pirms notikuma

Valstīm ir robežas, zinātnei nav robežu!

Šodien, 14.novembra pēcpusdienā Latvijā pirmo reizi vairāku valstu zinātņu akadēmiju akadēmiķi

Aleksandru Ņikonovu pieminēs Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātē

Turpinot sarunu

par ievērojamo Latvijas un Krievijas agrārzinātnieku Aleksandru Ņikonovu. (Sarunas sākums: “Latvijas Vēstnesis”, 15.10.1996., Nr.173; 25.10.1996., Nr.180)

Tas bija astoņdesmito gadu vidū. Aleksandrs Ņikonovs bija Padomju Savienības Lauksaimniecības zinātņu akadēmijas prezidents. Darbā pārslogots. Darba diena ilga no agra rīta pat līdz pulksten 23 vakarā. Ārpusdarba lietas viņš kārtoja vakaros. Tā kādu vakaru turpinājām pārrunāt Latvijas lauksaimniecības zinātnes vēsturi. Tapa iecerētā grāmata “A.Ņikonovs un Latvija”.

Telefonu zvani nerimās arī vakaros. Prezidents pacēla klausuli un pēc īsa mirkļa piebilda: “Pasēdi. Būs garāka saruna ar Gorbačovu”. Gribēju iet no kabineta ārā. Taču prezidents nomierināja. Saruna tiešām bija ilga. Jutos neērti. Nebija arī ko darīt. Tad ievēroju, ka uz rakstāmgalda ir ļoti daudz lampu. Vesela sistēma. Iedomājos, ka tās varētu sagrozīt un nofotografēt Aleksandru Ņikonovu. Man līdzi bija fotomākslinieka Jāņa Lerha dāvinātā “LEIKA”. Tā arī izdarīju. Izgaismoju prezidentu. Divpadsmit reportāžas uzņēmumi. Tavu brīnumu! Visi izdevās. Te daļa no tiem redzama.

Pēc kāda laika aizsūtīju tos uz Maskavu. Aleksandrs Ņikonovs tos pozitīvi novērtēja. Saņēmu sirsnīgu pateicību.

Mārtiņš Belickis “Latvijas Vēstnesim” 25.oktobra numurā intervijā stāstīja par dziļajām pēdām, kādas atstājis akadēmiķis Aleksandrs Ņikonovs Maskavā un Krievijā. Taču kā ir ar patiesā Latvijas patriota, savā dzimtenē pazemotā zinātnieka piemiņu Latvijā? Par to pirmā sāka rūpēties Latvijas Agronomu biedrība. Ierosinājumu – rakstīt atmiņas par Aleksandru Ņikonovu atbalstīja biedrības sēdē. Izsūtījām vēstules visiem rajoniem. Atmiņas uzrakstīja tikai desmit laikabiedri. Agronoms un talantīgais saimniekotājs Gunārs Krievāns. Agronoms Ilmārs Bents. Agronomijas zinātņu doktors no Skrīveriem Andris Lejiņš. Profesors no Siguldas Antons Rekšņa. Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore Baiba Rivža (..)

Visplašāko literāri interesantu atmiņu aprakstu atsūtīja no Siguldas zinātnieks, tautas teātra aktieris, kultūrpētnieks un sabiedrisks darbinieks Osvalds Lūciņš (16.12.1912. – 28.09.1996.). Tuvojoties veļu laikam, viņš šķīrās no mums.

Par to, kā Latvijā iecerēts saglabāt Aleksandra Ņikonova piemiņu, “Latvijas Vēstneša” kontaktu redaktora Dr. Sigizmunda Timšāna saruna ar Latvijas Lauksaimniecības un mežu zinātnes akadēmijas prezidentu un Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektoru profesoru Voldemāru Strīķi.

– Kas jums zināms par Aleksandru Ņikonova piemiņas saglabāšanu Latvijā?

– Gan akadēmijā, gan universitātē ir izstrādāti ierosinājumi, kurus tuvākajā laikā pārrunās Zemkopības ministrijā. Lūgsim ar tiem iepazīties arī Latvijas Ministru prezidentu Andri Šķēli.

– Aleksandra Ņikonova biogrāfijā vairākas lappuses ierakstīja, piemēram, Daugavpils, Skrīveri.

– Jā! Es piedalījos Daugavpils Pedagoģiskās universitātes 75 gadu svinībās. Tās izmantoju, lai ar daugavpiliešiem runātu par Aleksandra Ņikonova piemiņu. Šajās sarunās piedalījās arī to valstu diplomāti, kuri akreditēti Daugavpilī. Daudziem dāvināju Aleksandra Ņikonova grāmatas, kuras atvedu no Maskavas. Daugavpils ir vērienīgs izglītības un zinātnes centrs Latgales izpētē. Esmu pārliecināts, ka te viss risināsies sekmīgi.

– Kāda sadarbība ir ar Balvu rajona vadītājiem? Tajā pusē atdusas Aleksandra Ņikonova tēvs. Māte apbedīta Stavropolē.

– Šo rajonu republikā pazīst kā darbīgu visās jomās. Īpaši augsti jāvērtē kultūras darba norises Balvu rajonā. Te jau daudz darīts Aleksandra Ņikonova piemiņas saglabāšanā. Par to DPU svinībās pastāstīja šī rajona vadītāji. Taču arī zinātniekiem te jāpalīdz. Arī pētījumos par Aleksandru Ņikonovu vajadzētu pārbaudīt vārdisko informāciju, kas pašlaik ir manā rīcībā.

– Un kas ir iecerēts Lauksaimniecības universitātē?

– Pirmkārt, veidojam pastāvīgo piemiņas izstādi Ekonomikas fakultātē. Tādēļ visus lūdzam sūtīt fotouzņēmumus, dokumentus ar Aleksandra Ņikonova parakstiem, grāmatas ar viņa ierakstiem, vēstules.

Otrkārt, jau šodien, 14.novembrī pulksten 14, LLU Ekonomikas fakultātē notiks plaši pirmie Aleksandra Ņikonova piemiņas lasījumi. Rosinātāja ir Ekonomikas fakultātes dekāne profesore Baiba Rivža. Gaidīsim LZA viceprezidentu akadēmiķi Jāni Stradiņu. Priecāsimies, ja atbrauks Gunārs Krievāns, Andris Lejiņš un visi, kuriem ir atmiņas par Aleksandru Ņikonovu.

LLU priekštečiem Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā bija daudzpusīga sadarbība ar Aleksandru Ņikonovu – studijās, zinātniskajā darbā, zinātnes atziņu popularizēšanā mācību un pētījumu saimniecībā “Vecauce”, sabiedriskā darba norisēs. To visu centīsimies parādīt pastāvīgajā izstādē.

– Vai ir arī kādas ieceres zinātnē?

– Sekmēsim Aleksandra Ņikonova pētījumu turpināšanu. Arī par akadēmiķi gaidīsim rakstus un monogrāfiju. Esam nodibinājuši akadēmiķa Aleksandra Ņikonova balvu agrārās ekonomikas zinātnēs. Pirmo reizi to pasniegsim novadnieka 80. dzimšanas dienā – 1998.gadā. Un tad – ik pēc pieciem gadiem.

– Vai latviešu lasītāji ieraudzīs arī Aleksandra Ņikonova monumentālās grāmatas tulkojumu?

– Jau ilgāku laiku meklējam līdzekļus, lai apmaksātu tulkošanu un izdošanu. Amerikas Savienotajās Valstīs jau izlemts par šīs grāmatas tulkošanu un izdošanu angļu valodā. Šai grāmatai vajadzētu atrasties katrā skolā, katrā bibliotēkā un pašvaldībā.

– Vai mēs varētu vēl parunāt par konferenci Maskavā, kurā arī jūs lasījāt referātu. Kad devāties uz konferenci, Latvijā daži nervozēja – kā tur novērtēs Aleksandra Ņikonova grāmatu?

– Tik tiešām, novērtēja pozitīvi! Konferenci atklājot, norunāja, ka par politiku nerunās, bet gan par tautsaimniecību. Nedzirdēju nevienu sliktu vārdu.

– Dzirdējām atskaņās un lasījām, ka jūsu referāts izraisīja lielu interesi.

– Jā! Daudzi pašreizējie Krievijas vadošie zinātnieki agrāk bija bieži viesi pie mums, arī Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Tādēļ tas, kas notiek mūsu tautsaimniecībā, viņus patiešām interesēja. Par to viņi mani arī izjautāja.

– Vai ir kādas ieceres sadarbībai ar Krievijas zinātniekiem?

– Es uz šādu sadarbību skatos ļoti pozitīvi. To arī centīšos kārtot gan Zinātņu akadēmijas, gan universitātes ietvaros. Arī kolēģi Krievijā to rosina. Viņi, piemēram, izdod pasaulē plaši pazīstamu žurnālu lauksaimniecības zinātnēs, kuru iedibināja Aleksandrs Ņikonovs. Viņi grib ietvert redakcijas kolēģijā arī vienu Latvijas pārstāvi. Viņi gaida latviešu zinātnieku publikācijas. Valstīm ir robežas, zinātnei nav robežu!

– Paldies par stāstījumu. Nepateikto brauksim klausīties Aleksandra Ņikonova lasījumos.

Dr. Sigizmunds Timšāns,

“LV” sabiedriskais redaktors

Krievijas Lauksaimniecības zinātņu akadēmijas viceprezidents akadēmiķis Boļus Poškus (pa kreisi) un Latvijas Lauksaimniecības un mežu zinātņu akadēmijas prezidents Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors profesors Voldemārs Strīķis. “LV” arhīva foto