Ministru kabineta rīkojums Nr. 470

Rīgā 2017. gada 31. augustā (prot. Nr. 42 36. §)

Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 31.0. versija)

1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 31.0. versijā projekta "Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotā platforma" (turpmāk – projekts) aprakstu un projekta izmaksas 2 000 000 euro apmērā.

2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Valsts kanceleju iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums) ietvaros.

3. Finansēt projektu 2.2.1.1. pasākuma ietvaros, ja tā iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumos Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.

4. Noteikt Valsts kanceleju par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta aprakstā plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu. Noteikt Valsts reģionālās attīstības aģentūru par atbildīgo tehnoloģiskā procesa sekmīgas norises nodrošināšanā un līdzatbildīgo par projekta īstenošanu.

5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas 2021. gadā ne vairāk kā 168 453 euro, 2022. gadā un turpmākajos gados ne vairāk kā 178 453 euro gadā.

6. Valsts kancelejai līdz 2020. gada 30. jūnijam sagatavot priekšlikumus par iespējām sistēmas uzturēšanas izdevumus segt no ietaupītā finansējuma valsts budžeta iestādēs, kas faktiski pievienosies valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotajai platformai.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2017. gada 31. augusta
rīkojumu Nr. 470)

Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotā platforma

Projekta apraksts (kopsavilkums)

Projekts "Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotā platforma" (turpmāk – projekts) paredz izveidot un turpmāk uzturēt vienotu platformu ar vienu tīmekļvietņu satura pārvaldības sistēmu (turpmāk – SPS), kas tiks izmantota platformā izvietoto iestāžu tīmekļvietņu satura un drošības pārvaldībai.

Ieviešot tīmekļvietņu vienoto platformu (turpmāk – TVP), tiks pilnveidota valsts pārvaldes komunikācija ar sabiedrību, nodrošinot efektīvāku iedzīvotāju informēšanu un tīmekļvietņu lietošanas ērtumu. Projekta īstenošana veicinās saskaņotu izpratni par lietotāju vajadzībām, piedāvājot uz vienotiem pamatprincipiem balstītu tīmekļvietņu struktūru, lietotājiem atpazīstamu vidi un navigāciju. Līdz ar projekta īstenošanu tiks novērsta būtiskākā problēma – iestāžu atšķirīgā pieeja gan tīmekļvietņu izstrādē, gan pilnveidošanā, kas lielākoties netiek balstīta uz lietotāju vajadzību izpēti un tādējādi rada iedzīvotājiem problēmas orientēties iestāžu tīmekļvietnēs un efektīvi atrast meklēto informāciju.

TVP īstenošana ļaus centralizēti pilnveidot tīmekļvietņu piekļūstamību cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī nodrošinās to atbilstību lietošanai mobilajās ierīcēs, ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra Direktīva (ES) 2016/2102 par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (turpmāk – Direktīva 2016/2102). Saskaņā ar Direktīvā 2016/2102 noteikto prasības īstenojamas līdz 2020. gada 23. septembrim.

Visām uz platformas esošajām vietnēm būs centralizēti nodrošināts vienlīdz augsts tehniskais atbalsts, programmatūras atjauninājumi, jaunu koplietošanas elementu pieejamība un atbilstība jaunākajām drošības prasībām, būtiski ceļot visu valsts iestāžu tīmekļvietņu kvalitāti un novēršot decentralizētu un sadrumstalotu IKT pārvaldību, kas sadārdzina tās uzturēšanu, rezultātā panākot praktisku finanšu, darba un laika resursu ekonomiju, ko iespējams panākt, izstrādājot, uzturot un attīstot vienu platformu vairākiem lietotājiem (iestādēm), uzlabojot tīmekļvietņu pārvaldību, izmitinot platformu loģiski vienotajā datu centrā un kopīgi izmantojot dažādu pakāpju tehniskos risinājumus, tai skaitā aizsardzību pret nesankcionētu piekļuvi.

Izveidotā TVP būs jauns valsts koplietošanas risinājums – vienotā tīmekļvietņu platforma. Tā būs valsts informācijas sistēma. TVP būs koplietojama arhitektūras pamatelementu līmenī kā servisu kopums, kā arī analīzes gaitā tiks izvērtētas iespējas veidot/izdalīt atkalizmantojamus komponentus atsevišķu TVP arhitektūras elementu līmenī (piemēram, tiks analizēta iespēja izveidot atkalizmantojamu rīku iepirkumu informācijas publicēšanai).

TVP pamatā izmantojams praksē pārbaudīts SPS standarta risinājums, kas atbilst nozares labās prakses standartiem un iestāžu prasībām. TVP tiks izmantoti atvērtie standarti. TVP izstrādē kā primāras tiks izvērtētas atvērtā koda tehnoloģiju izmantošanas iespējas¹.

Projekta mērķi

1. Līdz 2020. gada beigām radīt vienotu, centralizētu valsts pārvaldes iestāžu tīmekļvietņu pārvaldības platformu, kas sniedz priekšnoteikumus publiski radītas informācijas vienkāršākai un saprotamākai pieejamībai sabiedrībai.

2. Uzlabot iestāžu tīmekļvietņu piekļūstamību, īstenojot Direktīvas 2016/2102 prasības un tādējādi nodrošinot tīmekļvietņu pieejamību visām sabiedrības grupām, ieskaitot personas ar invaliditāti.

3. Nodrošināt efektīvu resursu izlietojumu valsts un pašvaldības iestāžu tīmekļvietņu pārvaldībā, izmantojot vienotu tīmekļvietņu satura vadības sistēmu un centralizētu tehnisko atbalstu un uzturēšanu, kā arī decentralizētu satura veidošanu un administrēšanu.

Darbības projekta mērķu sasniegšanai

1. Vienotās tīmekļvietņu platformas izstrāde un ieviešana atbilstoši:

1.1. valsts IKT mērķarhitektūrā noteiktajiem publiskās pārvaldes informācijas sistēmu konceptuālās arhitektūras principiem;

1.2. sabiedrības vajadzību padziļinātai izpētei un esošo tīmekļvietņu lietojamības novērtējumam;

1.3. projektā iesaistīto iestāžu vajadzību padziļinātai izpētei;

1.4. valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības vadītāju foruma rekomendācijām².

2. Esošā publiskās pārvaldes informācijas publicēšanas procesa analīze, identificējot trūkumus un apkopojot procesa norises mērījumus. Uzlabotā procesa komunikācijai ar sabiedrību analīze un novērtējums, izmantojot atbilstošus sabiedriskās domas mērījumus un publiskās pārvaldes tīmekļvietņu lietotāju apmierinātības aptauju rīkus.

3. TVP pilotprojekta izstrāde un ieviešana, aptverot 12 valsts un pašvaldību iestādes.

4. Komunikācija ar sabiedrību, informācijas sniegšana par TVP mērķi, atgriezeniskās saites iegūšana par pilotprojekta rezultātiem.

5. TVP risinājuma adaptācija un uzlabošana līdz tīmekļvietņu vienotās platformas vēlamā galarezultāta sasniegšanai.

6. TVP lietotāju mācības un vienotu vadlīniju izstrāde par tīmekļvietņu izveidi, funkcionalitāti, satura pārvaldību un uzturēšanu.

7. Sabiedrības informēšana un izglītošana par TVP sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas projektu "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma" (turpmāk – VARAM PIKTAPS) un Valsts reģionālās attīstības aģentūras projekta "Pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platforma" (turpmāk – VRAA PSPP) ietvaros.

Plānotie rezultāta rādītāji

Plānotie iznākuma rādītāji

Projekta finansējuma kopējais apjoms ir 2 000 000 euro.

Projekta īstenošanas laiks ir 36 mēneši.

Aprēķinātās kopējās vidējās nepieciešamās uzturēšanas izmaksas TVP darbināšanai gadā ir 173 453 euro. Salīdzinot tīmekļvietņu izstrādes un uzturēšanas izmaksas 10 gadu periodā situācijā, kad projekts netiek īstenots, ar projekta īstenošanu, tiek prognozēts līdz pat 33 % liels izmaksu samazinājums.

Minētās izmaksas gadā TVP darbināšanai ir 17,8 % no kopējām izstrādes izmaksām, tai skaitā:

1) tīmekļvietņu programmatūras uzturēšana – 5,03 %;

2) administrēšana un lietotāju atbalsts, tai skaitā zvanu centrs, un IT darbinieku atalgojums – 9,21 %;

3) drošības un veiktspējas auditi – 2,50 %;

4) tīmekļvietņu izmitināšana un datu centra pakalpojumi – 1,09 %.

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājos

Nav saistības ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem. TVP paredzēs iespēju attīstīt un pilnveidot tās tīmekļvietnes, kas ir izveidotas par Eiropas Savienības finansējuma līdzekļiem, saglabājot to pamata saturu.

TVP ietekmēs šādu specifiskā atbalsta mērķa rezultātu sasniegšanu:

a) tiks vienkāršota publiski radītas informācijas pieejamība sabiedrībai, uzlabota publiskās pārvaldes iestāžu tīmekļvietņu lietojamība un pieejamība visām iedzīvotāju grupām, tai skaitā personām ar invaliditāti, izmantojot vienotu, centralizētu valsts pārvaldes iestāžu tīmekļvietņu satura pārvaldības sistēmu;

b) tiks nodrošināta efektīva resursu izlietošana valsts pārvaldes iestāžu tīmekļvietņu pārvaldībā, izmantojot vienotu tīmekļvietņu satura pārvaldības sistēmu un centralizētu tehnisko atbalstu un uzturēšanu, kā arī decentralizētu satura veidošanu un administrēšanu;

c) vienotas tīmekļvietņu struktūras un funkcionalitātes izveides un pieejamības nodrošināšanas rezultātā uzlabosies publiskā sektora radītās informācijas publiskā pieejamība un līdz ar to valsts un pašvaldību sektora darbības caurskatāmība, ko varēs novērtēt, analizējot lietotāju apmierinātību. Projekta rezultātā tiks izstrādāta vienota tīmekļvietņu izveides un uzturēšanas platforma, kas atbilst lietojamības, pieejamības un drošības prasībām;

d) plānota TVP veidošana, nodrošinot tās sadarbspēju gan ar Latvijas, gan Eiropas līmeņa risinājumiem, tai skaitā ņemot vērā Eiropas Komisijas ISA programmas rekomendācijas. Potenciāla risinājumu publicēšana atkalizmantošanai citās Eiropas publiskajās administrācijās³;

e) tiek plānots dot iespēju arī pašvaldībām izmantot vienoto tīmekļvietņu platformu, Rīgas pilsētas pašvaldību iesaistot jau pilotprojektā;

f) tiek netieši veicināta publiskās pārvaldes rīcībā esošās informācijas izmantošana ārpus publiskā sektora, jo TVP risinājumā ir jāparedz atvērtu datu kopu un metadatu publicēšanas iespēja, nodrošinot sasaisti ar VARAM PIKTAPS izstrādājamo valsts centralizēto risinājumu – datu publicēšanas platformu, kas ietver atvērto datu portālu (no tīmekļvietnēm tiks nodrošināta datu rasmošana un ievākšana atvērto datu portālā);

g) tiks pilnveidoti publiskās pārvaldes atbalsta procesi, kas saistīti ar komunikāciju ar sabiedrību un publiskās pārvaldes tīmekļvietņu tehnisko uzturēšanu.

Indikatīvi sociālekonomisko ieguvumu aprēķini

Konkrētās TVP ieviešana valsts pārvaldei un sabiedrībai dos vairākus sociālus ieguvumus un resursu ietaupījumu, kas atsvērs divus miljonus euro lielo ieguldījumu tās īstenošanā.

Ietaupījuma kopējais apmērs ir atkarīgs no tā, cik iestāžu būs pievienojušās TVP, jo katras nākamās tīmekļvietnes izvietošana uz platformas izmaksās arvien lētāk gan izbūves, gan uzturēšanas ziņā. No šobrīd esošajām 157 valsts iestādēm un 119 pašvaldībām TVP projekta ietvaros pievienosies vismaz 60 iestādes – gan valsts tiešās pārvaldes iestādes, gan pašvaldības.

Tomēr TVP tiks veidota kā atvērta platforma valsts un pašvaldības iestāžu tīmekļvietnēm, kurai arī pēc projekta beigām turpinās pievienoties pārējās iestādes. Projekta sociālekonomiskā lietderīguma aplēsēs ir pieņemts, ka TVP izmanto vismaz 60 iestādes, tāpēc arī kopējās izmaksas un ietaupījums tiek balstīts uz šādu apjomu (tas ir minimālais apjoms, kas potenciāli pieaugs).

Īstenojot vienu centralizētu TVP tīmekļvietnēm, tiktu samazinātas izmaksas, kas rodas šobrīd vai radīsies nākotnē, iestādēm individuāli izstrādājot jaunus tīmekļvietņu tehniskos un vizuālos risinājumus, izpildot arvien augstākas drošības prasības un ievērojot nepieciešamību nodrošināt tīmekļvietņu pieejamību visām iedzīvotāju grupām. Paaugstinot tīmekļvietņu lietojamības standartus, unificējot un modernizējot iestāžu veidotā satura publicēšanu, tiks panākts lietotāju laika ietaupījums, un tas ir īpaši nozīmīgi privātā sektora pārstāvjiem.

Galvenās izmaksu pozīcijas, kurās paredzams ietaupījums 10 gadu periodā, ja uz TVP tiek pārceltas vismaz 60 iestāžu tīmekļvietnes:

Aprēķinu tabulā "Izmaksu un ieguvumu aprēķins 10 gadu perioda, EUR" sniegtas kopējās aplēses par projekta ieviešanas sociālekonomisko lietderīgumu, salīdzinot, kādas ir iestāžu tīmekļvietņu izstrādes, uzturēšanas un izstrādes izmaksas, ja projekts netiek ieviests un ja projekts tiek ieviests. Saskaņā ar aprēķiniem TVP ieviešanai ir vairāk nekā trīs miljonu EUR fiskālais ietaupījums un sociāli ekonomiskais efekts, tai skaitā nedaudz vairāk kā divus miljonus EUR veido iestāžu tiešās izmaksas jeb valsts budžeta tiešie izdevumi.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards