Ceļā uz Baltijas valstu kopīgo stratēģisko mērķi — drošību, stabilitāti, labklājību

Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas prezidentu Gunta Ulmaņa, Lennarta Meri un Aļģirda Brazauska tikšanās vakar, 26.novembrī, Rīgā

Un Baltijas vienība turpinās

Vakar, 26.novembrī, Rīgā notika kārtējā un arī tradicionālā trīs Baltijas valstu prezidentu tikšanās, kurā Guntis Ulmanis, Aļģirds Brazausks un Lennarts Meri pārrunāja Latvijai, Lietuvai un Igaunijai to sadarbības aktuālos jautājumus.

Atcerēsimies, ka iepriekšējā šāda tikšanās bija šogad 28. un 29.maijā Viļņā un ka tās laikā tika akcentēta Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sadarbības īpašā loma kopā meklējot visizdevīgākos ceļus Baltijas valstu stratēģiskā mērķa — integrācija Eiropas struktūrās–sasniegšanai. Pēc tam Baltijas valstis turpinājušas vadīties pēc Viļņā deklarētā principa partnerība integrācijai , atzīstot nepieciešamību pieskaņot katras valsts individuālās intereses kopīgajam Baltijas valstu mērķim, dažādas problēmas, kas kavē šī kopīgā mērķa sasniegšanu, cenšoties atrisināt sadarbības gaitā. Pēdējais pusgads, kopš Viļņas tikšanās, nebūt nav bijis vienkāršs, jo tieši šajā periodā uzskatāmi parādījās atšķirības Latvijas , Igaunijas un Lietuvas ekonomiskajās interesēs. Tomēr, objektīvi novērtējot šo periodu, ir jāatzīst, ka šīs problēmas Baltijas valstu divpusējās attiecībās tomēr nav ietekmējušas visu Baltijas valstu attiecības kopumā. Tieši šādā gaisotnē noritēja arī Gunta Ulmaņa, Aļģirda Brazauska un Lennarta Meri vakardienas tikšanās un sarunas. To laikā izskanēja atziņa, ka kopumā Baltijas valstu sadarbību var raksturot kā veiksmīgu. Svarīgākais notikums pēc Viļņas tikšanās bijusi Brīvās tirdzniecības līguma ar lauksaimniecības precēm parakstīšana 16. jūnijā Viļņā. Spēkā tas stāsies jau nākamā gada 1. janvārī, tātad pavisam drīz. Šis līgums ir ļoti nozīmīgs, pirmkārt, sekmējot Baltijas valstu integrāciju Eiropas Savienbas iekšējā tirgū. Taču Latvijai, Lietuvai un Igaunijai arī daudz ir turpmāk steidzami risināmu uzdevumu. Ļoti svarīgi ir uzlabot mūsu valstu robežpunktu darbu, lai sekmētu savstarpējo tirdzniecību, kā arī uzlabotu tranzītu caur Baltijas valstīm. Jau norit darbs pie vienotas tranzīta procedūras izveidošanas, kā arī meklējot variantus kopīgas muitas un robežkontroles uzsākšanai uz Baltijas valstu iekšējām robežām. Baltijas valstu vienotās tirdzniecības telpas izveidošana sekmes uzņēmējdarbību un paātrinās investīciju piesaisti, savstarpējā konkurence savukārt veicina tirgus ekonomikas attīstību Baltijas valstīs.

Vakardienas tikšanās laikā tika pārrunāti dažādi trim Baltijas valstīm aktuāli jautājumi un iezīmēti galvenie turpmākās sadarbības virzieni. Īpaši tika akcentēta uzmanība uz Baltijas valstu drošības jautājumiem NATO eventuālās paplašināšanas kontekstā, kā arī integrācija Eiropas Savienībā un situācija Austrumu kaimiņvalstīs.

Visumā vakardiena Guntim Ulmanim, Lennartam Meri un Aļģirdam Brazauskam bija ārkārtīgi noslogota intensīvās sarunās, kuru kulminācija bija Kopīgās deklarācijas parakstīšana. (Skat. blakus).

Trīs prezidenti nolēma, ka turpmākajā Baltijas valstu sadarbības gaitā īpaša uzmanība tiks koncentrēta uz drošības jautājumu loku. Pastiprināta vērība tiks veltīta arī sadarbībai iekšlietu jomā, kas ir jo aktuāla gan pašu Baltijas valstu, gan visas Eiropas kontekstā (kā zināms, pēc aukstā kara ēras beigām ir pastiprinājusies kriminālo elementu apvienošanās tendence arī Baltijas valstu reģionā).

Preses konferencē

Trīs Baltijas valstu prezidentu kārtējās Rīgas tikšanās rezumējums vakar vēlā pēcpusdienā tika sniegts Gunta Ulmaņa, Lennarta Meri un Aļģirda Brazauska kopīgajā preses konferencē. Tās ievadā pirmais žurnālistus uzrunāja Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

— Augsti godātais Brazauska kungs,augsti godātais Meri kungs, es vēlreiz gribu izteikt savu gandarījumu un savu prieku par to, ka divu kaimiņvalstu prezidenti ir atraduši laiku un pārliecību, vēlēšanos un apņēmību apmeklēt Latvijas galvaspilsētu Rīgu un vienoties dokumentā, kurā mēs izsakām savu viedokli par daudziem jautājumiem, bet pamatā par Baltijas valstu drošības politiku. Šīsdienas sarunu gaitā mēs skārām daudzus jautājumus. To pamatā varētu likt tēzi, ko mēs izstrādājām jau Viļņā. Tā ir partnerība integrācijai jeb integrācija partnerībai. Šī kopējā sadarbība integrācijas procesos gan ekonomikā, gan politikā, gan aizsardzības jautājumos, manuprāt, ir kļuvusi vēl dziļāka, vēl kvalitatīvāka un ar vēl lielāku izpratni, nekā tas bija agrāk. Tajā pašā laikā mēs ļoti labi apzināmies jēdziena “vienība” būtību un jēgu. Un, ja pirmajos gados mēs šim vārdam piegājām ļoti viegli un ne vienmēr pamatīgi iedziļinoties, tad tagad mēs saprotam, ka šobrīd daudzos jautājumos mums, veidojot šo vienību un sadarbību, ir jādomā arī par to pašuzupurēšanos, kas ir jānes katrai tautai un katrai valstij, ko tā veido kā vienotu veselu starp vairākām valstīm kopumā. Pamata jautājumi bija Eiropas Savienība, NATO, robežjautājumi un iekšpolitiskie jautājumi, kas saistās ar situāciju katrā no valstīm. Jūs esat saņēmuši divus dokumentus – deklarāciju, ko mēs tikko kā parakstījām un kurā mēs izsakām savu attieksmi pret mūsu drošības politiku, kā tā nākotnē būtu jāveido, un esat saņēmuši arī jums domāto paziņojumu par mūsu nostāju attiecībā ne tikai uz mūsu drošības politiku, bet arī attiecībā uz mūsu kopīgo stratēģiju, veidojot trīs Baltijas valstu kopējo integrāciju.

Runājot par NATO, pamata jautājumi paliek vieni un tie paši: nedrīkst būt”pelēkās zonas”, nedrīkst būt valstis, kas būtu vairāk vai mazāk vajadzīgas NATO, nedrīkst NATO paplašināšanas procesā izveidoties situācija, kad kāda valsts jūtas vairāk apdraudēta un kāda valsts jūtas mazāk apdraudēta. Runājot par Eiropas Savienību: sešus mēnešus pēc starpvalstu konferences beigām visām valstīm vienādas starta pozīcijas, un tālāk katra valsts demonstrē savu pārliecību, savu apņēmību un savu gatavību. Visos šajos jautājumos pamata jautājums paliek viens un tas pats: trīs Baltijas valstis ir gatavas vienlaicīgi startēt gan ceļā uz Eiropas Savienību, gan arī uz NATO.

Attiecībās ar Krieviju jāmeklē sarunu pavedieni, jāveido konstruktīvs dialogs. Risinot savas iekšējās problēmas, jārisina arī problēmas, kas saistās ar divpusējām un daudzpusējām attiecībām. Runājot par robežu, ir jāaktivizē komisiju darbs robežu jautājumos. Un jo ātrāk šīs sarunu komisijas nonāks pie konstruktīviem slēdzieniem, jo vieglāk būs prezidentiem un valdībām pieņemt politiskos lēmumus, kas saistīti ar robežu jautājumiem.

Arī Lietuvas prezidents Aļģirds Brazausks, uzrunājot žurnālistus, uzsvēra visu trīs Baltijas valstu vienotības lielo nozīmi Lietuvas, Latvijas un Igaunijas stratēģiskā mērķa — integrācija Eiropas Savienībā un NATO — ātrākai sasniegšanai.

Igaunijas prezidents Lennarts Meri, visnotaļ atzinīgi novērtējot vakardienas tikšanos Rīgā, plašāk pakavējās pie dažādu valstu eventuālajām iespējām iestāties Eiropas Savienībā. Viņš īpaši uzsvēra nelielo Baltijas valstu tradicionālo piederību Eiropai un šī kontinenta pamatvērtībām.

Žurnālistu jautājumiem atvēlēto preses konferences cēlienu ievadīja “Latvijas Vēstnesis”. Jautājums bija veltīts visu trīs Baltijas valstu prezidentiem:

— Vai, jūsuprāt, šo Rīgas tikšanos var uzskatīt par kvalitatīvi jaunu soli Baltijas valstu vienības tālākajā nostiprināšanā?

Guntis Ulmanis:

— Ar to brīdi, kad es sākšu šaubīties, ka mūsu tikšanās ir kvalitatīvi jauns solis, šīm tikšanās reizēm vairs nebūs nekādas jēgas. Šis dokuments, kad jūs tajā rūpīgi ieskatīsities, un šie procesi, kas notikuši pēdējā pusgada laikā, tam vēlreiz ir apliecinājums. Mēs šodien nerunājām par brīvās tirdzniecības 1īgumu. Tas ir vēl viens piemērs, ka pēdējā pusgada laikā mūsu ekonomiskā sadarbība ir gājusi stipri vien uz priekšu. Un šobrīd mēs runājām ne tikai par mērķiem, kas jāsasniedz pēc gada. Mēs runājām arī par stratēģiskiem mērķiem. Arī par to, kas notiks Baltijas valstīs 2010. gadā. Es neapšaubu to, ka mūsu sarunām ir kvalitatīvs saturs.

Lietuvas prezidents Aļģirds Brazausks teica, ka katra no šīm trīs prezidentu tikšanās reizēm tuvina Lietuvu, Latviju un Igauniju kopīgajam stratēģiskajam mērķim. Domājot par šī mērķa sasniegšanu, ikviena prezidentu tikšanās reize papildinās ar kādu jaunu niansi un aspektu. Tā šoreiz plašāk ticis aplūkots robežjautājums. Aļģirds Brazausks izteica pārliecību, ka šis ārkārtīgi svarīgais jautājums gan no Baltijas valstu kopīgās drošības viedokļa, gan arī domājot par mūsu valstu virzību uz ES un NATO, nākotnē būs aktuāls un gūs tālāku attīstību turpmākajās prezidentu tikšanās reizēs. “Visu mūsu kopīgā vēlme ir pastāvīgi turēt savas robežas kārtībā”, uzsvēra Lietuvas prezidents.

Savukārt Igaunijas prezidents Lennarts Meri izteicās, ka pēc šīs prezidentu tikšanās vairāk būtu jārunā nevis par jaunu kvalitāti, bet par procesu. “Mūsu galamērķis ir mūsu valstu pilnīga integrācija Eiropas struktūrās, un mūsu kopīgais ceļš uz šo stratēģisko mērķi ir process, kas nemitīgi attīstās,” teica Lennarts Meri, tālāk piebilstot, ka Baltijas valstis vienojošie procesi ir spēcīgāki par procesiem, kas tās varētu šķirt. “Mēs esam mazas valstis, un, lai saglabātu savu vietu šīsdienas pasaulē, mums jāmainās,” tālāk teica Igaunijas prezidents. Viņš uzsvēra, ka Baltijas valstu prezidenti Rīgas tikšanās laikā koncentrējuši uzmanību uz vairākiem ļoti aktuāliem kopējiem uzdevumiem. Lennarts Meri arī izteica domu, ka nelielajām Baltijas valstīm jāapvieno savi spēki gan kopējo Baltijas uzdevumu risināšanai, gan starptautiskā laukā. “Es gribu apsolīt, ka Baltijas valstu kopējo mērķu labad Igaunija, kad vajadzēs, runās arī Latvijas un Lietuvas vārdā. Un es gribu izteikt pārliecību, ka arī Latvija, kad vajadzēs, runās Igaunijas un Lietuvas vārdā un ka līdzīgi rīkosies arī Lietuva,” teica Igaunijas prezidents, atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu.

Atbildot uz citu žurnālistu jautājumiem par Latvijas un Lietuvas pašreizējām attiecībām “pēdējo divu nedēļu notikumu kontekstā”, Lietuvas prezidents Aļģirds Brazausks teica, ka tās ir labas un ka Lietuva un Latvija jau sadarbojas kopīgās jūras robežas noteikšanā.

Savukārt Latvijas Republikas prezidents Guntis Ulmanis izteica savu neizpratni par žurnālista jautājumā akcentētajām pēdējām divām nedēļām:

— Kas tad ir noticis pēdējās divās nedēļās?! Ja jūs domājat tās pāris “avīžu pīles” un ap to sacelto ažiotāžu, it kā tie būtu vislielākie notikumi, kas saista divu valstu prezidentus, tad jūs varat rūgti aloties! Šie notikumi nav tie, kas kaut kādā veidā varētu ienest disonansi vai nesaskaņas triju Baltijas valstu starpā vai divu Baltijas valstu starpā, runājot par nopietniem politiskiem jautājumiem šodien un nākotnē. Un es varu tikai apstiprināt, ka šīsdienas sarunas ar savu gaisotni, ar savu nostāju, ar savu pārliecību neatšķīrās no visām iepriekšējām.

Preses konferences izskaņā Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis savā un Lietuvas prezidenta Aļģirda Brazauska vārdā izteica priekšlikumu nākamo Baltijas valstu prezidentu tikšanos sarīkot 1997. gada pavasarī Tartu, kas, pēc Gunta Ulmaņa vārdiem, ir skaista pilsēta, kurā vienmēr bijis labi slēgt līgumus (savā laikā Tartu tika noslēgts Igaunijas miera līgums ar Krieviju - J.Ū.). Igaunijas prezidents Lennarts Meri šo ierosinājumu ar prieku atbalstīja, tūdaļ arī ielūdzot savus kolēģus uz nākamo tikšanos Tartu.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors