6. novembra sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 188., 189., 190/191., 192.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Ilma Čepāne, Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre.

I.Čepāne (Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre). Godātā Saeima! Protams, man ir pašlaik ļoti neērta situācija, jo es ļoti augstu vērtēju savu satiksmes ministru, un es domāju, ka viņš neļautu tādas, vispār es nepieļauju domu šādai iespējai, ko teica Ādamsona kungs. (Starpsauciens: “Viņš nav mūžīgs.”) Proti, protams, viņš nav mūžīgs, kā Bišera kungs saka, bet, godātie deputāti, es esmu iepazinusies ar to, kāda pirms 1940.gada bija likumdošana, un tiešām bija īpašs likums. Man liekas, ko arī mūsu šeit klātesošie juristi zina par nekustamās mantas atsavināšanas kārtību. Un ticiet man vai neticiet, bet likumā bija rakstīts, ka atsevišķos gadījumos tā nemaz brīvi ar nekustamo mantu nevar rīkoties. Un brīvostā, starp citu, šī atsavināšanas atļauja bija jāprasa finansu ministram, nevis satiksmes ministram. Šis priekšlikums nāca no Juridiskā biroja puses. Un arī Leiškalna kungs varbūt īsti nav sapratis, jo viņš arī komisijā teica, ka mēs šādā veidā manā priekšlikumā aizskaram pilsoņu tiesības un brīvību, ka viņš nevarēs tagad pārdot, kam viņš grib.

Bet godātā Seiles kundze ļoti labi zina, ka sāls ir tā, ka valsts šeit nevar izmantot šīs pirmpirkuma tiesības, jo visu Latviju, tajā skaitā valsts transporta infrastruktūras zemes īpašniekus, ir pārņēmis dāvināšanas drudzis, Seiles kundze, tas jums ir tik labi zināms, man liekas, kā nevienam no šeit klātesošajiem. Un, ja tiek slēgts šis dāvinājuma līgums, tad, godātie deputāti, šeit pirmpirkuma tiesības nevar vairs piemērot. Tāpēc tas ir, jūs vienkārši izšķiriet, kuram šeit ir taisnība.

Sēdes vadītājs. Paldies! Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts.

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Ļoti daudz kas šeit jau ir pateikts, un es arī gribu tikai paust savu atbalstu Čepānes kundzes iesniegtajam priekšlikumam, nostājoties pret Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas viedokli — šo Čepānes kundzes priekšlikumu neatbalstīt. Protams, šā priekšlikuma sāls ir tur, kā Seiles kundze teica, ka valstij būs turpmāk vienīgās tiesības būt par īpašuma ieguvēju. Es uzskatu, ka tā tas arī ir vajadzīgs tāpēc, ka šeit mums ir ļoti speciāls un ļoti labvēlīgs uzņēmējdarbībai režīms, un līdz ar to var būt dažādas speciālas intereses dažādiem grupējumiem šo zemi iegūt īpašumā un pēc tam diktēt savus noteikumus uzņēmējiem. Ņemot vērā, ka tā ir tāda ekskluzīva situācija, es domāju, ka tas nekādā ziņā nebūtu mūsu valsts interesēs — atļaut dažādiem grupējumiem... Man pat īpaši nav no svara, kādiem, bet dažādiem finansu grupējumiem, vienalga, kādi arī tie būtu. Šī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas piedāvātā redakcija atstāj iespēju monopolizēt, faktiski kontrolēt šos valstiski būtiskos resursus — zemi brīvostā. Šeit skaidri jau tika demonstrēts, ka šī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atbalstītā redakcija, ka tā faktiski dod ļoti plašas iespējas korupcijai. Un ne tikai tajā, ka satiksmes ministrs būs tas, kurš izlems — atļaut pārdot vai dāvināt, vai citādi atsavināt šo zemi, bet arī tāpēc, ka valstij būs jāizlemj, kurā brīdī realizēt šīs savas pirmpirkuma tiesības un kurā brīdī tās nerealizēt, un tas atkal būs kādas amatpersonas lēmums. Tātad es aicinu skatīties šeit no valstiskā viedokļa un atbalstīt Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Čepānes kundzes priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es jūs ļoti konsekventi lūdzu atbalstīt Ilmas Čepānes kundzes priekšlikumu, jo ir viennozīmīgi skaidrs. Mums tā ļoti īpatnēji ir sadalījušies attiecīgo ministru un arī Saeimas komisiju tādi koplēmumi, ja tā varētu teikt. Ja mums ir Finansu ministrija un bezdeficīta budžets, tad ļoti steidzīgi tiek pieņemts jau komisijas lēmums, pirms tas vēl ir apspriests citās komisijās, tas ir labi. Tikko mums ir Satiksmes ministrija, mums Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija bieži vien pasaka: “Tas ir labi.”

Par Satiksmes ministriju runājot, sākot no Gūtmaņa kunga, Krištopana kunga vadīto, protams, nekādu aizdomu nav, ka šie kungi ir korumpēti un kukuļņēmēji, ne mazāko aizdomu nav. Bet katram gadījumam, lai tā kāja nepaslīdētu, jo, ziniet, tās banānu mizas ir garšīgas un slidenas. Un tie, kuri gribēs iegūt šo visvērtīgāko zemi, to mizu var ļoti fiksi pamest zem ļoti godprātīgām kājām. Tāpēc tik tiešām atbalstīsim labāk Čepānes kundzi un izslēgsim iespēju kādam tās banānu mizas mētāt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Emša kungs.

I.Emsis. Cienījamie kolēģi, jautājums tātad ir balsojams. Es gribu vienkārši šeit paskaidrot, ka Čepānes kundzes redakcija ir ievērojami stingrāka attiecībā pret privātīpašniekiem, kam tur ir īpašums, nekā komisijas piedāvātā redakcija, bet abas šīs redakcijas acīmredzot likuma darbību netraucē. Lūdzu, balsojam!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsojam par priekšlikumu — izteikt 5.panta trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 4, atturas — 6. Priekšlikums ir pieņemts.

I.Emsis. 22.priekšlikums ir redakcionālas dabas, un komisija to atbalsta, “drīkst” aizstāt ar “var”.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts. Atvainojiet, Zīles kungs vēlējās runāt. Roberts Zīle, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

R.Zīle (TB). Es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Man šeit kolēģi saka priekšā, ka šis priekšlikums vispār neesot balsojams. Deputāti piekrīt? (Starpsauciens: “Pareizi!”)

I.Emsis. Jā, jo šajā Ilmas Čepānes redakcijā jau pareizi ir ierakstīta redakcija.

Sēdes vadītājs. Piekrīt deputāti? Piekrīt. Paldies!

I.Emsis. Tālāk ir 23.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 5.panta ceturto daļu šādā redakcijā: “Kuģu piestātnes, ēkas, būves, pazemes, virszemes komunikācijas, kas šā likuma spēkā stāšanās brīdī ir valsts akciju sabiedrības “Rīgas tirdzniecības osta” valdījumā, pāriet tās īpašumā un ieskaitāmas pamatkapitālā.” Šis Juridiskā biroja priekšlikums tika atbalstīts un ietverts redakcijā, ir redakcionāli precizēts, kā tas ir redzams 5.ailē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ilma Čepāne, Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre. Lūdzu!

I.Čepāne (Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre). Godātie deputāti! Šeit es gribu jūs aicināt, kā tikko teica Čerāna kungs, skatīties no valstiskā viedokļa un nepārsteigties. Ļoti uzmanīgi izlasiet šo normu. Tātad termins “valdījums” tiek aizstāts ar terminu “īpašums”. Es šeit negribu jums stāstīt par Civillikuma attiecīgajiem pantiem, proti, piemēram, 875., 76., 927. un visi pārējie, kas tomēr atšķir šos divus jēdzienus. Bet es gribu jums pateikt, ka, pirmkārt, tomēr vēlams būtu atstāt iepriekšējo redakciju, nevis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas redakciju, jo brīvostā šodien nav notikusi tur atrodošā valsts īpašuma novērtēšana un nodošana. Nav notikusi.

Otrkārt. Nav noteikti arī tagad šīs mantas atsavināšanas ierobežojumi jeb aprobežojumi likumā. Nekur tālāk tas nav pateikts. Tātad, proti, pēkšņi šī valsts manta, kas nav novērtēta, kas nav nodota, ar šo likumu šajā jaukajā dienā, kad likums stājas spēkā, pāriet šīs akciju sabiedrības īpašumā. Es konsultējos arī ar šā priekšlikuma autori — ar Višņakovas kundzi, viņa arī maniem apsvērumiem piekrita, ka šādā veidā varbūt pašlaik nepārsteigties, it sevišķi tāpēc, ka pašlaik juristu un ekonomistu starpā notiek šīs koncepcijas izstrādāšana, kā tad šeit valstī būt ar šiem diviem jēdzieniem. Tieši runājot par akciju sabiedrībām, par šo mantu nošķiršanu un ierakstīšanu pamatkapitālā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

R.Zīle (TB). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Čepānes kundze jau faktiski pateica visu un juridiski pamatoti, es tikai vēlreiz gribu atgādināt, ka arī Likumā par ostām kuģu piestātnes ir valsts īpašums, un tās nav tādā veidā nododamas īpašumā kaut kam citam ostas teritorijā. Un arī par šo ieskaitīšanu pamatkapitālā, tātad pēc tam, kad visi īpašumi ir ieskaitīti pamatkapitālā, attiecīgi var tikt pieņemti tālākie lēmumi par šā valsts īpašuma likteni, kur vairs nav vajadzīgi nekādi atsevišķi grozījumi. Tā ka es lūdzu neatbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, Emša kungs, komisijas vārdā.

I.Emsis. Tātad jautājums ir izšķirams balsojot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Skaidrs. Kolēģi, tātad mums ir jāizšķiras. Mums ir iesniegts rakstiski saskaņā ar Kārtības ruļļa prasībām Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 5.panta ceturto daļu šādā redakcijā. Teksts jums, kolēģi, ir redzams. Taču deputāti izteica šaubas, vai tas būtu šādā veidā pieņemams. Ja nu tas ir tā, tad mums ir jāatstāj acīmredzot 5.ailītē labajā pusē iepriekšējo ... Piedodiet, otrā lasījuma redakcija, kāda ir mums 6.lappuses kreisajā augšējā stūrī. Tāda ir otrā lasījuma redakcija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi pret Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 29, atturas — 9. Nav kvoruma. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Juridiskā biroja priekšlikumu par 5.panta ceturto daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 36, atturas — 22. Nav pieņemts. Tātad paliek spēkā otrajā lasījumā pieņemtā redakcija. Lūdzu, tālāk!

I.Emsis. 24.priekšlikums ir Ilmas Čepānes priekšlikums par 6.panta otro daļu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. 25.priekšlikums arī ir Ilmas Čepānes priekšlikums par 6.panta piekto daļu, ko komisija ir atbalstījusi daļēji. Arī tāpat kā šeit ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kas arī ir atbalstīts, un abu šo priekšlikumu rezultātā ir tapusi galīgā redakcija, kas ir redzama, ko komisija ir atbalstījusi un kas ir 5.ailē kā galīgā redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par likumprojekta 6.panta piekto daļu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 27.priekšlikums, arī Ilmas Čepānes priekšlikums par 6.panta papildināšanu ar jaunu septīto daļu, un komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta papildināšanu ar jaunu septīto daļu, redakcionāli to precizējot? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 28.priekšlikums 8.lappusē. Arī Ilmas Čepānes priekšlikums — izteikt 7.panta pirmo daļu sekojošā redakcijā, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 29.priekšlikums. Ir deputāta Jura Dobeļa priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi daļēji, iestrādājot attiecīgā redakcijā 8.panta 3.punktā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputāta Dobeļa priekšlikumu — aizstāt 8.panta pirmās daļas 3.punktā jums redzamos vārdus? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir divi priekšlikumi — 30. un 31.priekšlikums. Valsts sekretāres Andrējevas kundzes un parlamentārās sekretāres Čepānes kundzes priekšlikumi par 8.panta 5.punktu. Abi šie priekšlikumi ir atbalstīti un iestrādāti redakcijā, kas ir redzama 5.ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret 8.panta 5.punkta jums iesniegto redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 32.priekšlikums. Deputāta Dobeļa priekšlikums par 8.panta 8.punktu. Šeit šis priekšlikums par... nav atbalstīts, un ir atbalstīts cits priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums šā paša panta 8.punktā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par likumprojekta 8.panta 8.punkta redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 34.priekšlikums un 35.priekšlikums, kuri abi attiecas uz 8.panta 11.punktu. Gan Andrējevas kundzes, gan Tautsaimniecības komisijas priekšlikumi ir atbalstīti un iestrādāti redakcijā, kā jūs redzat, 5.ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret 8.panta 11.punkta iesniegto redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 36.priekšlikums. Deputāta Amerika priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 8.panta 12.punkta papildināšanu ar jaunu teikumu iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 37.priekšlikums. Jura Dobeļa priekšlikums, kas ir līdzīga rakstura kā jau iepriekšējais — papildināt genplānu arī ar attīstības plānu, un to komisija ir atbalstījusi, attiecīgi šeit redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tāpat 38.priekšlikums ir deputāta Amerika priekšlikums — izteikt 9.panta 3.punktu sekojošā redakcijā, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem iebildumu pret 9.panta 3.punktu jums iesniegtajā redakcijā nav. Paldies! Pieņemts.

I.Emsis. 39.priekšlikums ir deputāta Amerika priekšlikums, lai papildinātu ar jaunu 10.pantu sekojošā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, bet tas ir ietverts jaunajā 11.pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu, kas pieņemts sakarā ar deputāta Amerika priekšlikumu un kura būtība pēc komisijas priekšlikuma ir izklāstīta jaunajā 11.pantā? Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

I.Emsis. 40.priekšlikums ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās po-litikas komisijas priekšlikums, un precizējot 10.panta nosaukumu — muitas režīms.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 10.panta nosaukumu iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. 41.priekšlikums ir Ilmas Čepānes priekšlikums, redakcionālas dabas — papildināt ar... redakcionāli pilnveidojot šo 10.panta pirmo daļu, komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es tā tomēr nevaru saprast, priekšlikums ir pārejā, ielikt aiz vārdiem “ievest Latvijas Republikas”, bet ielikts ir pirms pārejā, ir ielikts pirms “Latvijas Republikas teritorijā”, bet jums priekšlikums bija ielikt aiz. Tā kā jūs esat nepareizi formulējuši šo priekšlikumu, tā ka es lūdzu to ievērot.

Sēdes vadītājs. Paldies, Dobeļa kungs, jūsu piezīmes jēga ir saprotama. Tas ir jālabo vienkārši, vai ne, Emša kungs. Paldies!

Godājamie kolēģi! Šajā vietā, ja mēs esam viens otru sapratuši un iebildumu par 10.panta pirmās daļas papildināšanu, kas ir izteikts Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumā, nav un tas ir pieņemams, tad šajā vietā mēs tagad varētu pārtraukt sakarā ar to, ka ir pienācis laiks starpbrīdim. Pirms starpbrīža paziņojums par balsojuma rezultātiem Antai Rugātei.

A.Rugāte (LZS, KDS, LDP). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Daru jums zināmu, ka tehniskas kļūmes dēļ esmu divas reizes balsojusi nepareizi, mans balsojums ir “pret” diviem priekšlikumiem dokumentā nr.171, tas ir, trešajā lasījumā likumprojektā “Grozījumi pilsētas padomes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”, tas ir priekšlikums nr.1 un priekšlikums nr.3 — 5.un 8.attiecīgi pantā. Paldies! (Starpsauciens: “Tā jau nu nevarēs katrreiz!”)

Sēdes vadītājs. Paziņojumu pieņemam zināšanai. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemsim vietas sēžu zālē, turpināsim likumprojekta “Rīgas tirdniecības brīvostas likums” apspriešanu. Komisijas vārdā — Indulis Emsis. Izskatām 42.priekšlikumu.

I.Emsis. Godātie deputāti, tātad mēs esam 12.lappusē, 42.priekšlikums ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums, kurš ir komisijas atbalstīts un ietverts jaunā 11.panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu — papildināt 10.pantu ar ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā — nav. Runāt vēlas Roberts Zīle, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

R.Zīle (TB). Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es tomēr uzturētu šo priekšlikumu — nobalsot pēc būtības šajā vietā, kur tas ir paredzēts, jo, ja mēs paskatāmies 11.panta pirmo daļu, tad tur, kur it kā ir iestrādāts “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums, ir minēta arī izvešana, kas ir atbrīvota no muitas nodokļa, bet, kā mēs zinām, veselai virknei preču grupu ir izvedmuitas tarifi. Līdz ar to es tiešām uzskatu, ka ir jābalso par to redakciju, kāda ir “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumā, tātad “Preču piegādes brīvostas teritorijā ir atbrīvotas no muitas nodokļa, akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa.”

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Arī es atbalstītu “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu, ja mēs pieņemsim atbildīgās komisijas piedāvāto redakciju, tad faktiski caur Rīgas brīvostu izveidosies tāds koridors, caur kuru eksportēs preces, neapliekot tās ne ar kādiem nodokļiem, tās netiks tur uz vietas apstrādātas, tās vienkārši tiks tur novietotas, kādu brīdi tās paturēs, tad izvedīs un ne ar kādiem nodokļiem neapliks. Šāda koncepcija, ko ielikusi atbildīgā komisija, ir absolūti nepieņemama, tas ir pretrunā ar jebkuriem pamatprincipiem, uz kuriem balstās brīvo ekonomisko zonu, brīvostu darbība. Šādas normas nav arī Ventspils brīvostas likumā un nav arī iesniegtajā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā. Mēs varam iet tikai tik tālu, kā to ierosina “Tēvzemei un Brīvībai”, proti, ka ievedot preces tiek atbrīvotas no nodokļiem.

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

A.Ameriks (DPS). Godātie kolēģi! Lagzdiņa kungam ir pilnīga taisnība, jo šobrīd, optimizējot, kā mēs sakām, tekstu, ir zināmas problēmas, kas mums ir radušās, precizējot komisijas redakciju, jo kā komisija raksta ceturtajā iedaļā — atbalstīt un ietvert 11.panta pirmajā daļā, tas ir, nākošajā 13.lappusē, kur viņi ir atbalstījuši un ietvēruši šo priekšlikumu, bet tādā gadījumā... te ir viena lieta, te viņi raksta — preču ievešana brīvostas teritorijā un izvešana no tās uz ārvalstīm. Principā vajadzēja tādā gadījumā rakstīt — preču ievešana brīvostas teritorijā no ārvalstīm un izvešana uz ārvalstīm, tad būtu pilnīgi pareizi, šajā gadījumā saīsinot varbūt šo — ārvalstīm — vienu reizi, rakstot, mēs esam nonākuši pie tā, par ko runāja Lagzdiņa kungs, jo principā tā doma jau bija cita, tā doma bija arī tajā priekšlikumā, ka ievešana brīvostas teritorijā no ārvalstīm un izvešana uz ārvalstīm ir tas, kas mums bija nepieciešams, bet pašlaik veidojas situācija, ka tik tiešām no Valkas koku zāģētājus bez muitas vedīs brīvostas teritorijā, vedīs tālāk, tieši tā, kā Lagzdiņa kungs runāja. Es nezinu, kā pašreiz iziet no šīs situācijas, mums tik tiešām ir jāatbalsta frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums par ceturto daļu, teiksim, papildināt to 10.pantā. Šeit ir runa par piegādēm brīvostas teritorijā, bet tālāk mums tik tiešām ir jādiskutē, jo, kā šeit ir ierakstīts gan atbildīgās komisijas, tā arī šajos priekšlikumos, mēs nonākam strupceļā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Ilma Čepāne, Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre.

I.Čepāne (Satiksmes ministrijas parlamentārā sekrtāre). Godātie deputāti! Tas ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, un, lai nepārmestu mums par to, ka tik tiešām kā sākumā, ka šeit varētu notikt kaut kas nelikumīgs, es gribētu, lai jūs pievērstu uzmanību, kā mēs nobalsojām 10.panta otro daļu. Un 10.panta otrajā daļā ir teikts, ka precēm, kas no Latvijas Republikas muitas teritorijas tiek izvestas uz brīvostu, piemēro Latvijas Republikas likumu un citu normatīvo aktu noteikumus par preču izvešanu uz ārvalstīm. Atbilstoši izvedmuitas nodokļu likmes, kā arī ekonomiskos ierobežojumus un aizliegumus. Principā jau šī lieta ir it kā atrisināta, tikai tajā Amerika kunga priekšlikumā trūkst divu vārdiņu, un es domāju, ka tas... Es pati saprotu, ka tā ir arī mūsu kļūda, bet es domāju, ka šajā gadījumā jau to aizdomīgumu noņem 10.panta otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas debatēs runāt? Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es domāju — pilnīgi precīzi Ilma Čepānes kundze ir pateikusi par 10.panta otro daļu, bet, ja mēs pieņemsim neprecīzo Tautsaimniecības komisijas redakciju, uzskatīsim, ka tā ir tikai neprecizitāte, tad tiešām rodas koridors, bet, ja mēs pieņemam “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu, tad tas principā daļēji dublējas ar 10.panta otro daļu, un iet runa par piegādēm. Manuprāt, šobrīd izeja ir tikai viena — noraidīt abus priekšlikumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs... Ilma Čepāne — otro reizi.

I.Čepāne (Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre). Godātie deputāti! Es ceru, es domāju, ka Krisberga kungam šeit nav nekādu tādu īpašu domu šajā sakarā, bet es gribētu lūgt, lai jūs tomēr neatbalstiet viņa priekšlikumu, jo, redziet, tad jau šī brīvosta vispār nav vajadzīga, ja šeit nav nekādu nodokļu atvieglojumu, tad mēs te divas trīs stundas pilnīgi par velti strīdamies. Priekš kam? Tātad, lūdzu, izvērtējiet. Šeit ir divi priekšlikumi, cik es saprotu — “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums un Amerika kunga priekšlikums, bet, ja mēs saistām kopā šo Amerika kunga priekšlikumu ar 10.panta otro daļu, tad tur nekas krimināls nav, un varētu to atbalstīt.

Bez tam. Paskatieties, ka ir īpašā kārtība šeit, ir Ministru kabineta noteikumi, kas regulēs visu šo te kārtību, tie jau ir izstrādāti. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Indulis Emsis. Lūdzu!

I.Emsis. (LNNK, LZP) Jā, godātie kolēģi! Mans lūgums ir tomēr atbalstīt komisijas priekšlikumu, jo, ja mēs atbalstīsim tikai “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu bez Amerika kunga priekšlikuma, tad brīvosta strādāt diemžēl nevarēs tajā režīmā, ko mēs esam tai iecerējuši, proti, ka tur notiks preču daļēja pārstrāde. Tātad, pēc “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikuma, šīs preces varēs gan ievest šajā teritorijā, bet ārā dabūt nevarēs. Tātad mans lūgums ir lasīt šos pantus kopā ar 10. panta otro daļu, un tad, kā jau teica šeit Čepānes kundze, problēmas šeit nav, kaut arī, protams, redakcija varēja būt nedaudz precīzāka. Bet to šobrīd mēs nevaram izdarīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsojam frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu — papildināt 10. pantu ar 4. daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, kolēģi...Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu un lūdzu visus deputātus atrasties plenārsēžu zālē un piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz balsojam “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu — papildināt 10. pantu ar ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 9, atturas — 24. Priekšlikums nav pieņemts.

I.Emsis. Man tad būtu lūgums balsot par... tātad komisija šeit ir izstrādājusi pilnu 11. panta redakciju, ietverot tur gan “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu, gan arīdzan tātad deputāta Amerika priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tas ir 43. priekšlikums dokumenta 13. lappusē.

I.Emsis. Jā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas izteikties par to? Nevēlas. Vai ir deputātiem iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 11. panta iesniegto redakciju? Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 44. priekšlikums, kurš ir Ilmas Čepānes priekšlikums — papildināt 11. panta pirmo daļu ar jaunu teikumu, un šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu — papildināt 11. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā, kas jums ir redzama. Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 45. priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums par 11. panta redakcijas precizēšanu. Tas ir pieņemts, atbalstīts, un šeit, jūs redzat, pasvītrotie vārdi ir redakcionāli precizēti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 11. panta otrās daļas 2. punkta redakcionālajiem precizējumiem? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 46. priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 11. panta 2. daļas pēdējo teikumu kā jaunu 3. teikumu un papildināt ar vārdiem “šī panta otrās daļas”, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 47. priekšlikums 16. lappusē. 47. priekšlikumā ir Ilmas Čepānes redakcionāls priekšlikums par 12. panta 5. daļas 3. punkta vārdu izslēgšanu. Un komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 12. panta 5. daļas 3. punkta vārdu “tikai izveidotajiem uzņēmumiem” izslēgšanu iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 48. priekšlikums. Arī Ilmas Čepānes priekšlikums, precizējošs. Tātad aizstāt vārdus “10. panta” ar vārdiem “11. panta”, tas ir, sakārtojot pēc mūsu jau nobalsotās redakcijas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par šo panta daļu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 49. priekšlikums 18. lappusē. Un tas ir Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 15. pantu sekojošā redakcijā: “Par brīvostas reorganizāciju lemj Saeima, pieņemot speciālu likumu.” Šis ir komisijas atbalstīts priekšlikums un redakcionāli precizēts, kā redzams, 5. ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 16. panta nosaukumu “Brīvostas reorganizācijai” nav. Pieņemts .

I.Emsis. 50. priekšlikums ir arī Juridiskā biroja priekšlikums pret 16. panta 1. daļas redakciju līdzīgi kā iepriekšējam, un arī to komisija atbalstīja, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 51. priekšlikums — Jura Dobeļa priekšlikums — papildināt pārejas noteikumu 1. punktu aiz vārdiem “Finansu ministrija” ar vārdiem “ un Rīgas Dome”. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par Dobeļa kunga priekšlikumu — papildināt pārejas noteikumus 1. punktā aiz vārdiem “Finansu ministrija” ar vārdiem “Rīgas Dome” — iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 52. priekšlikums — Ilmas Čepānes priekšlikums — papildināt pārejas noteikumu 2. punktu aiz vārdiem “brīvostas teritorijā” ar vārdiem “līdz ar šā likuma spēkā stāšanos” — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav . Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk 53. priekšlikums. Arī Ilmas Čepānes priekšlikums — izslēgt pārejas noteikumu 3. punktu, jo tas jau ir ietverts 6. panta jaunajā redakcijā 7. daļā, un komisija šo priekšlikumu arī ir atbalstījusi, un tātad 3. punkts ir izslēgts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem par priekšlikumu — izslēgt pārejas noteikumu 3. punktu iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Vairāk priekšlikumu trešajā lasījumā nav saņemti. Lūgums ir balsot par likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Rīgas tirdzniecības brīvostas likums” pieņemšanu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 2, atturas — 6. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts darba inspekciju””. Trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Deņisovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

O.Deņisovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).Augsti godātais Prezidij, augsti godātie deputāti! Mēs strādājam pie dokumenta nr. 1633. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts darba inspekciju”. Uz trešo lasījumu komisijā iesniedza priekšlikumu Ministru kabinets. Komisijā priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu — izteikt likumprojekta 6. pantu jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

O.Deņisovs. Un atbildīgā komisija sniedz pārejas noteikumos arī priekšlikumu, kur priekšlikums atbildīgajā komisijā ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu — papildināt likumu ar pārejas noteikumu jums iesniegtajā redakcijā. Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

O.Deņisovs. Sociālo un darba lietu komisija lūdz atbalstīt trešajā lasījumā kā galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likuma “Grozījumi likumā “Par valsts darba inspekciju”” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Kalviņš, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts.

J.Kalviņš (LNNK, LZP). Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentiem nr. 644 un pamatā ar dokumentu nr. 1619.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

J.Kalviņš. Tātad pirmais priekšlikums. Tas ir redakcionālas dabas. Atbildīgā komisija ir izdarījusi redakcionālus grozījumus. Lūgums — atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu — izteikt preambulu tekstu iekavās jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kalviņš. Otrais priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ir ierosinājis izslēgt pirmo grozījumu, kuru iesniedz Ministru kabinets, ar nolūku sakārtot šo te likumprojektu, kurš ir apspriests trešajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu — izslēgt pirmo grozījumu, kuru iesniedzis Ministru kabinets? Iebildumu deputātiem nav. Priekšlikums pieņemts.

J.Kalviņš. Trešais priekšlikums ir tas, ko es jau minēju, tātad ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi. Lūgums ir — arī atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kalviņš. Ceturtais priekšlikums. Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums. Atbildīgā komisija ir noraidījusi ar motivāciju un argumentāciju, ka šī norma ir iestrādāta speciālajā likumā par pašvaldību budžetiem, ir tur pietiekami precīzi izteikts, un atbildīgā komisija uzskatīja par nelietderīgu šeit papildināt šo te likumprojekta punktu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu — noraidīt Ministru kabineta iesniegtos priekšlikumus papildināt 14. panta otro daļu ar 8. punktu... Iebildumi ir. Vēlas runāt Māris Vītols — vai kā deputāts vai kā parlamentārais sekretārs? Lūdzu, Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs). Cienījamie deputāti! Valdībai šis priekšlikums tiešām ir ļoti būtisks, un arī Finansu ministrijas vārdā es lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, kura būtība ir sekojoša, ka Finansu ministrijas noteiktajā kārtībā būtu jāiesniedz pašvaldībām Finansu ministrijai un atbildīgajai ministrijai pilns pašvaldības gada finansiālās darbības pārskats, tajā skaitā ietverot pašvaldības uzņēmumu visu saistību pārskatu — ieņēmumu un izdevumu pārskatu, un tas ir nepieciešams, lai Finansu ministrija varētu finansu ziņas apkopot, lai viņas tās varētu analizēt, un arī ļoti būtiskas šīs ziņas Finansu ministrijai ir tāpēc, lai tā spētu novērtēt katras pašvaldības, tajā skaitā pašvaldību uzņēmumu, kredītu spēju un kredītu saistības līmeni. Līdz ar to, lai arī šis priekšlikums principā ir iestrādāts likumā “Par pašvaldību budžetiem”, būtu lūgums arī to iestrādāt šajā likumā konkrēti pie panta, kur nosaka pašvaldību pienākumus, izpildot savas funkcijas. Līdz ar to es Finansu ministrijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tieši pretēji. Es gribētu,lai jūs saprastu, ka it kā ideja būtu ļoti laba. Varētu kontrolēt pašvaldības, kā tās izlieto savus līdzekļus. Diemžēl ir pavisam cits mērķis. Mēs ļoti labi zinām, kā tika pagājušajā gadā veidots pašvaldību budžets, šogad, pārkāpjot likumu, mēs izskatām budžeta projektu 1997.gadam, ka mums nav nekas zināms ne par izlīdzināšanas fondu, ne par pašvaldību budžetiem. Jebkurā gadījumā arī šodien mēs uzzinājām, kā mēģina krāpties Finansu ministrija, izpildot manipulācijas ar skaitļiem.

Mans ierosinājums ir piekrist komisijas slēdzienam, jo šobrīd šī situācija nebūt nav tāda, un, ja iet runa par pašvaldību kontroli, tad neaizmirsīsim, ka pavisam nesen mēs devām iespēju Valsts kontrolei kontrolēt ne tikai likumību, bet arī lietderību pašvaldībās. Nav nekādas vajadzības dublējumam, un nav nekādas vajadzības šobrīd pašvaldībām nodarboties ar pilnīgi lieku darbu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Pret pašu ideju varbūt varētu arī neiebilst. Diemžēl tā ir, kā lai saka, pavirši formulēta. Šie jautājumi ir daudz precīzāk apspriesti, bet varbūt nav ietverti visi tie punkti, kas šajā Ministru kabineta priekšlikumā ir. Un formulēti viņi ir likumā “Par pašvaldību budžetiem”, daļēji arī likumā “Par budžeta un finansu vadību”. Droši vien būtu bijis daudz labāk, ja attiecīgie grozījumi, varbūt arī nelieli grozījumi, būtu izdarīti attiecīgajā speciālajā likumā, tātad kuru jau es te vairākas reizes nosaucu. Bez tam, ja jūs paskatāties uz pašreizējo redakciju, tad 14.panta otrās daļas 6.apakšpunkts faktiski jau nosaka, ka pašvaldībām ir pienākums likumā noteiktā kārtībā sniegt ministriem informāciju jautājumos, kas ir saistīti ar attiecīgās pašvaldības darbību. Tāpēc komisijā arī, kad mēs diskutējām, mēs uzskatījām, ka pašreizējais ieraksts pietiekoši jau, teiksim, šo jautājumu pārklāj, bet daudz precīzāk un labāk būtu, ja tiktu izdarīti grozījumi attiecīgajos speciālajos likumos, nevis likumā “Par pašvaldībām”.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzam. Jānis Kalviņš — komisijas vārdā.

J.Kalviņš (LNNK, LZP). Kolēģis Vītols bija nedaudz nekonsekvents, akcentējot to, kas jau ir fiksēts speciālajos likumos un daudz precīzāk. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, kā parādās jautājums par pašvaldībām, tā spīd cauri neizbēgami, ka tik kaut kas nenotiek.

Un treškārt, ir pietiekami daudz likumos fiksētas lietas, kur iespējams ir pārbaudīt pašvaldību finanses, plus pie tā, ko kolēģi minēja, Valsts kontrole arī ir klāt. Tā ka šeit galīgi nav problēmu, un es aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, balsojot par Ministru kabineta priekšlikumu — papildināt likumprojekta 14.panta otro daļu ar 8.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 30, atturas — 14. Ministru kabineta priekšlikums nav pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies, kolēģi! Tādā gadījumā automātiski atkrīt balsojums pēc būtības par 5.priekšlikumu, ko bija iesniedzis Juridiskais birojs, labojot, ja gadījumā tiktu pieņemts 4.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Paldies!

J.Kalviņš. Tālāk 6.priekšlikums. Ministru kabineta priekšlikums — papildināt 17.panta otro daļu ar 9.punktu attiecīgā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Komisija uzskatīja par nelietderīgu. Tas ir apspriests citur, un noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Ministru kabineta priekšlikumu — papildināt 14.panta otro daļu ar 9.punktu jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk 7., 8. un 9.priekšlikums, kurus attiecīgi ir iesnieguši Ministru kabinets, Saeimas Juridiskais birojs un atbildīgā komisija. Un, apkopojot visus šos priekšlikumus, tie ir daļēji iestrādāti atbildīgās komisijas redakcijā, kura ir pēdējā stabiņā. Lūgums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Ministru kabineta un Saeimas Juridiskā biroja slēdzienu un vai deputāti neiebilst arī, ka 16.pants jāpapildina ar 13.punktu jums iesniegtajā redakcijā? Deputāti neiebilst. Tātad pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies! Tālāk 10.priekšlikums, ko ir iesniedzis Ministru kabinets — izteikt 21.panta 4.punktu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Principā šis ir jau iestrādāts, tas ir fiksēts, un atbildīgā komisija arī uzskatīja par nelietderīgu šo priekšlikumu un ierosina noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Ministru kabineta priekšlikumu — izteikt 21.panta 4.punktu jums iesniegtajā redakcijā — iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies! Tālāk 11.priekšlikums — Ministru kabineta priekšlikums — izteikt 21.panta 15.punktu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Tas ir pieņemts precizētā redakcijā, un tas ir redzams jūsu dokumentā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu — izteikt 21.panta 15.punktu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu deputātiem nav. Tātad pieņemts.

J.Kalviņš. Tāpat analogs ir 12.priekšlikums, ko ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, un tas arī ir iestrādāts šajā likumprojektā. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kalviņš. 13.priekšlikums. Ir iesniedzis ekonomikas ministrs Krasta kungs. Atbildīgā komisija to ir pieņēmusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Krasta kunga priekšlikumu, kuru atbalstījusi komisija, precizētā redakcijā, iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies! Ar šo pašu priekšlikumu — 14. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš arī ir precizējošas dabas.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies! Tālāk 15.priekšlikums ir Ministru kabineta priekšlikums — papildināt likumu ar 88.1 pantu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Atbildīgā komisija, šo jautājumu izdiskutējusi, uzskatīja, ka tas ir noraidāms.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst atbildīgās komisijas priekšlikumam — noraidīt Ministru kabineta priekšlikumu papildināt likumu ar 88.1 pantu jums iesniegtajā redakcijā? Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Kalviņš. 16.priekšlikums — Ministru kabineta priekšlikums — papildināt pārejas noteikumus ar 13., 14., 15., 16. punktu attiecīgā redakcijā. Analogi, kā iepriekšējā gadījumā, atbildīgā komisija, šo jautājumu pamatīgi izpētījusi, diskutēja un uzskatīja par nelietderīgu, tādējādi noraidīja Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas slēdzienu — noraidīt Ministru kabineta priekšlikumus — papildināt pārejas noteikumus ar 13., 14., 15. un 16.punktu jums iesniegtajā redakcijā? Deputāti neiebilst. Tātad pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk 17.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs — papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Ir pieņemts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā — iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kalviņš. Un pēdējais — 18.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums — papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu jums iesniegtajā redakcijā — iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kalviņš. Tādā gadījumā man lūgums kolēģiem — balsot par otro lasījumu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu. Par — 67, pret — nav, atturas — arī nav. Lūdzu, Kalviņa kungs, jūsu priekšlikumu par trešā lasījuma termiņiem.

J.Kalviņš. Paldies, kolēģi, par lielo vienprātību un atbalstu. Termiņš priekšlikumiem uz trešo lasījumu — 25.novembris.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto datumu — 25.novembris? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mēs esam saņēmuši deputātu Bērziņa, Putniņa, Straumes, Brūvera un Valdmaņa priekšlikumu — pēc 35.punkta, kuru mēs tikko izskatījām, “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””, izskatīt dienas kārtības 41., 42., 43. un 47.punktu. Atgādinu, ka 41. ir Latvijas Republikas valdības un Ķīnas valdības līgums. 42. — Latvijas Republikas un Ukrainas... Nu, jūs tos visus redzat. Vai deputāti vēlas izteikties “par” vai “pret” šiem priekšlikumiem? Deputāti “par” vai “pret” izteikties nevēlas. Tātad priekšlikums ir pieņemts.

Sakarā ar tikko mūsu nolemto nākamais jautājums, ko izskatām, ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem””. Ārlietu komisija. Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (LC). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Lūdzu nobalsot par to.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 2, atturas — 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Šim likumprojektam ir pievienota anotācija, ar kuru jūs visi esat iepazinušies, un tas ir likumprojekts, kas lielā mērā ir analoģisks līdzīgiem, par kuriem mēs jau esam balsojuši. Ārlietu komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu. Es lūdzu nobalsot par to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti uzstāties nevēlas. Debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš. Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Ja kolēģiem nav iebildumu, es lūgtu, lai nebūtu jāatgriežas pie tā darba kārtībā, šodien izskatīt otrajā lasījumā, jo Ārlietu komisija jau ir pievienojusi dažus redakcionālos labojumus. Komisija neuzskata, ka ir nepieciešami būtiski labojumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti Bērziņa kunga priekšlikumam piekrīt. Iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas... Acumirkli, otrais lasījums pa pantiem. Lūdzu, Bērziņa kungs.

I.Bērziņš. Tātad ne nosaukumā, ne 1.pantā nekādu papildinājumu un labojumu nav. 2.pantā ir Ārlietu komisijas redakcionāls labojums — svītrot vārdus “1.pantā minētais”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo priekšlikumu nav. Pieņemts.

I.Bērziņš. 3.pantā ir komisijas papildinājums, ar kuru jūs varat iepazīties. Citu nekādu labojumu nav.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret papildinājumiem 3.pantā nav. Pieņemts.

I.Bērziņš. Lūdzu balsot par likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu. Par — 59, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Tālāk izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. Ārlietu komisijas vārdā — Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (LC). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Komisija lūdz ierosināt atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Lūdzu nobalsot par to.

Sēdes vadītājs. Deputāti “par” vai “pret” priekšlikumu runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts. Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš. Tāpat kā iepriekšējā gadījumā, tas ir analoģisks līgums. Mēs esam vairākas reizes par tiem balsojuši, izdiskutēts ir Ārlietu komisijā, bija klāt arī speciālisti. Valdība uzskata, ka ar šo valsti šāds līgums ir jānoslēdz, tāpēc lūdzu nobalsot par to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts.

I.Bērziņš. Ja kolēģiem nav iebildumu, mēs, tāpat kā iepriekšējā gadījumā, lūgtu izskatīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputāti neiebilst pret Bērziņa kunga priekšlikumu? Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš. Tātad pa pantiem. Nosaukumā nekādu papildinājumu un labojumu nav. 1.pantā ir viens papildinājums. Tas ir tekstā ielikts vārds “Kijevā”. Praktiski tas bija pazaudēts no teksts iepriekš, un to var uzskatīt faktiski par redakcionālu labojumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo labojumu 1.pantā iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bērziņš. 2.pantā papildinājumu un labojumu nav. 3.pantu komisija papildina ar tekstu, ar kuru jūs varat iepazīties, par ko Ārlietu ministrija sniedz paziņojumu oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šiem priekšlikumiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 1, atturas — 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš. Komisija ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Lūdzu nobalsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izlemt jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 4. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

I.Bērziņš. Šis likumprojekts ir analoģisks ar iepriekšējo. Lūdzu nobalsot par to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts.

I.Bērziņš. Ja cienījamiem kolēģiem nav iebildumu, tāpat kā iepriekš, lūdzu izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Neiebilst. Lūdzu!

I.Bērziņš. 1. un 2.pantā nekādu priekšlikumu un labojumu nav. 3.pantā ir komisijas priekšlikums jeb papildinājums, ar kuru jūs varat iepazīties analoģiski kā iepriekšējā gadījumā, par ko Ārlietu ministrija sniedz paziņojumu oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Nekādu citu labojumu un papildinājumu nav.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav par komisijas priekšlikumiem un labojumiem 3.pantā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, atturas — 3. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Konsulārais reglaments””. Ārlietu komisijas vārdā — Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš. Arī šajā gadījumā komisija ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu izteikt attieksmi par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 5, atturas — 4. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi, jūs zināt, ka, 1997.gada budžetu sastādot, praktiski ir paredzēts, ka visu ministriju un centrālo valsts iestāžu maksas pakalpojumi, citi pašu ieņēmumi 1997.gadā tiek iekļauti valsts pamatbudžetā. Šis ir viens no tiem likumprojektiem, ar kuru, es negribu teikt skaļus vārdus, tiek izvērsta cīņa pret specbudžetiem, bet vienkārši viens specbudžets tiek likvidēts, un jūs to varēsit redzēt pamatbudžetā, tā ir vienkāršāk gan izskatīt budžetu, valdība uzskatīja to par pareizu, komisijā neviens neiebilda, tam piekrīt arī Ārlietu ministrija, varbūt ne tik labprāt un uzreiz, bet tāda bija valdības nostādne, tātad tam piekrīt arī Ārlietu ministrija, es lūdzu nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

I.Bērziņš. Tāpat kā iepriekšējos gadījumos, lai neatgrieztos pie tā, es lūdzu izskatīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu!

I.Bērziņš. Te ir atkal viens redakcionāls labojums. Tas ir dokuments nr. É

Sēdes vadītājs. Lūdzu, lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš. Par dokumentu nr. 1613 “Grozījumi reglamentā”. Otrajā lasījumā, ko ir iesniegusi Ārlietu komisija. Kā jūs redzat no šī dokumenta, sākumā ir viens komisijas labojums. Tas ir redakcionāls precizējums. Jūs varat salīdzināt — šeit tekstā tas ir parādīts. Tas ir vienkārši redakcionāls precizējums. Vairāk nekādu citu izmaiņu komisija nav iesniegusi.

Sēdes vadītājs. Tas ir dokumentā nr. 1613, 2.lappusē. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Konsulārais reglaments”” pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 7. Likums ir pieņemts.

I.Bērziņš. Paldies kolēģiem par izpratni un iespēju izskatīt ārpus kārtas.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. Piedodiet, 36.darba kārtības jautājums, likumprojekts “Noteikumi par aizsargjoslām”. Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Indulis Emsis. Lūdzu!

I.Emsis (LNNK, LZP). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 1636. Tas ir likumprojekts “Noteikumi par aizsargjoslām”. Šis dokuments ir pieņemts Ministru kabineta 81.panta kārtībā, ir pašreiz spēkā, ir akceptēts pirmajā lasījumā, un tagad mēs to izskatām otrajā lasījumā. Šis noteikumu projekts Satversmes 81.pantā ir atrodams dokumentā nr. 1180, bet mēs strādāsim ar dokumentu nr. 1636.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

I.Emsis. Pirmais priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Priekšlikums, kur ir precizējums likuma nosaukumā, jo tātad šeit ir jau Aizsargjoslu likums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu — izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā “Aizsargjoslu likums” — iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Otrs priekšlikums ir sadaļā “Vispārīgie noteikumi”. Šeit ir redakcionāls precizējums no Juridiskā biroja, kurš tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. Trešais priekšlikums ir arī Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt vārdu “noteikums”, tātad 81.panta kārtībā izdotos noteikumus, ar vārdu “likumā” visā tekstā tātad, un to atbalsta arī komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir ceturtais priekšlikums. Papildināt 1.pantā ar 1.rindkopu “likumā lietotie termini”, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I. Emsis. Piektajā priekšlikumā arī ir Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt 1.panta 2.punktu aiz vārda “pilsētas” ar vārdiem “izņemot to lauku teritorijas”. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Emsis. Sestajā priekšlikumā Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt vārdu “republikas” ar vārdu “valsts”. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Emsis. Septītais priekšlikums ir vides valsts ministra Emša priekšlikums — papildināt 1.pantu ar jaunu 8.punktu, kurā ir skaidrots kūrorta jēdziens. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Emsis. Devītais priekšlikums arī ir valsts ministra Emša priekšlikums, kur ir vēl viens precizējums — 1.pantu papildināt ar jaunu 9.punktu: “kas ir īpaši paredzētas un iekārtotas vietas”, kas bieži tekstā tālāk atkārtosies, tātad šis termins ir izskaidrots. Komisija šo skaidrojumu atbalstīja, un ir šeit daži valodnieku ieteikti precizējumi.

Sēdes vadītājs. Tas gan, Emša kungs, nav 9., bet 8.priekšlikums, un deputāti to atbalsta. Paldies! Pieņemts.

I.Emsis. Paldies! 9.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēgt 2.pantu. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu pret Juridiskā biroja priekšlikumu — izslēgt 2.pantu — iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tātad desmitais priekšlikums ir redakcionāli izteikt 2.pantu šādā redakcijā: “Noteikumu objekti” attiecīgi ar “šā likuma objekts”. Komisija atbalsta šo labojumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Emsis. Arī vienpadsmitais ir Juridiskā biroja precizējums. Panta nosaukums “Likuma mērķis”. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Emsis. Divpadsmitais priekšlikums ir Juridiskā biroja — 3.panta pirmajā rindkopā vārdus “šo noteikumu uzdevums”, aizstāt ar “likuma mērķis”. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. Trīspadsmitais priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums — 5.panta pirmajā daļā vārdus “samazināt, novērst” aizstāt ar vārdiem “novērst vai vismaz samazināt”. Komisija atbalsta un precizē redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Emsis. 14. ir Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt 5.pantā pirmajā daļā vārdkopu “uz šiem objektiem, teritorijām” ar precizētiem vārdiem, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Emsis. 15. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 5.panta otrās daļas 3.punktu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — 16.priekšlikums — papildināt 5.panta otrās daļas 4.punktu aiz vārda “aizsargjoslas” ar vārdiem “aizsardzības zonas”. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildumu. Pieņemts.

I.Emsis. Šajā punktā ir arī valodnieku precizējums “zaļās zonas, mežu parki”, tātad redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts.

I.Emsis. 17. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt 7.panta otrās daļas 1.punkta apakšpunktā vārdus “abos krastos” ar vārdiem “katrā krastā”. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 18.priekšlikums. Vides valsts ministra Emša priekšlikums, tāds pats redakcionālas dabas priekšlikums, kaut gan šeit ir samazināts aizsargjoslu platums no 20 uz 10 m platu joslu, un to komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts. Piedodiet, vēlas runāt Leopolds Ozoliņš, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

L.Ozoliņš (TB). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man ir bijusi saskare ar upēm, ezeriem kā jums visiem, un jūs varat iedomāties, ko nozīmē 10 metru plaša zona, tā ir viena sīka taciņa. Un es uzskatu, ka šis samazinājums no 20 metriem uz 10 metriem ir nepamatots, jo pat šos 10 metrus nevar panākt, ja jūs paskataties pašreiz pat Lielupes krastā, kur ir paredzēta daudz plašāka šī zona, tomēr šī celtniecība pienāk klāt, un ir pilnīgi slēgta šī krasta zona. Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo izmaiņu un atstāt 20 metru zonu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Jautājums acīmredzot jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par Emša kunga priekšlikumu — aizstāt 7.panta otrās daļas 2.punktā vārdus “20 metrus plata josla” ar vārdiem “10 metru plata josla katrā krastā”. Lūdzu rezultātu! Par — 15, lūdzu, atkārtosim balsošanas režīmu, sakarā ar mūsu tehnisko stāvokli varbūt vairāk paužu vajag balsošanā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 29, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

I.Emsis. Jā, paldies Ozoliņa kungam. Tātad tālāk iet runa par 19.priekšlikumu, kur ir Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 8.pantu. Komisija šim priekšlikumam piekrīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu — izslēgt 8.pantu? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk man ir lūgums ievērot, ka, izslēdzot šo pantu, mainās tālāk panta numerācija labajā pusē un tā nesakritīs ar kreiso pusi tieši par vienu pantu.

Sēdes vadītājs. Īstā numerācija pēc tagadējā balsojuma mums ir labajā ailē dokumentos.

I.Emsis. Jā. Tālāk ir 20.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums par 9.panta otrās daļas vārdu precizēšanu, “tiesības aktus” aizstāt ar vārdiem “normatīvo aktu”, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tas tagad ir 8.pants pēc mūsu numerācijas. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par 8.panta redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 21.priekšlikums par šī paša panta otro daļu, un šeit ir nepieciešams pēc Juridiskā biroja priekšlikuma saskaņojums ar citu likumu, konkrēti par kultūras pieminekļu aizsardzību. Komisija šo savstarpējo likumu saskaņošanu izdarīja, un tagad tātad ir svītroti vārdi “lauku apvidos un pilsētās ne mazāk”, tādējādi abi likumi ir identiski.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu — saskaņot 9.panta otro daļu ar likumu par kultūras pieminekļu aizsardzību, kā arī izslēgt 9.panta otrajā daļā vārdus “ne mazāk”? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tieši šis pats priekšlikums ir 22. Tātad arī tas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies!

I.Emsis. 23.priekšlikums, Juridiskā biroja priekšlikums, ir pieņemts, un šis jautājums ir ietverts 1.panta 8.punktā, kur tika dota kūrortu definīcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo slēdzienu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk 24.priekšlikums. Ir Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt 11.pantu aiz vārdiem “meža sargjoslas ap pilsētām” ar vārdiem “zaļās zonas mežu parki”. Tas ir precizējums, saskaņojot likumdošanas aktus, tas ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta priekšlikumu. Pieņemts.

I.Emsis. 25.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums ir aizstāt mūsu pašreizējā 11.pantā vārdus “samazināt, kompensēt” ar vārdiem “samazināt vai kompensēt”.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Emsis. 26.priekšlikums. Ir arī Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt 12.panta pirmo un otro daļu ar precizētu redakciju: “zaļās zonas mežu parki”, komisija atbalstīja .

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 13.pants pēc vecās numerācijas. Priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

I.Emsis. Tālāk ir 14.pantā Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 14.panta trešo daļu, un komisija to atbalsta. Jaunajā numerācijā tas ir 13.pants.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 14.panta trešās daļas izslēgšanu iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. 28.priekšlikums ir par 14.panta piekto daļu, un tas ir atbalstīts, šis priekšlikums un šī panta redakcijas ir iestrādātas 66. un 68.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir pie šī paša priekšlikuma tehniska kļūda — pie 28.priekšlikuma, tātad numerācija labajā stūrī, jūs redzat, ar iekavām 1, 2 un tālāk seko 4, bet jābūt ir 1, 2, 3.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav pret šiem precizējumiem. Nav. Pieņemts.

I.Emsis. 29.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, precizējoša redakcija — “valsts pārvaldei” aizstāt ar “valstī”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 30.priekšlikums ir Juridiskā biroja precizējošs formulējums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. 31.priekšlikums — papildināt 16.panta otro daļu aiz vārda “posteņiem” ar vārdiem “un ar stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem”. Šeit ir Juridiskā biroja priekšlikums, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 32.priekšlikums. 20.pantā aizstāt 20.panta otrajā daļā vārdus “uz abām pusēm” ar vārdiem “katrā krastā”, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 33.priekšlikums ir no Juridiskā biroja ar lūgumu saskaņot 23.pantu ar Zvejniecības likumu. Komisija to atbalsta, un šī redakcija ir realizēta ar valsts ministra Emša kunga priekšlikumu un 34.priekšlikumu, un tādējādi šī Juridiskā biroja vēlme ir izpildīta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 24.pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Emsis. 25.pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 26.pantā priekšlikumu nav. 27.pantā nav. 28.pantā nav. 29.pantā nav. 30.pantā nav. 31.pantā nav. 32.pantā nav. 33.pantā ir Juridiskā biroja priekšlikums. Šeit ir priekšlikums — izslēgt pēc vecās redakcijas 33.pantu, komisija šo priekšlikumu neatbalsta, un pants ir palicis savā vietā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu — neatbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu izslēgt 33.pantu — nav. Pieņemts.

I.Emsis. 36.priekšlikums ir par sestās nodaļas nosaukuma precizēšanu, ko iesniedz Juridiskais birojs, komisija atbalsta, un sestās nodaļas virsraksts šeit ir redzams labajā pusē ar melniem, trekniem burtiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret sestās nodaļas virsrakstu iesniegtajā redakcijā iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. 34.pantā ir priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 34.panta otro daļu. Šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Emsis. 35.pantā priekšlikumu nav. 36.pantā Juridiskā biroja priekšlikums — precizēt papildinot, un komisija ir atbalstījusi, un tas ir redzams labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbildīgas komisijas slēdzienam par šī panta pirmo daļu piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 39.priekšlikums — arī ir Juridiskā biroja, un ir dota redakcija, kā izteikt 36.panta otro daļu. Komisija atbalsta, un redakcija ir redzama.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildumu pret 36.panta otrās daļas redakciju.

I.Emsis. 40.priekšlikums ir arī Juridiskā biroja priekšlikums par redakcionāliem precizējumiem 36.panta ceturtajā daļā, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. 41.priekšlikums. Aizstāt 36.panta piektajā daļā vārdus “citā redakcijā”, Juridiskā biroja priekšlikumus, mēs jau iepriekš par to esam vienojušies, ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 42. priekšlikums. Arī par 36. pantu, kas arī ir precizējoša rakstura, un komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

I.Emsis. 43. priekšlikums ir par 36. panta 6. daļu, precizējoša redakcija. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

I.Emsis. 44. priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums. Pārcelt 36. panta 6. daļu uz 63. pantu. Komisija to atbalsta, un tātad 6. daļa ir pārcelta uz 63. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Emsis. Līdzīgs ir 45. priekšlikums, un tas arī ir atbalstīts, jo tie ir faktiski identiski.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Emsis. 46. priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums — 36. pantā precizēt jēdzienus — ir atbalstīts un ir iestrādāts tagad kā 6. punkts... nevis 7., bet 6. punkts... juridiskām un fiziskām pesonām veicot... un tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par 36. panta 7. punkta redakciju. Pieņemts.

I.Emsis. 47. priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums arī ir redakcionālas dabas, līdzīgi kā jau iepriekš, precizējot jēdzienus. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

I.Emsis. 48. priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums ir... šeit ir tāds tehnisks apsvērums, vai ir jēga tātad atļaut īpašnieka tiesības apturēt... īpašnieka tiesības ierobežot valsts pārvaldes institūcijām, un šīs bažas ir apmierinātas, un tātad ir mainīta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Emsis. 49. priekšlikums — izslēgt 36. panta 8. daļas pēdējo teikumu, tas ir tieši tas, par ko mēs runājām iepriekš, un tātad tādējādi ir realizēts šis Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. 50. priekšlikums ir vides valsts ministra priekšlikums — precizēt redakciju, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Emsis. 51. priekšlikums arī ir par 36. pantu, un tas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ar precizētu redakciju, kas ir atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. 52. priekšlikums ir Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — izslēgt 37. panta pirmās daļas 2. punktu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Atbalstot šo punktu, 53. priekšlikums zaudē jēgu, jo šeit ir no šī punkta izslēgti tikai atsevišķi vārdi, bet mēs jau izslēdzām visu punktu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts.

I.Emsis. 54. priekšlikums ir arī izslēgt 37. panta pirmās daļas 3. punktu, un komisija arī šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 55. priekšlikums ir izslēgt 37. panta daļas 3. punktā vārdus, bet tam vairs nav jēgas, jo ir izslēgts viss punkts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts.

I.Emsis. 56. pantā ir izslēgt...

Sēdes vadītājs. 56. priekšlikumā.

I.Emsis. 56. priekšlikumā — ir izslēgt 37. panta pirmajā daļā 4. punktu, un komisija šo priekšlikumu, Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu, arī akceptēja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Emsis. 57. pantā ir līdzīgs...

Sēdes vadītājs. Priekšlikumā, Emša kungs, nevis pantā.

I.Emsis. Es atvainojos, 57. priekšlikumā arī ir piedāvāts izslēgt 37. panta pirmās daļas 5. punktu. Tas ir komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Emsis. 58. priekšlikumā ir papildinājums 37. panta pirmajā daļā ar jaunu 6. punktu sekojošā redakcijā, kā piedāvā Juridiskais birojs, un to komisija atbalsta un iesaka izteikt kā 2. punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu — papildināt 37. panta pirmo daļu ar jaunu 6. punktu jums iesniegtajā redakcijā — iebildumu nav? Tas ir izteikts kā 2. punkts.

I.Emsis. 59. priekšlikums. 37. panta otrās daļas 1. punktu saskaņot ar attiecīgo šā panta 3. daļu. Tas ir izpildīts... gan 59., gan 60. Juridiskā biroja priekšlikums un tāpat 61., un visi šie priekšlikumi no Juridiskā biroja ir atbalstīti, un redakcija ir redzama šeit labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 37. panta otrās daļas 1. punktu, 2. punktu un 3. punktu jums iesniegtajā redakcijā iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. 62. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, un runa ir par 37. panta 4. punktu, un šo priekšlikumu — saskaņot attiecīgi ar šiem apsaimniekošanas izmantošanas likumiem — kā tālāk redzams, komisija nav atbalstījusi, jo šeit... faktiski, man liekas, ir ierakstīts nepareizi, jo šie priekšlikumi jau ir iestrādāti šajā te redakcijā, kas ir redzama 4. punktā pa labi. Tātad labajā... pašā labajā ailītē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 37. panta otrās daļas 4. un 5. punkta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Paldies! Un tālāk ir 63. priekšlikums — 37. panta trešās daļas pirmo teikumu izteikt sekojošā redakcijā piedāvā valsts ministrs Emsis, komisija atbalsta, un šī redakcija ir redzama.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neiebilst pret 37. panta trešās daļas pirmā teikuma redakciju. Pieņemts.

I.Emsis. 64. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums un paredz precizēt 38. panta 1. punktu. Tas ir atbalstīts un izdarīts, un 37. pantā pēc jaunās numerācijas tas ir redzams.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. 65. priekšlikums ir Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Antas Rugātes priekšlikums, kas ir 38. panta 4. punkta b apakšpunktu precizējošs, un tas ir atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 6. priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums par 38. panta 4. punkta papildināšanu ar jaunu apakšpunktu, saskaņojot ar likumu par meliorāciju. Tas ir izdarīts, un šie divi likumi ir saskaņoti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu — papildināt 38. panta 4. punktu ar jaunu apakšpunktu jums iesniegtajā redakcijā — iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. 67. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, un tiek precizēts 39. panta 1. punkts, un šī definīcija ir dota likuma sākumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. 69. priekšlikums ir tāds pats kā iepriekšējais, un šī definīcija ir iestrādāta likuma sākuma daļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk. 69. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, un ir paredzēts izslēgt... ir ierosināts izslēgt 40. panta otro daļu. Komisija atbalsta, un 40. panta otrā daļa ir izslēgta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 40. panta otrās daļas izslēgšanu nav. Pieņemts.

I.Emsis. 70. priekšlikums ir precizēt 41. panta 1. punktu, un tas ir izdarīts, un šis formulējums ir iestrādāts terminoloģijas daļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 40. panta iesniegto redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. 71. pantā ir precizēts 42. panta 1. punkta formulējums, un adekvāti, kā iepriekš, tas ir terminoloģijas daļā izdarīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 42. panta iesniegto redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tāds pats priekšlikums ir 72. pantā, kas arī ir apmierināts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir priekšlikums — izslēgt 44. panta 3. punktu un pārvietot to uz 63. pantu. Tas ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 44. panta 3. punkta izslēgšanu un tā pārvietošanu uz 63. pantu iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Analoģiski uz 63. pantu ir pārvietots 4. punkts, kā to redzam 74. Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk 45. pantā priekšlikumu nav...

Sēdes vadītājs. Ziņojiet, Emša kungs, tikai par tiem, kas ir... 75. nākamais.

I.Emsis. Paldies! Nākamais priekšlikums ir 75., tas ir, izslēgt 47. panta 12. punktā vārdus “juridiskām un fiziskām personām”. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret jūsu komisijas slēdzienu — izslēgt 47. panta 12. punktā vārdus “juridiskajām un fiziskajām personām” — iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tāpat 76. pantā... es atvainojos...

Sēdes vadītājs. Priekšlikumā...

I.Emsis. 76. priekšlikumā ir Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 47. panta 13. punktu sekojošā redakcijā. Tas ir atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 47. panta 13. punkta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk 52. pantā ir paredzēts precizēt 1. punktu... 1. punktā, ko nozīmē “īpaši paredzētās labiekārtotās vietas”, analoģiski tas ir izdarīts terminos, un tātad šī lieta ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 51. panta iesniegto redakciju iebildumu nav?

I.Emsis. Tas pats ir precizēts 53. panta 1. punkta redakcijā, arī ir terminoloģijas daļā precizēts.

Sēdes vadītājs. Pēc tagadējās numerācijas tas ir 52. pants, vai ne?

I.Emsis. Jā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tātad līdzīgi precizējumi ir 54. panta 1. punktā, tagad tātad 53. panta 1. punktā. Šis precizējums arī ir terminoloģijas daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti par 53. panta redakciju neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. Līdzīgs priekšlikums ir par 58. panta 1. punktu, un arī tas ir analoģiski precizēts terminoloģijas daļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem par pēc jaunās numerācijas 57. panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk tātad ir priekšlikums 78. — izslēgt... Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 58. panta 7. punktu un pārvietot uz 63. pantu. Tas ir atbalstīts un pārvietots.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 79. priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums — precizēt 59. panta 1. punkta terminoloģiju. Tas ir izdarīts terminoloģijas daļā.

Sēdes vadītājs. Pēc jaunās numerācijas tas ir 58. pants. Deputātiem iebildumu pret šī panta redakciju nav? Pieņemts.

I.Emsis. 80. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 59. panta 7. punktu un pārcelt uz 63. punktu. Tas ir izdarīts, un attiecīgi šeit tātad ir mainīta šī panta numerācija 58. pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu — izslēgt 59. panta 7. punktu un pārcelt to uz 63. pantu — iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. 81. priekšlikums ir Juridiskā biroja... precizēt 62. pantu, priekšlikums nav atbalstīts, jo mūsu komisija uzskata, ka redakcija ir saprotama, un tas ir redzams jaunajā 61.panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret 61.panta redakciju? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. 82.priekšlikums ir izslēgt 63.panta pirmajā daļā vārdus “uzrauga un”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 83.priekšlikums, Juridiskā biroja priekšlikums, 63.panta pirmajā daļā vārdus “īpašnieks, lietotājs” aizstāt ar vārdiem “īpašnieks, bet ja tiesības nodot zemi lietot citai personai, vai lietotājs”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 84.priekšlikums — Juridiskā biroja. Aizstāt 63.panta pirmajā daļā vārdus “tiesību aktos” ar “normatīvajos aktos”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildumu. Pieņemts.

I.Emsis. 85.priekšlikums — izslēgt 63.pantā otrajā daļā vārdus “uzrauga un”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 86.priekšlikums — Juridiskā biroja, nav atbalstīts, par 63.panta otrās daļas vārdu “īpašnieks, lietotājs” aizstāšanu tikai ar vārdu “lietotājs”, jo šis likums attiecas arī uz īpašniekiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 87.priekšlikums. 63.panta otrajā daļā vārdus “īpašnieks, lietotājs” aizstāt ar vārdu “īpašnieks”, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 88.priekšlikums — Juridiskā biroja. “Tiesību aktos” aizstāt ar vārdiem “normatīvajos aktos”, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 89.priekšlikums — izslēgt 63.panta trešajā daļā vārdus “uzraudzīt un”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 90.priekšlikums. Papildināt 63.pantu ar jaunu ceturto daļu sekojošā redakcijā. Tātad šeit sākas tie panti, kas tika pārcelti. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Emsis. 91.priekšlikums — papildināt 63.pantu ar jaunu piekto daļu. Arī tas tika pārcelts no citas sadaļas. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 92.priekšlikums ir līdzīgs. Tātad no 44.panta pārceļo uz šejieni 64.panta 6.daļa attiecīgajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 93.priekšlikums ir — attiecīgi arī pārcelt no 44.panta 3.punktu uz attiecīgi 58., 59.panta 7.punktu uz 63.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Emsis. 94.priekšlikums arī ir papildināt 66.panta pirmo daļu ar 2.punktu, aiz vārda “pakļautības” ar vārdiem “vai pārraudzībā”. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 95.priekšlikums. Papildināt 66.pantu ar jaunu otro daļu, pārnesot to no 14.panta piektās daļas. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk 96.priekšlikums — aizstāt 68.pantā vārdus “Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošajos” ar vārdiem “Saeimas apstiprinātajos”. Juridiskā biroja priekšlikums, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 97.priekšlikums ir par 8.nodaļas nosaukumu “Pārejas noteikumi”, un komisija šo priekšlikumu atbalsta — Juridiskā biroja priekšlikumu, un tas ir iestrādāts attiecīgi, kā ir redzams, labajā ailītē.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbildīgās komisijas slēdzienam — izteikt pārejas noteikumus jums iesniegtajā redakcijā — piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. Vairāk priekšlikumi iesniegti nav. Lūgums balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Noteikumi par aizsargjoslām” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu. Par — 73, pret — nav, atturas — 6. Likumprojekts pieņemts. Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam.

I.Emsis. Iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 20.novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu — 20.novembris? Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies!

Godātie kolēģi! Mums jāizskata ir piecu deputātu — Vidiņa, Jurdža, Ozoliņa, Priedkalna un Sinkas — priekšlikums — izslēgt no 6.novembra Saeimas darba kārtības punktus no 56. līdz 60. Atkārtoju, cienījamie kolēģi! No 56. līdz 60. — “Neizskatītie patstāvīgie priekšlikumi”; 57.— par pilsonību, tāpat kā 56., 58., 59. un 60. Vai par šo priekšlikumu kāds “par” vai “pret” runāt vēlas? Neviens nevēlas. Balsošana ir vajadzīga? (Starpsauciens: Nevajag!”) Nav vajadzīga. (Starpsauciens: “Balsot!”) Viens pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par šo piecu deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 17, atturas — 17. Priekšlikums pieņemts.

No darba kārtības tiek svītrots 56., 57., 58., 59. un 60.darba kārtības jautājums.

Godātie kolēģi! Līdz sēdes beigām ir piecas minūtes. Nākamais darba kārtības jautājums mums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””, otrais lasījums. Bet vai mēs to paspēsim? (Starpsauciens: “Nepaspēsim.”)

Priekšlikums ir šodien darbu tātad pārtraukt. Pirms reģistrācijas vēl lūdz vārdu Antons Seiksts paziņojumam. Lūdzu, Seiksta kungs!

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Rītdienas darba kārtībā ir jautājums par Saeimas komisijas izveidošanu Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības izvērtēšanai. Atbildīgā komisija ir saņēmusi Nacionālās radio un televīzijas padomes informāciju par daudziem ļoti būtiskiem jautājumiem. Es uzskatīju par nepieciešamu šo informāciju darīt zināmu deputātiem. Līdz ar to, neiespaidojot kāda deputāta brīvu gribu, es uzskatīju par nepieciešamu, ka deputāti zina Nacionālās radio un televīzijas padomes nostāju atsevišķos kardinālos jautājumos. Vēl jo vairāk, ka viņiem ir liegta iespēja aizstāvēt publiski savu nostāju Kārtības ruļļa paredzētā kārtībā. Šo informāciju es esmu adresējis frakciju vadītājiem, neiespaidojot cilvēku domas vai nostāju. Es ļoti lūdzu vienkārši frakciju vadītājus iepazīstināt savus deputātus ar šo informāciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Seiksta kungs! Vairāk paziņojumus sniegt neviens nevēlas? Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Ceru, ka to izdarīs visi un katrs tikai par sevi. Lūdzu rezultātu! 93 deputāti zālē. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Godātie kolēģi! Pirms rezultātu nolasīšanas gribu jums pateikt, ka rīt pulksten 9 mēs turpinām 28.oktobrī iesākto Saeimas ārkārtas plenārsēdi un izskatīsim trešajā lasījumā Obligātā militārā dienesta likumu. Gribu atgādināt, ka par šo likumu divās dienās deputāti jau ir runājuši 276 reizes.

Lūdzu, Kušneres kundze!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre). Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Edgars Bāns, Pēteris Keišs, Aleksandrs Kiršteins (ir zālē), Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ivars Jānis Ķezbers, Andris Tomašūns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! 1996.gada 6.novembra plenārsēdi paziņoju par slēgtu.

28. oktobra ārkārtas sēde

7. novembrī

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr. 183., 186., 187., 188.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu, ieņemsim vietas sēžu zālē. Turpināsim, cienījamie kolēģi, apspriest jautājumu, kurš tika iekļauts 1996.gada 28.oktobra Latvijas Republikas Saeimas ārkārtas sēdes darba kārtībā, — “Valsts obligātā militārā dienesta likums”, trešais lasījums. Atgādinu, cienījamie kolēģi, ka deputāti divās dienās par šo jautājumu ir uzstājušies 267 reizes, ir izskatīti 42 panti. Šodien turpinām izskatīt likumprojekta 43.pantu, un debatēs bija pieteicies Valdis Kristovskis, frakcija “Latvijas ceļš”. Atvainojos, Kristovska kungs jau ir runājis par šo jautājumu. Bija pieteicies debatēs Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Vai Dobeļa kungs uztur prasību debatēs runāt? Lūdzu, (No zāles deputāts J. Dobelis: “Par ko man jārunā?”) Dobeļa kungs, par ko jums jārunā, tas acīmredzot būtu jums jāzina. Saskaņā ar mūsu reglamentu mums ir piecas minūtes pirmo reizi... trīs minūtes pirmo reizi un viena minūte otro reizi.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Paldies, Čepāņa kungs, es atcerējos, par ko man jārunā. Tātad, cienītie kolēģi, mēs tūlīt balsosim acīmredzot, un šajā sakarībā es tikai vēl vienu reizi gribēju atgādināt to, ka vai mēs balsosim par vienu deklaratīvu punktu, par kaut kādu lētu, tukšu solījumu, kurš nedarbosies ne 1997.gadā un visticamāk arī ne 1998.gadā. Tātad par kaut kādu ideju, kurai valsts budžetā nav absolūti nekāda seguma. Tātad mēs gribēsim izlikties labi un vienkārši kaut ko tukšu sasolīsim. Vai arī mēs balsosim par to, kas notiks tiešām reāli, jo tomēr šis likums ir domāts kā pragmatisks dokuments šodienas armijas problēmas sakārtošanai, un nevajadzētu vienlaikus šādā dokumentā iekļaut dažādus lētus solījumus. Tieši tāpēc es gribētu uzsvērt to, un ar savu balsojumu mēs, protams, varam parādīt savu nostāju, ko tad mēs galu galā šodien Latvijā gribam. Vai mēs gribam iezīmēt skaidru ceļu uz to, par ko veidosies mūsu armija un kādas būs mūsu godīgas, lietišķas attiecības ar mūsu armiju, vai mēs tomēr par katru cenu turpināsim nodarboties ar lētiem solījumiem. Un tādā gadījumā mēs ieliksim atkal pamatu tam, lai mūsu armijā aiz dažādiem iemesliem nokļūtu gadījuma cilvēki. Vai tad jums jau nepietiek ar nopietnu mācību spēku protestiem sakarā ar to, ka mēs sasolījām tik un tik vietu ārpus kārtas augstskolās. Ar to mums nepietiek? Tagad mēs sasolīsim tik un tik māju par kaut kādu miglainu kredītu, par ko mums nevienam nav nekādas konkrētas informācijas un kurš budžetā vispār nav paredzēts. Protams, katrs balsos, kā viņš gribēs, bet es tomēr aicinātu nebalsot par šādu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka armija ir neatņemama sastāvdaļa, visas mūsu dzīves un mūsu tautas neatņemama sastāvdaļa, tā ka vispirms vajag nokārtot un sakārtot to, kas mums ir, un vajag būt naudai, lai realizētu dzīvē to, ko mēs te lemjam. Cik es zinu Elizabetes un Krišjāņa Valdemāra stūra mājā šodien apmēram ir gandrīz tikpat daudz komandējošā sastāva, cik bija padomju laikā, kad Piebaltijas kara apgabalā bija divas armijas, šodien mums nav pilna divīzija, ja tā teiktu. Un tomēr tā stūra māja ir gandrīz pilna, tātad te ir viens moments.

Otrs moments, teiksim, kaut vai tā ieroču pirkšana, ko mēs esam izdarījuši un kam nav kalibra. Es domāju — te varētu labot kļūdu tā, ka gatavot patronas pašiem un šaut ar skrotīm uzreiz, būs trāpīšanas koeficients daudz lielāks un arī ieroči būs, tā sakot, izmantojami. Un nākošo partiju ieroču varētu iegādāties vecās kramenīcas par puscenu, kas šodien visā Eiropā, ja mums tā strādā mūsu intendanti un mūsu sagādnieki armijā. Es domāju, ka vispirms ir vajadzīga nauda, atkal atkārtoju, un nevajag naudu tērēt pa velti, un es domāju, ka mums šodien neviens neuzbrūk un nedomā uzbrukt, un nav liela vajadzība armiju palielināt nez līdz kādiem apmēriem.

Un trešais. Mums ir jāpadomā, un es domāju, ka Krastiņa kungs arī pēc 20 gadiem būs ministrs, un es nevaru saprast, ko viņš iesauks armijā pēc 20 gadiem, kad šodien dzimstība... mirstība pārsniedz dzimstību divas reizes. Es domāju, ka tad mums ar Grinovska kungu un tādiem spēka mitriķiem kā Guntars... Guntars... un citi, varēs iesaukt armijā. Es domāju, ka mums jāsakārto vispār ekonomika un vispār dzīves līmenis, un tad tikai varēsim domāt un gudrot par armiju un tā tālāk. Un par kredītiem, tas ir katra ziņā, un lai balso, kā vien viņš grib. Es neredzu vajadzības ne kredītu došanai, ne arī to noņemšanai, ja mums ir tāda nauda — varam dot, ja mums nav — tad nav ko par tādām lietām balsot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte) Godātie kolēģi! Godātais Valsts prezidenta kungs! Es jums gribu atgādināt, par ko mums būs jābalso, un es gribu aicināt deputātus balsot par Aizsardzības ministrijas iesniegto priekšlikumu — izslēgt 43.pantu no dotā likumprojekta. Mēs jau pagājušā sēdē aizrunājāmies tik tālu, ka šo kredītu, ko saņems ļoti reāli divdesmitgadīgs jauneklis, pielīdzinājām Latvijas Republikas 20.gados izsniegtajiem kredītiem jaunsaimniekiem, teikdami, redz, kā viņi atdeva, un redz, kā viņi uzplauka... Man liekas, ka, nonākot šādā absurdā Saeimā, mēs vairs nesaprotam, kas vispār notiek valstī — kam tiek dots kredīts, uz kāda mehānisma pamata un kāpēc, jo jaunsaimniekam ir zeme ķīlā, ko ielikt, un viņš saņēma tikai mērķa kredītus un nesaņēma nākamo naudu ,kamēr nebija izpildījis pirmo. Šajā gadījumā es tiem, kas tik ļoti grib atbalstīt tos jaunekļus, kas godprātīgi izpildīs savu pienākumu pret valsti, liktu priekšā padomāt par citu jautājumu, ja tik ļoti gribas materiāli par tiem 12 mēnešiem pateikt paldies, ka viņš ir pildījis to, kas viņam pienākas, tad vajadzēja domāt par to, ka nākamajā gadā iesniegt labojumu šajā likumprojektā, 1998.gada budžetā paredzēt un ļaut šiem jauniešiem saņemt kredītu, lai studētu tajās augstskolās, kurās vairs nav bezmaksas grupu. Sākot ar Medicīnas institūtu un turpinot ar Juridisko fakultāti, ko ļoti labi šeit sēdošie Universitātes juristi profesori zina, ka Juridiskajā fakultātē bezmaksas vietas sarūk arvien straujāk un straujāk. Ja grib kāds jaunam cilvēkam palīdzēt, tad ļaujiet viņam iegūt līdzekļus, lai viņš iegūtu izglītību un profesiju, lai varētu sevi nostiprināt dzīvē. Bet šādā veidā piesolīta nauda, es jums vēlreiz saku, vispirms to, ko teica Dobeļa kungs, tā ir tukša skaņa. Otrkārt, budžetā šāda nauda nav paredzēta, treškārt, tā ir jauna ierēdņu armijas radīšana, lai tie kontrolētu, pārbaudītu un to naudu piedzītu. Līdz ar to mēs darbojamies pilnīgi pretēji tiem principiem, pēc kādiem gribam veidot Latvijas valsti. Un tāpēc es vēlreiz lieku priekšā pārdomāt par šo iespēju nākamā gadā 1998.gada budžetā iestrādāt jautājumu par izglītības finansēšanu šiem jaunekļiem, kā tas būtu iespējams, bet šobrīd šo pantu no likumprojekta svītrot kā pilnīgi neatbilstošu valsts reālai ekonomiskai situācijai.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka vēl neesat visi varbūt tā īsti iejutušies trešās dienas apspriešanā par šo likumprojektu. Staša kungs arī, nu, viņu, protams, neinteresē Latvijas armija, tas ir skaidrs. Viņš ar savu bijušo kolhozu droši vien labprāt pievienotos Krievijai tur pavisam tuvumā. Šī nostādne mums ir sen jau skaidra. Bet es vēlreiz atgādināšu skaitļus. Es sacīju, tā provizoriski rēķinot, ka šī panta neizslēgšana un ielikšana likumprojektā mums izmaksātu gadā ap 50 miljonu. Aizsardzības ministrs Krastiņa kungs pavisam pieticīgi aprēķināja un, vienalga, sanāca 16 miljoni, tad padomājiet, ko mēs darām. Ko mēs darām, dāvinot... dāvinot, es vēlreiz atgādinu, grasoties dāvināt šiem jauniešiem, kuri nodienēs 12 mēnešus, šos miljonus no ļoti, ļoti nabadzīgā budžeta, jo tas var pienākt ļoti drīz, taču jauniešus sauks armijā, viņi nodienēs 12 mēnešus un šo neatmaksājamo, faktiski, kredītu saņems. Un saņems noteikti un ņems noteikti. Tad vēlreiz aicinu jūs patiešām ieskatīties, padomāt un izslēgt šo pantu, kā piedāvā Aizsardzības ministrija. Paldies, cienījamie kolēģi!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, es lūdzu jūs pašus atcerēties, kuro reizi par kuru pantu katrs no jums runā, un lūdzu nepārkāpt reglamentu, man nupat protestēja, ka Tabūna kungs runā otro reizi un viņam ir iedotas trīs minūtes. Es to nezināju. (No zāles deputāts P. Tabūns: “Vairāk tā nebūs...”) Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāte. Cik jums, Kuprijanovas kundze, pēc reglamenta — vai trīs vai viena.

L.Kuprijanova (DPS). Noteikti trīs! Man Tabūna kungs iedvesmoja atnākt parunāt tieši par šo pantu. Es patiešām tā domāju. Pirmkārt, es gribētu kliedēt visas tās bažas, kas ir dažiem deputātiem par nākamā gada budžeta finansējumu. Es gribētu jums atgādināt, ka mums ir vēl nedēļa, lai iesniegtu priekšlikumus, ka nākamā gada budžets vēl nav pieņemts, un tādēļ oponēt par to, ka šie līdzekļi nav paredzēti, es domāju — viss ir mūsu rokās.

Otrkārt, es gribētu teikt, ka neviens, es domāju šobrīd, ne Tabūna kungs, pie visas manas mīlestības pret šo cilvēku, par cik viņš vienmēr ir atbalstījis sociālos jautājumus, ne Krastiņa kungs kā acīmredzot ļoti labs mūsu aizsardzības ministrs nevar konkrēti nosaukt ciparus. Un es gribētu jūs aicināt noteikti atbalstīt šo priekšlikumu, jo būtībā, jūs saprotiet, mēs ar to veidosim to mūsu jauno paaudzi. Viņi varēs, atnākot no armijas, godīgi, godīgi taisīt, celt sev māju, apprecēties, audzināt pēc tam bērnus. Jo jūs saprotat, mēs šobrīd daram tikai vienu — mēs nemitīgi atņemam un tajā pašā laikā aģitējam, aģitējam par mīlestību, par atbildību pret šo valsti. Es domāju, ka ne jau visi ņems tos kredītus, kredīti mūsu valstī ir izšiverēti arī galīgi citiem mērķiem, ir jautājums par to kontroli, un nekādā gadījumā nevajadzētu, jo nav jau runa tikai par to, ka mēs pateiksim paldies šiem cilvēkiem. Mēs veidosim normālu bāzi mūsu jaunajai paaudzei, lai viņi patiešām, arī bērnus dzemdējot, audzinot viņus mīlestībā, uzticībā un cienībā pret to mūsu valsti. Vai tad mēs patiešām arī šo paaudzi tagad galīgi gribam nogremdēt un pataisīt zināmā mērā par mums līdzīgiem? Ka mēs plēšamies par sīkumiem un neredzam, ka mums lielais iet garām. Tāpat ar šiem kredītiem. Domāju, tas ir tikai kontroles jautājums, un es vēlreiz atkārtoju, ka šobrīd runāt par 1997. gada budžetu nebūtu korekti. Mums ir iesniegts 21 likumprojekts, kas ir jau iestrādāts budžetā, bet nav Saeimā pieņemts. Kādēļ mēs nevarētu piedāvāt valdībai 22.?

Sēdes vadītājs. Trīs minūtes ir pagājušas, Kuprijanovas kundze.

L.Kuprijanova. Tādēļ, kungi un dāmas, cienītie kolēģi, es jūs lūdzu atbalstīt priekšlikumu un noraidīt Aizsardzības ministrijas priekšlikumu — izslēgt šo pantu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš, Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības, Latgales demokrātiskās partijas frakcija.

P.Putniņš (LZS, KDS, LDP). Augsti godātais Valsts prezidenta kungs, godātais Saeimas vadītāj, godātie kolēģi! Šis piegājiens, ko Aizsardzības un iekšlietu komisija mums piedāvā, ir visnotaļ atbalstāms tādā nozīmē, ka, lūk, tam jaunajam cilvēkam, kas to gadu atdevis valstij, valsts bruņotajiem spēkiem, valsts pasaka paldies, un nevis šis ačgārnais piegājiens, ka, lūk, tāpēc, ka tu esi ieguvis izglītību ar valsts palīdzību, tev nav jāiet aizsargāt šī valsts. Un, lūk, balstot Kreituses kundzes domu par to, ka, lūk, tiek kreditēts šis jaunais cilvēks izglītošanas iegūšanā pēc atgriešanās no armijas, es tomēr gribu arī balstīt šo domu, ka, ja tas cilvēks neies mācīties, tad valsts viņam nāk pretī un, kā šeit rakstīts, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, garantē šo kredītu vai mājas būvniecībai, vai kam citam. Es gribu uzsvērt šo punktu: Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ja budžetā nebūs šīs naudas tik daudz, cik vajadzīgs, tad Ministru kabinets noteiks mazāku naudu vai pat ļoti mazu naudu, bet kaut kas tur būs. Svarīga ir šī attieksme un šis piegājiens — dziļi pareizais, dziļi motivētais, dziļi mūsu kopīgo lietu — valsts aizsardzības un vispār valsts, tātad patriotisma — veicinošais piegājiens. Un tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs... Māris Vītols, Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības, un Latgales demokrātiskās partijas deputāts. Lūdzu! Viņš vēlas runāt kā Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātie kolēģi, cienījamais sēdes vadītāj, godātais prezidenta kungs! Šeit ir runa, kurai mums tiešām vajadzētu pieiet no analītiskās puses ar skaitļiem, ar analīzi, ar pamatojumu, un es gribu teikt, ka mūsu valdība jau ir pagātnē garantējusi kredītus, ir garantējusi aizdevumus, kuru atmaksa... kuru neatmaksas gadījumā šis slogs pāriet uz mūsu nodokļu maksātājiem valsts budžetā.

Es gribu runāt konkrēti par G—24 kredītiem, kurus arī ir garantējusi valsts, un šis garantētais kredīts tika izsniegts juridiskām personām, kurām tomēr bija kaut kāds zināms statūtkapitāls, kuras veica uzņēmējdarbību, un mēs šobrīd zinām, ka situācija ir tāda, ka vairāk nekā 60 procentos gadījumu šī nauda mums būs jāatmaksā no valsts budžeta, tātad no visu nodokļu maksātāju kabatām.

Šeit šajā gadījumā bija runa par kaut kādiem noteiktiem kritērijiem, par biznesa plāniem, par uzņēmējdarbības veikšanu, par statūtkapitālu. Konkrētajā priekšlikumā šādi kritēriji ietverti nav. Šeit nav izvirzīti kritēriji kredītnodrošinājumam. Un bankas ir tieši tās, kuras nelabprāt šodien izsniedz kredītus, aizdevumus dzīvokļu vai dzīvojamās mājas iegādei uz tā pamata, ka šāds kredīts un aizdevums nav pienācīgi nodrošināts. Tur, kur tas notiek šodien, tur, kur fiziskām personām šādus aizdevumus bankas izsniedz, tur tiek prasīts pusotrkārtīgs, pat dubultīgs nodrošinājums, lai viņi šādus aizdevumus izsniegtu.

Runājot par šiem skaitļiem, kas jau tika nosaukti. Šie skaitļi ir precīzi aprēķināti, rēķinot, ka trešā daļa varētu būt no tiem, kas ir atvaļinājušies no dienesta, pretendēt uz šiem kredītiem, tātad trešā daļa, un šī pamatsumma jeb pamataizdevums, kura atmaksa būtu jāgarantē no kredīta... no valsts budžeta, sastādītu 15,68 miljonus latu plus vēl aptuveni 4 miljonus latu procentu atmaksai. Tātad šī kopējā summa ir turpat tuvu 20 miljoniem, kas ir jāgarantē kā atmaksa no valsts budžeta. Mēs varam pieņemt, ka ne jau visa šī summa būs jāatmaksā no valsts budžeta katru gadu, bet, ja mums nav izvirzīti noteikti kritēriji, ja mēs zinām, ka tikai retais spēs šo kredītu atdot, ka tikai retais spēs atmaksāt šo kredītu, tad mums ir jārēķinās, ka lielākā daļa diemžēl šajā ekonomiskajā situācijā šī nauda mums būs jāatdod no valsts budžeta. Un mums ir jārēķinās arī ar to, ka neviena no ārzemju bankām...

Sēdes vadītājs. Trīs minūtes ir pagājušas, Vītola kungs.

M.Vītols. Jā... Ja man ir iespēja runāt šīs trīs minūtes, tad es vairs nevaru šeit neko pateikt, es aicinu Finansu ministrijas vārdā neatbalstīt šo priekšlikumu un atbalstīt Aizsardzības ministrijas priekšlikumu, kurš paredz svītrot šo panta punktu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Otro reizi. Viena minūte.

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Valsts prezidenta kungs, Prezidij, kolēģi! Es runāju otru reizi tādēļ, ka mums šis jautājums ir dziļi svarīgs, un man ir ļoti nepatīkami, ka no šīs te zināmā mērā svētās tribīnes viens otrs vēsturnieks mēģina atgādināt, ka, lūk, jaunsaimniekiem bija ko ielikt ķīlā. Jaunsaimnieks zemi izpirka un tad, kad viņš saņēma šos kredītus, viņam īpašuma vispār nebija. Te ir runa par divdesmitajiem gadiem. Tas ir pirmkārt.

Mēs šeit runājam un katram vajadzētu izlasīt šo pantu, mēs šeit runājam ne par situāciju, kura veidosies 1997. gadā. Mēs šeit runājam par situāciju, kura veidosies pēc tam, kad būs pabeidzis aktīvo dienestu. Mēs sakām, ka šis jauneklis, šis nepieredzējušais, viņš izpostīs, mēs velkam paralēles ar G—24. Nevajadzētu būt tik nekorektiem. Mēs runājam par cilvēkiem, kuriem mēs...

Sēdes vadītājs. Kaksīša kungs, viena minūte ir pagājusi.

J.Kaksītis. ... kuriem mēs uzticēsim ieročus un Dzimtenes aizsardzību. Tādēļ būsim korekti pret tiem, kurus mēs sakām par savas.... kurus mēs saucam par savas Dzimtenes aizsargātājiem, bet tūlīt a priori domājam, ka viņi neatdos naudu.

Sēdes vadītājs. Es ļoti lūdzu ievērot deputātus reglamentu. Mēs paši par to esam balsojuši, un, manuprāt, daudzkārt veltīgi zaudējam laiku. Juris Sinka, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

J.Sinka (TB). Paldies, priekšsēža kungs, dāmas un kungi. Te jau daži runātāji izteica vienu otru lietu, ko es biju domājis teikt, un proti, ka 20 gadu vecumā jauneklim vēl ir jāmācās, 12 mēneši ir viņa pienākums pret savu tautu, tēvzemi un nevis kaut kāds devums, par ko tad nu viņam nākas automātiski kompensācija kā kādam algotnim. Uz 12 mēnešiem — tas ir viņa svēts pienākums kalpot savai tēvzemei. Bet, protams, ja valsts varētu atļauties, tad 20 gadu vecumā, jo 12 mēnešu laikā viņš nav varējis izmantot armijas laiku sagatavoties amatam, viņam varētu palīdzēt apgūt profesiju vai nu Universitātes līmenī, vai arodbiedrības līmenī... arodskolas līmenī, jebkurā citā līmenī, tur varbūt tas atbalsts varētu nākt, lai viņš varētu sagatavoties savai arī personīgajai dzīvei, proti, laulībai un bērnu uzturēšanai un arī savas mājas iekārtošanai. Apkraut divdesmitgadīgu ar hipotēku, ko viņš nevar nest un atmaksāt, un te jau skaitļus Vītola kungs minēja no Finansu ministrijas puses, tas gandrīz ir negodīgi. Ja viņš armiju pataisa par savu karjeru, tā ir cita lieta. Tur armijas... kā daudzās zemēs armijas cilvēkiem, viņu ģimenēm dod finansiālus un arī tādus atbalstus dzīvokļu un māju veidā. Bet tad jau viņš ir kļuvis par profesionāli armijā, un tur tad mēs varam vilināt, ja grib lietot tādu izteicienu, jaunus cilvēkus palikt armijā ar šādiem atbalstiem. Bet vienam divdesmitgadīgam uzlikt šo nastu, ko viņš nespēj nest, ir pat netaisni. Tā ka es tiešām šo utopisko piedāvājumu noraidu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Aivars Kreituss, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais Valsts prezidenta kungs, cienījamie deputāti! Es esmu pārsteigts dzirdot visus šos priekšlikumus par došanu. Vispirms tie izskan, lielākā daļa, pilnīgi neprofesionāli runājot par to, kas budžetā ir un kas budžetā nav un kādā veidā no budžeta kas ir jāatmaksā. Šeit jau iepriekš tiek runāts par to, ka budžetā ir jāiedala kaut kāda noteikta summa un iznāk, ka tā ir tātad pēc tam jāsadala, protams, ar valsts garantijām un ja to budžetā iedalītu, kādā veidā tiek sadalīts, tad skaidrs, ka nevienam tā atpakaļ vispār nav jāatdod. Tā atpakaļ nav jāatdod. Tas, kas šeit tiek runāts, tā ir runa par dāvanu pasniegšanu ar valsts garantijām, pie tam Vītola kungs nosauca, kāda tā summa ir, aptuveni vien ņemot, bet es domāju, ka praksē, ja tādu lietu nobalsotu, tad nu gan ne tikai 1/3 ņemtu šādu kredītu. Šādu kredītu ņemtu 100 procenti. Ja viens procents neņemtu, tikai viens cilvēks neņemtu, tad tas nebūtu īsti vesels. Ja dod lielu naudu par to, ka tu vari dzīvokli pirkt, un tev dod viņu tāpat, tad, ja kāds to neņem, pie tam iepriekš pasakot, ka nebūs jādod atpakaļ, tad tas cilvēks ir slims. Tātad ņems un droši visus 100 procentus, ja ņems, un sareizināsim Vītola kunga nosauktos 15,7 miljonus ar trīs uzreiz, un paskatīsimies, ka tas ir gandrīz 50 miljonu valsts budžetā, un tad es nesaprotu vispār, par ko šeit ir runa. Kā var būt runa par tādu kaut kāda veida apdāvināšanu, tāds sociālisms nebija pat sociālisma gados, nerunājot par to, ka tagad mēs runājam, ka visiem ir jāstrādā un konkrēti jāzina, ko viņi dara un kā viņi dara. Un naudu dod komercbankas pēc tam, kad ir šīs garantijas. Šeit runātāji nesaprot, viena daļa, kādā veidā šī nauda tiek dota. Paldies par uzmanību! Es aicinu, protams, balsot pret šādu absurdu priekšlikumu, jo viņš, vienalga, dzīvē nav īstenojams.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk debatēs pieteikušos nav. Komisijas vārdā, Druvas kungs, jūs vēlaties ko piebilst? Lūdzu!

K.J.Druva. Augsti godātais Valsts prezident! Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man šķiet, vajadzētu vēlreiz padomāt par šo pantu. Ja mēs visi ieklausījāmies, kā Lamberga kungs definēja, kā šīs pants darbojas praksē. Gan vairāki no mums ir redzējuši, ka tiešām tas darbojas, un kā tas darbojas gan jaunā cilvēka labad, gan arī valsts labad. Tajā pašā laikā Stikuta kungs jums pēdējā sēdē pastāstīja, kā tas ekonomiski varētu darboties šeit, Latvijā. Un šodien mēs uzklausījām mūsu Paulu Putniņu, un viņš mums pastāstīja, kādai attieksmei būtu jābūt pret mūsu jaunajiem cilvēkiem. Man šķiet, ka šeit ir viena norma, kas ir tik tiešām tālredzīga, un mums ir iespēja šobrīd kaut ko labu darīt ne vien tikai priekš jauniešiem, kas uzņemsies aizstāvēt šo valsti, bet arī mūsu pašu valsts labā vispār, gan ekonomiski, gan citos veidos. Es lūdzu deputātus atbalstīt šo komisijas pieņemto normu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas priekšlikumu — izslēgt likumprojekta 43.pantu. Lūdzu deputātus balsot! (Starpsauciens no zāles: “Par.”) Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 20, atturas — 11. Priekšlikums ir pieņemts. Līdz ar to deputāta Kristovska balsojums vairs nav uzturams spēkā. Lūdzu tālāk, Druvas kungs!

K.J.Druva. Nākamais — 64.pantā ir Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas piedāvātais grozījums — izslēgt panta trešo, ceturto, piekto un sesto daļu. Aizsardzības un iekšlietu komisija šo piedāvāto grozījumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Runās Māris Vītols, Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu, Vītola kungs!

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs). Šeit ir vairākas lietas, kuras es vēlos komentēt no Finansu ministrijas kompetences viedokļa. Vispirms 44.panta pirmajā daļā nav noteikts konkrēti, no kādiem valsts budžeta līdzekļiem tiks apdrošināta personu dzīvība un veselība. Līdz ar to 44.panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteiktajai papildus pensijai, kurai piešķir papildus otrajā daļā minētās pensijas, nav skaidrs finansēšanas avots. Valstī visi pensiju veidi ir noteikti likumā “Par valsts pensijām”. Šajā likumā nav paredzētas šādas pensijas, un līdz ar to pašreiz tās nevar būt iekļautas valsts speciālajā, sociālajā apdrošināšanas budžetā.

Tāpat arī 44.pantā astotajā daļā noteiktajiem vienreizējiem pabalstiem nav norādīts finansēšanas avots. Pašreiz Aizsardzības ministrijas ierindas un komandējošā sastāva personu valsts obligāto apdrošināšanu reglamentē Ministru padomes 1993.gada 18.janvāra lēmums, kurā šie jautājumi ir reglamentēti. Un saskaņā ar šo lēmumu Aizsardzības ministrijai šim mērķim aprēķinātā summa 1997.gada budžetā ir 34 204 lati, kas nevar nodrošināt likumprojekta 44.panta ceturtajā un astotajā daļā paredzētās summas. Uz šeit nosaukto faktu un skaitļu pamata es aicinu jūs atbalstīt Aizsardzības ministrijas priekšlikumu — izslēgt no 44.panta trešo, ceturto, piekto un sesto daļu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Oskars Grīgs, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

O.Grīgs (TB). Cienījamais prezident! Cienījamais sēdes vadītāj! Es ļoti atvainojos, bet es iepriekšējo balsojumu par 43.pantu grozu, un tas būtu “pret” 43. panta izslēgšanu. (Starpsauciens no zāles: “Vajag formulēt precīzi!”)

Sēdes vadītājs. Mēs to pieņemam zināšanai. Paldies!

O.Grīgs. Jūsu formulējums, manuprāt, nebija visai precīzs, un daudzi mani kolēģi kļūdījās. Tā kā es pat gribu lūgt atgriezties pie pārbalsošanas par 43.pantu — par Aizsardzības ministrijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tas nav iespējams, Grīga kungs! Likums to nepieļauj. Lūdzu, vai vēl kāds vēlas runāt par 44.pantu. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kungi! Es domāju, ka šajā gadījumā tieši Vītola kungu nevarētu atbalstīt, jo es nedomāju, ka, ja Vītola kungs tagad pastāstītu, kā viņš saka, ka nedrīkst to darīt. Viņš varētu pastāstīt, cik pagājušajā gadā armijā bijuši tie traumatisma gadījumi, kuriem tātad būs vajadzīgas tās pensijas, kas šajā gadījumā tiek garantētas. Es domāju un ceru, ka Latvijas armijā, vismaz pagaidām, miera apstākļos ir pietiekami zems traumatisms, vai nu nošaujas, vai arī, teiksim, nav tādas smagas traumas. Es domāju, ka augstākais pieci cilvēki varbūt kļūst tādā līmenī. Tādēļ labāk, ja jau Vītola kungs apelē, lai viņš apelē ar konkrētiem faktiem par pagājušo gadu, cik cilvēku ir dabūjuši invaliditāti pēc armijas, nevis vienkārši tikai deklaratīvi — nē, nē. Un no tā mēs tad arī varētu spriest, cik tad tās naudas ir vajadzīgs. Varbūt patiešām izrādās, ka visi, kas aiziet Latvijas armijā, pēc tam paliek par kropļiem un prasīs pensijas.

Bet šajā gadījumā es domāju, ka Vītola kungs nodarbojas ar demagoģiju. Tādēļ arī es šajā gadījumā nevaru atbalstīt Aizsardzības ministriju, jo, cik es klausījos Krastiņa kungu, tad mūsu armija ir gandrīz vai kā atpūtas māja. Viss ir kārtībā, viss ir labi. Gan prezidenta kungs risināja, gan arī “Tēvzemes” vīri brauca, un nav ne “ģedovščinas”, nekādas problēmas vairs neeksistē, un tādēļ šis pants ir pilnīgi normāls, un tas būtu kaut kādā nelaimes gadījumā, un tādēļ es personīgi šajā gadījumā, ja Vītola kungs nedos argumentēti, cik par pagājušo gadu būtu pensijas jāuzskaita, es nevaru atbalstīt Vītola kunga viedokli.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

L.Kuprijanova (DPS). Cienījamie kolēģi, es gribu, pirmkārt, pievērst jūsu uzmanību, ka šeit ir divi Aizsardzības ministrijas priekšlikumi. Tas ir zīmīgs rādītājs. Es domāju, ka pati Aizsardzības ministrija saprot, ka, ja pieņem viņu pirmo priekšlikumu, tad es uzskatu, ka tā ir ņirgāšanās principā par šo pantu. Tad mēs varētu ierakstīt, ka šiem cilvēkiem vispār nekas nepienākas. Jo tad paliek divi punkti, kas, jūs man piedodiet, ir likumā “Par valsts pensijām”, un tad ir vienalga, vai armijā tas cilvēks tiek sakropļots, vai viņš ir, jūs man piedodiet, dzērumā salauzis kāju. Un tad ir ņirgāšanās. Tad patiešām būtu jāsvītro šis pants un jādeklarē, ka mēs neko negarantēsim vispār. Bet es saprotu, ka Aizsardzības ministrija un attiecīgi acīmredzot kabinets to apzinās, tādēļ ir parādījies otrs priekšlikums, par kuru mēs varētu arī šeit debatēt. Kur ir ieraksts, ka šie noteikumi 44.pantā attiecas uz miera periodu? Es ceru, ka mums tas kara periods nekad neiestāsies, un tur mēs varētu atklāt debates par tādām garantijām, ka būtībā visa valsts, teiksim, atrodas ekstremālā situācijā.

Es jau nerunāšu par to, ka šis nav izgudrojums no “griestiem”, būtībā tās ir tās pašas garantijas, tikai, protams, formulētas sakarā ar valsts likumiem, kas ir piešķirtas mūsu Baltijas bataljonam. Es gribu jums paskaidrot vismaz savu pozīciju. Baltijas bataljonā cilvēki iet brīvprātīgi.Viņiem arī maksā par to valsts lielas algas un arī piešķir lielas garantijas. Vai tad patiešām mēs armijā, ko mēs uzliekam par obligātu, vispār vairs neko viņiem negarantēsim? Likumā “Par pensijām” ir paredzēta apdrošināšana. Tas ir pielīdzinātais periods. Es ceru, ka arī šie likuma panti par papildu invaliditātes naudām tomēr stimulēs to, ka armijā virsnieki arī sekos šim procesam. Un arī Aizsardzības ministrija un Ministru kabinets. Un arī mūsu cienījamais prezidenta kungs, kas ir virspavēlnieks. Nu tad nevajag taisīt tos invalīdus un nevajag maksāt to naudu viņiem! Bet es jūs aicinu kategoriski noraidīt šo pirmo Aizsardzības ministrijas priekšlikumu, jo tā, jūs man piedodiet, ir patiešām klaja ņirgāšanās. Jūs izlasiet, un tad mēs varētu debatēt par to otru priekšlikumu, par to kara periodu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk pieteikušos nav par šo pantu... Andris Līgotnis, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātie deputāti! Šeit zināmā mērā ir divi konkurējoši priekšlikumi. Un, lai nebūtu tāda problēma, Aizsardzības ministrija otru priekšlikumu noņem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vairāk pieteikušos nav. Imants Liepa, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

I.Liepa (TKL). Godātais Valsts prezident! Godātais Saeimas vadītāj! Cienījamie kolēģi! Teikšu uzreiz, ka iepriekšējā balsojumā es balsoju par Aizsardzības ministrijas priekšlikumu. Proti, noraidīt tās privilēģijas, ka katram 12 mēnešus nodienējušam jauneklim piešķir valsts garantētu kredītu. Iepriekšminēto apsvērumu dēļ. Taču šajā gadījumā, es nekādi nevaru pievienoties Aizsardzības ministrijas priekšlikumam — izslēgt trešo, ceturto, piekto un sesto daļu. Ja reiz jaunie cilvēki ir aizgājuši dienēt, un, godprātīgi dienot, neatkarīgi no viņu gribas tiek sakropļoti vai kaut kā citādi nokļūst invalīda statusā, un tādā gadījumā valstij novērsties no viņiem, tas ir amoralitātes augstākais gadījums, kādu vispār var iedomāties. Lai arī cik smaga ir pašreizējā situācija armijā, es ļoti, ļoti ceru un esmu pārliecināts, ka pienāks diena, kad to sakārtos un kad šādi nelaimes gadījumi būs tikai atsevišķi gadījumi, un tad valstij novērsties no šiem atsevišķajiem gadījumiem — atkārtoju vēlreiz — tas ir amoralitātes augstākais līmenis, ko mēs te varam iedomāties. Tādēļ es aicinu nekādā gadījumā neatbalstīt šo Aizsardzības ministrijas priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Valdis Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš”.

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamie kolēģi! Protams, mums pret šo likumu un pret tiem cilvēkiem, kuriem jāiet obligātajā militārajā dienestā, ir acīmredzot dažāda attieksme, un visi iepriekšējie panti, kuri saņēma tādu vai citu vērtējumu, arī bija daļa par jautājumu, kā mēs attiecamies pret cilvēkiem, kuriem uzliekam šo pienākumu. Manā uztverē šo 44.pantu, faktiski ir pienākums šādā redakcijā, kāds viņš ir komisijas redakcijā, kāds viņš ir bijis jau otrajā redakcijā, pieņemt, mums ir pienākums to atbalstīt. Jo, es domāju, citāds mēs nevaram veidot cilvēkā, kurš veic šo obligāto pienākumu, nevaram veidot kaut kādu uzticību šai valstij. Jo es domāju, ka obligātais militārais dienests noteikti ir pietiekami bīstams. Kaut vai tiem dažiem cilvēkiem, kuri cieš, kuri zaudē veselību, kuri pēc tam visu dzīvi ir spiesti ar šo sāpi, ar šo kaiti pavadīt un visā savā dzīvē ar to būt kopā, es domāju, ka viņiem ir ārkārtīgi svarīgi nākt pretī. Mums ir jāparedz šādas situācijas, lai arī cik bēdīgas tās nebūtu. Un tāpēc es jūs tomēr aicinātu 44.pantu paturēt pilnā sastāvā un neatbalstīt Aizsardzības ministrijas priekšlikumus. Es esmu pret šiem priekšlikumiem, kurus izvirza Aizsardzības ministrija. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Jūs dzirdējāt, cik strikti es esmu iestājies sakarā ar dienestu, ar jauniešu dienēšanu armijā par šīm iepriekšējā pantā paredzētajām, vai kad tika gribēts dot privilēģijas. Bet pavisam citādi es domāju, ja runājam par šo pantu. Jā, patiešām, es arī nepiekrītu šoreiz Aizsardzības ministrijas priekšlikumam, un mūsu pienākums dod šīs garantijas, kas paredzētas šajā pantā cilvēkiem, jauniešiem, kuri dienesta laikā guvuši invaliditāti, un visu pārējo, kas šeit pantā paredzēts. Es nerunāšu gari, es tikai skaidri un gaiši saku, ka es balsoju par šo pantu šādā redakcijā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Druvas kungs.

K.J.Druva. Cienījamie kolēģi, es lūdzu jūs atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas pieņemto grozījumu jeb variantu un noraidīt Aizsardzības ministrijas piedāvāto grozījumu — izslēgt šo pantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Aizsardzības ministrijas priekšlikumu — izslēgt 44.panta trešo, ceturto, piekto un sesto daļu. (Starpsaucieni no zāles: “Pret”, “Par”.) Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 45, atturas — 10. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Tā ka, cienījamie kolēģi, nākamais Aizsardzības ministrijas priekšlikums ir noņemts no balsojuma, mums tagad ir jāapspriež vai jābalso Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — redakcionāli precizēt 44.pantu, kas ir izklāstīts jums tabulas labajā pusē. 44.pants 35., 36. un 37.dokumenta lapaspusēs. Vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Paldies! Lūdzu zvanu! Vai balsojums ir nepieciešams, kolēģi? Nav nepieciešams. Neviens neprasa. Paldies, pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums par 44.panta redakcionālu precizēšanu. Teksts jums ir redzams. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 45.pants, un šeit ir deputāta Ģirta Kristovska piedāvātais grozījums, kuru Aizsardzības un iekšlietu komisija noraidīja, izsakot savu attieksmi ar to, ka jau ir precīzi izteikts viss, kas ir vajadzīgs esošajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Runās Ģirts Kristovskis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamie kolēģi! Es nerunāšu gari. Manā uztverē ir nodalītas divas domas, jo tajā vecajā redakcijā, kas tika pieņemta otrajā lasījumā, vienā teikumā ir divas pretējas domas ieliktas iekšā. Un man likās, ka ir svarīgi tās nodalīt. Viena ir par obligāto aktīvo militāro dienestu un otra ir par rezerves karavīriem — rezervistiem un par viņu attiecībām pret atvaļinājumu — vai viņiem pienākas vai nepienākas. Manuprāt, šīs domas ir precīzi jānodala, lai tās ir pārskatāmas likuma normā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kristovska kungs, tad ko jūs ierosināt?

Ģ.V.Kristovskis. Es aicinu balsot par manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Par jūsu priekšlikumu. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates slēdzam. Druvas kungs, lūdzu, arī nevēlaties. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par Kristovska kunga priekšlikumu 45.pantā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 7, atturas — 19. Priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Pētera Apiņa piedāvātais grozījums, un šeit pēc lietas būtības ir tas, ka vajadzētu dot papildus 10 dienas atvaļinājumu, lai kāds jaunietis varētu iet un runāt, un glābt varbūt pat savu ģimeni ārkārtējos gadījumos. Šāda lieta ir paredzēta pašlaik jau reglamentā, un tādēļ līdz ar to Aizsardzības un iekšlietu komisija noraidīja šo priekšlikumu, jo tas jau ir spēkā.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis vēlas runāt, frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (LC). Cienījamie kolēģi! Tā kā reglamentam ir vienmēr likuma spēks un, kā mums zināms, notiek visādi Latvijas armijā, tad es lūdzu šo normu iekļaut likumā un atbalstīt šo te labojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk debatēs deputāti... Modris Lujāns vēlas runāts, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kungi! Es pat šinī gadījumā atbalstītu arī Apiņa kungu. Un kādēl es atbalstītu? Jo var būt, protams, te varētu atstāt tieši to ideju, kurā ir papildus Aizsardzības ministrija. Jo diemžēl diez vai mēs tagad vairs šinī likumā pagūsim kaut ko izdarīt. Mēs vakar apstiprinājām par pašvaldību vēlēšanām, ka arī kareivis var piedalīties vēlēšanās kā kandidāts. Un tagad man rodas jautājums — kā kandidāts kareivis izvedīs priekšvēlēšanu aģitāciju. Kurā laikā? Vienīgais — šinī punktā varētu atstāt to zem “Aizsardzības ministrija nosaka”, jo tā tomēr pakļausies likumam par pašvaldību vēlēšanu, jo citādi tad te būtu jāizdara vēl papildinājums, kurā atvērtos arī šis mehānisms, lai kaut kāds rotas komandieris izdalīs kareivim kaut kādas citas politiskās, kaut vai “Saimnieka” kareivim izdalīs laiku, lai viņš varētu veikt priekšvēlēšanu aģitāciju. Ziniet, es diez vai ticu šai, teiksim, Nacionālā bloka pārstāvju, kas dienētu armijā labvēlībai pret citu armijas pārstāvi. Tādēļ, teiksim, šinī gadījumā iespējams, ka ir jāsaglabā Apiņa kunga, jo diemžēl šodien vairs labojumus šim likumam nav iespējams izdarīt, un iespējams, ka Prezidenta kungs labi saprot, ka tuvākajā laikā šis likums būs jāpārskata no jauna, jo tas jau ir pretrunā ar vairākiem likumiem, ko Saeima ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinātu atbalstīt komisijas viedokli par šī priekšlikuma noraidīšanu. Un kāpēc? Tāpēc, ka šajā normā, ko piedāvā Apiņa kungs, viņš ir apvienojis kopā gan to karavīru, kurš pilda obligāto militāro dienestu, gan to, kurš ir iesaukts kā rezervists, iesauktie karavīri rezervisti. Likums mums pasaka, ka rezervistus var iesaukt ne vairāk kā uz 30 dienām četros gados. Tātad šī iesaukšana rezerves karavīru apmācībai ir ļoti minimāli īsa. Un acīmredzot jau laikam ir loģiski, Aizsardzības ministrija un jebkurā gadījumā, ja tiešām tāda situācija rodas, tad vienmēr šī problēma tiks atrisināta. Bet ja būtu tikai runa par obligātā dienesta karavīriem, tad viņi varētu. Bet pašreiz, par cik tas ir savienots kopā, es uzskatu, ka tas nebūtu vajadzīgs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies. Modris Lujāns, otro reizi.

M.Lujāns. Cienījamie kolēģi! Es domāju ka likumā liela nelaime nebūs, ja tas būs norādīts. Jo tagad izveidojas paradoksāla Endziņa kunga loģika tāda — ja rezervista tuvinieks nomirst, tad šo problēmu risinās Aizsardzības ministrija. Piedodiet, kāpēc šo jautājumu nevar risināt caur likumu, lai vienkārši tas būtu skaidrs. Tātad, ja tam rezervistam nomirst mēneša laikā kāds tuvinieks, tad viņam jāgriežas pie Krastiņa kunga, es nezinu, uz tiešā priekšnieka vārdu ar lūgumu, priekšnieks izskatīs, jo viņam varbūt ir palikušas vēl kādas nedēļas, ko ir jādienē. Piedodiet, es uzskatu — šinī gadījumā tā ir normāla parādība. Ja tas izies cauri likumam, tad mēs noņemsim liekas rūpes un papīru rakstīšanu armijas dienējošiem komandieriem. Jo es domāju, ka tā ir normāla, cilvēciska parādība, ja kāds tuvinieks, kas likumā ir norādīts, ir šāds gadījums, ka viņam tiek dota iespēja. Bet ja mēs to neliekam... nu varam neielikt, vienkārši rakstīs papīrus.

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, viena minūte ir pagājusi. Vairāk debatēs deputāti runāt nevēlas. Debates slēdzam. Vai Druvas kungs vēlas ko teikt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par deputāta Apiņa priekšlikumu 45.pantā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 17, atturas — 21. Šis priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir frakcijas “Latvijai” piedāvātais grozījums 46.pantam. Šeit lietas būtība ir tāda, ka frakcija “Latvijai” piedāvā pacelt izbraukšanas termiņu, par kuru būtu jāziņo, no trijiem mēnešiem uz sešiem mēnešiem. Tāpat arī nosaka, ka pēc atgriešanās atkal ir jāpasaka, ka jaunietis ir atgriezies septiņu dienu jeb vienas nedēļas laika. Aizsardzības un iekšlietu komisija palika pie iepriekšpieņemtās normas, tātad trīs mēneši par izbraukšanas laiku un 10 dienas, lai jaunietis atkal ietu un paziņotu, ka viņš ir atbraucis atpakaļ. Tādēļ Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdza, lai noraida frakcijas “Latvijai” piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Dokumentā gan ierakstīts, Druvas kungs, ir daļēji pieņemt.

K.J.Druva. Tieši šīs divas normas. Bet daļēji.

Sēdes vadītājs. Paldies! Runās Odisejs Kostanda, frakcijas “Latvijai” deputāts.

O.Kostanda (TKL). Mēs piedāvājām pagarināt termiņu, par kuru rakstveidā jāziņo Valsts militārā dienesta pārvaldei līdz sešiem mēnešiem, jo uzskatām, ka trīs mēneši, redziet, tad jau nepārtraukti izbraucot uz vienu vai otru zemi, piemēram, teiksim, darbā vai īslaicīgus kursus apmeklējot, nepārtraukti četras reizes gadā tas jaunietis būs spiests rakstīt. Es domāju, seši mēneši ir tāds optimāls laiks, lai tiešām, ja šis cilvēks izbrauc, tad augstākais divas reizes gadā viņam būtu par to jāinformē, bet ne jau nepārtraukti radīsim viņam šos birokrātisko papīru plūdus, paši sev sarežģīsim tikai darbu. Ir labi tas, ka komisija ir akceptējusi daļēji frakcijas “Latvijai” vienu priekšlikuma daļu, tas ir, attiecībā uz to, ka dzīves vietas maiņu, iepriekš jauniesaucamajam tekstā, tagad otrajā lasījumā pieņemtajā, bija rakstīts, ka trīs dienu laikā jāpaziņo Valsts militārā dienesta pārvaldei, protams, ka tas ir par īsu, ja ņem vērā, ka to fiziski var nepaspēt izdarīt, ir izejamās dienas, svētki, problēmas un transports laukos un tamlīdzīgi, un, ja mēs pagarinām šo laiku, kā mēs piedāvājam — būtībā dubultīgi, tad, protams, nedēļas laikā to jau var izdarīt. Nu, komisija šeit ir palikusi pie desmit dienām, tātad tas ir vēl labāk. Es aicinu atbalstīt tomēr arī frakcijas “Latvijai” priekšlikuma pirmo daļu par izbraukšanu no Latvijas – laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, nomainīt ar izbraukšanu no Latvijas uz laiku, kas ilgāks par sešiem mēnešiem, ir jāpaziņo rakstveidā Valsts militārā dienesta pārvaldei.

Sēdes vadītājs. Jūs tātad, Kostandas kungs, aicināt balsot savu priekšlikumu, frakcijas priekšlikumu, pa daļām. Vai to mēs varam vai nevaram darīt, ir jāizlemj saskaņā ar Kārtības ruļļa 133. un 54.pantu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par Kostandas kunga priekšlikumu — balsot frakcijas “Latvijai” priekšlikumu likumprojekta 45.pantā pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 7, atturas — 11. Priekšlikums pieņemts. Tātad balsojam par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu likumprojekta 46.panta pirmo daļu izteikt šādi: “Par izbraukšanu no Latvijas uz laiku, kas ilgāks par sešiem mēnešiem, iesaucamais rakstveidā paziņo Valsts militārā dienesta pārvaldei.” Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 14, atturas — 12. Priekšlikums pieņemts. Otro daļu, Kostandas kungs balsojumu neuztur. Paldies! 46.pants.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Ģirta Kristovska piedāvātais grozījums, kas pilnībā apkopo vienā pantā 46., 47. un 48.pantu. Aizsardzības un iekšlietu komisija šo grozījumu pieņēma, bet tā kā mēs tikko nobalsojām frakcijas “Latvijai” grozījumu, tas īstenībā atvietotu 2.apakšpunktu Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Kristovska kunga piedāvātā grozījumā, tātad es lūgtu atbalstīt pieņemto grozījumu, ko piedāvāja Kristovska kungs un arī pieņēma Aizsardzības un iekšlietu komisija, izņemot 2.apakšpunkta vietā ieliekot frakcijas “Latvijai” piedāvāto grozījumu, par kuru mēs tikko nobalsojām.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputāta Ģirta Kristovska priekšlikumu — izteikt 46., 47. un 48.pantu kā vienotu 46.pantu jums izklāstītajā redakcijā? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk vēl ir viens grozījums no frakcijas “Latvijai” 47.pantā, bet pēc būtības, tā kā mēs tikko nobalsojām un pieņēmām Kristovska kunga piedāvāto grozījumu, tas vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Frakcija tam piekrīt. Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts komisijas viedoklis. Acumirkli... Vēlas runāt Odisejs Kostanda par 47.pantu. Kostandas kungs, lūdzu! Nevēlaties runāt? Paldies! Tiek pieņemts komisijas slēdziens šajā jautājumā.

K.J.Druva. Tālāk bijušam 49.pantam frakcija “Latvijai” piedāvā izteikt 49.pantu šādā redakcijā: “Pasu galdā par Latvijas pilsoņa (vīrieši no 18 līdz 60 gadiem) pierakstu vai izrakstu no dzīves vietas divu nedēļu laikā informē attiecīgās valsts militārā dienesta pārvaldes.” Šo piedāvāto grozījumu Aizsardzības un iekšlietu komisija noraidīja, pieņemot faktu, ka jau esošā redakcijā nosaka, ka militārā dienesta uzskaite tiek veikta un kādā veidā tiek veikta —jau precizē pietiekoši labi šo pasākumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu šajā jautājumā? Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Protams, šis punkts tiks pieņemts, jo tā koncepcija, kas šeit ir ielikta, tā izies cauri. Bet mēs tagad padomāsim nākamo momentu, vai mēs nenokļūstam atkal konceptuālā strīdā ar to ideju, ko mēs paši ieliekam, jo mēs nākotnē plānojam... tuvākajā nākotnē plānojam to, ka mēs noņemam pierakstu sistēmu, tad mēs iekuļamies ar šo pantu iekšā tādā lietā, ka pierakstu sistēma jau funkcionēs, labākā gadījumā tikai pie mājas grāmatas būs, kur tu dzīvo. Šeit mēs iekļaujam kaut kādus pasu galdus un vēl visas pārējās izdarības. Protams, es saprotu, ka Līgotņa kungs mums iešķiņķos tuvākā laikā katram pa vienam militārās, kā viņa saucas... tā armijas grāmatiņa katram būs kabatā, un tad mēs tur skraidīsim un prasīsim tur zīmodziņus, jo citādāk nevarēs pierakstīties ne pie sievas, nekur. Tā ir realitāte, ko mēs tagad tālāk darām. Protams, šajā gadījumā mēs varam pilnībā atbalstīt šo ideju, kas te ir ielikta, tas nu ir vajadzīgs, lai var stingri kontrolēt, lai tu netīšām kaut kur nepārvietotos un kāds militārists nezinātu, kur tu atrodies. Bet šeit mēs atjaunojam tīrākā veidā padomju komisariātu un tā grāmatiņu principus, nu, protams, to var izdarīt, tikai jautājums, ka es šeit neredzu to mehānismu. Būs nākamais likums, ka mēs atbrīvojam... noņemam to pierakstu sistēmu un tur tad būs jāskrien uz departamentu... Migrācijas departamentu? Vai tas ir spējīgs to veikt? Nu varbūs mēs kopā ar nepilsoņiem stāvēsim rindiņā, lai viņš mums iespiestu kārtējo zīmogu, tikai tas būs militārās klausības grāmatiņā. Nu, tas arī ir viens no priekšlikumiem, ko Kazāka kungs piedāvā. Bet, nu, varam jau atbalstīt, bet tas būs tukšs pants, un, protams, vienīgais — Aizsardzības ministrija uz to norakstīs lielu naudu, drukājot grāmatiņas un dzenājot cilvēkus par koridoriem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Odisejs Kostanda, frakcijas “Latvijai” deputāts.

O.Kostanda (TKL). Es lūdzu kolēģus atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, jo, nu, izlasīsim tādā redakcijā, kā tagad skan 49.pants: “Ir aizliegts pierakstīt, reģistrēt dzīvesvietā un no tās izrakstīt, noņemt no uzskaites Latvijas pilsoņus, kuriem nav noformēti ar militārā dienesta uzskaiti saistītie dokumenti.” Teiksim, es nezinu, tas, manuprāt, izskatās jau pēc cilvēktiesību pārkāpuma, un šis aizliegums tiešām ož un ļoti atgādina PSRS režīma tradīcijas un absolūti neatbilst demokrātisko valstu likumdošanas praksei šajā jomā. Domāju, ka šajos gadījumos tas, tieši strikts aizliegums pierakstīt vai izrakstīt pilsoņus, nozīmē pilsoņu šo cilvēktiesību ierobežošanu, un es domāju, ka tas nodara mūsu cilvēkiem tādā gadījumā, mūsu pilsoņiem, papildu morālus, varbūt pat finansiālus un gala rezultātā arī citus zaudējumus. Uzskatu, ka no demokrātiskās prakses viedokļa pilnīgi pietiek ar to, ka pasu galdi informēs valsts militārā dienesta pārvaldes par tāda vai cita pilsoņa, kas atrodas militārā uzskaitē, pierakstīšanās vai izrakstīšanās faktu. Pārējā rīcība visa, protams, ir valsts dienesta pārvaldes ierēdņu ziņā. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Odisej, bet kas ir valsts?”)

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēl kāds vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Druvas kungs, lūdzu!

K.J.Druva. Cienījamie kolēģi, es jums vēlreiz vēlētos atgādināt, ka pēc būtības šeit ir piedāvāta kļūda no frakcijas “Latvijai”, jo viss pārējais likums runā līdz 45 gadu vecumam, šeit ir piedāvāts līdz 60 gadu vecumam, tātad es vēlreiz lūgtu noraidīt šo piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — izteikt 49.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 28, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tāpat tālāk ir deputāta Kazāka piedāvātais grozījums. Tāpat, kā jau es izteicu iepriekš frakcijas “Latvijai” iebildumus, tie paši attiecas arī uz Kazāka piedāvāto grozījumu. Šeit iet runa par 50 gadiem, viss pārējais likums runā tikai par 45 gadiem, un tādēļ arī lūdzu noraidīt šo piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kazāks vēlas runāt. Lūdzu! Frakcijas “Latvijai” deputāts.

J.Kazāks (TKL). Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Prezidija priekšsēdētāja kungs! Dārgie kolēģi! Es uzskatu, ka pierakstīt tur beigās 60 vai 50 gadi — tā nebūtu tā lielākā problēma. Diemžēl es uzskatu, ka tā problēma ir citur. Un jāpiekrīt ir Kostandas kungam par to, ka šādai uzskaitei tomēr vajadzētu būt un šiem cilvēkiem vajadzētu domāt par sevi un par savu nākotni. Jā, arī Lujāna kungam bija liela taisnība, nevajadzētu atgriezt vecos laikus, nevajadzētu ar veco laiku jeb padomju laika metodēm šo lietu virzīt jeb šo pantu virzīt, tāpēc, saprotot to, ka šis mans grozījums jeb ieteikums neradīs jūsos atbalstu, es noņemu savu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Kazāka kungs! Tad mums vēl Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums šajā pantā. Lūdzu, Druvas kungs, tribīnē!

K.J.Druva. Jā, es vēlreiz lūgtu cienījamos kolēģus noraidīt šo grozījumu, jo mehānisms, kas ir iestrādāts pašreizējā redakcijā, tiešām dod iespēju kontrolēt mūsu jaunos cilvēkus, kur viņi atrodas, tā, lai, kad viņiem pietiekošs gadu skaits, mēs varētu viņus iesaukt, viņi būtu iesaucami dienestā.

Sēdes vadītājs. Druvas kungs, bet mēs tagad runājam par Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu — papildināt 49.pantu aiz vārdiem “noformēt” ar vārdu “obligātā”, jūs arī par to runājāt.

K.J.Druva. Bet mēs nenobalsojām par Kazāka kunga...

Sēdes vadītājs. Viņš to noņēma tikko.

K.J.Druva. Es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu — pieņemt Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu papildināt 49.pantu aiz vārda “noformēt” ar vārdu “obligātā”. Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es lūgtu vai nu parlamentāro sekretāru, vai Druvas kungu šeit paskaidrot, kas par lietu. Vai vīrietis, teiksim, 40 gadu vecumā, kurš tiek iesaukts, (Starpsauciens no zāles: “Tas ir visā laikā!”) varētu tikt iesaukts kā rezervists uz apmācībām, tas arī ir obligātais militārais dienests vai nē, jeb obligātais militārais dienests ir saistīts tikai ar šo iesaukšanas vecumu, kad cilvēks tiek iesaukts obligātajā militārajā dienestā uz 12 mēnešiem. Un šeit iznāk, kā saka, tā, ja ir 18 līdz 45 gadiem, bet mums ir, ka obligātais aktīvais dienests ir līdz 27 gadiem, es vienkārši tāpēc, pirms mēs akceptējam Juridiskā biroja priekšlikumu, tomēr lūgtu dot šo te skaidrojumu Līgotņa kungam, vai tas ir pareizi tomēr darīts.

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). Juridiskā biroja priekšlikums ir pareizs, jo tiešām personas līdz 45 gadu vecumam skaitīsies obligātā dienestā, bet nevis aktīvajā. Viņas nebūs aktīvā obligātā dienesta karavīri, viņas būs šī dienesta rezervē. Tādējādi šis priekšlikums ir pareizs un loģisks.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vairāk... Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kungi! Patiešām man liekas, ka šodien laikam ir ceturtā prognoze, jo, jau kādu trešo reizi klausoties Līgotņa kungu, es nāku pie secinājuma, ka nekas labs ārā nenāk. Papriekšu piedāvā noņemt invaliditāti, ja notiek trauma armijā, tad vēl šīs... Jūs, cienījamie kungi, sajutāt, ko Līgotņa kungs saka? Līdz 45 gadiem mēs, sažņauguši to armijas kartīti rokās, skraidīsim pa tām valsts institūcijām, lai... ja mēs gribam kaut kur izbraukt, pārvietoties. Nedod Dievs, kaut kur ilgstošāk... Man jau rodas sajūta, ka man nebūs pat tiesības izbraukt, jo varbūt tur būs vēl otrs zieģelis kā padomju laikā, ja valsts dienests neuzspiež to zieģeli, mani pār robežu nelaidīs.

Kolēģi, es personīgi piedāvāju vispār neatbalstīt šo pantu. Šis pants tādā veidā tikai ierobežos cilvēka tiesības, un es ceru, ka arī Seiksta kungs, kurš ir profesionāls cilvēks par cilvēktiesībām, pastāstīs, kā tas atsauksies uz starptautisko tiesību pamata. Es domāju, ka tas ir rupjš cilvēktiesību pārkāpums, un, ja mēs šinī gadījumā Līgotņa kunga izgājienus atbalstām, tad ir ierobežotas manas pilsoņa tiesības, pārvietošanās tiesības, un kaut kāds atkal onkulis lūrēs pa atslēgas caurumu, kā es pārvietojos kaut kur.

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, gribu jums atgādināt, ka 4. laika prognoze uz visiem deputātiem iedarbojas vienādi, arī uz jums. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Viņš nav deputātsÉ”) Ģirts Kristovskis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Ģ.Kristovskis (LC). Cienījamo Valsts prezident, cienījamie klātesošie, cienījamie kolēģi! Es aicinātu jūs tomēr atbalstīt šo komisijas piedāvāto variantu, jo mēs taču labi apzināmies, ka mūsu valsts joprojām ir šādā pārejas veidošanās situācijā. Diemžēl es domāju, pat arī šeit zālē lielais vairums klātesošo, kuri ir līdz 45 gadu vecumam, vēl īsti viņiem nav skaidrības, kā viņi tiek piereģistrēti un kā viņi ir pakļauti obligātajam militārajam dienestam. Un šeit šajā pantā faktiski tiek ielikts mehānisms, kas tādā vai citādā veidā pamazām piespiež tuvāko gadu laikā cilvēkiem, arī mainot dzīvesvietas, dzīves apstākļus, domāt par to, ka viņiem jāaiziet ir uz konkrēto Valsts dienesta pārvaldi un jāstājas kaut vai tīri formāli šajā uzskaitē un jāsaņem šis dokuments.

Varbūt ka pēc kādiem gadiem pieciem, kad šie jautājumi būs noregulēti, sakārtoti, šī panta nozīmība kā tāda nebūs. Bet praktiski šis pants netiešā veidā palīdz Valsts dienesta pārvaldei bez aicinājumiem laikrakstos arī šos jautājumus sakārtot, un tie cilvēki, kuri varbūt par šo tēmu šad un tad padomā, nonākot situācijā, kad jāmaina dzīves vieta, ir diemžēl spiesti aiziet uz šo Valsts dienesta pārvaldi vienreiz. Jo mēs zinām, ka Valsts dienesta pārvalde šiem cilvēkiem, kuri ir pēc 26 gadu vecuma, nevienam pakaļ šodien nestaigā, un nav tāda lieta. Tas varbūt ir arī šo dienesta pārvalžu, tā teikt, noslogojums un varbūt arī nespēja tikt galā ar šo jautājumu pietiekami ātri. Tāpēc es uzskatu, ka šis pants šim laikam ir ļoti raksturīgs un nepieciešams. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

A.Jirgens (TB). Cienījamie kolēģi! Es ierosinātu pārtraukt šeit diskusiju par šo pantu, jo priekšlikums izslēgt to, kā runāja Lujāna kungs, tāds priekšlikums nav iesniegts, un par to mēs nevaram balsot. Tātad jebkurā gadījumā, ja nepieņem komisijas piedāvāto redakciju, kas ir piedāvāta trešajam lasījumam, tad paliek otrā lasījuma redakcija, un atšķirība šeit ir tikai par vienu vārdu, ko piedāvā Juridiskais birojs, lai precizētu attiecīgo pantu. Tā ka nebūtu nozīmes tālāk vienkārši diskutēt par to.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk neviens runāt par šo jautājumu nevēlas? Debates slēdzam. Druvas kungs, vēlaties ko piebilst? Tādā gadījumā lūdzu zvanu! (Starpsauciens no zāles: “Nav vajadzība balsot.”) Nav vajadzība balsot, kolēģi? Domas dalījās, domāju, ka ir jānobalso par Juridiskā biroja priekšlikumu. Daži protestēja. Arī jūs, Endziņa kungs... (No zāles deputāts A.Endziņš: “Es tikai prasīju noskaidrot?”) Kolēģi, vai ir vajadzīgs balsot? Lujāna kungs, es jūsu žestus tur no pēdējā sola nu īsti nesaprotu... Debates mēs esam beiguši, Lujāna kungs. (Lujāns no zāles kaut ko runā.) Lujāna kungs... Mēs tagad izskatām Juridiskā biroja priekšlikumu par šī panta daļu. Cienījamie kolēģi, vai kāds pieprasa par to balsojumu? Ja nepieprasa, tad šis priekšlikums tiek pieņemts atbildīgās komisijas izteiktajā redakcijā. Nav iebildumu? Nav. Paldies! Lujāna kungs pieprasa balsot par pantu kopumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un balsojam par likumprojekta 49. pantu kopumā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! 49 — par, 3 — pret, 6 — atturas. Pants pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk 50. pantā šeit ir deputāta Kazāka piedāvātais... redakcionāla izmaiņa — “septiņi” vārda vietā likt “desmit”. To komisija pieņēma. Tāpat...

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par Kazāka kunga priekšlikumu?

K.J.Druva. Tālāk 51. pantā ir atkal...

Sēdes vadītājs. Numerācija tātad mums, kolēģi, līdz ar to mainās, jo pēc jaunās numerācijas mēs tagad izskatām 58. pantu. Tā, Druvas kungs?

K.J.Druva. Nē, nē... Tur bija tehniska kļūda ielaista, bet vispār jaunā numerācija kaut kur vajadzētu būt ap 45, jo mēs apvienojām...

Sēdes vadītājs. Druvas kungs, mēs nevaram izskatīt “kaut kur ap”, mēs varam izskatīt konkrētu pantu.

K.J.Druva. Mums jāorientējas pēc vecās.

Sēdes vadītājs. Pēc vecās orientējamies? Jā. Paldies!

K.J.Druva. Tātad tālāk 51. pantā pēc vecās numerācijas šeit ir Kazāka kunga piedāvātais grozījums — mainīt vārda “septiņi” vietā uz “desmit”. Un šo grozījumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Kazāka priekšlikumu 51. pantā nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Juridiskā biroja piedāvātā redakcionālā izmaiņa par to pašu desmit dienu sastāvu... redakcijā... un arī šo piedāvāto grozījumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.J.Druva. 52. pantā ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātā redakcionālā izmaiņa, ko jūs redzat. Arī šo grozījumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva. Tāpat arī ir deputāta Kristovska analoģisks piedāvājums, un arī šo piedāvājumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Tātad pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 53. pantam deputāta Endziņa piedāvātais grozījums, kā jūs redzat – aktīvā dienesta karavīriem nepieciešamības gadījumā nodrošina psihologa palīdzību. Šo ... (No zāles deputāts A.Endziņš: “Es noņemu savu priekšlikumu.”)

Sēdes vadītājs. Deputāts Endziņš savu priekšlikumu noņem. Līdz ar to tas nav balsojams. Bet par šo pantu vēlas runāt deputāts Pēteris Apinis. Par 52. pantu, Apiņa kungs. Nevēlaties, paldies! Turpinām.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības ministrijas piedāvātais grozījums 53. pantam — izslēgt 53. pantu. Komisija to pieņēma, jo... un līdzīgu tādu pašu arī frakcijai “Latvijai”, un tālāk.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais Valsts prezidenta kungs un deputāti! Kas ir mūsu samuļļātās armijas nelaimes saknes? Pirmkārt, tas ir alkoholisms. Otrkārt, tā ir “ģedovščina”, tas nozīmē — biedrisks sadisms vienam pret otru, tas nozīmē — nav tikumības, nav morāles, nav dzimtenes mīlestības, nav tēvzemes sarga izjūtas. Tās ir tikai trulas domas, kā varētu piedzerties, kā varētu savu jaunāko, vājāko biedru vairāk pazemot, spīdzināt. Kur ir Latvijas brašais tēvzemes sargs? Es prasu jums. Kur ir drosmīgais, kas palīdz vājākajam, kas karsti mīl savu Dzimteni Latviju, kas ir paraugs citiem ar stāju, ar garaspēku, taisnības un patiesības karavīrs. Karavīrs, varonis, patriots. Bet, kad es ierosinu priekšlikumu šajā “ģedovščinas” deklasētajā armijā ieviest tikumības mācību un dzimtenes mīlestības mācību, tad Aizsardzības komisija, lūk, šo jau pieņemto priekšlikumu noraida. Man jāsecina, ka, pēc komisijas domām, iluzori brīvās Latvijas armijā vajadzīgi dzērāji alkoholiķi. Netikumiski, truli karavīri. Te izteikta aizbildināšanās, ka 53.pants par obligātu tikumības mācību un dzimtenes mīlestības mācības ieviešanu armijā neatbilst likuma pantam, bet tas esot armijas reglamenta jautājums. Šādam aizbildinājumam nav pamata. Es to apgāžu kā ļaunprātību. Mūsu tikumiski degradētās Latvijas armijas pašreizējā situācijā likuma pants par tikumisko audzināšanu ir ļoti atbilstošs un pilnīgi nepieciešams armijas likumā kā viena no svarīgākajām tā sastāvdaļām. Tauta taču mums ir uzticējusi lemt tādus likumus, kādi ir visvairāk vajadzīgi. Tā ir mūsu Saeimas izlemšana, vai attiecīgais jautājums ir tik svarīgs, ka ir jāpieņem kā likumā iekļaujams pants, vai atstājams tikai kā armijas reglamenta jautājums.

Bet šodien taču reglamentā šādu prasību par tikumisku mācību nav. Es uzskatu, ka jautājums par to, vai mūsu armijā nepieciešami pieci vai 50, vai 150 000 iesaucamo, ir tikai otršķirīgs jautājums. Pirmās kārtas jautājums ir armijas kvalitāte. Tikumiska, inteliģenta, zinoša, labi organizēta, dzimtenes mīlestībā jūtīga armija. Sargājoša armija. Nevis uzbrūkoša un postoša armija. Par “gaļas kluču” armiju mēs nebalsosim. (Starpsauciens no zāles; “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda, frakcijas “Latvijai” deputāts.

O.Kostanda (TKL). Cienījamie kolēģi, es īsti nesaprotu, ko Eniņš mums centās šeit pierādīt, bet, ja šādi paši “brāļi Teodori” dosies tagad, teiksim, uz armijas daļām un tādā pat veidā kā viņš šeit no tribīnes lasīs mums šādas lekcijas par tikumību, tikumisko audzināšanu, tad es nezinu, par ko mūsu bruņotie spēki vispār tad beigās pārvērtīsies? Katrā ziņā es, būdams karavīrs, nevēlos klausīties šādus “pātarus”.

Nav nekas iebilstams pret idejām par dzimtenes mācību, par vēstures zināšanām, par mūsu militārās vēstures mācīšanu armijas daļās, par šo kaujas tradīciju saglabāšanu, par to, lai mūsu jaunie puiši armijā zinātu, kas bija Pirmā pasaules kara cīņas, kas bija Ložmetējkalns un Tīreļa purvs, kas bija nacionālo partizānu cīņas un tā tālāk, par to nevienam nekas nav iebilstams. Bet tas ir mācību programmu jautājums, tur ir jāparedz šis stundu skaits, un kāpēc mums tieši šeit noteikt, ka divas stundas nedēļā, varbūt tas būs vairāk, tas ir mācību programmas jautājums, kam saturā ir jābūt. Un šādu priekšlikumu, kādu ir izvirzījis Eniņš, to var izvirzīt cilvēks, kuram vispār nav izveidojušies konceptuāli uzskati par valsts aizsardzību. Viņš nesaprot, kā vispār ir jāsagatavo jaunie cilvēki, ka tas ir jāsāk no skolas sola, jāsāk caur šo jaunsargu kustību, to vienkārši mēģina tā populistiski aizlāpīt, iznākt priekšā un teikt: “Tagad mums te būs obligāto tikumisko pātaru stundas.” Un tad nāks visādi sektanti, kā es teicu, “brāļi Teodori” un eniņi uz mūsu karaspēku daļām un lasīs savus sprediķus. Paldies, to mums nevajag. Tāpēc es aicinu svītrot šo pantu.

Sēdes vadītājs. Vairāk par šo jautājumu... Modris Lujāns vēlas runāt. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es iedomājos, ja tagad Kostandas kungs aizbrauc uz armijas daļu, vai viņš kādā armijas daļā kādam no kareivjiem varēs uzdot jautājumu: kas ir mūsu aizsardzības ministrs? Es domāju, ka lielākā daļa to nevarēs atbildēt. Labi, ja lielākā daļa zinās, kas ir mūsu Valsts prezidents. Kaut arī par to es šaubos. Protams, ja mēs šajā gadījumā likām iekšā to, ka mums būs jāiesauc studenti, iespējams, šajā gadījumā varētu arī neatbalstīt Eniņa kunga priekšlikumu, ko pagājušoreiz mēs iebalsojām, jo tad jau tikumisko mācību mācīs bakalauri, maģistri un visi pārējie. Protams, ja viņi to spēs izdarīt. Un varbūt pārējā daļa viņiem mācīs kaut ko citu. Bet, protams, mums ir jāpadomā, varbūt ne tikumības mācību, vismaz padomju laikā, kad tur savāca, tad tur bija arī tādi, kam ir četru klašu izglītība, tad vismaz kaut kāda tālāka izglītošana bija vajadzīga. Protams, šodien jau cienījamais Vītola kungs pateiks to, ka tur nav naudas priekš tā, tad nu mēs viņiem vēl grāmatas pirksim, lai viņi izglītotos. Bet tomēr šis punkts tāds duālistisks, ka ir jāpadomā, protams, mēs varētu to izslēgt un teikt, ka caur Krastiņa kunga pavēli tur nu tagad būs tā tikumiskā audzināšana. Bet es personīgi pat uzskatu, ka mēs jau vienreiz esam to atbalstījuši. Šajā gadījumā vai mums ir korekti to otrreiz Saeimā izskatīt un svītrot laukā. Jo mēs pagājušajā reizē, kad izskatījām šo jautājumu, nobalsojām un atbalstījām. Man rada izbrīnu, ka tagad mēs to gribam vēlreiz pacelt un balsot laukā. Es neredzu... Es varu saprast, ja būtu izmaiņas šajā likumā, bet ar kādām tiesībām tagad tiek aicināts tas, ko Saeima vienreiz ir nobalsojusi, otrreiz balsot laukā.

Cienījamie kungi, tādēļ es personīgi uzskatu, kādā veidā tā tikumības mācība izteiksies. Caur reglamentu vai kādā citādākā veidā, to es neņemos spriest, protams. Bet es domāju, ka šajā gadījumā mums būtu jāatstāj, jo es skatos uz atsevišķiem pārstāvjiem, kas mums pasniedz šo likumu, man liekas, ka arī viņiem būtu jāmācās tikumības mācība. Un tas, atvainojiet, jau ir ministru līmenī. Es nevaru runāt par to, ka viņu tikumiskā audzināšana izskatās kvalitatīva. Tādēļ es personīgi aicinu Eniņa kunga priekšlikumu atbalstīt un saglabāt. Un, ja viņi iemācīsies vairāk kaut ko par dzimteni, tad tas nebūs liels grēks. Patiešām, es domāju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates... Dzintars Ābiķis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais Valsts prezident! Cienījamie kolēģi! Es, protams, nebūtu kāpis tribīnē, bet iepriekšējā reizē Saeima šo priekšlikumu atbalstīja, kas man radīja tādu nelielu šoka sajūtu. Es ļoti cienu Eniņa kunga labos nodomus. Tie ir brīnišķīgi, skaisti un ļoti jauki, bet mani izbrīnīja arī fakts, ka mēs iepriekšējā reizē, 19 deputāti atbalstīja to nodomu, ka, ja zaldāts tiek pieķerts alkohola lietošanā, viņa dienestu palielina par 10 dienām. Zinot mūsu zaldātu kāri pēc alkohola un to, ka diemžēl armijā šobrīd sevišķi lielas kārtības nav, mums nevajadzētu pēc pieciem, sešiem gadiem runāt par profesionālu armiju, jo mums jau būtu alkoholiķu armija, kas būtu diezgan konstanta un sastāvētu tikai no alkoholiķiem. Tā ka labas idejas, skaistas idejas, ja tās ir nepārdomātas, tās var apgriezties visas ar kājām gaisā.

Un gluži tāpat ir arī ar šo priekšlikumu. Tikumiskā audzināšana. Mīļie cilvēki, nu kas vispār ir tikumiskā audzināšana? Vai kāds īsti to var formulēt, un kas būs tie pasniedzēji, kas šo tikumisko audzināšanu pasniegs?

Es esmu bijis padomju armijā, un es ļoti labi atceros, ka tur bija virsnieki, kas nostādīja vakarā pulksten desmitos, kad bija jāiet gulēt, mūs ierindā un tad līdz pulksten divpadsmitiem un kādreiz pat vēl ilgāk nodarbojās ar to tā saucamo “smadzeņu skalošanu”, tajā skaitā arī ar viņu izpratnē “tikumisko audzināšanu”, kas, protams, viss bija briesmīgi.

Neapšaubāmi, ka tāda lieta kā ģeogrāfija, vēsture, tā ir vajadzīga, un mums ir obligātā izglītība, kas māca šos mācību priekšmetus, un varbūt daudziem armijā arī derētu savas zināšanas paplašināt, un tāpēc es ceru, ka armijā mums būs izglītoti virsnieki, kas, izmantojot reglamentu, arī varēs par šīm lietām pārrunāt un zaldātus izglītot, bet tāpēc šodien paredzēt konkrēti jau nodarbību ilgumu, zinot, ka tas viss maksā naudu, un piesaistīt speciālistus un tā tālāk.

Eniņa kungs, no sirds es lieku roku uz sirds, ka jūsu nodomus es atzīstu par brīnišķīgiem, bet diemžēl praksē tie ir neīstenojami. Tāpēc es ļoti lūdzu kolēģus būt tomēr nopietniem un nevis tā kā iepriekšējā reizē pēc tam pašiem smieties par savu balsojumu, bet tomēr nobalsot, bet šoreiz atbalstīt Aizsardzības ministrijas un frakcijas “Latvijai” un arī deputāta Seiksta priekšlikumu un izslēgt šo punktu.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam. Es pirms pārtraukuma pasludināšanas gribu aicināt deputātus, kuri šaubās — kāpt vai nekāpt Saeimas tribīnē, tomēr to nedarīt. Pārtraukums līdz pulksten 11.00. (Aplausi.) Paziņojumam vārds Andrim Amerikam.

A.Ameriks (6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs). Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Imanta Liepas, Edmunda Grīnberga, Jāņa Rāznas, Rudītes Leitenas, Ilmāra Bišera, Viestura Gredzena, Aivara Kreitusa, Ilgas Kreituses, Jāņa Rubuļa, Ivara Kalniņa, Andra Rubina, Gundara Valdmaņa, Māra Rudzīša, Jura Sinkas, Oskara Grīga, Aleksandra Pētersona, Māra Vītola, Antas Rugātes, Viktora Kalnbērza, Oļģerta Dunkera un Guntas Gannusas priekšlikumu Latvijas Republikas Saeimai izveidot Latvijas–Čehijas partnerattiecību parlamentāro grupu. Es aicinu visus deputātus, kas vēl vēlas pievienoties šai grupai, Saeimas Prezidija zālē uz pirmo grupas sanāksmi.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas plenārsēžu zālē. Turpināsim apspriest likumprojektu “Par valsts obligāto militāro dienestu”. Debatēs par 53.pantu pieteicies Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi — viena minūte.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Te ir vēl viens svarīgs arguments, kādēļ šis punkts ir jāsaglabā. Mēs taču paši nobalsojām, ka armijā varēs brīvprātīgi dienēt sievietes, un tādēļ it sevišķi šinī gadījumā tikumiskā audzināšana ir daudz svarīgāka, jo šis “X” spēks var sagraut mūsu vājo armiju, kura ir tāda slāba un galīgi vēl nav nostiprinājusies savās morāles pozīcijās. Tādēļ es vēl papildus uzskatu, ka Eniņa kunga priekšlikums ir jāatbalsta, lai tiktu izvesta tikumiskā audzināšana jaunkareivjos.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Par šo jautājumu mēs dzirdējām divas spilgtas uzstāšanās. Viena — deputāta Eniņa, kuru es pilnīgi atbalstu. Un otra — deputāta Ābiķa, pēc kuras es domāju, ja tas viss ir taisnība, ko Ābiķis saka, iznāk, ka visa Latvijas armija ir viena vienīga dzertuve un dzērāju pilna. Ja tas ir tā, tad es domāju, ka nepieciešama ir tūlītēja un pilnīga armijas reorganizācija un ministram Krastiņam būtu jāapsver sava demisija.

Atbalstāmi ir arī tie runātāji, kas saka, ka tikumība, ētika un dzimtenes mīlestība ir jāsāk ieaudzināt no bērnības — ģimenē, skolā. Diemžēl daudzi mūsu jaunie armijas karavīri nav ticīgie un nav viņi bijuši kristīti un iesvētīti, jo mēs, kas esam iesvētīti, esam mācījušies 10 baušļus, un tur, Ābiķa kungs, viens no tiem ir “Tev nebūs nokaut”, viens ir “Tev nebūs mīlēt cita sievu”, “Tev nebūs zagt” un tā tālāk. Es domāju, ka pilnīgi ir atbalstāms Eniņa ierosinājums, un armija izlems, kā izmantot šīs divas stundas nedēļā — vai pilnīgi teorētiskām nodarbībām, vai arī daļu izmantos sporta nodarbībās. Es atbalstu Eniņa ierosinājumu un aicinu par to balsot.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi — viena minūte.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti pagodinājušies deputātu kungi! Jūs esat ne tikai no komunisma sabojāti, bet arī sabojāti ar modernās jurisdikcijas dogmām. Atgādināšu — katra valsts pieņem tādus likumus un tādos līmeņos, kādus tās sabiedrība vai vadoņi atzīst par nepieciešamiem. Piemēram, daļā arābu pasaules valstu ar likumu nosaka pat to, kā sievietei jāģērbjas. Atcerēsimies, kā dziedāja mūsu vectēvi: “Mēs gribam būt kungi šai zemē un paši sev likumus lemt.” Tad lemsim arī mēs paši jau šodien, jau šajā stundā, jau šajā brīdī tā, kā mums tas ir vajadzīgs. Un man ļoti interesēs balsojuma rezultāti. Kā tagad mani jau gadu pazīstamie kolēģi šo te izpratīs un kā balsos. Un, protams, es ļoti brīnos arī par Kostandas kungu, kurš saskata tikai vēsturi un sausu, enerģisku armiju. Paldies! Ceru, ka jūs nobalsosiet savādāk, tāpat kā pagājušajā reizē.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Es arī esmu pret šī punkta atstāšanu likumā, šajā likumā (Starpsauciens: “Nav cita likuma pagaidām...”), jo šajā likumā absolūti visi pārējie punkti ir tikai par karaklausību un par kārtību dienestā vai karaklausībā nav likuma vēl līdz šim. Ir reglamenti, kurus komandieris apstiprina un tā tālāk. Mēs sākumā iebalsojām, ka šis likums attiecas it kā uz obligāto militāro dienestu, likdami liekus vārdus un tā tālāk. No tā, kā mēs redzējām, mēs iztaisījām trīs darba dienas. Jo tad, kad iesāk nepareizi kaut ko pašā sākumā, pēc tam tad laužas, kā manā novadā saka “kā govs ar sakām”. Un šinī gadījumā mēs tiešām lauzamies un lauzamies, un bija žēl paskatīties uz plenārsēdes vadītāju, kā viņš nevarēja tikt, pat pavīdēja vajadzība it kā pārkāpt Kārtības rulli, lai varētu šo nepareizo, sākotnējo formulējumu dabūt iekšā. Un tagad es gribu, uzskatu, ka kārtība un audzināšana ir vajadzīga armijā, neapšaubāmi, ļoti. Un to arī domā Odisejs Kostanda. Bet nevar šeit, šajā likumā, kas ir tikai iesaukuma likums, karaklausības likums, visos citos punktos ielikt tādu punktu, kas ir pēkšņi par audzināšanu. Tas ir absurds no likumdošanas viedokļa. Un lūdzu ņemt to vērā. Vismaz beigsim šo absurdo, nepareizo nosaukumu ar no tā izrietošajām absurdajām sekām. Par mums jau smejas un smiesies. (Starpsauciens no zāles: “Kas smiesies?”) Tā ir anekdote! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos deputātu nav. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā Druvas kungs vēlas ko teikt? Lūdzu!

K.J.Druva. Cienījamie kolēģi! Arī mēs Aizsardzības un iekšlietu komisijā augsti cienām Eniņa kunga piedāvāto grozījumu un arī ideālus. Bet mēs redzam, ka tas tik tiešām ir reglamentā paredzēts, un līdz ar to lūdzam šeit neiekļaut iesaukšanas likumā un noraidīt.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Tādēļ lieku uz balsošanu Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, frakcijas “Latvijai”, deputātu Antona Seiksta, Jāņa Kazāka un Ģirta Kristovska priekšlikumu — svītrot 53.pantu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 13, atturas — 12. Priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk pārejas noteikumos pirmais piedāvātais grozījums ir no deputāta Māra Vītola, kas piedāvā šādu redakciju kā papildu pārejas noteikumu: “Šā likuma 22.panta 4.punkts stājas spēkā ar 1998.gada 1.janvāri, un līdz tam valsts licencēto augstskolu absolventus militārā vai darba dienestā neiesauc.” Pēc būtības šis piedāvātais grozījums būtu noraidāms, jo likumā nav paredzēts darba dienests.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Ir iebildumi. Runās Māris Vītols, Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības, Latgales demokrātiskās partijas frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātie kolēģi! Šis priekšlikums bija saistīts ar priekšlikumu 24.pantā, kuru Saeima neatbalstīja. Līdz ar to tas nav balsojams, un es noņemu šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Vītola kungs!

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Endziņa piedāvātais grozījums, kurš ir būtisks, un es lūgtu cienījamos deputātus iedziļināties šinī piedāvātajā grozījumā. Un tas skan: “Uz personām, kuras līdz šā gada likuma spēkā stāšanās dienai atbrīvotas no aktīvā valsts dienesta, ieskaitot rezervē, attiecināmi šā likuma noteikumi par rezervistiem.” Ko būtisku šis grozījums saka? Ja mēs viņu pieņemam, visi studējošie jaunieši automātiski ir rezervē. Un priekš kam mēs vispār šo likumu grozījām? Kāpēc mēs vispār strādājam? Lai mums būtu iespēja iesaukt studentus. Bet šeit ir piedāvājums, kas saka — vienalga, ko šis jaunais likums izsaka, tas nav pieņemams. Un tādēļ Aizsardzības un iekšlietu komisija šo grozījumu noraidīja un lūdz cienījamos deputātus arī noraidīt.

Sēdes vadītājs. Runās Aivars Endziņš, frakcija “Latvijai”. (No zāles deputāts A.Endziņš: “Latvijas ceļš.”) Piedodiet, “Latvijas ceļš”.

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mazliet neprecīzs Druvas kungs bija savos komentāros, ka tas skar tikai studentus. Nebūt nē! Pašreiz spēkā esošā likuma 3.panta pirmā daļa pasaka, ka personas pēc 25 gadu vecuma sasniegšanas nav pakļautas iesaukšanai aktīvajā valsts dienestā, bet tiek ieskaitītas rezervē. Tātad visiem, kuri sasnieguši 25 gadu vecumu, uz šo brīdi, jābūt ieskaitītiem rezervē.

20.pants spēkā esošā likumā — no aktīvā valsts dienesta atbrīvo, ieskaitot rezervē:

Pirmkārt, iesaucamos ar pabeigtu augstāko izglītību, otrkārt, iesaucamos, kuri iesaukšanai atliktajā laikā sasnieguši 25 gadu vecumu. Tas attiecas arī uz zemniekiem, kuri strādā vecāku vai savā saimniecībā, ja viņi sasnieguši 25 gadu vecumu, jo visu laiku iesaukšanas maksimālais vecums bija 25 gadi, tagad ir 27. Mēs atpakaļejošu spēku gribam piedot šim likumam, tas skar tik tiešām ļoti daudzus cilvēkus. Bet principā jurisprudencē ir pamatprincips, ka atpakaļejošs spēks likumam, tiesību normai, var būt tikai tādā gadījumā, ja tā kaut ko mīkstina, nevis būtiski izmaina. Un tagad stādīsimies priekšā — ir 25 gadus cilvēks sasniedzis, armijā viņu ar steigu var tagad iesaukt, bet tas sajauc visus viņa plānus, viņš ir rēķinājies ar tiem priekšnosacījumiem, kādi pastāvēja uz šodienu, un tagad mēs gribam to visu izmainīt. Tieši tāpēc es aicinātu visus cienījamos kolēģus ieklausīties manī un manīt spēles noteikumus, un piedot likumam atpakaļejošu spēku ir nepiedodami, un es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu tāpēc. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Endziņa kungs! Andris Līgotnis, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). Šeit nav runa par likuma atpakaļejošu spēku, jo šīs normas nedarbosies pagātnē, tās darbosies tikai nākotnē, un, ja valsts nolemj, ka ar šo dienu jānodibina citi spēles noteikumi, tad tie ir spēkā un darbojas uz priekšu. Šeit nekas netika runāts par tiem zemniekiem, kuri jau ir iesējuši ziemājus un kuriem pēc šī likuma nebūs iespēja nākošajā rudenī tos novākt. Te ir runa tikai par studentiem. Godātie deputāti, ja priekšlikumi par nedienēšanu summējas un pārsniedz kritisko masu, tad likums no konstruktīva kļūst par destruktīvu, un šī priekšlikuma pieņemšanas gadījumā būs tieši tā. Jūs neļāvāt iesaukt armijā tēvus, kam ir bērni, jūs neļāvāt saskaņā ar šī likuma 3.pantu iesaukt augstskolu beidzējus, kas tad mums paliek? Mums paliek milzīgs deficīts, kas uz šodienu ir 2000, bet pēc šī likuma spēkā stāšanās, saīsinot dienesta laiku par trešo daļu, deficīts pieaugs līdz 3500 karavīriem. Ko mēs iegūstam? Mēs iegūstam tikai uz zemnieku rēķina tik tiešām, uz šo nabaga zemnieku rēķina, un šis cipars ir tikai viens tūkstotis, tātad reālais deficīts nevis samazināsies, bet pieaugs, un tas būs 2500 ar ko nosegt to nebūs iespējams, ja šis priekšlikums tiek pieņemts. Mēs, protams, iestrādājām šādu normu, lai varētu pārskatīt rezerves, un rezerves mums ir pietiekami, ja šis priekšlikums tiek noraidīts, ko ierosinājis Endziņa kungs, tad šis likums... tad ir vēl jēga šo likumu pieņemt, ja tas tiek pieņemts, tad nav nepieciešamības tālāk par šo likumu runāt.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Otro reizi.

A.Endziņš (LC). Cienījamais Līgotņa kungs, es nekādi nevaru piekrist, ka nav paredzēts atpakaļejošais spēks. Lasiet pirmo pārejas noteikumu, pie kura nav priekšlikumu: “Iesaucamiem, kuriem līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai iesaukums ir atlikts, tiek piemēroti šā likuma nosacījumi.” Tātad visas tās personas, kuras nav ieskaitītas rezervē uz šobrīdi, bet kuriem iesaukums ir dažādu iemeslu dēļ atlikts, līdz ar to no 25 gadiem pagarinās līdz 27 gadiem, tāpēc nevajag maldināt Saeimu, ka atpakaļejoša spēka šim likumam nav, tas skaidri un gaiši pateikts pirmajā nosacījumā, un mans priekšlikums ierobežo mazliet.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš, aizsardzības ministrs.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs). Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godājamais Prezidij un godājamie kolēģi! Es lūgtu atbalstīt visādā gadījumā komisijas lēmumu noraidīt godājamā kolēģa Endziņa priekšlikumu, jo tik tiešām šim jautājumam nav nekāda atpakaļejoša spēka, jo tas neattiecas uz šiem karavīriem, kas jau iziet šo dienestu. Kas attiecas uz atlikšanu iepriekš, kas ir 1.pantā teikts, tad līdz šim atlikšana pēc vecā likuma, darbošanās notika ar aizsardzības ministra pavēli, un savā darbības laikā, ja es nemaldos, esmu parakstījis divas šādas pavēles, un tur šis atlikšanas laiks tiešām pamatojās laikam diviem jeb trim cilvēkiem uz ļoti būtiskiem pamatiem, tā kā šī te dienesta laika atlikšana nav šī likuma izpratnē, kuru mēs arī noraidījām — šo iespēju atlikt uz trīs. Vienkārši ar šo likumu tiek noteikts cits dienesta laiks, noteikti citi dienesta termiņi līdz šiem 27 gadiem, cits rezervē ieskaitīšanas laiks, un tas darbojās ar šī likuma spēkā stāšanos, jo tas... ja cilvēks līdz šim ir bijis viena veida rezervē un tiek pārskaitīts cita veida rezervē, tas nekādā gadījumā nav viņa... neiespaido šī likuma darbības noteikumus. Un es gribētu vēlreiz uzsvērt to, ko godājamais Līgotņa kungs jums šeit teica, ja pieņem šādu pārejas noteikumu, tad praktiski tik tiešām šis kritiskais punkts tiek nojaukts un šim likumam, viņa pieņemšanai praktiski arī nekādas jēgas vairs nebūs, jo šis likums būs likums par neiesaukšanu aktīvajā militārajā dienestā, nevis aktīvā militārā dienesta likums, jo tas praktiski likvidē visu šo rezervi. Jo likuma jēga, par ko es esmu vairākkārt runājis šeit no tribīnes, nav vis iesaukt vairāk, nav vis veidot kaut kādas jaunas apakšvienības, bet gan mainīt mūsu Nacionālo bruņoto spēku kvalitāti. Dot iespēju tiešām viņiem būt savienojamiem ar modernajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā un citur. Šis kvalitātes jautājums ir galvenais iesaukuma, nevis kaut kādas kvantitātes jautājums, un ar šo šī kvalitāte... Tāpēc es ļoti lūgtu tomēr ņemt vērā komisiju, kura ir izanalizējusi visus šos jautājumus gan skaitliski, gan no likuma viedokļa, un noraidīt godājamā kolēģa deputāta Endziņa priekšlikumu tanī daļā par šo 2.punktu pie pirmā pārejas noteikuma par tām personām, uz kurām tas it kā neattiecas, bet pieņemt komisijas variantu, lai saglabātos likuma struktūra un jēga. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamais Valsts prezidenta kungs! Cienījamie klātesošie! Cienījamie kolēģi! Savukārt es nāku aizstāvēt Endziņa kunga priekšlikumu, jo, ja mēs padomajam par tiem cilvēkiem, kuri varēja tik iesaukti laika gaitā, bet kuri netika iesaukti, tad faktiski ir divas kategorijas. Viena kategorija, kura izvairījās, un otra, kurus vienkārši neiesauca. Un šie cilvēki nu jau ir sasnieguši 23, 24 un 25 gadu vecumu un tagad pēkšņi tiek radīts jauns likums, un no viņiem neatkarīgu apstākļu un neatkarīgas lemšanas dēļ mēs viņus atmetam atpakaļ tajā situācijā, kad viņiem bija 19 vai 20 gadi, kad viņus tiešām varēja iesaukt. Paskatīsimies, ka varbūt laika gaitā var rasties arī jauns likums, un varbūt obligātā militārā dienesta laiks, iesaukšanas periods tiks vēl palielināts līdz 30 gadiem iespējams, kas notiks tādā situācijā? Ar šo likumu mēs nosakām, ka cilvēks savas attiecības pret obligāto aktīvo militāro dienestu izbeidz 27 gadu vecumā, nāk jauna Saeima, nāk jauns likums, un pēkšņi paplašina līdz 30 gadiem. Beigu beigās kaut kādai likuma kontinuitātei būtu jābūt un arī atbildībai par to. Un runājot par to atbildību. Tagad jau mēs redzam, ka principā šis likums rada problēmas, bet tad, kad bija 12.pants un šeit es nācu priekšā un runāju par to, kad ir atbildība faktiski ielikt 12.pantā, kad no pusotra gada obligātā militārā dienesta laiks tiks samazināts uz 12 mēnešiem, kāpēc tad tika pieņemts šāds lēmums? Paredzot to, ka būs jāattiecina uz citām kategorijām, cilvēkiem, kur faktiski no viņiem neatkarīgu apstākļu dēļ netika iesaukti, viņi varbūt gribēja tik iesaukti tajā laikā, kad viņiem tas bija piemērojams un tāds nu tīri objektīvs laiks. Šodien es esmu pret to, ka tiek iesaukti cilvēki, kuriem ir 25—26 gadi no viņiem neatkarīgu lēmumu dēļ. Valsts nespējas varbūt iesaukt tajā laikā, kad viņiem tas bija optimāli, tāpēc es nevaru iestāties par Aizsardzības un iekšlietu komisijas lēmumu, un es atbalstu Endziņa kunga lēmumu. Un es aicinātu atbalstīt arī visus klātesošos. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā, Druvas kungs, lūdzu!

K.J.Druva. Jā, cienījamie kolēģi, es vēlreiz gribētu atgādināt šī panta būtību. Ja mēs pieņemam šo pantu, tad principā mēs nevis uzlabojam, bet pasliktinām savu stāvokli militārā dienestā. Kā jau jūs dzirdējāt no Līgotņa kunga, tā arī no aizsardzības ministra, tātad lūdzu jums noraidīt šo pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli par deputāta Aivara Endziņa priekšlikumu — papildināt pārejas noteikumus ar jaunu pārejas noteikumu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot! (Starpsauciens: “Pret!”) Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 20, atturas — 7. Priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Kazāka piedāvātais grozījums, mainot redakcionāli otro pārejas noteikumu, un tas ir daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav pret komisijas slēdzienu? Nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Ģirta Kristovska piedāvātais grozījums, kas arī tika daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Un tālāk ir Iekšlietu ministrijas piedāvātais grozījums, kas bija pilnībā pieņemts.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Endziņa piedāvātais grozījums, kurš tika noraidīts, un kādēļ tas tika noraidīts? Tāpēc, ka jau 12.pantā ir izteikts, kādā veidā tiek Latvijas pilsoņi, kuriem dzīvesvieta pašlaik nav Latvijā, kādā veidā viņi tiek reģistrēti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumi pret komisijas slēdzienu ir. Runās deputāts Aivars Endziņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šeit ir vienkārši konkrēts datums, līdz kuram šī reģistrācija ir uzsākama. 12.panta otrā daļa tikai pasaka, kas šīs funkcijas veic, un acīmredzot bez šī konkrētā datuma, jo tad arī ir grūti pateikt, kad tas viss sāksies. Tāpēc mans priekšlikums ir tieši saistīts ar 12.panta otro daļu, un te ir konkrēti, līdz kuram laikam ir jāuzsāk. Es aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk par šo jautājumu runāt neviens nevēlas, tāpēc lūdzu zvanu.

Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputāta Endziņa priekšlikumu — pārejas noteikumos ierakstīt jaunu pārejas noteikumu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot deputātus! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 15, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts. (Starpsauciens: “Ir pieņemts!”) Piedodiet... Ir pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk 3. pārejas punktam ir deputāta Ģirta Kristovska piedāvātais grozījums, kurš tika daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Endziņa piedāvātais grozījums, kurš saka: “Personas, kuras nav ieskaitītas rezervē, bet ir ieguvušas augstāko izglītību līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, triju mēnešu laikā ieskaitāmas rezervē. Šis, man šķiet, ir papildinājums jau Endziņa kunga piedāvātajam grozījumam, kurš bija izteikts 3. pantā. Tādēļ, ka komisija noraidīja piedāvāto grozījumu 3. pantam, līdz ar to noraidīja arī šeit. Un vēl joprojām uztur — noraidīt Endziņa kunga piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Runās Aivars Endziņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Mans priekšlikums ir cieši saistīts ar pašreiz spēkā esošo likumu, kurš pasaka, ka ir ieskaitāmas rezervē tās personas, kuras ir ieguvušas augstāko izglītību. Mēs jau esam pieņēmuši normu, ka pespektīvā bakalaura grādu ieguvušos, tātad, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību, tālāk nākotnē, ar nākošo gadu varēs tikt iesaukti, bet uz šo brīdi, ja nav Aizsardzības ministrijas un attiecīgās valsts dienesta pārvaldes izdarījušas to, kas bija jāizdara jau pēc spēkā esošā likuma, tad tā ir papildu garantija, lai atkal netiktu mainīti spēles noteikumi spēles laikā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Vairāk neviens nevēlas. Debates slēdzam. Druvas kungs? Arī nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret Endziņa kunga priekšlikumu — pārejas noteikumus papildināt ar viņa ieteikto redakciju. (Starpsauciens no zāles: “Pret”) Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 18, atturas — 11. Priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk 4. pārejas punktam ir Aizsardzības ministrijas piedāvātais grozījums, kurš saka: “Šī likuma 8. pants stājas spēkā 4 mēnešus pēc likuma izsludināšanas. Līdz tam dienesta ilgums ir iepriekšējais — 18 mēneši”. Ko tas nozīmē? Jauniešiem, kuri ir nodienējuši savus 12 mēnešus, jāturpina tālāk dienēt vai nu līdz tam brīdim, kad viņi nodienējuši18 mēnešus, vai vismaz 4 mēnešus pēc 12 mēnešu nodienēšanas. Šo priekšlikumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Ir iebildumi. Andris Līgotnis, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). Kaut Endziņa kungs kuģi jau nogremdēja, Aizsardzības ministrija stāvēs līdz galam. Godātie deputāti, šī panta otrajā lasījumā nobalsotā redakcija rada situāciju, ka ,likumam stājoties spēkā, visiem pantiem, vienlaicīgi vienā dienā uzreiz ir jāatvaļina viena trešā daļa no pašlaik dienējošajiem karavīriem. Atvaļināt šos cilvēkus var vienā dienā, vienā stundā, bet vienā dienā un vienā stundā nevar iesaukt tos, kuriem viņi būs jāaizvieto. Un vienā dienā viņus nevar apmācīt. Šis apmācības process ilgst vismaz mēnesi vai divus atkarībā no dienesta vietas. Tātad jūs visi, kas vairumā tomēr esat vienā vai otrā armijā dienējuši, saprotat, ko nozīmē, ja pēkšņi tiek atvaļināta trešā daļa no esošā personāla sastāva. Tas nozīmē, ka robežapsardzība un arī cietumu apsardzība mūsu valstī pārstās funkcionēt.

Man šeit ir dokuments, ko ir uzrakstījis sardzes pulka komandieris, pulkvedis Koržanovs, un viņš raksta skaidri un gaiši, ka šāda likuma ieviešanas gadījumā viņam būs jāsūta karavīri postenī pildīt savus pienākumus uz divām vai trim diennaktīm. Es domāju, ka jūs saprotat, ka nekāda reāla cietumu apsardze vairs nenotiks.

Šādu situāciju nedrīkst pieļaut nekādā gadījumā un tāpēc ir jābalso par šo Aizsardzības ministrijas priekšlikumu. Tā ir vienīgā iespēja glābt no tūlītēja sabrukuma mūsu apakšvienības. Jūsu rīcībā tagad ir visa šī informācija, jums ir gan tiesības, gan pienākums šo jautājumu lemt, lemiet, jūs esat deputāti.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš, aizsardzības ministrs.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs). Augsti godātais Valsts prezidenta kungs, godājamie kolēģi! Es gribētu lūgt jūsu absolūtu uzmanību šajā jautājumā, balsojot par šiem pārejas noteikumiem. Tiešām iepriekš iebalsojot godājamā kolēģa Endziņa man nezināmu iemeslu dēļ izvirzītos pārejas noteikumus, kas praktiski likvidēja iespēju iesaukt armijā tos cilvēkus, kam ir jādienē, un šeit gribētu kategoriski noraidīt šo frāzi par spēles noteikumu maiņu. Šeit nav spēle, šeit ir pienākums pret valsti un pienākums pret valsts drošību, nevis spēle ar valsti, spēlē ar valsti var spēlēt sportloto loterejā, un tur katrs ir atbildīgs, bet šeit ir pienākums pret valsti, ne tikai tiesības. Diemžēl ar iepriekš nobalsotajiem pārejas noteikumiem tika veselai kategorijai cilvēku dota iespēja izvairīties pildīt savu pienākumu pret valsti un pret savu ģimeni, un pret sevi pašu, šo drošību garantējot.

Pieņemot nākošo pārejas noteikumu, tiks likvidēti Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki. Uz šo brīdi komplektējums nesastāda vairāk kā 50 — 58 — 60 procentus pēc štatā paredzētā, pēc plānotā. Es pat nerunāju pēc štata, cik cilvēkiem ir jābūt vienā vadā, rotā, bataljonā. Es runāju par to, kas ir, pateicoties 1996. gada budžetam, un kurus ir iespējams uzturēt un atalgot. Tātad, stājoties spēkā šim likumam, tā aina ir tiešām tāda, kādu atspoguļoja Līgotņa kungs. Uz robežām vairs nevarēs iet pat tā viena puse, kas līdz šim iet. Vispār nebūs, kas uz robežas stāv, nerunājot jau par zaļo robežu, bet arī kontroles punktiem, kamēr arī uz Iekšlietu ministriju tas attiecas pēc 1. janvāra, kad pāries. Tas pats attiecas uz sardzes pulku, kur tiešām ir ļoti kritiska situācija ar komplektēšanu un kur šajā gadījumā ir vienkārši jāatbrīvo cilvēki no dienesta, kas pilda savu pienākumu apsargājot noziedzniekus. Tad tiešām es aicinātu šī likuma atbalstītājus... šo te pārejas noteikumu labojumu atbalstītājus — nu tad tiešām vajag brīvprātīgo sardzi kaut kādu, un es nezinu, kā tur viņu nosaukt, kas sargās Latvijas cietumus. Tas pats attiecas uz to, ka nodrošināt to ar minimumu, to tehniku, kas ir, tās telpas, ēkas, treniņu laukumus un visu pārējo. Pat to nevarēs izdarīt, un tur būs jādomā par konservāciju. Praktiski runāt par kaut kādu mūsu virzību uz NATO un integrāciju ar Eiropas spēkiem ir absolūtas muļķības šinī gadījumā, jo mēs paši ar šo balsojumu parādīsim: nē, mēs negribam, ka Latvijā ir armija, lai mūs sargā citi. Un es jums gribu pateikt — neviens, neviena organizācija mūs neuzņems, ja mēs nebūsim gatavi radīt un izveidot savus, kaujas spējīgus Nacionālos bruņotos spēkus. Tādas valstis Eiropas drošībai nav vajadzīgas, kas negrib pašas sevi aizsargāt.

Un papildinot vēl pavisam praktiskas lietas. Līdz šim šo kareivju apmācība bija 18 mēneši ne tāpēc, lai viņi nonīktu tos 18 mēnešus kaut kur. Visa apmācību programma ir sastādīta uz šiem 18 mēnešiem. Jaunie... pirmapmācības daļa, šie 2 mēneši, viens vai divi mēneši... vēlākais ir viss mācību kurss, ko viņi labāk vai sliktāk iziet atkarībā no materiālās apgādes.Tagad, viņus atvaļinot pirms laika, viņi nebūs sagatavoti, karavīri pat nebūs rezerves sagatavotības līmenī. Pilnīgi skaidri paskaitiet — ja šodien ir 60 procenti nodrošinājuma, pusi vismaz jeb vairāk atvaļinot nekavējoties, tik tiešām Nacionālie bruņotie spēki pārstāj eksistēt kā Nacionālie bruņotie spēki. Tas pats attiecas uz to iesaukuma daļu, kas apsargā cietumus, mobilajā policijas pulkā un tamlīdzīgi.

Godājamie deputāti! Es ļoti lūdzu respektēt šinī gadījumā Aizsardzības ministrijas viedokli, kura ir atbildīga par valsts aizsardzību un drošību, un ne tikai respektēt šo viedokli, jo līdz šim ir bijusi tāda noliedzoša attieksme, bet vienkārši paskaitīt aritmētiski 2. klases līmenī, ko tas nozīmē.

Es godājamos kolēģus lūdzu tiešām izturēties atbildīgi pret valsti, kuras augstākie likumdevēji deputāti jūs esat ievēlēti... Tad nākošais balsojums būtu tikpat labs, ka mēs arī atsakāmies no savas valsts suverenitātes, neatkarības un tamlīdzīgi, un kā šeit iepriekšējā sēdē tika aicināts, ka labāk vajag draudzēties ar lielajiem kaimiņiem, ar lielo brāli. Nu tad balsosim, ka mēs draudzējamies ar lielo brāli, un lūgsim atkal krievu armiju nākt apakšā, piepildīt to Krišjāņa Valdemāra un Elizabetes ielas stūri, tikai tad jau noteikti tas vairs nebūs Krišjāņa Valdemāra un Elizabetes, bet gan Kirova un Gorkija ielas stūris. Ja jūs gribat, lūdzu, nospiediet par to pogas un nobalsojiet! Tā būs jūsu izvēle. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Ģ.Kristovskis (LC). Cienījamo Valsts prezident, cienījamie kolēģi, cienījamie klātesošie! Es arī šeit nāku priekšā, jo te ir arī mans priekšlikums, kurš tika pieņemts, un tas faktiski ir tikai redakcionālas dabas priekšlikums, jo, ja mēs paskatāmies vēsturiski, kā pārejas noteikumos šis priekšlikums ir radies, tad tas ir radies tikai un vienīgi uz pirmajā lasījumā iesniegtā Aizsardzības ministrijas iesnieguma pamata. Neviens cits kā Aizsardzības ministrija iesniedza šo priekšlikumu. Krastiņa kungs, es vēl teikšu tālāk. Tad, kad gāja runa, ka šis likums jāpieņem ir 81. panta kārtībā, neviens cits kā jūs runājāt tieši par šāda punkta nepieciešamību un tieši šādā veidā traktējāt šo te jautājumu. Tieši un nekā savādāk. Jūs toreiz uzsvērāt, ka ir nepieciešams pieņemt Satversmes 81. panta kārtībā jauno likumu, lai tiem cilvēkiem, kuri nabadziņi dienē pusotru gadu, lai viņi varētu tikt atbrīvoti laicīgi jau pēc gada tā, kā paredz tagad jau pieņemtais likums. Tā bija jūsu argumentācija. Un tāpēc es tagad pilnīgi nesaprotu, kāpēc jūs šeit nākat un kratāt deputātiem ar pirkstu. Tas ir Aizsardzības ministrijas radīts pants. Un šeit to tikai mēs esam uzturējuši spēkā, un tagad pirms trešā lasījuma jūs, protams, redzat reālo situāciju, kāda ir, bet daudzi cilvēki reālo situāciju redzēja tad, kad jūs gribējāt 81. panta kārtībā šo jautājumu risināt. Un tāpēc iestājās pret šī jautājuma risinājumu tādu, kādu jūs paši esat radījuši. Tā ka šeit ir jautājums, ka jāprasa atbildība faktiski ir no jautājuma iesniedzējiem, protams, mēs varam jūs atbalstīt, mēs varam iet pretī, mēs varam saprast šo jautājumu, bet nav jums tiesību šinī gadījumā pilnīgi objektīvi šeit kaut ko pārmest deputātiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Valsts prezidents, apzinoties šīs problēmas, šī likuma svarīgumu, aicināja mūs uz nopietnu darbu, uz ātrāku darbu, uz papildu plenārsēdi. Mēs jau trešo dienu tagad spriežam. Un ko mēs esam izdarījuši? Vai jūs apzināties, cienījamie kolēģi, ko mēs esam izdarījuši? Mēs esam nogremdējuši faktiski šo likumu un padarījuši to par gandrīz neesošu. Ja neapzināties gadījumā, tā ir pusvaina. Bet, ja apzināties, tad tā ir vienkārši kaitniecība. Un Endziņa kunga demagoģiskā likumu tulkošana ar atpakaļejošu datumu un tā tālāk mani izbrīna un satrauc. Jo, ja jūs tā likumus tulkosiet arī Satversmes tiesā, kurā jūs esat ievēlēts, tad neko es tur neparedzu. Un, kolēģi, es lūdzu, es lūdzu pašā noslēgumā saglabāt vēl kaut drusciņ kaut ko no šī likuma, un pieņemt to, ko liek priekšā Aizsardzības ministrija. Lai gan faktiski mēs esam patiešām, kā Līgotņa kungs saka, kuģi nogremdējuši vai, pareizāk sakot, Latvijas armiju esam praktiski iznīcinājuši. Padomājiet par to! Spēles trīs dienu garumā te ir risinājušās, “Loto” spēlēts un vis kaut kas. Bet kur ir atbildība? Kur ir atbildība Latvijas priekšā un tautas priekšā? Padomāsiet vienreiz vai nepadomāsiet? Galu galā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

O.Grīgs (TB). Cienījamais Valsts prezident! Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta izskatīšana tuvojas nobeigumam, un es nebūšu tas, kas šeit runā pēdējo vārdu, bet vienu no pēdējiem vārdiem. Paldies Dievam, ka mums vēl ir Zemessardze. Tā ka nu gluži mēs bez aizsardzības nepaliksim. Bet es gribētu nocitēt mūsu augsti godātā Valsts prezidenta vārdus “Neatkarīgajā Rīta Avīzē”: “Pieņemot Obligātā militārā dienesta likumu, valsts iegūs uzticamus savas zemes sargus, kuri dienēs Latvijas armijā vai arī apgūs karamākslu skolās, un līdz ar to Latvijas armija atgūs savu spožo slavu.” Paldies, prezidenta kungs, es jums pilnīgi pievienojos, jūsu optimistiskajam izteikumam. No visas sirds es jums piekrītu. Bet jūs nepasakāt — kādu likumu. Ja šādā veidā likumu mēs apstiprināsim, tad šim jūsu optimismam absolūti nav reāla praktiskā seguma. Un es domāju, ka jums pietiks gribasspēka atgriezt šo likumu atpakaļ Saeimā. Es vismaz personīgi tā ceru. Un man ļoti gribējās, lai likums “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” būtu pirms šī likuma. Tad es būtu sacījis tādus vārdus, ja jūs nobalsotu par lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārdošanu ārzemniekiem un citiem nepilsoņiem. Tad es būtu pateicis tā: “Neviens vairs neies šajos bruņotajos spēkos sargāt svešam cilvēkam piederošu zemi.” Tas būtu izslēgts pilnīgi. Paldies par uzmanību! (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Dievs, svētais, kas mums nav jāklausās...”)

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš, aizsardzības ministrs.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs). Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godājamie kolēģi! Es gribēju labot Kristovska kunga šeit izteiktos pārmetumus, lai viņi nepaliktu šeit kā vienīgā patiesība Saeimas sēžu protokolos uz mūžīgiem laikiem. Aizsardzības ministrija ierosināja šo likumu pieņemt 81.panta kārtībā 1996.gada jūnijā Saeimas brīvdienu laikā, lai paātrinātu. Un viņai bija pilnīga taisnība, redzot to, kas ar šo likumu ir noticis, kā tas ir pārstrādāts un cik ilgi velkas tā apstiprināšana Saeimā.

Tātad 1996.gada jūnijā un jūlijā bija jautājums par to, lai šis likums sāktu darboties ar rudens iesaukumu. Tagad mums ir 1996.gada novembris, kurš iet jau uz vidu un tuvojas Lāčplēša dienai. Tagad ir jau cits personāls un skaitliskais sastāvs Nacionālajos bruņotajos spēkos un citas iesaukuma iespējas, kādas tās bija vasaras vidū. Mēs dzīvojam ne tikai savās politiskajās ilūzijās un juridiskajās zināšanās un tamlīdzīgi, bet mēs arī dzīvojam laikā, un laiks no tā laika ir mainījies. Ir pavisam cita situācija. Tāpēc es gribētu noraidīt šos pārmetumus Aizsardzības ministrijai un cieši saistīt dažādu priekšlikumu iesniegšanai. Šobrīd jums ir Aizsardzības ministrijas ieteiktais variants pārejas noteikumu 4.punktu izteikt arī kompromisa variantā, ka četrus mēnešus pēc likuma izsludināšanas stājas spēkā. Pa šo laiku var sakārtot jautājumu ar apmācību programmām, var sakārtot jautājumu ar komplektāciju. Tā ka, godājamie kolēģi, lūdzu saistīt arī tiešām šos te labojumus ar laiku, kad mēs viņus pieņēmām un kādā veidā, kad notiek šie iesaukumi. Paldies! Es lūdzu atbalstīt Aizsardzības ministrijas variantu pārejas noteikumu 4.punktam.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo prezident! Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu Grīga kungam. Pats vārds “Zemessardze” jau arī pierāda, kas mūsu zemi sargā. Un šeit man gribētos iedot mazu reprīzi Krastiņa kungam. Man ir pilnīgi neskaidrs, ko tad mēs īsti gribam aizsargāt, jo pilnīgi pareizi teica Grīga kungs un arī Kristovska kungs — armijai jāsargā ir sava zeme. Ko tad mēs sargāsim? Ja ir mums viens cienījams deputāts un ministrs, kurš savu zemi pavisam netālu no Rīgas, ieguvis benzīntanka uzbūvēšanas atļauju, caur trešo personu noformē krievu pircējam. Es domāju, ka pilnīgi precīzi pašreiz jāpieiet šai tēzei. Var atbalstīt vai neatbalstīt to, ko pats Krastiņa kungs ir ieteicis savā laikā. Kopsummā likums ir tāds, kurš diemžēl nespēs izpildīt mūsu cienījamā prezidenta vēlmi — uzspodrināt mūsu armijas kaujas slavu. Grūti gan atcerēties to milzīgo kaujas slavu, ja neskaita sarkanos strēlniekus. Man gribas pateikt tikai vienu lietu — mēs varam atbalstīt gan Aizsardzības ministrijas priekšlikumu, gan noraidīt to, bet padomāsim, vai šis likums ir domāts Latvijas aizsardzībai. Es domāju, ka ne.

Un līdz ar to acīmredzot pašās beigās, kad mums jābalso būs par likumu kopumā, šādu likumu es atbalstīt nevarēšu. Jo pilnīgi pareizi rīkosies prezidents tādā gadījumā, kad, izvērtējot iespējami varbūt pieņemto šo likumu, tas tiktu atgriezts Saeimai, un tad jau mums būs neērti par to, ka mēs nebūsim spējuši atšifrēt, ka šis ir neiesaukšanas likums. Mūsu zemes neaizsardzības likums. Šo likumu būtu jānoraida kopumā, lai beidzot profesionāļi, Aizsardzības ministrija, Aizsardzības komisija, izstrādātu Latvijai vajadzīgu un pieņemamu likumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis, frakcija “Latvijas ceļš”. Otro reizi — viena minūte.

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamie klātesošie! Pavisam īsi. Es gribētu teikt Krastiņa kungam. Ja šis likums ir tāds, kurš tik nepiemērots kļūst dažu mēnešu laikā, vasarā, kā jūs teicāt, tas būtu bijis piemērots, un tagad, rudenī, tas vairāk nav piemērots, tad mums nav par šo likumu vispār kaut ko runāt. Bet, ja jūs šeit nākat un kratat ar pirkstu un mums vēl norādat uz savas ministrijas iesniegtajiem priekšlikumiem, un aizrādat to mums, tad šādā veidā jūsu atbalstu ir ļoti grūti dabūt. Es pat mēģinātu jūs saprast un varētu arī nobalsot par jūsu priekšlikumu, un saprast to, ka tas tā ir vajadzīgs. Bet, lūdzu, nedariet uz priekšu tā. Un nerājieties par savām neveiksmēm uz deputātiem zālē. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Es tomēr neesmu tik uztraucies un neuzskatu, ka kāds kuģis te grimtu vispārīgi. Labi jau nav darīts dažos punktos, bet patlaban, pieņemot Aizsardzības ministrijas priekšlikumu, pieņemot, ir iespējams ieviest zināmu skaidrību. Un, ja nebūtu šīs nelielās neskaidrības iepriekš bijušas, tad varētu diskutēt par 4.punktu. Šodien, šinī brīdī, pie tā teksta, kādu mēs esam pieņēmuši, visloģiskākais ir nobalsot par Aizsardzības ministrijas priekšlikumu, un tas dotu šos četrus mēnešus un ieviestu zināmu skaidrību.

Latvija ļoti bieži ir bijusi grūtā stāvoklī, un vienmēr ir jāprot arī grūtībās precīzi atrast pareizo virzienu. Es nedomāju, ka šodien stāvoklis ir tik traģisks, ka šo likumu tur, kā kolēģi izteicās, nav ko pieņemt. Un vispār zināmu sakārtotību tas dos, zināmu skaidrību tas ieviesīs, un galu galā te pretendēt, ka mēs te kaut ko ideālu varam uzreiz radīt, nevajadzētu. Tā ka es ļoti aicinu kolēģus atbalstīt Aizsardzības ministrijas priekšlikumu, un, ja mēs šo priekšlikumu atbalstām, tad ar likumu var šodien vēl kaut ko sakārtot, un tālākā nākotnē mēs varam domāt, protams, par šī paša likuma papildinājumiem. Bet mums ir vajadzīgs šis likums šobrīd, lai Aizsardzības ministrija var reāli strādāt. Lai var strādāt pie armijas sakārtošanas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Aivars Endziņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribu uzreiz pateikt, ka es atbalstīšu Aizsardzības ministrijas priekšlikumu par šo četru mēnešu atlikšanu attiecībā par 12 mēnešiem, bet es gribu pievērst uzmanību tām runām, ka te teica, ka Endziņš ir demagogs vai Krastiņš, apmēram, no kurienes, kas un kā te ir nācis. Man, tieši otrādi, ir visu laiku neskaidrība — ko ir darījuši gan esošie, gan bijušie aizsardzības ministri ar visu savu aparātu, ko ir darījusi Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija, lai nodrošinātu pašreiz spēkā esošā likuma izpildi. Tad, kad es esmu jautājis gan Līgotņa kungam, gan citiem šī resora pārstāvjiem: “Bet cik jūs galu galā esat ierosinājuši krimināllietas par izvairīšanos no militārā dienesta?ī Plāta rokas. Tātad, manuprāt, paši dienesti nav strādājuši tā, kā vajag. Tagad to pārmet mums, jo domā vienkārši tā: ja mēs paplašināsim tagad it kā šo te loku, nu tad visas problēmas atkritīs pašas par sevi.

Ir izveidota pat speciāla militārā prokuratūra. Bet kur ir rezultāti? Tāpēc es domāju, ka šādā veidā, apmainoties ar komplimentiem, kurš ir vainīgais un kurš nav vainīgais, man liekas, ka drīzāk šeit Aizsardzības un iekšlietu komisijai pašai vajadzēja tikt skaidrībā. Šinī gadījumā es tomēr aicinu atbalstīt Aizsardzības ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile, LNNK un Latvijas zaļās partijas frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK, LZP ). Godātais Valsts prezident! Prezidija priekšsēdētāj un deputāti! Es aicinu atbalstīt Aizsardzības ministrijas priekšlikumu un neatbalstīt komisijas viedokli. Komisijā lēmumi tika pieņemti ārkārtīgi grūti. Ja gadījumā šo Aizsardzības ministrijas priekšlikumu neatbalsta, tad es pievienojos tam, ko teica jau daži iepriekšējie runātāji. Es aicinu Valsts prezidentu neizsludināt šo likumu, jo nevar būt tāda valsts, kurā atlaiž vienu trešdaļu no armijas tajā laikā, kad austrumos ir bīstams kaimiņš, tajā laikā, kad cietumi ir pilni ar ieslodzītajiem un jaunais iesaukums ir paredzēts tikai pavasarī. Bet vēl es gribu piebilst, ka man kļūst baigi sēdēt šajā Saeimā, kur Saeimas deputāti vīrieši viens par otru runā kā tirgus sievas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kaut arī morāli jums piekrītu, es tomēr izsaku piezīmi, Seiles kundze, par jūsu apzīmējumiem deputātiem. Vai vēl ir pieteikušies debatēs par šo jautājumu? Debatēs pieteikušos vairāk nav. Komisijas vārdā Druvas kungs nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par Aizsardzības ministrijas priekšlikumu — pārejas noteikumu 4.punktu izteikt jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. (Starpsaucieni no zāles: “Par”) Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 10, atturas — 9. Priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva. Nākošais ir deputāta Kristovska piedāvātais grozījums, un pēc būtības tas jau vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies! Piekrītam.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Māra Vītola piedāvātais grozījums, kurš nosaka, ka līdz 1997.gada 1.jūlijam licencēto valsts augstskolu studenti var apgūt militārā dienesta instruktora, virsnieka pamatapmācību un uzlikt šo iespēju...

Sēdes vadītājs. Paldies, godājamie kolēģi, paldies! Druvas kungs, Māris Vītola kungs savu priekšlikumu noņem. Līdz ar to tas nav apspriežams.

K.J.Druva. Nākošais ir deputāta Endziņa piedāvātais grozījums, un tas ir piecās daļās, un dažas no šīm daļām Aizsardzības un iekšlietu komisija pieņēma, dažas — noraidīja. Tā ka varbūt būtu jābalso par atsevišķām daļām.

Sēdes vadītājs. Kā uzskata deputāti? Iesniedzējs balsojumu pa daļām nepieprasa. Vai deputātiem ir iebildumi pret Aizsardzības un iekšlietu komisijas slēdzienu par deputāta Endziņa izteiktiem priekšlikumiem? Vēlas runāt Aivars Endziņš, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

A.Endziņš (LC) Cienījamo priekšsēdētāj! Es tomēr aicinātu balsot pa punktiem. 1. un 2. punktā ir iekļauts komisijas piedāvātais variants. Ir arī iekļauts 5.punkts. Un arī 4. Būtībā paliek tikai 3.punkts. 3.punkts ir saistīts ar to, kas jau ir iebalsots pašā likumā. Acīmredzot ir jānosaka arī termiņi, kādā kārtībā tad šī problēma tiks risināta. Tāpēc es tomēr aicinu par to balsot. Es saprotu, ka komisija to noraidīja tāpēc, ka bija noraidīti arī attiecīgie priekšlikumi pašā likuma tekstā, Saeima tos ir akceptējusi, tātad te būtībā ir kontroles termiņš.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš, aizsardzības ministrs. Lūdzu!

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs). Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es aicinu šo 3.punktu, kā jau Endziņa kungs teica, ka praktiski ir palicis tikai šis 3.punkts, kas te būtu balsojams no viņa priekšlikuma. Es tomēr aicinu to noraidīt un pieturēties pie Aizsardzības un iekšlietu komisijas ieteiktā varianta. Kāpēc?

Pirmkārt, te ir noteikts, ka līdz 1997.gada 1.janvārim nosaka kārtību Ministru kabinets, kādā valsts licencēto augstskolu studenti apgūst militārā dienesta pamatapmācību, nosaka Ministru kabinets. Protams, jau bija kļūda izdarīta ar to, kā tas tika iebalsots šeit, jo militārā pamatapmācība nebūt nenozīmē, ka viņš ir atvaļināms rezervē kā izgājis apmācību. Jo pamatapmācība ir domāta tam, lai tālāk karavīrs varētu pildīt savu dienestu un turpināt profesionālo apmācību. Tā kā šī pamatapmācība nebūt nenosaka to, ka viņš jau ir ieskaitāms rezervē un tamlīdzīgi. Tas, dabīgi, nākotnē mums ir jāskatās pie likuma, ja šis likums tiks pieņemts, pie grozījumiem un labojumiem.

Otrkārt. Lai noteiktu šādu pamatapmācību, tad ir jāparedz līdzekļi gan valsts budžetā licencētām valsts iestādēm, es jums atgādināšu, ka mums budžeta lasījums 1997.gadam pavisam drīz nāks šeit priekšā Saeimā, un tur nekas tamlīdzīgs nav paredzēts, tie miljoni, kas tur ir vajadzīgi šādai apmācībai.

Trešais. Ir aizmirsts, ka tomēr mūsu augstskolas ir suverēnas un ka viņām ir sava Satversme, kurā ir paredzēts, kādas struktūras ir šajās augstskolās, kā tās darbojas un tamlīdzīgi, ar Ministru kabineta noteikumiem šeit vēl nekas nebūs labots. Te ir vajadzīgs, lai pildītu Saeimas pieņemto šo likumu un šos punktus, ir vajadzīgs nopietns darbs, lai saskaņotu šos dažādos likumus. Mums ir arī vēl Augstskolu likums, kas darbojas, kur ir jāizdara nepieciešamie grozījumi un labojumi, lai viss varētu stāties likumīgā spēkā. Jo Ministru kabinets izdod noteikumus, pamatojoties uz kādu no likumiem. Ar šo likumu vēl ir par maz, lai Ministru kabinets izdotu darbojošos noteikumus šajā sakarā. Tādā brīdī šis 1997.gada 1.janvāris, kas ir pēc pusotra mēneša, ir absolūti nenopietns skaitlis, un, par cik te arī cits variants nemaz nevar būt, es tomēr aicinu godājamos kolēģus aprobežoties ar tiem noteikumiem, kādus ir Aizsardzības un iekšlietu komisija izstrādājusi, un palikt pie šiem pārejas noteikumiem, kādi ir izteikti 5.pantā, noraidot godājamā kolēģa Endziņa izteikto 3.punktu un arī citus. Kopumā arī, par cik pieprasīja pa daļām balsot, kopumā viņa ieteiktos labojumus.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamais Valsts prezident! Cienījamie deputāti! Cienījamie klātesošie! Tomēr, es domāju, ka mums jābūt konsekventiem, jo šā likuma 3.panta trešajā daļā mēs pieņēmām tieši šo atsauci, ka valstī pastāv šāda speciāla militārās apmācības sistēma augstskolu studentiem. Un, ja mēs šeit neieliekam, mēs varam, protams, izmainīt datumu, mēs varam nolikt pusgadu uz priekšu, tas varbūt nav vēlams, varbūt varētu likt vēl kādus trīs mēnešus, tas varētu būt 1.marts nosacīti vai kāds cits, vai 1.aprīlis, par to varbūt Endziņa kungs varētu nākt un likt šo datumu priekšā, bet, kā jau mēs debatēs runājām, otrajā lasījumā un trešajā lasījumā tas vijies ir cauri. Mums ir nepieciešama šāda sistēma. Un, ja mēs šeit, šajos pārejas noteikumos, par to nerunājam un izliekamies, ka tādi vispār nav un neesam runājuši par to, un neesam arī iebalsojuši, tas nozīmē, ka nekad mūsu valstī, kamēr netiks pieņemts jauns likums vai kaut kādas izmaiņas netiks iesniegtas, par šo jautājumu neviens nopietni nedomās. Bet ir jādomā par šo jautājumu. Var teikt, ka mums nav līdzekļu, bet kaut kad viņi būs, šie līdzekļi. Tik ilgi, kamēr mēs par šo jautājumu nedomāsim, mēs pat minimālos līdzekļus šai tēmai nesākam veltīt.

Un jāsaka, ka mums daudziem ir ļoti kļūdaini priekšstati par šīs apmācības sistēmas izveidošanu. Bet mums ir jāveido vienots priekšstats, un to var izveidot Aizsardzības ministrija vai kāda cita institūcija, bet par to ir jārunā. Un šai institūcijai ir jāstrādā. Un tad mēs redzēsim konkrētos rezultātus un konkrētos augļus. Jo šeit faktiski šis neuzliek nekādus līdzekļus. Šis uzliek priekšlikumu, tikai intelektuālu darbu. Izveidot darba grupu Aizsardzības ministrijā, izveidot trīs, četrus modeļus, likt tos deputātiem priekšā vai likt tos priekšā Ministru kabinetam un vienu no šīm iespējām atstrādāt.

Es esmu runājis gan ar Zemessardzes, gan ar Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pasniedzējiem, nez kāpēc viņiem nerodas nekādas problēmas šo jautājumu risināt, viņi uzskata, ka mūsu valstī intelektuālais potenciāls militāro speciālistu vidū ir tik liels, ka mēs varam šādu apmācību nodrošināt. Mēs varam to izveidot. Protams, tas prasa koncentrēt spēkus. Bet varbūt darīsim to un ierakstīsim šeit iekšā, izmainīsim datumu. Ja Endziņa kungam ir priekšlikums, varbūt 1.aprīli liksim, bet, lai sāk cilvēki domāt, lai ministrijas sāk domāt par priekšdienām, par nākotni. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Skanēja nupat ārkārtīgi īpatnējs priekšlikums. Mēs varam izmainīt datumu. Neko mēs nevaram vairs izmainīt. (No zāles deputāts Ģ.Kristovskis: “Ja gribam, tad varam!”) Saprotiet, lūdzu, ka mēs patlaban varam un tikai varam balsot par konkrēto tekstu. Tāds, kāds tas mums ir. Un varbūt atcerēsimies, ka šis ir trešais lasījums. Ja mēs vēl otrajā lasījumā varētu kaut ko balsot, iebalsot un pārbalsot, tad tagad mēs to vairs nevaram izdarīt. Teksts ir nemaināms, tāds, kādu mēs pieņemsim. Un te šajā brīdī runāt par ideju ir galīgi nevietā. Jo mums piedāvā konkrētu tekstu ar konkrētu datumu — līdz 1.janvārim. Tas ir nereāli! Absolūti nereāli. Būs vēl viens deklaratīvs punkts, kur mēs uzdodam noteikt jau kārtību. Tas vienkārši nav iespējams.

Ja jūs atceraties, nupat mēs devām šos četrus mēnešus Aizsardzības ministrijai, šo iespēju pārkārtot armiju. Šo atkāpi mēs devām. Tagad mēs uzgrūdīsim galīgi nevajadzīgi... Parēķiniet, šodien ir 7.novembris. Varbūt atcerēsimies. Un tur ir līdz 1.janvārim jau jānosaka kārtība. Pa kuru laiku tas notiks? Pie tam līdztekus vēl strādājot pie ļoti daudziem svarīgiem jautājumiem, tajā skaitā drebot par budžetu uz nākamo gadu. Tā ka, cienījamie kolēģi, ja mēs gribam iebalsot vēl kaut kādu ideju, vēl kaut kādu “sapņu pili” vai deklarāciju, tad, lūdzu! Bet, ja mēs gribam iebalsot konkrētu tekstu ar konkrētu datumu, kurš ir negrozāms pēc šī balsojuma, izņemot, ja prezidents mums viņu atsūta atpakaļ, tādā gadījumā mēs nedrīkstam atbalstīt kaut ko tādu, kas ir pagaidām tomēr nereāls. Es aicinu neatbalstīt šo 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Otro reizi.

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamie klātesošie! Cienījamie kolēģi! Protams, mēs varam pēc Kārtības ruļļa vilkt ar pirkstu līdzi, bet, ja mūs kādreiz vada arī veselais saprāts un tiešām vēlēšanās domāt par reālas lietas sakārtošanu, tad mēs kādreiz varbūt arī varam noteikt, vienkārši izmainīt datumu. Bet, ja nu nevaram, tad mēs varam arī atstāt šo 1.janvāri, jo, galu galā, par šo tēmu tika runāts ilgi un dikti. Un beigu beigās tad ir pusotrs mēnesis, lai tad Aizsardzības ministrija parāda, ka viņa arī spēj kaut ko izdarīt. Galu galā, pusotrā mēnesī! Pusotrā mēnesī ir ļoti daudz stundu. Un šīs idejas sakārtošanai stundas nav vajadzīgs tik daudz. Beigu beigās, lai cilvēki sāk strādāt! Ko tad mēs ar šādu armiju, kura nevar atrisināt šādu problēmu, nevar uzrakstīt kaut kādus konkrētus priekšlikumus un konkrētu kārtību izstrādāt, ar šādu armiju mēs savu valsti aizsargāsim? Mums valsts būs jāaizsargā pirmajā minūtē vai pirmajā stundā, kad kaut kas notiek. Un, ja mēs nevaram pusotrā mēnesī dokumentu izstrādāt, tad jau vispār mums varbūt tiešām nav vērts par aizsardzības budžetu vispār runāt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kristovska kungs, es noraidu jūsu aicinājumus — neievērot Kārtības rulli. Andrejs Krastiņš, aizsardzības ministrs.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs). Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais Prezidij un godātie kolēģi! Es domāju, ka pilnīga taisnība ir manam godājamam kolēģim Kristovska kungam, ka viņš teica, ka pusotra mēneša laikā var uzrakstīt dokumentu. Var. 10 dokumentus var uzrakstīt, un man liekas, ka pat 100. Bet kāda jēga ir tam dokumentam, ja viņš nedarbosies?

Pirmkārt. Es gribu uzreiz uzsvērt, ka šī kārtība, kāda tiek prasīta šajā 3.apakšpunktā, Ministru kabinets izdod sekojošus likumdošanas aktus, izdod rīkojumus, izdod noteikumus. Un noteikumi tiek izdoti uz likuma pamata. Lai šie noteikumi darbotos, ir jābūt izdarītām izmaiņām likumos. Mūsu Augstskolu likumā, likumā “Par valsts aizsardzību”, likumā “Par valsts budžetu 1997. gadam”. Šos likumu grozījumus var izdarīt tikai godātie kolēģi šeit, Latvijas Republikas 6.Saeimā. Tāpēc runāt par to, ka dokumentu tik tiešām var uzrakstīt un kaut kādu kārtību noteikt, mums ir dažādi projekti. Un es pilnīgi piekrītu godājamajiem Zemessardzes un mūsu Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pārstāvjiem – tas potenciāls ir, ka šādu dokumentu var sastādīt. Arī šeit, Saeimā, šāds potenciāls ir. Bet, nosakot šo termiņu — 1.janvāri –, Ministru