ministriju ziņas

Par tiesisko sadarbību — Baltijā

Pagājušās nedēļas nogalē, 22. un 23.novembrī, Rīgā notika parlamentārās Baltijas asamblejas (BA) pastāvīgās Tieslietu komitejas un Baltijas valstu Kriminālkodeksa un kriminālprocesa kodeksa izstrādāšanas darba grupu kopīgais seminārs. Latvijas puse, saprotams, bija visplašāk pārstāvētā (apmēram 20 juristu). Piedalījās arī pieci Saeimas deputāti: Ivars Ķezbers (BA Prezidija priekšsēdētāja vietnieks, BA darbojošās Latvijas delegācijas vadītājs), Māris Rudzītis (Latvijas delegācijas vadītāja vietnieks), Juris Kaksītis (Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs), Antons Seiksts (Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs) un Ģirts Kristovskis. No Igaunijas bija ieradušies trīs juristi, bet no Lietuvas – seši. Igauņu delegāciju vadīja Baltijas asamblejas Tieslietu komitejas priekšsēdētājs, Valsts domes deputāts Prīts Aimla, savukārt lietuviešu – Tiesību institūta direktors Antans Dapšis. Diskusijas abās dienās galvenokārt norisinājās divās darba grupās – Kriminālkodeksa un kriminālprocesa kodeksa.

Pagaidām visās trīs Baltijas valstīs formāli ir spēkā vēl PSRS laikā ieviestie vietējie kriminālkodeksi un kriminālprocesa kodeksi, tiesa, ar ļoti daudziem būtiskiem grozījumiem. Bet pašlaik gan Igaunijā, gan Latvijā, gan Lietuvā top vai ir jau iesniegti valdībā vai parlamentā jauni attiecīgie likumprojekti. Tieši tāpēc, lai savlaicīgi novērstu nevēlamas pretrunas krimināltiesību sfērā un parlamentu līmenī saskaņotu trīs kaimiņvalstu likumdošanu iecerētajā vienotajā Baltijas telpā, bijis nepieciešams sarīkot šo juristu semināru. Turklāt, kā ir pierādījies, Baltijas valstīs ir pavisam maz pietiekami kompetentu speciālistu kriminālkodeksa un kriminālprocesa kodeksa jautājumos, tādēļ vajadzīgs apvienot un maksimāli izmantot esošos jurisprudences spēkus.

Semināru atklājot, Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdētāja vietnieks Ivars Ķezbers sacīja, ka Baltijas valstu likumdošanas harmonizācija patlaban ir īpaši svarīgs priekšnoteikums to kļūšanai par Eiropas Savienības loceklēm.

Pēc “LV” lūguma, novērtējot divās semināra dienās paveikto, Latvijas Krimināllikuma darba grupas vadītājs, Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Dr.jur. Aivars Niedre atzina, ka visās trijās valstīs ir gluži vienāda no PSRS laikiem mantotā likumdošanas bāze un tajā pašā laikā vienāda tieksme pēc iespējas drīzāk un konsekventāk pārņemt starptautiskajās konvencijās iekļautās tiesību normas. Kriminālkodeksa darba grupā piektdien un sestdien lielākoties spriests par vispārējiem jautājumiem – nozieguma jēdzienu, kvalifikāciju un klasifikāciju, soda veidiem. Un izrādās, ka, ejot it kā atšķirīgus ceļus, visas trīs valstis tomēr virzās uz Eiropā pastāvošajiem standartiem. Informācijas apmaiņa bijusi ļoti vērtīga, un šādas tikšanās būšot arī turpmāk.

Latvijas Kriminālprocesa kodeksa darba grupas vadītāja, Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja Vija Jākobsone vietniece piebilda, ka diezgan daudz spriests par pirmstiesas izmeklēšanas procesuālajiem jautājumiem, par pierādījumiem un pierādīšanu. Visās trijās valstīs esot gandrīz vienas un tās pašas problēmas. Tāpēc jo svarīgāk, viņasprāt, ir maksimāli izmantot Baltijas valstu juristu kopīgo potenciālu.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu nozares redaktors

— Eiropas Savienībā

Piektdien, 22. novembrī, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs pieņēma Šveices Konfederācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Pjēru Lusirī (Pierre Luciri). Kā sarunas laikā atzina abas puses, starp Latviju un Šveici nepieciešams paplašināt tiesisko sadarbību un pilnveidot pieredzes apmaiņas iespējas vairākās jomās, piemēram, likumdošanas harmonizācija ar Eiropas Savienību (ES).

Tikšanās laikā tieslietu ministrs iepazīstināja Šveices vēstnieku ar Tieslietu ministrijas uzdevumiem un fukcijām, galvenajiem darbības virzieniem, kā arī ministrijas kompetences īpatnībām, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Kā izteicās Dz. Rasnačs, pašlaik liela vērība tiek pievērsta reģistriem — Uzņēmuma reģistra modernizācijai, vienotas datu sistēmas izveidei starp Zemesgrāmatu un Zemes dienesta nodaļām. Vienlaikus viņš atzina, ka nākotnē lielāka uzmanība tiks veltīta likumdošanas darbam, likumdošanas harmonizācijas procesam Latvijā.

Arī P. Lusirī atzina, ka viņa valstī notiek intensīvs darbs, lai Šveice vēl dziļāk iesaistītos Eiropas integrācijas procesos. Kaut gan Šveice nav ES dalībvalsts, tā ir noslēgusi ar ES ap 150 līgumu. Kā izteicās Šveices vēstnieks, integrācijas procesi Eiropā ir neizbēgami, tādēļ visi izstrādājamie tiesību akti tiekot saskaņoti ar ES. Abas puses atzina par nepieciešamu apmainīties ar pieredzi likumdošanas bāzes strukturēšanā, tās pilnveidošanā un harmonizācijā ar ES.

Kā paskaidroja tieslietu ministrs, Latvijai pašlaik ir svarīga citu valstu pieredze privātstruktūru iesaistīšanā valstisko funkciju veikšanā, piemēram, Šveices pieredze kustamā īpašuma ķīlu reģistra veidošanā. Tikpat nozīmīga būtu Šveices pieredze tiesnešu apmācības procesā, jo pašlaik Latvijā tiesās parādās daudzas jaunu nezināmu kategoriju lietas. Savukārt Šveices vēstnieks interesējās par īpašuma tiesību atjaunošanas procesu Latvijā, par šī procesa tiesiskajiem aspektiem, īpašu interesi pievēršot bijušo īpašnieku un pašreizējo lietotāju attiecībām, komplicētajai likumdošanai sakarā ar okupācijas laikā represētajām personām un viņu radiniekiem.

— ar ASV

Ceturtdien, 21. novembrī, notika Tieslietu ministrijas valsts sekretāra Aivara Maldupa un valsts sekretāra vietnieces tiesu jautājumos Maijas Sauļūnas tikšanās ar ASV vēstnieku Latvijā Leriju Neperu (Larry Napper) un vēstniecības pirmo sekretāru Duglasu Veiku (Douglas Wake) par tiesiskās sadarbības paplašināšanu starp abām valstīm, kā arī par konkrētām šīs sadarbības iecerēm.

Tikšanās laikā tika pārrunāta iespēja Latvijas un ASV ārlietu resoriem apmainīties ar notām, lai starp valstīm, kamēr abu valstu parlamentos nav ratificēts Latvijas un ASV līgums par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās, varētu notikt konkrēta tiesiskā palīdzība.

Kā informēja ASV vēstnieks, Tallinā ir izveidota Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) reģionālā nodaļa, kuras uzdevums ir paātrināt tiesisko sadarbību ar Baltijas valstīm organizētās noziedzības apkarošanā. Abas puses atbalstīja ieceri jau tuvākajā laikā Rīgā sarīkot kopīgu semināru visām Latvijas tiesību aizsardzības iestādēm ar FIB pārstāvju piedalīšanos, lai šī sadarbība kļūtu efektīvāka.

Savukārt A. Maldups informēja vēstnieku par divu svarīgu likumu — Komerclikuma un Krimināllikuma — izstrādāšanas un sagatavošanas gaitu. Abas puses atzina, ka Tirdzniecības kodeksa pieņemšana veicinātu ārvalstu investīciju palielināšanos Latvijā. Vienlaikus valsts sekretārs atzina, ka šāds kodekss Latvijā tiek gatavots pirmo reizi, tādēļ jau pašā tā izstrādāšanas sākumā nepieciešams rūpīgi izvērtēt konceptuālos jautājumus, kā arī piesaistīt speciālistus tiesību un ekonomiskajos jautājumos. Savukārt vēstnieks no savas puses piedāvāja palīdzību šajā procesā, piesaistot ekspertus arī no ASV.

Sarunas laikā L. Nepers izteica atbalstu īpašuma tiesību atjaunošanai ebreju kopienas sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām un izteica gatavību iesaistīties šī procesa ātrākā attīstībā. Savukārt, kā atzina A. Maldups, problēma būtu jārisina divos virzienos: vispirms Ministru kabinets varētu pieņemt konceptuālu lēmumu par holokausta rezultātā zaudēto īpašumu tiesību atjaunošanu ebreju kopienas organizācijām, tādējādi apliecinot Latvijas īpašo attieksmi; zināmā laika posmā izstrādāt attiecīgus tiesību aktus un tajos reglamentēt šīs problēmas juridisko risinājumu. Abas puses atzinīgi novērtēja tos pozitīvos piemērus, kad pašvaldības un ebreju kopienas organizācijas abpusējas izpratnes gaisotnē risina īpašuma tiesību jautājumus.

Andris Vitenburgs,

Tieslietu ministrijas preses sekretārs

Komentārs

Par naudas izmaksāšanu kompensācijai par bijušo zemes īpašumu lauku apvidos

Ekonomikas ministrija 1996.gada 30.oktobrī ir izdevusi rīkojumu Nr. 162 ar 1996. gada 15. novembri sākt kompensācijas par lauku zemi izmaksāšanu naudā, dzēšot par šo zemi piešķirtos kompensācijas sertifikātus.

Šajā komentārā mēs gribam izskaidrot kārtību, kādā tiek piešķirta kompensācija naudā un kā tiks izmaksāta nauda.

Atbilstīgi likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 12. un 14.pantam un Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumiem Nr.220 “Noteikumi par kompensācijas sertifikātu, kuri piešķirti par bijušo zemes īpašumu lauku apvidos, dzēšanas kārtību, kompensācijas izmaksas termiņiem un apmēriem” (ar 1996.g. 2.aprīļa grozījumiem), kompensāciju naudā ir tiesīgi saņemt bijušie zemes īpašnieki un politiski represēto bijušo zemes īpašnieku politiski represētie pirmās šķiras mantinieki, kuri pieprasījuši kompensāciju līdz 1993. gadam, kā arī bijušo zemes īpašnieku 1. šķiras mantinieki — neapmierinātie zemes pieprasītāji, kuri pieprasījuši zemi ne vēlāk kā 1991. gada 20. jūnijā. Tiek prognozēts, ka tiesības saņemt kompensāciju naudā ir aptuveni 3 tūkstošiem kompensācijas sertifikātu īpašnieku.

Lēmumu par tiesībām dzēst sertifikātus pieņem pagastu un pilsētu ar lauku teritoriju (tālāk tekstā: “pagasti”) zemes komisijas, pamatojoties uz kompensācijas pretendenta iesniegto pieteikumu izmaksāt naudu un dokumentiem, kas apliecina šīs tiesības. Ministru kabineta noteiktais pieteikumu iesniegšanas termiņš ir beidzies 1996. gada 30. jūnijā.

Ievērojot ar Ekonomikas ministrijas 1996. gada 18. jūnija rīkojumu nr. 81 apstiprināto “Metodisko norādījumu par Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu Nr.220 “Noteikumi par kompensācijas sertifikātu, kuri piešķirti par bijušo zemes īpašumu lauku apvidos, dzēšanas kārtību, kompensācijas izmaksas termiņiem un apmēriem” izpildi” (publicēti laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” nr.2 (487) 1996.gada 5.janvārī) prasības, pagastu padomes (pilsētu domes) apstiprina kompensācijas saņēmēju sarakstus un nosūta tos (ar rajona pašvaldības starpniecību) Privatizācijas un sertifikācijas informatīvā nodrošinājuma centram (tālāk tekstā: “Informācijas centrs”). Pagasta pienākums ir 5 dienu laikā informēt par pieņemto lēmumu arī kompensācijas pieprasītāju.

Informācijas centrs veic saņemtajos sarakstos ietvertās informācijas kontroli un nepieciešamības gadījumā ar rajona pašvaldības starpniecību pieprasa pagastiem papildus ziņas vai nosūta tiem paziņojumu par atklātajās kļūdām un neprecizitātēm (kļūdu protokolus). Par nepamatotu lēmumu pieņemšanas varbūtību Informācijas centrs ziņo Centrālajai zemes komisijai.

Cilvēki, par kuriem sniegto informāciju nav nepieciešams precizēt (vai tā ir tikusi precizēta un vairs neizsauc Informācijas centra iebildumus), tiek ierakstīti kopsavilkuma sarakstos, kurus Informācijas centrs nosūta Hipotēku un zemes bankai. Tā pārbauda sarakstu pareizību un kopā ar izmaksājamo naudu, kad tā saņemta no Valsts īpašuma privatizācijas fonda, nosūta bankām, kurās atvērti kompensācijas saņēmēju sertifikātu konti.

Naudas saņēmēju kopsavilkuma sarakstu sastādīšana vēl nav pabeigta, jo Informācijas centrā turpinās gan kļūdu labojumu, gan jaunu sarakstu saņemšana no pagastiem. Līdz šim Informācijas centrs varējis kopsavilkuma sarakstā ierakstīt tikai 65% no cilvēkiem, kuri ir pagastu atsūtītajos sarakstos. Starp iemesliem, kas Informācijas centram neļauj atzīt pagastu saraktus par pareiziem, kā visbiežāk sastopamie jāmin sertifikātu dzēšana personām, kurām sertifikāti vēl nav piešķirti, un pretrunas starp lēmuma pieņemšanas, pieteikuma iesniegšanas un sertifikātu piešķiršanas datumiem.

Atsevišķos Latvijas rajonos un pagastos ir vērojama liela atšķirība cilvēku skaitā, kuriem piešķirtas tiesības saņemt kompensāciju naudā. Ir pagasti, kas piešķīruši šīs tiesības vairākiem desmitiem cilvēku, bet 180 pagastos kompensācija naudā pagaidām nav piešķirta nevienam. Kavējoties ar lēmumu pieņemšanu, sarakstu nosūtīšanu un informācijas precizēšanu, pagasti var nepamatoti aizkavēt naudas izmaksāšanu cilvēkiem.

Likumsakarīgi, ka kompensācijas piešķiršana labāk veicas un ir praktiski pabeigta to rajonu pagastos, kur šai darbā aktīvi un atbildīgi piedalās rajonu pašvaldība (Preiļu, Alūksnes, Valmieras u.c. rajonos). Pilnīgi ignorē savas funkcijas (starpniecība starp pagastiem un Informācijas centru, pagastu konsultēšana) Balvu rajona padome. Rezultātā cilvēku skaits, kuriem kompensācija līdz šim piešķirta Balvu rajonā, ir mazāka kā kaimiņu rajonos un vidēji Latvijā, bet kļūdu īpatsvars sarakstos — vislielākais Latvijā.

Bijušo īpašnieku 1. šķiras mantiniekiem — neapmierinātajiem zemes pieprasītājiem naudu izmaksās pēc tam, kad būs pabeigtas izmaksas bijušajiem zemes īpašniekiem un viņu pirmās šķiras mantiniekiem — politiski represētajām personām. Pirmie kompensāciju naudā saņems cilvēki, kuri agrāk iesnieguši pieteikumus sertifikātu dzēšanai. Nauda tiks izmaksāta pakāpeniski, atbilstīgi Valsts īpašuma privatizācijas fondā iemaksātajiem līdzekļiem, kas iegūti, pārdodot Ministru kabineta noteiktos valsts īpašuma objektus.

Banka, kurā atrodas kompensācijas pretendenta sertifikātu konts, 5 dienu laikā pēc attiecīgā saraksta un naudas summas saņemšanas nosūtīs uz kompensācijas pieteikumā norādīto adresi uzaicinājumu ieraksties bankā, lai vienotos par naudas saņemšanas termiņiem un kārtību.

Ieteikumi

kompensācijas saņēmējiem

Lūgumi par kompensācijas piešķiršanu vai izmaksāšanu ārpus kārtas nevar tikt izpildīti, jo Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nekādi izņēmumi nav paredzēti.

Pēc tam, kad ir saņemts pagasta lēmums par kompensācijas piešķiršanu, kompensācijas saņēmējam jāgaida bankas uzaicinājums ierasties pēc naudas tajā norēķinu punktā vai pasta nodaļā, kurā atvērts sertifikātu konts un ieskaitīti kompensācijas sertifikāti.

Pagasta lēmums kompensācijas naudā pieprasītājam, kuram sertifikāti vēl nav piešķirti, jāsaņem ne vēlāk kā 3,5 mēnešus pēc pieteikuma izmaksāt naudu un nepieciešamo dokumentu iesniegšanas. Kompensācijas naudā pieprasītājiem, kuriem sertifikāti jau ir piešķirti, pagasta lēmums jāsaņem ne vēlāk kā 1,5 mēnesi pēc pieteikuma un dokumentu iesniegšanas. Ja pagasts šos termiņus neievēro, ir pamats sūdzēties pagasta padomē.

Ja dzīves vieta ir mainījusies un vairs neatbilst pieteikumā sniegtajām ziņām, par to jāinformē pagasta pašvaldība. Kompensācijas saņēmējiem, kuri dzīvo ārvalstīs, pagasta pašvaldībai būtu ieteicams paziņot savas, Latvijā dzīvojošas, pilnvarotās personas (ja tāda ir) adresi, kurai nosūtāms uzaicinājums ierasties pēc naudas. Naudu varēs saņemt 1 mēneša laikā pēc uzaicinājuma izsūtīšanas dienas, tādējādi, ārvalstīs dzīvojošie var nepagūt bankas noteiktajā termiņā naudu saņemt (vai dot rīkojumu ieskaitīt savā bankas kontā). Ja kompensācijas saņēmējs bankas norādītajā termiņā pēc naudas neieradīsies, iepriekšējais uzaicinājums vairs nebūs spēkā, bet tiks piesūtīts jauns uzaicinājums.

Par sertifikātu dzēšanu būs jāmaksā 0,8% no izmaksājamās summas, bet ne mazāk par 3 latiem. Kompensācijas saņēmējiem, kuri vēlēsies kompensāciju saņemt pasta nodaļā skaidrā naudā, papildus nāksies maksāt arī par naudas izmaksāšanas pakalpojumu, taču viņiem tiks piedāvāts naudu saņemt Hipotēku un zemes bankas nodaļā, kurā par naudas izmaksāšanu nebūs jāmaksā;

Par visiem jautājumiem, kas rodas sakarā ar kompensācijas piešķiršanu, interesējieties vienīgi pagastā. Pagasta zemes komisijas lēmumu var pārsūdzēt pagasta padomē (pilsētas domē) un tiesā.

Ekonomikas ministrijas

Privatizācijas departamenta

direktora vietnieks A.Bernāns

Privatizācijas un sertifikācijas

informatīvā nodrošinājuma centra

vadītāja vietnieks A.Aizkalns