|
RĪKI
Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2017. gada 4. septembra rīkojums Nr. 478 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 15.0. versija)". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 6.09.2017., Nr. 177 https://www.vestnesis.lv/op/2017/177.5
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Ministru kabineta rīkojums Nr. 479Grozījums Ministru kabineta 2017. gada 29. augusta rīkojumā Nr. 455 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" Vēl šajā numurā06.09.2017., Nr. 177 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 478 Pieņemts: 04.09.2017. OP numurs: 2017/177.5 |
Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 2 Pēdējās nedēļas laikā 11 Visi
Ministru kabineta rīkojums Nr. 478
Rīgā 2017. gada 4. septembrī (prot. Nr. 42 28. §)
1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 15.0. versijā projekta "Teritoriālās attīstības plānošanas procesu un informācijas sistēmas attīstība" (turpmāk – projekts) aprakstu un projekta izmaksas 1 000 000,00 euro apmērā.
2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Valsts reģionālās attīstības aģentūru iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums) ietvaros.
3. Finansēt projektu 2.2.1.1. pasākuma ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumos Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.
4. Noteikt Valsts reģionālās attīstības aģentūru par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta aprakstā plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.
5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 147 084 euro gadā, tai skaitā:
5.1. 50 000 euro segt no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta programmas 32.00.00 "Valsts reģionālās attīstības politikas īstenošana" ietvaros pieejamiem līdzekļiem;
5.2. 97 084 euro Valsts informācijas sistēmu likumā noteiktajā kārtībā pieprasīt papildus.
Ministru prezidents Māris Kučinskis
Vides
aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2016. gada 4. septembra
rīkojumu Nr. 478)
Projekta apraksts (kopsavilkums)
Projekta "Teritoriālās attīstības plānošanas procesu un informācijas sistēmas attīstība" (turpmāk – projekts) apraksts izstrādāts, ņemot vērā "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" nosacījumus.
Projekta virsmērķis ir teritorijas plānošanas, nekustamo īpašumu pārvaldības un būvniecības datu plūsmas attīstīšana un integrētas datu vides veidošana. Lai sasniegtu minēto virsmērķi, noteikts tam pakārtots mērķis – nodrošināt teritoriālās attīstības plānošanas informācijas sistēmas (turpmāk – TAPIS) un reģionālās attīstības indikatoru moduļa (turpmāk – RAIM) tālāku funkcionālo attīstību, valsts pārvaldes efektivitātes un sadarbspējas uzlabošanu nekustamo īpašumu un būvniecības pārvaldības jomās, ievērojot e-pārvaldes plānošanas pamatprincipus, kā arī atbilstoši Eiropas Savienības un nacionālo politikas plānošanas dokumentu prioritātēm.
Projekta mērķi
1. Ieviest ērti lietojamu, efektīvu, uz modernām tehnoloģijām balstītu pilnveidoto TAPIS risinājumu.
2. Elektronizēt jūras telpiskās plānošanas atbalsta procesus.
3. Veikt teritorijas attīstības plānošanas procesu pilnveidošanu TAPIS datu apmaiņas sadarbības ietvaros.
4. Veicināt teritorijas attīstības plānošanas procesa datu publisko pieejamību portālā (www.geolatvija.lv un www.latvija.lv), ieviešot četrus elektroniskos pakalpojumus (tiks pilnveidoti divi esošie e-pakalpojumi un izstrādāti divi jaunveidojami e-pakalpojumi).
5. Pilnveidot reģionālās attīstības politikas instrumentu pārvaldību un RAIM, tai skaitā nodrošināt risinājuma publiskās daļas integrāciju ar datu publicēšanas platformu.
Darbības projekta mērķu sasniegšanai
1. Paplašināt TAPIS funkcionalitāti – pilnveidojot sistēmas lietojamību, nodrošinot nacionālo interešu objektu un teritoriju informācijas pieejamību, pilnveidojot teritorijas plānojuma un lokālplānojuma izstrādes procedūru, kas ļautu tos izstrādāt paralēli, izveidojot ziņojuma ģenerēšanas mehānismu par saņemtiem institūciju nosacījumiem vai atzinumiem un iedzīvotāju priekšlikumiem, kā arī iekļaujot detālplānojumu TAPIS strukturētu telpisko un teksta datu veidā. Nodrošināt informācijas pieejamību sabiedrībai un institūcijām, tādējādi uzlabojot pārvaldes procesa funkciju izpildes kvalitāti.
2. Attīstīt datu apmaiņu ar teritorijas attīstības plānošanas procesā iesaistītajām institūcijām un, precizējot datu specifikācijas un datu apmaiņas kārtību, pilnveidot elektronizēto datu apmaiņu ar Būvniecības valsts kontroles biroju (turpmāk – BVKB), Valsts zemes dienestu (turpmāk – VZD), Vides pārraudzības valsts biroju (turpmāk – VPVB) un oficiālo izdevumu "Latvijas Vēstnesis".
3. Nodrošināt TAPIS strukturēti uzkrāto telpisko datu nodošanas iespēju pašvaldību vajadzībām, izmantojot standartizētus datu apmaiņas servisus (WMS, WFS, WMTS).
4. Nodrošināt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) izstrādātā un apstiprinātā jūras telpiskā plānojuma pieejamību valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā (www.geolatvija.lv), publicējot to TAPIS ar iespēju ģeotelpiskos datus publiski aplūkot portālā (www.geolatvija.lv).
5. Pilnveidot esošo TAPIS e-pakalpojumu lietojamību un paplašināt to saturiskās iespējas, tādējādi iedzīvotājiem nodrošinot pilnveidotus e-pakalpojumus vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā (www.latvija.lv) un valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā (www.geolatvija.lv).
6. Pilnveidot RAIM programmatūras risinājumu standartizētu datu saņemšanas un apstrādes procesu, paplašināt RAIM pieejamo rādītāju klāstu, tādējādi būtiski uzlabojot datu pieejamību valsts institūcijām un pašvaldībām attīstības plānošanas procesa ietvaros.
7. Attīstīt RAIM publisko daļu, nosakot, ka ilgtermiņa mērķis ir RAIM publiskās daļas integrēšana VARAM plānotajā datu publicēšanas platformas risinājumā.
Plānotie rezultāta rādītāji
| Nr. p. k. | Rezultāta rādītājs | Mērvienība | Sākotnējā vērtība | Sasniedzamā vērtība divus gadus pēc projekta beigām | Sasniedzamā vērtība trīs gadus pēc projekta beigām |
| 1. | TAPIS lietotāju apmierinātības līmenis ar teritorijas attīstības plānošanas procesu elektroniskajā vidē un TAPIS lietojamību | īpatsvars | 65,3 %(1) | 76 % | 77 % |
| 2. | RAIM sistēmas lietotāju apmierinātības līmenis ar datu apstrādes analītikas iespējām, datu kvalitāti un RAIM lietojamību | īpatsvars | 60 %(2) | 72 % | 73 % |
Plānotie iznākuma rādītāji
| Nr. p. k. | Iznākuma rādītājs | Mērvienība | Sasniedzamā vērtība divus gadus pēc projekta sākuma | Sasniedzamā vērtība projekta beigās |
| 1. | Pilnveidoti TAPIS un RAIM sistēmu darbības procesi(3) | skaits | 3 | 5 |
| 2. | Ieviesti un pilnveidoti elektroniskie pakalpojumi un publiskās apspriešanas funkcionalitāte portālā (www.geolatvija.lv un www.latvija.lv), tai skaitā jūras telpiskā plānojuma un nacionālo interešu objektu un teritoriju elektronizācija | skaits | 4(4) | 4 |
| 3. | Funkcionāli pilnveidots TAPIS un RAIM ārējās datu apmaiņas risinājums, ieviestas jaunas datu integrācijas ar: | skaits | ||
| 3.1 | BVKB Būvniecības informācijas sistēmu (BIS) | skaits | 1 | 1 |
| 3.2 | VZD | skaits | 1 | 1 |
| 3.3 | oficiālo izdevumu "Latvijas Vēstnesis" | skaits | 1 | 1 |
| 3.4 | Centrālo statistikas pārvaldi (CSP) | skaits | 1 | 1 |
| 3.5 | Datu publicēšanas platformu | skaits | 1 | 1 |
| 4. | Autorizētajiem lietotājiem pieejams video apmācību materiālu komplekts | skaits | 1 | 1 |
| 5. | Atvērtas un publicēšanai pieejamas attīstības plānošanas procesa datu kopas. | skaits | 34 | 34 |
Projekta finansējuma kopējais apjoms ir 1 000 000 euro.
Projektu plānots īstenot 36 mēnešu laikā
Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājos
TAPIS projekta ietvaros paredzēts attīstīt un pilnveidot darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2. prioritātes "Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana" 3.2.2. pasākuma "IKT infrastruktūra un pakalpojumi" 3.2.2.1. aktivitātes "Publiskās pārvaldes elektronisko pakalpojumu un informācijas sistēmu attīstība" 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" ietvaros (2007.–2013. plānošanas periodā) īstenoto projektu "Pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas, infrastruktūras un nekustamo īpašumu pārvaldības un uzraudzības informācijas sistēma – 1. kārta" (vienošanās Nr. 3DP/3.2.2.1.1./09/IPIA/IUMEPLS/005) un "Pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas, infrastruktūras un nekustamo īpašumu pārvaldības un uzraudzības informācijas sistēmas ieviešana novados – 2. kārta" (vienošanās Nr. 3DP/3.2.2.1.1./09/IPIA/IUMEPLS/018) risinājumus:
1) TAPIS pamatfunkcionalitātes pilnveidošana un attīstība;
2) TAPIS publiskās daļas un elektronisko pakalpojumu attīstība portāla (www.latvija.lv un www.geolatvija.lv) vidē;
3) TAPIS sistēmas sastāvdaļas RAIM pamatfunkcionalitātes un publiskās daļas attīstība;
4) datu apmaiņas saskarņu paplašināšana un pilnveidošana, iesaistot sadarbības partneru iestādes datu apmaiņas un pilnveidoto darbības procesu nodrošināšanā.
Iepriekš minēto projektu Nr. 3.2.2.1.1./09/IPIA/IUMEPLS/005 "Pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas, infrastruktūras un nekustamo īpašumu pārvaldības un uzraudzības informācijas sistēmas – 1. kārta" un Nr. 3.2.2.1.1./09/IPIA/IUMEPLS/018 "Pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas, infrastruktūras un nekustamo īpašumu pārvaldības un uzraudzības informācijas sistēmas ieviešana novados – 2. kārta" ietvaros tika izstrādāti divi e-pakalpojumi, kas pieejami portālā (www.latvija.lv):
1) "Informatīva izziņa par zemes vienības atļauto izmantošanu saskaņā ar teritorijas plānojumu" (EP163);
2) EP174 "Pašvaldības apstiprināta izziņa par zemes vienības atļauto izmantošanu saskaņā ar teritorijas plānojumu" (EP174).
Projekta ietvaros tiks pilnveidota un paplašināta minēto e-pakalpojumu funkcionalitāte.
| TAPIS 1. kārtas un TAPIS 2. kārtas projektu ietvaros īstenotā funkcionalitāte | "Teritoriālās attīstības plānošanas procesu un informācijas sistēmas attīstība" ietvaros īstenojamā funkcionalitāte |
| EP163 | |
| Portālā (www.latvija.lv) vairākos veidos iespējams norādīt zemes vienību, par kuru persona vēlas saņemt informatīvu izziņu (tehniski izziņa tiek ģenerēta TAPIS centrālajā modulī) | Ņemot vērā, ka TAPIS publiskā daļa ir sadaļa "Teritorijas attīstības plānošana" portālā (www.geolatvija.lv), kurā persona var iegūt daudzpusīgu informāciju par teritorijas attīstības plānošanu, plānots izveidot mehānismu, ka izziņu iespējams izgūt ne tikai no portāla (www.latvija.lv), bet arī no portāla (www.geolatvija.lv), tādējādi tiks uzlabota e-pakalpojuma pieejamība un izziņas saņemšanas iespējas |
| Šobrīd izziņā ir iekļauta informācija par teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma (ja tāds šajā zemes vienībā izstrādāts) konkrēto funkcionālo zonējumu un teritorijām ar īpašiem noteikumiem, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, būvniecības procesu (informācija no BIS) un pašas zemes vienības pamatinformāciju (informācija no portāla (www.kadastrs.lv)) | Plānots,
ka izziņa tiks saturiski papildināta. Attiecībā uz saturu tiks
veidotas darba grupas ar pašvaldību pārstāvjiem un datu pārziņiem,
bet jau tagad ir apkopoti saņemtie lūgumi no pašvaldībām iekļaut
izziņā informāciju par apgrūtinātajām teritorijām (kā minimums no
tām, kas noteiktas plānošanas dokumentos) un grafisko attēlu par
konkrēto vietu no teritorijas plānojuma (lokālplānojuma). Grafiskā
attēla automātisku ģenerēšanu sarežģī fakts, ka zemes vienības var
būt ar ļoti dažādu platību un konfigurāciju. Esošā integrācija ar apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmu (turpmāk – ATIS) tika izstrādāta, lai nodrošinātu pašvaldības speciālistus ar datiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei, nevis datu iekļaušanai izziņā. Iespējams, ka turpmāk būs iespēja iekļaut izziņā ATIS datus, ja tie nebūs par maksu, bet obligāti tiks iekļauta informācija par apgrūtinātām teritorijām, kuras nosaka pati pašvaldība |
| Šobrīd izgūt informatīvu izziņu ir iespējams tikai iedzīvotājiem, kam piešķirts Latvijas personas kods | Plānots, ka tiks integrēta VRAA koplietošanas komponente, kas ļaus izziņu izgūt arī ārzemniekiem |
| EP174 | |
| Pašvaldības apstiprināta izziņa ir nākamais secīgais solis pēc tam,
kad persona ir iepazinusies ar informatīvās izziņas saturu. Ja
personai rodas papildu jautājumi un/vai nepieciešams pašvaldības
juridisks apstiprinājums par izziņas saturu, tiek izmantots EP174. Esošā funkcionalitāte nodrošina, ka persona portālu (www.latvija.lv) izmanto vēlreiz un pieprasa izziņu EP174 par konkrēto zemes vienību. Pēc izziņas pieprasījuma TAPIS centrālajā modulī pašvaldības speciālistam tiek sagatavota rediģējama sagatave, kuras saturs atbilst informatīvai izziņai un kuru pašvaldības speciālists var papildināt pēc nepieciešamības. Tiek nodrošināta izziņas elektroniskā parakstīšana, un tā tiek pievienota automātiskai nosūtīšanai izziņas pieprasītājam |
Plānots,
ka informatīvajā izziņā būs unikāla saite, kas autorizētam
lietotājam nodrošinās to, ka uzreiz tiks aizpildīta nepieciešamā
informācija portālā (www.latvija.lv),
lai saņemtu EP174, un personai atliks tikai norādīt papildu
informāciju, kas ne vienmēr būs obligāta (pašvaldība var konfigurēt,
piemēram, jautājums, kontaktinformācija un pieprasījuma iemesls). Tā kā EP174 sagataves pamatam tiek izmantota informatīvā izziņa (EP163), tad arī apstiprinātās izziņas saturu plānots papildināt atbilstoši minētajam EP163 papildinājuma aprakstam |
Projekta īstenošanai tiek paredzēta valsts koplietošanas komponenšu Valsts informācijas sistēmu savietotāja (VISS) un ģeotelpisko datu savietotāja (ĢDS) infrastruktūras izmantošana.
Projekta ietvaros netiks veikti ieguldījumi informācijas sistēmas infrastruktūrā, kas dublē iepriekšējā periodā veiktos ieguldījumus.
Īstenojot projekta aktivitātes, tiks nodrošināta iepriekšējā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) darbības periodā radīto rezultātu izmantošana.
Sociālekonomiskais indikatīvais lietderīgums
Pēc projekta īstenošanas tiks panākti sociālekonomiskie ieguvumi, kas projekta dzīves cikla laikā sasniegs kopējo ietaupījumu 2 301 569 euro (202 370 euro + 489 991 euro + 1 430 000 euro + 179 208 euro). Detalizēts aprēķins norādīts tabulā "Ieguvumu kopsavilkums".
Pēc projekta īstenošanas tiks panākts valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanas izmaksu samazinājums par 526 082 euro. Kopīgais ieguvums aprēķināts 2017.–2029. gadam. Aprēķins norādīts tabulā "Ieguvumu kopsavilkums".
Kopējais ietaupījums projekta dzīves cikla laikā 2 301 569 euro + 526 082 euro = 2 827 651 euro.
Ieguvumu kopsavilkums
| Nr. p. k. | Sociālekonomiskais ieguvums | Ekvivalents naudas izteiksmē | Aprēķins |
| 1. | Administratīvā sloga samazinājums iedzīvotājiem no pieejamajiem elektroniskajiem pakalpojumiem līdz projekta pabeigšanai | 202 370 euro | Aprēķina
formula = elektronisko pakalpojumu5
pieprasījumi gadā x 6,53 euro vidējā vienas stundas darba
spēka izmaksa x 1,5 stundas, kas jāpavada izziņas saņemšanai, + 2 euro transporta izmaksas. Veicot aprēķinu, jāņem vērā šāda elektronisko pakalpojumu mainīgā vērtība: 2017. gadā – 800 pieprasījumu; 2018. gadā – 1100 pieprasījumu; 2019. gadā – 1250 pieprasījumu; 2020.–2029. gadā – 1400 pieprasījumu gadā. Kopīgais ieguvums aprēķināts 2017.–2029. gadam (6,53 euro x 1,5 h) + 2 euro = 9,795 + 2 = 11,8 euro 800 x 11,80 = 9 440 euro 1100 x 11,80 = 12 980 euro 1250 x 11,80 = 147 50 euro 1400 x 11,80 = 16 520 x 10 = 165 200 euro 9440 + 12 980 + 14 750 + 165 200 = 202 370 euro |
| 2. | Valsts pārvaldes un pašvaldību ieguvums, centralizēti saņemot un apstrādājot strukturētus datus teritorijas attīstības plānošanas procesā un neveicot izstrādes pašvaldību informācijas sistēmās | 1 919 991 euro | Pašvaldību indikatīvais ietaupījums, neveicot individualizētas
ģeotelpiskās informācijas sistēmas (ĢIS) izstrādes, – 378 066 euro 2017.–2019. gadā (ArcGIS
Desktop Basic Single Use
licences izmaksas ir 3025 euro). Pieņemot, ka jaunu licenču
iegāde būtu nepieciešama 37 novadiem, kopējās izmaksas ir 111 925 euro. Programmatūras gada uzturēšanas izmaksas ir 786
euro
gadā, kopā 29 082 euro 37 novadiem x 13 gadi = 378 066 euro. Kopā licences un uzturēšanas izmaksas 13 gadiem 37
novadiem būs 489 991 euro + valsts pārvaldes ieguvums,
izstrādājot teritorijas plānojumu pēc vienotas specifikācijas.
Ieguvums par 110(6)
novadiem
1430 000 euro (32 000 euro maksā viena plānojuma
izstrāde. Grafiskā daļa izmaksā apmēram 1/4 no šīs summas: 32 000 :
4 = 8000 euro.
Ja novads TP izstrādā vidēji reizi četros gados, tad 8000 : 4 = 2000
euro
par grafisko daļu vienā gadā. Ja specificēto datu izmantošana
samazina grafiskās daļas izstrādi par 50 %, tad 2000 : 2 = 1000
euro
gadā ir ieguvums pašvaldībai. 1000 x 110 novadi x 13 gadi = 1 430 000 euro). Kopā: 489 991 euro + 1 430 000 euro = 1 919991 euro. Kopīgais ieguvums aprēķināts 2017.–2029. gadam. Aprēķini iekļauj arī teritoriju plānojumu grozījumus, lokālplānojumus un detālplānojumus, kurus izstrādā pašvaldība par saviem līdzekļiem |
| 3. | Valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanas izmaksu samazinājums, neveicot datu sagatavošanu pēc individuāliem pašvaldību pieprasījumiem no BIS, ATIS, VZD ĢIS, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP), oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" | 526 082 euro | Aprēķina
formula vienam gadam = 110 novadi x 2 pieprasījumi gadā x stundu
skaits sagatavošanai x 5,09 speciālista likme. Veicot aprēķinu, jāņem vērā vidējais stundu skaits viena pieprasījuma sagatavošanai: BIS – 6 h (kopā gadā 6718,8 euro); ATIS – 6 h (kopā gadā 6718,8 euro); VZD ĢIS – 5 h (kopā gadā 5599 euro); CSP – 8 h (kopā gadā 8958,4 euro); LV – 4 h (kopā gadā 4479,2 euro). Papildus jāņem vērā, ka 2019. gadā aprēķinam tiek piemērots koeficients 1,2. Savukārt no 2020. gada līdz 2029. gadam – 1,3. 2017.–2018. gadā 64 948 euro, 2019. gadā 38 969 euro 2020.–2029. gadā 422 165 euro. Kopā: 526 082 euro. (BIS 119,8 x 6 h=6718,8 euro utt. par visām sistēmām. 2017. gads un 2018. gads: 6718,8 + 6718,8 + 5599 + 8958,4 + 4479,2 = 32 474,2 x 2 (gadi) = 64948,4 euro 2019. gads: 6718,8 + 6718,8 + 5599 + 8958,4 + 4479,2 = 64948,4 euro x 1,2 = 38 969 euro 2020.–2029. gads: 6718,8 + 6718,8 + 5599 + 8958,4 + 4479,2 = 64948,4 euro x 1,3 x 10 (gadi) = 422 165 euro). 64948,4 + 38 969 + 422 165 = 526 082 euro |
| 4. | Iespējamais ietaupījums, pārtraucot izmantot ārpakalpojumu reģionālās attīstības indikatoru moduļa (RAIM) jaunu datu kopu/datu avotu iekļaušanai sistēmā standartizētu datu saņemšanas un apstrādes risinājuma ieviešanas rezultātā | 179 208 euro | Novērtējot potenciāli sistēmā nepieciešamo jauno datu kopu dažādību,
tika indicēts, ka reģionālās attīstības politikas instrumentu
pārvaldības pilnveidošanai būtu lietderīgi sistēmai pievienot vismaz
25 jaunas datu kopas, un tas būtu veicams līdz 2020. gadam. Projekta
īstenošanas gaitā ir paredzēts (risinājuma testēšanai) pievienot
piecas jaunas datu kopas. Paredzams, ka datu kopu skaits varētu būt arī ievērojami lielāks, tādēļ šis ir uzskatāms par minimāli iespējamā ietaupījuma novērtējumu. Ietaupījuma novērtēšanai ir izmantoti šādi pieņēmumi: - izmaksas ārpakalpojumā: vienas jaunas datu kopas (divas metrikas, sasaiste ar trīs klasifikatoriem, viens no tiem jauns) pievienošana; izmaksu novērtējums izriet no faktiski īstenotā izmaiņu pieprasījuma (datu kopa no A/S "Sadales tīkls", 2015. gads) – 9091 euro (ar PVN); - izmaksas automatizētā risinājumā: VRAA cilvēkresursu novērtējums vienas datu kopas pievienošanai. Izmaksas = 20 datu kopas x 20 darba stundas datu kopas sagatavošanai un pievienošanai x 6,53 speciālista stundas likmes novērtējums. Ietaupījums = izmaksas ārpakalpojumā – izmaksas automatizētā risinājumā = 181 820 euro – 2 612 euro = 179 208 euro. Ietaupījums attiecas tikai uz ārpakalpojumā pasūtāmajiem izmaiņu pieprasījumiem, bet tas neietekmē pašu sistēmas uzturēšanas izmaksas |
| KOPĀ: | 2 827 651 euro |
(1) Lietotāju apmierinātības aptauja – apmierinātības līmenis ar darba vidi un lietojamību, sistēmas stabilitāti un procesu loģiku un darbības ērtību. Aptauja veikta 2016. gada septembrī, nosakot sākotnējo vērtību. Projekta īstenošanas laikā paredzēts anketēšanu veikt divas reizes – projekta vidusposmā un beigās.
(2) Lietotāju apmierinātības aptauja – apmierinātības līmenis ar darba vidi un lietojamību, sistēmas stabilitāti un procesu loģiku un darbības ērtību. Aptauja veikta 2016. gada septembrī, nosakot sākotnējo vērtību. Projekta īstenošanas laikā paredzēts anketēšanu veikt divas reizes – projekta vidusposmā un beigās.
(3) 1)
Latvijas teritorijas attīstības plānošanas procesa attīstība
nacionālajā, reģionālajā un pašvaldību līmenī;
2) jūras
telpiskās plānošanas procesa attīstība, ieviešot elektronizētu datu
apmaiņu starp publiskās pārvaldes institūcijām;
3)
starpinstitūciju datu apmaiņas attīstība teritorijas plānošanas,
nekustamo īpašumu un būvniecības procesu ietvaros;
4) teritorijas attīstības plānošanas procesa datu publiskas pieejamības
un e-pakalpojumu lietojamības veicināšana;
5) reģionālās
attīstības politikas instrumentu pārvaldības pilnveidošana, tai skaitā
uzlabojot RAIM datu saņemšanas un apstrādes procesus.
4 Divi jaunveidojami e-pakalpojumi un pilnveidoti divi esošie e-pakalpojumi.
5 EP163 – Informatīva izziņa par zemes vienības atļauto izmantošanu saskaņā ar teritorijas plānojumu, EP174 – Pašvaldības apstiprināta izziņa par zemes vienības atļauto izmantošanu saskaņā ar teritorijas plānojumu.
6 Sociālekonomiskā indikatīvā lietderīguma aprēķinos par pamatu ņemts Latvijas novadu skaits – 110, neņemot vērā 9 republikas nozīmes pilsētas.
Vides
aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
Ministru kabineta noteikumi Nr. 522
Grozījums Ministru kabineta 2013. gada 24. septembra noteikumos Nr. 973 "Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi"
Ministru kabineta rīkojums Nr. 479
Grozījums Ministru kabineta 2017. gada 29. augusta rīkojumā Nr. 455 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"