī, šī 25 gadu robeža, dod lielāku iespēju novērst dažādas izvairīšanās no dienesta, kas nav izslēdzama, ja šis laiks ir tikai viens gads. No 26 līdz 27 gadiem, kad var iesaukt šo attiecīgo personu. Tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt analoga priekšlikuma likteni otrā lasījuma gaitā, kad šāds pats priekšlikums bija, ko komisija ierosināja, ka šie nosacījumi attiecas uz personām līdz 26 gadu vecumam, un Saeima to vienreiz jau noraidīja. Tagad šis pats noraidītais priekšlikums, komisija ierosina to vēlreiz ielikt šeit iekšā. Jirgena kunga variācija šeit būtībā ir cits priekšlikums, jau vairs nav 26 gadi, bet ir 25 gadi. Bet man ir jautājums. Ja šodien visi uztraucas par to, ka mums nav ko iesaukt armijā, un runa ir tikai par to, ka nevar iesaukt tās personas, kuras šobrīd mācās, vidējā izglītība laikam tiek iegūta līdz iesaukšanas vecumam, tikai pēc tam. Studenti beidz ātrāk. Un, ja tas nav, tad kas liedz to izdarīt savlaicīgi? Un tagad iznāk tāda situācija, ka var būt dažādi apstākļi. Cilvēks nav iesaukts armijā, jo ir bijis pietiekami, ko iesaukt, un viņš ir sācis varbūt studēt kaut kur varbūt tiešām 24 gadu vecumā, būs kādā otrajā vai trešajā kursā, lūdzu, ej dienēt tagad! Varbūt, ka uz to brīdi ir vajadzība. Vai arī kādam kara kungam varbūt ir konfliktsituācija bijusi ar šo jaunieti vai kaut kas tāds. Tātad var atspēlēties. Es aicinu atcerēties otrā lasījuma balsojumu, kur mēs jau vienreiz noraidījām šos priekšlikumus. Un es aicinu balsot arī tagad pret šiem abiem priekšlikumiem. Un visu šo otro daļu neiekļaut šeit.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka Jirgena kunga priekšlikums šajā ziņā runā pretī viņa paša pirmajam pieņemtajam priekšlikumam. Viņš ne par velti lika priekšā sadalīt šo 3. punktu divos punktos, par ko es arī balsoju, un mēs visi to atbalstījām. Es domāju, ka uz šīm abām kategorijām nevar attiecināt vienādu režīmu. Ja mēs reiz šeit noteicām, vienam maģistra grāda ieguvējam, šos augstskolas absolventus tātad līdz 26 gadiem nevarēs iesaukt, un kāpēc tad viņus varēs iesaukt pēc 26 gadu sasniegšanas? Ja viņš ir sasniedzis 24 gadus, mēs tieši sapratām, ka maģistra grādu iesaukt mēs vispār netaisāmies. Tāpēc es, kur šīs divas lietas ir saliktas kopā, es nevaru atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Otro reizi.

A.Jirgens (TB). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Bišera kungs! Lūdzu, vēlreiz ieskatieties šajā tabulā un šajā iepriekšējā priekšlikumā, ko mēs nobalsojām. Pēc tā šobrīd personas, kas mācās maģistratūrā, rezidentūrā un doktorantūrā, kā arī maģistra grādu ieguvušie augstskolu absolventi, tas šobrīd ir panta pirmās daļas 3.punkts. Mans priekšlikums šeit paredz, ka šā panta pirmās daļas 4., 5. un 6.punkta nosacījumi attiecas uz personām līdz 25 gadu vecumam. Tātad nav šeit runa par maģistriem. Šeit ir runa par personām, kuras studē vai kuras iegūst izglītību ārvalstīs, vai kuras studē, arodskolās mācās. Par šīm trijām personu grupām.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Aizsardzības ministrijas priekšlikuma būtība, ja es nekorekti to esmu izpratis, mani pēc tam koriģēs, ir sekojoša. 22.pantā mēs nobalsojām, ka 3.punktā neiesauc tātad tos, kuri studē, laikā, kamēr viņi studē, un tos, kuri ir ieguvuši maģistra grādu. Savukārt šeit Aizsardzības ministrijas priekšlikums ir, ka 3.punktā minētie — sekmīgos valsts licencēto augstskolu pilnu laiku studējošos neiesauc tikai līdz 26 gadu vecumam. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja students, kā es to saprotu, neiegūs maģistra grādu līdz 26 gadu vecumam, tad no viņa šī aizsardzība tiek noņemta un viņš tiek izņemts no šīm studijām laukā. Tad viņam ir jāpārtrauc studijas maģistratūrā, jāiziet viens gads bruņotajos spēkos, jāizdienē, pēc tam jāatgriežas un jāpabeidz savas maģistratūras studijas. Es uzskatu, ka tas nav korekti – saistīt šeit ar 3.punktu, šiem nosacījumiem. Jo, ja viņš studē maģistratūrā, tad viņam ir jādod iespēja pabeigt šīs studijas maģistratūrā bez pārtraukuma un bez vecuma cenza. Tāds ir priekšlikums. Līdz ar to es nevaru atbalstīt Aizsardzības ministrijas priekšlikumu. Un es runāšu atsevišķi arī par deputāta Jirgena priekšlikumu, bet pēc tam. Es lūdzu neatbalstīt Aizsardzības ministrijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vītola kungs, mēs vispirms izskatām deputāta Jirgena priekšlikumu. Atbilstoši Kārtības rullim viņš ir balsojams pirmais. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi, es gribu tikai šeit nedaudz komentēt šo situāciju. Kā Jirgena kungs šeit, runājot varbūt reizē par abiem šiem priekšlikumiem. Viņi abi cenšas risināt it kā vienu un to pašu problēmu. Kā Jirgena kungs jau šeit paskaidroja, tad viņa piedāvājums attiecas uz to jauniešu iesaukšanu, kuri ir sasnieguši šo 25 gadu vecumu, mācoties tātad, ja mēs skatāmies šo nobalsoto 4., 5. un 6.punktu pirmajā daļā, tas attiecas uz valsts licencēto augstskolu sekmīgiem pilnu laiku studējošiem pirmās augstākās izglītības ieguvei, un tālāk: “Personas, kuras mācās valsts licencētās vispārējās izglītības un profesionalās un arodizglītības vidējās mācību iestādēs līdz absolvēšanas gada 1. oktobrim, un pilsoņus, kas iegūst izglītību ārvalstīs.”

Tātad šīs trīs grupas. Jirgena kunga priekšlikums ir attiecībā uz šīm trijām personu grupām attiecināt šo 25 gadu cenzu. Es domāju, ka tas kā tāds arī būtu jāvērtē.

Bet es arī tagad gribu noteikt izteikt savus iebildumus pret Aizsardzības ministrijas priekšlikumu, jo faktiski komisijas viedokli noteikti būtu kaut kādā veidā šeit jāmaina tieši tādēļ, ka mēs esam izdarījuši šīs izmaiņas pieņemtajā otrajā daļā. Un tā kā tas šobrīd ir tajā redakcijā, tad tas noteikti nevar tikt pieņemts, jo tas runā par šī panta 3.punktā minētiem sekmīgiem valsts licencēto augstskolu pilnu laiku studējošiem. Un šie studenti ietver arī šos maģistratūrā studējošos, un es domāju, ka maģistratūrā studējošiem šo 25 gadu cenzu vai 26 gadu cenzu nevajadzētu uzlikt, ja jau cilvēks ir sācis maģistratūras studijas, tad nu jāatļauj viņam ir šīs studijas pabeigt. Es aicinātu noteikti noraidīt Aizsardzības ministrijas iesniegto priekšlikumu, kuru komisija ir atbalstījusi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts, otro reizi.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Par deputāta Jirgena priekšlikumu, kur viņš paredz, ka šī 22.panta pirmās daļas 4., 5. un 6.punkta nosacījumi attiecas uz personām līdz 25 gadu vecumam. Šeit 6.punkts 22.pantā ir — Tieslietu ministrijā reģistrētus reliģisko organizāciju ordinētus garīdzniekus. Vai tas tā varētu būt, ka šiem garīdzniekiem, viņus neiesauc līdz 25 gadu vecumam, pēc tam viņiem jāpamet sava kalpošana tajā draudzē, kur viņi kalpo, un vienu gadu jānodien, un tad viņi var atgriezties savā kalpošanas darbā. Ja tas tā ir, bet tas tieši izriet no patreiz Jirgena kunga priekšlikuma. Ja mēs ņemam vērā šo daļu numerāciju, tad es nevaru atbalstīt arī Jirgena kunga priekšlikumu un aicinu viņu noraidīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Otro reizi.

K.Čerāns (TKL). Es saprotu, ka man jāpalīdz šobrīd Jirgena kungam, kurš jau ir abas reizes izmantojis, bet, Vītola kungs, tas tā šoreiz nav. Ja mēs esam pieņēmuši šo Jirgena kunga priekšlikumu otrajā daļā un tur ir 3.punkts pārvērsts par 3., 4. Un attiecīgi tas, kas bija 4., tagad ir 5. Un tas, kas bija 5., tagad ir 6.punkts. Uz garīdzniekiem tas neattiecas. Es vēl tikai kā komentāru var piebilst šeit to, ka man, protams, daudz labāk patiktu šis 26 gadu cenzs nekā 25, bet diemžēl par to šobrīd mums laikam nav iespējas nobalsot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti... Andris Līgotnis, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātie deputāti! Man jāpasaka tas, par ko runāja Endziņa kungs. Šis priekšlikums, ko ir ierosinājusi Aizsardzības ministrija, tas absolūti nav tieši tāds, kāds bija otrajā lasījumā. Endziņa kungs, izlasiet rūpīgi, un tad jūs redzēsiet, šis priekšlikums absolūti neattiecas uz tām personām, kas mācās maģistratūrā, kas ir ieguvušas maģistra grādu. Tiešām otrajā lasījumā bija līdzīga redakcija, taču tad tehniskas kļūdas dēļ tas viss...

Sēdes vadītājs. Godātais Līgotņa kungs, mēs pašlaik apspriežam deputāta Jirgena kunga priekšlikumu. Mēs par viņu balsosim vispirms, un tad mēs runāsim arī par Aizsardzības ministrijas.

A.Līgotnis. Bet šie ir konkurējošie priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti par deputāta Jirgena kunga priekšlikumu runāt neviens nevēlas? Debates slēdzam. Druvas kungs komisijas vārdā runāt nevēlas. Godātie kolēģi! Ir jāņem vērā tas, ka Jirgena kungs ierosināja savā priekšlikumā, numurējot pantus 4., 5. un 6., ir ņēmis vērā jau to, ka viņa pirmais priekšlikums, kas skar sākotnējos punktus, tas ir, sadalīt 3.punktu 3. un 4.punktā, ir jaunā numerācijā. Un tā ir tā īpatnība, ar kuru mums ir jāsaskaras, izskatot deputāta Jirgena kunga priekšlikumu, un arī pēc tam nākamajā etapā, runājot par Aizsardzības ministrijas priekšlikumu. Pašlaik lūdzu zvanu! Godātie deputāti, mums ir jāizsaka balsojot sava attieksme pret deputāta Jirgena kunga priekšlikumu — papildināt 22.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: “Šā panta pirmās daļas 4., 5. un 6.punkta nosacījumi attiecas uz personām līdz 25 gadu vecumam.” Jaunā numerācija, kuru mēs esam jau nobalsojuši. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 21, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, par Aizsardzības ministrijas priekšlikumu.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības ministrijas piedāvātais grozījums, un jums ir priekšā, kas attiecas uz 26 gadu vecumu, kur jauniešiem beidzot ir jāiet dienēt. Un arī tie, kas turpina studēt. Un šo grozījumu komisija pieņēma un aicina deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas uzstāties par šo priekšlikumu? Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Es lūdzu Saeimas deputātus neatbalstīt šo Aizsardzības ministrijas priekšlikumu tāpēc, ka ir jādod iespēja maģistratūrā izstudēt līdz galam cilvēkiem, un nav jānosaka vecuma cenzs, ka viņam šis maģistra grāds ir jāiegūst līdz 26 gadu vecumam. Situācija, ka mēs atbalstīsim šo priekšlikumu, veidosies tāda, ka tie, kuri studēs maģistratūrā un līdz 26 gadu vecumam nebūs ieguvuši šo maģistra grādu, būs spiesti šīs studijas pārtraukt, vienu gadu izdienēt un tad atgriezties augstskolā, lai turpinātu maģistratūrā studijas. Es uzskatu, ka tas nav pareizi, ka ir jādod iespēja pilnībā turpināt studijas līdz maģistra grāda iegūšanai, kas var arī pārsniegt šo 26 gadu vecumu. Lūdzu noraidīt uz šī pamata šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! 3.punkts tagad skan pavisam citādi. Un proti: “Personas, kas mācās maģistratūrā, rezidentūrā un doktorantūrā, kā arī maģistra grādu ieguvušos augstskolu absolventus.” Komisijas piedāvātais šeit ir 3.punktā minētie sekmīgie valsts licencēto augstskolu pilno laiku studējošie. Tātad šis 3.punkts jau vairāk neatbilst komisijas priekšlikumam, un līdz ar to te uzreiz ir pretruna. Es tāpēc aicinātu gan komisiju pašai noņemt šo priekšlikumu, bet, ja tā to nedara, tad noraidīt viņu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti... Andris Līgotnis, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). 3.punkts 22.pantam skan daudz plašāk, nekā tas ir ietverts mūsu priekšlikumā, un tieši tāpēc mūsu priekšlikums neaptver visu šo 3.punktu, lai nebūtu runa par maģistriem un personām, kas studē un mācās maģistratūrā. Tādējādi šis priekšlikums, ko ir ierosinājusi Aizsardzības ministrija, absolūti neskar maģistrus, personas, kas mācās maģistratūrā vai rezidentūrā, un tas ir vērsts tikai pret tiem, kas mācās līdz bakalaura grādam, un tas ir ierosināts ar nolūku, lai mums Latvijā nebūtu mūžīgo studentu, lai nevarētu pabeigt vienu augstskolu un pēc tam, kad vēl divus gadus viņus var iesaukt armijā, tad lai neiestātos vēl citā kursā un šos gadiņus neatrastos zem šī lietussarga. Šeit absolūti nav tas pats, kas bija otrajā lasījumā.

Tādēļ es aicinu atbalstīt Aizsardzības ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts, par kārtību, kā lieta tālāk virzāma. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi! Es gribu vērst jūsu uzmanību šeit, ka mēs, apspriežot šī paša panta otro daļu, atbalstījām deputāta Jirgena priekšlikumu — 3.punktu pārveidot par 3. un 4.punktu. Tas nozīmē, ka šobrīd nobalsotajā otrās daļas redakcijā 3.punkts skan: “Personas, kas mācās maģistratūrā, rezidentūrā un doktorantūrā.” Tajā pašā laikā es saprotu šo Aizsardzības ministrijas vēlmi studējošo pirmās augstākās izglītības ieguvēju neiesaukt līdz 26 gadu vecumam. Un otrā lasījuma redakcijā šie studējošie pirmās augstākās izglītības ieguvēji tiešām bija minēti 3.punktā. Un pēc būtības līdz ar to šo Aizsardzības ministrijas priekšlikumu varētu atbalstīt. Bet, ja mēs to atbalstām tagad, teiksim, tādā redakcijā, kā tas ir, tad šī norma attiecībā uz 3.punktu attiecas tieši uz tiem, kas studē maģistratūrā. Un tāpēc, pirms mēs šeit kaut kādā veidā spējam vienoties par to, kādā veidā šī panta redakciju izmainīt atbilstoši pieņemtajam Jirgena kunga priekšlikumam iepriekšējā šī panta daļā, pirms tam mēs nevaram šo priekšlikumu atbalstīt, jo tad mēs pieņemam galīgas nejēdzības šeit. Ja mēs varam kaut kādi šeit vienoties par šo pārnumurēšanu, tad var būt runa arī par balsošanu, bet, ja mēs par to nevaram vienoties, tad šeit secinājums var būt tikai viennozīmīgs — noraidīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Druva. Komisijas vārdā jeb kā deputāts?

K.J.Druva. Komisijas.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti runāt par šo priekšlikumu nevēlas? Debates slēdzam. Druvas kungs, jums būtu jāprecizē komisijas vārdā pantu numerācija.

K.J.Druva. Cienījamie kolēģi! Kas šajā pantā bija domāts un pieņemts? Un varbūt mums būs tomēr vēlreiz rūpīgi jāizskata redakcija. Bet doma bija tāda, ka vēl joprojām tie, kas studē maģistratūrā, doktorantūrā un tā tālāk, jeb arī tie, kas ir ieguvuši maģistra grādu un doktora grādu, tie netiek iesaukti.

Kas tiek iesaukti? Tie ir cilvēki, kas ir pabeiguši pirmo izglītību, un tie, kas tikai turpina studēt pirmās izglītības iegūšanai. Un mēs domājam, ka līdz 26 gadu vecumam tomēr vajadzētu to pirmo izglītību iegūt. Un, ja viņš nav ieguvis, tad viņš aiziet, nodienē vienu gadu un tad var nākt atpakaļ un vēl turpināt, cik vien ilgi patīk studēt.

Otrs bija tas, par to, kas ir aizbraukuši uz ārzemēm un studē ārzemēs. Kaut kad tomēr būtu jānes atbildība par savu valsti. Un tas ir, kas bija domāts un vismaz mūsu izpratnē atbilda šai redakcijai, un tādēļ mēs lūdzam atbalstīt šo piedāvāto Aizsardzības un iekšlietu komisijas grozījumu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Ņemot vērā komisijas vārdā pausto Druvas kunga viedokli un ņemot vērā iepriekš nobalsoto mūsu punktu numerāciju, pašlaik Aizsardzības ministrijas priekšlikumā mainās numerācija — šī panta 4.punktā minētie, sekmīgie valsts licencēto augstskolu pilnu laiku studējošie, 5. un 6.punktā minētās personas netiek iesauktas līdz 26 gadu vecumam. Tas ir atbilstoši jau mums izdarītajām izmaiņām, kuras iepriekš tika izdarītas, atbalstot Jirgena kunga priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas priekšlikumu — 22.pantu papildināt ar šādu jauna satura daļu. “Šī panta 4.punktā minētie sekmīgie valsts licencēto augstskolu pilnu laiku studējošie un 5. un 6.punktā minētās personas netiek iesauktas līdz 26 gadu vecumam.” Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 18, atturas — 9. Priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Lujāna piedāvātais grozījums, kas skan: “Šā panta 9. un 10.punkta nosacījumi nav spēkā, ja iesaukšana notiek uz 19.pantā minētā valdības lēmuma pamata.”

Sēdes vadītājs. Šis priekšlikums nav balsojams, ņemot vērā iepriekšējos balsojumus.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Ģirta Kristovska piedāvātais grozījums. Principā, kas šeit ir darīts, ka ir sastādīts pilnīgi jauns 22.pants. Un līdz ar to...

Sēdes vadītājs. Deputāts Kristovskis savu priekšlikumu noņem.

K.J.Druva. Paldies! Tad ejam tālāk uz 23.pantu.

Ja jūs apskatījāt savu iedoto materiālu, jūs redzat, ka 23. pants nav par jaunu nodrukāts labajā pusē, kur jums to vajadzētu redzēt tādēļ, ka nebija neviens vismaz komisijas piedāvāts grozījums, tas vienkārši netika tur nodrukāts tehniskas kļūdas dēļ.

Bet varbūt tagad par piedāvātajiem grozījumiem. Pirmais grozījums ir, ko deputāts Endziņš piedāvā, pārveidot līdzšinējo 23. panta tekstu par otru daļu un papildināt pantu ar pirmo daļu šādā redakcijā: “Aktīvajā dienestā neiesauc valsts licencēto augstskolu absolventus, kuri ieskaitāmi rezervē saskaņā ar šā likuma 3. panta 3. daļas 3. punktu.” Tādēļ, ka komisija bija jau noraidījusi šo piedāvāto grozījumu, tādēļ komisija arī noraidīja grozījumu šajā gadījumā. Un tādēļ tā lūdz arī pārējos deputātus noraidīt šo.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Te gan faktiski Endziņam ir cits priekšlikums, un it kā procedūra prasītu, tā kā viņš ierosina jaunu pirmo punktu, tad būtu labāk arī, ka Endziņa kungs pirmais uzstātos. Es runāšu par pirmo sadaļu, par to, kas jau ir pirmā sadaļa, bet Endziņa kungs vēlas jaunu pirmo sadaļu ieviest. Varbūt sēdes vadītājs ar savām tiesībām varētu dot Endziņa kungam vārdu ārpus kārtas, jo viņš vēlas ieviest jaunu pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie deputāti! Ņemot vērā priekšlikumu izkārtojumu, kā komisija tos ir izkārtojusi, izskatot 23. pantu, ir jāsaka tā, ka pirmais mums būtu jāizskata 22. lappusē ietvertais deputāta Ābiķa priekšlikums — pirmo apakšpunktu svītrot vispār. Tas ir pirmais priekšlikums, kas ir izskatāms. Ja deputāti šo priekšlikumu neatbalstīs, tad mēs varam iet tālāk un izskatīt nākamos priekšlikumus.

Godātie deputāti! Precizējot priekšlikumu izskatīšanas kārtību, kā viņi ir sakārtoti, izskatot 23. pantu, deputāts Endziņš ierosina vēl, sadalot šo daļu, pirmo daļu... otro daļu, un papildināt pantu ar pirmo daļu, tātad jaunu daļu vispār ieviest iekšā, līdz ar to pēc priekšlikuma izskatīšanas kārtības tomēr pirmais mums ir jāizskata deputāta Endziņa priekšlikums. Atklājam debates. Deputāts Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Es saprotu Druvas kungu, kurš teica, ka komisija noraida šo manu priekšlikumu, bet šāds pats komisijas priekšlikums bija arī pie mana priekšlikuma par 3. panta 3. daļas 3. punktu, kuru Saeima atbalstīja. Un šie abi priekšlikumi ir cieši saistīti savā starpā. Mēs jau esam nobalsojuši, un līdz ar to tātad, ja tas ir spēkā, tad te ir pilnīgi loģiski, ka tas šeit ir vēlreiz, kā saka, precizēts, ierakstīts iekšā. Un es tāpēc aicinātu atbalstīt šo manu priekšlikumu izveidot šo 23. panta pirmo daļu, tā ir jauna, un tad jau mēs tālāk varam runāt par jaunizveidotā panta, teiksim, otrās daļas 1., 2., 3 punktu un diskutēt, bet šeit ir būtībā konsekventa rīcība tam, ko Saeima jau atbalstīja pie šī likuma teksta, pie 3. panta. Es aicinātu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs par Endziņa kunga priekšlikumu uzstāties... Ģirts Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

Ģ.Kristovskis (LC).Cienījamie kolēģi! Šeit es principā atbalstu Endziņa kunga priekšlikumu, bet manā uztverē šis pants saucas “var neiesaukt”, bet Endziņa kungs runā savā piedāvājumā “neiesauc”, un pēc būtības viņam būtu bijis jābūt... jāatbilst tam pantam, ko mēs jau esam pieņēmuši iepriekšējā pantā. Šeit jau mēs runājam par pavisam citu pieeju pret personām, kuras var neiesaukt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs uzstāties par Endziņa kunga priekšlikumu nevēlas? Debates slēdzam. Komisijas vārdā Druvas kungs runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Mēs izskatām Endziņa kunga priekšlikumu, kas ir izteikts 21. lappusē un skan — “Pārveidot līdzšinējo 23. panta tekstu par otro daļu un papildināt pantu ar pirmo daļu šādā redakcijā: “Aktīvajā dienestā neiesauc valsts licencēto augstskolu absolventus.”” un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 16, atturas — 9. Deputāta Endziņa priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Ģirta Kristovska piedāvātais grozījums, kas principā galīgi jaunu pārkārtotu redakciju piedāvā 23. panta 1., 2., 3., daļai. Komisija nolēma palikt pie esošās redakcijas, un tādēļ lūdzu deputātus šo grozījumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Mums ir jāizskata tomēr procedūra atbilstoši tam, kā mēs izskatām priekšlikumus par labojumiem 23. pantā. Ņemot vērā mūsu iepriekšējo balsojumu, atbalstot Endziņa kunga priekšlikumu un tātad ieviešot jaunu pirmo daļu, un iepriekšējo pirmo daļu pārveidojot par otro daļu, nākamais priekšlikums mums ir – jāizskata deputāta Ābiķa priekšlikums, kurš paredz šo daļu svītrot. Ja mēs neatbalstīsim šo deputāta Ābiķa priekšlikumu, tādā gadījumā mēs turpināsim izskatīt arī citus priekšlikumus, kas skar labojumus 23. pantā. Atklājam debates. Deputāts Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es ļoti lūgtu būt jums ļoti uzmanīgiem attiecībā pret šī panta daļu.

Pirmkārt, mani izbrīna komisijas absolūti nekonsekventā nostāja, jo tieši šis komisijas akceptētais punkts var pārvilkt svītru labajiem nodomiem un var kļūt par likuma nāves punktu, jo šobrīd situācija diemžēl reāli ir tāda, ka ļoti daudzi no dienesta izvairās, un tas ir galvenais iemesls, kāpēc trūkst kareivju.

Otrkārt, cienījamie kolēģi! Šis punkts ir izcils, pat hrestomātisks piemērs, kā pavērt ceļu korupcijai, jo mēs jau 22. pantā dzelžaini nosaucām, ko var neiesaukt armijā vai, pareizāk sakot, ko neiesauc armijā. Mēs debatēsim tālāk 23. pantā par tām grupām, ko var neiesaukt armijā, un pieņemsim nepārprotamu lēmumu. Bet tagad, ja mēs atbalstīsim komisijas piedāvāto redakciju, ka pilsoņus, kuri svarīgu iemeslu dēļ... es atkārtoju, svarīgu iemeslu dēļ var neiesaukt... Kas tad noteiks šos svarīgos iemeslus? Tos nebūsim noteikuši mēs ar likumu šeit, bet tos iemeslus būs noteicis ierēdnis, un es negribu nevienu ierēdni gan apvainot, bet es simtprocentīgi pareģoju, ka svarīgs iemesls šajā gadījumā būs tēvs — augsta ranga biznesmenis, tēvs — augsta ranga ierēdnis, tēvs vai māte — augsta ranga politiķi un tā tālāk. Un īstenībā šis svarīgais iemesls diemžēl varēs kļūt par sinonīmu svarīgumam, cik svarīgs ir attiecīgā pretendenta ģimenes maks. Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz atgādinu — likumā nepārprotami mēs nosakam, ko neiesauc. Mēs nepārprotami noteiksim, ko var neiesaukt, un tāpēc neļausim vaļu ierēdņu brīvai interpretācijai un neļausim, dieva dēļ, atkal pavērt ceļu korupcijai. Es ļoti lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un svītrot šo pirmo daļu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamās kolēģes, godātie kolēģi, godātais Valsts prezidenta kungs! Es jūs arī lūgtu atbalstīt Ābiķa kunga iesniegto priekšlikumu un noraidīt komisijas slēdzienu par tā izslēgšanu, jo iemesls ir ļoti vienkāršs. Svaru nosaka mērvienība. Un šinī gadījumā patiešām, ja mēs tik ļoti uztraucamies par savas sabiedrības morālo tīrību, tad likumā jau nevajag ielikt mērvienību — mārciņa, dolārs vai lats.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms es dodu vārdu tālāk runātājam, es aicinātu televīzijas kameras un arī žurnālistus veikt savu darbu ārpus plenārsēžu zāles. Godātie žurnālisti! Mums ir vienošanās, kur jūs veicat savu darbu. Un es lūdzu netraucēt deputātus tik tiešām strādāt un klausīties citu deputātu viedokļos.

Nākamais debatēs ir pieteicies Kārlis Druva, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Arī es gribēju piebiedroties Ābiķa kunga piedāvātajam grozījumam. Šinī jautājumā deputātu balsis manā komisijā dalījās, bet es atbalstu deputāta Ābiķa piedāvāto grozījumu, jo tas izslēdz iespēju manipulēt jebkurā veidā, un katrā ziņā es atbalstu Ābiķa piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Jūs izmantosiet divas minūtes, Kristovska kungs?

Ģ.Kristovskis (LC). Cienījamie kolēģi! Es aicinātu noraidīt Ābiķa kunga priekšlikumu, jo pēc būtības tā ir tikai iespēja trīs gadu laikā izvēlēties izdevīgāku laiku, kad dienēt. Tas nenozīmē, ka šis cilvēks neiet dienēt.

Tajā pašā laikā mēs paskatāmies visus tālākos priekšlikumus, kas jau šodien ir pieņemti otrajā lasījumā. Piemēram, formulējums: pedagogus pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma... Jā, tur ir skaidra korupcijas iespēja, jo tur ministrijas ierēdņi no malas tagad sāks sūtīt vēstules, tāpat būs par instrumentālistiem un visiem pārējiem. Bet šeit ir tikai vienkārši principiāla pieeja – dot iespēju cilvēkiem atlikt uz trim gadiem dienēt, izvēlēties izdevīgāku laiku, un šāds princips ir progresīvs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lagzdiņa kungs, jūs vienu minūti izmantosiet? Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Mēs daudzkārt šajā zālē esam runājuši par korupciju un pieņēmuši stingru likumu, bet jāsaka, ka ar mūsu Antikorupcijas likuma palīdzību mēs varam likvidēt tikai un vienīgi vai censties likvidēt sekas, bet cēlonis ir tieši tādās normās, kas ir ieliktas šajā debatējamajā pantā, un, ja mēs šādas normas pēc iespējas mazāk likumos ieliksim, dažādos noteikumos, tad patiešām nebūs iespējas korupcijai, jo Ābiķa priekšlikums ir tiešām priekšlikums cīņai pret korupcijas cēloņiem, nevis sekām. Es ļoti lūgtu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Līdz pārtraukumam ir viena minūte. Atbilstoši Kārtības ruļļa 15. punkta otrajai daļai reģistrācija netiks rīkota. Es izlsludinu pārtraukumu līdz pulksten 13.30.

Tagad Saeimas Prezidija zālē notiks Saeimas Prezidija sēde, aicinot piedalīties visu frakciju pārstāvjus.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpinam ārkārtas sēdi. Es lūdzu reģistrācijas režīmu. Deputātus lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 48.deputāti. Lūdzu zvanu! Lūdzu atkārtot reģistrācijas režīmu. Deputātus lūdzu reģistrēties kvorumam. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 66 deputāti. Turpinām sēdi. Godātie deputāti, mēs turpinām apspriest deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikumu — svītrot 23.panta, tagad pēc mūsu jaunā... pēc balsojuma, atbalstot Endziņa kunga priekšlikumu, — svītrot 23.panta 2.apakšpunktu. Es atvainojos, 1.apakšpunktu. Godātie kolēģi, vai ir vēl, kas vēlētos uzstāties debatēs? Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Cienījamo sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es arī gribu pievienoties iepriekšējo runātāju aicinājumam atbalstīt šo deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikumu — svītrot 23.panta 1.apakšpunktu, jo gribu atgādināt, tātad tas šī punkta teksts otrā lasījuma pieņemtajā redakcijā ir: “Pilsoņus, kuri svarīgu iemeslu dēļ vēlas pildīt militāro dienestu citā laikā, tuvāko triju gadu laika posmā aktīvajā dienestā var neiesaukt.” Tad kā jau šeit tika minēts, šeit absolūti pilnīgi nav nekādu kritēriju, ko nozīmē šie svarīgie iemesli un kādā veidā šis svarīgums var tikt novērtēts. Un, ja mēs skatāmies uz tālākiem punktiem, tad tur vismaz kaut kādi kritēriji tiek minēti. Un šajā sakarā mani tiešām izbrīnīja deputāta Kristovska runa, kur viņš apgalvoja vēl... teiksim, tālākie punkti ir vēl mazāk definēti. Šeit tā situācija ir tāda, ka pilnīgi nav nekādu kritēriju, un tāpēc es aicinātu tiešām atbalstīt deputāta Ābiķa priekšlikumu un svītrot šo punktu vienkārši, lai likvidētu šo iespējamo korupcijas cēloni, kā jau šeit minēja Lagzdiņa kungs. Paldies! Es aicinu atbalstīt Ābiķa kungu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Ģirts Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Otro reizi.

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamie kolēģi! Man ir žēl skatīties uz to, ka saskata korupciju tur, kur tā vispār nebūtu jāmeklē. Mūsu valstī ir neskaitāmi likumi, kur izskata dažādas komisijas, sadala zemes, sadala īpašumus, privatizē un tamlīdzīgi, tur cilvēki nemaz neuztraucas par korupciju. Un es gribu teikt vēl vienu. Šajā likumā ir iekšā institūcija, ko sauc par Valsts iesaukšanas centru, Valsts obligātā militārā dienesta iesaukšanas centrs, šis centrs darbojas kā komisija, un šī komisija arī izlemj šos gadījumus. Un vēl. Šis beigu beigās nav bezgalīgs, šis ir ierobežots laiks — trīs gadi. Ja šie trīs gadi paiet un cilvēks nav iesaukts, tad viņš tiek iesaukts, un vairāk nekādas komisijas neko nevar izlemt. Tā ka pavisam muļķīgi ir šobrīd runāt par kaut kādu korupciju. Vienkārši žēl, ka par šo jānāk runāt vēl vienu reizi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

O.Grīgs (TB). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es arī atbalstu Ābiķa kunga priekšlikumu. Jā, kaut gan kā zemnieks, varētu sacīt, ka arī starp jauniem zemniekiem var rasties tādi jauni puiši zemnieki, kuri paņēmuši kredītus, ieguvuši zemi, un te pēkšņi viņu sauc uz vienu gadu armijā, un viņam lielas problēmas ir ar saimniekošanu, ar kredītu atdošanu, bet tas būtu pārāk šaurs lauciņš, kuru es aizstāvētu, un tādēļ es tomēr atbalstu šo normu, ka 23.panta 1.apakšpunktu vajadzētu svītrot, jo mēs jau esam pieņēmuši iepriekšējā pantā, kurus neiesauc. Ziniet, tad mēs nonākam pilnīgi tādā situācijā, ka vienam ir platā pēda, otram ir... nu, jūs jau paši zināt, kas ir, trešam ir reliģiskā pārliecība, ceturtais — pacifists, piektais — kā šeit es dzirdēju, stenogrammā var pārliecināties, ka viens kolēģis sacīja, ka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā noteiks pārliecību, nu, tas jau vispār nav pieņemami. Tā ka es atbalstu šo Ābiķa kunga priekšlikumu svītrot. (No zāles: “Pareizi! Tu esi kārtīgs vīrs!”)

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Druvas kungs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikumu – svītrot 23.panta 1.apakšpunktu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Deputātus es lūdzu piedalīties balsošanā. Lūdzu zvanu! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu un balsosim par deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikumu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 11, atturas — 8. Priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk skatīsim Ģirta Kristovska piedāvātos grozījumus. Kristovska kungs piedāvā grozīt gan 1., 2. un 3.pantu, un, ja jūs paskataties uz to, kas ir teikts pirmajā daļā, — objektīvu iemeslu dēļ, tādēļ arī, kad mums jau bija iestrādāts pirmajā reizē, mēs noraidījām komisijā šo piedāvāto grozījumu un lūdzam arī deputātus atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ģirts Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamie kolēģi! Cienījamie klātesošie! Bija dīvaini dzirdēt komisijas priekšsēdētāja tikko teikto — objektīvu vārdu dēļ, šī vārda lietošanas... šī apzīmētāja dēļ tika noraidīts priekšlikums. Priekšlikums tika noraidīts pavisam cita iemesla dēļ. Tāpēc, ka es esmu izvērsis otrajā lasījumā pieņemto 1.punktu un esmu noraidījis 2., 3. un 4.punktu, un šeit tiešām par 2., 3. un 4.punktu ir vērts runāt kā par visplašākajām iespējām korupcijā. Es arī aicinātu tad nobalsot par 2., 3. un 4.punkta izslēgšanu. Paskatīsimies — pedagogus pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma. Izglītības un zinātnes ministrija nav spējusi tikt galā ar valsts izglītības koncepciju, mūždien mums ir izglītībā visādi pārpratumi, tagad viņi varēs tikt galā ar tiem, kurus iesaukt, kurus neiesaukt. Kurus skolotājus iesaukt, kurus neiesaukt, es neuzticos šādai Izglītības ministrijai, ja jau mēs neuzticējāmies Valsts iesaukuma centram. Redziet, 3.punkts — atskaņotājmākslinieki. Atskaņotājmākslinieki... cik mums ir mūzikas skolas, un cik nav atskaņotājmākslinieku, un kādu vēl veidu mums mākslinieku nav, arī tos, izrādās, mums nevajag iesaukt. Protams, sportistus... daļa ir valsts izlasē, kandidātu ir ļoti daudz. Latvijā šobrīd sporta līmenis ir krities tik lielā mērā, ka tas, kurš jau ir gadu pasportojis, jau tūlīt ir kandidāts uz jebkura veida Latvijas izlasēm. Tātad vispār mēs nevarēsim nevienu iesaukt. Tā kā jautājums ir tāds, ko tad iesauks un ko neiesauks, un kur tad ir tās korupcijas iespējas? Šeit jau katrs punkts rod iespēju vismaz trīs četrām dažādām sabiedriskām, valsts un tamlīdzīgi, pakārtotām institūcijām izvirzīt savus cilvēku sarakstus, kurus neiesaukt. Tā kā es domāju – ir pilnīgi absurds tas, kas šobrīd notiek ar šo pantu, tas, kas tika nobalsots iepriekšējā redakcijā, un tamlīdzīgi. Tāpēc es faktiski aicinātu uzturēt spēkā manu priekšlikumu un atbalsot atpakaļ to, ko iepriekšējā izbalsoja ārā. Jo beigu beigās interesanti bija tad, kad mēs runājām par pacifistiem, tad arī parlamentārais sekretārs nāca, nu, es teikšu, labdabīgā nozīmē, nāca un teica tēzi, ka visiem Latvijas pilsoņiem pienākums pret valsti jāpilda vienlīdzīgi. Tiešām, visiem Latvijas pilsoņiem būtu jāpilda vienlīdzīgi, un jābūt vienlīdzīgiem noteikumiem. Un šeit mēs sarakstam entos sarakstus, kuri cilvēki nebūs šo vienlīdzīgo starpā, kuriem nebūs jāpilda šie pienākumi. Tātad būtībā šis pants liecina par to, ka mēs esam gatavi darboties ar dubulto morāli — vieniem ir pienākumi, otriem nav. Vieniem būs komisijas — vieniem nebūs. Pret vieniem būs korupcija — pret otriem nebūs. Tāda ir šodienas situācija, paskatīsimies ar skaidrām acīm uz to, kas notiek šajā pantā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es piekrītu Kristovska kungam, ka patiešām pilnīgi absurds ir tas, kas te notiek. Un drīz mēs nonāksim pie tā, ka nolemsim armijā iesaukt tikai plānprātiņus, visus pārējos atbrīvosim. Tā pašlaik izklausās. Un arī, lūk, par šo 2., 3. un 4.panta izslēgšanu, nevis panta, bet panta daļu izslēgšanu, patiešām, jo atkal, atkal un atkal, atbrīvosim vienus, atbrīvosim otrus, atbrīvosim trešus. Kas tad dienēs, es atvainojos! Kas tad dienēs! Paldies, Kostandas kungam, Tabūns dienēs! Es jau pieteicos, bet diemžēl tie jaunie ir tik vārgi, ka neizturēja to cīņu un zaudēja, tātad, lūk, kādi rezultāti ir. Kolēģi, es lūdzu jūs vēl un vēlreiz apdomāties, kas te notiek. Patiešām, mēs pieņemsim tādu likumu, par kuru būs kauns mums pašiem. Es domāju – tie, kas klausās un tie, kas ir iedziļinājušies šī likumprojekta priekšlikumos, vienkārši smejas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Godātie kolēģi! Es gribēju apvienot uzstāšanos par to, kā lieta ir virzāma tālāk. Ja nu vienreiz ir jāskata pa punktiem, tad šoreiz mums ir jābalso pa punktiem, nevis par priekšlikumiem, kā šeit ir iesniegts. Mēs pirmo... un ja balso pa punktiem, tad pirmais ir balsojams noliedzošais. Līdz ar to mēs esam 1.punktu svītrojuši, un tajā pašā izskatīšanas reizē Kārtības rullis neatļauj iebalsot atpakaļ, jo jāsāk ir balsot no radikālākā. Līdz ar to pirmais jautājums, pirmais punkts šajā pantā vispārībā vairāk nav balsojams, un Kristovska kunga priekšlikumi ir jāizskata tālāk pa punktiem, jo mēs balsojam par panta punktiem. Bet, ja nu gadījumā tomēr ienāk prātā balsot par pirmo, tad es varu pateikt, kāda atšķirība ir starp svarīgo un objektīvo, to laikam nevarēs jums filozofiski izskaidrot ne viens, ne otrs iesniedzējs. Ja mēs noraidījām svarīgo, tad tikpat objektīvi ir jānoraida arī objektīvais. Bet pēc Kārtības ruļļa šis 1.punkts vispārībā vairs nav balsojams, jo tas ir svītrots no likumprojekta.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man tiešām būs kauns, ja mēs nobalsosim un sauksim iekšā Operas baleta māksliniekus, kuri jau no bērna kājas ir sākuši iet baletskolā un trenēties un kuru mūžs kā mākslinieku mūžs ir ļoti īss. Un arī viņiem ir iespējas aiziet pensijā nevis tā, kā visiem mirstīgajiem, sasniedzot noteiktu vecumu, bet tad, kad ir pagājuši noteikti gadi, ko viņi ir pavadījuši uz skatuves. Šeit ir jautājums par kaut ko citu. Mēs tagad gribam visus saukt iekšā — gan baleta mākslinieku, gan arī valsts izlases dalībnieku. Interesanti tagad ir tas, Tabūna kungs, Kristovska kungs, ja nākošajā gadā, teiksim, būtu olimpiāde, un ir olimpiskās izlases kandidāti, kuriem tiek doti asignējumi, viņi trenējas, un tomēr mēs viņus paņemsim, nu, ka visi ir vienādi un visiem ir jāiet dienēt. Man izbrīnu rada tas, ka gan Tabūna kungs, gan Kristovska kungs paši ir bijuši sportisti. Es arī savā laikā biju sportists. Kad es gāju armijā, tad nebija tāda sporta bataljona, vienkārši sportisti tika sadalīti par karaspēka daļām ar zināmiem atvieglojumiem. Bet es nebiju izlases kandidāts. Es nebiju tādā līmenī. Bet garnizona un Baltijas kara apgabala izlasē, jā, tur es varēju. Un te nu mēs gribam visus nolikt pilnīgi vienādi. Un šeit, man liekas, ka ir šie objektīvie kritēriji. Pie tam norma pati skan. Nevis, ka neiesauc, bet — var neiesaukt. Acīmredzot tādā gadījumā jau varēs izvērtēt arī šis iesaukšanas centrs, vai tik tiešām ir kandidāts, vai viņš tiešām ir izlases dalībnieks vai arī vienkārši atkal “pa blatu” viņš ir pierakstīts klāt pie šiem kandidātiem. Bet tie ir objektīvie rādītāji. Viņu sportiskā karjera. Viņu rādītāji. Acīmredzot to varēs izvērtēt. Acīmredzot ir tā, ka ir dažādi sporta veidi, varbūt ka, tieši otrādi, iesaucot armijā, teiksim, šāvēju, viņam tiek dota iespēja, un armijā ir iespējas, ka viņš tieši labāk var trenēties. Tādā gadījumā viņu varētu iesaukt, viņš nodienēs un būs gan sportists, gan tas, jo, man liekas, ka mums arī nav citas izejas. Es tāpēc aicinu tomēr padomāt, un mans priekšlikums ir atbalstīt komisijas piedāvātā panta otrās daļas 2. un 3. punktu noteikti. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu... Ģirts Kristovskis — frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Otro reizi.

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamie kolēģi! Jebkuru jautājumu var atrisināt, ja grib atrisināt. Arī ar Valsts izlases sportistiem, kuri dien militārajos formējumos, jautājumu ir iespējams atrisināt. Pasaules pieredze rāda, ka nav nekādu problēmu ne Eiropas valstīs, kur ir obligātais militārais dienests, ne arī citās valstīs. Šodienas “Dienā” vai vakardienas “Dienā” jūs varat izlasīt rakstu, ka Latvijas sportisti starptautiskajās armijas sacensībās orientēšanās sportā ir izcīnījuši medaļas. Jūs zināt, ka mums ir pāris labu riteņbraucēju, bet Bērziņš un Ķiksis, arī viņi pārstāvēja Latvijas bruņotos spēkus starptautiskajās sacensībās. Un nebija nekādu problēmu. Viņi piedalījās olimpiādē un piedalījās arī pasaules čempionātos un visos Eiropas čempionātos, un visās pārējās sacensībās. Tā kā šobrīd iznāk tā, ka faktiski viņi nav sportisti, bet pasaulē mēs viņus gribam uzdot par armijniekiem, par armijas pārstāvjiem un tamlīdzīgi. Jā, mēs ejam šobrīd valstī divējādas politikas ceļu. Uz āru mēs gribam izlikties labāki, nekā esam patiesībā. Vajag mēģināt atrisināt — vai iesaukt cilvēkus dienēt, un viņi var sagatavoties Olimpiskajām spēlēm un pasaules čempionātiem bez jebkādām problēmām. Vajag tikai gribēt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Acīmredzot šī ir tā reize, kad man ir jārunā, aizstāvot Aizsardzības ministrijas viedokli. Es neredzu šeit šajā nobalsotajā priekšlikumā, es redzu vienu lielu neloģiskumu. 20.pantā mēs nosakām, ka Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs pēc tam, kad ir izskatīti priekšlikumi par iesaucamā izmantošanu obligātajā aktīvajā militārajā dienestā, pieņem vienu no iespējamajiem lēmumiem, kur viens šis lēmums bija iespēja atlikt dienestu, ja tam ir svarīgs pamatojums.

Tālāk 21.pantā mēs sakām, ka šo lēmumu iespējams pārsūdzēt attiecīgajai kontroles komisijai. Un šeit izskanēja viedoklis. Nē, mēs nevaram uzticēties šim centra pārvaldniekam, šim militārā dienesta centra vadītājam, kurš pieņem šo lēmumu attiecīgajā jauniešu gadījumā tāpēc, ka viņu ir iespējams korumpēt. Bravo! Un visi Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti, kuri uzstājās šeit, izņemot Kristovska kungu, tam piekrita. Saka, jā, viņu ir iespējams korumpēt, un pilnīgi droši un noteikti, ka viņš arī tiks korumpēts. Tas nozīmē, ka mēs apšaubām iespēju, ka šis vadītājs spēj pieņemt kompetenti lēmumu, izšķirt savā kompetencē atrodošos jautājumus un noteikt, vai ir pamats atlikt iesaukumu vai nav pamata atlikt iesaukumu. Un, ja mēs uzskatām, ka praksē neveidosies neviens gadījums, neviens tāds gadījums, kur radīsies reāli šī nepieciešamība atlikt šo iesaukumu, es uzskatu, ka mēs kļūdamies. Es uzskatu, ka prakse uzrādīs piemērus, kur šādi gadījumi būs. Objektīvi gadījumi, kur šo dienestu vajadzēs atlikt. Bet šādu iespēju, šādu lēmumu pieņemt mēs neatbalstījām tāpēc vien, ka neuzticamies tiem cilvēkiem, kuri pārstāv valsti, kuri pārstāv aizsardzības spēkus noteiktā, viņiem uzticētā pienākuma laukā. Es uzskatu, ka vienkārši ir nepamatoti preventīvi apvainot šeit kādu korupcijā, uzskatīt, ka šī korupcija pastāvēs un ka visi šajā iesaukuma centrā strādājošie, tajā skaitā vadītājs, ir uzpērkami cilvēki un neobjektīvi pildīs savu pienākumu. Un, ja vien šāds gadījums būtu, tad mēs pieņemam, ka tas ir nemaināms, šis centra vadītājs, un ka viņš ir jāsaglabā šajā amatā, kur viņš ir. Es uzskatu, ka mēs jau izdarījām kļūdu, balsojot iepriekšējā priekšlikumā, un šajā gadījumā nevaram diemžēl šeit atbalstīt Kristovska kunga priekšlikumu un atgriezties vienkārši procedūras trūkuma dēļ. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamais Endziņa kungs! Jūs piesaucāt arī manu vārdu, tāpēc es dažus teikumus pateikšu. Es jums piekristu, ja būtu tikai, lūk, šie daži izņēmumi. Es piekrītu par šiem baleta māksliniekiem un vēl dažiem priekšlikumiem. Bet, ja ir izņēmumi desmitiem, tad es vēlreiz atkārtoju, tad patiešām iznāks tā, ka dienēs tikai plānprātiņi. Es gribu dzirdēt Krastiņa kungu. Viņš droši vien jau tā vizuāli uzmetis un aprēķinājis, ņemot vērā mums jau pieņemtos priekšlikumus, cik armijā tagad varēs iesaukt. Man liekas, ka tur dažus simtus. Dažus simtus labākajā gadījumā. Lūk, uz ko mēs ejam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Putniņš (LZS, KDS, LDP). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Tātad var neiesaukt, bet var arī iesaukt. Un šeit jau Māris Vītols pareizi teica, kāpēc mums tik muļķīgā veidā apstrīdēt valsts varas pārstāvjus, jo, padomājiet, ja tas sportists būs jāatbrīvo, ja tas baletdejotājs būs jāatbrīvo, ja tas mūziķis būs jāatbrīvo, un likumā tas nebūs ierakstīts, sāksies mūžīgā cīņa. Un tie nav lieli kontingenti, tas ir mazs kontingents. Mēs vienkārši šajā brīdī gribam kaut ko elementāri sarežģīt. Nevar tas mūziķis, kas savu pirkstus vingrina, un baletdejotājs, kas jau no bērna dienām, es jau kādreiz teicu, trenējas, viņš nevar pārtraukt to uz mēnešiem, pat ne uz nedēļām savus treniņus, un mums būs jāatbrīvo, bet tā būs milzīgi grūta cīņa, nu kāpēc mēs to tā sarežģījam? Ja viņš būs beidzis baleta skolu un nebūs perspektīvs dejotājs, tad neviens ministrijā arī neprasīs viņu, un tāpat arī attiecībā uz mūziķi. Un arī sportistu mākslīgi iztaisīt nevarēs. Mēs vienkārši apgrūtinām sevi, ka šeit likums jau nosaka visu tā, kā tas pienākas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es uzskatu, ka šis Kristovska kunga priekšlikums, ko mēs šobrīd apspriežam, manuprāt, nav apspriežams pēc būtības. Vismaz tādā formā, kāds tas ir šeit, jo tas runā par konkrētas redakcijas piedāvāšanu 23.pantam. Bet mēs šajā 23.pantā esam jau pilnīgi konkrēti ieviesuši ar savu balsojumu pirmo daļu, kas bija pēc deputāta Endziņa priekšlikuma, un pēc tam mēs arī esam veikuši redakcionālas izmaiņas jau ar savu balsojumu attiecībā uz otrajā lasījumā pieņemto tekstu. Tātad šeit šis priekšlikums varētu tikt skatīts tikai atkal kādu daļu formā vai kā citādi, bet nekādā ziņā tas nevar tikt skatīts kopumā tāds, kāds tas ir, jo tad, par to nobalsojot, mēs nonāksim paši pretrunā ar savu iepriekšējo balsojumu.

Kas attiecas uz lietas būtību, tad es uzskatu, ka šīs trīs izņēmumu grupas, kuras mums šeit ir palikušas, tās satur tomēr vismaz kaut kādus kritērijus, kaut kādus rādītājus, pēc kuriem šie cilvēki var tikt atbrīvoti, un, es redzu, tālāk ir Seiksta kunga priekšlikums — šos kritērijus varbūt kaut kādā veidā pamainīt, un tur viņu var atbalstīt, var neatbalstīt, bet tas ir jautājums, kurš pēc būtības ir balsojams. Šobrīd es uzskatu, ka šis Kristovska kunga priekšlikums šeit nav pēc būtības balsojams saskaņā ar mūsu iepriekšējiem balsojumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

A.Seiksts (LC). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Daudz jau mēs runājam, bet šīs lietas tiešām ir ārkārtīgi nopietnas. Sociālā situācija grauž un erodē mūsu mākslu un sportu ar šausmīgiem sociālajiem apstākļiem, izbalsojot gadījumā 2. un 3.punktu, mēs veicināsim sporta un lielās kultūras likvidēšanu no augšas. No apakšas jau sociālie apstākļi tos grauž. Šodien mediķi, kultūras darbinieki vēl šausmīgākos apstākļos dzīvo nekā pat skolotāji, kuriem arī ir ļoti grūti. Un mēs tagad vēl pieliksim arī no augšas, piesitīsim ar āmura sitienu, lai brūk vispār kultūra! Es brīnos, kā par to var runāt, un šie kritēriji ir tik skaidri. Operas un baleta mākslinieki ir zināmi pēc personālsastāva. Es ļoti lūdzu atbalstīt 2. un 3.punktu un balsot pret Kristovska kunga ierosinājumu. Svītrot.

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). Šis deputāta Kristovska priekšlikums, protams, ir visnotaļ atbilstošs bruņoto spēku interesēm, jo sportisti, baletdejotāji, neapšaubāmi, ir tie labākie karavīri. Taču šeit mums ir jāvērtē valsts intereses. Un, ja atbilstoši viņa priekšlikumam tiks iesaukti armijā visi, pilnīgi visi valsts izlases sportisti, arī Operas baletdejotāji, tad, protams, mums ir jāaizmirst līdzdalība Olimpiskajās spēlēs, citās tāda augsta ranga sacensībās, un atcerieties, jūs taču paši piešķīrāt vairākiem hokejistiem pilsonību ar vienu vienīgu nolūku, lai viņi varētu Latvijas vārdu nest pasaulē un atgādināt tur, ka tāda Latvija ir. Tās arī ir šīs Latvijas intereses.

Ja šis priekšlikums tiks pieņemts, nobalsots “par”, tad, protams, šie hokejisti tiks iesaukti Latvijas armijā un viņi vismaz gadu savus pienākumus tur veiks. Latvija nav nekāda lielā un dižā Eiropas lielvalsts, kura var atļauties finansiāli veidot sportistu vienības. Tiesa, ir daži izņēmumi dažos individuālos sporta veidos. Jau tika pieminēts šis riteņbraucējs Ķiksis, jā, viņš ir mūsu armijas virsdienesta karavīrs, bet tādi var būt divi, trīs, četri, augstākais — pieci. Kāds šāvējs tāds varētu būt, kāds individuāls vieglatlēts, ne komandu sporta veidos un ne masveidīgi. Tādēļ es lūdzu jūs visus apzināties, ka šis priekšlikums nozīmētu svītru pāri lielajam sportam Latvijā. Aicinu to noraidīt!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vai vēl kāds vēlas uzstāties debatēs? Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Druvas kungs. Lūdzu!

K.J.Druva. Jā, cienījamie deputāti! Es vēlreiz lūdzu noraidīt šo piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Atbilstoši mūsu iepriekšējiem balsojumiem, atbalstot Endziņa kunga un Ābiķa kunga priekšlikumus, tātad mēs esam pārveidojuši... ieviesuši mūsu 23. pantā jaunu pirmo daļu, kā arī visu iepriekš otrajā lasījumā nobalsoto tekstu pārveidojuši par otro daļu, no kuras, jau atbilstoši mūsu balsojumam, izslēguši 1. punktu. Tātad otrajā daļā ir palikuši trīs punkti.

Deputāts Kristovskis ierosina 23. pantu, šajā gadījumā 23. panta otro daļu, izteikt sekojošā redakcijā. Mums sava attieksme ir jāizsaka balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 4, pret — 38, atturas — 14. Deputāta Kristovska priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tātad tālāk ir deputāta Seiksta piedāvātais grozījums — 23. panta 4. punktā sākumā izteikt šādā redakcijā: “lauku skolu pedagogus...”, un tālāk kā tekstā. Un komisija vienkārši juta, ka šī iespēja jau ir dota esošajā redakcijā un līdz ar to lūdza, lai noraida šo papildinājumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Antons Seiksts, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

A.Seiksts (LC). Godātais Valsts prezidenta kungs, Prezidija locekļi, godātie kolēģi! Tad, kad Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pirmajā lasījumā skatīja šo projektu, gandrīz vienprātīgi mēs viņu atbalstījām, jo bija nepieciešams sašaurināt privileģēto, piedodiet par izteicienu, kategoriju loku. Es arī nebūšu pārāk sarūgtināts, ja Saeima izsvītros 4. punktu. Man gribētos akcentēt tikai vienu domu. Latvijas skolas šausmīgi sirgst no pedagogu vīriešu trūkuma. Atļausiet jums atgādināt, ka, tāpat kā ģimenē, viena dzimuma dominēšana nav pilnvērtīga audzināšana arī skolās. Otrkārt, Latgales, kā mēs bieži sakām, bet šeit šī situācija tiešām atbilst patiesībai, mazajās skolās austrumu reģionos un ne tikai austrumu reģionos skolotāju trūkums ir vispār... kvalificētu... un tagad iedomājaties, kaut kur Istras, Istalsnas vai Liepnas pagastā viens vienīgs jauneklis tur strādā vai gatavojas no Universitātes tur aiziet vai no Pedagoģiskā institūta, un viņš netiek tur. Es domāju, ka šis kritērijs nav tik izplūdis, amorfs, un es pilnīgi piekrītu Ābiķa kunga un paldies saku par viņa priekšlikumu, bet šis ir konkrēts kritērijs. Varbūt... nu diemžēl tas ir trešais lasījums, to varētu pakoriģēt, bet es ļoti lūdzu, kolēģi, pirms balsojam, padomāt par šo situāciju mazajās lauku skolās. Kritērijs ir konkrēts arī tāpēc, ka Latvijā ir skaidri zināmas 56 pilsētas, uz kurām es piekristu neattiecināt šo te. Un otra lieta, tas jau būs Izglītības ministrijas... piedodiet, vienu ministru a priori turēt aizdomās par korumpētību būtu vienkārši netaktiski. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk... Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj, godātais Valsts prezidenta kungs, cienījamie kolēģi! Man tiešām nekļuva īsti skaidrs, kādu priekšlikumu Seiksta kungs šeit centās aizstāvēt, jo es pilnībā piekrītu tam viņa formulējumam, ka Latvijas skolas šausmīgi sirgst no pedagogu vīriešu trūkuma, un es gribētu vēl to akcentēt sevišķi attiecībā uz jaunajiem pedagogiem vīriešiem. Un es domāju, ka tas ir šādi gan laukos, gan pilsētās. Un tāpēc es domāju, ka ir pilnīgi nepamatoti šo iespēju — neiesaukt armijā attiecināt tikai uz lauku skolu pedagogiem, bet mans aicinājums būtu noraidīt šo Seiksta kunga priekšlikumu, kas šo iespēju neiesaukt attiecina tikai uz lauku skolu pedagogiem, bet saglabāt viņu tā, kā viņš ir otrajā lasījumā pieņemts attiecībā uz visiem pedagogiem. Ka Izglītības un zinātnes ministrija... Tātad vispirms pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma tālāk šis iesaukuma centrs varēs izlemt — neiesaukt pedagogus, un es domāju, ka pilsētā šī situācija ar jaunajiem pedagogiem vīriešiem arī nebūt nav īpaši spīdoša, un tā pat ir arī ļoti kritiska. Un tāpēc es domāju, ka, teiksim, atbalstot šo Seiksta kunga teiktā argumenta garu, man.... es tomēr aicinātu atbalstīt komisijas viedokli un noraidīt Seiksta kunga iesniegto priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš... Jūs runāsiet kā ministrs vai kā deputāts? Latvijas Republikas aizsardzības ministrs.

A.Krastiņš (Latvijas Republikas aizsardzības ministrs). Godājamais Prezidenta kungs, godājamie kolēģi! Šī ir tā unikālā reize, kad es pievienošos Čerāna kungam izteiktajā. Bet aiz pavisam pragmatiskiem motīviem. Saskaņā ar visām mūsu reformām — pašvaldību reformām, teritoriālajām — ir ļoti grūti atšķirt lauku skolu no pilsētas skolas. Kā pirmais un visvienkāršākais piemērs ir Kandava ar lauku teritoriju, kur mācās lauku bērni Kandavas skolā. Kā mēs atšķirsim? Tas ir pilsētas skolotājs vai lauku skolotājs, ja viņš māca lauku bērnus? Kur ir tas kritērijs? Es runāju no praktiska iemesla. Vienkārši šim Vienotā iesaukuma centra vadītājam būs ārkārtīga problēma izšķirt to, kurš ir lauku, kurš ir pilsētas skolotājs. Jo mums nav tāda noteikta ar likumu statusa “lauku skolotājs”. Ja tāds būtu ar likumu, likums par lauku skolotāju, tad mēs zinātu, kas tas ir — lauku skolotājs. Bet, par cik nav... Dabīgi, tas iesitīs zināmu robu varbūt iesaucamo sastāvā, kvalitātē, par cik pedagogi tomēr ir sagatavoti cilvēki darbam arī ar cilvēkiem armijā, bet šinī gadījumā man tomēr pielietojamības dēļ un praktisku iemeslu dēļ būtu jālūdz godājamajiem kolēģiem atbalstīt otrā lasījuma komisijas variantu, kur noteikts ir, ka var atbrīvot pedagogus pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma. Paldies!

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Otro reizi.

A.Seiksts (LC). Ir situācijas, kad deputātu var arī pārliecināt ar argumentiem. Es noņemu savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Druvas kungs, tad turpinām. Seiksta kungs savu priekšlikumu noņem.

K.J.Druva. Tas izsmeļ visus piedāvātos grozījumus 23. pantam. Tātad mēs ejam tālāk uz deputāta Kristovska piedāvāto grozījumu 24. pantam. Komisija noraidīja jūsu priekšā esošo redakciju tādēļ, ka komisija domāja, ka ne vienmēr būs iespēja dot katram jaunietim, kas tiek iesaukts, strādāt viņa profesijā, kamēr viņš ir militārajā dienestā. Tātad, piemēram, ja ir dakteris, viņš pat varētu strādāt administrācijā, jo vienkārši nav tik daudz dakteru vietu. Varbūt tas nav labs piemērs. Varbūt citu piemēru varētu lietot, bet jūs saprotat te loģiku, un tikai tādēļ mēs noraidījām šo doto redakciju.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts. Lūdzu! Deputāts Apinis nevēlas uzstāties, bet vēlas uzstāties deputāts Ģirts Valdis Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (LC). Tā kā ir pieņemta 3. panta 3. punkta redakcija, tad līdz ar to faktiski mans ieteikums, kurš bija vērsts uz personām ar augstāko izglītību, līdz ar to faktiski šis pants — un diskutēt par tā nozīmi, par to, ka nepieciešams ir NBS vienībās iesaukumu veidot atbilstoši profesionālajai nepieciešamajai specialitātei, sagatavotībai, pēc iespējas organizēt darbu šādā veidā, acīmredzot ir nelietderīgi, jo personas ar bakalaura grādu un atbilstošu citu augstāko izglītību tiek uzreiz ieskaitītas rezervē, līdz ar to es vienkārši savu priekšlikumu noņemu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Kristovskis savu priekšlikumu — izteikt jaunu 24. pantu — noņem. Lūdzu turpinām!

K.J.Druva. Tālāk ir vēl viens grozījums piedāvāts no Ģirta Kristovska —, un šeit daļēji mēs lietojam komisijā jau viņa piedāvāto grozījumu, speciāli vārdi, kas pārsauc tagad jauno valsts militārā dienesta pārvaldi un ieliek tālākā tekstā vārdu “obligātajā”. Un tādēļ daļēji pieņēmām.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli — daļēji pieņemt deputāta Ģirta Valda Kristovska priekšlikumu — iebildumu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Māra Vītola piedāvātais grozījums 25. pantam. Un šeit grozījuma būtība ir tāda, ka vēl vienu reizi ir mēģinājums teikt, ka, ja jūs pabeidzat vai students pabeidz iegūt savu bakalaura grādu, tad viņam nevar pārtraukt iespēju iestāties tūliņ maģistra grādā, un tālāk doktora grādā, un līdz ar to tātad students principā vairs neiet dienēt. Un tādēļ komisija šo piedāvāto grozījumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Man jau vairs nekas, kolēģi, nav palicis, kā lūgt jūs ieklausīties veselā saprāta balsī. Jo šī priekšlikuma būtība ir sekojoša. Mēs nosakām likumā, ka tos, kuri studē maģistratūrā, mēs neiesaucam, kamēr viņi studē. Mēs nosakām likumā, ka maģistra grādu ieguvušos neiesauc, un tajā pat laikā šī priekšlikuma būtība ir tāda, ka students, kurš ir ieguvis bakalaura grādu, lai viņam netraucētu iestāties maģistratūrā. Tā ir visa šī priekšlikuma būtība. Šīs tiesības ir arī nostiprinātas Augstskolu likuma 48. pantā 2. punktā, kurš nosaka, ka valsts militārā dienesta pārvaldes nedrīkst traucēt valsts licencēto augstskolu absolventiem pirmajā gadā pēc iepriekšējā studiju posma sekmīgas beigšanas uzsākt studijas nākamajā studiju posmā maģistratūrā vai doktorantūrā. Šī priekšlikuma loģika ir tāda, ka mēs netraucējam tos, kuri grib iestāties maģistratūrā, dodam viņiem šādu iespēju. Pēc tam, kad bakalaura programma ir pabeigta, lai viņi varētu iesniegt dokumentus maģistratūrā, kārtot normāli iestāju eksāmenus maģistratūrā un uzsākt studijas maģistratūrā. Lai viņus nevajātu, teiksim, šīs iesaukšanas... lai uz viņiem neattiektos šis iesaukšanas princips tajā brīdī, kad viņi vienkārši mēģina no vienas studiju programmas pāriet nākamajā, augstākajā studiju pakāpē. Es uzskatu, ka šis ir priekšlikums, kurš jau ir Augstskolu likumā, un, ja mēs gribam un saskatām, ka šeit ir zināma loģika, es arī aicinu Aizsardzības ministrijas pārstāvjus izteikties tāpēc, ka ir bijuši precedenti jau šobrīd, kur ir, teiksim, mēģināts nomierināt tos studentus tādā ziņā, ka dot viņiem iespēju netraucēti pēc bakalaura programmas beigšanas iestāties maģistratūrā, jo, ja mēs šo noraidām, tad mēs arī... tad jēgas nav tiem priekšlikumiem, kurus mēs līdz šim esam atbalstījuši par to, ka tos, kuri studē maģistratūrā un kuri iegūst maģistra grādus, ka tos neiesauc. Es jūs vēlreiz lūdzu izprast un iedziļināties šajā priekšlikumā un tā būtībā un Saeimai atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Godātie kolēģi! Godātais Valsts prezidenta kungs! Man gribētos teikt Vītola kungam. Ja kaut ko runā, tad ir jābūt skaidrībai, par ko runā. Vītola kungs! Pirmā mācību gada laikā pēc beigšanas vai kalendārā gada laikā? Jums diemžēl nav priekšstata, kā notiek augstskolā un kad. Kad notiek iestāju eksāmeni un kad notiek izlaidums. Līdz ar to šis priekšlikums vispār nav balsojams, jo viņā nav izteikta loģika, pēc kāda principa ir jāvadās. Un tā kā tagad iesniegt labojumus šeit, lai paskaidrotu, kāds laika posms ir domāts, vairs nav iespējams, līdz ar to šis priekšlikums pēc savas būtības, skatot, kā darbojas augstskolas realitātē, nav balsojams, jo Vītola kungs diemžēl maģistratūrā iestājies, cik es zinu, nav. Un līdz ar to viņš arī nezina, kad maģistratūrā kārto eksāmenus.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Otro reizi.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Vēlos jums pateikt, Kreituses kundze, ka Māris Vītols ir iestājies maģistratūrā un šobrīd studē Vēstures un filozofijas fakultātes Politikas zinātņu katedras maģistratūras programmā. Bet ne par to ir būtība. Būtība ir tāda, ka šāds pants jau ir iekļauts un šobrīd ir spēkā, spēkā esošajā Augstskolu likuma 48.pantā. Tas šeit ir vienkārši atkārtoti iekļauts, lai arī šeit, šajā likumā šis pants būtu. Tā kā Saeima un tajā skaitā arī jūs, Kreituses kundze, vienreiz jau par šādu pantu ir nobalsojusi, un tas jau ir šobrīd spēkā. (No zāles: “Tāpēc otrreiz nav jābalso.”) Tāpēc es lūdzu iziet no vispārējās loģikas un atbalstīt šo priekšlikumu arī šeit. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātie kolēģi! Es arī gribu aicināt atbalstīt šo Māra Vītola priekšlikumu, un gribu šo problēmu, kura pastāv, ja mēs šo priekšlikumu noraidām, akcentēt no vēl viena aspekta. Un proti, mēs jau 22.pantā pirmajā daļā, kad mēs runājām par tām cilvēku kategorijām, par tiem cilvēkiem, kurus neiesauc aktīvajā militārajā dienestā, tad mēs rakstām tagad 5.punktā, ka netiek iesauktas personas, kuras mācās valsts licencētās vispārējās izglītības un profesionālās un arodizglītības vidējās mācību iestādēs. Pirmās vidējās izglītības ieguvēji. Un šeit mums ir klāt šī piebilde, ka līdz absolvēšanas gada 1.oktobrim. Diemžēl šajā pantā par pirmo augstāko izglītību ieguvušiem jeb bakalaura grādu ieguvušiem šīs normas nav. Un līdz ar to šeit parādās tā iespēja, ka cilvēks, kas ir ieguvis šo bakalaura grādu, ka viņš tajā pašā vasarā tiek iesaukts aktīvajā dienestā un viņam netiek dota iespēja startēt maģistra programmā. Un, neapšaubāmi, tad Māra Vītola priekšlikums šo problēmu atrisina. Un es domāju, ka tas ir ļoti loģisks un ka te nav nekādu problēmu ar to, kas ir gads. Mēs zinām, kas ir gads. Tāpēc es aicinātu deputātus tiešām šo priekšlikumu atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Druvas kungs. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Es vēlreiz lūgtu cienījamos deputātus atbalstīt lēmumu, ko pieņēma Aizsardzības un iekšlietu komisija, un deputātam Vītolam vienkārši atgādināt, ka tas, kas šobrīd atspoguļojas Izglītības likumā, principā atbalsta esošo iesaukšanas likumu, nevis topošo. Tātad lūdzu vēlreiz atbalstīt komisijas pieņemto lēmumu — noraidīt šo piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Māra Vītola izteikto priekšlikumu — papildināt likumu ar jaunu 25.pantu šādā redakcijā. Un tālāk redakcija jums ir priekšā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 19, atturas — 3. Priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva. Cienījamie deputāti! Tālāk frakcija “Latvijai” piedāvā svītrot 25.pantu, kurā principā tiek runāts par šo kontroles komisiju, par ko mēs esam jau daudzkārt diskutējuši. Komisija šo piedāvāto grozījumu noraidīja un aicina jūs arī noraidīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates! Odisejs Kostanda, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

O.Kostanda (TKL). Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt, ka ideja par militārā dienesta iesaukšanas kontroles komisijas izveidi nav pieņemama. Par šo komisiju ir runāts gan 25., gan 26.pantā, un abus šos pantus frakcija “Latvijai” piedāvā svītrot. Mēs uzskatām, ka nav vajadzīgs paredzēt mums šeit likumā šādas kontroles komisijas izveidošanu, jo vai tad tiešām nav skaidrs, ka Ministru kabinets ir tiesīgs izveidot jebkuras pārbaudes komisijas jebkuru jautājumu pārbaudīšanai, ja rodas problēmu situācijas, ja ir signāli, iesniegumi, sūdzības par tādas vai citas valsts pārvaldes struktūras darba pārkāpumiem. Tad Ministru kabinets var nozīmēt komisiju un to pārbaudīt. Kāpēc mums likumā jau šeit jāparedz kontrole? Tātad mēs jau paredzam, ka darbs ritēs slikti, ka tur būs pārkāpumi, un uzreiz dibinām jau nākošo iestādi, paredzot, ka noteikti tūliņ vajadzēs kontrolēt. Jau automātiski ar to pašu mēs jau šeit izrakstām šādu nabadzības apliecību.

Otrs motīvs, kāpēc mēs aicinām svītrot šo 25.pantu un arī 26. Paskatieties uzskaitījumu, kas būs kontroles komisijā: Ārlietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Iekšlietu ministrijas, Izglītības, Kultūras, Labklājības, Tieslietu, Zemkopības ministrijas pilnvarotais pārstāvis... Es nezinu, kas vēl te jāsaliek. No tūrisma biedrības, sporta pārvaldes un tā tālāk, un tā tālāk. Un tad vispār būs pilns komplekts no visām iespējamām pārvaldes iestādēm visādi pārstāvji, kas kaut ko kontrolēs. Es nezinu, ko tur ies kontrolēs Zemkopības ministrijas pārstāvis, Labklājības ministrijas, Kultūras... Ko viņi tagad darīs? Kā viņi kontrolēs tagad pēkšņi aizsardzības resorā notiekošo jauniesaucamo darbu? Kāds viņiem sakars vispār ar to? Rodas tāds iespaids, ka šeit Aizsardzības ministrija mums, deputātiem, faktiski grib pagrūst priekšā tādu visai miglainu veidojumu it kā pašu sirdsapziņas nomierināšanai, lai neuztrauktos, ka tur būs pilnīga kārtība un likumība. Sak, redz, būs taču kontroles komisija. Viena kaut kāda formāla iestāde izveidota. Jēgas tam nebūs. Es vēlreiz uzsveru. Izskatās drīzāk tā, ka Aizsardzības ministrija atbildību par to, kā notiks jauniesaucamo šis iesaukšanas process, grib novelt uz Ministru kabineta pleciem, sak, ja kaut kas nebūs kārtībā, atbildīga būs tā Ministru kabineta ieceltā kontroles komisija. Ka tā būs butaforija, par to liecina tas, ka kontroles komisiju vadīs aizsardzības ministra ieteikts priekšsēdētājs. Tātad Aizsardzības ministrija nodarbosies ar iesaukšanu un pati vēl sevi arī kontrolēs. Nu tas taču vispār ir bezjēdzīgi! Tāpēc, ja vēl apdomā to, ka varbūt tas arī vēl prasīs kādus liekus finansu izdevumus, tad es domāju, ka mums ir šie panti jāsvītro. Pilnīgi loģiski — tie ir jāsvītro.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti... Andris Līgotnis — Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātie deputāti! Jūs jau iepriekšējā dienā, kad tika skatīts šis likumprojekts, runājot par 21.pantu, nobalsojāt, ka šāda kontroles komisija būs, un atcerieties, kāda bija šī panta redakcija. Šā likuma 20.pantā minēto lēmumu ieinteresētā persona 10 dienu laikā ir tiesīga pārsūdzēt minētajai kontroles komisijai. Praktiski tas nekas jauns nav. Arī šobrīd šāda līdzīga komisija ir, pastāv, un tā izskata sūdzības par iesaukšanu vai neiesaukšanu. Tādas sūdzības ir ļoti maz. Apmēram piecas sūdzības gadā, un nekādu papildu finansējumu tas neprasa. Gluži vienkārši šeit sanāk ierēdņi no piecām, sešām ministrijām, un katrs, vadoties no savas specialitātes, kopīgi lemj par to, vai sūdzība ir pamatota vai nepamatota. Tādējādi, nobalsojot par šo priekšlikumu un izslēdzot kontroles komisiju ārā no šī likumprojekta, faktiski šis pants nonāks pretrunā ar diviem agrāk jau iepriekš pieņemtiem.

Sēdes vadītājs. Jānis Kazāks, frakcijas “Latvijai” deputāts. Jūs runāsiet par šo priekšlikumu? Deputāts Kazāks runāt nevēlas. Deputāts Aivars Endziņš, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Līgotņa kungs jau nupat skaidri un gaiši pateica, ka mēs jau iepriekš esam nobalsojuši, ka tāda kontroles komisija pastāv. Un līdz ar to šis priekšlikums par šā panta svītrošanu vispār nav balsojams. Mēs varam diskutēt tikai tālāk jau par konkrēto Celmiņa kunga priekšlikumu vai par Kristovska kunga priekšlikumu. Bet par panta izslēgšanu mēs vairāk balsot vispār nevaram. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Druvas kungs. Lūdzu!

K.J.Druva. Es vēlētos vienkārši paskaidrot frakcijai “Latvijai”, kāpēc tika no tik daudz ministrijām vispār ieslēgti jeb iesaistīti. Un tas ir vienkārši, lai visas sabiedrības nozares tiktu pārstāvētas, kad lēmums tiek pieņemts. Un tikai tādēļ. Tāpēc nav ko smieties arī par zemniekiem. Un tāpēc es lūdzu frakcijas “Latvijai” piedāvāto grozījumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — svītrot 25.pantu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 40, atturas — 6. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Kazāka ierosinājums, analoģisks frakcijas “Latvijai”.

Sēdes vadītājs. Pēc būtības tātad mēs to esam izskatījuši.

K.J.Druva. Tas nav balsojums. Tālāk ir deputāta Celmiņa piedāvātais grozījums. Gribētu minēt, ka tas, kas ir teikts deptuāta Celmiņa piedāvātajā grozījumā, kas attiecas uz atalgojuma saņemšanu. Tāpat arī šo pienākumu pildīšana. Lai tiktu saglabāta viņu darba vieta tajā laikā, kamēr viņi pilda šos pienākumus, mēs paredzam, ka tāda norma tik tiešām būtu atbalstāma un iestrādājama Ministru kabineta noteikumos, kas regulē šīs komisijas darbību. Tādēļ mēs tikai noraidījām, jo mēs paredzējām, ka šie būs Ministru kabineta noteikumos.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Celmiņš, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Celmiņš (DPS). Godātie deputāti! Es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu aiz vairākiem apsvērumiem, jo šeit ir manā redakcijā, ka var izveidot militārā dienesta iesaukšanas kontroles komisiju. Tātad, ja tāda nav nepieciešama, var arī to neveidot. Un otrs moments, kāpēc, manuprāt, šī redakcija ir pieņemamāka, ka šeit nav paredzēts veidot algotu kārtējo jaunu birokrātisku institūciju, bet tātad šī komisija varētu sanākt tikai uz laiku kopā, lai izlemtu konkrētus jautājumus, kas ir šīs komisijas kompetencē.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Druvas kungs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Jura Celmiņa priekšlikumu — izteikt 25.pantu šādā redakcijā. Šajā gadījumā, atbilstoši mūsu iepriekšējam balsojumam, tas 26.pants tātad būs. Jo mēs esam iebalsojuši atbilstoši Vītola kunga priekšlikumam, 25.pants jau mums ir tas, ko ierosināja Vītola kungs. Šis ir 26.pants. Bet tā ir panta numerācija. Tātad deputāta Celmiņa priekšlikums ir jums priekšā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 19, atturas — 7. Priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Ģirta Kristovska piedāvātais... (No zāles deputāts Kristovskis: “Noņemu.”)

Sēdes vadītājs. Deputāts Kristovskis savu priekšlikumu noņem.

K.J.Druva. 26.pantā ir deputāta Apiņa piedāvātais grozījums — svītrot 26.pantu. Komisija noraidīja šo piedāvājumu, jo šeit ir skaidri un gaiši parādīts — visas sabiedriskās organizācijas, nozares, kuras būs daļas no šīs kontroles komisijas.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (LC). Pilnīgi veltīgs uzskaitījums. Es vēlētos teikt Druvas kungam, ka sabiedriskas organizācijas tur nebija minētas. Vai tiešām mēs nevaram Ministru kabinetam uzticēties, lai viņi paši dibina savas komisijas, kā viņiem tīk. Mums tiešām ir likumā jāreglamentē šādi sīkumi.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

O.Kostanda (TKL). Es, kolēģi, aicinātu svītrot šo pantu, un šajā gadījumā nevar iebilst ne Līgotnis, ne Endziņa kungs, ne kāds cits par to, ka, ja mēs šo pantu izsvītrosim, respektīvi, pantu, kas vienkārši nosauc šīs komisijas sastāvu, kurā uzskaitīts, no kurām ministrijām ieiet, ka Aizsardzības ministrijas pārstāvis ir vadītājs šādai kontroles komisijai, ko es jau uzsvēru, tas ir pilnīgi neloģiski. Pašas ministrijas pārstāvis, iznāk, vadīs kontroles darbu par savas Aizsardzības ministrijas, teiksim, iestādes rīcību jauniesaucamo iesaukšanas sakarībā. Šo pantu izsvītrojot, mēs atstājam brīvu rīcību Ministru kabinetam izveidot, ja tiešām kaut kad būs vajadzīgs, ja te Līgotnis saka — pieci gadījumi gadā, varbūt ka vispār nebūs kaut kādu gadījumu. Nebūs arī šo piecu, un šādu kontroles komisiju nevajadzēs sasaukt, bet Ministru kabinets attiecīgā situācijā varēs izveidot, un varēs varbūt premjerministrs ieteikt šādas kontroles komisijas vadītāju tādā saspīlētā situācijā, ja tāda būs radusies, nevis būs Aizsardzības ministrijas ieteiktais pārstāvis. Tā ka izsvītrojam šo pantu, kas nosaka, tieši kādā sastāvā tai komisijai jābūt.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu runāt debatēs nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Druvas kungs runāt nevēlas. Godātie deputāti, balsosim par deputāta Pētera Apiņa priekšlikumu — svītrot 26.pantu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 26, atturas — 8. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir arī deputāta Kazāka un frakcijas “Latvijai” piedāvātie grozījumi, kas ir analoģiski tam, ko mēs noraidījām, tātad pēc būtības nav balsojami.

Ejam uz trešo daļu šim likumam. 27.pantā deputāts Kazāks piedāvā izslēgt 27.pantā vārdus “citi likumi un normatīvie akti”, bet tik tiešām tādi likumi valda pār šo jomu, un tādēļ komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Ģirta Kristovska piedāvātie grozījumi — izteikt 27.pantu kā 28.pantu šādā redakcijā: “Obligātā militārā dienesta pildīšanas kārtību nosaka šis likums un citi likumi”, principā mēs noraidījām tādēļ, kad tikpat kā viss ir izteikts piedāvātā redakcijā jau.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk frakcija “Latvijai” piedāvā izteikt 28.pantu šādā redakcijā: “Pamats nozīmēšanai dienestā — Aizsardzības ministrijas pavēle, militārā dienesta iesaukšanas komisijas lēmums...” Komisijas lēmums bija, ka esošā redakcija precīzāk jau nosaka šīs pavēles un šo gaitu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Odisejs Kostanda, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

O.Kostanda (TKL). Kolēģi, pavisam īsi. Es jau, runājot par iepriekšējiem pantiem, uzsvēru to, ka nevar samierināties ar to, ka visu izšķirs viens cilvēks, viena šī militārā dienesta iesaukšanas centra vadītāja lēmums, ka jābūt šim koleģiālam lēmumam. Ka mēs veidojam galu galā demokrātisku valsti, un tāpēc šeit ir arī šis frakcijas “Latvijai” ierosinājums, ka pamats norīkošanai dienestā ir aizsardzības ministra pavēle un militārā dienesta iesaukšanas komisijas lēmums. Tāpēc aicinu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šāds priekšlikums ir pretrunā tik tiešām ar Saeimas iepriekšējo balsojumu, kur ir skaidri un gaiši, ka tas ir militārā dienesta iesaukšanas centra vadītāja lēmums — vai iesaukt, vai neiesaukt, to noteic attiecīgais pants. Līdz ar to šis priekšlikums, manuprāt, vispār nav balsojams. Un es negribētu atbalstīt arī un aicinātu Kristovska kungu noņemt savu priekšlikumu, jo viņš šeit raksta par Militārā dienesta iesaukšanas centra lēmumu, ja, bet lēmumu pieņem nevis centrs, bet centra direktors. Tāpēc komisijas formulējums, manuprāt, ir visprecīzākais. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Druvas kungs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — izteikt 28.pantu šādā redakcijā, un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 40, atturas — 9. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Apiņa piedāvātais grozījums — apvienot 28. un 29.pantu. Komisija noraidīja arī šo priekšlikumu, domājot, ka principā ir starpība starp to, kas ir izteikts 28. un 29.pantā, un tādēļ nebūtu apvienojami.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Ģirta Kristovska...

Sēdes vadītājs. Deputāts Kristovskis savu priekšlikumu noņem.

K.J.Druva. Tālāk ir 29.pantā atkal Ģirta Kristovska piedāvātais grozījums, un komisija to noraidīja, jo komisija vismaz pieņēma lēmumu, ka esošā redakcija, ko komisija ir pieņēmusi, un tajā skaitā iestrādātā Juridiskā biroja jaunā redakcija, precīzāk izsaka jēgu, kas ir domāta šim pantam.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ģirts Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamie kolēģi, mans priekšlikums ir redakcionālas dabas. Tas, ko teica komisijas priekšsēdētājs par Juridiskās komisijas biroju, tas arī ir ietverts manā, priekšlikumā, un tas nekādā ziņā nav pretrunā. Es norādīšu uz otrajā lasījumā pieņemto pantu un redakcionālām atšķirībām, kuras es piedāvāju. Tātad 29.pantā ir teikts, ka pret parakstu izsniedzot tām attiecīgu rīkojumu... kādā veidā tiks izsniegts — vai pret parakstu, vai pret kaut ko, tas šeit nebūtu jāsaka, tāpēc es vienkārši rakstu, ka izsniedz norīkojumu, kur esošā kārtība tiek noteikta.

Otrs. Piedāvātā 2.panta redakcija ir darba līguma izbeigšanai vai atbrīvošanai no valsts civildienesta. Nu, varbūt vēl kaut kādi dažādi formulējumi šeit tiek divi piedāvāti pēc būtības, kas attiecas uz vienu jēdzienu, un tur es piedāvāju, teiksim, “līdz iesaukšanai pastāvējušo darba attiecību kārtošanai”. Tā ka manā uztverē, teiksim, es esmu centies sakārtot, un tas nekādā veidā nav pretrunā ar Juridiskā biroja priekšlikumu, un tāpēc aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinātu neatbalstīt Kristovska kunga priekšlikumu vienkārši tāpēc, ka juridiski tas tomēr nav tik precīzs, jo tas saka tā — norīkojums, kas vienlaikus kļūst par pamatu iesauktās personas līdz iesaukšanai pastāvējušo darba attiecību kārtošanai. Ko šeit domā — kārtošanu, to saglabāšanai vai izbeigšanai. Ja ir norīkojums iesaukt armijā, tas nozīmē, ka darba devējam ir jāizbeidz šis darba līgums, vai tas ir darba devējs, vai tā ir Valsts civildienesta pārvalde, vai tā ir juridiska vai fiziska persona, un tāpēc arī 29.panta redakcijā, ko piedāvā komisija tomēr ir juridiski korektāk un precīzāk. Es aicinātu tomēr šo Kristovska kunga priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Druvas kungs arī runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Ģirta Kristovska izteikto priekšlikumu — izteikt otrā lasījuma 29.pantu kā 30.pantu šādā redakcijā... un tālāk kā tekstā, kas jums ir priekšā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 37, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Juridiskā biroja piedāvātie grozījumi, kuri tika iestrādāti Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātā redakcijā, un jūs redzat, un tie tika pieņemti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Apiņa piedāvājums — papildināt 30.panta 2.punktu, nomainot vārdus “Aizsardzības ministrija” ar vārdiem “Ministru kabineta noteikumi”. Komisija šo piedāvāto grozījumu noraidīja, jo ne vien visas izvēles ir jāveic Ministru kabinetā un to noteikumu kārtībā, un līdz ar to noraidīja piedāvāto grozījumu.

Iesniegumi Saeimai

Par Māra Krūmiņa kandidatūru

Satversmes tiesas tiesneša amatam

Māris Krūmiņš: Dzimis 1939.gada 28.martā Rīgā. Dzīvo Rīgā. 1974. gadā beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti tiesību zinātņu specialitātē.

Darba gaitas:

No 1957. līdz 1960.g. — A.Popova Rīgas radiorūpnīca, māceklis, radioaparatūras montētājs;

no 1961. līdz 1962.g. — Rīgas Telegrāfa — telefona kantoris, sakaru montieris;

no 1963. līdz 1970.g. — Zinātņu akadēmijas Enerģētikas institūts, vec. laborants;

no 1971. līdz š.l. — LR Tieslietu ministrija, konsultants, vec. konsultants, daļas un nodaļas vadītājs.

Iesniedz — Saeimas deputātu grupa: E.Inkēns, V.Kalnbērzs, A.Seiksts, V.Dozorcevs, I.Bišers, R.Leitena, J.Celmiņš, R.Apalups, P.Tabūns, J.Rāzna

Otrdien, 5. novembrī

Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis:

— tikās ar Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Van Fensjanu.

Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks:

— rīkoja pusdienas par godu Dānijas Karalistes Folketinga Eiropas lietu komisijas delegācijai.

Preses konferencē Dānijas Karalistes Folketinga

Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Ovejs Fīks (Ove Fich) un Saeimas Eiropas lietu komisijas

priekšsēdētājs Edvīns Inkēns:

— informēja par vizītes laikā apspriestajiem jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas integrāciju Eiropas struktūrās, liekot uzsvaru uz iestāšanos ES.

Juridiskā komisija:

— sagatavoja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” 2.lasījumam;

— nolēma atbalstīt Augstākās tiesas plēnuma izvirzītās kandidatūras Satversmes tiesas tiesnešu amatam;

— akceptēja Saeimas lēmumu projektus “Par dažu rajonu tiesu tiesnešu iecelšanu”, “Par A.Strautiņa atbrīvošanu no Jūrmalas pilsētas tiesas administratīvā tiesneša amata” un “Par dažu apgabaltiesu Zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku vietnieku iecelšanu”;

— sagatavoja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”” 3.lasījumam;

— sagatavoja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”” 3.lasījumam;

— strādāja ar likumprojektu “Par valsts budžetu 1997.gadam”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

— nolēma izstrādāt alternatīvu lēmuma projektu par komisijas izveidošanu LR Satversmes otrās daļas projekta par cilvēktiesībām izstrādei;

— nolēma atbalstīt Ministru kabineta Bērnu tiesību aizsardzības komisijas priekšlikumus par grozījumiem LR Kriminālprocesa kodeksā.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija:

— atbalstīja izskatīšanai 3.lasījumā likumprojektu “Par zvērinātiem revidentiem”;

— atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” izskatīšanai 3.lasījumā;

— atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību”” izskatīšanai 2.lasījumā kā steidzamu;

— izskatīja priekšlikumus un nolēma atbalstīt izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli””.

Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija:

— turpināja strādāt ar likumprojektu “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu”.

Sociālo un darba lietu komisija:

— izskatīja priekšlikumus grozījumiem likumprojektā “Par valsts budžetu 1997.gadam”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

— noklausījās Nacionālo bruņoto spēku komandiera J.Dalbiņa ziņojumu par 1997.gada valsts budžeta projektā NBS paredzēto finansējumu;

— atbalstīja komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— noklausījās un pieņēma zināšanai īpašu uzdevumu ministra pašvaldību lietās E.Jurkāna informāciju par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””;

— turpināja darbu ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”;

— neatbalstīja virzīšanai uz 1.lasījumu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu””.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— noraidīja likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā” izskatīšanu 1.lasījumā;

— noraidīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”;

— izskatīja Izglītība un zinātnes ministrijas un Kultūras ministrijas iestāžu priekšlikumus par nepieciešamo finansējumu 1997.gada valsts budžeta projektā.

Trešdien, 6. novembrī

8.00 Frakcijas “Latvijai” sēde.

9.00 Saeimas sēde.

10.30 Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde.

Situācijas izvērtējums par Ministru kabineta rīkojuma projektu saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas atzinumu paredzētajām izmaiņām likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm”.

10.30 Ārlietu komisijas sēde.

12.30 Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēde.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1996. gadam””.

12.30 Sociālo un darba lietu komisijas sēde.

Likumprojekts “Par valsts budžetu 1997. gadam”.

12.30 Nacionālās drošības komisijas sēde.

12.30 LZS, KDS, LDP frakcijas sēde.

12.30 Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” sēde.

13.00 Juridiskās komisijas sēde.

Likumprojekts “Par valsts budžetu 1997. gadam”.

15.00 Frakcijas “Tautai un taisnībai” sēde.

Saeimas preses dienests