Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 123

Rīgā 2017. gada 22. augustā

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes
sēdes protokols Nr. 38 4. p.)

Normatīvie noteikumi par parāda instrumentu modificētā ilguma korekciju

Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma
50. panta otro daļu un
Finanšu instrumentu tirgus likuma
119.¹ panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. "Normatīvie noteikumi par parāda instrumentu modificētā ilguma korekciju" (tālāk tekstā – noteikumi) nosaka kārtību, kādā veicamas korekcijas modificētā ilguma aprēķinā, lai ņemtu vērā priekšlaicīgas atmaksas risku saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012, (tālāk tekstā – ES regula Nr. 575/2013) 340. panta 3. punktu.

2. Noteikumi ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētajām kredītiestādēm un tādām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras ir iestādes ES regulas Nr. 575/2013 izpratnē (tālāk tekstā – iestāde) un kuras tirdzniecības portfelī klasificēto parāda instrumentu vispārējā riska segšanai izmanto ilguma pieeju.

3. Noteikumos izmantotie termini:

3.1. atsaucama obligācija (callable bond) – parāda instruments, kas tās emitentam piešķir tiesības, bet ne pienākumu dzēst attiecīgo obligāciju pirms tās termiņa beigām;

3.2. pieprasāma obligācija (puttable bond) – parāda instruments, kas piešķir tās turētājam tiesības, bet ne pienākumu pieprasīt emitentam veikt obligācijas pamatvērtības pirmstermiņa atmaksu;

3.3. pārējo terminu lietojums atbilst ES regulas Nr. 575/2013 terminu lietojumam.

II. Korekciju veikšana modificētā ilguma aprēķinā

4. Iestāde, aprēķinot kapitāla prasību parāda instrumentu vispārējam riskam ar ilguma metodi, izvērtē un dokumentē, vai tirdzniecības portfelī klasificēto parāda instrumentu priekšapmaksas risks ir būtisks. Ja minētais risks ir būtisks, iestāde veic korekcijas modificētā ilguma aprēķinā.

5. Lai veiktu modificētā ilguma aprēķina korekciju parāda instrumentiem, kuriem pastāv priekšlaicīgas atmaksas risks, kā minēts ES regulas Nr. 575/2013 340. panta 3. punkta otrajā daļā, iestāde izmanto vienu no šo noteikumu 5.1. vai 5.2. punktā norādītajām formulām:

5.1. ja iestādei nav izstrādāta sava pieeja modificētā ilguma korekciju veikšanai, tā izmanto formulu CMD = MD × Φ × Ω,

kur:

MD ‒ modificētais ilgums saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 340. panta 3. punktu;

Φ ‒ obligācijas un atsaucamas vai pārdodamas obligācijas tirgus cenu attiecība ();

;

P ‒ pieprasāmas vai atsaucamas obligācijas tirgus cena;

B ‒ vienkāršas obligācijas (vanilla bond) tirgus cena;

Δ ‒ ietvertās iespējas delta koeficients;

Г ‒ ietvertās iespējas gamma koeficients;

Ψ ‒ papildu faktors, kas raksturo darījuma izmaksas un klientu rīcības mainīgos atbilstoši procentu likmju izmaiņai 100 bāzes punktu apmērā;

dB ‒ vienkāršas obligācijas tirgus cenas izmaiņas;

5.2. ja iestādei ir izstrādāta sava pieeja, kuras ietvaros iespējams veikt korekcijas modificētā ilguma aprēķinā, tad tā izmanto formulu

kur:

P₀ ‒ parāda instrumenta, kuram pastāv priekšlaicīgas atmaksas risks, tirgus cena;

parāda instrumenta, kuram pastāv priekšlaicīgas atmaksas risks, tirgus cena pēc pozitīvas un negatīvas procentu likmju izmaiņas  apmērā;

Δr ‒ procentu likmes izmaiņa 50 bāzes punktu apmērā;

Ψ ‒ papildu faktors, kas raksturo darījuma izmaksas un klientu rīcības mainīgos atbilstoši procentu likmju izmaiņai 100 bāzes punktu apmērā.

6. Iestāde, aprēķinot kapitāla prasību parāda instrumentu vispārējam riskam ar ilguma metodi, izvērtē un dokumentē, vai darījuma izmaksas un rīcības mainīgie būtiski ietekmē koriģēto modificēto ilgumu, un nepieciešamības gadījumā veic papildu faktora Ψ noteikšanu.

7. Iestāde, nosakot papildu faktoru Ψ saskaņā ar šo noteikumu 5.1. vai 5.2. punktu, ņem vērā, ka darījuma izmaksas pazemina atsaucamas vai pieprasāmas obligācijas ietvertās iespējas vērtību un ka daži klienti, it īpaši privātpersonas, var atsevišķos gadījumos neizmantot iespēju, lai gan tās izmantošana ir finansiāli izdevīga.

8. Papildu faktora Ψ iekļaušana nedrīkst samazināt koriģētā modificētā ilguma lielumu.

9. Iestāde papildu faktora Ψ noteikšanu balsta uz iekšējiem vai ārējiem datu avotiem. Par piemērotiem iekšējiem datu avotiem uzskatāma informācija par iestādes citām bilances pozīcijām, kurām pastāv priekšlaicīgas atmaksas risks, piemēram, netirdzniecības portfeļa pozīcijām, tostarp kredītiem.

10. Lai kalibrētu papildu faktoru Ψ, iestāde izvērtē novirzes starp faktisko rīcību, kas vēsturiski novērota konkrētai klientu grupai, un teorētisko rīcību, kas paredzama personām, kuras rīkojas izteikti racionāli.

Informatīvā atsauce uz Eiropas Banku iestādes pamatnostādnēm

Noteikumos iekļautās tiesību normas izriet no Eiropas Banku iestādes 2017. gada 4. janvāra pamatnostādnēm EBA/GL/2016/09 "Pamatnostādnes par korekciju veikšanu attiecībā uz parāda instrumentu modificēto ilgumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 340. panta 3. punkta otro daļu".

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
priekšsēdētāja vietniece G. Razāne