SVĒTKI UN GODADIENAS

Ukraina raksta jaunus himnas vārdus

Preses konference Ukrainas valsts neatkarības 5.gadadienas sakarā

Ukrainā rit konkurss par jauniem valsts himnas vārdiem — šis fakts vislabāk izsaka vakar, 27. novembrī Rīgā, Ukrainas Republikas vēstniecībā notikušo preses konferenci, kas bija veltīta piektajai gadskārtai kopš Ukrainas tautas referenduma (1991. gada 1. decembrī). Šis referendums pārliecinoši apliecināja tautas atbalstu 1991. gada 24. augustā parlamenta (Augstākā rada) pieņemtajam Ukrainas neatkarības pasludināšanas aktam (“par” nobalsoja 90,32 procenti referenduma dalībnieku, “pret” — 7,58 procenti).

“Vēsturiskā iespēja, ko vēsture deva ukraiņu tautai, tika pilnībā izmantota,” tā šos divus 1991. gada notikumus preses konferencē raksturoja Ukrainas pagaidu pilnvarotais lietvedis Latvijā Volodimirs Čornijs (“LV” fotokorespondenta Arņa Blumberga foto), uzsverot, ka Ukrainas neatkarības process ir neatgriezenisks — to pierādījusi arī visa aizvadīto piecu gadu pieredze.

Volodimirs Čornijs tāpat atzīmēja, ka Ukrainai ir visi suverēnas valsts valstiskuma atribūti, taču tagad, piecus gadus pēc neatkarības nodibināšanas, vairāki no tiem tiek pārveidoti. Pašlaik Ukrainā rit konkurss par valsts lielā ģerboņa skici (līdz šim Ukrainā tiek lietots t. s. “mazais ģerbonis”). Izsludināts arī konkurss par jaunu valsts himnas tekstu. (Melodija paliks tā pati.) Jaunajiem himnas vārdiem jāapliecina ļoti būtiskā, kvalitatīvi jaunā neatkarīgās Ukrainas situācija. Pašreizējās himnas moto ir izteikts vārdos “Ukraina vēl dzīva”, bet jaunais teksts manifestēs neatkarīgās Ukrainas mūžīgu uzplaukumu.

Pamatojot šādu pastiprinātu vērību savai valstiskuma atribūtikai, Ukrainas vēstniecības vadītājs teica, ka neesot viegli postsovjetiskajā vidē veidot savas valsts imidžu. PSRS pastāvēšanas laikā Ukraina tūkstošiem veidos bija cieši piesaistīta Krievijai un citām padomju impērijas daļām, kas būtiski iedragāja šīs lielās un senās zemes, nodarīja arī kaitējumu ukraiņu nacionālajām interesēm. Visplašāk šāda Ukrainas pakļaušana izpaudās ekonomikā. Padomju laikā vēl nepieredzēti plašu apjomu ieguva jau cariskās Krievijas sāktā Ukrainas dabas bagātību, vispirms jau derīgo izrakteņu, nesaudzīga izmantošana. Padomju impēriskās politikas tiešs rezultāts ir arī Ukrainas dziļā enerģētiskā atkarība no citiem bijušās PSRS reģioniem, pirmkārt, Krievijas. “Mēs par 90 procentiem esam atkarīgi no sveša enerģētikas “krāna”, no svešo garastāvokļa un svešām politiskām ambīcijām,” teica Volodimirs Čornijs.

Ukrainas vēstniecības vadītājs uzsvēra, ka, neraugoties uz objektīvajām grūtībām, viņa valsts visnotaļ civilizēti risina savas problēmas, un izteica domu, ka Ukrainas pieredze šajā aspektā varētu kalpot par paraugu daudzām citām postkomunistiskām zemēm. “Vairāk nekā 50 miljonu liela tauta ilgus gadus velti tiecās pēc suverenitātes un centās kaut netieši iziet starptautiskā arēnā,” teica Volodimirs Čornijs, atgādinot, ka Ukraina bija arī viena no ANO dibinātājām (savā laikā, tūlīt pēc Otrā pasaules kara, Padomju Savienībai izdevās panākt, ka ANO bez PSRS misijas ir atsevišķi pārstāvētas arī Ukraina un Baltkrievija — J. Ū.). Tagad Ukraina beidzot ir ieņēmusi savam stāvoklim (Ukraina ar saviem 603,7 tūkstošiem kvadrātkilometru teritorijas un 51,3 miljoniem iedzīvotāju ir viena no lielākajām valstīm Eiropā) atbilstošu vietu ANO, kuras locekļu skaits kopš šīs organizācijas dibināšanas ir trīskāršojies.

“Ukrainas smagākā problēma pašlaik ir ekonomika,” atzina Volodimirs Čornijs, uzsverot arī šī aspekta politisko nozīmīgumu: “Mēs nedrīkstam pieļaut, ka cilvēku cerības, referendumā balsojot par neatkarīgu, suverēnu valsti, tiek pieviltas.”

Piecos neatkarības gados Ukraina ir ieguvusi starptautisku autoritāti, lielā mērā pateicoties savai izteikti miermīlīgajai ārpolitikai un ļoti konkrētajam ieguldījumam pasaules drošības padziļināšanā. No Ukrainas jau sen izvestas visas kodolraķetes un “līdz saprātīgiem apjomiem” (V. Čornija formulējumā) valsts samazināja savus bruņotos spēkus. Taču pilnvarotais lietvedis arī atzina, ka viņa valstij joprojām jāsastopas ar dažām visai sarežģītām problēmām. Viena no sāpīgākajām presē esot nosaukta par “”auksto karu” siltās Krimas dēļ”. Ļoti grūti Ukrainai joprojām ir risināt Černobiļas traģēdijas seku likvidēšanu — neraugoties uz “lielā septiņnieka” un citu ārvalstu palīdzību, Ukraina tomēr joprojām ar Černobiļas tragēdijas sekām esot situācijā “viens pret vienu”.

Volodimirs Čornijs visnotaļ atzinīgi novērtēja Ukrainas attiecības ar Latviju. Taču, pēc viņa atzinuma, ekonomiskās sadarbības līmenis varētu būt augstāks. Pašreizējais preču gada apgrozījums — apmēram 100 miljoni dolāru, — pēc Volodimira Čornija domām, neatbilst abu valstu labo politisko attiecību līmenim. Tas nav labākais variants mūsu valstu attiecībās. Starp abām mūsu valstīm gan noslēgti apmēram divarpus desmiti dažādu līgumu, kas liecina par labām politiskām attiecībām, taču līdzšinējais tirdzniecības apjoms nevar izraisīt apmierinātību. Tā šogad Latvija uz Ukrainu eksportējusi preces par 34,5 miljoniem latu (6,7 procenti no Latvijas eksporta kopējā apjoma), Ukraina uz Latviju izvedusi savas preces par 22,7 miljoniem latu, kas ir 2,9 procenti no Latvijas kopējā importa apjoma (pērn Latvijas eksports uz Ukrainu bija 21,6 miljoni latu apjomā). Mūsu valstī darbojas 98 Latvijas un Ukrainas kopuzņēmumi, Ukrainā šādu kopuzņēmumu ir 210. Taču, pēc V. Čornija domām, Latvijā uzņēmumu uzskaites sistēma ir daudz pilnīgāka.

Par galveno šķērsli mūsu ekonomiskās sadarbības straujākai attīstībai Ukrainas vēstniecības vadītājs nosauca nepilnības abu valstu likumdošanā. Pēc viņa vārdiem, pirmajos gados pasaulē daudzi arī neesot ticējuši Ukrainas valstiskuma pastāvēšanas iespējai un vilcinājušies izdarīt Ukrainā investīcijas.

Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, kā Ukraina vērtē jaunāko notikumu attīstību Baltkrievijā, Volodimirs Čornijs atbildēja, ka bažas par stāvokli Baltkrievijā izteiktas jau Ukrainas, Polijas un Lietuvas prezidentu kopīgajā paziņojumā. Viņš arī uzsvēra, ka ukraiņi un baltkrievi ir brāļu tautas, tādēļ no “oficiālās Ukrainas puses” nav gaidāma jebkāda Baltkrievijai naidīga rīcība un Ukrainas paraksts zem trīs prezidentu deklarācijas nekādā ziņā nav uzskatāms par “iejaukšanos otras valsts iekšējās lietās”, kā to pasteigušies nodēvēt daži Baltkrievijas preses izdevumi.

Preses konferences noslēguma daļā Volodimirs Čornijs uzsvēra, ka Latvija ir vienīgā bijušās PSRS valsts, kurā darbojas ukraiņu skola. “Šādu skolu nav vairākās citās valstīs, kuras mūs dažkārt kritizē,” teica Ukrainas vēstniecības Rīgā vadītājs, uzsverot, ka Ukraina šodien ir demokrātiska, miermīlīga valsts ar prognozējamu ārpolitiku.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors