21. novembra sēde

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr. 201/202.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātais sēdes vadītāj! Godātais premjerministr! Godātie kolēģi, Saeimas deputāti! Es izteikšu un izmantošu iespēju runāt no šīs tribīnes, lai izteiktu savu personīgo vērtējumu varbūt tiem dokumentiem un tai idejai, kas šodien tiek piedāvāta un par ko mums ir konceptuāli jāizšķiras, lai konceptuāli atbalstītu vienu no šiem dokumentiem vai neatbalstītu šos dokumentus.

Man gribot negribot ir jāsāk ar to, ar ko nobeidza iepriekšējais runātājs, ar mūsu reformu tempu. Diemžēl politiķiem nav laika izvēlēties, nav iespējas izvēlēties laiku, kurā ir jāizdara daudzi dažādi darbi dažādās nozarēs, un tādā situācijā ir pašreizējā valdība. Tādā situācijā ir pašreizējais parlaments, kam ļoti īsā laikā ir jāizdara ļoti daudz darbu, ļoti daudzas reformas, kuras ir jāuzsāk šodien, bet kuras mēs ceram pabeigt četru, piecu, sešu gadu laikā.

Šī situācija nav apskaužama, kurā mēs esam. Bet mums cauri visam šajā reformu procesā jāskatās uz to, lai, uzturot augstu reformu tempu, tas neatsauktos uz reformu kvalitāti. Kvalitāte iesniegtajiem likumprojektiem ir tā, kura diemžēl man šodien no šīs tribīnes ir jāapšauba.

Ja mēs runājam par reformām pašvaldību sektorā, tad jāsaka, ka šeit ir nepieciešams veikt ļoti rūpīgu un padziļinātu analīzi. Tā viens modelis, kurš tiek piedāvāts, kurš ir principā jauns modelis, kā viņš darbosies. Vai šodien šo likumprojektu iesniedzēji spēj paredzēt precīzi sekas, spēj paredzēt to, kā, ieviešot šos modeļus, tie darbosies. Vai likumprojekta iesniedzējiem ir prognozes, analīze par to, kādā veidā šie modeļi, kas šeit tiek piedāvāti, tiks ieviesti dzīvē? Un vai būs iespējams tos vispār dzīvē ieviest? Diemžēl šis ir pilnīgi jauns modelis, kurš tīrā veidā nepastāv un nedarbojas nevienā pasaules valstī. Mums arī nav tā privilēģija, kā mēs, ieviešot citas reformas, skatāmies uz citu valstu pieredzi. Kur mēs skatāmies, kā šī reforma ir tikusi ieviesta pirmajā, otrajā, trešajā gadā, kā viņa ir darbojusies, kur ir bijušas problēmas, uz ko mums būtu vairāk jāakcentē uzmanība. Šeit ir principā jauns modelis, kurš nepastāv citās valstīs un kur šīs sekas ir ļoti grūti prognozējamas. Tas nozīmē, ka mēs eksperimentējam. Šeit mēs... mums ir jāpasaka, ka tas, ko mēs gribam izdarīt, ir eksperiments, kura sekas ir grūti paredzēt, un, ja šis eksperiments izrādīsies dzīvotnespējīgs, mēs riskējam diskreditēt visu reformu procesu kopumā, jo šī reformu daļa ir viena no visa lielā reformu bloka sastāvdaļām. Tas ir tas, kas mums ir jāsaprot, un mēs nevaram riskēt ar dzīvotnespējīgiem eksperimentiem un tādējādi mest ēnu uz visu reformu procesu kopumā. Konsultējoties ar speciālistiem, kuri prognozes spēj veikt, viņa saka, ka tas, kas šeit tiek piedāvāts, tas nedarbosies. Praksē ieviest to būs ļoti grūti, un liela daļa pagastu un pašvaldību vadītāju šodien kritizē esošo situāciju, tāpēc vajadzētu loģiski iziet no viena gala līdz otram, un pirmais jautājums, uz ko ir jāatbild, — vai reforma ir vajadzīga? Es uzskatu, jā, ka reforma ir nepieciešama, jo tādi rajoni, kādi tie ir šobrīd, viņi neizpilda savu uzdevumu visas valsts pārvaldes, visas valsts šīs politiskās sistēmas ietvaros. Ar sava uzdevuma, savas funkcijas... tāda rajona pārvalde, kāda tā ir šodien, tāda rajona pašvaldība neveic savus uzdevumus ne no ekonomisku, ne no citu funkciju pamatojuma viedokļa. Šādi rajoni... ir jāmaina šī sistēma, kāda tā ir attiecībā ar rajonu pašvaldībām, arī no funkciju viedokļa, ka šādu rajonu pastāvēšana turpmāk sevi neattaisno. Līdz ar to mēs esam pateikuši, ka reforma principā ir nepieciešama. To atzīst gan rajonu vadītāji, gan pirmā līmeņa pašvaldību — pagastu un pilsētu pašvaldību — vadītāji.

Tālākais, kas tiek piedāvāts, šis modelis, šī rajonu padome... šis modelis, kurš nepastāv citā veidā, bet kurš principā mums piedāvā kaut ko citu, nevis izšķirties par tīru viena līmeņa pašvaldību sistēmu, kur ir tikai šīs pirmā līmeņa pašvaldības, municipalitātes, teiksim, pagastu un pilsētu pašvaldības un stipra, stipra centrālā vara, vai arī divu līmeņu pašvaldības, kur ir reģionālā pašvaldība, kura ir daudz lielāka teritorijas ziņā, kura noklāj, pārklāj daudz lielāku teritoriju un kura veic arī šajā teritorijā atbilstoši lielas funkcijas — tas ir tas, kāpēc mēs runājam par subsidaritātes principu kā nepieciešamību katrai funkcijai valsts pārvaldē atrast visefektīvāko vietu, kur to realizēt. Tas ir šis subsidaritātes pamats, un ir funkcijas mūsu valstī, politiskas funkcijas, saimnieciskas funkcijas, kuras var veikt visefektīvāk tikai un vienīgi reģionālās pašvaldības līmenī, bet lielākas reģionālās pašvaldības ietvaros, lai tie būtu apvidi vai kā savādāk, kā mēs viņus nosauktu latviski, bet tas, ka šāds reģionālais līmenis pašvaldībās ir nepieciešams, tas arī ir mans viedoklis. Sarežģīts ir process, kā uz to pāriet, un tas ir jāpiedāvā. Bet šis priekšlikums, kas šeit tiek parādīts, tas neparāda šo pāreju, bet parāda kaut ko pavisam citu. Rajona padome, kas šeit ir iekļauta, manuprāt, nedarbosies arī uz tā pamata, ka ir ļoti vājš un nepārdomāts šīs padomes funkciju finansēšanas mehānisms, nosakot, ka pirmā līmeņa pašvaldības piedalās ar šo savu finansējumu šo rajonu padomju funkciju veikšanai. Godīgi sakot, runājot ar pagastu vadītājiem un ar mazo pilsētu vadītājiem, jau šodien iezīmējas ļoti atšķirīgas intereses starp šīm pašvaldībām. Ja šīs funkcijas ir kopīgas, tad redzējumi, kādi ir katras šīs pašvaldības pienākumi un attīstības stratēģija, ir ļoti dažādi. Šodien mazās pilsētas un pagasti daudzos rajonos runā atšķirīgā valodā, viens otru nesaprotot. Un viņiem būs ļoti grūti, lai neteiktu neiespējami, vienoties par kopīgu rajona līmeņa funkciju finansēšanu. Es uzskatu, ka viņi vienkārši nespēs vienoties par to, kā finansēt no vietējiem budžetiem šīs rajonu funkcijas. Un pat, ja, teiksim, pirmajā posmā būs šī vienošanās, tad, redzot to, kā neefektīvi darbojās šīs rajonu padomes, šī skolu valde un tā tālāk, ka šis lietderības koeficients ir ļoti zems, tas savukārt mazinās arī pašvaldību intereses savus līdzekļus tērēt šajā rajonu līmenī. Vēl vairāk. “Latvijas ceļa” piedāvātājā projektā ir dota iespēja, ka šī rajonu padome nosaka mehānismu, kā tiek veidots budžets. Tātad viņi paši, vienkārši balsojot, var noteikt jebkādu budžeta sastādīšanas veidu, kas ir pavisam nepieņemams, zinot šīs atšķirīgās intereses, kas ir starp pirmā līmeņa pašvaldībām. Tas paver teorētisku iespēju, ka pagasti vienojas un pasaka, ka pilsētas ir tās, kuras pamatā finansē šīs rajonu padomes funkcijas. Šāda iespēja pastāv, tāpēc ka šis pagastu deputātu kopskaits un arī, teiksim, viņu balsu īpatsvars šajā padomē, protams, būs ļoti nomācošs.

Līdz ar to grūti un... ja mēs ... tā ir viena puse. Tālāk par demokrātiju. Tas, kas šeit ir izskanējis attiecībā uz demokrātiju, ir bieži bijušas manipulācijas ar šo terminu. Mēs manipulējam no šīs tribīnes nepiedodami ar demokrātijas ideāliem, piesaucot tos, bet īstenībā mēs vienkārši neieliekam to jēgu, kāda varētu būt demokrātijai, ja mēs runājam par stipru vietējo pašvaldību. Jāsaka, ka demokrātija vairāk iet diskreditēt šos demokrātijas ideālus, nevis tas, cik līdzdalīgi pašvaldības ievēlēšanā ir pilsoņi, bet gan tas, vai pašvaldības spēj vai nespēj tikt galā ar tām funkcijām, kuras ar likumu viņām ir nodotas. Ja šodien mēs pilsoņiem ļaujam vēlēt vietējās pašvaldības, bet tām nepietiek līdzekļu, lai tās izpildītu savus uzdevumus un tiktu galā ar šīm funkcijām, tad tas ir vairāk demokrātiju diskreditējošs apstāklis.

Es gribētu šeit pabeigt ar to, ka, manuprāt, neviens no šiem priekšlikumiem, kāds viņš ir šiem likumprojektiem, nav šodien atbalstāms. Mums ir mērķtiecīgi jāvirzās uz lielākas reģionālās pašvaldības veidošanu. Nebūtu arī lietderīgi ievēlēt martā rajonu padomes, lai tās turpina eksistēt bez finansēm, bez nodokļu bāzes, bez nopietnām funkcijām. Bet būtu jāievēl šīs pirmā līmeņa pašvaldības, jāturpina reforma, jāturpina apvienot šos pagastus un pilsētu līmenī šīs pašvaldības, un tad pēc viena gada darba vai pēc pusotra gada darba, kad būtu veikta analīze, visas iestrādes un priekšnosacījumi, mēs varēt ļaut un dot iespēju vēlēt tad šīs apgabala pašvaldības jeb reģionu pašvaldības. Pa šo laiku sakārtojot sistēmu un nosakot mehānismu, kā mēs izejam uz tieši vēlētām rajonu pašvaldībām.

Līdz ar to tāds varētu būt šis ierosinājums — neievēlēt rajonus pavasarī un strādāt pie tā, lai maksimāli drīz mēs varētu vēlēt reģionālās pašvaldības, apgabalus tiešās, demokrātiskās vēlēšanās. Neatkarīgi no tā, vai tas būs gadu, vai divus pēc vietējo pašvaldību vēlēšanām. Bet tādu es redzu šo pāreju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ēriks Zunda, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

Ē.Zunda (DPS). Cienījamais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es domāju, runājot par šo jautājumu, īsti tā netika skarts jautājums par to, kāds ir reformas mērķis, kāds ir reformas uzdevums, un būtībā tas ir pats pirmais, ar ko būtu jāsāk, lai apzinātos, vai šāda reforma ir nepieciešama vai tāda reforma, kas piedāvāta ar šiem likumprojektiem, būtu nepieciešama.

Šeit daudz tika piesaukts vārds “demokrātija” un tas, ka mums nepieciešams demokratizēt sabiedrību. Es domāju, domstarpību šajā auditorijā nav. Bet kā to var izdarīt? Kā var demokratizēt sabiedrību? Sabiedrību var demokratizēt tādā veidā, ka varu nodod maksimāli tuvu iedzīvotājiem. Maksimāli tuvu iedzīvotājiem ir vietējās pašvaldības, tas ir, pašvaldības pilsētās un pagastos. Mēs varam izveidot divus, trīs līmeņus, pat četrus. Vai no tā demokrātijas būs vairāk? Es domāju, ka demokrātijas būs vairāk tad, ja tam, kam tā vara ir iedota, viņa būs reāli iedota vara, reāli funkcijas, nauda un atbildība. Ja... jūs ļoti labi saprotat to, ka funkciju daudzums un naudas daudzums pašvaldībām ir viens nemainīgs, viens konstants lielums. Ja mēs šo naudu, funkcijas dalīsim vairākām pašvaldībām, vairākiem līmeņiem, tad mēs tikai novājināsim šīs pašvaldības, un tāpēc es domāju, ka mums jāiet tas ceļš, ka mēs veidojam stipras vietējās, tas ir, pagastu un pilsētu pašvaldības. Un, ja mēs veidosim vēl cita veida pašvaldības, tad mēs šīm pašvaldībām atņemsim šo stiprumu, šo varu un šo naudu.

Kas attiecas uz to, ka zināmā mērā šeit izskanēja kā politiska spekulācija par to, ka iedzīvotājiem tiks atņemtas politiskās tiesības vēlēt tiešā veidā rajonus. Tad es jums varu pateikt, ka puse Latvijas iedzīvotāju pēc esošās kārtības šādas tiesības nesaņem, jo Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Jelgavā un citās lielās pilsētās iedzīvotāji nemaz nevēl rajona pašvaldības. Kāpēc neviens par to nesatraucas? Tātad puse Latvijas iedzīvotāju jau nevēl rajonus tiešā veidā, viņi vispār nevēl rajonus, viņiem vispār nav nekādas teikšanas, un nevienam nav satraukums, ka mēs esam diskriminējuši, sadalījuši visu Latvijas sabiedrību divās daļās — vieni, kuri vēl rajonus, un otri — kuriem nav jāvēl. Kāpēc tā? Es domāju, ka visi Latvijas iedzīvotāji ir vienādi un visiem ir jābūt vienādā attieksmē... pret visiem ir jābūt vienādai attieksmei. Tā ka šī politiskā spekulācija par to, ka Latvijas iedzīvotājiem tiek atņemtas tiesības vēlēt rajonus, nav patiesa. Tas jau izdarīts sen tādā gadījumā. Bet es gribu, lai iedzīvotāji būtu visi vienādi.

Vēl gribu uzsvērt to, ka ar piedāvātajiem likumprojektiem rajona padomes netiek likvidētas. Rajona padomes tiek veidotas citādāk. Rajona padomes tiek veidotas no pilsētu un pagastu priekšsēdētājiem, un šie cilvēki ir vēlēti un viņi būs vēlēti pat divās tūrēs. Pirmā tūre — kad viņš tiks ievēlēts par attiecīgās padomes vai domes deputātu, un otrā tūre — kad viņš tiks ievēlēts par šīs padomes priekšsēdētāju. Vārdu sakot, viņš būs dabūjis ļoti uzticamu iedzīvotāju mandātu. Un es domāju, ka šis mandāts ir pilnīgi pietiekošs, lai viņš savu pilsētu vai pagastu pārstāvētu attiecīgā rajona padomē. Un šī pārstāvniecība būs daudz labāka un demokrātiskāka, jo ar to tiks pārklāts viss rajons, jo pie vecās kārtības var izveidoties tāda situācija, ka rajonu deputāti ir vēlēti tikai no vienas pilsētas vai no viena rajona gala. Tad ir daudz labāka pārstāvniecība. Rajona padome tiek veidota vienmērīgi no visas rajona teritorijas.

Otrs moments, ko šeit Lagzdiņa kungs jau uzsvēra. Ka šie cilvēki būs daudz kompetentāki un daudz atbildīgāki un nav nemaz jābaidās par to, ka viņi aizstāvēs sava pagasta intereses. Mums jāaizstāv kaut kas, un viņiem ir jāaizstāv sava pilsēta un pagasts. Un tie būs ieinteresēti cilvēki. Un es neticu tām bažām par to, ka šie cilvēki nespēs risināt kopīgos jautājumus. Viņi spēs kopīgos jautājumus risināt. Un jūs domājat, ka rajonu padome būtu jāveido tāpēc, lai no spēku pozīcijas atrisinātu šo jautājumu. Tipisks piemērs ir Rīgas un Stopiņu pagasta konflikts par atkritumu izgāztuvi. Jūs domājat, ka šo jautājumu labāk būtu atrisināt, ja mēs izveidotu vienu Rīgas rajona pašvaldību, kas būtu gan uz Rīgas, gan uz Stopiņa pagasta, un ar spēku noteiktu, ka Stopiņu pagastā šeit jābūt atkritumu izgāztuvei. Arī šinī situācijā mēs to nedarām un netaisāmies darīt. Un jebkurā gadījumā tas ir vienošanās jautājums. Tā ka es domāju, ka pagasti varēs vienoties, jo tās būs viņu kopējās intereses, tā būs arī viņu konkrētā atbildība savu iedzīvotāju priekšā.

Par pārstāvniecību. Es varu pateikt to, ka es ilgāku laiku darbojos Eiropas pašvaldību kongresā — divus gadus. Un man jāsaka Čerāna kungam, ka viņš jauc divas lietas — Eiropas Savienību ar Eiropas Padomi. Šis Eiropas kongress ir viena no Eiropas Padomes institūcijām. Eiropas Padomē ir trīs institūcijas — pašvaldību kongress, Ministru komiteja un Parlamentu asambleja. Tātad man bija iespēja, un es darbojos un nesen atgriezos no Strasbūras, kur šādā komitejā darbojos ne tikai kongresā, bet pastāvīgā komitejā. Tad šīs bažas par to, ja Latvijā reģions tiks veidots pēc piedāvātā varianta, ka viņam nebūs pārstāvniecības Eiropas institūcijās, ir nepareizs. Pavisam vienkārši, tātad būtībā mūsu šis te priekšlikums ir līdzīgs Igaunijas variantam. Igauniju šādā gadījumā pārstāv šī jaunā jeb mūsu gadījumā jaunā padome, Igaunijā viņiem tā saucas rajona asociācija. No pilsētu un pagastu vecākiem ir veidota asociācija, tātad rajona institūcija, un viņiem ir visas tiesības sevi pārstāvēt Eiropas Padomē, Eiropas pašvaldību kongresā, komitejās un citās institūcijās. Tā ka šeit spekulācijas par šo tēmu ir drusciņ veltas.

Un bez tam arī gribēju pateikt no savas praktiskās pieredzes. Es esmu nostrādājis par pilsētas vadītāju, pilsētas pašvaldības vadītāju septiņus gadus. Un zinu savu viedokli un, protams, arī kolēģu viedokli. Rajons mums nekad nav līdzējis risināt mūsu konkrētās pašvaldības problēmas. Es atļaušos pat teikt — tieši otrādi. Daudzos gadījumos pat traucējis. Un bija lielas vaimanas tad, kad mēs pārņēmām arvien vairāk funkciju no rajona pašvaldības, lai realizētu pilsētā — es pateikšu, kādas tās bija — siltumtīklu uzņēmums, komunālais uzņēmums, viss, kas kādreiz piederēja rajonā un pārņēma pašvaldības — kultūras nams un bibliotēkas. Bija lielas vaimanas, vai, vai, viņi nepavilks. Tieši otrādi! Šīs problēmas tika risinātas labāk, jo vietējās pašvaldības kļuva par atbildīgākiem saimniekiem savās teritorijās, savu iedzīvotāju priekšā, un tas situācijai nāca daudz, daudz par labu. Es domāju, ka šis process ir viennozīmīgi jāturpina, atlikušās funkcijas jānodod vietējām pašvaldībām, un to, ko tās uzskatīs par kopīgi risināmām, lai risina kopīgā veidā. Tā nebūs traģēdija.

Es domāju, vienīgā baža, vienīgā problēma šeit būs — kā sadalīt tās mašīnas, tos “Volvo”, ko rajona pašvaldības ir sapirkušas. Tāpēc no savas puses un arī no mūsu frakcijas puses mēs atbalstām iesniegtos likumprojektus, kas pēc būtības abi divi konceptuāli ir vienādi, bet, ja tā mēģina sīkāk izsvērt, man liekas, šis piecu deputātu iesniegtais priekšlikums varētu būt tas labākais, uz kuru varētu attīstīt tālāk tās idejas, kas bija ieliktas gan vienā, gan otrā variantā.

Tāpēc man būtu lūgums atbalstīt atbilstoši komisijas lēmumam to likumprojektu, par kuru ir attiecīgi lēmusi pašvaldību komisija.

Ja tā runā no tālākas perspektīvas viedokļa, es zināmā mērā piekrītu Vītola kungam, kas teica, ka reģions ir jāveido. Reģionam ir jābūt daudz lielākam no nākotnes viedokļa. Ja reģions paliek šāds, kāds viņš ir tagad, viņš kavēs reformu, un tāpēc, ja mēs tiešām atzīstam to, ka reģionam jābūt lielākam, tad mums ir jāatsakās no esošā reģiona, kas šinī brīdī ir. Šeit ir mēroga jautājums. Ja reģions būs pietiekoši liels un distancēts no vietējām pašvaldībām, tad viņi nepārklāsies funkciju ziņā. Viņš viens otram netraucēs, viņi visu spēs risināt. Bet mūsu apstākļos, kad rajoni ir nelieli, pašvaldības arī nelielas, kad viss ir tik tuvā distancē, viens otru traucē, un tāpēc rodas varbūt nevajadzīgi konflikti. Tāpēc arī, runājot par vēlēšanām, es esmu par to, ka šinī brīdī, nākošā gada martā, mēs vēlētu vietējās pašvaldības, bet atteiktos vēlēt rajonu pašvaldības, meklējot variantus, kā izveidot efektīvus reģionus, kas varētu optimizēt valsts pārvaldes struktūru.

Un beidzot vēl par vienu lietu. Par tempu. Es esmu novērojis tādu lietu. Ja kāds iebilst pret reformu, viņš saka, ka reformas temps ir par strauju, jo būtībā ar to viņš pasaka, ka mēģina novilcināt jautājumu. Jā, nekad mēs nevarēsim viennozīmīgi pateikt, ka mums ir viss skaidrs, ka mūsu jautājumi ir atrisināti. Tā tas vienmēr būs, bet es neredzu principiālas grūtības, ka šo lietu ļautu atrisināt tā, kā to piedāvā likumprojekti. Es teicu arī to, ka man to ļāva izdarīt nevis tas, ka man tā liekas, bet tas, ka es to esmu diezgan ilgā pieredzē uzkrājis, un tā ir mana pārliecība, ka tas darbosies un ka tas nāks kopumā par labu valstij. Tātad arī šīs valsts iedzīvotājiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nepārprotami, ka ir diezgan liela loģika vienkāršot valsts pārvaldi, precīzāk noteikt funkcijas un līdz ar to pārvaldi padarīt vienkāršāku un lētāku. Un tāpēc arī premjera iniciatīva un to deputātu iniciatīva, kas ir iesnieguši likumprojektu, ir vērā ņemama. Bet, manuprāt, lai šo reformu veiksmīgi īstenotu, mums ir jāievēro viens apstāklis, kas var izšķirt reformas rezultātu vispār. Un tas ir jautājums par finansējumu. Nepietiekama finansējuma apstākļos iecerētā reforma diemžēl reālo dzīvi padarīs nevis labāku, bet sliktāku. Ja pašvaldību izlīdzināšanas fondā valsts budžetā pašvaldībām uzticēto funkciju nodrošināšanai naudas būs nepietiekami, tad neizbēgami šī reforma krīzi padziļinās. Es varu nosaukt kaut vai vienu piemēru. Pirmkārt cietīs tās institūcijas, kuras šobrīd ir rajona pakļautībā. Piemēram, ārpusskolas mācību iestādes, sporta skolas, kas šobrīd ir rajonu pakļautībā. Ja šī sporta skola rajonā, kur ir neliels rajona centrs, paliks kā pilsētas sporta skola, un tā tas paliks, tad nepietiekama finansējuma apstākļos, ja šī naudiņa pašvaldību izlīdzināšanas fondā nebūs pietiekamā daudzumā paredzēta, pagasti elementāri atteiksies piedalīties šīs sporta skolas finansēšanā, un sporta skola pārtrauks savu eksistenci, jo atšķirībā no lielajām pilsētām, kur pamatā šajā sporta skolā mācās vai trenējas vietējās pilsētas skolēni un arī attiecīgi lielākā pilsēta to finansē, tad rajonā tomēr tas šobrīd ir citādi, jo tur, tādā pilsētā kā Talsos vai Kuldīgā, tur šajā sporta skolā bērni lielākā daļa ir no rajonu pagastiem. Un pie nosacījuma, ja nebūs pietiekams finansējums, tad šī labi iecerētā reforma diemžēl izgāzīsies. Jo pirmkārt nepietiekama finansējuma apstākļos visa vaina tiks novelta uz to, ka ir veikta nepārdomāta reforma. Šī reformu valdība cietīs krahu, un izgāzīsies vispār reformu ieceres Latvijā kopumā. Un līdz ar to politiski šī valdība būs zaudētāja, un reformām vispār var tikt pārvilkts uz ilgu laiku Latvijā liels krusts. Tāpēc manā izpratnē es personīgi atbalstīšu pirmajā lasījumā šo likumprojektu, jo konceptuāli tas ir pareizs — vienkāršot valsts pārvaldes mehānismu, padarīt to lētāku, precīzāk noteikt funkcijas. Es to atbalstīšu. Bet šis likumprojekts, nepārprotami, tālāk izskatot, ir jāskatās ciešā kontekstā ar likumu par pašvaldību finansu izlīdzināšanu, ar likumu par valsts budžetu, jo vēlreiz es atkārtoju, ja finansējums būs nepietiekams, un šobrīd diemžēl no manā rīcībā esošās informācijas tas tā ir, tad šī reforma cietīs krahu un tā izgāzīsies. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs, frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Bunkšs (LC). Cienījamie kolēģi! Jāsaka, ka es zināmā mērā esmu nonācis tādā “šizofrēniskā” situācijā. Man pašam šķiet, ka tie piedāvātie projekti ir nepareizi un nebūtu tie jāatbalsta, taču man nav izdevies, teiksim, savā partijā un frakcijā pārliecināt par šādu te viedokli. Un tāpēc šeit to, ko es teikšu, uzskatiet par dziļi subjektīvu viedokli un par maniem mēģinājumiem iziet no šīs “šizofrēnijas”.

Pirmkārt, ievadam divi tādi momenti. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka gan viens un faktiski arī otrs likumprojekts ir vairāk radies kā alternatīva Šķēles kunga piedāvātajam variantam, kad viņš paredzēja iecelt šos rajonu vadītājus. Protams, ka, teiksim, šāda klaji nedemokrātiska forma manā skatījumā, ka vēlētu padomi aizstāj ar valdības ieceltu, nav tas labākais risinājums, un tāpēc es šeit saskatu mēģinājumu rast kaut kādu kompromisu starp premjera piedāvāto un varbūt to, kas mums šobrīd ir vajadzīgs.

Otrs. Es gan varbūt premjerministra piedāvājumā, gan arī šajos likumprojektos saskatu zināmā mērā ar šīs te rajona pārvaldes formas maiņu, ar šo te formu mēģināt izdarīt spiedienu uz pašvaldībām, lai pašvaldības meklētu sava darba optimizēšanās labāko variantu. Jo šķiet, ka te ir paņemts no pašvaldību reformu plašā klāsta tikai viens kaut kāds atsevišķs aspekts, tātad faktiski šī forma, un ar to ir mēģināts tātad risināt un mēģināts identificēt vai noķert tos labākos risinājumus, kas varētu vēlāk noderēt reformu gaitā.

Protams, es varu arī mēģināt izskaidrot vienu vai citu pieeju, bet man būs, es domāju, problēmas atbalstīt kādu no pašlaik piedāvātajiem variantiem. Tehniski galvenais jautājums, un par to mēs esam arī frakcijā runājuši un partijas darba grupā, kas mums bija izveidota, ir tas, vai Latvija šobrīd var iztikt vispār bez šī te vidējā pārvaldes posma. Nosacīti sakot, vienalga, vai tā ir pašvaldība vai tā ir valsts pārvaldes iecelta kaut kāda forma. Vai šobrīd Latvijā mūsu infrastruktūras attīstība, tātad komunikācijas, ceļi, šīs sakaru iespējas, mums ļāva atteikties vispār no vidējā šī posma. Tas arī faktiski ir viens, manuprāt, no galvenajiem jautājumiem, caur kuru vajadzētu mēģināt arī meklēt risinājumus pašvaldību reformai. Un administratīvi teritoriālai reformai Latvijā. Pilnīgi nevietā ir ironizēšana par to, ja mēs ieviesīsim Latvijā 15 vai 5, vai vairāk līmeņus, ka tas būs demokrātiskāk. Tas ir, labākā gadījumā to var uzskatīt par joku. Bet tā reālā situācija ir tiešām tāda, tātad Latvijai kā nelielai vai mazai valstij šis jautājums ir jāatrisina. Ir mums centrālā valdība, ir pašvaldības, tātad šie divi līmeņi, vai arī Latvija ir pietiekoši liela, lai mums būtu nepieciešamība izveidot arī šo starplīmeni. Vienalga, kā to sauktu — par apriņķi, par rajonu, par reģionu, vai mēs atradīsim varbūt kādu citu nosaukumu šim starpposmam.

Tālāk, manuprāt, vēl ir vesela virkne iemeslu, kuru dēļ ir arī jūtama neapmierinātība vispār ar pašvaldību darbu, ne tikai ar rajonu pašvaldību. Un viens no tādiem kavēkļiem, manuprāt, ir neizpratne par to, ka pašvaldība nozīmē arī pašu atbildību. Un šeit tika minēts viens no iemesliem, kuru dēļ neefektīva rajona pašvaldība ir tas, kad, ja cilvēks atnāk un sūdzas par to, ka pilsēta vai pagasts nav risinājis kādu jautājumu, tad rajons neko nevar darīt. Es šo situāciju salīdzinātu ar to, ka teiksim kaimiņš iet pie otra kaimiņa un saka — es netieku galā ar savu bērnu. Ko man darīt? Tas ir apmēram tas pats. Un šeit jau tā būtība ir pilnīgi kur citur. Diemžēl mums valstī bijušās partijas komitejas vietā, par kurām arī Gorbunova kungs šeit tā minēja, nav izveidota struktūra, kura tik tiešām reāli uzklausītu cilvēkus, kuri nav spējuši atrisināt ar pašvaldību, vienalga, vai tā ir pagasta vai rajona pašvaldība, viņu kompetencē esošos jautājumus. Jau kurais gads, kad mēs runājam par to, ka Latvijā būtu nepieciešams ieviest administratīvo tiesu sistēmu, kurā varētu izskatīt šādas te pretenzijas par administratīviem pašvaldību lēmumiem. Savā laikā tika konceptuāli noraidīta “ombūta” institūcijas ieviešana Latvijā, kuras uzdevums līdzīgi, kā dara mūsu kaimiņu zemēs, Skandināvijā, būtu izskatīt iedzīvotāju sūdzības. Lūk, tie ir jautājumi, caur kuriem vajadzētu mēģināt risināt, kādā veidā, teiksim, rīkoties cilvēkam, kurš nav apmierināts ar pašvaldības to vai citu lēmumu.

Otrs. Mēs joprojām kaut kā, manuprāt, tiešām nesaprotam šo jautājumu, kas ir iedzīvotāju vai pilsoņu, respektīvi, pārstāvniecība pašvaldībā. Tā ir politika. Tie ir tie pašvaldību politiķi. Un šajā gadījumā pašvaldību līmenī tas nenozīmē neko citu vairāk kā pašvaldību politiku, kā iespēju izvēlēties starp vairākiem dažādiem risinājumiem. Tā, protams, nav politika, kas ir saistīta varbūt ar valsts aizsardzības vai ārpolitikas veidošanu, bet tā ir pavisam vienkārša, normāla pašvaldību politika, kur šiem pārstāvjiem ir jāizvēlas, kā, teiksim, izlietot kaut vai tos pašus pašvaldības trūcīgos līdzekļus vai, teiksim, atkritumu savākšanas sistēmas uzlabošanai pašvaldībā, vai vienkārši tas ir atbilstoši iedzīvotāju interesēm labāk izlietojams sociālās palīdzības dažādiem risinājumiem. Arī šajā pārstāvniecības formā arī šie pašvaldību deputāti vai politiķi, protams, var būt profesionāļi. Profesionāļi kā politiķi, kuri spēj piedāvāt šos labākos izvēles ceļus, bet nevajadzētu šo pašvaldības politiķi, šo pašvaldības deputātu vai iedzīvotāju, vai pilsoņu pārstāvi jaukt ar profesionāli, teiksim, inženieri, kurš pārzina ceļu asfaltēšanas lietas, kurš pārzina finanses vai kurš pārzina, nu, kaut vai zobu labošanas problēmas. Mēs neievēlam pašvaldībā vienkārši zobu tehniķus, bet ievēlam cilvēkus, kuri pārstāv zināmas attiecīgās teritorijas daļas intereses. Un tāpēc, manuprāt, šeit ir ļoti nevietā daudzos gadījumos runāt par to, ka vainot šo rajonu pašvaldības ievēlēšanas kārtību, mēs atradīsim profesionālākus cilvēkus.

Tālāk ir tiešām reālas problēmas, kas ir saistītas ar funkcijām. Un tās funkcijas, kas šobrīd ir palikušas rajonu pašvaldību pārziņā, tik tiešām varētu uzlūkot kā nepietiekošas. Latvijas Pašvaldību savienība ir sastādījusi sarakstu, kurā ir minētas ne mazāk kā desmit funkcijas, kas ir saistītas ar pakalpojumu sniegšanu un kuras efektīvāk būtu sniegt tieši šādā lielākā, plašākā mērogā. Un konkrēti te jau tā pati minētā veselības aizsardzība. Ābiķa kungs pieminēja jautājumus, kas ir saistīti ar sporta attīstību Latvijā, virkni funkciju vai atbildību, kas saistīta ar kultūras iestāžu uzturēšanu, profesionālo izglītību, un tā mēs varētu minēt arī tālāk. Tā ka arī, domāju, par administratīvi teritoriālo reformu un par nākamām pašvaldību reformām, šis jautājums par vidējā līmeņa izveidošanu nepārprotami ir saistīts arī ar funkcijām vai atbildību, ko šāds vidējais līmenis varētu veikt. Ja mēs minam kādus piemērus no ārvalstīm, tad arī tā ir tāda raksturīga kļūda, ka mēs vienmēr izvēlamies to piemēru, kurš mums ir izdevīgākais. Es šoreiz neizvēlēšos Somiju, jo Somija tiešām ir “baltais zvirbulis” Eiropas Savienībā, nevis Eiropas Padomē, kurā ir šī vienlīmeņa pašvaldība un kurai ir zināmas problēmas ar pārstāvniecību reģionu komisijā un reģionālo struktūru... dažās reģionālās struktūrās. Es runāšu par valstīm, kur ar šo problēmu... kā veidot šo vidējo pārvaldes līmeni, ir saskārušies.

Viens piemērs, kas mums ir ļoti labi zināms un kuru mēs arī daudzi izmantojām savā valstī, ir Dānija. Kopenhāgenā apmēram 15 gadus darbojās Kopenhāgenas apgabalā sistēma, kādu šobrīd piedāvā vai nu viens, vai otrs no piedāvātiem likumprojektiem, un galu galā dāņi bija spiesti atzīt, kad tas ir neefektīvs. Mums nav jāmeklē nemaz tik tālu, paskatīsimies nedaudz pagātnē Rīgā, kad Rīgā bija septiņas rajonu... sešas rajonu pašvaldības un viena Rīga, un tad varam arī paanalizēt, cik veiksmīgi notika šī vienošanās, īpaši, ja tas bija saistīts ar kaut kādu finansu līdzekļu pārdali vai ar kaut kādu funkciju uzdošanu tai vai citai šai Rīgas pašvaldībai.

Ungārija, kurā tradicionāli kopš Ungārijas pirmajiem neatkarības gadiem vēl viduslaikos ir iedibināts vidējais posms. 1990.gadā tā laika konservatīvā valdība bija iecerējusi atjaunot pirmskara centralizēto pārvaldes sistēmu rajonos, respektīvi, faktiski piedāvāja to pašu, ko šobrīd piedāvāja arī Šķēles kungs, tas ir, rajonu pārvaldi veidot no valdības ieceltiem pārstāvjiem. Diemžēl ņemot vērā to, ka Somijas konstitūcija... Es atvainojos, ka Ungārijas konstitūcija prasa divu trešdaļu balsu parlamentā, lai mainītu pašvaldību sistēmu, šis priekšlikums negāja cauri tā rezultātā Ungārija uz četriem gadiem izvēlējās modeli, ko šobrīd piedāvā, kas arī ir līdzīgs tam, kas ir abos likumprojektos. Pēc četru gadu darba Ungārija ir atteikusies no šādas kārtības un pārgājusi atpakaļ uz tieši ievēlētām padomēm.

Čehijas premjerministrs, varētu teikt, arī atbalsta Šķēles kungu un ir pārliecināts par to, ka rajoni ir jāveido pēc veida, kad valdība nosaka pārvaldi rajonos, un šī iemesla dēļ ir vairākas reizes arī Čehijas parlamentā noraidīti priekšlikumi ar mēģinājumiem izveidot vēlētu rajonu vai reģionālo līmeni Čehijā. Lai gan Čehijas prezidents, jums visiem labi pazīstamais Vaclavs Havels, gluži pretēji, ir aizstāvis tieši vēlētu pašvaldību radīšanai Čehijā.

Lielā mērā, protams, šeit arī dažādu šādu priekšlikumu izveidošanai vai arī pašreizējās situācijas vērtēšanā nospēlē subjektīvais faktors. Ir pilnīga taisnība, un to es jau laikam teicu, ka rajonu pašvaldību vadītāju funkcijas, salīdzinot ar tām, kādas tās bija pirms pieciem gadiem, ir samazinājušās. Un zināmā mērā tā ietekmē un varas, teiksim, vakuums, ja tā to var teikt, rada arī zināmu neapmierinātību un rada arī vēlēšanos it kā šīs iepriekšējās pozīcijas atgūt. Nav noslēpums arī tas, ka bieži attiecības starp rajonu padomi un attiecīgiem pagastiem vai pilsētu vadītājiem arī nav tās labākās. Un it sevišķi tas bija vērojams tieši šajā pārejas periodā, kad daļa funkciju no rajona tika nodota pilsētām, un tur arī radās zināmas pretenzijas. Bet tajā pašā laikā jāsaka, ka es esmu runājis ar vairākiem rajonu vadītājiem, un viņi man arī ir teikuši, ka, ja zinājuši, ka tās lietas pavērsīsies kā pašlaik, tad noteikti būtu jau šajā gadā spējuši ieekonomēt, zināmā mērā varbūt ignorējot attiecīgā rajona iedzīvotāju prasības, būtu spējuši ieekonomēt un ir gatavi arī nākamos gados ieekonomēt tos pašus 4 miljonus latu, par kuriem mēs šeit esam runājuši, kad tie varētu dot ekonomiju centralizētas pārvaldes sistēmas ieviešanas gadījumā vai varbūt pie piedāvātiem modeļiem. Es uzskatu, ka pati galvenā problēma, kas Latvijā šobrīd būtu risināma, — ir nepieciešama ļoti pārdomāta un arī izdiskutēta koncepcija par administratīvi teritoriālo reformu, kurā galvenie jautājumi būtu pagastu darba optimizācija, kurā būtu rajonu vai reģionālā līmeņa optimizācija un tajā skaitā būtu jārisina arī jautājums par tā saucamajām republikas pilsētām. Mēs nedrīkstam aizmiegt acis uz problēmām, kuras it kā kļūdas dēļ šobrīd ir parādījušās valdības alternatīvajā projektā. Taču tā ir reāla problēma, un tā arī būtu jārisina. Un šīs koncepcijas ietvaros galvenā uzmanība būtu jāpievērš pakalpojumiem, finansu bāzei teritorijas lielumā. Bet šodien man cits nekas neatliks, kā būs jāseko acīmredzot Šķēles kunga piemēram un jāatturas no jebkādu šo likumprojektu apstiprināšanas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Es ceru, ka jūs esat sapratuši šajās garajās debatēs, ka kaut kas īsti nav kārtībā, un es uzskatu un mēs jau sākumā uzskatījām, ka šādu likumprojektu un reorganizāciju iesniegums pats par sevi ir obstrukcija. Vai NKVD instrukciju sakarā formulējums ir piesātinājums, proti, tad, kad vajag attaisnot citu likumu neizdošanu, citu jautājumu nerisināšanu, tad vajag iedot kaut kādu likumprojektu, kas ir principā jau bezjēdzīgs, un tad to gari, gari apspriest, lai kavētu laiku, lai novērstu uzmanību no nopietnām lietām. Te pareizi aizrādīja Kārlis Čerāns, ka nevienai partijai pirmsvēlēšanu programmā nebija paredzēts samazināt demokrātiju vai likvidēt rajonu padomes. (Starpsaucieni: “Kā tad nebija... Bija!”) Pēkšņi tas viss rodas kaut kur no malas, no gaisa pēc Ministru kabineta vēlmes. Tajā pašā laikā Ministru kabinets neiesniedz sengaidītus jau daudzus likumprojektus gan par komercdarbību, gan par finansiālo apriti, par... arī vēl nav nokārtoti jautājumi par to, kādā veidā tiek īstenībā likvidēti uzņēmumi, kuri bankrotējuši. Un mēs zinām, ka banka “Baltija” varēja pastāvēt, ja būtu kapitalizēti visi to cilvēku ieguldījumi, kas tur bija naudu noguldījuši, un nebūtu pārdoti par sviestmaizi visi tie kompjūteri, daudzās dārgās iekārtas un nami, un īres tiesības, kas piederēja ļoti plaši izplatītai bankas “Baltija” nodaļām. Šie visi jautājumi un šie likumi nav nokārtoti... arī Krimināllikums nav kārtībā, piemēram, par protekcionismu mums joprojām nav paredzēta kriminālatbildība. Un tajā pašā laikā mēs nodarbojamies ar sīku lietu, jautājumu par to, vai rajona pašvaldības vēlēsim vai nevēlēsim. Apstākļos, kad mums briest jau totalitārisms, ko mēs redzam no premjera izturēšanās un no likumdošanas, var teikt, ievirzes. Tajā pašā laikā mēs mierīgā garā, te ne vārda nepieminot, ka tā ir reizē obstrukcija, reizē tīšs piesātinājums, lai nedarītu nopietnu darbu. Mēs jau pieredzējām, jūs paši balsojāt par Ministru kabineta iesniegtiem likumprojektiem, noraidīdami to likumprojektu, vienu likumprojektu ar... “Par” bija tikai 13, otrā likumprojektā “par” bija tikai 3, un trešā likumprojektā “par” nebija neviena. Tādus likumprojektus iesniedz Ministru kabinets, to mēs varam... ja jums interesē, paskataties, kurš nav pievērsis uzmanību šādam brīnumam. Šobrīd, es redzu, atkal būs tā, ka tas likumprojekts ir nokavējis veselu dienu, būs nokavējis, un jēgas nekādas, cilvēki izrunājās par sāpīgiem jautājumiem, jā, jūs visi redzējāt, bet tie neattiecas uz jautājumu par to, vai atņemsim mēs demokrātiju vai atņemsim tiešām vēlēšanas vai nē. Jautājums ir tikai par tiešām vēlēšanām, un līdz ar to visa organizācija būs citāda. Kāpēc vajadzīgs laika kavējums šādiem jautājumiem? (Starpsauciens: “Nekavēsim laiku!”) Mēs pašlaik mācāmies demokrātiju, un tas ir brīnums, ja mūsu sabiedriskās organizācijas, kas jebkurā nobriedušā demokrātijas zemē būtībā izsver likumprojektus un tikai tad šie likumprojekti tiek novirzīti līdz likumdevējam. Mums šādu sabiedrisku organizāciju nav. Likumprojektus mēs varētu lūgt izskatīt padomēs, mēs varētu mācīties, lai, ievēlot rajonu padomes, cilvēki politiski aktivizētos un būtu tiešām tautas vara, demokrātija. Mēs domājam jau par ieceltiem vai divpakāpju vēlēšanās izveidotām rajonu padomēm. Tajā pašā laikā ir tādi absurdi, ka argumentē ar to, ka būšot vienkāršāk, bet kas traucē ievēlētas... normāli ievēlētām padomēm būt vienkāršām, viņu pārvaldes aparātam būt vienkāršam. Būšot lētākas pārvaldes struktūras, bet kas gan tām traucē tagad veidoties lētākām un izveidot tās lētākas? Kas traucē? Tak absolūti tas nav atkarīgs no veidošanas veida, tas ir atkarīgs no ieinteresētības un arī zināmā mērā no vadības no augšas un no mūsu likumdevēju, tā teikt, izveidotajiem noteikumiem.

Ja mēs iecelsim, es nezinu, kā īsti sauks, prefektus vai priekšniekus vai komisārus, bet vai jums nešķiet, ka tas ļoti atgādinās tos sekretārus, kas īstenībā tika iecelti. Skaitījās ievēlēti rajonā, tie sekretāti — komunistiskās partijas sekretāri vai priekšsēdētāji, kuri arī faktiski tika iecelti. Mēs taču neaizvērsim acis pagātnes priekšā. Vai mēs vēlamies tādu centralizāciju, kur kaut kāds centrs, šoreiz Ministru kabinets, ne Centrālā komiteja, ar to būs tikai atšķirība, ka Ministru kabinets, nevis Centrālā komiteja, kādreizējā. Izvēlēsies tos rajonu vadītājus un visu diktēs. Ja mēs gribam uz šādu sistēmu iet... Teiksim tā, labdien, vakardiena! Ejam atpakaļ. Tikai būsim panākuši haosu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija). Godājamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Seši gadi mēs esam brīva valsts. Daudzās lietās mēs esam runājuši, likumprojektus taisījuši, bet kā šodien Kalviņa kungs mums atgādināja, bieži tur nekādas kvalitātes nav. Daudzās vietās tautai nemaz nesāpētu, ja būtu vēl Padomju savienības laikmeta likums par pašvaldībām vai par zemi, vai par Militāro dienestu, vai par pārtikas koptirgu. Bet mums tur, kā Mauliņa kungs teica, mēs tiekam iedzīti, mēs redzam to netaisnību, to neprātu, to ārprātu. Un mēs sākam debatēt par šiem jautājumiem. Asi. Es varu būt asāks nekā daži citi. Bet saprotiet, ka šie ir, kā Mauliņa kungs teica, sānu jautājumi.

Mēs taču visi zinām, ka prioritātes problēma Latvijā šodien ir kriminālais elements, varbūt pat kriminālo elementu pārvalde pār valdību. Ekonomiskās attīstības problēmas, varbūt ārlietu orientācija. Viss cits, kur mēs mēģinām optimēt, ir sekundārs. Ja mēs šo ekonomiku dabūtu kārtībā, mums nebūtu jārausta tas deķis no vienas puses uz otru.

Bet, saprotiet, kā Mauliņa kungs pareizi teica, kā cirkū tas brīnumu taisītājs ir redzams tur, bet šeit viņš kaut ko dara. Un skat, čaps, pazūd latviešu kuģniecība, ej čaps! Latviešu elektrokompānijas aiziet kaut kur.

Pie mums šeit nesen bija taivanieši Ārlietu komisijas sēdē, un pirmais, kas tur uzstājās, teica, ziniet, es jūsu tautu apbrīnoju! Mēs nekad Taivanā neuzdrošinātos runāt pat par ostu vai par elektrotirgu, vai par dzelzceļa privatizāciju. Tas mums liktos pilnīgs absurds. Un tad viņš minēja, ka kāds privatizācijas aģentūras priekšnieka vietnieks Ragnārs Johansons esot viņam drošsirdīgi skaidrojis, ka tas viss ir pareizi un labi. Tad sesija gāja tālāk, es par daudz bieži šādas sesijas Ārlietu komisijā esmu jaucis, šoreiz nolēmu turēt muti. Bet tagad, kad mēs gājām projām, es pie to puisi piegāju klāt no Taivanas un teicu: “Zini, būtu labi, ja jūs mācītos no mūsu pieredzes, nevis no mūsu brašajiem vārdiem.” Viņi sāka smieties. Viņš teica: “Mēs nekad tādas muļķības nedarītu.” Bet mēs šeit tās darām.

Tagad Šķēles kungs mūs vada. 43 projektus viņš mums ir iedevis iekšā, un mēs būsim vainīgie, kā Kalviņa kungs teica, tad, kad mūs tauta vedīs, lai mums nocirstu galvas, mēs būsim vainīgie tāpēc, ka mēs Saeimā neko neesam padarījuši, lai tās sāpes un raizes, kas tautai ir, mēs nebūsim tās risinājuši. Šķēles kungs mūs būs iebāzis... Programmu? Es jums pateikšu tā, ka interesanti, ka Gorbunova kungs, es viņam sēžu blakus, arī ir pirksts pāri par muti, sešus gadus tribīnē sēdēja un stādīja dienas kārtību. Kāpēc dienas kārtībā nekad nebija reģionālo elementu izspiešana no valsts? Kāpēc nekad nebija nopietni jautājumi par ekonomisko attīstību un kāpēc vienmēr Saeima bija nodarbināta? (Starpsauciens: “Tāpēc, ka Valdmaņa nebija...”)

Kāpēc, Gorbunova kungs, varbūt paskaidrosit, kādai varai jūs kalpojat, un jūs, Šķēles kungs!

Tagad tā. Es esmu strādājis pie tā jautājuma par tautas pašattīrīšanu. Viņš nav pilnīgi gatavs, bet 30.novembrī, sestdienā Sarkanajā zālē tiem, kas interesējas pielikt savu kozulu, pirms mēs to projektu atvirzīsim uz Saeimu, es jūs uzlūdzu tur nākt.

6.decembrī mēs liksim uz galda, gatavs vai nē, tajā pašā formā pamatprincipus ekonomiskās attīstības koncepcijai. Tautai ir jāsāk ticēt, ka viņa spēj attīrīties no tiem... man tā stāsta, ka 6% drīkstēja būt partijā, un divdesmitā daļa no tiem drīkstēja būt nomenklatūrā. Mums ir tikai viens vai divi procenti no tautas, kuri ir jāsāk drusciņ pabakstīt. Jāpārbauda un jāredz, ko mēs ar viņiem varam darīt.

Mūsu tautai iet grūti. Mums pašiem šis attīrīšanās process ir jāsāk. Mums tas ekonomiskās attīstības process ir jāsāk. Un nedrīkst vairs gaidīt. Man patiktu atnākt šeit tik spodram, ka mani visas baznīcas atbalstītu un visi teiktu: “Tā ir pilnīgi spodra programma!” Bet mēs varam kopīgi to mēģināt veidot. Lūdzu, neklausieties, ka Šķēles kungs jums saka, ka jūs nedrīkstot nākt, ka tas ir aizliegts, un palīdzēt to spodrināt.

Jums ir jābeidzas, sarkanajiem kungiem, kas mūsu tautu grib iznīcināt. Jūsu varai ir jābeidzas. Un mums šeit, Saeimā, ir jāsāk strādāt pie tiem jautājumiem, kas tautai sāp. Mēs vēlēšanu laikā zinājām, mēs visi runājām, ka mēs tos zagļus un bandītus, un banku izlaupītājus, un visus tos, mēs ar viņiem tiksim galā, un būs ekonomiskā attīstība, un mēs paaugstināsim pensijas un visu kaut ko. Mēs esam redzējuši šos aģentus, kuri mums liek priekšā Saeimā, ka viņus nekur neved. Varbūt adjendas, dienas kārtības, atvainojiet! Viņus nekur neved. Varbūt uz kaut kādām lielām kļūdām par pašvaldības jautājumiem, tur mēs daudz neko nevaram tautas labā iegūt šā vai tā. Bet saprotiet, ka mūsu dārgais laiks tiek novirzīts. Es ieteiktu mūsu Prezidijam sākt kārtīgāk domāt par dienas kārtību tā, lai nebūtu, ka mēs pusi dienas pazaudējam, dienas kārtību kārtojot, un lai šos jautājumus, ko Šķēles kungs mums ir atsūtījis, visus 43, lai nozīmē nākamo pārskatīšanas dienu 29.februāri, tas tā būtu pieklājīgi, un ķersimies pie darba.

Pirmais ir kriminālo elementu izdzīšana no valsts. Otrs ir ekonomiskās attīstības programma, un es ticu, ka mēs varētu apskatīties ministriju budžetus, sagriezt viņus visus uz vienu latu gadā, mēs tur neko nepazaudētu. Ķersimies klāt pie ekonomikas attīstības programmas.

Ar šo jautājumu es jūs lūgtu darīt tāpat. Mēs jau redzējām, kādu labu lēmumu mēs pieņēmām beigās ar to militāro dienestu, kas mums bija jādara ar zemes likumu. Un es jums pateikšu, mums būs tāpat jādara ar šito un ar visiem 43 Šķeles kunga neizdomātajiem variantiem.

Šķēles kungs nav muļķis. Viņa komanda nav muļķe. Viņi mums tādus nesagatavotus dokumentus, nepārbaudītus, nesagatavotus, kur no pašvaldībām jau ir lūgums, ka tā lieta jau nav... viņš mums tādus nesūtītu, ja viņš nezinātu, ko viņš dara. Viņš zina, ko viņš dara. Viņš vienkārši paņem, saērcina mūs vienu pret otru, un darbs, kas ir tautai vajadzīgs, netiek veikts uz priekšu. Es aicinu ne tikai Birkava kungam, bet arī Šķēles kungam nolemt, ka viņi demisionēs, un iesim uz citu ceļu. Bet šito programmu, kas tagad notiek, uz 29.februāri atliksim šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Kaut arī es zinu, ka tas ir bezcerīgi, es tomēr gribētu aicināt Valdmaņa kungu izvēlēties izteicienus, apzīmējot savu kolēģu un valdības locekļu darbu. Anatolijs Gorbunovs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, atsakās no vārda. Debates beidzam.

Komisijas vārdā — Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Klausoties valdības likumprojektu un piecu deputātu iesniegtā likumprojekta kritizētājus, tā vien šķita, ka šo likumprojektu autori ir iecerējuši mūsu valsts pārvaldes un it īpaši pašvaldības sistēmā veikt īstu revolūciju. Bet jāsaka, ka mēs neesam pelnījuši šos laurus, mēs bijām ļoti uzmanīgi un ļoti pieticīgi, iesniegdami šos likumprojektus, jo tie grozījumi, kas ietverti, likumprojektos paredz tikai nelielu reformiņu, ja tā varētu teikt.

Un proti, divos svarīgos aspektos. Ka rajonu padomi nevis vēlētu tiešās vēlēšanās visi rajona iedzīvotāji, bet gan rajona padomē pēc amata ieietu tiešās vēlēšanās ievēlēti tātad pagastu padomju priekšsēdētāji un pilsētu domju priekšsēdētāji.

Otrais grozījums būtiskais. Tas, ka rajona padomes, tās izveido institūciju, un uzņēmumu finansēšanai netiek paredzēti valsts budžetā noteikti finansu līdzekļi — 15% no ienākumu nodokļa, bet gan par šo finansēšanas lielumu lemj pagastu un pilsētu pašvaldību vadītāji.

Un šādi izveidota rajona padome, kas sastāvēs no profesionāļiem, kuri diendienā strādā savā pašvaldībā un diendienā tiekas ar saviem iedzīvotājiem pēc šī likumprojekta autoru uzskatiem, visdziļākās pārliecības, sekmīgāk spēs veikt tieši tās pašas funkcijas, ko šobrīd veic esošā rajona padome.

Es gribētu jūs aicināt atbalstīt šo nelielo reformu, tādējādi apliecinot, ka vispār šis parlaments ir spējīgs iet reformu ceļu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Tā kā mums ir iesniegti divi likumprojekti, par kuriem deputāti debatēs izteicās, ka tie ir analoģiski, taču tomēr otrajā lasījumā mēs varēsim izskatīt, ja pieņemsim pirmajā lasījumā, tikai vienu no tiem, balsosim par katru no tiem iesniegšanas secībā.

Pirmo lūdzu balsot un deputātus savu attieksmi izteikt pret likumprojektu, kurš ir izklāstīts dokumentā nr. 1684 un kuru ir sagatavojuši pieci Saeimas deputāti — Lagzdiņš, Apinis, Panteļējevs, Kristovskis un Keišs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 25, atturas — 16. Šis projekts nav pieņemts.

Tagad lūdzu izteikt deputātus savu attieksmi pret dokumentu, kurš ir izklāstīts... pret likumprojektu, kurš ir izklāstīts dokumentā nr. 1739 un kuru ir iesniedzis Saeimā Ministru kabinets. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 22, atturas — 15. Arī šis likumprojekts nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu balsojumu — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””.

Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vārdā... Godājamie kolēģi, vai ir ziņotājs par nākamo darba kārtības jautājumu? Tā kā ziņotāja par to nav, izskatām... Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 1740. Jums priekšā tiek stādīts grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, trešais lasījums.

Pirmais priekšlikums no Juridiskā biroja — izteikt likuma preambulu sekojošā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu — izteikt likuma preambulu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 1. panta 6. punktu sekojošā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. Atbildīgā komisija izsaka 1. panta 10. punktu sekojošā redakcijā un atbalsta to precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

V.Krisbergs. Atbildīgā komisija izsaka 1. panta 15. un 16. punktus sekojošā redakcijā un atbalsta.

Sēdes vadītājs. Komisija... Piedodiet... Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

V.Krisbergs. Deputāta Pēterkopa kunga ierosinājums — izteikt 18. panta otrās daļas 1. apakšpunktu sekojošā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Pēterkopa priekšlikumu — izteikt 18. panta otro daļu — iebildumu nav? Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt 42. pantu ar 3. daļu sekojošā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt 43. panta 1. daļu ar sekojošiem vārdiem. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskais birojs ierosina izslēgt no likumprojekta 43. panta 5. daļu. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskais birojs papildina 47. panta 5. daļu ar sekojošiem vārdiem. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Tātad pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskais birojs precizē 59. panta 1. daļas 7. punktu, un atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

V.Krisbergs. Atbildīgā komisija izsaka 66. panta 1. daļu sekojošā redakcijā un atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā komisija ierosina izteikt 74. panta 4. daļas otro teikumu sekojošā redakcijā, un atbildīgā komisija atbalsta, iestrādājot pantu jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

V.Krisbergs. Atbildīgā komisija izsaka 74. pantu sekojošā redakcijā un atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskais birojs skaidro 75. panta 7. daļu, un atbildīgā komisija atbalsta, iestrādājot pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti par Juridiskā biroja priekšlikumu un komisijas slēdzienu par 75.panta 7. daļu piekrīt? Pieņemts.

V.Krisbergs. Atbildīgā komisija ierosina grozīt 75. panta daļu numerāciju. Likumprojekta 6. daļu noteikt kā jauna panta otro daļu un izteikt sekojošā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta, iestrādājot pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti par atbildīgās komisijas slēdzienu iestrādājot... grozīt 75. panta numerāciju un iestrādājot pantu jaunā redakcijā neiebilst? Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskais birojs izsaka priekšlikumu — pašreizējā redakcijā paredzēto 17. nodaļu iekļaut likumprojektā kā 15. prim nodaļu un šajā nodaļā esošos punktus numurēt attiecīgi. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt? Pieņemts.

V.Krisbergs. Atbildīgā komisija izsaka 76. panta 73. prim panta pirmo daļu sekojošā redakcijā un atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret 76. panta pirmās daļas redakciju. Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskais birojs 76. panta 73. prim panta trešā un ceturtā daļā izmaina vārdus attiecīgi kā tekstā, un atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

V.Krisbergs. Atbildīgā komisija 76. panta 73. prim pantā izsaka ceturto daļu sekojošā redakcijā un atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav? Pieņemts.

V.Krisbergs. Deputāta Lagzdiņa priekšlikums — izteikt 76. panta 73. prim panta ceturto daļu sekojošā redakcijā. Diemžēl atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Lagzdiņa priekšlikumu — izteikt 76. panta 4. daļu jums iesniegtajā redakcijā — iebildumu nav? Pieņemts.

V.Krisbergs. Tāpat nav atbalstīts no atbildīgās komisijas arī deputāta Pēterkopa kunga priekšlikums — izslēgt 76. panta 73. prim panta ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēterkops vēlas runāt. Normunds Pēterkops, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Bet, Pēterkopa kungs, 8 minūtes jums pietiks?

Diemžēl izteikties Pēterkopa kungs nevarēs. Mums ir jāpārtrauc šajā brīdī likumprojekta izskatīšana.

V.Krisbergs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tātad, godājamie kolēģi, mēs pārtraucam likumprojekta izskatīšanu pie 21. priekšlikuma, kuru izteicis deputāts Pēterkops par 76. panta ceturtās daļas izslēgšanu.

Lūdzu deputātus sagatavoties reģistrācijai. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Un lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Kamēr reģistrācijas rezultāti tiek apkopoti, ir viens paziņojums.

Godājamie kolēģi! Es lūdzu mirkli uzmanības. Saeimas Prezidijs ir pieņēmis lēmumu sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi šā gada 25.novembrī pulksten 11.00, izsludināta ir arī darba kārtība, kura sastāv no 18.punktiem — dokuments jums tiks rītā ievietots jūsu individuālajās pasta kastītēs. Tātad atkārtoju — Saeimas ārkārtas sēde 25. novembrī pulksten 11.00. Tā ir pirmdiena. Nākamā pirmdiena, godājamie kolēģi!

Lūdzu, Kušneres kundze!

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre). Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Pēteris Apinis, Indulis Bērziņš, Ilmārs Bišers, Imants Daudišs, Oļegs Deņisovs, Roberts Dilba, Kārlis Jūlijs Druva, Aivars Endziņš, Pēteris Keišs, Aleksandrs Kiršteins... ir zālē, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Rudīte Leitena... ir zālē, Valdis Nagobads, Andrejs Panteļējevs, Andrejs Požarnovs, Juris Sinka, Viktors Stikuts. Paldies!

Sēdes vadītājs. 1996. gada 21. novembra Saeimas plenārsēdi paziņoju par slēgtu.

21. novembra sēde

Sākums pulksten 18.30

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti un valdības locekļi! Lūdzu ieņemiet vietas. Lūdzu, reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre). Nav reģistrējušies: Pēteris Apinis, Indulis Bērziņš, Ilmārs Bišers, Imants Daudišs, Oļegs Deņisovs, Kārlis Jūlijs Druva, Aivars Endziņš, Pēteris Keišs, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Ludmila Kuprijanova, Valdis Nagobads, Andrejs Panteļējevs, Andrejs Požarnovs, Jānis Priedkalns (zālē), Juris Sinka, Juris Galerijs Vidiņš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību. Deputātu O.Kostandas, J.Mauliņa, E.Zelgalvja, J.Kazāka un I.Liepas jautājums iekšlietu ministram D.Turlajam, SAB priekšniekam L.Kamaldiņam par pamatojumu drošības dienestu vadības maiņām. Jautājuma motivācijai vārds Jānim Mauliņam.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Laikraksts “Diena” 1996.gada 19.jūnijā informēja, ka Sergejs Katans, bijušais datorfirmas “C—ami Centrs” vadītājs, Rīgas apgabaltiesā paziņojis, ka viņš esot izstrādājis operāciju par kurdu bēgļu nelegālā transporta novirzīšanu no Latvijas uz Kaļiņingradu. Par šo operāciju viņam solīts, ka Latvijas valdība it kā piešķirs viņam G—24 kredītu 20 miljonu dolāru apmērā. Katans šo operāciju izstrādāja un iesaistīja tajā Maskavas, Minskas un Rīgas noziedzīgos grupējumus. Shēmā tika iesaistīts arī “Vesad”, uz kura bāzes 1994.gadā tika izveidota Latvijas drošības policija un Krievijas specdienesti. “Diena” 1996.gada 22.jūnijā raksta par audioierakstu, kurā fiksēta 1994.gadā notikusī saruna starp drošības policijas priekšnieku Raimondu Rožkalnu un Krievijas armijas pretizlūkošanas priekšnieka vietnieku Vitāliju Ramzu. Sarunas ieraksts nepārprotami liecina, ka saruna bija kas vairāk nekā tikai informācijas apmaiņa. Rožkalns saka, ka viņam ir vienalga, vai uz robežas taisīt koridoru priekš bēgļu tranzīta vai rīkoties savādāk. Rožkalns un Ramza apsprieda iespēju iesaistīt šajā nelegālajā bēgļu kontrabandā Latvijas valdību, abu valstu specdienestus, kā arī izveidot kuģniecības kompāniju, kas oficiāli nodarbotos ar zvejniecību un kravas pārvadājumiem, bet faktiski Latvijas valdības uzraudzībā novirzītu bēgļu straumi uz Kaļiņingradu un tālāk uz Somiju. 1996.gada 28.jūnija “Diena” raksta —kāda bijusī ļoti augsta Iekšlietu ministrijas amatpersona apgalvoja, ka Rožkalns ir tieši sadarbojies ar Krievijas specdienestiem.

1996.gada 12.jūlijā “Diena” raksta: “Iekšlietu ministrija informēja žurnālistus, ka drošības policijas priekšnieks tiks atstādināts no amata, lai sāktu strādāt Satversmes aizsardzības birojā. Esmu pārliecināts, ka Rožkalns pamatoti tika atbrīvots no amata šā nelegālā bēgļu tranzīta skandāla sakarā, kurā viņš ir tieši līdzatbildīgs. Iekšlietu ministrs D.Turlais gan nepārliecinoši mēģina atstādināšanu saistīt ar kaut kādu ministrijas struktūru sakārtošanu, bet īstais iemesls ir skaidri redzams. Par to varētu arī vairāk nerunāt, ja nenotiktu brīnumi. Pēc bēgļu skandāla Rožkalnu gatavo iebīdīt par SAB priekšnieka L.Kamaldiņa vietnieku. Kad Kamaldiņš pret to iebilda, jautājums uz laiku pieklusa, taču tagad atkal dzirdam, ka Rožkalns dabūs amatu SAB. Šim nolūkam viņam tika izveidots speciāls amats, kuru pildot, Rožkalns atbildētu par valsts noslēpumu...”

Sēdes vadītājs. Trīs minūtes pagājušas, Mauliņa kungs. Atbildi sniedz iekšlietu ministrs Dainis Turlais.

D.Turlais (iekšlietu ministrs). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Atbildi esmu sniedzis rakstiski, un uz papildu izskanējušo jautājumu, ko šeit uzdeva Mauliņa kungs, varu teikt, ka, protams, masu mediju loma un viedoklis ir ļoti svarīgi. Katrā ziņā par to, vai cilvēks ir atbildīgs vai nav atbildīgs dienesta pārkāpumos, lemj vai nu kompetentas valsts izpildvaras institūcijas, vai tiesa. Rožkalnam nav inkriminēts ne kriminālnoziegums, ne ierosināta krimināllieta, un nekādā veidā viņš nav šodien apvainojams par kaut kādu dienesta pilnvaru pārkāpšanu vai neievērošanu. Tādēļ viņa pārvietošana ir saistīta tikai un vienīgi ar dienesta interesēm. Un tas ir ministrijas un Ministru kabineta kompetencē izdarīts precīzi, saskaņā ar likumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumam vārds Jānim Mauliņam.

J.Mauliņš (TKL). Ministra kungam jautājums — kāpēc, ja viņa dienesta biedrs vai var teikt — padotais ir apvainots tik smagi, kāpēc par to netiek pieņemta nekāda rīcība, kas viņu varētu kaut vai reabilitēt. Un otrkārt, vai iekšlietu ministrs, pieņemot lēmumu par Rožkalna atstādināšanu no amata, bija izanalizējis Rožkalna darbību bēgļu tranzīta lietā. Un viņa sarunas ar Krievijas specdienesta pārstāvi Ramzu. Vai Turlā kungs ir noskaidrojis, kas akceptēja valstiskā līmenī Rožkalna un citu drošības policijas darbinieku sarunu ar Krievijas specdienestiem par nelegālo bēgļu transportu.

Sēdes vadītājs. Atbild Dainis Durlais, iekšlietu ministrs.

D.Turlais (iekšlietu ministrs). Jā, tik tiešām esmu lietas kursā par šiem apvainojumiem, kas tika izvirzīti Rožkalnam. Vēl vairāk. Sakarā ar šiem paziņojumiem presē tika veikta dienesta izmeklēšana, bez tam ar šo faktu pārbaudi nodarbojās prokuratūra. Šie jautājumi ir izskatīti prokuratūrā. Par tiem ir informēts attiecīgs Satversmes aizsardzības birojs, un es domāju, ka arī likumā “Par valsts drošības iestādēm” ir noteikts to personu un iestāžu loks, kas nodarbojas ar drošības iestāžu pārbaudi un to darbības likumības analīzi. Katrā ziņā visas šīs iestādes un kompetentās personas ir informētas par šiem notikumiem, un lēmums ir pieņemts saskaņā ar dienesta izmeklēšanas un prokuratūras slēdzienu.

Sēdes vadītājs. Otram papildjautājumam vārds atkal Jānim Mauliņam.

J.Mauliņš (TKL). Godātajam ministram vēl ir jautājums.Vai tiešām tas jautājums par Rožkalnu noklusīs? Sabiedrībai ir radies priekšstats par viņu no avīžu publikācijām attiecīgi publikāciju garam. Vai šeit tiešām nav kaut kas jādara, lai šāds stāvoklis mainītos un tauta sāktu uzticēties, vai tiešām ir vajadzīgi pierādījumi, ka tiešām Rožkalns ir nevainīgs? Vai arī nosodīta attiecīgā prese?

Sēdes vadītājs. Atbild iekšlietu ministrs Dainis Turlais.

D.Turlais (iekšlietu ministrs). Es domāju, ka tā ir tikai Rožkalna lieta — personīgi dot presē kaut kādus atspēkojumus iepriekšējām publikācijām, vai, ja viņš to lūgs, protams, var arī darīt citi, tajā skaitā arī Iekšlietu ministrija, bet personīgi mans viedoklis ir tāds, ka acīmredzot ir jāievēro galvenais princips, ja kāds kādu grib nosaukt vai par noziedznieku vai pierādīt viņa noziedzīgu darbību, tad acīmredzot ir jāizdara pirmais. Ir jāpierāda, ka tāda darbība ir notikusi, nevis otrādi — izteikt apvainojumu un pēc tam gaidīt, ka tas, uz ko ir vērsts apvainojums, tagad sāks masveida attaisnošanās kampaņu. Acīmredzot tam nav nekāda pamatojuma.

Sēdes vadītājs. Jautājums ir izskatīts. Izskatām nākamo. Deputātu K.Čerāna, E.Grīnberga, O.Kostandas, J.Kazāka un J.Mauliņa jautājums iekšlietu ministram D.Turlajam par paredzēto izdevumu tāmi Latvijas Republikas 1997. gada budžeta projektā programmā “Cietumi un administrācija” paredzētajām investīcijām Ls 9 390 000. Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Atbildei vārds Dainim Turlajam, iekšlietu ministram.

D.Turlais (iekšlietu ministrs). Uz šo jautājumu esmu sniedzis izvērstu atbildi, pilnībā atspoguļojot visu cietuma administrācijas budžetu, no kura ir redzams, ka lielākā daļa no šī investīciju projekta ir paredzēta astoņu miljonu apmērā jauna cietuma korpusa celtniecībai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Papildjautājumam vārds Kārlim Čerānam.

K.Čerāns (TKL). Godātais ministra kungs! Es domāju — tā nav plaši pieņemta prakse mūsu budžeta likumā, likumprojektā, vēlāk likumā, ka mums paliek tādas rindiņas ar astoņiem miljoniem, kur neparādās tālāk atšifrējums, kā tie sadalās, un šajā sakarībā man būtu papildjautājums. Kādā veidā šie astoņi miljoni, kas ir paredzēti šā cietuma korpusa celtniecībai, sadalās pa dažādām izdevumu pozīcijām un tālāk sīkāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Dainis Turlais, iekšlietu ministrs.

D.Turlais (iekšlietu ministrs). Acīmredzot man ir jāpaskaidro pats fakts, kā tiek plānota jaunā cietuma korpusa celtniecība. Tātad ir valdības lēmums par jauna cietuma korpusa celtniecību, kura celtniecībai valdība ir paredzējusi sniegt garantijas kredītam līdz 17,5 miljoniem. Tātad nākamais solis.

Iekšlietu ministrija ir izsludinājusi konkursu uz celtniecību, kurā ir pieteikušās 29 firmas. Pieteikumi ir pieņemti. Pašlaik iet šo piedāvājumu izskatīšana, un 1997.gadā valsts budžetā ir paredzēti šie astoņi miljoni šīs pirmās kārtas kredītu dzēšanai. Kā tas tiks izlietots pa etapiem un konkrēti kādiem izdevumiem un kā, varēs spriest tad, kad būs beidzies konkurss, kad būs pieņemts konkrēts cietuma korpusa celtniecības projekts ar tāmi, un tad šī tāme arī būs precīzs atspoguļojums, kā tiks izmantoti šie valsts, faktiski jau budžeta līdzekļi, par kuriem ir devusi garantijas valdība, un es ceru un tāds ir arī mūsu praktiski mērķis šim konkursam, ka tas nebūs 17,5 miljoni, bet konkursa rezultātā šī projekta izmaksas būs, es ceru, diezgan ievērojami samazinātas. Bet astoņi miljoni ir tie, kas ir paredzēti 1997.gadam.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk papildjautājumu nav. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais jautājums.Deputātu K.Čerāna, J.Mauliņa, E.Grīnberga, J.Kazāka un I.Liepas jautājums Ministru prezidentam A.Šķēlem, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram A.Gorbunovam, īpašu uzdevumu ministram pašvaldību jautājumos E.Jurkānam par pašvaldību ieņēmumu bāzes no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu 1997.gadā. Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Atbildi sniegs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs.

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs). Godātie deputāti! Kā ministrs es, protams, esmu ieintersēts, lai pašvaldību daļa valsts budžetā būtu pietiekami liela, lai pašvaldību budžets būtu stabils un lai pašvaldības tādā ziņā varētu attīstīties un balstīties uz šo savu budžetu.

Diemžēl man jārēķinās arī ar Finansu ministrijas reālajām iespējām un līdzekļiem, un šeit veidojas tā pretruna. Bet es domāju, ka šeit jautājums ir motivēts tā, ka kaut ko it kā pašvaldības, no viņām ir kaut kas lētāks paņemts un kaut kas dārgāks atdots pašvaldībām. Šeit ir domāta medicīniskā aprūpe un skolotāju algas.

Es vispirms tiešām gribu ļoti uzmanīgi formulēt šīs lietas, jo nevar pretstatīt, piemēram, medicīnisko aprūpi skolotāju algām. Bet lietas būtība ir tāda, ka tiešām 28,4% no ienākuma nodokļa ir fiksēti medicīnas aprūpei, un ne Pašvaldību savienība, ne arī, manuprāt, mediķu sabiedrība nav izteikusi kādus nopietnus iebildumus, bet, tiešu otrādi, finansējums iet līdzi pacientam, un tas ir pozitīvi.

Godātie deputāti, es lūdzu labot manā atbildē šeit par skolotāju algām. Skolotāju algas 1.—12.klasei tiks dotētas, jo ir runa par Pašvaldības izlīdzināšanas likumu, kurš ir tikai likuma projekts, un tas vēl tiks akceptēts Saeimā vai neakceptēts. Tātad 1.—12.klasei tiks dotētas no valsts budžeta. Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā kā mērķfinansējums 49,1 miljons. Šī summa acīmredzot palielināsies. Vismaz tā Šķēles kungs ir teicis, izskatot konkrētas lietas saistībā ar citām finansu lietām.

Bet tālāk. Es atvainojos, tās problēmas ir tik garas un plašas, es tiešām atvainojos... Es pabeidzu. Tātad, ja mēs runājam, piemēram, par bērnudārziem, tad nevar taču visu mērķdotācijās, jo tad, ja bērnudārziem arī viss būs mērķdotācijās, tad jau pašvaldības tiešām nebūs vajadzīgas, bet viss būs finansēts no ministriju un no centrālā budžeta.

Pats pēdējais. Es ļoti atvainojos! Pati galvenā problēma ir par to, ka prognozes nepiepildās, un līdz ar to Finansu izlīdzināšanas fondā šajā sakarā ir problēmas, bet Finansu ministrija, un es tiešām esmu pateicīgs par to, Finansu izlīdzināšanas likuma projektā ir ierakstījusi: “Lai nodrošinātu Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda izpildi iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes neizpildes gadījumā, saimnieciskajā gadā, pārskatot valsts budžeta likumu, prognozes neizpildes daļa tiek paredzēta kā valsts dotācija Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā. Es ceru, ka to deputāti atbalstīs, un tā būs viena no tām garantijām, ka pašvaldību finansu stabilitāte zināmā mērā būs.

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumu uzdod Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (TKL). Godātais ministra kungs! Šā jautājuma būtību faktiski varētu pārformulēt arī tā, kāpēc pašvaldībām netiek noteikta šī visa iedzīvotāju ienākuma nodokļa novirzīšana uz tām, un tajā pašā laikā nosakot, ka skolotāju algas būs kaut kāda iezīmēta daļa pilnīgi konkrētā apjomā no šī pašvaldību pašu ienākuma. Bet kāpēc tiek veikta šo pašvaldību pašu ieņēmumu samazināšana? Tad kāda bija tā motivācija, kāpēc šādi tas tika izdarīts, kāpēc tika veikts šāds faktiski atkal centralizācijai atbilstošs pasākums? Paldies!

Sēdes vadītājs. Atbild ministrs Gorbunova kungs.

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs). Faktiski šeit rakstiskā veidā par to ir runāts. Tāpēc, ka valdība ir akceptējusi veselības aprūpes koncepciju, kura noteic šo finansējumu, iezīmē to finansējumu veselības aprūpei. Tā ir viena puse.

Otra puse. Skolotāju algas bija kā mērķdotācija no valsts budžeta iepriekšējā gadā, tagad skolotāju algas 1.—12.klasei ir kā mērķdotācija no valsts budžeta, pārējo darbinieku algas, es šeit domāju pirmsskolas un tā tālāk, iet caur Izlīdzināšanas fondu. Garantija, ka, lai šī Izlīdzināšanas fonda prognoze un izpilde būtu viena un tā pati, es jums nolasīju, kas projektā ir ierakstīts Finansu izlīdzināšanas likumā. Es domāju, ka tā tomēr ir zināma stabilitātes pazīme.

Sēdes vadītājs. Vairāk papildjautājumi uzdoti netiek. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais.Deputātu V.Krisberga, A.Rubina, O.Kostandas, E.Grīnberga un K.Čerāna jautājums ārlietu ministram Valdim Birkavam par Latvijas sūtniecības namu Šveicē. Atbild ārlietu ministrs Valdis Birkavs. Lūdzu!

V.Birkavs (ārlietu ministrs). Godātā Saeima! Atbilde ir sniegta rakstiski, es tikai atgādināšu, ka Latvijas sarunas ar Šveices valdību par kompensāciju izmaksām sākās 1991.gadā un sekmīgi noslēdzās 1993.gada 23.augustā, kad faktiski speciālajā rēķinā tika ieskaitīti deviņi miljoni Šveices franku. Kopā par šo summu, kas ir precīzi atšifrēta, ir iegādātas un sakārtotas Latvijas vēstniecības ēka Apvienotajās Nācijās, Latvijas vēstniecības ēka Beļģijā, Latvijas vēstniecības ēka Čehijā, Latvijas vēstniecības ēka Lielbritānijā, Latvijas vēstniecības ēka Lietuvā, Latvijas vēstniecības ēka Zviedrijā, Latvijas vēstniecības ēka Dānijā un Latvijas vēstniecības ēka Igaunijā. Tajā skaitā tātad 14 355 franki ir izmantoti Latvijas zāles Tautu Savienības pilī atjaunošanai, un atlikums, kas ir šodien no kopējās summas, sastāda 131 525 Šveices frankus... 60 santīmi vēl. Tāda ir šī atbilde. Un praktiski šī nauda, kā redzat, ir izmantota precīzi visām vēstniecību ēkām.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu uzdod Valdis Krisbergs.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais Birkava kungs! Liels paldies par jūsu izsmeļošo un tiešām labu atbildi, un tomēr ir papildjautājums. Kā tas varēja būt, ka tikai pēc deputātu jautājuma šis jautājums tik precīzi un plaši tiek izgaismots sabiedrībā? Vai jūs neuzskatījāt, ka tik būtiska lieta kā Latvijas vēstniecības ēkas zaudēšana Šveicē, iegūstamā diezgan lielā naudas summa un tās sadale izdevumu pozīcijās nebūtu tomēr atklātībā jābūt zināmai bez deputātu pieprasījuma? Paldies!

Sēdes vadītājs. Atbild ministrs Valdis Birkavs. Lūdzu!

V.Birkavs. Neapšaubāmi, ka informācija, kas ir par šo naudu, nebija nekāds noslēpums. Par to bija vairākas publikācijas Latvijas presē, bet, neapšaubāmi, es domāju, ka ir svarīgi, lai katrs skaitlis būtu labi redzams un zināms, un tādēļ es atļaušos no šīs tribīnes ierosināt to, ko šodien man piedāvāja un ierosināja Grinovska kungs, — regulāri rīkot Saeimā ārpolitikas debates, reizi divos mēnešos, biežāk vai retāk, bet tās tiešām vajadzētu šeit rīkot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk papildjautājumi uzdoti netiek. Jautājums izskatīts.

Nākamais. Deputātu A. Golubova, U. Deņisova, M. Bekasova, M. Lujāna un A. Bartaševiča jautājums Ministru prezidentam A. Šķēles kungam par Ministru kabineta 1996. gada 23. aprīļa noteikumiem nr. 148.

Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Atbildi sniedz tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs). Godāto priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Ministru prezidents ir pilnvarojis sagatavot atbildi uz šo jautājumu divām ministrijām, tas ir, Tieslietu ministrijai un Finansu ministrijai. Atbilde ir sagatavota rakstiski. Ja būs papildu jautājumi, mēs esam gatavi atbildēt.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas. Paldies! Jautājums izskatīts.

Pēdējais jautājums — deputātu O. Kostandas, J. Mauliņa, J. Kazāka, E. Zelgalvja un K. Čerāna jautājums finansu ministram Andrim Šķēlem par 1996. gada 30. un 31. oktobrī SIA “Merkurs — Rigante” muitas noliktavās ievestās alkohola kravas aizturēšanu.Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Atbildi sniedz ieņēmumu valsts ministre Aija Poča. Lūdzu!

A.Poča (ieņēmumu valsts ministre). Godājamie deputāti! Atbilde uz deputātu jautājumiem jums ir noformēta dokumentā nr. 1757a, kurā detalizēti ir aprakstīta šīs kravas aizturēšanas procedūra, izklāstīta precīza dokumentu noformēšanas kārtība, kas pavada kravu gadījumā, ja tiek formēts imports vai tranzīts, kā arī lēmums, ko ir pieņēmusi Finansu policija par krimināllietas ierosināšanu sakarā ar nepatiesu ziņu sniegšanu par precēm, kas tiek pārvietotas pār Latvijas muitas robežu vai tiešāk izsakoties, par kontrabandas faktu lielos apmēros.

Es gribētu nedaudz izteikt zināmu izbrīnu par šī jautājuma atsevišķiem formulējumiem, kā, piemēram, pirmajā jautājumā, kur ir teikts, ka, sazinoties ar preču nosūtītājiem, tika saņemts apstiprinājums dokumenta patiesumam. Es gribētu zināt, kurš no jautājuma iesniedzējiem tika sazinājies ar šiem kravu nosūtītājiem un kas saņēma šādu informāciju par patiesiem faktiem šajos kravu dokumentos? Paldies!

Sēdes vadītājs. Papildjautājumiem vārds Jānim Mauliņam. Lūdzu!

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Es pateicos ministrei Počas kundzei par izsmeļošu un pārliecinošu atbildi. Mēs būtu ļoti priecīgi, ja citos jautājumos mums būtu saņemtas līdzīgas skaidras atbildes, un pateicos pie reizes mūsu palīgiem no Anglijas par muitas lietu kārtošanu, un atvainojos Saeimas priekšsēdētājam par to, ka es šo laiku izmantoju nevis atbildei, bet pateicībai.

Sēdes vadītājs. Mauliņa kungs, kaut biežāk jūs to darītu! Paldies jums! (Aplausi.) Otrs papildjautājums uzdots netiek. Jautājums izskatīts. Paldies! Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Godātie kolēģi! Reģistrācijas rezultāti nav nolasīti. Lūdzu dažas sekundes uzkavēties, lai pēc tam nav pārpratumu. Lūdzu, Kušneres kundze!

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre). Nav reģistrējušies: Pēteris Apinis, Indulis Bērziņš, Ilmārs Bišers, Imants Daudišs, Oļegs Deņisovs, Kārlis Jūlijs Druva, Aivars Endziņš, Ervids Grinovskis... ir zālē, Pēteris Keišs, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Jānis Mauliņš... zālē, Valdis Nagobads, Andrejs Panteļējevs, Andrejs Požarnovs, Juris Sinka, Juris Galerijs Vidiņš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, godājamie kolēģi! Plenārsēdi paziņoju pa slēgtu.

Atkārtoju, ka pirmdien, 25. novembrī, ārkārtas plenārsēde pulksten 11.00. Paldies! Uz redzēšanos!

Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Uz jaut. Nr. 79 — dok. Nr. 1693a

Iekšlietu ministrs D. Turlais:

1996. gada 31. oktobrī

Sakarā ar deputātu O. Kostandas, J. Mauliņa u.c. jautājumu par pamatojumu bijušā Iekšlietu ministrijas Drošības policijas priekšnieka R. Rožkalna atbrīvošanai no ieņemamā amata, paskaidroju sekojošo.

R. Rožkalna atbrīvošana no amata (Ministru kabineta 1996. gada 24. jūlija rīkojums nr. 289) notikusi visu Iekšlietu ministrijas struktūru sakārtošanas ietvaros, kura ministrijā pašreiz tiek veikta atbilstoši Deklarācijai par Ministru kabineta darbību, lai paaugstinātu iekšlietu sistēmas struktūru darbības efektivitāti kopumā un atsevišķi katrā no tām.

Atbilde uz 2. jautājumu ietilpst Satversmes aizsardzības biroja priekšnieka L. Kamaldiņa kompetencē.

Uz jaut. Nr. 81 — dok. Nr. 1713a

Iekšlietu ministrs D. Turlais:

1996. gada 6. novembrī

Uz Jūsu 05.11.1996. pieprasījumu Nr. 307 iesniedzam “Ziņojumu par 1997. gada budžeta projektā programmā “Cietumi un administrācija” paredzētajām investīcijām”.

Ziņojums par 1997. gada budžeta projektā programmā

“Cietumi un administrācija” paredzētajām investīcijām

1. Cietumu sistēmas reformas nepieciešamība

1994. gadā cietumos izveidojās sarežģīts operatīvais stāvoklis. Kolonijās pieauga slepkavību, smagu miesas bojājumu, bēgšanu skaits, tajā skaitā grupveida bēgšanu (89 notiesātie no Pārlielupes cietuma). Dažās apakšvienībās administrācija faktiski nebija stāvokļa noteicēja. Padomju koloniju sistēma neatbilda laika prasībām. Lai saglabātu penitenciāro sistēmu kā varas institūciju, bija jāpārorientējas uz Rietumeiropā un citur pasaulē pieņemto cietumu sistēmu padomju koloniju vietā. Šajā sakarā tika pieņemti grozījumi “Latvijas Labošanas darbu kodeksā”.

Pašlaik Latvijā izveidoti 3 cietumu veidi — slēgtie cietumi, kuros tiek turēti notiesātie par smagiem noziegumiem, daļēji slēgtie cietumi, kuros tiek turēti notiesātie par tīšiem noziegumiem, un atklātie cietumi, kuros sodu izcieš notiesātie par noziegumiem, kas izdarīti neuzmanības dēļ. Cietumu reforma Latvijā — pāreja no kolonijām uz cietumiem, paredzēja arī minēto kolonijas tipa iestāžu rekonstrukciju.

2. Cietumu sistēmas stāvoklis

1994. gadā bija tikai trīs iestādes, kurās notiesātos turēja kamerās — Daugavpils cietums, kas celts 1865. gadā, Centrālcietums — celts 1904. gadā. Šajos cietumos nekad nav veikts kapitālais remonts. Trešais — Valmieras cietums par kameru tipa cietumu pārbūvēts 80. gados.

Latvijā nav neviena cietuma, kas atbilstu cietumu arhitektūras un nepieciešamās drošības pakāpes prasībām. Piemēram, Iļģuciema cietums izveidots bijušās kara gūstekņu nometnes vietā. Pārlielupes, Jēkabpils un Šķirotavas cietumi ir veidoti kā GULAGA tipa kolonijas. Grīvas cietums izveidots Napoleona laika nocietinājumu vietā. Praktiski visi cietumi ir jārekonstruē, un tam ir nepieciešami lieli kapitālieguldījumi.

3. Eiropas Padomes ekspertu veiktā Latvijas cietumu sistēmas izpēte

Pēc Eiropas Padomes pārstāvja vizītes Latvijā 1994. gada janvārī tika izstrādāta sadarbības programma ieteikumu izstrādei Latvijas cietumu sistēmas sakārtošanai atbilstoši Eiropas standartiem.

1994. gada otrajā pusē EP eksperti Gordons Leiks un Helge Rostads apsekoja Latvijas cietumus. Minēto ekspertu ziņojums tika iesniegts Eiropas Padomei. Ziņojumā norādīts, ka stratēģiski un taktiski Latvijas cietumu sistēmas reforma darbojas pareizā virzienā, taču minēta virkne trūkumu. Kā galvenie — daudzvietīgu kameru pastāvēšana, guļvietu trūkums, mazas apdzīvojamās platības, dzīvojamo telpu sliktais stāvoklis. Tas izraisa saslimstības palielināšanos ar tuberkulozi un citām slimībām. Cietumu tehniskais nodrošinājums neatbilst drošības līmenim — tas veicina noziedzīgu grupu veidošanos, noziedzības pieaugumu cietumos, narkotiku izplatīšanos, un līdz ar to var radīt draudus sabiedrībai.

1995. gadā Latvijas cietumu sistēmas stāvokli izskatīja Eiropas valstu Cietumu administrāciju ģenerāldirektoru konferencē Strasbūrā. Tur tika atzīmēts, ka Latvija drīzumā varētu pievienoties Eiropas cilvēktiesību konvencijai un Eiropas konvencijai par spīdzināšanas un nehumānas vai pazemojošas apiešanās, vai sodīšanas aizliegšanu, ja tiks uzlaboti ieslodzīto turēšanas apstākļi. 1997. gadā paredzēts pārbaudīt Latvijas cietumu sistēmas reformu gaitu.

4. Pārapdzīvotība Latvijas cietumos

Sakarā ar smago noziegumu pieaugumu Latvijā slēgtā tipa cietumos notiesāto skaits jūtami pārsniedz vietu skaitu tajos. Piemēram, Daugavpils cietumā, kura limits ir 800 vietas, tiek turēti 1106 notiesātie, Šķirotavas cietuma limits 880 vietas — tiek turēti 1017 notiesātie. Īpaši jāatzīmē vietu limita pārsniegšana izmeklēšanas izolatoros. Centrālcietumā virs paredzētā vietu skaita tiek turēti 754 notiesātie. Sieviešu izmeklēšanas izolatorā vienai apcietinātajai ir 1,43 m2 apdzīvojamās platības. Notiesātie ir spiesti gulēt divās maiņās. Tādu stāvokli starptautiskās organizācijas novērtē kā cilvēka cieņas pazemošanu vai pat kā spīdzināšanu.

Veicot tiesu reformu, netika paredzēts celt izmeklēšanas izolatoru. Tā rezultātā faktiski nav kur turēt 622 ieslodzītos, kuru lietas tiek izskatītas apelācijas kārtībā.

Limita pārsniegšana rekonstruētajos slēgtajos cietumos novedīs pie notiesāto uzraudzības pavājināšanās, pie sasprindzinājuma perēkļa izveidošanās cietumos, pat pie praktiskas to rezultātu zaudēšanas, kas pēdējos gados jau sasniegti cietumu sistēmas reformu gaitā.

5. Jauna cietuma būves nepieciešamība Latvijā

Neviens no Latvijas cietumiem neatbilst Eiropas Padomes dalībvalstu “Cietumu noteikumiem”. Jautājums par Latvijas cietumiem kopš 1990. gada vairākkārt ir izskatīts gan Saeimas komisijās, gan valdībā. Vienmēr un visur atbalstu guvis uzskats, ka nepieciešams celt jaunu cietumu.

Kopš 1991. gada ir izskatīti vairāki celtniecības varianti. No tiem Rīgā — trijās vietās Bolderājā, TEC–2 rajonā, Vecmīlgrāvī un Šķirotavas cietuma teritorijā. Vēl tika izskatīti varianti par cietuma celtniecību Skrundā, Rēzeknē un Jēkabpils cietuma rezerves zonā.

Par vispieņemamāko variantu uzskatām cietuma korpusa celtniecību Šķirotavas cietumā, vadoties no sekojošiem apsvērumiem:

1. Rīgā dzīvo viena trešā daļa Latvijas iedzīvotāju, bet šeit faktiski ir tikai viena soda izciešanas vieta — Šķirotavas cietums. Pārējie divi cietumi ir specifiski: Iļģuciema cietumā sodu izcieš notiesātās sievietes, bet Matīsa cietumā — bijušie tiesībaizsardzības un tamlīdzīgu iestāžu darbinieki.

2. Izvietojums Rīgā ļaus efektīvāk un operatīvāk reaģēt ekstremālos apstākļos.

3. Ekonomisku apsvērumu dēļ šobrīd būtu izdevīgi būvēt nevis jaunu cietumu, bet gan cietuma korpusu jau funkcionējošā cietumā, izmantojot esošos enerģētiskos objektus — tos daļēji paplašinot, inženiertehniskās komunikācijas, noliktavas, garāžas, ārējās apsardzes būves un iekārtas. Jāņem vērā arī apsardzes apakšvienības esamība. Tādējādi izdevumi samazināsies vismaz 2 reizes.

4. Šķirotavas cietumā ir ražošanas bāze, lai organizētu ražošanu, iesaistot darbā notiesātos.

Jautājums par jauna tūkstošvietīga korpusa celtniecību Šķirotavas cietumā izskatīts LR Ministru kabineta 16.07.1996. sēdē (protokols Nr. 37, ¤ 14).

1997. gada budžeta projektā šim mērķim paredzētas investīcijas 8 000 tūkst. latu apmērā.

6. Cietumu rekonstrukcija

1994. gadā pieņemtais “Latvijas Sodu izpildes kodekss” deva iespēju Iekšlietu ministrijai uzsākt pasākumu izpildi, kas stabilizētu stāvokli brīvības atņemšanas iestādēs. Pamatojoties uz šo likumu, Ieslodzījuma vietu departaments sāka radikālu pāreju no GULAGA tipa kolonijām, kuras neatbilda penitenciārās sistēmas staprtautiskajiem standartiem, uz progresīvo sodu izpildes sistēmu cietumos, kur būtu nodrošināta Eiropā noteikto ieslodzīto turēšanas minimālo prasību ievērošana.

Patlaban ir izbūvētas 198 kameras, kurās kopumā iespējams izvietot 1600 ieslodzītos. Pabeigta Brasas cietuma rekonstrukcija par kameru tipa cietumu; rekonstruēts Grīvas cietuma galvenais korpuss — tur izbūvētas kameras kopumā 680 ieslodzītajiem, turpinās rekonstrukcijas otrā kārta Jelgavas cietumā, kuras gaitā dzīvojamais korpuss tiks pārbūvēts par kameru tipa korpusu.

Veiktie cietumu rekonstrukcijas darbi ļāva stabilizēt stāvokli atsevišķos cietumos, taču kopumā poblēma netika atrisināta. Līdzekļu trūkuma dēļ IeVD nav iespējams radikāli mainīt stāvokli cietumu pārveides jomā, lai tie atbilstu jaunajam sodu izpildes likumam. Trūkst vietu slēgtā tipa cietumos, kuros jāievieto notiesātie atbilstoši tiesu spriedumiem.

Īpaši sarežģīta situācija izveidojusies ar apcietināto personu izvietošanu un turēšanu. Centrālcietuma telpas tiek ekspluatētas jau vairāk nekā 90 gadus, un kopš cietuma uzcelšanas kapitāli remontdarbi nav veikti. Kameras galvenokārt paredzētas 40 — 60 ieslodzītajiem. Apcietināto turēšanas apstākļi ir ārkārtīgi neapmierinoši. 1995. gadā tika uzsākta galvenā korpusa rekonstrukcijas pirmā kārta, taču līdzekļu trūkuma dēļ darbi rit ļoti lēni. Pašlaik, lai atbrīvotu rekonstruējamās telpas, 150 ieslodzītie pārvietoti citās kamerās, kuras līdz ar to ir pārblīvētas, taču rekonstrukciju pabeigt īsā laikā nav iespējams.

Plānveidīgi tiek realizēta reģionālo izmeklēšanas izolatoru izveides programma. Izmeklēšanas nodaļas izveidotas Valmieras un Daugavpils cietumos. Kopš 1993. gada tiek rekonstruēts bijušais darba un ārstniecības profilaktorijs sievietēm Liepājā. Tas tiek pārveidots par reģionālo izmeklēšanas izolatoru — Liepājas izmeklēšanas cietumu. 1994. gadā nodota ekspluatācijā Liepājas cietuma pirmā kārta 220 vietām. Rekonstrukcijas otro kārtu kavē līdzekļu trūkums.

1997. gada budžeta projektā paredzētās investīcijas 9 390 tūkst. latu apmērā plānots izlietot sādos objektos:

1. Centrālcietuma rekonstrukcijai — Ls 640 tūkst.

2. Liepājas cietuma rekonstrukcijai — Ls 540 tūkst.

3. Grīvas cietuma rekonstrukcijas pabeigšanai — Ls 80 tūkst.

4. Dzīvojamā korpusa rekonstrukcijai Jelgavas cietumā — Ls 40 tūkst.

5. Matīsa cietuma bijušā ražošanas korpusa rekonstruēšana

par korpusu apcietināto turēšanai — Ls 90 tūkst.

6. Jauna kameru tipa korpusa būve Šķirotavas cietumā — Ls 8 000 tūkst.

Papildus augstāk izklāstītajam sniedzam brīvības atņemšanas iestādēs atrodošos personu raksturojošas ziņas uz 1996. gada 1. novembri.

Ieslodzīto skaits republikas brīvības atņemšanas iestādēs — 10 098

No tiem:

— notiesāto skaits cietumos — 6 202

— ieslodzīto skaits izmeklēšanas cietumos — 3 896

No notiesāto 6 202 skaita izcieš sodu par sekojošiem noziegumiem:

— sevišķi bīstamiem valsts noziegumiem — 10

— tīšu slepkavību — 760

— smagu miesas bojājumu izdarīšanu — 534

— izvarošanu — 222

— laupīšanu — 860

— zādzību — 3 012

— izspiešanu — 60

— saimnieciskajiem noziegumiem — 4

— huligānismu — 251

— noziegumiem, kas izdarīti aiz neuzmanības — 49

— militāriem noziegumiem — 7

— citiem noziegumiem — 433

Uz jaut. Nr.84 – dok. Nr.1783

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra v.i. N.Penke:

1996.gada 19.novembrī

Atbildot uz 6. Saeimas deputātu V.Krisberga, O.Kostandas, O.Grinberga, A.Rubina un K.Čerāna pieprasījuma pirmo daļu, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija paskaidro, ka Latvijas Republikas valdība un Ārlietu ministrija netika informēta par to, ka Šveices valdība gatavojas Krievijas Federācijai pārdot bijušo Latvijas sūtniecības ēku Ženēvā, Avenue de laPaix No.5.

Atbildot uz deputātu pieprasījuma otro daļu, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija uzskata par nepieciešamu īsumā iepazīstināt ar Latvijas bijušās sūtniecības ēkas zaudēšanas vēsturi.

Latvijas sūtnis Šveicē un delegāts pie Tautu Savienības Jūlijs Feldmans turpināja darbu sūtniecības ēkā Ženēvā līdz 1947.gada 31.janvārim. Pateicoties J.Feldmana profesionālismam Latvijas valdības īpašums netiek arbitrāri atsavināts, bet gan 1946.gada 15.novembrī Šveices Konfederācijas Federālā padome to, kā arī sūtniecības arhīvus, pārņem uzticības pārvaldīšanā līdz izšķirsies Baltijas valstu starptautiski tiesiskais stāvoklis. Tomēr 1947.gada 15.decembrī Šveices Konfederācija nodod PSRS lietošanā Latvijas īpašumu. 1979.gada 11.septembrī PSRS saņem no Ženēvas kantona atļauju būvēt vēl vienu ēku, kas vienlaikus atrodas gan uz Latvijas, gan uz PSRS 1959.gadā iegūtā zemes gabala. 1981.gada 30.janvārī Ženēvas kantons dod atļauju PSRS būvēt vēl vienu ēku, kas tāpat daļēji atrodas uz Latvijas zemes, daļēji – uz PSRS piederošā zemes gabala. Abi šie lēmumi padara neizmantojamu Latvijas ārpolitiskā dienesta vajadzībām Latvijas valdības nekustamo īpašumu Ženēvā, jo tas atrodas PSRS vēstniecības teritorijā kā anklāvs.

Latvijas sarunas ar Šveices valdību par kompensācijas izmaksu sākās 1991.gadā. 1991.gada 26.novembrī LR Ārlietu ministrija iesniedz Šveices valdībai notu un memorandu ar mērķi sākt sarunas par Latvijas īpašuma jautājumu. Sākotnēji Šveices puse neatzīst savas tiesiskās saistības ar Latviju. Latvija noraida nostādni, ka jautājums par kompensāciju kārtojams starp Latviju un PSRS. Latvija bija Šveicei nodevusi sūtniecības ēku uzticības valdījumā, bet Šveice to bez Latvijas piekrišanas bija atdevusi PSRS lietošanā. Ilgstošu sarunu rezultātā Šveice 1992.gada 3.novembrī piekrīt pirkt no Latvijas tās bijušo sūtniecības ēku. 1993.gada 29.janvārī LR Ārlietu ministrija un Šveices Ārlietu departaments vienojas par īpašuma novērtēšanas procedūru. Tiek nolemts, ka katra puse izvēlēsies savu nekustamā īpašuma ekspertu, kuri tad kopīgi izvēlēsies trešo ekspertu (nevienošanās gadījumā to iecels tiesa). Vienošanās par Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas arhīviem un Latvijas Republikas nekustamo īpašumu Šveices Konfederācijā apstiprina LR Ministru padome ar lēmumu Nr.81 no 1993.gada 16.februāra. Ar šī lēmuma 3. punktu tiek uzdots: “Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai pārdot nekustamo īpašumu saskaņā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas un Šveices Konfederācijas Ārlietu departamenta vienošanos.”

Saskaņā ar augstāk minēto divpusējo vienošanos 1993.gada 28.jūnijā LR Ārlietu ministrija pilnvaro LR Pārstāvniecības vadītāju pie ANO Eiropas mītnes Ženēvā Sandru Kalnieti parakstīt pirkšanas – pārdošanas solījuma līgumu. 1993.gada 23.augustā Šveice pārskaita LR Ārlietu ministrijai speciāli šim nolūkam atvērtā kontā Šveicē Banque Populaire pirkšanas–pārdošanas solījuma līgumā paredzēto 2 500 000 CHF (divi miljoni pieci simti tūkstoši Šveices franku) avansu.

1993.gada oktobrī ekspertu grupa iesniedz Latvijas īpašuma vērtējumu LR Ārlietu ministrijai un Šveices Ārlietu departamentam. Latvijas īpašums ir novērtēts par 9.000.000 CHF (deviņi miljoni Šveice franku). Šajā summā ietverts jau 1993.gada augustā izmaksātais avanss.

Saskaņā ar augstāk minēto divpusējo vienošanos 1994.gada 30.maijā LR Ārlietu ministrija pilnvaro LR Pārstāvniecības vadītāju pie ANO Eiropas mītnes Ženēvā Sandru Kalnieti parakstīt pirkšanas–pārdošanas līgumu. 1994.gada 10.jūnijā Šveice pārskaita LR Ārlietu ministrijai speciāli šim nolūkam atvērtā kontā Šveicē Banque Populaire pirkšanas– pārdošanas līgumā paredzēto atlikumu 6 500 000 CHF (seši miljoni pieci simti Šveices franku).

Kā turpmāk Šveices Konfederācija un Krievijas Federācijas savstarpēji risina jautājumus, kas saistīti ar Villa Rose, ir abu šo suverēno valstu ziņā.

Pēc līguma parakstīšanas un saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru padomes rīkojumu Nr.81 no 1993.gada 16.februāra, nokārtotajām pilnvarām un formalitātēm no Šveices valdības tika saņemts:

1993.gada 23.augustā 2 500 000 Šveices franki /turpmāk tekstā CHF/

1994.gada 10.jūnijā 6 481 152, 50 CHF /6 500 000 – nodokļi/

izmantots: tas pats

Šveices frankos

1 695 000 USD 2 454 251,50 LR vēstniecības ēkas ANO–Ņujorkā iegādei,

rekonstrukcijai un iekārtošanai

1 286 760 USD 1 653 916,95 LR vēstniecības ēkas Beļģijā–Briselē iegādei,

rekonstrukcijai un iekārtošanai

213 068 USD 283 205,70 LR vēstniecības ēkas Čehijā – Prāgā, apmaiņas

rezultātā iegūtā īpašuma piemērošanai Latvijas

vēstniecības vajadzībām un iekārtošanai

443 259 USD 583 357,20 LR vēstniecības ēkas Lielbritānijā – Londonā, kapi-

tālajam remontam, rekonstrukcijai un iekārtošanai

558 425 USD 719 307,00 LR vēstniecības ēkas Lietuvā – Viļņā pilnīgai

rekonstrukcijai un iekārtošanai

2 026 000 USD 2 645 768,50 LR vēstniecības ēkas Zviedrijā–Stokholmā

iegādei, remontam un iekārtošanai

52 000 USD 60 813,50 LR vēstniecības Dānijā – Kopenhāgenā

konsulārās nodaļas izbūvei un iekārtošanai

399 257 USD 514 998,80 LR vēstniecības Igaunijā – Tallinā Latvijas atgūtā

īpašuma kapitālajam remontam, un iekārtošanai.

4 915,27 nodokļi Šveicei par depozītnoguldījumiem

–96 141,52 bankas uzskaitītie procenti

par depozītnoguldījumiem

14 355,00 Latvijas zāles Tautu Savienības pilī atjaunošanai

10 689,00 Izdevumi saistīti ar īpašuma atgūšanu

Naudas atlikums uz šodienu sastāda 131 525,60 Šveices frankus.

Uz jaut. Nr. 83 — dok. Nr. 1785

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A. Gorbunovs:

1996. gada 20. novembrī

Iepazīstoties ar deputātu jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam A. Šķēlem, pašvaldību lietu valsts ministram E. Jurkānam, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, vēstules reģistra Nr. 83, par veselības aprūpes finansēšanu 1997. gadam, vēlos informēt Jūs, ka šī gada 24. septembrī Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdē tika izskatīts un konceptuāli atbalstīts Labklājības ministrijas iesniegtais jautājums — “Par Latvijas veselības aprūpes attīstības stratēģiju”, kas ietver obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu, sākot ar 1997. gada 1. janvāri.

Valdība, akceptējot veselības aprūpes koncepciju, noteica tās finansējuma daļu 28,4% apjomā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Labklājības ministrija šo priekšlikumu motivēja ar to, ka naudai Ls 21 apmērā neatkarīgi no ārstniecības iestādes atrašanās vietas un pašvaldību iespējām ir jāseko līdzi pacientam, lai segtu ārstēšanās izdevumus. Šāda veida finansu centralizācijai piekrita arī Latvijas Pašvaldību savienība, ierosinot, lai reģionālos apdrošināšanas fondos vai reģionālajās slimokasēs būtu pašvaldību pārstāvji un lai pašvaldības varētu sekot finansu līdzekļu plūsmai.

Skolotāju algas 1.—12. klasei tiek dotētas no valsts budžeta Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā kā mērķfinansējums 49,1. milj. latu. apmērā pēc Izglītības ministrijas noteiktajiem normatīviem. Pirmsskolas un ārpusskolas iestāžu uzturēšana paredzēta caur Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondu. Man nav informācijas, ka pret šo kārtību iebilstu Latvijas Pašvaldību savienība.

Kā zināms Latvijā, kopš 1995. gada ir ieviesta un darbojas Pašvaldību finansu izlīdzināšanas sistēma. Pašvaldību pašu ieņēmumu bāze dažādos reģionos ir atšķirīga un tā variē pat desmitkārtīgi, turklāt šobrīd Latvijas fiskālā politika neparedz rajonu pašvaldību grupai savus ieņēmumu avotus. Tādēļ, lai veiksmīgi varētu izstrādāt pašvaldību finansu izlīdzināšanas algoritmu, ir nepieciešami ārējie resursi, kas ir valsts dotācija.

Jūsu bažām ir zināms pamats un tas, manuprāt, saistīts ar ko citu. Proti, 1997. gadā valsts pašvaldību finansu izlīdzināšanā piedalās tikai ar 1,7 milj. latu. salīdzinājumā ar 9,5 milj. latu. 1996. gadā. Vidēji 10% pieaugums pagastu un pilsētu budžetiem tiek panākts, galvenokārt izlīdzinot ienākumus starp pašām pašvaldībām. Tas neveicina pašvaldību budžeta stabilitāti, un Pašvaldību lietu pārvalde vairākkārt ir vērsusi uz to Finansu ministrijas uzmanību.

Tāpēc, no vienas puses, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija strādās pie tā, lai pašvaldībām būtu stabila un nemainīga pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu bāze, bet no otras puses, reformu periodā ir jāatrod optimālais nodokļu sadales veids un jāstrādā pie pašvaldību nodokļa statusa noteikšanas atsevišķiem šobrīd vēl esošiem valsts nodokļiem, kuri tiek ieskaitīti pašvaldību budžetos.

Uz jaut. Nr. 85 — dok. Nr.1797

Tieslietu ministrs Dz. Rasnačs:

1996. gada 20. novembrī

Tieslietu ministrija uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem sniedz šādu skaidrojumu:

1995. gada 12. aprīļa likuma “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” Pārejas noteikumos Ministru kabinetam tika uzdots sagatavot tiesību aktus vai likumprojektus, lai nodrošinātu īpašuma atgūšanu vai tā kompensāciju personām, kuras īpašumu zaudējušas t.s. netiešo represiju rezultātā. Ministru kabineta noteikumi paredz kārtību, kādā atdodama manta vai atlīdzināma tās vērtība personām, kuru administratīvā izsūtīšana no Latvijas PSR atzīta par nepamatotu (23.04.96. noteikumi Nr. 148).

Ievērojot, ka minētajā likumā nav noteikts termiņš šī jautājuma finansiālajam nodrošinājumam, Finansu ministrija ir izstrādājusi grozījumus likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”.

Pielikumā —Finansu ministrijas informācija:

Finansu ministrija izskatīja Saeimas deputātu 13.11.1996. jautājumu Nr. 85 Latvijas Republikas Ministru prezidentam A.Šķēles kungam par kompensācijas saņemšanu par netiešo represiju rezultātā zaudēto mantu un paskaidro tālāk minēto.

Likuma “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” Pārejas noteikumu 1. punkta 3. apakšpunktā Ministru kabinetam uzdots izskatīt jautājumu par tiesību aktu sagatavošanu, lai nodrošinātu īpašuma atgūšanu vai tā kompensāciju personām:

a) kurām tika uzlikti paaugstināti nodokļi un nodevas, kam sekoja mantas atņemšana, izlikšana no mājām vai dzīvokļiem,

b) kuras izvairījās no represijām, — ja pret tām gatavotās politiskās represijas ir dokumentāri pierādītas.

Ņemot vērā, ka likumprojektā “Par valsts budžetu 1997. gadam” nav paredzēti finansu līdzekļi kompensāciju izmaksām iepriekš minētajām personām, pie tam nav apzināts to personu loks, kuras saskaņā ar šā likuma Pārejas noteikumu 1. punkta 3. apakšpunktu varētu pretendēt uz kompensāciju, Finansu ministrija uzskata, ka šāda tiesību akta sagatavošana pašreizējā situācijā nav iespējama.

Finansu ministrija ierosina labot dotā likuma Pārejas noteikumu 1. punkta 3. apakšpunkta pašreizējo redakciju, izsakot to jaunā, ar kuru Ministru kabinetam uzdots līdz 1999. gada 31. decembrim sagatavot un iesniegt Saeimā likumprojektu, lai nodrošinātu īpašuma atgūšanu vai tā kompensāciju minētajām personām.

Darām zināmu, ka Finansu ministrija bija sagatavojusi šādus grozījumus minētajā likumā un iesniegusi Valsts kancelejā izskatīšanai 01.04.1996., taču tie netika akceptēti.

Pielikumā — Ministru kabineta noteikumu projekts

Par grozījumiem likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”

Izdarīt 1995. gada 12. aprīļa likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, Nr.10) šādus grozījumus:

1. Izteikt Pārejas noteikumu 1. punkta 3. apakšpunktu šādā redakcijā:

“3) līdz 1999. gada 31. decembrim sagatavo un iesniedz Saeimā likumprojektu, lai nodrošinātu īpašuma atgūšanu vai tā kompensāciju personām:

a) kurām tika uzlikti paaugstināti nodokļi un nodevas, kam sekoja mantas atņemšana, izlikšana no mājām vai dzīvokļiem,

b) kuras izvairījās no represījām, — ja pret tām gatavotās politiskās represijas ir dokumentāri pierādītas.

Uz jaut.nr.86 — dok.nr.1757a

Valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča:

1996.gada 20.novembrī

Laika posmā no š.g. 30.oktobra līdz 5.novembrim VID Muitas pārvaldes Mobilās pretkontrabandas daļas darbinieki SIA “Merkurs—Rigante” muitas noliktavā aizturēja kravas ar alkoholu, kopā 113 konteineri, aptuveni 2 152 009 litri, aptuvenā vērtība apmēram 2 500 000 ASV dolāru. Minētās kravas līdz š.g.30.oktobrim tika ievestas ar vairākiem kuģiem Tirdzniecības ostā un Daugavgrīvas ostā, bija paredzētas nosūtīšanai kravas saņēmējiem Kazahijā (“Kazpak”, “Prominvest”, “Italavto”, “Ortalik Junior”), Moldāvijā (“Nelu S”, “Cerebral”), Azerbaidžānā (“Tu ral”), Tadžikijā (“Nauru”), Baltkrievijā (“Maglau”).

Kravu nosūtītāji ir dažādu ārvalstu uzņēmumi: “Etn.Bruggeman”, “T.Commerce LLC”, “Astwood D.Services”, “One Bowman Drive”, “NTB Agencies Tri–star trading”, “Richmonds distillers Ltd.”, “Mar Logistic and Spedition”, “Netherlands transport Beaureau B.V.”, “Falcon international shiping and trading”, “Toorank Ltd”, “Starcoss c/o Temfast Ltd”.

Latvijā pārvadātāja, glabātāja un finansu aģenta funkcijas veica SIA “Konkordia”, SIA “Akmar aģentūra”, SIA “Merkurs – Rigante”!

Latvijas muitai tika piestādīti dokumenti tranzītkravas noformēšanai. Saskaņā ar 1996.gada 23.jūlija Nolikumu par preču un citu priekšmetu deklarēšanu, 2.daļas 6.punktu, invoiss ir obligāti iesniedzams dokuments importa gadījumos. Tranzīta procedūru noformēšanai invoiss nav minēts kā obligāti iesniedzams dokuments, tai pat laikā muitas darbiniekiem ir tiesības nepieciešamības gadījumā pieprasīt arī citus ar deklarētajām precēm saistītos dokumentus, ieskaitot invoisus. Ņemot vērā, ka lielākā daļa kravas bija noformēta ievešanai muitas noliktavā (muitas procedūra IM—7), t.i., importam invoiss bija obligāti iesniedzams muitas iestādei, deklarējot preci. Tikai 10 deklarācijas bija noformētas iekšējam tranzītam (muitas procedūra T—2), no ievešanas muitas iestādes līdz saņēmējai muitas iestādei Latvijas Republikas muitas teritorijā. Ievedot kravu muitas noliktavā, dotajā gadījumā saņēmējā muitas iestādē, jānoformē muitas procedūra IM—7. Izvedot preces no muitas noliktavas, var būt formētas gan eksporta deklarācijas, kā rezultātā notiks tranzīts, gan importa deklarācijas, prece paliek Latvijas Republikā, gan iekšējā tranzīta deklarācijas uz citu muitas noliktavu. Saskaņā ar Latvijas Muitas kodeksa 4.panta 2.punktu, tranzīts cauri Latvijas Republikas muitas teritorijai ir preču pārvietošana muitas kontrolē starp diviem Latvijas Republikas robežas punktiem, par ko tiek veikta muitas procedūra T—1 — tiešais tranzīts. Dotajā gadījumā tiešais tranzīts netika veikts.

Sazinoties ar kravu nosūtītāju valstu muitas un izmeklēšanas iestādēm noskaidrots, ka pavaddokumentos minēto uznēmumu invoisi (pavadzīmes) ir viltoti un satur nepatiesas ziņas. Dažos gadījumos invoisi vispār nav izdoti vai arī invoisus parakstījušo amatpersonu paraksti ir viltoti, vai arī viltoti invoisu numuri vai kompāniju veidlapas. Tika sastādīti 5 muitas pārkāpumu protokoli par pārkāpumiem, kas paredzēti Latvijas Muitas kodeksa 71.pantā — preču pārvietošana pāri Latvijas Republikas muitas robežai, piestādot muitas iestādei kā preču pārvietošanas pamatojumu nepatiesas ziņas saturošus dokumentus. Pamatojoties uz konstatētajiem faktiem muitas likumdošanas pārkāpšanā un sastādītajiem muitas pārkāpumu protokoliem, krava tika aizturēta.

VID Finansu policijas pārvaldē 1996.gada 19.novembrī ierosināta krimināllieta Nr.83014596, pēc nozieguma, kas paredzēts Latvijas Kriminālkodeksa 73.panta 1.daļā pazīmēm, par preču pārvietošanu pāri Latvijas Republikas muitas robežai, piestādot muitas iestādei kā preču un priekšmetu pārvietošanas pamatojumu viltotus dokumentus, kas izdarīts lielos apmēros.

Kopsavilkums

Par 21.novembra sēdēm

Saeima nodeva komisijām likumprojektus:

— “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”. (Reģ.nr.539) (dok.nr.1759; nr.1759a) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā).

— “Likums par Ventspils brīvostu”. (Reģ.nr.540) (dok.nr.1762; nr.1762a) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā), Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— “Muitas likums”. (Reģ.nr.541) (dok.nr.1763; nr.1763a) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā), Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Eiropas lietu komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. (Reģ.nr.542) (dok.nr.1764; nr.1764a) Nodeva Sociālo un darba lietu komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. (Reģ.nr.543) (dok. nr.1765; nr.1765a) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā), Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Eiropas lietu komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju reģistru””. (Reģ.nr.544) (dok. nr.1766; nr.1766a) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu””. (Reģ.nr.545) (dok.nr.1767; nr.1767a) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. (Reģ.nr.546) (dok.nr.1768; nr.1768a) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi likumā “Par policiju””. (Reģ.nr.547) (dok.nr.1769; nr.1769a) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā) un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. (Reģ.nr.548) (dok.nr.1770; nr.1770a) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1981.gada 10.aprīļa konvencijas “Par tādu konkrētu ieroču veidu lietošanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība” protokolam “Par redzi afektējošiem lāzerieročiem””. (Reģ.nr.550) (dok.nr.1774; nr.1774a) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

Saeima apsprieda likumprojektu un pieņēma lēmumu:

— “Grozījums likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. (Reģ. nr.266) (dok.nr.1675; nr.1675a) Pārtraukt likumprojekta izskatīšanu uz divām nedēļām un nosūtīt Juridiskajam birojam juridiskai precizēšanai. Balsojums: 61 par, 5 pret, 5 atturas.

Jautājumi un pieprasījumi:

— Saeima nodeva Pieprasījumu komisijai deputātu K.Čerāna, E.Zelgalvja, J.Mauliņa, J.Kazāka, J.Kušneres, E.Grīnberga, I.Liepas, A.Rubina, M.Lujāna un A.Bartaševiča pieprasījumu ekonomikas ministram G.Krastam par nelikumībām v/u “Ventspils transporta ekspedīcija” privatizācijā. (dok.nr.1798)

— Saeima saņēma iekšlietu ministra D.Turlā atbildi uz deputātu O.Kostandas, J.Mauliņa, E.Zelgalvja, J.Kazāka, I.Liepas jautājumu par pamatojumu drošības dienestu vadības maiņām. (dok.nr.1693a)

— Saeima saņēma iekšlietu ministra D.Turlā atbildi uz deputātu K.Čerāna, E.Grinberga, O.Kostandas, J.Kazāka, J.Mauliņa jautājumu par paredzēto izdevumu tāmi LR 1997.gada budžeta projektā programmā “Cietumi un administrācija” paredzētajām investīcijām Ls 9390000. (dok.nr.1713a)

— Saeima saņēma vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra A.Gorbunova atbildi uz deputātu K.Čerāna, J.Mauliņa, E.Grīnberga, J.Kazāka, I.Liepas jautājumu par pašvaldību ieņēmumu bāzes no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu 1997.gadā. (dok.nr.1785)

— Saeima saņēma ārlietu ministra V.Birkava atbildi uz Saeimas deputātu V.Krisberga, A.Rubina, O.Kostandas, E.Grīnberga, K.Čerāna jautājumu par Latvijas sūtniecības namu Šveicē. (dok.nr.1783)

— Saeima saņēma tieslietu ministra Dz.Rasnača atbildi uz deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, M.Lujāna, A.Bartaševiča jautājumu par Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumiem nr.148. (dok.nr.1797)

— Saeima saņēma valsts ieņēmumu valsts ministres A.Počas atbildi uz deputātu O.Kostandas, J.Mauliņa, J.Kazāka, E.Zelgalvja, K.Čerāna jautājumu par 1996.gada 30.un 31.okotbrī SIA “Merkurs — Rīgante” muitas noliktavās ievestās alkohola kravas aizturēšanu. (dok.nr.1757a)

Saeimas preses dienests

Frakciju viedokļi

Pēc 21. novembra sēdes

Latvijas Valsts radio tiešajā raidījumā

A. Jirgens (6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs):

Neapšaubāmi nozīmīgākais likumprojekts, kas šodien tika izskatīts un izdebatēts vismaz līdz kādam loģiskam risinājumam, ir “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” divos variantos, no kuriem vienu bija iesniedzis Ministru kabinets, otru — pieci frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti. Tas paredzēja aizstāt vēlētas rajona padomes ar rajonu padomēm, ko veidotu pagastu un rajonu padomju un pilsētu domju priekšsēdētāji. Pēc ilgstošām un smagām debatēm abi šie likumprojekta varianti tika noraidīti, un, manuprāt, tas nozīmē to, ka nākamā gada martā tiks vēlētas arī rajonu padomes — tieši tāpat, kā tas bija līdz šim. Kāpēc tas tā notika? Es domāju, ka šāds iznākums, vismaz man, nebija pārsteigums, jo pēdējā brīdī pirms vēlēšanām uzsākt šādu konceptuālu diskusiju, manuprāt, nav pārāk nopietni. Žēl, ka valdība iepriekš to neapzinājās. Šī pašvaldību reformu koncepcija joprojām nav pietiekami sagatavota. To nevar sākt risināt no atsevišķām detaļām, neredzot visu šo procesu kopsakarībā un bez pārliecības eksperimentējot ar šīm pašvaldību formām, vienkārši pieņemot, ka jaunās formas būs labākas par iepriekšējām, bet neredzot konkrētu pamatojumu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka arī daudzās Eiropas Savienības valstīs pastāv tieši vēlētas reģionālās pārvaldes, nevis šādā veidā deleģētas šīs pārvaldes formas.

Kas attiecas uz likuma grozījumiem par zemes privatizāciju, tad es pagaidām atturēšos no komentāriem, jo acīmredzot šos komentārus tomēr būtu jāsniedz tad, kad likums tiks pieņemts galīgā variantā. Iespējams, ka tas notiks pēc divām nedēļām.

K. Čerāns (frakcija “Latvijai”):

Šodien, šajā nedēļā pēc 18. novembra, kas Tautas kustībai “Latvijai” iezīmējās ar svētku salūtu Jelgavā, mēs atkal nonākam atpakaļ skarbajā ikdienā. Man ir ļoti žēl, ka daudziem šie svētki nevarēja būt tādi, kādi tie varētu būt tad, ja nebūtu mākslīgi sakāpinātas dzīves līmeņa problēmas mūsu sabiedrībā. Šodien Saeima nodeva komisijām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, kas var tikt uzskatīts par šobrīd augstāko sātanisma triumfu Latvijā valdošās kliķes politikā. Šis likumprojekts paredz ne vairāk, ne mazāk kā vienai daļai invalīdu atņemt invaliditātes pensijas. Ja šo likumu pieņems, tad turpmāk invaliditātes pensijas varēs saņemt tikai tie invalīdi, kas vismaz trīs gadus ir strādājuši un par kuriem ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Bet tie, kas ir invalīdi kopš dzimšanas vai ieguvuši invaliditāti bērnībā, turpmāk pēc šī likuma, ja tas tiks pieņemts, invaliditātes pensijas nesaņems. Latvijai vajadzīgs bezdeficīta budžets, bet kur ir mēra sajūta tā īstenošanai? Kuram dzīvam un normālam cilvēkam kaut kas tik perverss var ienākt prātā? Labklājības ministram Makarovam no “Tēvzemei un Brīvībai” vienalga, ka šie grozījumi skar pilnīgi reālus cilvēkus. Sātan, atkāpies! Un no deputātiem par šo likumprojektu balsoja “Latvijas ceļa” deputāti Apsītis, Bunkšs, Inkēns, Lībane, Seiksts, “Tēvzemei un Brīvībai” deputāti Grīgs, Jirgens, Jurdžs, Pēterkops, Pētersons, Priedkalns, Straume, Vidiņš, DPS deputāti Brūvers, Celmiņš, Čepānis, Čevers, Kaksītis, Rāzna, Stikuts, Zunda, LZS un KDS deputāti Gredzens, Naglis, Rugāte, Putniņš un LNNK deputāti Kiršteins, Krastiņš un Lambergs, kā arī varbūt vēl kāds cits. Es gribu aicināt vēlētājus prasīt no saviem deputātiem atbildību par šādu uzdrīkstēšanos, lai tie tikšanās reizēs atkal jums nestāstītu dažādas pasaciņas!

E. Grinovskis (LZS, KDS, LDP frakcija):

Mēs pārstāvam pozīciju, valdības partiju, bet tas nebūt nenozīmē, ka mēs neizsakām arī savu specifisko viedokli vienā vai otrā jautājumā. Es runāšu par labojumiem likumprojektā par zemes privatizāciju lauku apvidos, kur galvenā uzmanība bija veltīta vienam aspektam, proti, kādām juridiskām un fiziskām personām ir tiesības kļūt par zemes īpašnieku. Uzmanība tika akcentēta uz to, vai ārzemniekiem būs šādas tiesības vai nebūs. Un jāsaka, ka šodien mēs viennozīmīgi uz šo jautājumu atbildēt nevaram — to nodeva sakārtošanai Juridiskajam birojam, jo pašreizējā traktējumā kādi trīs panti, trīs tiesiskas normas nebija formulētas pietiekami strikti un viennozīmīgi, kā arī pieļāva dažādus vērtējumus. Bet, nedaudz aizsteidzoties notikumiem priekšā, varu paredzēt, ka, nemainoties principiālai nostājai, ārzemju juridiskajām un fiziskajām personām var tomēr pastāvēt vēl zināma iespēja kļūt par zemes īpašniekiem. Šajā sakarībā gribu atzīmēt to, ka Latvijai būtu jāpieiet tam diferencēti. Vislielākais pieprasījums, ko uzrāda ārzemju juridiskās un fiziskās personas, ir uz Zemgales līdzenumu, uz Pierīgu, tas ir, uz tiem rajoniem, kas dod diferenciālo renti. Domājam, ka attiecībā uz šiem reģioniem ierobežojumiem jābūt striktākiem un bargākiem. Turpretī depresīvajos rajonos — Latgalē un arī citur — tie varētu būt liberālāki. Bet tas ir šī likumprojekta attīstīšanas uzdevums.

J. Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”):

Paužot “Latvijas ceļa” viedokli, gribētu teikt, ka mūsu frakcija ir ļoti neapmierināta ar parlamenta darbību pēdējā laikā un 6. Saeimas darbību vispār, jo parlaments faktiski nav spējīgs risināt konceptuālus jautājumus, nav spējīgs iet reformu ceļu. Par to liecina arī šīsdienas sēde, kad parlaments nespēja pabeigt lauku zemes reformas likuma izskatīšanu trešajā lasījumā. Priekšlikumi tika nobalsoti tik haotiski, likums no juridiskā un no politiskā viedokļa ir tik nekvalitatīvs, ka mēs bijām spiesti to nodot izvērtēšanai Juridiskajamn birojam. Tāpat parlaments šodien neatbalstīja valdības iesniegtos grozījumus likumā par pašvaldībām, kas paredzēja veikt nebūtisku pašvaldību reformu, proti, tiešās vēlēšanās ievēlētu rajonu padomju vietā, kas, manuprāt, līdzšinējā periodā strādāja ļoti nekvalitatīvi, izveidot šo institūciju profesionālu, proti, ka tajā ietilptu pagastu un pilsētu pašvaldību vadītāji. Arī šo nelielo reformu parlaments neatbalstīja, un sarūgtinājums ir ne tikai tādēļ, ka “Latvijas ceļš” šādu ideju atbalstīja, bet šie divi balsojumi, proti, par zemes reformas likumu un par pašvaldību likumu, gluži simboliski šodien liecina, ka parlaments nav spējīgs vienoties un ātri veikt reformas, un izvest mūsu valsti un tautu no krīzes situācijas. Ja tas tā turpināsies, var iestāties parlamentārā un valdības krīze.

J. Celmiņš (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija):

Es gribētu turpināt to domu, ko aizsāka Jānis Lagzdiņš — par parlamenta darbu šajā situācijā. Es domāju, ka, izvērtējot darbu pie vairākiem likumprojektiem, mums ir jādomā ne tikai par to, kā šobrīd strādā parlaments, bet arī — kā darbu organizē valdība.

Es par neveiksmīgu uzskatu darbu jau pie trīs likumprojektiem. Starp tiem gribu minēt likumu par militāro dienestu, likumu par zemes privatizāciju lauku apvidos un šodien neveiksmīgi skatītos priekšlikumus par grozījumiem likumā par pašvaldībām. Balsojums likumā par pašvaldībām parādīja to, ka valdību veidojošās frakcijas nebija vienojušās pirms šī likumprojekta izskatīšanas Saeimā.

Varam pārliecināties, ka gandrīz visās frakcijās, kas veido valdību, ir deputāti, kas balsojuši pret šiem priekšlikumiem. Tādi deputāti ir “Latvijas ceļā”, “Tēvzemē un Brīvībā”, Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijā, kā arī LNNK.

Kāpēc ir tāda situācija? Manuprāt, valdībai ir jāorganizē darbs pie likumprojektiem, sasaucot kopā, veidojot tādas deputātu sapulces, kādas kādreiz bija Augstākās padomes laikā, kad vajadzēja pieņemt ļoti būtiskus lēmumus. Šajās deputātu kopsapulcēs vajadzētu vienoties, kādu pozīciju ieņemt likumprojekta principiālajos jautājumos, un tikai tad, kad ir panākta frakciju nodrošināta deputātu disciplīna un ir garantija, ka vairāk nekā puse no zālē esošajiem deputātiem nobalsos par likumprojektu tādā redakcijā, kādā tas ir sagatavots, tikai tad to var virzīt uz plenārsēdi. Nevis lieki tērēt mūsu dārgo laiku un beigās nonākt pie tā, ka rezultāta nav — ir čiks. Es uzskatu, ka tieši valdība, nevis kā Lagzdiņa kungs teica — parlaments, ir atbildīga par to, lai šāds darbs tiktu organizēts. To, protams, var darīt arī likumprojekta referenti no komisijām, bet mēs jau redzējām vairākus gadījumus, kad balsojums par likumprojektu nav nodrošināts, bet vienalga likumprojekts iet uz parlamentu, notiek debates par un ap šo likumu, bieži vien ļoti nekonkrēti, katrs izstāsta savus uzskatus par dzīvi, nevis par konkrēto likumprojektu ar konkrētiem ierosinājumiem. Un es uzskatu, ka tā strādāt vairāk nevar — Frakciju padomē un valdību veidojošo frakciju padomē ir jāspriež par to, kā radikāli uzlabot darbu.

E. Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija):

Šodien Saeimas plenārsēde atgādināja zinātniski praktisku konferenci par diviem jautājumiem.

Pirmais jautājums — par brīvo zemes tirgu. Mūsu frakcijas un partijas viedoklis bija tāds, ka zeme ir jātirgo, jātirgo visiem, bet noteicējiem šajā jautājumā jābūt pagastiem, ko neviens negrib atzīt. Un tad nu sanāk tā paradoksāli! Ja runājam par pašvaldību vidējo posmu — nē, nevajag to, visu noteiks pašvaldības. Ja runājam par zemi — nē, tad pašvaldībām nedot šo prioritāti noteikt par savu teritoriju. Tas tā kaut kur nesaskan ar mūsu demokrātisko iekārtu. Ja Saeima ir vainīga pie tā, ka valdība sagatavo likumprojektus, kurus debatē veselu dienu, tad tas nozīmē, ka šeit kaut kas nav kārtībā. Vai nu tie ir sagatavoti pārāk neprecīzi, vai nav izrunāts ar mūsu institūcijām, kas skar šo jautājumu. Kaut kas nav, vai arī, teiksim, mēs kaut ko nesaprotam viens par otru. Tātad jautājums ir par to, ko minēja “Saimnieka” frakcijas pārstāvis, ka jautājumi iepriekš jāpārrunā, jāsagatavo, lai nebūtu tik dziļas debates, bet šīs debates ir vajadzīgas. Nevar arī traktēt tā, kā Lagzdiņa kungs pateica, ka vainīgs parlaments un deputāti. Nu ko tad, tad jau vajag, ka visi dara tā, kā viens grib, un nav ko debatēt. Tā jau kādreiz bija ierakstīts vienā dokumentā, ka paziņo iepriekš, kas balsos par, kas pret, un debates nav vajadzīgas.

Mūsu partijas nostādne par pašvaldībām ir tāda, ka nedrīkst samazināt iedzīvotāju politiskās tiesības piedalīties vēlēšanās, jo viens posms krīt ārā. Ja to var kaut kā kompensēt, tad par to ir jādomā.

Otrkārt, ja šim rajonu posmam nebūtu ierakstīti nekādi pienākumi un tur nav jāieceļ ne izpilddirektors, ne kādi citi, tikai koordinācijas padome, tad jautājums ir skaidrs — rajonu posmu nevajag. Bet, ja sarakstīti desmit jautājumi, kas jārisina rajona posmā, kāpēc nedot tiesības ievēlēt šo priekšsēdētāju rajona iedzīvotājiem, viņš tad arī to priekšā ir atbildīgs. Tā ka šis jautājums, es domāju, nebija galīgi izpētīts un sagatavots, lai to varētu laist uz plenārsēdi.

A. Seile (LNNK, LZP frakcija):

LNNK atbalsta Prezidija ierosinājumu rīkot ārkārtas plenārsēdi. Vienīgi žēl, ka šī plenārsēde tika noteikta pirmdien tajā pašā laikā, kad astoņiem Saeimas deputātiem jāpiedalās Centrālās zemes komisijas sēdē.

Ja runājam par šodien pieņemtajiem un nepieņemtajiem likumiem, tad vispirms gribas atzīmēt viedokli, ka tomēr ir jāieklausās atbildīgās komisijas lēmumos un rūpīgi jāizvērtē, vai tie ir atbalstāmi vai nav atbalstāmi dažādās frakcijās. Un tikai tad tos varētu likt balsot plenārsēdē.

Kas tagad notika? Juridiskajam birojam ir atdots šo likumu sakārtot. Bet to nevarēs tik vienkārši sakārtot! Īstenībā to vajadzēja atdot atpakaļ Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, lai palabotu dažas nobalsotās normas. Tagad Juridiskajam birojam būs jāierosina nobalsot atsevišķu pantu normas. Tās, kur ir klajas pretrunas. Varbūt, ka tas ir par maz, varbūt vajadzēja dot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tiesības vēlreiz pārskatīt likumprojektu, racionālāk to sakārtot — varbūt arī ar jauniem priekšlikumiem? Bet jaunus priekšlikumus iesniegt nav iespējams...

Jā, otrs likums, kas bija sevišķi svarīgs, bija likums par pašvaldībām. Manuprāt, jau ilgu laiku šīs debates risinās sabiedrībā, un LNNK vairākums šoreiz neatbalstīja ne pirmo, ne otro variantu. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs esam piedalījušies šo pašvaldību saietos. Pašvaldību vadītāju domas un iedzīvotāju domas neatbalsta ne prefektu iecelšanu, ne tādu ārkārtīgi lielu pārkārtošanu rajonu posmā. Kas tagad notiks? Viss, es domāju, būs kārtībā. Vēlēšanu likums ir pieņemts, un pašvaldības tiks ievēlētas pēc vecā Pašvaldību likuma, kurā līdz 9. decembrim vairs nav iespējams izdarīt grozījumus. Ir rūpīgāk jāstrādā pie šiem likumiem, nevis mēnesi pirms vēlēšanu dienas pasludināšanas ir jāiesniedz šādi priekšlikumi. Es uzskatu, ka šeit zināmā mērā ir arī mūsu ievēlētā Ministru kabineta vaina, ka šie likumprojekti tik ilgi netika virzīti apspriešanai Saeimā. Tāpēc acīmredzot šis rezultāts ir pilnīgi likumsakarīgs.

V. Balodis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”):

Es gribētu sākt savu runu vairāk ar likumu par pašvaldībām. Negribētu šeit piekrist “Latvijas ceļa” un Demokrātiskās partijas “Saimnieks” teiktajam, ka parlamentā nav disciplīnas. Partijas šeit balsoja atbilstoši savām programmām un saviem solījumiem, ko tās bija devušas vēlētājiem. Un, parakstot jau valdību veidojošo frakciju protokolu, “Tēvzemei un Brīvībai” rakstīja atsevišķu punktu, kurā paredzēja savu speciālo viedokli par šo jautājumu — par pašvaldību vēlēšanām pagastos. Un tā arī mēs balsojām.

Par zemes privatizāciju. Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai” uzskata, ka šī likuma nodošana atpakaļ Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nav nepieciešama un ir nepieciešama tikai tā juridiska labošana, jo mēs varētu zaudēt daudz vairāk, nekā mēs esam ieguvuši. Tās normas, ka citas juridiskās un fiziskās personas nevar pirkt lauksaimniecības zemi un mežus, nākošajā balsojumā mēs varētu zaudēt. Tāpat mēs varētu zaudēt arī normu, kas ir nākusi no mūsu puses, ka valstīm, kuru SIA pirks zemi Latvijā, ir jābūt tieši tādai pašai atrunai un līgumam ir jādarbojas uz abām pusēm. Latviešiem arī ir jābūt tieši tādām pašām tiesībām citās valstīs. Te mēs uzskatām, ka latviešiem ir jābūt kādai cieņai arī pret sevi.

M. Lujāns (Sociālistiskā partija “Līdztiesība”):

Pēc ilgāka laika arī Saeimas kreisais spārns ir ieguvis iespēju piedalīties frakciju viedokļos un izteikt savu viedokli. Mēs neesam parakstījuši ne valdošā vairākuma koalīcijas līgumus, ne sadarbības līgumus, tādēļ laikam “Latvijas ceļa” gaušanās par to, ka, lūk, Saeimu vairs neklausa, man liekas diezgan smieklīga, jo šodien mēs sākām reāli saskarties ar Šķēles kunga un arī lielāko frakciju pārstāvju realizēto bezdeficīta budžetu.

Arī tie likumi, kas šodien netika apstiprināti, tas ir, likums par pašvaldībām, ir cieši saistīti ar bezdeficīta budžetu, līdz ar to it kā samazinot finansu tēriņus pašvaldību līmenī, ieceļot prefektus, lai uz tā ieekonomētu.

Tāpat arī šodien cienījamais vairākums palaida uz tālākajiem lasījumiem likumprojektu par valsts pensijām. Šis atkal ir kārtējais likumprojekts, kas ļoti ciniskā veidā aizskar nabadzīgo slāņu, šajā gadījumā — invalīdu, intereses. Un kaut arī mēs mēģinājām iespaidot, lai tas netiktu pieņemts pirmajā lasījumā, tas tika pieņemts.

Diemžēl šeit bieži jārunā arī par vairākuma divkāršo seju. Tajā skaitā reizēm arī “Saimnieka”. Ir patīkami redzēt, ka Kuprijanovas kundze — Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja — rāda ar pirkstu uz leju par likuma nepieņemšanu. Tajā pašā laikā, kad notiek balsojums, izrādās — liela daļa “Saimnieka” cilvēku, kas aktīvi iestājas par sociālo taisnīgumu, pēkšņi balsojumā pazūd. Un tiek pieņemts valdošajam vairākumam vajadzīgais lēmums.

Tādas lietas bija arī paralēli ar likumu par zemi. Man liekas, ka Latvijas zemei būtu jābūt tirgus precei. Protams, ir jābūt ierobežojumiem, jo šodien es nevaru piekrist arī Grinovska kungam, nav pēc Latvijas zemes rindas, kas tā gribētu to iepirkt un kaut kādā veidā izmantot. Ja patiešām parādās kāds bagātāks ārzemju investors, vienalga, kādas tautības, viņam būtu jādod tāda iespēja.

Tāpat vēl viens svarīgs likums, kas šodien tomēr aizgāja uz Saeimas lasījumiem, ir likums par policiju. Beidzot, iespējams, valsts mērogā tiks arī kaut kas darīts ar municipālajām policijām, kas bieži vien dublē valsts policijas darbību. Patiešām, tas ir ekonomikas avots, ko varētu izmantot. Redzēsim, kā ies lasījumos, iespējams, ka vienreiz arī municipālā policija tiks pakļauta sabiedrības interesēm, nevis tīri vai nu politisko partiju, vai atsevišķu grupu interesēm.

A. Saulītis (frakcija “Tautai un taisnībai”):

Es ilgi gaidīju šo brīdi, lai beidzot varētu sākt runāt atklātu valodu. Un nu mēs redzam, kā cilvēkiem, kas priekšvēlēšanu kampaņā ir solījuši kaut ko, krīt maskas. Mēs redzējām, kā Tautas kustība “Latvijai”, es arī biju to skaitā, priekšvēlēšanu kampaņas laikā atklāti solīja brīvu zemes tirgu, ka mēs iestāsimies par tā nepieciešamību, lai beidzot investori varētu ienākt Latvijas laukos un dot cilvēkiem darbu, ka tas ir viens no pamatnoteikumiem. Es pats personīgi vismaz kādās 50 uzstāšanās reizēs esmu to stāstījis, un tagad mēs redzam, ka Tautas kustība “Latvijai” kopā ar sociālistiem, komunisma atbalstītājiem balso pret brīvo zemes tirgu. Man jāsaka — žēl, ka mēs noticējām šiem Zīgerista–Kostandas afēristiem un palīdzējām viņiem iekļūt Saeimā. Tā ir klaja maldināšana, jo komunisms vienmēr ir cīnījies pret privātīpašumu. Tā būtība ir nihilisms pret cilvēku, pret personu, kuras vienīgā garantija ir izdzīvot šajā pasaulē. Žēl, protams, ka tas tā notiek, bet neko citu nevar darīt — tāda ir dzīve.

Otra klaja manifestācija no Tautas kustības “Latvijai” šodien bija par rajonu posmu reformu. Pirmsvēlēšanu kampaņā arī es pats personīgi apbraukāju lielāko daļu Latvijas pašvaldību, un mēs redzējām un visur stāstījām, un iestājāmies par šā rajona posma reformu. Šodien mēs redzam, ka šie cilvēki ar putām uz lūpām stāsta, ka ir pret un tagad darīs citādāk. Mēs redzam, ka viņi apvaino citus, uzņemas vissvētākā lomu, izmanto vissvētākos vārdus, nekautrējas pat reliģiskas jūtas aizskart, kā saka, iztēlojas par tādiem pasaules praviešiem, bet īstenībā dara pilnīgi pretēji tam, ko solīja. Mēs redzam, ka šie cilvēki, kas izmanto to, ka Latvijas tauta ir ļoti cietusi genocīdā no sociālisma un komunisma idejām. Bet šodien Saeimā mēs redzam — gan politiski, gan arī likumdošanas gaitā — viņi ir vienā solā ar Rubika piekritējiem, ar šiem cilvēkiem, kas ir atklāti, klaji nostājušies pret Latviju, pret Latvijas ideāliem. Un vēl šeit mēģina cilvēkiem stāstīt par kaut kādām lietām, par kaut kādiem salūtiem un visām pārējām lietām.

Es tikai gribu mūsu sešu deputātu — Andra Saulīša, Ojāra Grinberga, Oļģerta Dunkera, Māra Rudzīša, Jāņa Stroda un Guntas Gannusas — vārdā pateikt: žēl, ka mēs šiem cilvēkiem palīdzējām iekļūt šajā Saeimā.

Bet es neesmu tik pesimistisks, es redzu, ka Saeima redz, kas ir kas, un skaidrs, ka ir cilvēku kodols, kas saprot, kas redz procesu, uz kā tas attīstās. Es domāju, reforma Latvijā turpināsies un tai būs loģisks gala iznākums — ekonomiskās un politiskās dzīves augšupeja. Par to es esmu pārliecināts.

Pirms divām dienām es viesojos Baltkrievijā un redzēju šo sociālismu. Es redzēju, par ko šie cilvēki cīnās — par tautas kopīpašumu. Lukašenko jau arī savos priekšvēlēšanu lozungos tikai stāsta: jā, būs tautas kopīpašums, būs viss, un viņa politiskais lozungs ir tieši pret zemes tirgu. Bet ko tas nozīmē? Ja ir kopīpašums, vienalga, visi mēs to nelietosim, bet lietos kāds diktators. Mēs jau jutām, kā diktators to visu lietoja. Es domāju, ka latviešu tautai jābūt daudz uzmanīgākai un jāredz, kas galu galā runā to, ko viņš runā, un kas runā to, kas ir izdevīgi, lai pievilinātu vēlētāju balsis. Pēc izdevuma

“Saeimas Vēstis”, Nr. 89

Informācija

Par Saeimas Prezidija 1996. gada 25. novembra sēdi

1. Sēdē izskatīja astoņus saņemtos likumprojektus, par kuriem Prezidijs līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu ziņos Saeimas sēdē.

2. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1996. gada 28. novembra sēdes darba kārtību.

3. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1996. gada 28. novembra sēdes (pulksten 17.30) darba kārtību.

4. Pieņēma zināšanai E.Jurkāna iesniegumu par deputāta pilnvaru atjaunošanu.

5. Pieņēma lēmumu par grozījumu Saeimas Prezidija 1996. gada 8. janvāra lēmumā “Par Saeimas štatu sarakstu 1996. gadam”.

Frakcijas “Sociālistiskā partija — Līdztiesība” iesniegto lūgumu par materiālo nodrošinājumu nodeva Saimnieciskajai komisijai.

6. Apstiprināja izdevumu tāmi Uzbekistānas delegācijas vizītei Rīgā laikā no 26. novembra līdz 28. novembrim.

7. Apstiprināja izdevumu tāmi Lietuvas un Igaunijas parlamentu darbinieku vizītei Latvijā 27. un 28. novembrī.

8. Pieņēma zināšanai lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas Saeimas kancelejas un citu Saeimas struktūrvienību darbinieku iekšējās kārtības noteikumu apstiprināšanu”.

Minēto projektu nodeva frakcijām un komisijām.

9. Pieņēma zināšanai frakciju izvirzītās kandidatūras darbam Parlamentārās izmeklēšanas komisijā Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības izvērtēšanai.

Minēto jautājumu iekļāva Saeimas sēdes darba kārtībā.

10. Pieņēma zināšanai Saimnieciskās komisijas atzinumu par papildu štata vienību piešķiršanu 1997. gadā.

11. Izskatīja deputātu iesniegumus un attaisnoja kavējumus: P.Apinim (Saeimas 21. novembra sēdēs); A.Kreitusam (Saeimas 14. novembra sēdes otrajā reģistrācijā un 14. novembra (pulksten 17.30) sēdē); I.Kreitusei (Saeimas 14. novembra sēdes otrajā reģistrācijā un 14. novembra (pulksten 17.30) sēdē); E.Grinovskim (Saeimas 13. novembra sēdē); A.Krastiņam (Saeimas 13. un 14. novembra sēdēs un 14. novembra (pulksten 17.30) sēdē); J.Vidiņam (Saeimas 21. novembra (pulksten 17.30) sēdē).

12. Piešķīra komandējumus:

1) Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sekretārei A.Jankevicai 26. un 27. novembrī uz Sestās Baltijas jūras valstu parlamentu sadarbības konferences sagatavošanas grupas sēdi Kopenhāgenā (Dānija);

2) deputātam J.Sinkam 9. un 10. decembrī uz Sestās Baltijas jūras valstu parlamentu sadarbības konferences sagatavošanas grupas sēdi Varšavā (Polija);

3) deputātam A.Endziņam laikā no 30. novembra līdz 4. decembrim uz Eiropas Padomes komisijas “Demokrātija caur tiesībām” Tbilisi (Gruzija) rīkoto semināru par konstitucionālās tiesas aktuālām problēmām.

13. Nolēma atlikt jautājuma izskatīšanu par komandējuma piešķiršanu deputātiem O.Dunkeram, R.Leitenai, K.Lībanei, A.Rugātei un Starpparlamentu attiecību biroja konsultantei I.Podgaiskai laikā no 14. decembra līdz 18. decembrim pieredzes apmaiņai uz Francijas Republikas parlamentu.

14. Pieņēma lēmumu “Par grozījumu ierosināšanu Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienesta nolikumā”.

Saeimas sekretāra biedre J.Kušnere

28.novembra sēdes darba kārtība

Sēdes sākums pulksten 9

Akceptēta Saeimas Prezidija 1996.gada 25.novembra sēdē

Pulksten 9 Uzbekistānas Republikas Olij Mažlisa (parlamenta) priekšsēdētāja V.E.Erkina Halilova uzruna

I.Likumprojektu izskatīšana

1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.119) (Reģ.nr.228) (3.lasījums) (dok. nr.1740) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

II. Prezidija ziņojumi

Par saņemtajiem likumprojektiem

2. 1. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas likumā “Par policiju””. (Reģ.nr.551) (dok. nr.1782, nr.1782a) Deputāti O.Kostanda, K.Čerāns, J.Kazāks, J.Mauliņš, E.Grīnbergs

3. 2. Likumprojekts “Par privātajiem pensiju fondiem”. (Reģ.nr.552) (dok. nr.1792, nr.1792a) Ministru kabinets

4. 3. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par akciju sabiedrībām””. (Reģ.nr.553) (dok. nr.1793, nr.1793a) Ministru kabinets

5. 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bezpeļņas organizāciju””. (Reģ.nr.554) (dok. nr.1794, nr.1794a) Ministru kabinets

6. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. (Reģ.nr.555) (dok. nr.1795, 1795a) Ministru kabinets

7. 6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju””. (Reģ.nr.556) (dok. nr.1796, nr.1796a) Ministru kabinets

8. 7. Likumprojekts “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. (Reģ.nr.557) (dok. nr.1800, 1800a) Ministru kabinets

9. 8. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. (Reģ.nr.558) (dok. nr.1810, 1810a) Deputāti A.Saulītis, G.Gannusa, J.Strods, A.Lambergs, O.Grinbergs, A.Panteļējevs, M.Rudzītis

III. Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana

10. 1. Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu Latvijas Republikas ārlietu ministram V.Birkavam”. (dok. nr.1801) Ārlietu komisija

11. 2. Lēmuma projekts “Par A.Ušackas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi pēc Saeimas deputātu priekšlikuma”. (dok. nr.1756, nr.1803) Deputāti J.Kaksītis, A.Endziņš, J.Mauliņš, I.Bišers, Ģ.V.Kristovskis, A.Panteļējevs, V.Kalnbērzs, A.Kiršteins, J.Lagzdiņš, I.Bērziņš

12. 3. Lēmuma projekts “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai ievēlēšanu”. (dok. nr.1812)

IV. Saeimas 31.oktobra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti un patstāvīgais priekšlikums

1. Neizskatītie likumprojekti

13. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. (Satversmes 81.p. kārtībā izdotie noteikumi nr.303) (Reģ.nr.400) (3.lasījums) (dok. nr.1672) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

14. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.107) (Reģ.nr.216) (3.lasījums) (dok. nr.1674) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

15. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās””. (Reģ.nr.392) (3.lasījums) (dok. nr.1665) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

16. 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bīstamajiem atkritumiem””. (Reģ.nr.276) (3.lasījums) (dok. nr.1673) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

17. 5. Likumprojekts “Likums par Valsts cilvēktiesību biroju”. (Reģ. nr.138) (3.lasījums) (dok.nr.1676) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

18. 6. Likumprojekts “Grozījumi lēmumā par LR likuma “Par cukuru” spēkā stāšanās kārtību”. (Reģ.nr.126) (1.lasījums) (dok. nr.383) Deputāti G.Gannusa, O.Grinbergs, E.Zelgalvis, J.Mauliņš, J.Strods u.c.

7. Alternatīvais likumprojekts “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 11.maija lēmuma “Par Latvijas Republikas likuma “Par cukuru” spēkā stāšanās kārtību” atzīšanu par spēku zaudējušu”. (Reģ.nr.517) (1.lasījums) (dok. nr.1654) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

19. 8. Likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”. (Reģ.nr.505) (1.lasījums) (dok. nr.1566, nr.1655) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

20. 9. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. (Reģ.nr.335) (1.lasījums) (dok. nr.1683) Sociālo un darba lietu komisija

2. Neizskatītais patstāvīgais priekšlikums

21. Lēmuma projekts “Par Igora Vinokurova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr.1651) Pilsonības likuma izpildes komisija

V. Saeimas 6.–7.novembra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti

22. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.114) (Reģ.nr.223) (3.lasījums) (dok. nr.1704) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

23. 2. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām””. (Reģ.nr.337) (3.lasījums) (dok. nr.1706) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

VI. Saeimas 13.–14.novembra sēdē iekļautie, bet neizskatītie lēmuma un likumu projekti

1. Neizskatītie lēmuma projekti

24. 1. Lēmuma projekts “Par komisijas izveidošanu Latvijas Republikas Satversmes otrās daļas projekta par cilvēktiesībām izstrādei”. (dok. nr.1403) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

2. Alternatīvais lēmuma projekts “Par komisijas izveidošanu Latvijas Republikas Satversmes otrās daļas projekta par cilvēktiesībām izstrādei”. (dok. nr.1719) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

2. Neizskatītie likumprojekti

25. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.133) (Reģ.nr.240) (3.lasījums) (dok. nr.1730) Juridiskā komisija

26. 2. Likumprojekts “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu”. (Reģ.nr.154) (3.lasījums) (dok. nr.1710, nr.1710a, nr.1710b) Sociālo un darba lietu komisija

27. 3. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”. (Reģ.nr.451) (1.lasījums) (dok. nr.1401) Deputāti A.Tomašūns, J.Bunkšs, E.Grinovskis, I.Liepa, I.Bērziņš

4. Alternatīvais likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā”.(Reģ.nr.530)(1.lasījums)(dok.nr.1717) Aizsardzības un iekšlietu komisija

28. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts aizsardzību””.(Reģ. nr.425)(2.lasījums)(dok.nr.1248,nr.1721) Aizsardzības un iekšlietu komisija

29. 6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem””. (Reģ.nr.426) (2.lasījums) (dok. nr.1249, nr.1722) Aizsardzības un iekšlietu komisija

30. 7. Likumprojekts “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām”. (Reģ.nr.508) (1.lasījums) (dok. nr.1584, nr.1732) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

VII. Saeimas 21.novembra sēdē iekļautais, bet neizskatītais lēmuma projekts, likumu projekti un patstāvīgais priekšlikums

1. Neizskatītais lēmuma projekts

31. Lēmuma projekts “Par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas a/s banka “Baltija” krīzes cēloņu un bankrota pamatotības noskaidrošanai un iesniegto bankas sanācijas projektu izvērtēšanai gala ziņojumu”. (dok. nr.1746) Parlamentārā izmeklēšanas komisija bankas “Baltija” krīzes cēloņu un bankrota pamatotības noskaidrošanai un iesniegto bankas sanācijas projektu izvērtēšanai

2. Neizskatītie likumprojekti

32. 1. Likumprojekts “Par nekustamo īpašumu atdošanu akadēmiskajām mūža organizācijām”. (Reģ.nr.187) (3.lasījums) (dok. nr.1760) Juridiskā komisija

33. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli””. (Reģ. nr.433) (2.lasījums) (dok. nr.1288, nr.1744) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

34. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu””. (Reģ. nr.506) (1.lasījums) (dok. nr.1577, nr.1727, nr.1745) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

35. 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””. (Reģ.nr.520) (1.lasījums) (dok. nr.1666, nr.1749) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

36. 5. Likumprojekts “Grozījumi Pilsonības likumā”. (Reģ.nr.301) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. nr.860, nr.1753) Juridiskā komisija

37. 6. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. (Reģ.nr.362) (1.lasījums) (dok. nr.1112, 1772) Aizsardzības un iekšlietu komisija

38. 7. Likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. (Reģ.nr.512) (1.lasījums) (dok. nr.1639) Ministru kabinets

8. Alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. (Reģ.nr.549) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. nr.1773, nr.1773a) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

3. Neizskatītais patstāvīgais priekšlikums

39. Lēmuma projekts “Par Valeriāna Ahmerova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr.1755) Pilsonības likuma izpildes komisija

VIII. Likumprojektu izskatīšana

40. 1. Likumprojekts “Grozījumi “Likumā par ostām””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.141) (Reģ.nr.243) (3.lasījums) (dok. nr.1786) (iekļauts likumprojekts ar reģ.nr.218, dok. nr.654) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

41. 2. Likumprojekts “Farmācijas likums”. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.101) (Reģ.nr.210) (2.lasījums) (dok. nr.639, nr.1779) Sociālo un darba lietu komisija

42. 3. Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.123) (Reģ.nr.232) (2.lasījums) (dok. nr.671, nr.1804) Juridiskā komisija

43. 4. Likumprojekts “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”. (Reģ.nr.217) (3.lasījums) (dok. nr.1802) Juridiskā komisija

44. 5. Likumprojekts “Poligrāfisko un citu izdevumu bezmaksas obligāto eksemplāru piegādes likums”. (Reģ.nr.525) (1.lasījums) (dok. nr.1696, nr.1781) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

45. 6. Likumprojekts “Grozījumi Medību likumā”. (Reģ.nr.466) (1.lasījums) (dok. nr.1508, nr.1784) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

46. 7. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””. (Reģ.nr.529) (1.lasījums) (dok. nr.1708, nr.1787) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

47. 8. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. (Reģ.nr.511) (1.lasījums) (dok. nr.1638), nr.1788) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

48. 9. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””. (Reģ.nr.514) (1.lasījums) (dok. nr.1641, nr.1790) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

49. 10. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. (Reģ.nr.513) (1.lasījums) (dok. nr.1640, nr.1790) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

50. 11. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. (Reģ.nr.535) (1.lasījums) (dok. nr.1734, nr.1791) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

51. 12. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. (Reģ.nr.510) (2.lasījums) (dok. nr.1624, nr.1806) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

IX. Patstāvīgais priekšlikums

52. Lēmuma projekts “Par Aleksandra Prokopčuka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr.1780) Pilsonības likuma izpildes komisija

Otrdien, 26. novembrī

Uzbekistānas Republikas Olij Mažlisa (parlamenta) delegācija:

— apmeklēja Saeimu un tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Alfredu Čepāni.

Juridiskā komisija:

— pabeidza sagatavot 2. lasījumam likumprojektu “Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”;

— sagatavoja 3. lasījumam likumprojektu “Grozījums likumā “Par dzīvokļa īpašumu””;

— sagatavoja 3. lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””;

— nolēma atbalstīt izskatīšanai 1. lasījumā kā steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju reģistru””;

— nolēma atbalstīt izskatīšanai 1. lasījumā kā steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu””.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

— nolēma ieteikt izdarīt grozījumus likumprojektā “Obligātā militārā dienesta likums”;

— noraidīja iesniegtajā redakcijā likumprojektu “Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija:

— nolēma atbalstīt V. Gustsona iecelšanu par Vērtspapīru tirgus komisijas priekšsēdētāju un virzīt šī jautājuma izskatīšanu plenārsēdē;

— strādāja ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””;

— atbalstīja izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Likums par Ventspils brīvostu”;

— strādāja ar likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodokli”.

Sociālo un darba lietu komisija:

— nolēma virzīt izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā”;

— nolēma virzīt izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija:

— atbalstīja izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””;

— atbalstīja izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Muitas likums”;

— atbalstīja izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””;

— strādāja ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— piedalījās LIZDA padomes paplašinātajā sēdē.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

— strādāja ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— atbalstīja izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””;

— noraidīja likumprojektu “Par zemes īpašuma atdošanu Latvijas Agronomu biedrībai”;

— atbalstīja likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”” izskatīšanu 1. lasījumā;

— noraidīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu””.

Pilsonības likuma izpildes komisija:

— nolēma atbalstīt pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Aļģimantam Burbam un Vladimiram Kuļikam.

Trešdien, 27. novembrī

8.00 Frakcijas “Latvijai” sēde.

9.00 Pieprasījumu komisijas sēde.

Saeimas deputātu pieprasījums ekonomikas ministram G.Krastam

par nelikumībām v/u “Ventspils transporta ekspedīcija” privatizācijā.

9.00 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Bērnu tiesību

aizsardzības apakškomisijas un Ministru kabineta Bērnu tiesību aizsardzības komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Par bērnu tiesību aizsardzību”.

2. Par komisijas izveidošanu likumprojekta “Par bērnu tiesību

aizsardzību” izstrādei.

10.00 Juridiskās komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Par kārtību, kādā atjaunojamas juridisko personu īpašuma tiesības uz zemi, namīpašumiem un citiem nekustamā

īpašuma objektiem”.

2. Likumprojekts “Par īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu sabiedrībai”.

3. Likumprojekts “Par īpašuma tiesību atjaunošanu

Latvijas Igauņu biedrībai”.

4. Likumprojekts “Par zemes īpašuma atdošanu

Latvijas Agronomu biedrībai”.

10.00 Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”.

10.00 Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēde.

Likumprojekts “Par valsts budžetu 1997. gadam”.

10.00 Sociālo un darba lietu komisijas sēde.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””.

10.00 Uzbekistānas Republikas Olij Mažlisa (parlamenta)

delegācijas tikšanās ar Latvijas un Uzbekistānas parlamentāro atbalsta grupu.

11.00 Uzbekistānas Republikas Olij Mažlisa (parlamenta)

delegācijas tikšanās ar Ārlietu komisiju, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju un Aizsardzības un iekšlietu komisiju.

11.00 Ārlietu komisijas sēde.

1. Tikšanās ar Izraēlas vēstnieku Latvijā Odedu Ben-Huru.

2. Saeimas paziņojuma projekts par situāciju Baltkrievijā.

11.00 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un

pagasta padomes vēlēšanu likumā”.

2. Likumprojekts “Likums par Ventspils brīvostu”.

11.00 Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde.

Latvijas Republikas Valsts valodas likuma projekts.

12.30 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās

politikas komisijas sēde.

Likumprojekts “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu”.

13.00 LZS, KDS, LDP frakcijas sēde.

14.00 Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas sēde.

14.00 Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” sēde.

14.00 LNNK, LZP frakcijas sēde.

14.00 Frakcijas “Latvijas ceļš” sēde.

14.00 Frakcijas “Tautai un taisnībai” sēde.

15.00 Latvijas Vienības partijas frakcijas sēde.

Saeimas preses dienests