Ministru kabineta rīkojums Nr. 466

Rīgā 2017. gada 30. augustā (prot. Nr. 40 2. §)

Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 27.0. versija)

1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 27.0. versijā projekta "Vienotas darba vides izveide visā Ekonomikas ministrijas resorā" (turpmāk – projekts) aprakstu un projekta izmaksas 2 500 000 euro apmērā.

2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Ekonomikas ministriju iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums) ietvaros.

3. Finansēt projektu 2.2.1.1. pasākuma ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumos Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.

4. Noteikt Ekonomikas ministriju par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta aprakstā plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.

5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 250 000 euro gadā, tai skaitā:

5.1. 12 488 euro segt no Ekonomikas ministrijai budžeta programmā 20.00.00 "Būvniecība" pieejamiem līdzekļiem;

5.2. 237 512 euro normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt papildus.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2017. gada 30. augusta
rīkojumu Nr. 466)

Vienotas darba vides izveide visā Ekonomikas ministrijas resorā

Projekta apraksts (kopsavilkums)

Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekts "Vienotas darba vides izveide visā Ekonomikas ministrijas resorā" (turpmāk – projekts) paredz nodrošināt centralizētu, uz modernām tehnoloģijām balstītu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniegšanu EM resorā – Ekonomikas ministrijā, Būvniecības valsts kontroles birojā, Konkurences padomē, Patērētāju tiesību aizsardzības centrā un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, uzlabot pamatdarbības procesu elektronizācijas līmeni, samazinot administratīvo slogu EM resorā un komersantiem.

Projekta mērķi

1. Nodrošināt centralizētu, uz modernām tehnoloģijām balstītu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniegšanu EM resorā.

2. Uzlabot darbības procesu elektronizācijas līmeni, samazinot administratīvo slogu EM resorā un komersantiem, kuri iesniedz datus.

Darbības projekta mērķu sasniegšanai

1. Nodrošināt centralizētu, uz modernām tehnoloģijām balstītu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniegšanu EM resorā.

Mērķis tiks sasniegts:

• veicot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) tehniskās infrastruktūras centralizāciju;

• uzlabojot IKT koplietošanas pakalpojumus un koplietošanas funkcionalitāti.

2. Uzlabot darbības procesu elektronizācijas līmeni, samazinot administratīvo slogu EM resorā un komersantiem, kuri veic datu iesniegšanu.

Mērķis tiks sasniegts:

• samazinot informācijas dublēšanos vairākās valsts informācijas sistēmās, atkalizmantojot publiskajā pārvaldē jau pieejamos datus;

• samazinot papīra dokumentu apriti un datu iesniegšanu papīra formā;

• samazinot manuālu datu pārvadi.

Plānotie rezultāta rādītāji

Plānotie iznākuma rādītāji

Projekta finansējuma kopējais apjoms ir 2 500 000 euro.

Projekta īstenošanas laiks ir 36 mēneši.

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājos

Projektam nav saistības ar iepriekšējā plānošanas perioda Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektiem.

Projekta ietvaros ir paredzēts attīstīt vairākus risinājumus.

1. Lietu pārvaldības sistēma

Lai samazinātu datu apstrādes kļūdas un efektīvāk pārvaldītu iestāžu vestās lietas, apstrādātās sūdzības, iesniegumus un sniegtās konsultācijas, EM resora ietvaros tiks ieviesta iestāžu vajadzībām pielāgojama lietu pārvaldības (case management) sistēma. Sistēma nodrošinās nepieciešamās starpsistēmu saskarnes datu saņemšanai un nodošanai citu resora iestāžu un ārējām informācijas sistēmām. Lietu pārvaldības sistēma EM resorā nodrošinās vismaz šādu funkcionalitāti:

• lietu veidošanu;

• datu (t. sk. pierādījumu) un lietu sasaisti;

• pieejas vadības kontroles sensitīviem datiem;

• incidentu un lietu klasifikāciju;

• ekspertu resursu pārvaldību;

• lietu pārvaldību un koplietošanas funkcionalitāti;

• interaktīvu vēsturisko datu atlasi pēc kritērijiem (piemēram, uzņēmumā iesaistītās personas);

• pieņemto lēmumu (t. sk. izsniegto licenču) reģistrēšanu;

• sasaisti ar citām informācijas sistēmām (gan resorā esošām, piemēram, dokumentu vadības sistēmu "Namejs", gan citu iestāžu informācijas sistēmām, piemēram, ar Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmu, Valsts ieņēmumu dienesta pārziņā esošajām informācijas sistēmām, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu, Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmu un Iedzīvotāju reģistru).

Lietu pārvaldības sistēmas izveidē tiks vērtēta iespēja veikt EM rīcībā esošo nepieciešamo datu migrēšanu no šobrīd izmantotajām informācijas sistēmām (t. sk. sistēmas "Uzraugs") uz lietu pārvaldības sistēmu.

Šāda sistēma ļaus arī pilnveidot šobrīd EM resorā izmantotos reģistrus (t. sk. licenču reģistru), kas ir izveidoti Microsoft Excel formātā vai nenodrošina informācijas apmaiņu ar citiem reģistriem un sistēmām, kā arī nodrošināt iestāžu vajadzībām atbilstoša lietu pārvaldības procesa atbalstu.

Ņemot vērā minēto, līdz ar lietu pārvaldības sistēmas ieviešanu turpmāk vienotā informācijas sistēma, izmantojot tajā iestrādātos tehniskos un loģiskos risinājumus un informācijas resursus (programmatūru), nodrošinās informācijas apstrādi, pieejamību, nodošanu un apmaiņu tikai tādā apjomā tām personām un institūcijām, kuras ir tiesīgas to saņemt un lietot atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Savukārt tās informācijas sistēmas, no kurām notiks datu migrācija, vairs netiks izmantotas, tādējādi samazinot uzturēšanas izmaksas attiecībā uz tām.

2. Informācijas elektroniskas iesniegšanas un datu analīzes risinājums

Projekta ietvaros plānots ieviest EM resorā vienotu informācijas elektroniskas iesniegšanas un datu analīzes risinājumu, kā arī izveidot datu noliktavu datu uzkrāšanas un apstrādes vajadzībām. Informācijas elektroniskas iesniegšanas risinājums, kas nodrošinās iespēju komersantiem iesniegt datus elektroniski, atbalstīs dažādus datu nodošanas formātus, tai skaitā iespēju uzstādīt īpašus ierobežojumus datu nodošanai. Pakalpojums būs pielāgojams dažādiem analīzes risinājumiem.

Sākotnēji tiks izstrādātas iespējas veikt vismaz šādu datu nodošanu EM:

• patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju obligāti iesniedzamie dati;

• komersantu dati konkurences tirgus uzraudzības ietvaros.

Datu analīzes risinājuma funkcionalitāte nodrošinās iestādēm iespēju veikt saņemtās informācijas analīzi un uzturēto reģistru datu apstrādi. Datu analīzes risinājums ļaus veikt dažādu datu analīzi, piemēram:

• konkurences uzraudzības procesā uzņēmumu sniegtās informācijas analīzi, nosakot pārdošanas apjomu, cenu izmaiņas laika gaitā;

• tirgus rādītāju izmaiņu analīzi, ņemot vērā notikumus valstī un Patērētāju tiesību aizsardzības centra veiktās tirgus uzraudzības darbības u. c.

Veidojot informācijas analīzes risinājumu, īpaša uzmanība tiks piešķirta aizsardzībai pret datu noplūdes riskiem, tādēļ tiks izveidoti papildus aizsardzības risinājumi, kas ierobežo iespējas veikt neautorizētu datu kopēšanu (Data leakage prevention).

3. Vienotā resora darba vieta

Projekta ietvaros tiks attīstīts EM resora darba vietas uzturēšanas process, nodrošinot centralizētu darba vietu sagatavošanu, lietotāju un pieejas tiesību pārvaldību, kā arī nodrošinot darbiniekiem iespēju veikt attālinātu pieslēgšanos savai darba vietai.

Risinājuma ietvaros tiks izstrādāta pamata platforma vienotu virtuālo darba vietu ieviešanai, nodrošinot iespēju īstenot šādu darba vietu skaita palielināšanu, tādējādi pieļaujot iespēju pilnīgi pāriet uz vienotām virtuālām darba vietām nākotnē. Lai nodrošinātu vienoto virtuālo darba vietu ieviešanu visās iesaistītajās iestādēs, nepieciešams centralizēt to darbības nodrošināšanai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu pārvaldību. Šāda centralizācija tiks panākta, apvienojot vismaz esošos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un EM datu centrus. Apvienošanas ietvaros plānots uzlabot sniegto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti.

Risinājuma ietvaros – informācijas sistēmā – tiks izveidotas vismaz trīs vienotas darba vietu kategorijas, integrējot tajās esošos izmantotos risinājumus un jaunos – projekta gaitā izveidotos – risinājumus.

• Pamata darba vieta – šī darba vieta nodrošinās lietotāju piekļuvi (t. sk. attālinātu piekļuvi) EM tīkla resursiem, MS Office programmatūrai, elektroniskajam pastam, vienotai lietvedības sistēmai u. c. pamata funkcionalitātei. Šī darba vieta ir neatņemama citu darba vietu sastāvdaļa, jo pārējās darba vietas ir papildinājumi pamata darba vietai.

• Lietu pārvaldības darba vieta – papildus pamata darba vietas funkcionalitātei šī darba vieta nodrošinās lietu pārvaldības funkcionalitātes izmantošanas iespējas šādu procesu uzlabošanai:

▫ Bīstamo iekārtu uzraudzība;

▫ Par patērētāju tiesību pārkāpumiem saņemto patērētāju iesniegumu, sūdzību un konsultāciju izskatīšana;

▫ Metroloģija;

▫ Tirgus uzraudzība un kontrole;

▫ Licencēšanas uzraudzība;

▫ Patērētāju kolektīvo interešu aizsardzība;

▫ Konkurences likuma pārkāpumu izskatīšanas process;

▫ Iesniegumu izskatīšanas process;

▫ Konkurences tirgus uzraudzības process;

▫ Procesuālo pārkāpumu lietu izskatīšanas process.

• Analītiķa darba vieta – papildus pamata darba vietas funkcionalitātei šī darba vieta nodrošinās piekļuvi pie datu analīzes risinājuma un datu noliktavas, nodrošinot informācijas elektroniskas iesniegšanas un datu analīzes risinājumā aprakstīto funkcionalitāti.

• Plānošanas un kontroles darba vieta – papildus pamata darba vietas funkcionalitātei darba vieta nodrošinās piekļuvi plānošanas un kontroles modulim un informācijas analīzes risinājumam, uzlabojot EM resora funkciju un uzdevumu plānošanas un to izpildes kontroles procesu efektivitāti, t. sk. nodrošinot galveno rezultātu rādītāju uzkrāšanu un analīzi dažādos līmeņos. Darba vieta nodrošinās piekļuvi datu noliktavai, kurā tiks uzkrāta informācija no dažādām EM resorā esošām informācijas sistēmām, nodrošinot visaptverošas informācijas pieejamību efektīvai procesu plānošanai un uzraudzībai, t. sk. analizējot EM resora personāla ieguldījumu konkrētu uzdevumu izpildē.

Indikatīvi sociālekonomisko ieguvumu aprēķini

Uzlabojot darba vietu uzturēšanas procesu un ieviešot vienotu resora darba vietu, tiks samazināts laiks, kas nepieciešams, lai sagatavotu lietotāja darba vietas, kā arī tiks nodrošināta risinājumu mērogojamība.

EM un padotības iestādēs (Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Konkurences padome, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Būvniecības valsts kontroles birojs) apkalpojamo darbstaciju skaits varētu sasniegt aptuveni 750 darbstacijas. Saskaņā ar EM sniegto informāciju darbinieku rotācija iestādē gada laikā ir aptuveni 20 %. Tiek pieņemts, ka, ieviešot vienotās darba vietas resorā, IKT atbalsta personāls uz katras darbstacijas instalēšanu, apkopi un uzturēšanu gada laikā varētu ietaupīt kopā trīs stundas (vienu stundu uz instalēšanu, ņemot vērā darbinieku mainības īpatsvaru, divas stundas uz apkopi un uzturēšanu katrai no darbstacijām). Izsakot laika ietaupījumu naudas izteiksmē (ņemot vērā vidējo informācijas tehnoloģiju darbinieka atalgojumu – 5,55 euro stundā), aptuvenais ietaupījums no vienotās resora darba vietas uzturēšanas ir aptuveni 750 x 3 x 5,55 = 12 488 euro gadā.

Projektā ieviestajām sistēmām ir netieša ietekme uz Latvijas tautsaimniecību. Lai novērtētu normatīvajiem aktiem neatbilstošu un viltotu preču tirdzniecības izraisīto seku ekonomisko ietekmi, Eiropas Intelektuālā īpašuma birojs (European Observatory on Infringements of Intellectual Property Rights) veicis vairākus pētījumus dažādu preču kategorijās. Piemēram, vienā no pētījumiem "The Economic Cost of IPR Infringement in the Clothing, Footwear and Accessories Sector"¹ secināts, ka katru gadu apģērbu, apavu un aksesuāru ražotāji Latvijā kopumā zaudē vairāk nekā 70 milj. euro.

Tiek pieņemts, ka, ieviešot lietu pārvaldības sistēmu, par 2 % tiek uzlabota Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbības efektivitāte. Ņemot vērā minēto, ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbības efektivitātes uzlabošanu būs iespējams novērst zaudējumu Latvijas tautsaimniecībai līdz pat 1,4 milj. euro (2 % no 70 milj. euro) gadā, kas rodas, iegādājoties nekvalitatīvas, normatīvajiem aktiem neatbilstošas un potenciāli veselībai bīstamas preces.

Projekta īstenošanas sociālekonomiskais ieguvums 10 gadu periodā ir lielāks par projekta investīcijām – 2,5 milj. euro – un uzturēšanas izmaksām 10 gadu periodā – 2,5 milj. euro, kas kopā veido izmaksas 5 milj. euro apmērā. Projekta ieguvumu un izdevumu attiecības koeficienta vērtība ir virs 2, un tas liecina par projekta augsto pievienoto vērtību.

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens