Mēs — šodienas pasaulē
Ārlietu ministrs Valdis Birkavs vakardienas brīfingā
“Es gribu vēlreiz uzsvērt, ka ārpolitikā mums ir vajadzīga lielāka vai mazāka, bet katrā ziņā vienprātība. Un es domāju, ka mēs esam diezgan tuvu šai pozīcijai, ņemot vērā to, ka ārpolitiskā koncepcija faktiski ir vienīgā koncepcija, kura ir apstiprināta Saeimā. Neviens nopietns arguments tās revidēšanai nav izvirzīts, un ar šo savu klātbūtni preses konferencē es gribu vienkārši apstiprināt, ka ārpolitiskais kurss Latvijā nemainīsies, vienalga, kas ir ministrs,” ar šiem vārdiem savu tikšanos ar žurnālistiem vakar, 27. novembrī, Ārlietu ministrijas iknedēļas brīfingā sāka ārlietu ministrs Valdis Birkavs, atsaucoties uz šodien, 28.novembrī, paredzēto Saeimas balsojumu “par” vai “pret” neuzticības izteikšanu ārlietu ministram.
“Es, protams, nevaru atbildēt uz jūsu jautājumiem, kāds būs rītdienas balsošanas iznākums. Bet gribētu uzsvērt apstākli, ka demisiju ierosināja bijušais ārlietu ministrs un akceptēja to Saeimas Ārlietu komisija. Tas izraisījis lielu neizpratni valstīs, kas nopietni interesējas par Latvijas ārpolitiku,” teica V.Birkavs, piebilstot, ka tikko pusdienās ar NATO valstu vēstniekiem pārrunājis Latvijas pozīciju pirms NATO sanāksmes Briselē, kurā acīmredzot tiks pieņemts principiāls lēmums nevis par to “kas un kad”, bet gan par tālāko paplašināšanās procesu un NATO programmas “Partnerattiecības mieram” attīstību. “Protams, NATO valstu vēstniekus interesēja arī turpmākais Latvijas ārpolitiskais kurss,” uzsvēra Valdis Birkavs, izsakot gatavību atbildēt uz žurnālistu jautājumiem.
“Latvijas Vēstnesis”: – Kas jūsu paša vērtējumā kopš stāšanās ārlietu ministra amatā ir pozitīvākais sasniegums un kuru jūs šobrīd uzskatāt par vājāko punktu ministrijas darbā?
Valdis Birkavs: – Es domāju, ka ministrijā ir sakārtots daudzkas. Ir ieviesta gan diplomātu rotācijas sistēma, gan sakārtotas daudzas tehniskas lietas. Tas ir Ārlietu ministrijas iekšējais darbs, kas uz āru neizpaužas kā kaut kādi sasniegumi, bet ir bāze normālam darbam. Par galvenajiem sasniegumiem ārpolitikā: es esmu ne vienreiz vien uzsvēris, ka sekmīgu ārpolitiku var realizēt tad, ja tai korespondē attiecīga iekšpolitika. Tas bija periodā, kad mēs sākām virzību uz Eiropas Savienību, tas bija periodā, kad mēs izlēmām arī savu darbību pakārtot NATO struktūrām. Kur tad ir šīs problēmas? Kas ir galvenā problēma? Galvenā problēma ir tā, ka ārpolitiskās prasības pret mūsu valsti, kurām ir jāatspoguļojas iekšējā likumdošanā, bruņoto spēku sakārtotībā, mūsu ministriju gatavībā...ir ārkārtīgi augstas. Un ne vienmēr Latvijas iekšpolitika spēj precīzi atbildēt uz šīm prasībām, kas palēnina mūsu gaitu. Kas nedod mums iespēju virzīties pietiekamā tempā. Kas attiecas uz sasniegumiem, tad esmu jau ne vienreiz vien minējis to plānu, kāds bija iecerēts, un visi šī plāna punkti ir savlaicīgi izpildīti. Tāpat kā šobrīd sekmīgi virzās no gandrīz 200 punktiem sastāvošais Ārlietu ministrijas rīcības plāns, par kuru mēs katru mēnesi atskaitāmies Ministru prezidentam. Tas pārklājas ar atzīmēm “izpildīts”, “izpildīts”, “izpildīts”... Neraugoties uz to, ka tieši ārlietās termiņus noteikt ir visgrūtāk, jo vienmēr ir jāņem vērā to valstu prasības un griba, ar kurām mēs sarunājamies. Ārpolitikā nevar pateikt – mēs parakstīsim līgumu līdz tādam un tādam datumam. Tādēļ , ka tas ir nekorekti pret valsti, ar kuru strādājam. Mēs varam vienīgi pateikt, ka centīsimies to izdarīt. Un parasti jau mēs šos pašus noteiktos iekšējos termiņus vairāk vai mazāk arī ievērojam. Tāpēc ārpolitikā, manuprāt, ir izdarīts tik daudz, cik Latvijas valstij šajos starptautiskajos apstākļos ir vispār iespējams. Ņemot vērā Latvijas intereses. Jo dažus jautājumus, kā, piemēram, robežjautājumus, var viegli atrisināt, ja atsakās no Latvijas interešu aizstāvēšanas. Bet, ja vēlas tās maksimāli ievērot, tad tas prasa pacietību, uzmanību, sarunu mākslu un arī iekšpolitisko konsensusu - kā mēs risināsim šos jautājumus.
Es atbildēju Saeimai uz jautājumu: “Kur likāt Šveices naudu?” (Domāta nauda, ko Latvijas valsts saņēma kā kompensāciju par Latvijas PSRS atdoto un tagad Krievijas Federācijai piederošo Latvijas valsts īpašumu – Latvijas vēstniecības ēku Ženēvā- J.Ū.).
Kad gatavoju šo atbildi, es nosaucu, liekas, divpadsmit vēstniecības. Respektīvi, mūsu par Šveices naudu izveidotais vēstniecību tīkls faktiski ir izveidots laikā, kamēr es esmu ārlietu ministrs. Un man par šī tīkla attīstību ir liels prieks. Jo tā nauda nav iztērēta no budžeta, bet iegūta no citiem avotiem. Es saucu šos faktus un pats brīnījos, cik tas saraksts ir garš. Tas, ka mums ir stabils ārpolitiskais dienests, kuru mēs pilnveidojam... Ja pagājušā gada beigās es paziņoju par ekonomisko akcentu ārlietās, tad šodien jau esmu nonācis pie tā, ka Saeimas deputāte Kreituses kundze man pārmet – es strādājot “kā ekonomikas ministrs”. Es nedomāju, ka esmu aizgājis otrā galējībā. Vienkārši cilvēkiem kļuvis redzams, kādā veidā mēs šīs ekonomiskās lietas attīstām. Protams, tur vēl ir arī daudz kas darāms. Tā ka mērķus, ko esmu izvirzījis, domāju, esam vai nu sasnieguši, vai tiem būtiski tuvojušies.
Ministrs arī žurnālistiem pastāstīja, ka Latvijas delegācijai paredzēts novadīt vienu no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas sesijām Lisabonā. Lisabonā tiks apspriests nākošā gadsimta drošības modelis, kurš, pēc Valda Birkava domām, vēl nav pilnībā izstrādāts. Lisabonā paredzama arī saruna par Latvijas sasniegumiem cilvēktiesību aizsargāšanas jomā, jo Šveices ārlietu ministrs Flavio Koti sarunā ar Valdi Birkavu teicis, ka šīs valsts delegācija noteikti atzīmēs Latvijas sasniegumus cilvēktiesību nodrošināšanas un aizsargāšanas jomā. “Lisabonā mēs piedalīsimies kopējā Eiropas problēmu apspriešanā, neaizmirstot akcentēt arī savas problēmas un savus sasniegumus,” teica ārlietu ministrs Valdis Birkavs.
Vaicāts par jaunāko notikumu attīstību Baltkrievijā, Valdis Birkavs teica, ka tajā var saskatīt pamatu daudziem demokrātijas pārkāpumiem. “Mēs nevaram būt vienaldzīgi pret šādu notikumu attīstību Baltkrievijā,” teica V. Birkavs.
Preses brīfingā piedalījās arī Baltijas jūras valstu padomes vecāko amatpersonu komitejas priekšsēdētājs, vēstnieks Jānis Ritenis, kurš žurnālistus informēja par piektdien paredzēto Baltijas jūras valstu padomes valstīs akreditēto vēstnieku apspriedi. Vēstnieks Ritenis kā vienu no aktuālākajiem BJVP uzdevumiem akcentēja komunikāciju uzlabošanas aktualitāti Baltijas jūras austrumu krasta valstīs. Jānis Ritenis uzsvēra, ka bez tā nav iespējams likvidēt Baltijas jūras reģiona valstu faktisko nevienlīdzību. Vēstnieks arī uzsvēra BJVP izskanējušu viedokli, ka “mums ir pat lielāks potenciāls attīstīt savu reģionu nekā par “mūsdienu tīģeriem” devētajām Dienvidaustrumāzijas valstīm”. Jānis Ritenis šo tēzi pamatoja galvenokārt ar Latvijas labajām tranzītvalsts potencēm. Viņš kā svarīgu uzdevumu izvirzīja nepieciešamību vienotā tīklā saslēgt visu Baltijas jūras valstu enerģijas avotus, lai mūsu reģiona valstis varētu nepieciešamības gadījumā izlīdzēt cita citai.
Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors