Ministriju ziņas

Valsts sociālās apdrošināšanas fonds — kā devējs mums katram

Vakar, 12.novembrī, Valsts sociālās apdrošināšanas fondā notika preses konference, kurā ar žurnālistiem tikās fonda direktore Inese Šmitiņa, direktores vietnieks Agris Svare un juridiskās daļas vadītājs Inguss Alliks.

Analizējot Valsts sociālās apdrošināšanas fonda (VSAF) un sociālās apdrošināšanas budžeta stāvokli, Inese Šmitiņa pastāstīja:

— No sociālās apdrošināšanas budžeta deviņos mēnešos iztērēti 248,6 miljoni latu. Tajā skaitā no Valsts kases izmaksāti 236,6 miljoni, bet darba devēji, izmaksājot parējošas darba nespējas un maternitātes pabalstus, kas tiek izdarīts uz sociālā nodokļa pieskaitījuma rēķina, izmaksājuši 12 miljonus latu. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, šo maksājumu lielums ir nedaudz samazinājies. Pagājušajā gadā slimības pabalstiem izmaksāja 13,1 miljonu latu, šogad – 12 miljonus. Apmaksāto slimošanas dienu skaits ir samazinājies.

Lielākais izmaksu apjoms attiecas uz valsts pensijām – 221,4 miljoni latu. Tiem vēl jāpievieno 20,4 miljoni, kas izmaksāti dažādu pabalstu veidā. Nodarbinātības pasākumiem — 1,6 miljoni latu, un 5,2 miljoni iztērēti administratīviem izdevumiem.

Sociālā nodokļa ieņēmumi deviņos mēnešos sastādīja 226,9 miljonus latu. Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, ieņēmumi pieauguši par 14,7 procentiem. Taču šajā laikā ievērojami pieaugusi arī izdevumu daļa — par 26,1 procentu. Tāpēc šajā gadā sociālās apdrošināšanas budžets strādā ar tekošā gada deficītu, kas tiek finansēts ar iepriekšējā gada budžeta līdzekļu atlikumu. Gada sākumā tas bija 16 miljoni latu. Deviņos mēnešos šis atlikums samazinājies līdz 6,7 miljoniem latu. Tātad bilance nav sevišķi iepriecinoša, taču mēs ar to bijām rēķinājušies. Arī Saeima bija apstiprinājusi šādu budžeta prognozi. Ja ieskatāmies Saeimas apstiprinātajā sociālās apdrošināšanas budžeta plānā, tad varam secināt, ka fonds šo plānu izpilda. Prognozējam, ka šo gadu pabeigsim ar nelielu atlikumu, kas tiks pārskaitīts nākamā gada budžetā. Tāda rīcība ir nepieciešama, jo janvārī nepieciešamo izmaksu veikšanai vajadzīgās summas, kas ienāks tekošajā gadā, vēl nebūs ieskaitītas fonda budžetā.

Uz 10.novembri sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļu atlikums vairs ir tikai 2,9 miljoni latu. Ieņēmumi no gada sākuma — 280 miljoni, izdevumi — 278 miljoni latu. Galvenais ieņēmumu avots ir sociālais nodoklis. Ar šo gadu ir parādījies vēl viens ieņēmumu avots — dividendes par pensijas fondam nodotajām akciju sabiedrību pamatkapitāla daļām. Ar dividendēm esam saņēmuši 61 tūkstoti latu. Valdība bija noteikusi, ka viens no šo papildu ienākumu izlietojuma veidiem ir piemaksas pie pensijām, jo no jauna piešķirtās pensijas bieži vien atšķiras no iepriekš piešķirtajām pensijām.

Sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmuma daļas kopīgā aina nav pilnīga, ja neizanalizē parādus un parādnieku stāvokli. Šobrīd situācija sāk stabilizēties. Šā gada 1. ceturksnī parādi sastādīja 10,4 miljonus latu, 2. ceturksnī — 9,1 miljonu, 3. ceturksnī — 8,2 miljonus. Tātad parādu pieaugums turpina samazināties. Taču tās summas, kas netiek iemaksātas sociālās apdrošināšanas budžetā, ir ievērojamas. Turklāt analīze rāda, ka daļa no tiem parādiem, kas uzkrājušies no 1991.gada, vairs nebūs atgūstama, jo uzņēmumi – parādnieki — jau beiguši pastāvēt.

Detalizētāku informāciju par Ineses Šmitiņas pārskatā minētajiem jautājumiem sniedza Agris Svare un Inguss Alliks.

Vairis Ozols,

“LV” iekšpolitikas redaktors

Atgādinājums

Valsts sociālās apdrošināšanas fonds atgādina, ka vēl var nomaksāt sociālo nodokli par periodu no 01.01.1991. līdz 01.01.1996.:

1) personas, kuras mācījušās augstākajās mācību iestādēs, kā arī citās mācību iestādēs pēc vidusskolas beigšanas;

2) personas, kuras kopušas pirmās grupas invalīdu vai bērnu invalīdu līdz 16 gadu vecumam, vai cilvēku, kas vecāks par 80 gadiem;

3) mātes, kas audzinājušas bērnus līdz 8 gadu vecumam.

Maksājumu izdarīšana nodrošinās attiecīgā perioda iekļaušanu personas sociālās apdrošināšanas stāžā. Maksājumus pieņem Sociālās apdrošināšanas pārvaldēs pēc personas pieraksta vietas.

Nodokļa apmērs ir 1 procents no minimālās algas attiecīgajā periodā. Jāņem vērā, ka, pamatojoties uz 02.11.1995. likuma “Par sociālo nodokli” 14.pantu, par nokavētajiem sociālā nodokļa maksājumiem tiks aprēķināta pamatparāda palielinājuma un nokavējuma nauda.

Maksājumi tiek pieņemti, pamatojoties uz Labklājības ministrijas 04.01.1996. rīkojumu nr.4 “Par sociālā nodokļa samaksas termiņu personām, kuru nodarbinātības veidus ieskaita darba stāžā atbilstoši 1990.gada 29.novembra LR likuma “Par valsts pensijām” 36.pantam”.

Valsts sociālās apdrošināšanas fonda Sabiedriskās saskarsmes daļa