PROBLĒMA

“Dodu savu dzīvokli par ķīlu”

Mēs esam iemantojuši daudzas līdz šim nepazītas tiesības un nu mācāmies tās likt lietā. Cita starpā — arī tiesības rīkoties ar dzīvokli pēc saviem ieskatiem. Protams, šobrīd to var atļauties tikai pirmie tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kuri no īrniekiem kļuvuši par īpašniekiem.

Ko dod šīs tiesības? Katrs zinās — iespēju dāvināt, izīrēt, novēlēt mantojumā, pārdot. Taču tikai retais iedomāsies, ka dzīvokli iespējams arī ieķīlāt. Valsts zemes dienesta Rīgas pilsētas nodaļā reģistrēti pirmie desmit ieķīlātie dzīvokļi. Kā tas notiek, stāsta nodaļas priekšnieka vietnieks Jānis Ķullis.

— Protams, ieķīlāt var tikai tādu dzīvokli, kas privatizēts, pie mums iereģistrēts zemes kadastrā un kura īpašnieks šeit saņēmis apliecību par īpašuma tiesībām uz dzīvokli. Pie mums parasti ierodas kādas bankas pārstāvis ar ķīlas līgumu, un uz tā mēs liekam savu aizlieguma spiedogu, kas norāda, ka dzīvoklis ieķīlāts. Līgumu raksta trijos eksemplāros — viens bankai, otrs paliek pie mums un trešais — ķīlas devējam. Nākamais nodrošinājums — kadastra kartiņā, kuru iekārtojam katram privatizētajam dzīvoklim, arī izdarām atzīmi, ka tas ieķīlāts. Tā īpašnieks nevar dzīvokli ieķīlāt vairākās bankās vienā laikā un nevar veikt ar to kādas citas darbības. Te gan nereti rodas nesaprašanās, jo noteikts, ka kadastra kartiņā jāatzīmē arī ķīlas vērtība.Taču ķīlas līgumā naudas summa dažkārt nemaz nav uzrādīta. Kad gribam noskaidrot, bankas pārstāvis atbild, ka tas esot komercnoslēpums. Ķīlas vērtība redzama tikai vienošanās līgumā, kas līdz mums nenonāk. Tā ir nesaskaņa, ko augstākajā vadības līmenī nepieciešams nokārtot.

— Kuras bankas pieņem dzīvokļus ķīlā ?

— Mums ir bijusi sadarbība ar “Parekss”banku, visvairāk — ar “Saulesbanku” un viens darījums ar firmu “Elvis”.

— Uz cik ilgu laiku un par kādu summu dzīvokļus ieķīlā?

— Termiņi ir dažādi. Viens gads, trīs, četri mēneši, pusgads. Divistabu dzīvokļi, piemēram, ieķīlāti par 5 līdz 8 tūkstošiem dolāru.

— Vai dzīvokļu īpašnieki norāda, kālab aizdevums nepieciešams?

— Formulējumi ir atšķirīgi. Kāds devis dzīvokli ķīlā pret naudas aizdevumu biznesa attīstīšanai, citi vienkārši aizņēmušies, neko nepaskaidrojot, bet viens dzīvokļa īpašnieks ķīlu izmanto kā nodrošinājumu bankas maksājumu kartes iegūšanai ar tiesībām izlietot kredīta limitu divu tūkstošu dolāru apmērā.

— Kad tika noslēgti pirmie dzīvokļu ieķīlāšanas līgumi?

— Pirmais ķīlas līgums beigsies 27. novembrī, kad būs apritējuši paredzētie seši mēneši. Redzēsim, kā dzīvokļa īpašniekam veiksies ar parāda atmaksu. Ja viņš naudu bankai atdos, tad mēs saņemsim par to paziņojumu un uz līguma liksim vēl vienu zīmogu ar atzīmi, ka ķīlai aizliegums noņemts. Šāda atzīme tiks izdarīta arī uz kadastra kartiņas un ar dzīvokli atkal varēs veikt visas likumā paredzētās darbības.

— Kas notiek, ja aizdevuma ņēmējs neizpilda saistības?

— To mēs vēl neesam pieredzējuši, taču varu teikt — kaut gan ķīlas līgumos minētie nosacījumi ir atšķirīgi, tie ir vienlīdz bargi. Gadījumos, ja ķīlas devējs aizturējis maksājumus, bankai, piemēram, ir tiesības pieprasīt, lai desmit dienu laikā dzīvoklis tiek atbrīvots, iemītnieki no tā izrakstās, un šis nekustamais īpašums pilnīgi nonāk tās rīcībā. Ja ķīlas devējs to nedara, iedzīvotāji tiek izlikti tiesas ceļā. Dzīvokļu īpašniekiem gribu atgādināt — tiklīdz atklājat, ka esat pazaudējuši dzīvokļa īpašnieka zaļo apliecību, tūdaļ ziņojiet par to mums. Jūsu dzīvokļa kadastra kartiņā tiks izdarīta attiecīga atzīme; “Latvijas Vēstnesī” ievietosim jūsu apmaksātu sludinājumu par šo zudību, un, ja triju mēnešu laikā atradējs nepieteiksies, jūs saņemsit dublikātu. Tādējādi tiks izslēgta iespēja, ka kāds varētu mēģināt apliecību izmantot savtīgos nolūkos.

Mudīte Luksa,

“LV” privatizācijas

lietu redaktore

Par namu īpašumu atgūšanas iesniegumiem

Kopš denacionalizācijas sākuma līdz 1996.gada 1.oktobrim no likumīgajiem namīpašniekiem vai viņu mantiniekiem saņemti 22313 iesniegumi īpašumu atgūšanai, no tiem izskatīti 14 194 jeb 64%.

Kopš denacionalizācijas sākuma likumīgajiem īpašniekiem atdotas 10071 māja ar kopējo platību 5012 tūkst. m2, no tām 8913 dzīvojamās mājas (65 tūkst. dzīvokļu ar kopējo platību 3142 tūkst. m2). Likumīgajiem īpašniekiem atdoti 9% no valsts sabiedriskotā dzīvojamā fonda (neieskaitot dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības).

Namīpašnieki 1996.gada 9 mēnešos atguvuši 881 māju, no tām 719 (82%) bija valsts dzīvojamā fondā, 39(4%) — sabiedriskotajā dzīvojamā fondā un 123 (14%) — nedzīvojamā fondā.

Denacionalizētās dzīvojamās mājas sadalījās šādi: 23% bija no 1 līdz 3 dzīvokļu mājas, 41% — 4 līdz 9 dzīvokļu, 36% — 10 un vairāk dzīvokļu.

Deviņos mēnešos denacionalizēti 6 tūkst. dzīvokļu, kuru kopējā platība bija 262,2 tūkst. m2.

1996.gada 9 mēnešos mājas un dzīvokļus atguvušie īpašnieki pēc to pastāvīgās dzīves vietas sadalās šādi:

Nam- Procentos

īpaš- no visiem

nieku īpašnie-

skaits kiem

Pavisam 1148 100

tai skaitā

Latvija 827 72

ASV 120 11

Izraēla 62 5

Austrālija 51 4

Vācija 27 2

Kanāda 27 2

Zviedrija 11 1

Citas valstis 13 2

Šī gada deviņos mēnešos no Rīgā denacionalizēto māju īpašniekiem Latvijā dzīvoja 34%.

Valsts statistikas komitejas

Investīciju un nekustamā īpašuma statistikas daļa