Valsts kontroles dokumenti

Valsts kontroles ziņojums Saeimai

Par Latvijas Republikas valsts institūciju darbību pārtikas produkcijas kontrolē

1. Pārtikas kontrole uz robežas

Likuma “Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību” 41. pants nosaka, ka Latvijā aizliegts ievest pārtiku, kurai nav kvalitāti apliecinošu pavaddokumentu vai arī kuras pavaddokumentos minētie rādītāji ir zemāki par Latvijā noteiktajām obligātajām kvalitātes prasībām.

Importēto pārtiku uz Latvijas robežas kontrolē 4 dienesti:

— Finansu ministrijas Valsts ieņēmumu dienesta Muitas departaments;

— Labklājības ministrijas Nacionālā vides veselības centra Valsts robežu sanitārās karantīnas un transporta higēnas nozare;

— Zemkopības minitsrijas Valsts augu aizsardzības stacijas Fitosanitārais dienests;

— Zemkopības ministrijas Robežu veterinārās kontroles pārvalde (skat. 1. tabulu).

Valsts institūciju darbība robežkontrolē ir neefektīva. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nr.185 atsevišķas preču grupas kontrolē pat 4 dienesti.

Robežkontroles dienestu darbība galvenokārt izpaužas, tikai pārbaudot dokumentus, tikai nelielā daļā gadījumu reāli tiek pārbaudīta kravas satura atbilstība dokumentos minētajam.

Muitas punktu nenodrošinātība ar svariem un neizstrādātā preču svara noteikšanas metodika importēto preču svara precīzai noteikšanai standarta transporta vienībām (autofurgoniem, konteineriem) rada iespēju nemaksāt nodokļus pilnā apjomā.

1.1. Latvijā ir 24 muitas punkti, caur kuriem atļauts ievest pārtiku (saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nr.246 no 02.07.96.) Muitas departamentā strādā 430 darbinieki. 1995. gadā kopā iekasētās muitas nodevas un nodokļi budžeta ieņēmumus papildināja ar 110 milj. latu. Muitnieku darbu apgrūtina un palēnina datoru vienotā tīkla trūkums. Pēdējos gados kravu apgrozījums ir ievērojami pieaudzis, bet muitas darbinieku skaits palicis iepriekšējais. Līdz ar to muitnieki spēj pārbaudīt tikai deklarācijas, dokumentāciju un mazāk laika paliek kravu reālai apskatei. Rīgas ostā izlases veidā reāli tiek apskatīti 2–3% no kopējā kravas apjoma. Muitas punktos notiek muitnieku rotācija, kas ir pozitīva no pretkorupcijas viedokļa. Bet tam ir arī savi trūkumi: katrs muitas punkts ir ar savu specifiku, un nepieciešams zināms laiks, lai muitnieks apgūtu jaunās darba vietas īpatnības. Muitai nav atgriezeniskās informācijas par to, vai tranzīts tiešām ir atstājis Latviju.

Likumdošanā noteiktā atlīdzība par kontrabandas atklāšanu nerada muitnieku ieinteresētību. Realizējot kontrabandas preci, VID saņem 20% no preces vērtības, savukārt Muitas departaments darbinieku prēmēšanai saņem tikai 55% no šiem 20%.

Izlases veidā pārbaudot augusta mēneša muitas deklarācijas no dažādiem muitas punktiem, konstatētas sekojošas nepilnības:

1) ir pamatotas aizdomas par uzrādītā preces svara neatbilstību, ievedot pārtiku ar autofurgoniem un konteineriem, jo deklarācijās tiek uzrādīta puse un pat mazāk no konteinera ietilpības (deklarācijas Nr.0232/6–005338, 0232/6–005384, 0210/6–0011857, 0511/6–012466, 0273/06–000001041, 0511/6–012413);

2) muitnieki apstiprinājuši deklarācijas bez Veterinārā vai Fitosanitārā dienesta zīmoga pārtikas preču grupām, kurām nepieciešama šo dienestu atļauja ievešanai saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nr.185 04.07.95. (deklarācijas Nr.0245/06–000001651, 0511/06–012466, 0273/06–000001041).

Tik daudz nepilnību nelielā skaitā deklarāciju liecina par kontroles trūkumu vai muitnieku apzinātu rīcību, kas rada zaudējumus neiekasētu nodokļu veidā un rada negodīgu konkurenci vietējiem pārtikas ražotājiem.

Iepazīstoties ar apstiprināto vidējo preču cenu katalogu, kuru izmanto nodokļu aprēķināšanai (spēkā no 01.05.96.), redzams, ka atsevišķas preces nav ieslēgtas: 15. grupā — tauki un eļļas, 16. grupā — gaļas un zivju izstrādājumi un 19. grupā — labības, miltu un piena izstrādājumi. Tas paver iespēju maksāt nodokļus no pazeminātām cenām, tādējādi samazinot vietējo pārtikas preču konkurētspēju.

1996. gadā Finansu ministrija noslēdza līgumu ar “Crown Agents for oversea governments and adminstrations”, kurš paredz daļēju muitas dienesta funkciju nodošanu šai firmai. Projekta mērķis — cīnīties pret kontrabandas ievešanu Latvijā un uzlabot valsts ieņēmumu iekasēšanu, vienlaicīgi apmācot Latvijas muitas darbiniekus un uzlabojot Muitas dienesta darbu. Tiek plānots gada laikā ar muitas nodevām un PVN iekasēto summu palielināt par 20%. Izveidotas piecas elastīgās pretkontrabandas grupas, kas darbojas teritorijās ar visaugstāko riska pakāpi, apmeklē kritiskos ievedpunktus, dzelzceļa noliktavas un tranzītceļus, veic negaidītas transporta līdzekļu pārbaudes. Muitas pārbaudes grupa veic pēcimporta, eksporta revīzijas un reidus mazumtirdziecības uzņēmumos, lai noteiktu to preču avotus, kas novērtēti par pārāk zemu cenu vai par kurām ievedmuita nav maksāta vispār. Ārzemju firma Latvijā darbosies divus gadus.

Ministru kabineta noteikumi nr.185 no 04.07.95. nosaka pārtikas produkcijas karantīnas, fitosanitāro un veterināro kontroli uz robežas. Daudzām preču pozīcijām kontroles dienestu funkcijas pārklājas, atsevišķas preču grupas (graudaugu kultūras, zemesrieksti, augu eļļas u.c.) kontrolē savas kompetences ietvaros vienlaicīgi pat trīs dienesti, vēl bez muitas (skat. 2. tabulu).

1.2. Labklājības ministrijas pakļautībā esošā Nacionālā vides veselības centra (NVVC) Valsts robežu sanitārās karantīnas un transporta higēnas nozarē strādā 146 darbinieki. Pārtikas kontrole iestādes darbībā aizņem 25% no kopējā apjoma. Valsts robežpunktos, ostās, dzelzceļa stacijās strādā 100 Robežkontroles dienesta darbinieki un 75 NVVC darbinieki, kas veic dokumentu pārbaudi (kvalitātes sertifikātu esamību un tajos norādīto kvalitātes rādītāju atbilstību Latvijas standartiem un prasībām), kā arī veic kravu dozimetrisko pārbaudi. Robežkontroles dienestam 1996. gadā paredzēti 111 tūkst. latu no budžeta un 300 tūkst. latu no specbudžeta. Ieņēmumi specbudžetā veidojas no maksas par kravu kontroli, par dozimetrisko pārbaudi (Ls 1,60 par vienas kravas apskati) uz robežas un citiem sanitāri higēniskajiem pakalpojumiem.

10.09.96. pieņemtie Ministru kabineta noteikumi nr.347 “Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežu šķērsojošo kravu dozimetrisko kontroli” nosaka, ka turpmāk dozimetrisko kontroli veiks Robežapsardzības spēki (sauszemes, jūras ostu, dzelzceļa staciju, starptautisko lidostu robežkontroles punktos) un Latvijas pasts (Rīgas starptautiskajā pastā).

Ja pārtikas produkcijai nav kvalitāti apliecinošas dokumentācijas, krava Latvijas iekšienē netiek ielaista, bet, ja ir ražotāja deklarācija, izsniedz atļauju ievešanai bez realizācijas tiesībām Latvijā.

1.3. Lauksaimniecības ministrijas Valsts robežu veterinārās kontroles (VRVK) pārvaldes inspektori veic:

• kravu ievešanas atļauju un citu pavaddokumentu pārbaudi. Pārtikas ievešanai Latvijā vispirms jāsaņem atļauja Veterinārajā departamentā, uzrādot preces ražotājvalsts veterināro, veselības vai kvalitātes sertifikātu;

• saskaņošanu ar citām valstīm par tranzītkravu saņemšanu. Mēnesī tiek izsniegtas aptuveni 1000 tranzīta atļaujas, izbraucot tās jānodod muitas punktā, bet apmēram 10% gadījumu tas netiek izdarīts;

• nepieciešamības gadījumā paraugu ņemšanu laboratoriskai izmeklēšanai.

Veterinārās atļaujas darbojas kā kvalitātes barjera, importu var aizkavēt:

• neatbilstība obligātajām veterinārsanitārajām prasībām;

• ievešanas aizliegums no reģioniem, kuros konstatētas dzīvnieku un cilvēku karantīnas slimības.

Uz valsts robežas strādā 108 cilvēki (11 robežpunktos un 3 ostās). 1995. gadā VRVK līdzekļi bija 147 tūkst. latu no budžeta un 122 tūkst. latu no specbudžeta. Specbudžetu veido ieņēmumi no eksporta sertifikātu izsniegšanas, par kravu un pavaddokumentu veterināro kontroli uz robežas, par produkcijas kontroli un eksporta sertifikātu noformēšanu.

1.4. Lauksaimniecības ministrijas Valsts augu aizsardzības stacijā (VAAS) pašlaik strādā 146 darbinieki. Fitosanitārajai kontrolei tiek pakļauta neapstrādāta augu valsts produkcija (sēklas, stādāmais materiāls, svaigi augļi un dārzeņi, kokmateriāli). VAAS darbinieki kontrolē karantīnas dokumentus — fitosanitāros sertifikātus un “Karantīnas atļaujas importam”. Fitosanitārās kontroles punkti ir 3 sauszemes robežpunktos, 4 lielākajās ostās, Rīgas starptautiskajā pastā un Rīgas lidostā. Tajos robežpunktos, kuros nav fitosanitārā dienesta inspektoru, dokumentus kontrolē muitas darbinieki. No budžeta VAAS 1996. gadam piešķirti 236 tūkst. latu, bet specbudžetā paredzēti ieņēmumi 170 tūkst. latu. Specbudžetu galvenokārt veido maksa par sertifikātu izsniegšanu eksportējamiem kokmateriāliem.

2. Pārtikas kontrole Latvijas teritorijā

Importēto pārtiku Latvijas teritorijā — vairumtirdzniecības noliktavās, mazumtirdzniecībā, tirgos — kontrolē 3 dienesti:

2.1. Labklājības ministrijas Nacionālais vides veselības centrs;

2.2. Zemkopības ministrijas Pārtikas produktu kvalitātes inspekcija;

2.3. Ekonomikas ministrijas Tirdzniecības uzraudzības valsts komiteja.

2.1. Labklājības ministrijas Vides veselības departamenta pakļautībā ir Nacionālais vides veselības centrs (NVVC).

Pašreiz darbojas 29 vides veselības centri visā Latvijā, kuru darbības informācija tiek apkopota Rīgā.

Importētās pārtikas kontrole tiek realizēta kopā ar Tirdzniecības uzraudzības komiteju, policiju un Ieņēmumu dienestu tirdzniecības vietās (izņemot tirgus, kas ir Veterinārā dienesta kompetencē), kā arī pārtikas uzglabāšanas vietās.

NVVC darbība tieši pārtikas kontrolē aizņem apmēram 1/6 daļu no darbības kopapjoma. Galvenais kontrolējamais parametrs pārtikai ir uzglabāšanas temperatūras atbilstība, taču tiek noteikta arī fizikāli ķīmisko un bakterioloģisko rādītāju atbilstība spēkā esošajiem standartiem.

1995. gadā NVVC laboratorijās kopumā tika testēti 22 tūkst. paraugi, no kuriem 4,8% neatbilda normatīvajiem rādītājiem. Pašreiz administratīvie sodi par iepriekšminētajiem pārkāpumiem ir relatīvi mazi, un tie neveicina situācijas uzlabošanos. Kā trūkums jāatzīst arī nepietiekamā koordinācija pārtikas produkcijas likumdošanas harmonizēšanas jautājumā ar Lietuvu un Igauniju.

2.2. Zemkopības ministrijas pakļautībā ir Pārtikas produktu kvalitātes inspekcija (PPKI), kuras sastāvā ir divas akreditētas laboratorijas — gaļas un piena rūpniecības kontroles laboratorija un maizes, makaronu un konditorejas izstrādājumu laboratorija, kā arī Lauksaimniecības produkcijas un pārtikas specializētais sertifikācijas centrs, kas līdzekļu trūkuma dēļ pašlaik nedarbojas. Inspekcijā strādā 8 darbinieki, laboratorijās — 18. Laboratorijas budžeta līdzekļus nesaņem, tās sedz savas izmaksas no ieņēmumiem par sniegtajiem pakalpojumiem. 1996. gadā laboratorijas ieņēmumi no maksas pakalpojumiem plānoti 60 tūkst. latu. Inspekcijai 1996. gadā paredzēts finansējums 27 tūkst. latu no budžeta.

Inspekcija veic pārbaudes, pamatojoties uz sūdzībām, reklamācijām, kā arī Zemkopības ministrijas un augstākstāvošu valsts institūciju rīkojumiem. PPKI realizē valsts kontroli par pārtikas produkcijas atbilstību obligātajām kvalitātes prasībām visos uzņēmumos neatkarīgi no uzņēmējdarbības formas. Inspekcijai ir tiesības bez ierobežojumiem apmeklēt visus uzņēmumus, kas ražo, pārstrādā, uzglabā un realizē lauksaimniecības produkciju, pārbaudot produkcijas kvalitāti jebkurā tās ražošanas un realizācijas stadijā. Par veiktajām pārbaudēm informāciju sniedz Zemkopības ministrijai.

Inspekcijas darbinieki veic arī standartizācijas normatīvo dokumentu izstrādi, to izmaiņu reģistrāciju un glabāšanu datora datu bāzē, kā arī sniedz dažādas konsultācijas.

2.3. Ekonomikas ministrijas pakļautībā darbojas Tirdzniecības uzraudzības valsts komiteja (TUVK), kurai ir 34 štata vienības. Komitejai 1996. gadam piešķirti 92 tūkst. latu budžeta līdzekļu un 40 tūkst. latu specbudžeta līdzekļu. Specbudžetu veido 80% no soda naudām par alkohola tirdzniecības noteikumu parkāpumiem, bet ne vairāk par apstiprināto summu.

Komitejas uzdevums — kontrolēt, kā tiek ievēroti un pildīti patērētāju tiesību aizsardzības likumi un pieņemtie likumi un lēmumi par tirdzniecību.

1995. gadā veiktas 219 pārtikas produktu kvalitātes pārbaudes laboratorijās, un 77% pārtikas preču neatbilda kvalitātes prasībām. 1995. gadā veiktas 2524 pārbaudes tirdzniecības vietās, un 900 gadījumos konstatēta preču tirdzniecība bez Latvijas likumdošanā paredzētajiem sertifikātiem.

Informāciju par veikto pārbaužu rezultātiem komiteja sniedz Spirta monopola pārvaldei, Valsts ieņēmuma dienestam un pašvaldībām, bet sadarbība ar šiem dienestiem ir neefektīva.

Nesertificētu preču izplatīšanu sekmē apstāklis, ka maksa par sertificēšanu (kopējās izmaksas aptuveni 200 latu) ievērojami pārsniedz soda sankciju par nesertificētu preču izplatīšanu (administratīvais sods — 25 līdz 50 lati), tas apliecina nepieciešamību ieviest izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

3. Pārtikas aprites kontroles pārraudzība

1995. gada 29. jūnijā pieņemts likums “Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību”, kurā noteikts, ka jāizveido Pārtikas centrs (Labklājības ministrijas pārraudzībā), kura uzdevumi ir izstrādāt normatīvos dokumentus un koordinēt citu dienestu darbu, kas saistīts ar pārtiku.

Pārtikas centra nolikums apstiprināts 14.11.95., bet tikai 1996. gada augustā Ministru kabinets apstiprināja Pārtikas centra direktoru. Pārtikas centra finansēšanas avoti ir valsts budžeta līdzekļi un ieņēmumi no maksas pakalpojumiem.

Pārtikas centra galvenie uzdevumi un funkcijas:

• organizēt normatīvo aktu projektu, normatīvu, obligāto pārtikas kvalitātes prasību izstrādi un pilnveidošanu;

• organizēt valsts standartu izstrādi;

• izskaidrot ražotājiem, tirgotājiem un patērētājiem pārtikas apriti reglamentējošos tiesību aktus, sadarboties ar masu informācijas līdzekļiem šajā jomā;

• organizēt pārtikas ekspertīžu un laboratorisko pārbaužu metožu izstrādi un apstiprināt tās;

• organizēt pārtikas kontroles inspektoru apmācību u.c.

4. Pārtikas produktu sertifikācija Latvijā

12.04.94. Ministru kabineta noteikumos nr.87 noteikts, ka importa pārtikas tirdzniecībai Latvijā nepieciešams kvalitātes sertifikāts. Ekonomikas ministrija ir atzinusi vairākus ārvalstu sertifikātus, sertifikātus precei iespējams saņemt arī Latvijā. Ja importētajai kravai ir tikai ražotāja deklarācija, bet nav sertifikāta, NVVC muitas deklarācijā iespiež zīmogu “Atļauts ievest Latvijā bez realizācijas tiesībam”, un uzņēmējam jāsaņem preces sertifikāts Latvijā.

Likumā “Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību” noteikts pārejas periods uz obligāto sertifikāciju Latvijā ražotajai pārtikai līdz 1997. gada 1. jūlijam.

Ar sertifikātu izsniegšanu nodarbojas:

1) bezpeļnas organizācija valsts uzņēmums “Pārtikas, parfimērijas, kosmētikas līdzekļu un rotaļlietu sertifikācijas centrs” (Labklājības ministrijas pārraudzībā);

2) zivju produkcijas specializētais sertifikācijas centrs “Liedags”;

3) gaļas un piena produkcijas specializētais sertifikācijas centrs;

4) Daugavpils reģionālais pārtikas sertifikācijas centrs.

Arī Pārtikas produktu kvalitātes inspekcija ir paredzējusi izveidot savu sertifikācijas centru — Lauksaimniecības produkcijas un pārtikas specializētais sertifikācijas centrs.

No iepriekšminētajām institūcijām tikai v/u “Pārtikas, parfimērijas, kosmētikas līdzekļu un rotaļlietu sertifikācijas centrs” ir akreditēts Latvijā.

Saskaņā ar LR Ministru kabineta rīkojumu nr.156 15.05.96. Labklājības ministrijas Sertifikācijas centru pārveidoja par bezpeļņas valsts uzņēmumu. Uzņēmums atrodas Labklājības ministrijas pārziņā un vairs nesaņem līdzekļus no budžeta. Uzņēmums savā darbībā ievēro Eiropas Kopienas standarta EN 45011:1989 vispārējos kritērijus (šim standartam ir Latvijas standarta statuss ar reģ. Nr.1736 no 11.11.94.). Sertifikācijas centrs pašreiz veic aktivitātes, lai izietu akreditāciju pilnvarotā Vācijas institūcijā, kas nodrošinātu starptautisku atzīšanu.

Uzņēmuma rīcībā ir moderna tehnika. Sertifikācijas centrā uz līguma pamata strādā 60 ārštata eksperti, ar ilgstoša darba pieredzi attiecīgajā nozarē. Pašreiz viena pārtikas produkta sertifikācijas izmaksas sastāda apmēram 200 latus. Arī VID Muitas departaments izmanto Sertifikācijas centra pakalpojumus preču identifikācijas domstarpību gadījumos. Sertifikācijas centra darbinieki sniedz arī telefonisku informāciju mazumtirgotājiem par sertifikāta autentiskumu konkrētajai precei, kuru piedāvā vairumtirgotājs.

Latvijai kā tranzītvalstij jāvelta pietiekama uzmanība teritorijas sanitārajai aizsardzībai. Bīstamu infekciju epidēmiju gadījumā strauji samazinātos tranzītkravu apjoms caur Latviju un ieņēmumi uz ilgu laiku.

LR Ministru kabinetam iespējami īsākā laikā būtu jāpieņem nepieciešamie likumdošanas akti Ekonomikas ministrijas izstrādātajā koncepcijā par robežkontroli minēto pasākumu realizēšanai:

— izveidot vienu importētās produkcijas kontroles institūciju uz LR robežas — robežinspekciju, pieņemot darbā līdzšinējos augu aizsardzības, veterināros un sanitāros speciālistus, kuri līdz šim strādājuši uz robežām;

— pārdalīt budžeta līdzekļus no pašlaik uz robežām strādājošām struktūrām, novirzot tos jaunizveidotajai robežinspekcijai;

— apvienot eksistējošās laboratorijas vienā materiāli un tehniski nodrošinātā laboratorijas sistēmā, sagatavojot tās akreditācijai;

— izveidot vienotu datu bāzi par robežu šķērsojošām kravām, sasaistot šo datu bāzi ar iekšējā tirgus uzraudzības struktūrām.

Lietderīgi būtu izveidot specializēto pārtikas preču muitas punktu tīklu uz LR robežas, samazinot pašreizējo muitas punktu skaitu, caur kuriem atļauts ievest pārtiku, ja nav iespējams tos nodrošināt ar kvalificētu darbaspēku un tehnisko aprīkojumu.

Iepriekšminētās institūcijas ir dažādu ministriju pakļautībā, nenotiek šo dienestu darba koordinācija. Pārtikas centra izveides novilcināšana kavē pārtikas kontrolējošo jautājumu risināšanu, kavē likumdošanas un normatīvo dokumentu izstrādi un harmonizāciju ar Lietuvas, Igaunijas un EK likumdošanu.

Valsts kontrolieris R.Černajs

1. tabula

Latvijas Republikas valsts institūciju,

kuras kontrolē pārtiku, finansējums 1996. gadā

Budžets Ls Spec-

budžets Ls

1. Finansu ministrijas Valsts ieņēmumu dienesta

Muitas departaments Muitas dienestam nav

atsevišķa budžeta

2. Labklājības ministrijas Vides veselības centra

Valsts robežu sanitārās karantīnas

un transporta higiēnas nozare 111 574* 298 606*

3. Zemkopības ministrijas Valsts augu aizsardzības

stacijas Fitosanitārais dienests 236 000 170 000

4. Zemkopības ministrijas Robežu veterinārās

kontroles pārvalde 147 000 122 000

5. Labklājības ministrijas Nacionālais vides

veselības centrs 3 718 430** 2 544 561**

6. Zemkopības ministrijas Pārtikas produktu

kvalitātes inspekcija 27 000 60 000

7. Ekonomikas ministrijas Tirdzniecības

uzraudzības valsts komiteja 92 000 40 000

* Labklājības ministrijas Vides veselības centra Valsts robežu sanitārās karantīnas un transporta higiēnas nozares budžets ir Labklājības ministrijas Nacionālā vides veselības centra budžeta sastāvdaļa.

** Labklājības ministrijas Nacionālais vides veselības centrs pārtikas kontrolei izmanto apmēram 1/6 no kopējā finansējuma.

2. tabula

LR valsts institūciju darbība uz robežas pārtikas kontrolē

(LR Ministru kabineta noteikumu nr.185 04.08.1995. materiāls)

Kontroli veic

01. grupa (dzīvie dzīvnieki, putni u.c.) V

02. grupa (gaļa un subprodukti) V, M

03. grupa ( zivis un vēžveidīgie) V, M

04. grupa (piens un piena produkti) V, M

05. grupa (dzīvnieku izcelsmes produkti, kas citā vietā nav minēti) V, M

06. grupa (augu produkti) A

07. grupa (dārzeņi, daži pārtikas sakņaugi un bumbuļaugi) M, A, V

08. grupa (ēdami augļi un rieksti, citrusu un ķirbjaugu mizas M, A

09. grupa (kafija, tēja, matē un garšvielas) A, V, M

10. grupa (graudaugu kultūras) A, V, M

11. grupa (miltrūpniecības produkcija, iesals, ciete, inulīns, kviešu lipeklis) M, A

12. grupa (eļļas augu sēklas un augļi, dažādi graudiÉ) A, V, M

13. grupa (lakas, sveķi un citas augu sulas un ekstrakti) M

15. grupa (dzīvnieku vai augu izcelsmes tauki un eļļas) V, M

16. grupa (gaļas, zivju vai vēžveidīgo É izstrādājumi) V, M

17. grupa (cukurs un konditorejas izstrādājumi no cukura) M

18. grupa (kakao un kakao izstrādājumi) M, A

19. grupa (labības, miltu, cietes un piena izstrādājumi,

miltu konditorejas izstrādājumi) M

20. grupa (augļu, dārzeņu, riekstu vai pārējo augu daļu pārstrādes produkti) M

21. grupa (jaukti (dažādi) pārtikas produkti) V, M

23. grupa (pārtikas un garšvielu rūpniecības atliekas un atkritumi,

gatavā lopbarība dzīvniekiem) V

“A” — produkcija, kas pakļauta valsts augu aizsardzības dienesta iestāžu kontrolei,

“M” — vides veselības dienesta iestāžu kontrolei,

“V” — valsts veterinārā dienesta iestāžu kontrolei.

Piezīme: Vienlaicīgi uz robežas kontroli ar iepriekš minētajiem dienestiem veic Muitas departaments.

1996. gada 29. oktobrī