VALDĪBAS VIEDOKLIS

Pēc Ministru kabineta 26.novembra sēdes

Darba lietu valsts ministra Andra Bērziņa, Mežu valsts ministra Arvīda Ozola, Valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas un Finansu ministrijas valsts sekretāres Valentīnas Andrējevas skaidrojumi, komentāri, atbildes

Turpinājums no 1.lpp.

Pēc tam par Ministru kabineta sēdē akceptētajiem grozījumiem likumā par muitas nodokli (tarifiem) runāja Arvīds Ozols:

— Visus ļoti interesē jautājums par izvedmuitas tarifiem. Jāņem vērā, kā izvedmuitas tarifi strādā kā regulators, proti, kā cenas pazeminātājs Latvijas iekšējā tirgū. Tie samazina apaļkoksnes produkcijas cenu, kas ir mežsaimniecības uzņēmumu ražošanas cikla produkts, un līdz ar to pazemina izejvielu cenas kokapstrādes uzņēmumiem. Ko tas nozīmē? To, ka mēs ar šādu regulatoru izdarām netiešas subsīdijas vienai mežsaimniecības cikla apakšnozarei, vienlaikus izņemot šo naudu no otras. Tas, protams, nevar turpināties mūžīgi. Jo tā kā nekādi budžeta līdzekļi no malas netiek ielikti, acīmredzot šīs netiešās subsīdijas tiek izdarītas uz kāda rēķina. Līdz šim tās visu laiku veiktas uz mežu infrastruktūras rēķina. Paredzams, ka mazliet vairāk naudas tiks investēts atpakaļ mežā, no kurienes Latvija pēdējā laikā ir ņēmusi stipri daudz.

Šai lietai ir otra, formālā puse. Izvedmuitas tarifu pakāpeniska pazemināšana un atcelšana ar 1999.gada sākumu ir paredzēta Latvijas un Eiropas Savienības brīvās tirdzniecības līguma 14.pantā. To noslēdzot 1994.gadā, tika paredzēts atcelt visus izvedmuitas tarifus tirdzniecībai ar Eiropas Savienības valstīm, izņemot tos, kas minēti līguma 4.pielikumā, kur runa ir arī par kokmateriāliem. Tajā laikā, kad noslēdza šo brīvās tirdzniecības līgumu, tika izstrādāts pakāpeniskas samazināšanas grafiks. Gribu izcelt šo pakāpeniskuma modeli. Jo, ja nekādi lēmumi netiks pieņemti, šie izvedmuitas tarifi līdz 1999.gadam nokritīs līdz nullei. Un acīmredzot tas izraisītu mērenu ekonomisko šoku šajā nozarē. Tādēļ arī mēs piedāvājam pakāpeniskās samazināšanas variantu.

Par grozījumiem likumā par muitas tarifiem izteicās arī Aija Poča:

— Tika akceptēta jaunā preču klasifikatora 1996.gada versija un skaidrojums, kas lietojams pie muitas tarifu klasifikatoriem. Tas ir milzīgs sējums ar apmēram 900 lappusēm. Tas praktiski ieviešams muitā, muitas posteņos, lai atvieglotu preču klasifikāciju. Jo līdz šim izmantotais klasifikators bija stipri šaurāks. Bija pozīcijas, kur dažkārt koda ietvaros bija grūti precīzi nodefinēt, kas tā par produkciju. Līdz ar to bija iespējas manipulēt ar dažādām preču vērtībām. Tātad, strādājot Eiropas sistēmā, tas mums ir ļoti būtiski. Beidzot preču klasifikators ir apstiprināts valdības līmenī.

Ministru kabinetā tika pieņemts arī lēmums par ievestās jeb importētās degvielas krājumu deklarēšanu. Ievērojot to, ka pastiprināma kontrole pār naftas produktu tirgu, šā gada augustā tika uzsākta importētās degvielas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības licencēšana.

Noteikts, ka licences izsniedzamas tikai tiem importētājiem un vairumtirgotājiem, kas apņemas gada laikā ievest vismaz 25 tūkstošus tonnu naftas produktu. Šobrīd vajadzētu mazliet pasekot līdzi tam, kā tad tiek pildīti šie solījumi. Tādēļ Ministru kabinets nolēma, ka visiem uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām, kam izsniegtas speciālās atļaujas jeb licences degvielas ievešanai jeb importam un vairumtirdzniecībai, līdz šā gada 10.decembrim jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam deklarācija par 1996.gadā faktiski ievesto jeb importēto degvielu — kopš licences izsniegšanas brīža, tātad no augusta. Arī par krājumos esošās degvielas atlikumu uz 1996.gada 1.decembri. Tas saistīts ar to, lai mēs varētu labāk kontrolēt, kā šie krājumi gada laikā veidojušies. Gribu gan uzreiz nomierināt degvielas tirgotājus, ka tas nekādā veidā nav saistāms ar kaut kādām papildu akcijām, ar kaut kādu papildu likmju piemērošanu.

Pēc tam runāja Valentīna Andrējeva:

— Šodien valdība izteica savu viedokli par valsts budžeta projekta ieņēmumu daļu, par tās pārdali, par izdevumu daļu un citām sadaļām.

Ja runā par ieņēmumu daļu, tad jāsaka, ka priekšlikumi skar gandrīz visus nodokļu veidus.

Ir priekšlikumi palielināt akcīzes nodokli, muitas nodokli, uzņēmumu ienākuma nodokli, pievienotās vērtības nodokli, kā arī paaugstināt soda sankcijas. Bija arī ierosinājumi palielināt iemaksas Latvijas Bankas peļņas nodokļa budžetā. Taču Finansu ministrija jau izteikusi savu viedokli par to, ka ieņēmumu daļa ir sabalansēta un aprēķināta pareizi un mēs šodien neredzam iespēju palielināt ieņēmumus. Tāpēc lielākā daļa priekšlikumu tika noraidīta. Piekritām vienīgi Juridiskās komisijas priekšlikumam, kurš saskanēja ar tieslietu ministra Rasnača kunga priekšlikumu palielināt ieņēmumu daļu uz tiesas zīmoga nodevas un kancelejas nodevas rēķina. Tas nozīmē, ka tiesām palielināsies ienākumi, kurus tās varēs novirzīt savām reformām. Šī summa ir apmēram 320 tūkstoši latu.

Mēs atkārtoti izvērtējām tos priekšlikumus, kas jau reiz tika izskatīti Ministru kabineta sēdē un kuri jau nosūtīti Saeimas Budžeta un finansu komisijai. Tie galvenokārt ir tādi priekšlikumi, kas vērsti uz kādas iestādes ieņēmumu un izdevumu palielināšanu. Piemēram, patentu valde, kura uzskata, ka ieņem lielas summas un tāpēc tai ir tiesības vairāk iztērēt. Tādu priekšlikumu, kas skar ieņēmumu daļu, bija ap trīsdesmit.

Tika izvērtēti arī priekšlikumi par speciālā un pamatbudžeta līdzekļu pārdali. Vairums šāda veida priekšlikumu netika atbalstīti. Šo priekšlikumu autoru lielākā daļa lika cerības uz to, ka valsts privatizācijas fondā ienāks lielāki līdzekļu apjomi, kurus pēc pārdales varēs novirzīt citām programmām, ministrijām u.c. lietām, taču mēs uzskatām, ka tie 15 miljoni latu, kas no Valsts privatizācijas fonda tiks iemaksāti pamatbudžetā, ir summa, kuras palielināšanai nav pamata. Cerēsim, ka šie 15 miljoni tiešām ienāks pamatbudžetā.

Pāri par 500 priekšlikumiem bija tādi, kas ierosināja līdzekļus noņemt kādai ministrijai vai programmai un tos piešķirt citai ministrijai vai programmi. Frakcija “Latvijai” bija iesniegusi daudzus priekšlikumus, kas ierosināja līdzekļus noņemt ministrijām un tos ieskaitīt kā mērķdotācijas pašvaldībām, izglītības sistēmas iestādēm, skolotāju algām. Vakar valdība Saeimai iesniedza likumprojektu par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā. Šajā projektā ir iestrādātas visas tās summas, kuras valdība ir atbalstījusi un sabalansējusi.

No lielās priekšlikumu gūzmas tika atbalstīti tikai daži, kuros minētas nelielas summas. Šiem priekšlikumiem mēs finansējumu avotus varējām atrast. Vienā no lielākajiem priekšlikumiem Saeimas deputāti skāra savu “saimniecību”, proti, samazināt finansējumu Saeimas autobāzei un iegūto summu (337 tūkstoši latu) piešķirt Saeimas darbības nodrošinājumam. Tas varētu nozīmēt, ka tiks izveidots cits mehānisms, kā deputātiem maksāt par mašīnu izmantošanu, par benzīnu utt. Pārējie priekšlikumi, kā jau minēju, paredzēja vienai ministrijai vai programmai atņemt visai lielas summas un tās ieskaitīt citai ministrijai vai programmai. Šodien ministrs Dainis Turlais aprēķināja, ka, saskaitot visas tās summas, ko ierosina atņemt Iekšlietu ministrijai, tās darbības spējas tiktu pilnīgi paralizētas. Taču lielākā daļa priekšlikumu netika atbalstīti. Valsts budžeta projektā ieņēmumu un izdevumu daļas ir precīzi saskaņotas. Rīt Saeimas Budžeta un finansu komisijā izskatīs budžeta projektu un šos priekšlikumus. Darbu ar valsts budžeta projektu mēs turpināsim Saeimā visu šo nedēļu.

Pēc tam Valentīna Andrējeva atbildēja uz žunālistu jautājumiem.

Jautājums: — Vai ir ticis domāts par tiem izdevumiem, kas tieši attiecas uz iedzīvotāju “maciņu”?

Valentīna Andrējeva: — Ja runā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, tad jāsaka, ka pastāv variants, kurš ir jau izskatīts Saeimā un ticis atbalstīts. Nedomāju, ka valdība varētu iesniegt kādu jaunu variantu, jo visi projekti jau atrodas Saeimā. Kāds tas varētu būt pēc tam, kad Saeimas deputāti to būs pieņēmuši, nevaru pateikt.

Jautājums: — Kādu laiku iepriekš tika runāts, ka mainīs vai pat atcels ienākumu minimumu, no kura aprēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli. Vai par to valdības sēdē tika spriests?

Valentīna Andrējeva: — Šodien mēs izskatījām tos Saeimas deputātu priekšlikumus, kuru termiņš beidzās jau pirms nedēļas. Neviens no tiem neskāra šo jautājumu

Mintauts Ducmanis,

Vairis Ozols,

“LV” nozaru redaktori

Pēc diktofona ieraksta 26.novembra preses konferencē Valdības namā