No amatpersonas redzespunkta

Par šobrīd aktuālāko Valsts kontrolē

Raits Černajs, Latvijas Republikas Valsts kontrolieris, — “Latvijas Vēstnesim”

— 21. novembrī Valsts prezidents Guntis Ulmanis izsludināja grozījumus likumā “Par 1923. gada 2. augusta likuma “Par Valsts kontroli” atjaunošanu”. Kāda nozīme tam ir Valsts kontroles darbā?

— Šie grozījumi likumā dod tiesības kontrolēt pašvaldību pamatbudžeta un speciālā budžeta līdzekļu iekasēšanu un izlietošanu. Kopā ar Valsts kontroles revīzijas reglamentu tas nodrošina mūsu darba juridisko bāzi un nosaka revidentu darbību un pienākumu apjomu. Protams, ir vēl dažas citas izmaiņas. Tas viss uzliek revidentiem papildu pienākumus. Vienlaikus, kā to paredz Satversme, vajadzētu paredzēt atbilstošu finansējumu. Diemžēl līdz šim budžeta projektā tas nebija ņemts vērā. Šādā situācijā Valsts kontrole izvirza retorisku jautājumu — vai valsts, nespējot vai negribot atrast 300 — 400 tūkstošus latu šim nolūkam, neriskē zaudēt vairākus miljonus? Savus priekšlikumus iesniedzām atbildīgajai — Budžeta un finansu komisijai. Mūs atbalstīja arī Saeimas Juridiskā komisija. Pieņemot valsts budžetu galīgajā variantā, droši vien būs skaidrība arī šajā jautājumā.

— Kādā no iepriekšējām intervijām jūs uzsvērāt uzņēmējsabiedrību, pašvaldību gada pārskatu iesniegšanas lielo nozīmi. Kāda situācija ir patlaban? Vai visi tie, kuriem pēc likuma Valsts ieņēmumu dienestā jāiesniedz gada pārskati par 1995. gadu, to arī respektē?

— Pēdējā laikā Valsts kontrole iesniegusi Saeimai trīs svarīgus ziņojumus (tie publicēti “LV” 26. un 27. novembra numuros — R.B.). Viens no tiem ir par Valsts ieņēmumu dienesta nodaļās iesniegtajiem 1995. gada pārskatiem. Taču iekams raksturot šo situāciju valstī, gribu pastāstīt par neseno vizīti uz Luksemburgu, kur atrodas Eiropas Savienības augstākā kontrolējošā iestāde jeb audittiesa.

Uz turieni bija aicināti visu Austrumeiropas 13 asociēto valstu augstāko kontrolējošo institūciju pārstāvji, kuru valdības izteikuušas vēlmi iestāties Eiropas Savienībā. Spriedām, kā strādāt šīm kontrolējošām institūcijām. Par ļoti svarīgu un nepieciešamu tiek uzskatīti Valsts kontroles ziņojumi parlamentiem — par aktuāliem jautājumiem, pārbaužu rezultātiem. Pārrunājām, kā nostiprināmi revīzijas dienesti, kāda metodika izmantojama. Tikšanās noslēgumā tika pieņemts dokuments par turpmāko sadarbību. Tas ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem, lai valstis uzņemtu Eiropas Savienībā. Starp citu, ES augstākā kontrolējošā iestāde — audittiesa — arī ļoti stingri pārbauda, kā tiek izlietoti šīs savienības finansiālie līdzekļi dažādu projektu īstenošanā.

Jā, visur gada pārskati ir ļoti svarīga finansu informācija, kas nāk no uzņēmumiem, pašvaldībām, firmām. Tikai mēs, no vēlamā esam tālu. 1992. gadā Latvijā tika uzsākta grāmatvedības reforma — ar likumu par zvērinātiem revidentiem, vārdu sakot, ar veselu likumu paketi. Šajās dienās Valsts prezidents izsludinājis likumu “Par zvērinātiem revidentiem” (“LV”, 26. novembris), kurā konkretizētas zvērinātu revidentu tiesības, pienākumi un atbildība, kā arī noteikts Zvērinātu revidentu asociācijas statuss. Šīs reformas mērķis ir panākt, lai mūsu grāmatvedība kļūtu saprotama visā pasaulē, lai tādējādi mēs sekmīgāk varētu integrēties Eiropas Savienībā.

— Mūsu laikraksts tajā pašā — 26. novembra numurā — publicējis arī prezidenta izsludinātā likuma grozījumus “Par uzņēmumu gada pārskatiem”.

— Jā, tas vēlreiz apstiprina cenšanos valstī panākt lielāku kārtību uzņēmumu finansiālajā darbībā. Arī līdz šim pastāvošais likums noteica kārtību, kam un kā iesniedzami gada pārskati Valsts ieņēmumu dienestam. Tas ir svarīgi arī tāpēc, lai iedzīvotāji, potenciālie uzņēmumu akcionāri varētu iegūt vajadzīgo informāciju par to finansiālo stāvokli. Daudzviet pasaulē gada pārskati ir katra uzņēmuma goda un reklāmas lieta — tos publicē un ilustrē ar krāsainiem fotouzņēmumiem, diagrammām. Taču mūsu valstī šai ziņā ir jūtama ačgārnība: vairums ne tikai nenodod atklātībai un nepublicē pārskata bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu, kā to paredz likums, bet šādu atklātumu uzskata par savu “komercnoslēpumu”.

— Tajā pašā laikā, mūsuprāt, Valsts kontrole, pārbaudot, kā uzņēmumi iesniedz gada pārskatus Valsts ieņēmumu dienestam, nav saasinājusi uzmanību uz likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” visiem pantiem, kaut vai, piemēram, uz 66. un 24.panta konsekventu izpildi, kas reglamentē pārskatu un ziņojumu publicēšanu. Mūsu rīcībā nav datu, cik patlaban Latvijā ir uzņēmumu, kuru bilances kopsumma ir 1 000 000 latu, bet ir zināms, ka šā gada 1.janvārī bija 253 uzņēmumi, kuru neto apgrozījums pārsniedz 2 400 000 latu, un 1.jūlijā bija 421 uzņēmums, kura gada vidējais darbinieku skaits pārsniedz 250 cilvēku. Taču oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kurā, liktos, šīm ziņām būtu jāienāk dabiskā un neiniciētā ceļā, labākā gadījumā ir ienācis tikai kāds desmits uzņēmumu pārskatu.

— Protams, tam būs jāpievērš atbilstoša uzmanība. Patlaban Valsts kontrole no VID 33 nodaļām ieguva informāciju par 27, ko varēja izmantot ziņojumā Saeimai. No 37 878 uzņēmumiem, uz kuriem attiecas prasība par 1995. gada pārskatu iesniegšanu (ja ienākums pārsniedz Ls 45 000), VID nodaļām tos bija iesnieguši tikai ap 47 procenti.

Un ir vēl kāds svarīgs nosacījums — par šiem pārskatiem jābūt zvērinātu revidentu atzinumiem. Šai ziņā situācija ir tāda, ka no tiem , kuri iesnieguši gada pārskatus, 56 procentiem bija revidentu vērtējums. Un tas jau ir zināms uzticības sertifikāts par to, ka gada pārskats atspoguļo objektīvo ainu, ar tādu uzņēmumu var drošāk slēgt līgumus vai kārtot citus darījumus.

— Kādas soda sankcijas ir Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā, ja uzņēmumi, kuriem pēc likuma pārskati jāiesniedz, to nedara?

— Jā, likums gan nosaka VID tiesības pieprasīt šos pārskatus, bet neuzliek to darīt par pienākumu. Soda sankcijas ir minimālas — no 100 līdz 150 latiem. Taču arī tās netiek pienācīgi piemērotas. Esam parēķinājuši: ja šī soda nauda būtu iekasēta, valsts budžets papildus saņemtu vismaz divus miljonus latu. Vienlaikus gada pārskats ir pamats, lai valsts varētu plānot turpmāko ieņēmumu bāzi. Ja reiz likumdošana paredz gada pārskatu, respektīvi, savas ekonomiski finansiālās darbības pārskatu, iesniegšanu un publisku apliecināšanu, tad tas ir jārespektē. Jo citādi nonākam pie tiesiskā nihilisma, kad likums ir pieņemts, bet to nepilda un neiestājas arī juridiskās sekas, kas savukārt rada vēl lielākus pārkāpumus.

— Valsts ieņēmumu dienestā pēdējos gados mainījušies vadītāji. Kā tas, jūsuprāt, ietekmējis šī dienesta darbu?

— Jebkuras vadības maiņa ievieš kaut ko jaunu, taču tam ir arī negatīvās puses. Gan VID, gan muita, kur vadītāji biežāk mainījušies, ir vieni no vājākajiem posmiem mūsu finansu sistēmā. Salīdzinu šo situāciju, teiksim, ar Vides aizsardzības sistēmu, kur jau vairākus gadus, manuprāt, ar panākumiem strādā valsts ministrs Indulis Emsis. Šeit jūtama lielāka sakārtotība, tiek realizēti interesanti starptautiski projekti vides aizsardzības jomā. Lai gan arī te, protams, ir savi trūkumi, problēmas, kas jārisina.

— Jūs minējāt zvērinātu revidentu nozīmi uzņēmējsabiedrību, pašvaldības un citu uzņēmumu finansiālās darbības vērtēšanā. Vai viņu ir pietiekami daudz un kā šos speciālistus sagatavo?

— Zvērinātu revidentu asociācijā ir 104 revidenti. Protams, tas ir ļoti maz. Ārzemēs zvērināts revidents ir viena no prestižākajām profesijām. Taču mūsu valstī viņu sagatavošana nav tik izvērsta un pārdomāta, kā vajadzētu. Tāpēc arī Valsts kontrole iesniegusi Izglītības un zinātnes ministrijai priekšlikumus, lai sekmētu šīs profesijas speciālistu sagatavošanu. Manuprāt, te varētu vairāk izmantot arī Latvijas zinātnisko potenciālu, kas neprasa īpašas investīcijas, bet konkrētu ekonomistu, zinātnieku pārorientāciju šai revīziju jomā.

— Kā jūs vērtējat mūsu parlamenta — Saeimas — reakciju uz Valsts kontroles iesniegtajiem ziņojumiem, informāciju? Vai ir atskaņas pēc tam?

— Šogad uz Saeimu esam nosūtījuši ap piecdesmit dažāda rakstura informācijas, vēstules, ziņojumus. Tiešā veidā reakcija varbūt nav tik jūtama, taču, izstrādājot likumus, budžetu, mūsu atzinumus, ierosinājumus tomēr ievēro. Un ir pamats domāt, ka turpmāk šī ietekme vēl vairāk palielināsies.

— Paldies par sarunu!

Rita Belousova,

“LV” nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”