DIPLOMĀTIJA

Par Ministru prezidentu

Baltijas un Ziemeļvalstu premjerministru sarunās

No 11. līdz 13.novembrim Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Šķēle viesojās Kopenhāgenā, kur piedalījās Baltijas un Ziemeļvalstu premjerministru sarunās.

Tikšanās laikā tika apspriesti reģionam nozīmīgi jautājumi. A.Šķēle uzstājās ar runu par Latvijas darbību Baltijas jūras valstu padomes prezidējošās valsts postenī. Viņš uzsvēra nepieciešamību attīstīt reģiona ekonomisko sadarbību, kā arī sadarbību cīņā pret organizēto noziedzību.

Klātesošie atbalstīja nākošajā vasarā plānotā Baltijas jūras valstu padomes sammita, kurā piedalīsies visu reģiona valstu premjerministri, rīkošanu Latvijā.

Tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar Baltijas valstu sadarbību, Ziemeļvalstu sadarbību, kā arī par ES paplašināšanās procesiem un drošības politikas aktualitātēm.

Baltijas valstu premjerministri apliecināja vēlmi iestāties NATO. Ziemeļvalstis, kuras ir NATO locekles, atbalstīja Baltijas valstu centienus. Īpašu atsaucību izrādīja Islandes premjerministrs Davids Odsons, kurš uzsvēra, ka Baltijas valstu uzņemšana NATO sekmēs Eiropas drošības problēmu risināšanu.

Tikšanās noslēgumā dalībnieki atzina par lietderīgiem šādus pasākumus, kas sekmē reģiona sadarbības attīstību.

Pirmdien, 11.novembrī, Baltijas un Ziemeļvalstu premjerministru tikšanās laikā Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Šķēle tikās ar Igaunijas Republikas premjerministru Tītu Vehi.

Tika pārrunātas abu valstu attiecību aktualitātes, īpaši uzsverot nepieciešamību aktivizēt Baltijas muitas ūnijas izveidi. Tika pārrunāti drošības jautājumi un pārspriesta abu valstu attiecību problemātika ar Krieviju un NVS valstīm.

Otrdien, 12.novembrī, Baltijas un Ziemeļvalstu premjerministru tikšanās laikā Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Šķēle tikās ar Dānijas Karalistes premjerministru Polu Nīrupu Rasmusenu.

Tikšanās laikā tika pārrunāti abu valstu sadarbības jautājumi. Tika uzsvērta nepieciešamība aktivizēt ekonomisko sadarbību, kas veicinātu Dānijas uzņēmēju investīciju piesaisti Latvijā. Paredzams, ka nākamā gada janvārī Dānijā notiks seminārs par tēmu – investīciju iespēju sekmēšana Latvijā. Premjerministri pārsprieda iespējas bezvīzu režīma ieviešanai starp abām valstīm.

P.N.Rasmusens paziņoja, ka Dānijas puse patlaban strādā pie bezvīzu režīma projekta.

Valdības preses departaments

Ārlietu ministrijas preses brīfingā

Vakar, 13.novembrī, Latvijas Ārlietu ministrijā notikušajā preses brīfingā valsts sekretārs Māris Riekstiņš informēja žurnālistus par nule notikušo Ministru prezidenta vizīti Kopenhāgenā. Vizīte beigusies jau otrdienas vakarā, bet Latvijā Ministru prezidents atgriezies vakar, 13.novembrī.

Kopenhāgenā Andris Šķēle piedalījies Skandināvijas valstu un Baltijas valstu tikšanās reizē pēc formulas 5+ 3. Šī jau bija trešā tikšanās (pirmā notika Stokholmā, bet pērn — Viļņā). “Šis forums ir izveidojies par pateicīgu vietu domu apmaiņai un tālākās stratēģijas iezīmēšanai,”uzsvēra Māris Riekstiņš, pastāstot, ka šoreiz darba kārtībā bijuši vairāki jautājumi. Viens no tiem —Baltijas jūras valstu padomes darbība un valstu sadarbība šīs organizācijas ietvaros. Par to referējis Latvijas Ministru prezidents Andris Šķēle — kā prezidējošās valsts valdības vadītājs. Otrs svarīgs jautājums — Baltijas valstu savstarpējā sadarbība — referents Igaunijas premjerministrs Tīts Vehi.

Trešais svarīgākais no Kopenhāgenā apspriestajiem jautājumiem bijis — Eiropas Savienības paplašināšanās un šī procesa ietekme uz Baltijas valstīm.

Pamata ziņojums šeit bijis Dānijas premjerministram. Darba pusdienu laikā tika apspriesti arī jautājumi par drošības politiku un vispārējo stabilitāti reģionā un par jaunākajām attīstības tendencēm.

Māris Riekstiņš plašāk pakavējās pie galvenajām nostādnēm, kas izteiktas Kopenhāgenas tikšanās noslēgumā preses konferencē. Viņš arī detalizēti nosauca galveno Ministru prezidenta Andra Šķēles referātā skarto problemātiku. Ministru prezidents runājis par reģionālās infrastruktūras attīstību Baltijas jūras austrumu krastā un dzīves līmeņa atšķirību minimalizēšanas iespējām. Aplūkota arī investīciju piesaite Baltijas valstīm, kā arī jautājumi par cilvēku tiešajiem kontaktiem un bezvīzu režīma iespējām starp Baltijas un Ziemeļvalstīm. Skarti arī pilsoniskās drošības jautājumi, īpaši kopīga cīņa ar organizēto noziedzību.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Latvijas valsts vadītājs — Kazahstānas,

Saūda Arābijas un Indijas valstu vadītājiem

Vakar, 13.novembrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis nosūtījis līdzjutības apliecinājumus Kazahstānas Republikas prezidentam Nursultanam Nazarbajevam, Saūda Arābijas karalim Fahdam Ibn Abdulam Azīzam al–Saudam un Indijas Republikas prezidentam Šankeram Dajalam Šarmam sakarā ar traģēdiju Indijas galvaspilsētas tuvumā, kur Kazahstānas Republikas un Saūda Arābijas lidmašīnu gaisa sadursmē gājuši bojā šo valstu iedzīvotāji. G.Ulmanis izsaka līdzjutību Latvijas iedzīvotāju vārdā. Valsts prezidenta preses dienests

Audiencē Izraēlas vēstnieks

— pie Saeimas priekšsēdētāja

Aizvakar, 12.novembrī, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis pieņēma Izraēlas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Odedu Ben Huru, lai apmainītos abpusēji ieinteresētā informācijā par turpmāko sadarbību

Audiencē Čīles vēstnieks

— pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 13.novembrī, vizītē pie Saeimas priekšsēdētāja Alfreda Čepāņa ieradās Čīles Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Ugo Kubiljoss (attēlā). Vēstnieku pavadīja vēstniecības pirmais sekretārs Vitors Olmedo.

Tikšanās laikā abas puses sprieda par Latvijas un Čīles savstarpējām attiecībām un to attīstības perspektīvām nākotnē, kā arī Latvijas un Čīles sadarbību ANO un citu starptautisko organizāciju ietvaros. Sarunu uzsākot, Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis izteica gandarījumu, ka Latvijas attiecības ar Čīli ir attīstījušās pozitīvi un ekonomikas jomā izveidoti nopietni kontakti. A.Čepānis uzsvēra Latvijas ieinteresētību Čīles investīciju piesaistīšanā dažādās tautsaimniecības jomās un vēlmi sadarboties ar Čīles uzņēmējiem mežrūpniecībā, zvejniecībā un kuģniecībā, kā arī tirdzniecisko attiecību attīstīšanā, izmantojot Latvijas neaizsalstošās ostas. Lai radītu tiesisko bāzi savstarpējās ekonomiskās sadarbības veicināšanai, Latvija ir sagatavojusi līgumu projektu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību.

A.Čepānis atzinīgi novērtēja Čīles atbalstu Latvijai ECOSOC vēlēšanās un izteica gandarījumu par Čīles ievēlēšanu šajā organizācijā. Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Latvijas pastāvīgā novērotāja statuss Amerikas valstu organizācijā paver svarīgu iespēju Latvijas un Čīles diplomātiskā dialoga veicināšanā. Kā Latvijas ārpolitikas galvenās prioritātes A.Čepānis minēja integrāciju Eiropas un transatlantiskajās struktūrās, ko varētu īstenot, harmonizējot Latvijas likumdošanu ar ES likumdošanu, kā arī veidojot labas attiecības ar kaimiņvalstīm, it īpaši ar Krieviju.

Čīles vēstnieks pauda gandarījumu par Latvijas un Čīles sadarbību ekonomikas jomā un atzinīgi novērtēja Čīles kompānijas “COPORA TRES MONTES” darbību Latvijā, kuras kopējo investīciju apjoms varētu būt ap 50 miljoniem ASV dolāru. Par svarīgu soli ceļā uz Eiropas Savienību U.Kubiljoss uzskata Latvijas iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā un pauda Čīles atbalstu Latvijas centieniem pievienoties šai organizācijai. Čīlietis aicināja uz abu valstu sadarbību ANO, lai sekmētu pārmaiņas šīs organizācijas ekonomiskās un sociālās aktivitātēs.

Sarunas noslēgumā abas puses izteica pārliecību, ka pastāv liels potenciāls Latvijas un Čīles sadarbībai ekonomikā un tirdzniecībā, kā arī izglītības, zinātnes un kultūras jomā.

Saeimas preses dienests

— pie ekonomikas ministra

Vakar, 13.novembrī, Ekonomikas ministriju apmeklēja Čīles vēstnieks Latvijā Ugo Kubiljoss (Hugo Cubillos) un vēstniecības padomnieks ekonomiskajos jautājumos Vitors Olmedo (Vitor Olmedo).

Sarunā ar LR ekonomikas ministru Guntaru Krastu vēstnieks pastāstīja par situāciju Čīles ekonomikā: valsts tautsaimniecībā plaši attīstīts ir privātais sektors, apmēram 70—80 procenti uzņēmumu jau ir privatizēti. Tagad Čīlē liela vērība tiek veltīta rūpniecības un lauksaimniecības nozaru industrializācijai, kā arī jaunu noieta tirgu meklēšanai. Kā informēja Ugo Kubiljoss, Čīle ir ļoti ieinteresēta izvērst ekonomisko sadarbību ar Eiropas Savienības valstīm.

Ekonomikas ministrs Guntars Krasts savukārt vēstnieku informēja par Latvijas tautsaimniecības galvenajiem rādītājiem, par inflācijas līmeni, iekšzemes kopprodukta dinamiku, ārējās tirdzniecības bilanci un struktūru. Ministrs pastāstīja arī par privatizācijas procesa gaitu, akcentējot to, ka 1997.gadā valdība iecerējusi pabeigt valsts uzņēmumu, tai skaitā dabīgo monopolkompāniju, privatizāciju.

Sarunas gaitā notika arī domu apmaiņa par Čīles un Latvijas pieredzi un stratēģiju ārvalstu investīciju piesaistes jomā, kā arī iespējām aktivizēt abu valstu sadarbību investīciju piesaistīšanā.

Ieva Jākobsone,

EM preses sekretāre

— preses konferencē

“Mūsu biznesmeņi ir ieinteresēti Čīles ekonomisko un tirdzniecības sakaru attīstībā ar Latviju,” šos vārdus savā vakardienas preses konferencē Ārlietu ministrijā vairākkārt uzsvēra Viņa ekselence Ugo Kubiljoss, Čīles ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā, kurš šajās dienās ir no savas Stokholmas rezidences ieradies Rīgā darba vizītē.

Preses konferences ievadā vēstnieks pastāstīja, ka viņš pārstāv Čīli Zviedrijā un kopš 1994.gada novembra arī Latvijā. Pirms tam Ugo Kubiljoss bijis Čīles vēstnieks starptautiskās organizācijās Ženēvā, pirms tam — Čīles vēstnieks GATT organizācijā.

Preses konferencē piedalījās arī Čīles tirdzniecības pārstāvis Ziemeļeiropas un Baltijas valstīs Vitors Olmedo (Vitor Olmedo), un preses konferencei bija izteikti pragmatiska ievirze. Kā pats vēstnieks uzsvēra, Čīle ir ieinteresēta ekonomisko un tirdzniecības sakaru attīstīšanā globālā mērogā. Līdz ar to šīs valsts biznesmeņu un politiķu uzmanības lokā ir arī Latvija.

Vēstnieks U.Kubiljoss pastāstīja par Čīles ekonomikas straujo attīstību pēdējos gados pēc demokrātiskas iekārtas atjaunošanas valstī. Viņš arī piebilda, ka militārais režīms, kas Čīlē pastāvēja no 1973.gada septembra, bija pretdabisks šīs valsts demokrātiskajām tradīcijām. Pēdējos desmit gados Čīles ekonomikas pieaugums bijis 6,6 procenti gadā. Galvenie Čīles ārējās tirdzniecības partneri, protams, ir tajā pašā reģionā — Latīņamerikā. Tirdzniecība ar Eiropas valstīm pagaidām veido ceturto daļu no kopējā Čīles ārējās tirdzniecības apjoma. Tirdzniecība ar Ziemeļamerikas valstīm veido 18 procentus. Strauji pieaug arī Čīles tirdzniecība ar Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīm.

Vēstnieks Ugo Kubiljoss teica, ka pašlaik diemžēl praktiski nav tirdzniecības sakaru starp Čīli un Latviju. Taču Rīgā jau darbojas Čīles lielā pārtikas ražošanas koncerna “Korpore” uzņēmums, kurā pagaidām nodarbināti septiņi Čīles speciālisti un pussimts vietējo strādnieku. Atsaucoties uz savu tikšanos ar Latvijas ekonomikas ministru, Čīles vēstnieks teica, ka privatizācijas procesa gaitā Latvijā Čīles biznesmeņi varētu būt ieinteresēti piedalīties enerģētikas sektora un ostu privatizācijā. Čīles vēstnieks žurnālistiem arī pavēstīja, ka viņa valdība ierosinājusi iedibināt Latvijā Čīles goda konsula posteni un ka sava goda konsula misiju Čīles valdība uztic Rīgas Starptautiskā biznesa centra prezidentam Oļegam Kuzņecovam.

Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu par Čīles iekšpolitisko situāciju un tās lomu reģionālajos un globālajos politiskajos procesos, vēstnieks plašāk pakavējās pie nule Čīles galvaspilsētā Santjago notikušā Latīņamerikas, Spānijas un Portugāles sammita, kurā, kā zināms, tika izteikti viedokļi gan pret brīvas tirdzniecības ierobežošanu ar Kubu, gan arī pārliecība par demokrātisku valsts pārvaldes formu nepieciešamību.

Atbildot uz otru “Latvijas Vēstneša” jautājumu — kāda loma eventuālajās Latvijas un Čīles ekonomiskajās un tirdzniecības attiecībās varētu būt faktam, ka abas tās ir jūras valstis, kuru ekonomikā liela nozīme ir jūras tirdzniecības ostām — Ugo Kubiljoss atbildēja: “Mēs zinām, ka Latvijā ir neaizsalstošas ostas, un domājam, ka tām varētu būt liela nozīme mūsu nākotnes ekonomiskajā sadarbībā. Mēs esam ieinteresēti Čīles preču tranzītā caur neaizsalstošajām Latvijas ostām uz Austrumu valstīm.”

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors