spogulis. nr. 26

Latvijas sūtņi pirmajā oficiālajā vizītē Apvienotajā Karalistē 1996. gada 11. — 15. novembrī

Piecas dienas Latvijas un Lielbritānijas rokasspiedienos

Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vadītā

oficiālā vizīte Lielbritānijas un Ziemeļīrijas

Apvienotajā Karalistē “Latvijas Vēstneša”

foto speciālkorespondenta Māra Kaparkalēja acīm

Viņas Majestāte karaliene Elizabete II un Viņa Karaliskā Augstība princis Eduards sagaida Latvijas viesus

Karaliskās goda sardzes priekšā Bakingemas pils pagalmā

Viņas Majestāte karaliene Elizabete II klausās Latvijas sūtņus

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis— Londonas lordmēra Rodžera Korka viesis

Latvijas prezidents Karaliskā Starptautisko attiecību institūta katedrā

Ar Lielbritānijas premjerministru Džonu Meidžoru

Ar Lielbritānijas ārlietu ministru Malkolmu Rifkindu

Ar Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas prezidentu Žaku Delarozjēru

Londonas mērijā “Mansion House”

Visa Latvijas delegācija — Londonas lordmēra viesi

Bakingemas pils priekšā skan abu valstu himnas, mūsu “Dievs, svētī Latviju!”

Guntis Ulmanis un Valdis Birkavs “Royal Automobile Club” apmeklējumā

Guntis Ulmanis Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas tribīnē

Pirmie dziļie iespaidi pēc Lielbritānijas parlamenta apmeklējuma

Valsts prezidents Guntis Ulmanis pie Lielbritānijas parlamenta spīkeres Betijas Būtroidas

Latviešus sagaida Karalienes galma kungs Kortdaunas grāfs sers Rodžers Hervī

Tāds ir Londonas rudens

“Daugavas vanagu” priekšsēdis Jānis Frišvalds un ministrs Andrejs Krastiņš

Bakingemas pils

Bakingemas pils vārti

Karaliskā kariete pie Bakingemas pils

Latvijas delegācija pie Britu Padomes ģenerālirektora sera Džona Hensona

Tikšanās ar Lielbritānijas — Latvijas parlamentārās sadarbības grupas vadītāju Paulu Šennonu

V.M. karaliene Elizabete II un Aina Ulmanes kundze

Kopā ar Lielbritānijas aizsardzības ministru Maiklu Portillo

Parlamenta opozīcijas līdera Tonija Blēra rokasspiediens

Ieinteresētā sarunā Latvijas vēstniecībā

Guntis Ulmanis, Latvijas vēstnieka kundze Māra Lūse, vēstniecības vestibils

Latvijas vēstnieks Jānis Lūsis, Aina Ulmanes kundze un Guntis Ulmanis

Valsts prezidenta paraksts Londonas lordmēra Viesu grāmatā

Portsmutas lordmēra dāvana

Latvijas Republikas prezidenta atbildes dāvana Portsmutas lordmēram

Latvijas karoga pacelšana Karaliskajā Jūras kājinieku bāzē

Admirāļa Nelsona kuģis “HMS Victory”

Guntis Ulmanis aplūko admirāļa Nelsona kuģi

Dižā Vestminsteras abatijas baznīca (1245. — 1300. g.)...

...un ieeja šajā vienreizējā dievnamā

Beigusies Latvijas Republikas Valsts prezidenta oficiālā vizīte Lielbritānijā

Tagad, kad Valsts prezidenta oficiālā vizīte jau pieder vēsturei, jo reljefāk iezīmējas visai simboliskais vizītes norises laiks. Tā sākās 11.novembrī, Lāčplēša dienā, un beidzās Latvijas valsts svētku priekšvakarā. Laiks rit strauji, un dienu skrējienā diez vai daudzi no mums atcerējās, ka vēl pirms nepilniem desmit gadiem abi šie vēsturiskie datumi– 11. un 18. novembris — mūsu tautai bija tikai atmiņas par skaistu mūsu zemes pagātni. Tāpēc Valsts prezidenta oficiālā vizīte pasaules politikai tik nozīmīgajā Lielbritānijā tieši starp šiem diviem mūsu tautai un zemei tik svarīgajiem datumiem bija arī dziļi simbolisks Latvijas atjaunotās neatkarības apliecinājums. Un atgādinājums – gan mums pašiem, gan pasaulei par ārkārtīgi būtiskajām pārmaiņām, kas, skatoties no vēsturiskās perspektīvas viedokļa, pavisam īsā laikā notikušas mūsu Latvijas zemē, jo tā atkal ar brīvās Latvijas vārdu neiet pasaulē.

Pārskatot Valsts prezidenta Apvienotajā Karalistē pavadītās dienas, par visbūtiskāko var nosaukt Gunta Ulmaņa oficiālās vizītes ārkārtīgi augsto un reprezentablo līmeni. Viņas Majestāte karaliene Elizabete II par godu Latvijas Valsts prezidentam un viņa kundzei rīkoja pusdienas, Guntis Ulmanis saņēma augstu Apvienotās Karalistes apbalvojumu — Augsto Sv. Miķeļa un Sv. Jura ordeni, kļūstot par šī ordeņa lielkrusta bruņinieku. Guntis Ulmanis arī pasniedza Viņas Majestātei augstākās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Par augsta Latvijas starptautiskā prestiža apliecinājumu uzskatāmas arī Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa tikšanās ar Lielbritānijas premjerministru Džonu Meidžoru, parlamenta spīkeri Betiju Būtroidi, Lielbritānijas ārlietu ministru Malkolmu Rifkindu, tirdzniecības un rūpniecības ministru Janu Lengu, aizsardzības ministru Maiklu Portillo un vairākiem citiem augsta ranga Lielbritānijas politiķiem. Taču šie fakti jau vērtējami arī kā vizītes dziļi pragmātiskā rakstura apliecinājums. Un vienlaikus kā plats un nozīmīgs solis, Latvijai ieņemot tās likumīgo un cieņas pilno vietu Eiropā un pašapzinīgi un konsekventi ejot savu stratēģisko integrācijas ceļu Eiropas struktūrās. Jau tagad var teikt, ka grūti par augstu novērtēt Gunta Ulmaņa vizītes laikā Lielbritānijas pausto atbalstu Latvijas drošības politikai un Latvijas vēlmei ieņemt aizvien cienījamāku vietu pasaules valstu sabiedrībā. Preses konferencē vizītes priekšpēdējā dienā, pēc Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa tikšanās ar Apvienotās Karalistes ārlietu ministru Malkolmu Rifkindu ietekmīgais angļu politiķis uzsvēra, ka Latvijas Valsts prezidenta vizīti vērtē kā ļoti produktīvu un sekmīgu. Malkolms Rifkinds arī atzīmēja augsto līmeni, kādā šobrīd norit sadarbība starp Apvienoto Karalisti un Latvijas Republiku. Ārlietu ministrs atgādināja, ka Lielbritānija ir lielākais investors Latvijā un ka tirdzniecība starp mūsu valstīm sevišķi strauji pieaugusi tieši pēdējos gados. Tas savukārt ir visnotaļ optimistisks simptoms straujai abu valstu sadarbības attīstībai arī nākotnē. Malkolms Rifkinds atzīmēja arī labo mūsu valstu sadarbību aizsardzības sfērā, kas īpaši veiksmīgi realizējusies Lielbritānijas palīdzībā Baltijas miera spēku bataljona izveidē. Apvienotās Karalistes ārlietu ministrs izteica cerību, ka sarunas par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā būs sekmīgas. M.Rifkinds atzina, ka Baltijas valstis jau ir īstenas Eiropas ģimenes locekles.

Skarot daudz delikātāko, taču mūsu valstij ne mazāk svarīgo Latvijas vēlmi iestāties NAT0, Lielbritānijas ārlietu ministrs atzinīgi novērtēja Latvijas sekmīgo sadarbību ar NATO programmas “Partnerattiecības mieram”, kā arī sadarbību citu projektu ietvaros. Malkolms Rifkinds teica, ka labi izprotot Latvijas vēlmi iestāties NATO, taču atgādināja,ka NATO vēl nav pieņēmusi galīgos lēmumus. Viņš piebilda, ka, raugoties no drošības aspekta, jāņem vērā katras valsts intereses, lai realizētu kopīgo mērķi – Eiropas politisko stabilitāti.

Zīmīgi, ka Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis pats savu oficiālo vizīti Lielbritānijā raksturoja vispirms kā ļoti intensīvu un uzsvēra, ka sarunā ar Lielbritānijas ārlietu ministru viņš apkopojis daudzās citās sarunās savas oficiālās vizītes laikā skartās problēmas. Guntis Ulmanis stāstīja, ka visos jautājumos, par kuriem iestājas Latvija, — runājot gan par Eiropas Savienību, gan NATO,viņš no Lielbritānijas politiķiem ir saņēmis atbalstu. Prezidents atzina, ka iestāšanās šajās starptautiskajās organizācijās ir ļoti sarežģīts process, tāpēc jārunā par šī procesa izpratni un savstarpēju atbalstu. Arī Latvijas Valsts prezidents abu valstu attiecības raksturoja kā ļoti labas, piebilstot, ka perspektīvā tiks palielināts savstarpējās tirdzniecības apjoms, kā arī ekonomiskā sadarbība kopumā. Palielināsies arī atbalsts un sadarbība militārajā jomā.

Ļoti konkrēta, bet arī simboliska bija Latvijas Valsts prezidenta atbilde intervijā CNN žurnālistiem. Uz jautājumu, kādu viņš redz savu zemi 2010.gadā, Guntis Ulmanis atbildēja: “Kā stabilu, demokrātisku un augsti attīstītu Eiropas valsti, kura likvidējusi 50 okupācijas gadu sekas un veiksmīgi atrisinājusi visas reformas.”

Šodien, atskatoties uz Latvijas Valsts prezidenta nule notikušo oficiālo vizīti Lielbritānijā, ar pilnu pārliecību var teikt, ka tā bija nozīmīgs solis pretī tieši tādai Latvijai.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Latvija un Anglija

Turpinājums. Sākums

“LV” 195. numurā

1994.gada 8.janvārī britu parlamentā tika nodibināta Anglijas un Latvijas sadarbības grupa, lai veicinātu starpparlemantāro attiecību attīstību un informācijas izplatīšanu AK par norisēm Baltijā.

Saeimā darbojas Latvijas un Lielbritānijas parlamentu sadarbības grupa, kas ir dibināta 5.Saeimas laikā, tajā darbojas 29 cilvēki, grupas priekšsēdētājs ir A.Lambergs. grupā ir pārstāvētas visas frakcijas un neatkarīgie deputāti. Sadarbības grupas darbības mērķi ir labu attiecību veicināšana starp Latviju un AK, ciešāku sakaru uzturēšana ar AK parlamentu.

Līdz 1995.gada 1.martam 233 AK investori ieguldījuši savu kapitālu Latvijā (64,05 procenti no pamatkapitāla).

Kopējā kapitāla summa Ls 13 194 599 (LURSOFT dati).

Latvijas importa un eksporta apjoms ar Apvienoto Karalisti:

Eksports

1994.gadā: Ls 53 824 tūkst., tātad 9,7% no kopējā eksporta apjoma un ir lielākais Latvijas eksporta partneris Eiropas Savienībā;

1995.gadā: Ls 62 377 tūkst. — 9,1%;

1996.gada I pusgadā: Ls 39 269 tūkst. — 10,6%.

Imports:

1994.gadā: Ls 16 473 tūkst., tātad 2,4% no kopējā importa apjoma;

1995.gadā: Ls 24 740 tūkst. — 2,7%;

1996.gada I pusgadā: Ls 14 524 tūkst. — 2,5%.

Tirdzniecības bilance ar AK joprojām ir pozitīva, vērojama importa un eksporta apjoma pieauguma tendence.

Galvenā eksporta prece (no Latvijas): nafta (reeksports), kokmateriāli, metāli, ķīmiskās vielas.

Galvenā importa prece (uz Latviju): dzērieni, telekomunikāciju tehnika, automašīnas.

Pēc līguma parakstīšanas starp Satiksmes ministriju un korporāciju “Tilts” Lielbritānija ir kļuvusi par lielāko ieguldītāju Latvijā. Kaut gan “Tilts Communications” ir reģistrēts Dānijā, ieguldītais kapitāls nāk/nāks galvenokārt no AK uzņēmuma “Cable & Wireless”, paredzētais ieguldījums ir 160 miljonu ASV dolāru apmērā. Tas ir nozīmīgs uzņēmums Apvienotajā Karalistē, turklāt tā izaugsme saistās ar astoņdesmito gadu otro pusi. Paredzams, ka telekomunikāciju projekta veiksmīga īstenošana piesaistīs vēl citus britu ieguldītājus.

Vairākas britu kokmateriālu importa firmas ir ieguldījušas līdzekļus Latvijas kokapstrādes un ražošanas uzņēmumos. Tas liecina, ka firmas investē tur, kur reāli sagaidāma peļņa. AK ir lielākais Latvijas kokmateriālu importētājs, turklāt jāņem vērā, ka kokmateriālu eksports sasniedz 30 procentus Latvijas eksporta. Latvija ir kļuvusi par trešo lielāko kokmateriālu eksportētāju uz AK, pēc Zviedrijas un Somijas.

1994.gada decembrī LR vēstnieks J.Lūsis Londonā parakstīja līgumu ar EBRD par 10 miljonu ASV dolāru lielu kredītu Latvijas ceļu atjaunošanai.

No 1995.gada 19. līdz 22.jūnijam notika Baltijas biznesa grupas apmeklējums AK, viesojoties Edinburgas rūpniecības un tirdzniecības palātā, kā arī Belfāstas palātā, kur piedalījās arī Dublinas palātas biedri.

No 20. līdz 22.jūnijam notika tirdzniecības izstāde “INTRADE 95” Londonā, kurā bija Latvijas stends, pateicoties sponsoram “Latvijas kuģniecībai”. Izstādes laikā bija prezentācija par Latviju, ko sniedza LR vēstniecība sadarbībā ar britu “Department of Trade and Industry”.

Par nozīmīgu soli Latvijas un Apvienotās Karalistes tirdzniecisko saišu attīstībā uzskatāma Britu tirdzniecības misija Latvijā 1995.gada oktobra sākumā, ko organizēja Birmingemas tirdzniecības un rūpniecības kamera ar AK vēstniecības Rīgā atbalstu.

Lielbritānijā ir nodibināta “Latvia Consortium” organizācija. Tā vieno firmas, kurām ir intereses Latvijā. Sadarbībā ar to izveidota neatkarīga Lielbritānijas un Latvijas tirdzniecības palāta.

Apsveicama ir oficiāla Lielbritānijas Tirdzniecības kameras izveidošana šī gada pavasarī Rīgā, kas neapšaubāmi veicinās abu valstu tirdznieciskos sakarus.

Latvijas Attīstības aģentūrai ir izveidojusies laba sadarbība ar AK.

Turpina veidoties sadarbība kuģniecības un kravu pārvadāšanas jomā. AK ir liela interese par Latvijas ostām, bet, lai to veicinātu un virzītu, nepieciešama sagatavotība no Latvijas puses ostu attīstības jautājumā, it īpaši investīciju projektu izstrādē. Pārstāvji no AK piedalījās arī 1996.gada 15.maijā Rīgā organizētajā starptautiskajā biznesa seminārā “Kravu tranzīts caur Latviju”.

Par tēmu — arī turpmāk