Ministru kabineta rīkojums Nr. 430

Rīgā 2017. gada 16. augustā (prot. Nr. 38 70. §)

Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 16.0. versija)

1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 16.0. versijā projekta "Tiesu informatīvās sistēmas attīstība" (turpmāk – projekts) aprakstu un projekta izmaksas 3 173 000 euro apmērā. Noteikt, ka projekts ir vadošais projekts programmas "E-lieta" ietvaros.

2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Tiesu administrāciju iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums) ietvaros.

3. Finansēt projektu 2.2.1.1. pasākuma ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumos Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.

4. Noteikt Tiesu administrāciju par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta aprakstā plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.

5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 200 000 euro gadā, kas tiks segtas no Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 03.01.00 "Tiesu administrēšana" pieejamiem līdzekļiem.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2017. gada 16. augusta
rīkojumu Nr. 430)

Tiesu informatīvās sistēmas attīstība

Projekta apraksts (kopsavilkums)

Tiesu administrācija ir tieslietu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas organizē un nodrošina rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvo darbu. Tiesu administrācijā E-lietas programmas 1. posma ietvaros līdz 2020. gadam tiek plānots īstenot E-lietas programmas vadošo projektu "Tiesu informatīvās sistēmas attīstība" (turpmāk – projekts).

Projekta virsmērķis ir izveidot vienotu un efektīvu tiesvedības elektronisko procesu, samazinot tiesvedības termiņus un nodrošinot informācijas pieejamību un atklātību.

Projekta mērķi

1. Efektīva un vienota elektroniskā tiesvedības procesa izveide.

Optimizēt tiesvedības un tiesvedības atbalsta procesus, tai skaitā civilprocesu, kriminālprocesu, administratīvo procesu tiesā un administratīvā pārkāpuma procesu, aizstājot papīra dokumentus ar elektronisku dokumentu saņemšanu, apstrādi un glabāšanu un vienlaikus nodrošinot nepieciešamo datu pieejamību, aktualitāti un drošību.

2. Efektīva informācijas apmaiņa starp tiesām, lietas dalībniekiem un citām ar tiesvedību saistītām iestādēm un informācijas sistēmām.

Nodrošināt iespēju lietas dalībniekiem iesniegt dokumentus elektroniskā formā un piekļūt elektroniskajiem lietas materiāliem, nodrošināt lietas dalībnieku apziņošanu, izmantojot e-adreses kontu, kā arī nodrošināt tieslietu nozares klasifikatoru, reģistru un statistikas datu pieejamību atvērto datu formā. Pārskatīt tieslietu institūciju sadarbības modeli, paredzot pāreju uz datu apmaiņu elektroniskā formā un automatizējot datu pieprasījumu apstrādes, pieteikumu reģistrācijas un citus palīgprocesus. Nodrošināt elektronisko datu semantisko savietojamību, definējot skaidrus datu objektu identifikācijas mehānismus, saskaņojot informācijas resursu datu struktūras un pārejot uz vienotu klasifikatoru un reģistru izmantošanu.

3. Racionāla Tiesu informatīvās sistēmas (turpmāk – TIS) pilnveide, radot jaunus un izmantojot esošos koplietošanas risinājumus.

Samazināt informācijas sistēmu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas, pārejot uz mūsdienīgām tehnoloģijām un izmantojot koplietojamus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus.

Darbības projekta mērķu sasniegšanai

1. Esošo tiesvedības procesu pārskatīšana, nodrošinot tiesvedības procesu darbību elektroniskā formā TIS.

2. E-lietas platformas izstrāde, kas saturēs tieslietu nozares koplietošanas funkcionalitāti un datu apmaiņas saskarnes saistīto informācijas sistēmu savstarpējai integrācijai.

3. Procesuālo termiņu kontroles funkcionalitātes izveide, kas nodrošinās procesuālo termiņu aprēķināšanu no ievadītajiem datiem un iespēju lietotājiem iepazīties ar aktuālākajiem procesuālajiem termiņiem.

4. Vienotu ar tiesvedību saistītu notikumu kalendāru ieviešana, kas būs integrēti ar citām saistītajām nozares iestāžu pamatdarbības informācijas sistēmām, izmantojot e-lietas platformas vienoto kalendāru komponenti.

5. Vienotu tieslietu nozares līmeņa klasifikatoru un reģistru ieviešana un izmantošana.

6. Izveidota iespēja audio protokolus un videoliecības apskatīt tiešsaistes režīmā.

7. TIS integrācija ar oficiālo elektroniskās adreses kontu.

8. Jaunas TIS tehnoloģiskās platformas izstrāde.

Projekta mērķu sasniegšanu veicinās arī paralēli projektam veikta Izpildu lietu reģistra un Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas integrācija ar oficiālo elektronisko adresi.

Plānotie rezultāta rādītāji

Projekta rezultātu rādītāji dos tiešu ieguldījumu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" rezultāta rādītāju – "palielināt iedzīvotāju īpatsvaru, kas izmanto e-pakalpojumus sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām un iesniedz veidlapas elektroniski līdz 35 %", "palielināt komersantu īpatsvaru, kas izmanto e-pakalpojumus sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām un iesniedz veidlapas elektroniski līdz 92 %" un "palielināt Latvijas reitingu Eiropas Komisijas Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāta atbalstītās iniciatīvas ePSIplatform ietvaros veidotajā atkalizmantošanas indeksā PSI Scoreboard līdz 475 punktiem" – sasniegšanā.

Plānotie iznākuma rādītāji

Projekta iznākuma rādītāji dos tiešu ieguldījumu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" iznākuma rādītāju – "pilnveidot 190 darbības procesus" un "izveidot 17 centralizētas atvērtas informācijas sistēmu platformas" – sasniegšanā.

Projekta ietvaros paredzēts ieviest šādus e-pakalpojumus:

1) "Informācijas iesniegšana, izmantojot elektroniskās veidlapas", kas ļaus tiesvedības dokumentus iesniegt, aizpildot e-lietas publiskajā portālā izvietotas elektroniskās veidlapas;

2) "Tiesvedības datu monitorings", kas nodrošinās, ka uz lietotāja norādīto e-pasta adresi tiek nosūtīti paziņojumi par izmaiņām lietas datos;

3) "Elektroniska lietas datu un materiālu izsniegšana", kas ļaus lietas dalībniekiem iepazīties ar lietas materiāliem elektroniskā formā;

4) "Elektronisku nolēmumu saņemšana", kas ļaus lietas dalībniekiem lejuplādēt ar drošu elektronisko parakstu parakstītos tiesas nolēmumus iesniegšanai trešajām pusēm;

5) "Advokātu kalendārs", kas ļaus advokātiem norādīt savu pieejamību, kuru tiesneši varēs izmantot savā darbā, plānojot tiesas sēdes;

6) "Tiesas sēžu monitorings", kas nodrošinās, ka uz lietotāja norādīto e-pasta adresi tiek nosūtīti paziņojumi par ieplānotajām tiesas sēdēm un atgādinājumi par tuvākajām tiesas sēdēm;

7) "E-pavēste no tiesas" lietas dalībnieku apziņošanai elektroniskā formā.

Projekta kopējais plānotais finansējums ir 3 173 000 euro, no tiem 2 697 050 euro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums (85 %) un 475 950 euro ir valsts budžeta līdzfinansējums (15 %). Projektu plānots īstenot 36 mēnešu laikā no līguma vai vienošanās noslēgšanas par projekta īstenošanu.

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājos

Iepriekšējā ERAF plānošanas periodā no ERAF līdzekļiem ieguldījumi TIS attīstībā nav veikti. Šajā projektā paredzētie uzlabojumi funkcionāli papildinās esošos risinājumus, būtiski paplašinot to izmantošanas iespējas. Funkcionālo papildinājumu izstrādes, ieviešanas, darbināšanas un uzturēšanas izmaksas tiek ņemtas vērā, aprēķinot projekta lietderību jeb ekonomisko efektivitāti.

Projekta iznākumi un rezultāti ir vērsti uz šādu specifiskā atbalsta mērķu sasniegšanu:

1) nodrošināt lietotājiem draudzīgus publiskos pakalpojumus;

2) nodrošināt publiskā sektora darbības efektivitāti;

3) nodrošināt valsts informācijas sistēmās esošo datu izmantošanu citās valsts un pašvaldību iestādēs, nepieprasot datu subjektiem iesniegt tos atkārtoti;

4) radīt priekšnosacījumus publiskās pārvaldes rīcībā esošās informācijas izmantošanai ārpus publiskā sektora, tai skaitā, lai nodrošinātu tās izmantošanu uzņēmējdarbības, analīzes un citiem mērķiem.

Sagatavojot un publicējot atvērtos datus Datu publicēšanas platformā, projekts sniegs ieguldījumu Latvijas reitingā PSI Scoreboard datu atkalizmantošanas indeksā.

Projekts sniegs ieguldījumu specifiskā atbalsta mērķa iznākuma rādītājos, izstrādājot centralizētu un atvērtu e-lietas informācijas sistēmu platformu un pilnveidojot tiesu pamatdarbības procesus.

Projekta ietvaros attīstāmās TIS un izstrādājamās e-lietas informācijas sistēmu platformas risinājumi ir vērsti uz sabiedrībai un komersantiem paredzētu e-pakalpojumu izstrādi un elektroniski iesniedzamu veidlapu izstrādi, tādējādi sniedzot ieguldījumu arī specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājos.

Projekta sociālekonomiskie ieguvumi

1. Elektronizējot tiesvedības lietas, tas ir, uzturot visus lietas materiālus elektroniski, sākot ar pieteikumu un beidzot ar nolēmumu, visu instanču tiesām samazināsies tiesu darbinieku un kancelejas preču resursu patēriņš lietu materiālu pievienošanai un lietu uzturēšanai kopumā. Īstenojot projektu, tiek sagaidīts, ka elektronizēto lietu īpatsvars pakāpeniski palielināsies līdz 50 %, projekta pārskata periodā, tas ir, līdz 2029. gadam, ietaupot tiesām apmēram 6,5 milj. euro (diskontētā vērtība).

2. Lietu elektronizēšana radīs iespēju lietu dalībniekiem iepazīties ar lietu materiāliem elektroniski, neapmeklējot tiesu iestādes un tādējādi atslogojot tiesu darbiniekus no lietu meklēšanas, izsniegšanas un kopēšanas (gadā aptuveni 100 000 lietas). Paredzot, ka līdz 2029. gadam lietu elektroniskas apskatīšanas gadījumu īpatsvars palielināsies līdz 40 %, projekta pārskata periodā kopējais tiesu ieguvums būs 5,3 milj. euro (diskontētā vērtība).

3. Krimināllietu tiesvedības ietvaros tiesas sūta nolēmumus izpildei Ieslodzījuma vietu pārvaldei un Valsts probācijas dienestam (15 000 nolēmumi gadā). Attīstot nolēmumu strukturētu nodošanu Ieslodzīto informācijas sistēmai un Probācijas klientu uzskaites sistēmai, tiesu ietaupījumi gadā būs 99 000 euro. Resursu ekonomija projekta pārskata periodā – 660 000 euro (diskontētā vērtība).

4. Lietas elektronizācija pozitīvi ietekmēs ne tikai lietas dalībniekus, bet arī trešās personas, kuru rīcību (lēmumus) pret lietas dalībnieku nosaka tiesvedības saturs un rezultāti, piemēram, kredītiestādes, darba devēji, pašvaldības u. c. Līdz šim manuāli sagatavotie un pa pastu sūtītie noraksti pēc projekta īstenošanas tiks sūtīti elektroniski, līdz ar to par 80 % samazināsies norakstu (tai skaitā pavadrakstu) sagatavošanas un nosūtīšanas izmaksas. Gada ietvaros tas samazinās tiesu resursu patēriņu vidēji par 594 000 euro, projekta pārskata periodā sasniedzot 3,96 milj. euro (diskontētā vērtība).

Pēc projekta īstenošanas iegūto tiesu darbinieku darba laika ietaupījumu ir paredzēts izmantot papīra formā saņemto lietas dokumentu digitalizēšanai, tāpēc projekta rezultātā nav paredzēts samazināt tiesu darba vietas.

Kopumā paredzēts, ka pēc projekta pilnīgas ieviešanas projekta sociālekonomiskie ieguvumi projekta pārskata perioda ietvaros, tas ir, 10 gadu laikā pēc projekta īstenošanas, sasniegs 12,90 milj. euro. Indikatīvais projekta ieguvumu un izmaksu attiecības koeficients 3,98 un ekonomiskā ienesīguma norma 45 % apliecina projekta īstenošanas lietderību.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards