informācija

Pie Ministru prezidenta

— Krievijas Federācijas

Robežapsardzības dienesta direktors

Piektdien, 15.novembrī, pie Ministru prezidenta Andra Šķēles viesojās Krievijas Federācijas Robežapsardzības dienesta direktors Andrejs Nikolajevs.

Sarunas sākumā A.Nikolajevs informēja Latvijas Republikas ministru prezidentu par KF Robežapsardzības dienesta darbību, tā funkcijām, īpaši pieskaroties noziedzības, narkobiznesa un nelegālās imigrācijas apkarošanai. Viņš uzsvēra, ka Krievija šajās jomās cenšas sadarboties ar kaimiņvalstīm, arī ar Latviju. A.Nikolajevs uzsvēra nepieciešamību koordinēt abu valstu darbību organizētās noziedzības apkarošanai. Tika atzīts, ka līgums par starpvalstu robežu noslēgšanu veicinātu šo problēmu risināšanu.

A.Nikolajevs nodeva sveicienus no Krievijas Federācijas valdības vadītāja Viktora Černomirdina. Viņš uzsvēra, ka arī Krievijas premjerministrs kā vienu no prioritātēm atzīst cīņu pret noziedzību reģionā, sevišķi saistot to ar Baltijas jūras valstu padomes samita lēmumiem šā gada maijā Visbijā.

A.Šķēle apliecināja, ka arī Latvijas valdība cīņu pret organizēto noziedzību, narkobiznesu un nelegālo imigrāciju uzskata par prioritāru. Ministru prezidents apliecināja savu atbalstu abu valstu robežapsardzības dienestu sadarbības veicināšanai. A.Šķēle izteica gatavību risināt robežlīguma noslēgšanas problēmas, piezīmējot, ka to varētu veicināt abu valstu valdību vadītāju tirkšanās.

A.Nikolajevs interesējās par etnisko krievu stāvokli Latvijā un ar to saistītajām problēmām. Ministru prezidents izklāstīja Latvijas valdības politiku šajā jomā, kura veicina nacionālo minoritāšu identitātes saglabāšanu, kā arī iespēju iegūt izglītību dzimtajā valodā un veicina cittautiešu integrāciju Latvijas sabiedrībā.

— Eiropas Savienības komisārs

Piektdien, 15. novembrī, notika Ministru prezidenta Andra Šķēles tikšanās ar Eiropas Savienības (ES) komisāru Mario Monti. Sarunā piedalījās arī Eiropas Savienības vēstnieks Latvijā Ginters Veiss un Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše.

Ministru prezidents informēja viesi par Latvijas valdības pasākumiem, lai veicinātu Eiropas integrācijas procesus, arī par pasākumiem finansu politikas jomā pagājušā gada banku krīzes seku likvidēšanai.

Sarunas laikā tika pārrunāti "naudas atmazgāšanas" likumdošanas veidošanas aspekti. Tika uzsvērts, ka Baltijas valstu premjerministru kopīgi vakar parakstītā deklarācija ir simbolisks solis cīņā pret finansiāliem noziegumiem Baltijas reģionā.

A. Šķēle izklāstīja Latvijas valdības pasākumus robežkontroles sistēmas pilnveidošanā, uzsverot to, ka tiek atvieglota robežkontroles sistēma starp Baltijas valstīm un uzlabota uz robežas ar NVS valstīm. Robežapsardzības karaspēka nodošana Iekšlietu ministrijas pakļautībā varētu sekmēt robežkontroles darba uzlabošanu.

Sarunu laikā pārrunāti arī Baltijas brīvā tirgus veidošanas principi attiecībā uz rūpniecības un lauksaimniecības precēm, kā arī muitas tarifu sistēmas pilnveidošana.

Tikšanās nobeigumā ES komisārs novēlēja Ministru prezidentam panākumus ekonomisko reformu un Eiropas integrācijas procesa turpināšanā.

Valdības preses departament

Pie ārlietu ministra

— Korejas Republikas vēstnieks

Svētdien, 17.novembrī, LR ārlietu ministrs Valdis Birkavs tikās ar Korejas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Čan –Bumu Lī (Chang – Bum Lee).

Čan – Bums Lī Korejas valdības un tautas vārdā nodeva apsveikumus sakarā ar Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas gadadienu.

V.Birkavs atzinīgi novērtēja nesen aizvadīto Latvijas delegācijas vizīti Korejas Republikā, sarunas ar Korejas Republikas prezidentu Kimu Jon Samu un citām augstām amatpersonām.

Sarunas dalībnieki konstatēja, ka Latvijas un Korejas attiecībām ir liels potenciāls, kas īpaši jāizvērš ekonomikas un finansu jomā. Abas puses izteica gandarījumu par Latvijas un Korejas starpvalstu attiecību veiksmīgu sākumu, kā arī pārliecību, ka sāktie kontakti turpināsies un vērsīsies plašumā.

V.Birkavs un Korejas vēstnieks Čan – Bums Lī apliecināja abpusēju ieinteresētību paplašināt sadarbību starptautiskās organizācijās, kā arī turpināt pilnveidot starpvaldību attiecību tiesisko bāzi.s

— Svētā Krēsla apustuliskais nuncijs

Svētdien, 17.novembrī, LR ārlietu ministrs Valdis Birkavs tikās ar Svētā Krēsla apustulisko nunciju Viņa ekselenci arhibīskapu Husto Mulloru Garsiju (Justo Mullor Garcia), kas bija ieradies darba vizītē.

Sarunā piedalījās LR ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece pie Svētā Krēsla Aija Odiņa.

Sarunas dalībnieki apsprieda Latvijas un Vatikāna attiecības, izvērtējot iespējas paplašināt attiecību tiesisko bāzi.

V.Birkavs un arhibīskaps Husto Mullors Garsija apsprieda starpkonfesionālās attiecības Latvijā, kā arī Latvijas likumdošanu, kas skar reliģiskos jautājumus.

ĀM preses centrs

Latvijas vēstnieks

— Sanktpēterburgā pie gubernatora

Piektdien, 15.novembrī, Pēterburgas mērijā Latvijas vēstnieks Jānis Peters tikās ar gubernatoru Vladimiru Jakovļevu. Sarunas gaitā tika skarti jautājumi par Latvijas pārstāvību šajā reģionā: tirdzniecība, ekonomika, kultūra, tūrisms, tranzīts pa maģistrāli Varšana–Pēterburga. Vladimirs Jakovļevs izteica atbalstu Latvijas komercstruktūru, tajā skaitā banku iespējamai darbībai Sanktpēterburgā. Atzinīgi tika vērtēta ideja atvērt Latvijas tirdzniecības namu Pēterpilī.

Arhitektu namā tika rīkota pieņemšana par godu Latvijas neatkarības 78.gadadienai. Lūgto viesu skaitā — Sanktpēterburgas vadība, ārvalstu diplomāti un ievērojami sabiedriski darbinieki.

Latvijas ģenerālkonsulāta

preses dienest

Lietuvas vēstnieks

— Latvijas Ārlietu ministrijā

Piektdien, 15.novembrī, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš uz Ārlietu ministriju uzaicināja Lietuvas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Rimantu Karaziju, lai gūtu papildu paskaidrojumus sakarā ar 15.novembrī Lietuvas prezidenta parakstīto Dekrētu par Lietuvas Republikas teritoriālās jūras, ekonomiskās zonas un kontinentālā šelfa ziemeļu robežu Baltijas jūrā. Lietuvas vēstniekam tika uzsvērts, ka, neatkarīgi no šī dekrēta interpretācijas, Latvija nekad neakceptēs Lietuvas vienpusēji noteiktu jūras robežu. Patlaban LR Ārlietu ministrija rūpīgi analizē šī dekrēta iespējamo ietekmi uz Latvijas un Lietuvas sarunām par jūras robežas noteikšanu.

ĀM preses centr

Par braukšanu Igaunijā

Igaunijas Republikas satiksmes drošības dienests informē, ka sakarā ar ceļa apstākļu pasliktināšanos, atļautais maksimālais braukšanas ātrums uz maģistrālajiem autoceļiem Igaunijas Republikā ir 90 km/h.

ĀM preses centrs

s

s