Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Rīgas centrā, kas interesēja arī princi Čārlzu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.11.1996., Nr. 193/194 (678/679) https://vestnesis.lv/ta/id/29279

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vakar Saeimā

Vēl šajā numurā

14.11.1996., Nr. 193/194 (678/679)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

INFORMĀCIJA

Rīgas centrā, kas interesēja

arī princi Čārlzu

Latvijas Valodu mācību centra vadītāja Silvija Kārkliņa un Velsas princis Čārlzs, mācību centra apmeklējuma reizē 1995.gada 17.novembrī

Silvija Kārkliņa,

Valodu mācību centra vadītāja, — “Latvijas Vēstnesim”

Gan tieksme, gan nepieciešamība apgūt svešvalodas aizvien pieaug, jo bez tām daudzās nozarēs vairs nevar iztikt. Turklāt paplašinās starptautiskie sakari, rodas iespējas ne tikai studēt ārzemēs, bet arī papildināt zināšanas savā specialitātē. Kāda loma valodu apguvē ir Valodu mācību centram? Par to mūsu saruna ar šā centra vadītāju Silviju Kārkliņu.

— Valodu mācību centrs izveidojās pirms diviem gadiem ar Latvijas valdības, Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas, Britu padomes un Britu vēstniecības, Izglītības un zinātnes ministrijas, Sorosa fonda, Valsts administrācijas skolas, Valsts valodas centra un daudzu citu atbalstu. Nostiprinās sadarbība ar dažādām institūcijām Latvijā, jo sevišķi ar Vācijas, Francijas, ASV un citu valstu vēstniecībām, kā arī ar Britu fondu “Know–How”. Tā, piemēram, plaša mācību programma izstrādāta kopā ar Vācijas vēstniecību un Gētes institūtu, kas arī deva iespēju desmit kursu beidzējiem bez maksas papildināt zināšanas Vācijā. Daudz ierosmes deva Izraēlas vēstniecības darbinieku ieteikumi par to, kā kursantiem labāk iemācīt valsts pamatvalodu, jo, kā izrādās, tās mācīšanas problēmas ir līdzīgas abās valstīs — Izraēlā un Latvijā.

— Kā noris centra darbs?

— Centrs piedāvā angļu, franču, vācu un latviešu valodas kursus, kas pamatā atbilst valsts aparāta darbinieku specifiskajām vajadzībām. Kursi tiek organizēti tā, lai palīdzētu nodrošināt attiecīgās valodas praktisko pielietojumu un celtu tās zināšanu līmeni vispār. Tā, piemēram, liela uzmanība tiek veltīta šādām programmām: “Angļu valoda sekretārēm”, “Lietišķā angļu valoda starptautiskajā saskarsmē”, “Vācu valoda biznesā”, “Lietvedība valsts valodā”, “Latviešu valoda ierēdņiem” un citām. Iekšlietu ministrijas policijas trīs darbinieku grupas apguva latviešu valodu. Vienu no tām finansēja ASV vēstniecība, divas — ANO Attīstības programma. Kursu noslēgumā piedalījās iekšlietu ministrs Dainis Turlais, ASV un Lielbritānijas vēstnieki, ASV vēstniecības preses un kultūras atašejs Filips Aivzs — viņi visi runāja latviski (starp citu, Filips Aivzs latviešu valodu iemācījies nepilna gada laikā — E. G.). Policisti par to bija ļoti pārsteigti.

Svešvalodas mūsu centrā apgūst gan dažādu iestāžu un organizāciju darbinieki, gan privātpersonas.

— Kādi ir uzņemšanas noteikumi?

— Pretendentiem vispirms rakstiski jāizpilda tests, tad seko intervija. Rezultātus viņiem neizpaužam, bet tie mums jāņem vērā, kursantus sadalot grupās atbilstoši svešvalodas zināšanu līmenim. Protams, tas ir ļoti atšķirīgs. Daļa nākamo kursantu labi prot lasīt un rakstīt attiecīgajā svešvalodā, toties sarunāties viņiem ļoti grūti. Turklāt mums jāpievērš uzmanība tam, ko tieši katrs pretendents svešvalodā vēlas apgūt atbilstoši savai specialitātei.

Turpinājums no 1.lpp.

Pēc testa rezultātiem spriežam par zināšanu līmeni, bet ko darīt, ja, piemēram, vienā grupā ir žurnālisti un mediķi? Visiem jārod iespējas apgūt to, kas visvairāk nepieciešams.

Ikvienam kursu beidzējam dodam novērtējumu, kā viņš prot runāt, rakstīt, lasīt, saklausīt.

— Kam tas nepieciešams?

— Nereti to pieprasa darbavietas.

— Centrā stādā augsti kvalificēti pasniedzēji, turklāt četri no ārvalstīm.

— Jā, amerikāņu pasniedzēja Mariona Troija, Viktors Vjats no Lielbritānijas, Kristīne Rodevalde no Vācijas, Tjerī Kanava no Francijas. Gan Kristīne, gan Tjerī jau apguvuši latviešu valodu. Viņi mācījuši svešvalodu dažādās pasaules valstīs: Mariona Troija — Eiropas un Āzijas valstīs, Viktors Vjats — Lielbritānijā, Āfrikā un Tuvajos Austrumos, Kristīne Rodevalde — Polijā, Somijā un Igaunijā. Taču augsta kvalifikācija ir arī mūsu svešvalodu un latviešu valodas pasniedzējām — Sandrai Kražei, Latvijas Universitātes profesorei, grāmatas “Clues to Communicating in Business” līdzautorei un grāmatas “Vocabulary Builder. Environmental Studies” autorei, Valdai Poļakovskai, Vilhelmīnei Vuškānei, Anitai Jaunzemei, Intrai Liepiņai un Ingūnai Jundzei. Viņas visas apmeklējušas svešvalodu mācīšanas kursus ārzemēs. Intra Liepiņa un Ingūna Jundze kā pieredzējušas latviešu valodas pasniedzējas ir līdzautores šās valodas mācību grāmatām.

Piebildīsim, ka centra vadītāja Silvija Kārkliņa prot angļu un vācu valodu. Savulaik valodas mācījusi Rīgas Tehniskajā universitātē, Latvijas Kultūras akadēmijā un Viskonsinas universitātē (ASV), piedalījusies konferencēs Dānijā, Norvēģijā, guvusi pieredzi Lielbritānijā, Somijā, Francijā, Ungārijā, Zviedrijā un citās zemēs, organizējusi un vadījusi angļu valodas skolotāju apvienību, kas bija viena no pirmajām skolotāju apvienībām Latvijā.

— Vēl es gribētu labus vārdus pateikt par biroja darba organizatorēm Zandu Raciborsku un Maiju Šternbergu, palīgu darbam birojā, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes studentu Eliju Godiņu un grāmatvedi Laumu Vaļģi. Zanda un Lauma apmeklējušas svešvalodu kursus Lielbritānijā, — turpina Silvija Kārkliņa.

— Kursos vien svešvalodu pilnībā apgūt nevar, to nemitīgi jāpapildina patstāvīgi.

— Protams, bet vai zināt, ka mums pašiem pamatīgāk jāapgūst pareiza latviešu valoda.

— Jā, bez šaubām. Tik daudz “nepareizību”, valodas kļūdu dzirdam arī “oficiālās” runās, radio un televīzijas raidījumos, kad uzstājas pat augsta ranga amatpersonas. Bet vai nezaudējat kontaktus ar kursus beigušajiem?

— Esam izveidojuši angļu klubu. To atklājām oktobrī. Interesenti tagad kopā pulcēsies ik mēneša pēdējā piektdienā. Noteikums — visiem jārunā tikai angliski. Mūs iepriecina, ka ierodas pat sirmas kundzes no Rīgas, angļu valodas skolotājas.

— Centram ir skaistas telpas.

— Jā, tās īrējam Smilšu ielā 1/3, trešajā stāvā. Centrs ir bezpeļņas organizācija. Mums pašiem jāgādā nauda, lai nodrošinātu algu visiem centrā strādājošajiem, apmaksātu nodokļus, telpu nomu un komunālos pakalpojumus.

Mums ir moderna datortehnika, audio vizuālie palīglīdzekļi, bagāta mācību līdzekļu bibliotēka, daudz uzziņu un bibliogrāfisko materiālu. Ir individuāla pašmācības telpa, kur var izmantot datoru.

— Valodu mācības centrs nav sevi īpaši reklamējis, bet joprojām jums pretendentu uz kursiem daudz. Vai turpmāk centra darbība varētu apsīkt?

— Domāju, ka noteikti ne! Nepieciešamība un vēlēšanās apgūt valodas gan tik drīz nemazināsies.

Dr. ped. Elza Gžibovska,

“LV” nozares korespondente

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!