Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kamēr dzīvs ir tautas gars,tās kultūra, tikmēr dzīva ir pati tauta. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.11.1996., Nr. 196 (681) https://vestnesis.lv/ta/id/29295

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvija mums ir viena - bet vienmēr citāda; tāda, kādi esam mēs paši. Mums ir savi svētumi, mēs gribam pastāvēt, un tas ir pats svarīgākais

Vēl šajā numurā

19.11.1996., Nr. 196 (681)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kamēr dzīvs ir tautas gars, tās kultūra,

tikmēr dzīva ir pati tauta

Latvijas brīvības cīnītājiem veltītā pieminekļa “Koklētājs” atklāšanā

Talsos 1996.gada 16.novembrī

Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

Šodien mēs esam kļuvuši mazliet bagātāki, mazliet stiprāki. Latvijas akmenī ir cirsts vēl viens piemineklis, ir paveikts darbs, kurš ilgus gadus gaidījis savu piepildījumu. Neskatoties ne uz kādām grūtībām un šķēršļiem, jūs, kas šo pieminekli esat dāvājuši Latvijas zemei, Latvijas debesīm un Latvijas ļaudīm, esat apliecinājuši savu spītu un nelokāmo gribu neatlaidīgi iet pretī mērķim.

Savdabīga un interesanta ir šī pieminekļa tapšanas vēsture. Jau trīsdesmitajos gados Kārlis Zemdega radīja metu “Koklētājam”, Dundagas mežos atrada piemērotu akmens milzi, taču darbu vēl iecerē pārtrauca liktenīgie notikumi. Sekoja okupācijas gadi, kad brīvība no realitātes pārtapa sapnī. Arī “Koklētājs” garus gadu desmitus klusēja, tas dzīvoja kā sapnis par brīvību. Tas gaidīja īsto brīdi, līdz varēs piedzīvot savu piedzimšanu no akmens. Akmens, paslēpies purvainā priežu un egļu audzē, gaidīja tēlnieka rokas pieskārienu.

Tauta var izdzīvot, pastāvēt un kļūt aizvien stiprāka, ja tai ir kur laist savas saknes, ja tā nav kā smilšu sauja, kuru vējš iznēsā pa pasauli. Tauta var pastāvēt tad, ja neaizēnota ir tās atmiņa, ja tā spēj glabāt sirdī savu pagātni, savu varoņu vārdus.

Liktens mums ir bijis labvēlīgs un dāvājis zemi, kur iesakņoties, taču ilgs un grūts bija ceļš, līdz šī zeme tapa par valsti. Sarežģīts ir bijis šīs valsts gājums. Daudzas dzīvības ir izdzisušas, lai varētu iemirdzēties Latvijas zvaigzne. Un vai tā nav liela laime, ka atkal varam visi kopā pulcēties šeit uz šīs zemes, šajā valstī divu Latvijai tik nozīmīgu svētku ielokā. Tikko esam aizvadījuši Lāčplēša dienu, un tagad gatavojamies mūsu lielākajiem svētkiem — Latvijas Valsts proklamēšanas 78. gadadienai.

Šādās atceres un svētku dienās nākam pie pieminekļiem, atceres un atdusas vietām, jo tie ir mūžīgi simboli. Akmens dzīvo Saules mūžu un paliek kā liecība nākamajām paaudzēm, akmenī kalti vārdi un tēli nav iznīcināmi.

Jā, svešas varas tos var aizaudzēt krūmājiem, nolemt apsūnošanai un lēnai bojāejai, taču pat laika zobam pasaules vēstures gaitā nav bijis pa spēkam pilnībā iznīcināt akmenī cirstus tēlus un simbolus — ne Ēģiptes tuksnešos, ne Grieķijas tempļos, ne arī Latvijas svētvietās. Tāds unikāls piemineklis ir arī Kārļa Zemdegas izauklētais un Viļa Titāna realizētais “Koklētājs”, kurš šodien piedzīvo savu otrreizējo atdzimšanu un vienlaikus dzimšanu.

Kārļa Zemdegas pieminekļos figūras ir simboliski tēli, kuriem raksturīgs iekšējais garīgs atvērums. Tēlnieka skulptūras paliks mūžīgi jaunas savā jaunībā un iekšējās harmonijas tīrībā. Tāds ir arī Talsu “Koklētāja” jaunekļa tēls, kas klusināta dramatisma spriegumā godina tautas brīvības un nemirstības sargātāja piemiņu.

Tagad “Koklētājs” lepnu skatu veras nākotnē. Viņš ir gājis kopā ar mums pa nebrīves ceļu, izdzīvojis smagos okupācijas gadus un audzis reizē ar mūsu brīvību. Reize ar saviem lolotājiem un veidotājiem pārvarējis visas grūtības Latvijas atjaunotnes laikā.

Šis piemineklis ne tikai uztur dzīvu piemiņu par aizgājušo gadu desmitu notikumiem un ir ne tikai pagodinājums Latvijas brīvības cīnītājiem. Tas simbolizē tautas nesalaužamo gribu, neatlaidību ceļā uz loloto mērķi. “Koklētājs” ir piedzimis Saules ceļā, jo paralēli šim darbam tēlnieks izveidojis divas Saules zīmes — Kolkasragā un Strazdē. Un tagad “Koklētāja” pamatnē ir iekalti vārdi “Latvijas Saulei”. Tātad — Latvijas atjaunotnei un spēkam, ko varam smelties no Saules.

Un, kaut arī Latvijas Saule garajos rudens – ziemas mēnešos mēdz būt paskopa, šī atkal atdzimšana ir apliecinājums tam, ka dzīvs ir tautas gars, kultūra, dzīva ir pati tauta!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!