Ministru kabineta rīkojums Nr. 452

Rīgā 2017. gada 24. augustā (prot. Nr. 40 23. §)

Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 35.0. versija)

1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 35.0. versijā projekta "Veselības nozares informācijas sistēmu (reģistri) modernizācija, attīstība un integrācija ar e-veselības informācijas sistēmu" (turpmāk – projekts) aprakstu un projekta izmaksas 5 000 000 euro apmērā. Noteikt, ka projekts ir vadošais programmas projekts.

2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Nacionālo veselības dienestu iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums) ietvaros.

3. Finansēt projektu 2.2.1.1. pasākuma ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumos Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.

4. Noteikt Nacionālo veselības dienestu par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta aprakstā plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.

5. Pēc projekta pabeigšanas finansējumu projekta uzturēšanas izmaksām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt papildus:

5.1. 2020. gadā – ne vairāk kā 83 300 euro;

5.2. 2021. gadā un turpmāk katru gadu – ne vairāk kā 500 000 euro.

6. Nacionālajam veselības dienestam sadarbībā ar Veselības ministriju pārskaitīt nepieciešamo papildu finansējumu, sagatavojot ikgadējo finanšu pieprasījumu. Finansējumu pieprasīt tādā apjomā, kāds nepieciešams Nacionālā veselības dienesta pārziņā esošās sistēmas darbības nodrošināšanai atbilstoši aktuālajai situācijai licencēšanas politikā, infrastruktūras nomaiņas nepieciešamībai, kā arī izvērtējot pārējās izmaksas, kas rodas un var rasties, lai nodrošinātu sistēmas darbības nepārtrauktību.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Veselības ministre Anda Čakša

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2017. gada 24. augusta
rīkojumu Nr. 452)

Veselības nozares informācijas sistēmu (reģistri) modernizācija, attīstība un integrācija ar e-veselības informācijas sistēmu

Projekta apraksts (kopsavilkums)

Nacionālais veselības dienests (turpmāk – dienests) ir veselības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Dienesta darbības mērķis ir īstenot valsts politiku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā un administrēt veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus, nodrošinot racionālu un maksimāli efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, kā arī īstenot valsts politiku e-veselības ieviešanā, veselības un sabiedrības veselības datu iegūšanā un analīzē.

Dienestā tiek plānots īstenot projektu "Veselības nozares informācijas sistēmu (reģistri) modernizācija, attīstība un integrācija ar e-veselības informācijas sistēmu" (turpmāk – projekts).

Projekta virsmērķis ir nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, operatīvāku un efektīvāku finanšu informācijas un informācijas par pakal­pojumiem pārvaldību veselības aprūpes nozarē valsts un iestāžu līmenī, lai pie­ņemtu pamatotus un nozarei stratēģiski un taktiski svarīgus lēmumus.

E-vese­lības prioritātes saskan ar veselības aprūpes politikas pamatnostādnēm, kas vērstas uz pacientu veselības aprūpes procesu pilnveidošanu, pakalpojumu pieejamības veicināšanu, pacientu drošību un finansiāli efektīvu veselības aprūpes sistēmas pārvaldību.

Projekta mērķi

1. Ārstniecības pakalpojumu kvalitātes veicināšana.

Nodrošināt:

a) elektronisku saziņu un automatizētus uzaicinājumus uz izmeklējumiem saistībā ar valsts organizētā vēža skrīninga un pēcskrīninga izmeklējumu rezultātiem;

b) elektronisku operatīvo dienestu apziņošanu par ārstniecības iestādēs pieejamajiem gultu resursiem ārkārtas situācijās.

2. Administratīvā sloga mazināšana.

Nodrošināt:

a) iedzīvotājiem elektroniski pieejamas izziņas par personas veselības stāvokli;

b) saņemto ārstniecības pakalpojumu elektronisku iekļaušanu iedzīvotāja gada ienākumu deklarācijā.

3. Publiskās pārvaldes efektivitātes veicināšana.

Nodrošināt:

a) medicīnisko dokumentu un līgumu parakstīšanu ar drošu elektronisko parakstu;

b) elektroniskas informācijas saņemšanu un rēķinu izrakstīšanu no ārstniecības iestādēm, aptiekām un zobārstniecībām un zobārstu praksēm par sniegtajiem un apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem;

c) elektronisku personas statusa pārbaudi, vai persona ir tiesīga saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus un medikamentus;

d) ātrāku naudas atgūšanas procesu par attaisnotajiem izdevumiem, izmantojot vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas (turpmāk – VVIS) un Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) saskarni.

4. Veselības nozares pārvaldības un uzraudzības uzlabošana.

Nodrošināt:

a) elektronisku veselības nozares datu analītisko pārskatu un statistisko pārskatu sagatavošanu;

b) elektronisku ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu kvalifikācijas maiņu, pamatojoties uz elektroniski iesniegtiem izglītības dokumentiem un sertifikātiem;

c) vienotu dienesta reģistru pārvaldību un pieejamību VVIS.

Darbības projekta mērķu sasniegšanai

1. Veselības informācijas sistēmu integrācija.

2. Veselības nozares datu apstrāde.

3. Ārstniecības personu un iedzīvotāju apziņošana.

4. Ārstniecības pakalpojumu pilnveide.

Plānotie rezultāta rādītāji

Plānotie iznākuma rādītāji¹

Projekta kopējais plānotais finansējuma apjoms ir 5 000 000 euro, tai skaitā 4 250 000 euro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums (85 %) un 750 000 euro ir valsts budžeta līdzfinansējums (15 %). Projektu plānots īstenot 36 mēnešu laikā no līguma vai vienošanās noslēgšanas par projekta īstenošanu.

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājos

Projekts ir saistīts ar projektiem, ko dienests īstenojis pagājušajā plānošanas periodā darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pa­kal­pojumu attīstība" ietvaros, – "Elektroniska apmeklējumu rezervēšanas iz­vei­­de (e-booking), veselības aprūpes darba plūsmu elektronizēšana (e-referrals) – 1. posms, sabiedrības veselības portāla izveide, informācijas drošības un personas datu aizsardzības nodrošināšana" (vienošanās ID. Nr. 3DP/3.2.2.1.1./09/IPIA/IUMEPLS/015), "Elektroniskās veselības kartes un integrācijas platformas informācijas sistēmas izveide, 1. posms" (vienošanās ID. Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/019), "Elektronisko recepšu informācijas sistēmas izveides pirmais posms" (vienošanās ID. Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/003), "E-veselības integrētās informācijas sistēmas attīstība" (vienošanās ID. Nr. 3DP/3.2.2.1.1/13/IPIA/CFLA/008). Visa minētajos projektos izstrādātā funkcionalitāte (pieņemšanu apstiprina dienesta un izstrādātāju parakstītie pieņemšanas un nodošanas akti) ir pieejama un darbojas produkcijas vidē. Dienests arī turpmāk nodrošinās izstrādātās funkcionalitātes pieejamību produkcijas vidē:

1) darbnespējas lapas (tai skaitā datu apmaiņa ar VID un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (turpmāk – VSAA));

2) receptes (tai skaitā ārsta, farmaceita darba vieta);

3) nosūtījumi un rezultāti;

4) vizuālās diagnostikas datu apmaiņas modulis;

5) elektronisko līgumu slēgšanas modulis;

6) e-pakalpojums (www.latvija.lv) "Saņemtās darbnespējas lapas";

7) funkcionalitāte un e-pakalpojums (www.latvija.lv) "Reģistrēties pie ģimenes ārsta";

8) e-pakalpojums (www.latvija.lv) "Manas e-receptes";

9) e-pakalpojums (www.latvija.lv) "Pacienta medicīnas pamatdati";

10) e-pakalpojums (www.latvija.lv) "Pacientam noteiktās diagnozes";

11) e-pakalpojums (www.latvija.lv) "Atgādinājumi pacientam";

12) e-pakalpojums (www.latvija.lv) "Noteikt piekļuvi ārstiem maniem medicīnas datiem";

13) e-pakalpojums (www.latvija.lv) "Kas skatījies manus medicīnas datus";

14) e-pakalpojums (www.latvija.lv) "Saņemtie nosūtījumi";

15) e-pakalpojums (www.latvija.lv) "Pacienta saņemto medicīnas pakal­pojumu rezultāti";

16) e-pakalpojums (www.latvija.lv) "Mani vizuālās diagnostikas dati";

17) funkcionalitāte un e-pakalpojums (www.latvija.lv) "Pieteikt Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK)";

18) pierakstu funkcionalitāte un e-pakalpojums (www.latvija.lv) "Veiktie pieraksti uz medicīnas pakalpojumiem";

19) e-pakalpojums (www.latvija.lv) "Pacientam veiktie izmeklējumi";

20) e-pakalpojums (www.latvija.lv) "Medicīnas pakalpojumu izmaksas";

21) funkcionalitāte un e-pakalpojums (www.latvija.lv) "Saņemt e-kon­sultāciju no ģimenes ārsta";

22) ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu vienotās informācijas sistēma (PREDA);

23) lietotāju aizdomīgo darbību uzraudzības modulis;

24) INSPIRE modulis;

25) vakcinācijas modulis;

26) nozares statistikas informācijas sistēma;

27) elektroniskā veselības karte;

28) integrācijas platforma (tai skaitā lietotāju pārvaldība, klasifikatoru reģistrs, apziņošana, autorizācija un autentifikācija u. c).

Projekta ietvaros plānots gan izstrādāt jaunus procesus, gan veikt esošo procesu pilnveidi atbilstoši konkrēto funkcionalitāšu attīstības virzieniem, kas identificēti kopā ar sadarbības partneriem un ieinteresētajām pusēm, veicot intervijas projekta apraksta sagatavošanas gaitā.

Projekta ietvaros paredzēts attīstīt dienesta pārziņā esošās sistēmas, pilnveidojot informācijas komunikāciju tehnoloģiju (turpmāk – IKT) atbalstu veselības nozares procesu veikšanai un ar tiem saistītajiem ārstniecības publiskajiem pakalpojumiem.

Papildus iepriekšējā plānošanas periodā veiktajiem darbiem dienests atbilstoši budžeta līdzekļiem veic sistēmas uzlabojumus, kurus iniciē gan sistēmas lietotāji, gan sadarbības partneri, gan dažādas darba grupas, gan dienests kā sistēmas pārzinis, kā arī veic normatīvajos aktos plānotās izmaiņas. Projektā iekļautajos procesos var tikt veiktas izmaiņas atbilstoši konkrētā darba pasūtīšanas brīdī no budžeta vai cita finansējuma avota finansēto sistēmas uzlabojumu ieviešanas gaitai (statusam).

Projektā ir paredzēta arī integrāciju attīstība, un līdzīgi kā iepriekšējā plānošanas periodā arī šajā posmā integrācijas darbus ārstniecības iestāžu izmantotajās informācijas sistēmās/programmās un aptieku informācijas sistēmās/programmās dienests nefinansēs, bet nodrošinās tikai tehnisko atbalstu integrācijas nodrošināšanai (piemēri servisu izsaukumiem, dokumentācija), kā arī piedalīsies integrāciju testēšanā, lai pārliecinātos par veiksmīgu datu apmaiņu starp iesaistītajām sistēmām.

Projekta ietvaros plānots turpināt dažādu datu apmaiņu izstrādi sistēmas darbības nodrošināšanai, tādējādi katrā datu apmaiņas izstrādes gadījumā analīzes fāzē tiks vērtēta vajadzība/nepieciešamība datu apmaiņu organizēt, izmantojot Valsts reģionālās attīstības aģentūras infrastruktūru, tādējādi, ja nepieciešams, nodrošinot datu atkalizmantošanu.

Sadarbība ar Veselības ministriju normatīvo aktu izstrādes nodrošināšanā tiks organizēta atbilstoši dienesta un Veselības ministrijas sadarbības modelim – dienests iniciē nepieciešamos grozījumus konkrētajos normatīvajos aktos un Veselības ministrija nodrošina procedūras ievērošanu normatīvo aktu pieņemšanai. Normatīvie akti, kas nepieciešami projekta darbības nodrošināšanai, tiks apstiprināti projekta īstenošanas laikā.

Lai uzlabotu projekta pārvaldību, jau projekta apraksta sagatavošanas laikā tika nodrošināta visu ieinteresēto pušu dalība un informēšana par norisēm, kā arī projekta īstenošanas laikā (tai skaitā specifikāciju izstrādes posmā) tiks nodrošināta visu sadarbības partneru un ieinteresēto pušu regulāra iesaiste, tādējādi jau no projekta pirmsākumiem tiek nodrošināta aktīva un proaktīva komunikācija ar iesaistītajām pusēm, kas projekta pārvaldības uzdevumu izpildi un potenciālo risku identifikāciju padara pārskatāmāku un vieglāk uzraugāmu, tādējādi ļaujot izvairīties no iepriekšējā plānošanās periodā norādītajām kļūdām projektu pārvaldības organizēšanā, nepietiekami iesaistot ieinteresētās puses.

Projektam veikti šādi indikatīvi sociālekonomisko ieguvumu aprēķini:

1) saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – SPKC) apkopoto veselības aprūpes statistiku 2015. gadā Latvijā onkoloģijas pacientu reģistra uzskaitē esošo personu skaits sasniedza 74 540 personas. 2016. gadā Latvijā tika reģistrēti 11 123 jauni vēža gadījumi, un no vēža izraisītajiem ļaundabīgajiem audzējiem mirušo skaits sasniedza 5 991. No 2015. gadā no jauna reģistrētajiem vēža gadījumiem aptuveni 25 % jeb 2780 personām ir konstatēts vēzis 0. vai 1. stadijā, kas ir ārstējams, bet pārējie 8343 gadījumi ir vēzis vēlākās stadijās, kuru ārstēšana ir sarežģīta, laikietilpīga, resursu ietilpīga un nereti mazāk efektīva.

Vēža savlaicīga atklāšana ir viens no preventīvajiem pasākumiem, lai samazinātu no ļaundabīgiem audzējiem mirušo cilvēku skaitu Latvijā. Ja pieņemam, ka, pilnveidojot VVIS funkcionalitāti, nodrošinot automātisku atgādinājumu izsūtīšanu un citus būtiskus uzlabojumus, izdotos no 8343 atklātajiem vēža gadījumiem savlaicīgāk atklāto gadījumu skaitu palielināt par 1 %, tad katru gadu savlaicīgāk atklāto vēža gadījumu skaits palielinātos par 84 gadījumiem. Pieņemot, ka pusē gadījumu ļaundabīga audzēja atklāšana agrīnā stadijā ir veiksmīgas izārstēšanas stūrakmens, no ļaundabīgiem audzējiem mirušo skaitu izdotos samazināt par 42 personām.

Latvijā vienas personas "dzīvības vērtība" tiek novērtēta ar apmēram 325 000 euro gadā saskaņā ar Eiropas Komisijas pētījumu, kas veikts 2010. gadā projektā HEATCO ("Harmonised European Approaches for Transport Costing and Project Assessment" – "Harmonizēta Eiropas pieeja transporta izmaksām un projektu izvērtēšanai"). Citos neformāli veiktajos nacionālajos pētījumos ir secināts, ka viens nodarbinātais gadā rada iekšzemes kopproduktu apmēram 25 900 euro apmērā, bet visa sava produktīvā darba mūža garumā kopumā apmēram 1 000 000 euro. Netiešie ieguvumi no projekta īstenošanas gadā ir 13 650 000 euro (aprēķins: 42 personas x 325 000 euro = 13 650 000 euro);

2) dienests vidēji sagatavo 38 245 elektroniskus rēķinus gadā par iestāžu sniegtajiem valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un realizētajiem valsts kompensējamiem medikamentiem un medicīnas ierīcēm. Tiek pieņemts, ka, automatizējot rēķinu apstrādi un apstiprināšanu, laika ietaupījums, kas rodas gan pieprasītājam, gan dienestam, ir 16 min. Ņemot vērā, ka mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā² ir 855 euro, kopējais sociālekonomiskais ieguvums no šo procesu uzlabošanas sabiedriskajā sektorā ir aptuveni 54 tūkst. euro gadā;

3) VVIS funkcionalitāte tiks pilnveidota, izveidojot automātisku saskarni ārstniecības pakalpojumu priekšapmaksas un pēcapmaksas fakta reģistrēšanai un nodošanai VID EDS. Tādējādi tiks mazināts ne tikai kļūdu un dubults atmaksas pieprasījumu skaits, kas rodas personai pieprasot veselības pakalpojumu atmaksu gan no VID, gan apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēja, bet arī nodrošināta iespēja personai, aizpildot gada ienākumu deklarāciju, pieprasīt ārstniecības pakalpojumu apmaksas informāciju no VVIS. Saskaņā ar SPKC apkopoto veselības aprūpes statistiku 2015. gadā personas ir veikušas 13 082 009 ambulatoros apmeklējumus pie ārstiem, ārsta palīgiem, vecmātēm un medicīnas māsām. Pieņemot, ka no tiem 50 % ir valsts apmaksāti pakalpojumi un 30 % no Latvijas iedzīvotājiem ik gadu apmeklē ārstu un laika ietaupījums, kas rodas, automātiski VID EDS pieprasot ārstniecības pakalpojumu apmaksas datus no VVIS, vidēji ir vismaz 3 min, tad, ņemot vērā mēneša vidējo bruto darba samaksu Latvijā³ 818 euro, kopējais sociāl­ekonomiskais lietderīgums gadā no šo procesu pilnveidošanas ir 501 tūkst. euro.

Novērtēts, ka projekta kopējais sociālekonomiskais indikatīvais lietde­rīgums ir apmēram 14,2 milj. euro. Projekta īstenošanas sociālekonomiskais indikatīvais ieguvums 10 gadu periodā ir lielāks nekā 5,0 milj. euro projekta investīcijas un 5,0 milj. euro uzturēšanas izmaksas 10 gadu periodā, kas kopā veido izmaksas 10,0 milj. euro.

Veselības ministre Anda Čakša