Ministru kabineta rīkojums Nr. 427

Rīgā 2017. gada 16. augustā (prot. Nr. 38 67. §)

Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 19.0. versija)

1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 19.0. versijā projekta "Prokuratūras informācijas sistēmas attīstība" (turpmāk – projekts) aprakstu un projekta izmaksas 929 000 euro apmērā.

2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Latvijas Republikas Prokuratūru iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums) ietvaros.

3. Finansēt projektu 2.2.1.1. pasākuma ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumos Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.

4. Noteikt Latvijas Republikas Prokuratūru par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta aprakstā plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.

5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 75 000 euro gadā, kas tiks segtas no Latvijas Republikas Prokuratūras pamatbudžeta programmā 01.00.00 "Prokuratūras iestāžu uzturēšana" pieejamiem resursiem.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2017. gada 16. augusta
rīkojumu Nr. 427)

Prokuratūras informācijas sistēmas attīstība

Projekta apraksts (kopsavilkums)

Latvijas Republikas Prokuratūra (turpmāk – prokuratūra) ir tiesu varas institūcija, kas patstāvīgi veic uzraudzību pār likumības ievērošanu atbilstoši likumā noteiktajai kompetencei. Prokuratūras uzdevums ir reaģēt uz likuma pārkāpumu un nodrošināt ar to saistītās lietas izlemšanu likumā noteiktajā kārtībā.

Līdz 2020. gadam e-lietas programmas 1. posma ietvaros prokuratūrā tiek paredzēts īstenot projektu "Prokuratūras informācijas sistēmas attīstība" (turpmāk – projekts). Projekta mērķis ir ar Prokuratūras informācijas sistēmas (turpmāk – ProIS) pilnveidošanas, attīstības un integrācijas palīdzību uzlabot prokuratūras darba efektivitāti un mazināt ar tiesvedības procesu saistīto dokumentu plūsmas laiku.

Projekta mērķi

1. Prokuratūras informācijas apmaiņas efektivitātes uzlabošana starp kriminālprocesa dalībniekiem, ar izmeklēšanu un tiesvedību saistītajām institūcijām.

2. Prokuratūras darbības procesu integrēšana pirmstiesas izmeklēšanas un tiesvedības procesos elektroniskās e-lietas kontekstā.

3. Racionāla ProIS pilnveide, izmantojot e-lietas un valsts centralizētos koplietošanas risinājumus.

Darbības projekta mērķu sasniegšanai

1. Nodrošināt iespēju lietas dalībniekiem informāciju iesniegt, aizpildot elektroniskas veidlapas, nodrošināt iespēju iepazīties ar lietas materiāliem elektroniski. Izstrādāt datu apmaiņas saskarnes ar e-lietas platformu elektroniskai datu nodošanai un saņemšanai no Tiesu informatīvās sistēmas, Probācijas klientu informācijas sistēmas un Ieslodzīto informācijas sistēmas. Nodrošināt elektronisko datu semantisko savietojamību.

2. Pielāgot ProIS pamatdarbības procesu atbalstu darbam ar digitālajām lietām un palielināt pamatdarbības procesu automatizācijas līmeni, pilnveidojot automātisku procesuālo termiņu aprēķinu un kontroli, uzlabojot meklētāja funkcionalitāti, uzlabojot atskaišu funkcionalitāti un optimizējot dokumentu pārvaldības un lietu žurnālu funkcionālo sadaļu sasaisti.

3. Pilnveidot ProIS, nodrošinot e-lietas platformas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras (turpmāk – VRAA) koplietošanas komponenšu izmantošanu, izvietojot elektroniskos pakalpojumus e-lietas publiskajā portālā.

4. Izveidot projekta pārvaldības komandu, kas nodrošinās projekta mērķu un rezultātu sasniegšanu, vadīs projekta darbību īstenošanu, koordinēs sadarbības partneru iesaisti, organizēs publiskos iepirkumus, veiks finanšu plūsmas plānošanu un kontroli, kā arī vadīs projekta riskus.

5. Veikt padziļinātu situācijas analīzi un sagatavot ProIS pilnveidojumu izstrādes tehniskās specifikācijas.

6. Izstrādāt ProIS pilnveidojumus, tai skaitā veikt prasību analīzi, projektēšanu, izstrādi, kā arī funkcionalitātes, lietojamības un drošības testēšanu.

7. Izstrādāt dokumentu skenēšanas aplikāciju, tai skaitā veikt prasību analīzi, projektēšanu, izstrādi, kā arī funkcionalitātes, lietojamības un drošības testēšanu. Aplikācija nodrošinās ne tikai dokumentu skenēšanu, bet arī nepieciešamo meta datu pievienošanu un dokumenta iekļaušanu atbilstošajā lietā.

8. Nodrošināt ProIS pilnveidojumu izstrādes autoruzraudzību, tai skaitā kontrolēt nodevumu atbilstību kvalitātei un noteiktajām prasībām.

9. Veikt neatkarīgu izstrādāto ProIS papildinājumu drošības un veiktspējas auditu.

10. Nodrošināt publicitātes pasākumus.

Plānotie rezultāta rādītāji

Projekta iznākuma rādītāji

Projekta kopējais plānotais finansējums ir 929 000 euro, no tiem 789 650 euro ir ERAF finansējums (85 %) un 139 350 euro ir valsts budžeta līdzfinansējums (15 %). Projektu plānots īstenot 36 mēnešu laikā no līguma vai vienošanās noslēgšanas par projekta īstenošanu.

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājos

Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.–2013. gada plānošanas perioda darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.1.1. apakšaktivitātē "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" īstenots projekts Nr. 3DP/3.2.2.1.1/13/IPIA/CFLA/013 "Prokuratūras informācijas sistēmas projekts tiesu sistēmas attīstībai", kura ietvaros:

1) izveidota ProIS, tai skaitā ProIS datu apmaiņas saskarnes ar Sodu reģistru, Iedzīvotāju reģistru, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas, Tiesu informatīvo sistēmu un Dokumentu integrācijas vidi;

2) izveidota sevišķās lietvedības sistēma;

3) izveidoti e-pakalpojumi "Lēmumi par mani prokuratūrā" un "Informācijas sniegšana par neparastiem un aizdomīgiem finanšu darījumiem";

4) izveidota infrastruktūra ProIS sevišķās lietvedības sistēmas un e-pakalpojumu darbības nodrošināšanai;

5) veikta uzraudzībā esošo kriminālprocesu uzraudzības lietu digitalizācija;

6) veikta Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Kriminālprocesa informācijas sistēmas pielāgošana.

Projekta ietvaros paredzēts turpināt attīstīt iepriekšējā periodā izstrādāto ProIS, uzlabojot tās sniegto pamatdarbības procesu atbalstu, nodrošinot integrāciju ar e-lietas platformu un izveidojot jaunus e-pakalpojumus.

Projekta īstenošana nodrošinās ieguldījumu specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājos atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumu Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" 7.1. un 7.2. apakšpunktā minētajiem iznākuma un rezultāta rādītājiem.

Iznākuma rādītāji līdz 2023. gada 31. decembrim:

1) pilnveidoti pieci darbības procesi;

2) izstrādātas un publicētas divas nozares informācijas atkalizmantošanas datu kopas.

Projekta ietvaros tiks pilnveidoti šādi darbības procesi:

1) pirmstiesas izmeklēšanas process;

2) kriminālvajāšana;

3) valsts apsūdzības uzturēšana;

4) sodu izpildes uzraudzība;

5) personu un valsts tiesību aizsardzība civillietās, administratīvajās lietās un administratīvā procesa lietās.

Projekta sociālekonomiskie ieguvumi

1. Elektronizējot tiesvedības lietu apriti, tas ir, nododot tiesām prokuratūrā esošās lietas elektroniskā formā, tiks samazinātas lietu nodošanas izmaksas (9000 lietu gadā). Šādi būs iespējams ietaupīt tiešās un netiešās papīra formā esošās lietas aprites izmaksas – prokurora palīga izmantotais laiks, piegādājot lietu, auto amortizācija un degviela – kopā 10,95 euro par lietu. Pilnībā elektronizējot lietu apriti, gada ietvaros prokuratūrai būs iespējams ietaupīt 98 500 euro, un projekta pārskata periodā kopējā resursu ekonomija sasniegs 657 000 euro (diskontētā vērtība).

2. Lietu elektronizēšana radīs iespēju lietā iesaistītajiem dalībniekiem iepazīties ar lietas materiāliem elektroniski, neapmeklējot prokuratūras telpas un samazinot administratīvo slogu saistībā ar lietu meklēšanu, kopēšanu un izsniegšanu (aptuveni 26 000 gadījumu gadā). Paredzot, ka līdz 2029. gadam lietu elektroniskas apskatīšanas gadījumu īpatsvars palielināsies līdz 50 %, projekta pārskata periodā būs iespējams ietaupīt 885 000 euro (diskontētā vērtība).

3. Papildus prokuratūras ieguvumiem lietu elektronizēšana radīs ietaupījumu arī lietā iesaistītajām personām, kurām būs iespēja ar lietas materiāliem iepazīties elektroniski, samazinot ceļā pavadīto laiku un degvielas izmaksas. Pieņemot, ka lietā iesaistītie dalībnieki uz prokuratūras iestādi un no tās ceļā kopā pavada stundu un patērē degvielu 2,19 euro vērtībā, elektroniski apskatītu lietu un to materiālu īpatsvaram palielinoties līdz 50 %, projekta pārskata perioda ietvaros laika resursu ekonomija radītu ieguvumu 570 000 euro (diskontētā vērtība) apmērā.

4. Nodrošinot kopīgus tiesvedības iestāžu notikumu kalendārus, būs iespējams samazināt izmaksas, kuras rodas neefektīvas laika plānošanas dēļ, tai skaitā prokuroru patērētais laiks, kas tiek pavadīts plānošanā. Tiek paredzēts, ka pēc projekta ieviešanas prokuratūrai radīsies ieguvumi saistībā ar esošā plānošanai paredzētā laika efektīvāku izmantošanu (tas ir, 416 stundas gadā), projekta pārskata perioda ietvaros radot ieguvumu 333 000 euro (diskontētā vērtība) apmērā.

5. Pašlaik prokuratūras darbinieki vienas lietas pārskata informācijas ievadei pavada pusstundu. Projekta ietvaros izstrādājot funkcionalitāti, kas ļautu šo informāciju iegūt no lietas metadatiem, būtu iespējams samazināt prokuratūras darbinieku izmantoto laiku vienas atskaites izstrādei par apmēram 75 %, gada ietvaros tas radītu aptuveni 41 250 euro ieguvumu, pārskata periodā samazinot prokuratūras administratīvo slogu 275 000 euro (diskontētā vērtība) apmērā.

Projekta sociālekonomiskie izdevumi

Lai varētu nodrošināt elektronisku tiesvedības lietu apriti, nepieciešams veikt no izmeklēšanas iestādēm saņemto lietas materiālu digitalizēšanu. Lietas materiālu digitalizēšanas darbi pārskata periodā prokuratūrai radīs izmaksas 1 516 000 euro (diskontētā vērtība) apmērā.

Pēc projekta īstenošanas iegūto prokuratūras darbinieku darba laika ietaupījumu ir paredzēts izmantot no izmeklēšanas iestādēm saņemto lietas materiālu digitalizēšanai, tāpēc projekta rezultātā nav paredzēts samazināt prokuratūras darba vietas.

Kopumā paredzēts, ka pēc projekta pilnīgas ieviešanas projekta sociālekonomiskie ieguvumi projekta pārskata perioda ietvaros, tas ir, 10 gadu laikā pēc projekta īstenošanas, sasniegs 1,2 milj. euro.

Indikatīvais projekta ieguvumu un izmaksu attiecības koeficients 1,17 un ekonomiskā ienesīguma norma 16 % apliecina projekta īstenošanas lietderību. Projekta ieguvumu un izmaksu attiecības koeficients 1,17 veidojas, dalot diskontētu projekta sociālekonomisko ieguvumu summu (2 720 000 euro) ar diskontētiem projekta ieviešanas izdevumiem (2 324 000 euro), kas sastāv no diskontētiem projekta ieguldījumiem (808 000 euro) un diskontētiem sociālekonomiskajiem izdevumiem (1 516 000 euro). Savukārt ekonomiskā ienesīguma norma veidojas, aprēķinot iekšējās atdeves koeficientu projekta nediskontētajai naudas plūsmai.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards