• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mums jāprot novērtēt savi lauksaimnieki. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.11.1996., Nr. 204/205 https://www.vestnesis.lv/ta/id/29345

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par šodien aktuālāko Valsts kontrolē

Vēl šajā numurā

28.11.1996., Nr. 204/205

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Pēc vizītes

Mums jāprot novērtēt savi lauksaimnieki

ROBERTS DILBA, zemkopības ministrs,

IRINA PILVERE, ZM departamenta direktore

Zemkopības ministrs Roberts Dilba pēc Eiropas Savienības komisāra Franca Fišlera ielūguma no 7. līdz 9. novembrim viesojā Korkā (Īrijā) un piedalījās Eiropas konferencē “Eiropas lauki - nākotnes perspektīvas”, bet no 13. līdz 19.novembrim zemkopības ministrs piedalījās ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) rīkotajā Pasaules pārtikas konferencē (World Food Summit), kas notika Romā (Itālijā). Par šīm vizītēm zemkopības ministrs Roberts Dilba sīkāk pastāstīja preses konferencē. Tajā pašā reizē ZM Ražošanas prognozēšanas un finansēšanas departamenta direktore Irina Pilvere pastāstīja par savu vizīti Varšavā, kur norisinājās Latvijas un Polijas sarunas par brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu.

Eiropas konferencē Korkā piedalījās vairāku ES dalībvalstu lauksaimniecības ministri un vadošie Eiropas lauksaimniecības un lauku reģionu attīstības politikas speciālisti un zinātnieki. Konferences pamatuzdevums bija izstrādāt Lauku vides attīstības deklarāciju, un visiem asociēto valstu , tajā skaitā arī Latvijas, lauksaimniecības ministriem bija dota iespēja šajā konferencē piedalīties. Mūsu zemkopības ministrs Roberts Dilba teica, ka lauksaimniecības attīstības politikas veidošanā ES valstis rēķinās ar diezgan drīzo ES paplašināšanos austrumu virzienā. Līdz šim ES lauksaimniecības politika bija vērsta uz produkcijas ražošanas ierobežošanu, tajā pašā laikā kompensējot lauksaimniekiem ražošanas samazināšanas zudumus. Tas bija liels atbalsts ES lauksaimniekiem. Taču vadošie speciālisti nonākuši pie atziņas, ka tas nav īsti pareizi, vērojot Pasaules tirdzniecības organizācijas (WTO) pieredzi, kurai nav šādas atbalstpolitikas. Pasaules tirdzniecības organizācija lūdz ES pārskatīt savu lauksaimniecības politiku un līdz 2000. gadam abpusēji vienoties par atbalstu lauksaimniecībai. Skaidrs, ka finansiālā palīdzība no ES puses tiks samazināta. Šāds politiskais lēmums ES būs jāpieņem, vienlaikus arī paturot prātā to, ka jāsaglabā lauki kā videi labvēlīgs faktors. Dziļā lauksaimniecības specializācija nav nākusi videi par labu, tādēļ konferencē apsprieda jautājumu, vai nevajadzētu lauksaimniecības politiku virzīt saimniekošanas dažādošanas virzienā. Vairāk jāuzticas vietējām valdībām, pašvaldībām, paplašinot pieredzes apmaiņu reģionālā līmenī starp lauku kopienām visā Eiropā. Daudzu valstu eksperti sākuši darbu pie lauksaimniecības politikas nākotnes modeļa izstrādāšanas, jo lauksaimniecība ir būtiska ES nozare.

Konferences “Eiropas lauki - nākotnes perspektīvas” dalībnieki pieņēma Korkas deklarāciju “Lauku reģioni kā cilvēka dzīvesvieta”. Tajā ietverta lauku attīstības programma un mudinājums ES politikas veidotājiem:

1) izraisīt sabiedrībā izpratni par jaunas lauku attīstības politikas nepieciešamību;

2) padarīt lauku apvidus pievilcīgākus darbam un dzīvošanai, lai tie kļūtu daudzveidīgāki un spētu piesaistīt dažāda vecuma cilvēkus;

3) atbalstīt deklarācijā ietverto programmu un izveidot sadarbību izvirzīto mērķu saniegšanai;

4) aktīvi iesaistīties ilgtspējīgas lauku attīstības veidošanas procesā starptautiskā kontekstā.

Latvijai, izstrādājot savu lauksaimniecības politiku, jāņem vērā ES lauksaimniecības tendences un jāveido līdzīga atbalsta politika. Acīmredzot šā darba veikšanai būs nepieciešama vairāku Latvijas ministriju sadarbība un savstarpēja koordinācija lauku videi būtiskos jautājumos. Nenoliedzami jāveicina to lauksaimnieku darbība, kuri ar šo nozari nodarbojas nopietni, un paralēli daudz lielāka vērība jāvelta lauku vides veidošanai - infrastruktūrai, darba vietu nodrošināšanai un visiem citiem pasākumiem, kas veicinātu iedzīvotāju palikšanu uz dzīvi laukos.

Šāgada decembrī paredzēta ES galotņu tikšanās konference Dublinā (Īrijā), kurā Korkas deklarācija oficiāli tiks stādīta priekšā plašākam speciālistu lokam un, domājams, arī pieņemta.

Latvijas zemkopības ministram Robertam Dilbam bija arī personīga tikšanās ar ES komisāru Francu Fišleru. Zemkopības ministrs uzaicināja ES komisāru apmeklēt Latviju, un šis uzaicinājums tika pieņemts. Francs Fišlers plāno nākamā gada pirmajā pusē apmeklēt Latviju un arī pārējās Baltijas valstis.

ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) rīkotajā Pasaules pārtikas konferencē Romā piedalījās gandrīz 200 valstu pārstāvji. Vairāk nekā 100 dalībnieku bija valstu un valdību vadītāji, starptautisku organizāciju un institūciju prezidenti. Šis bija pirmais gadījums vēsturē, kad pasaules valstu un valdību vadītāji sapulcējās vienkop un apsprieda visas pasaules pārtikas nodrošinājuma problēmas, proti, kā garantēt visu valstu pilsoņiem pieeju nepieciešamajiem pārtikas produktiem, kā nodrošināt iespēju dzīvot veselīgu dzīvi. Konferences atklāšanas uzrunu teica Romas pāvests Jānis Pāvils II, Itālijas prezidents Oskars Luidži Skalfāro, ANO ģenerālsekretārs Butross Butross Gali un FAO ģenerāldirektors Žaks Diufs.

FAO statistikas dati rāda, ka tikai jaunattīstības zemēs vien ap 800 miljonu cilvēku cieš badu vai ir hroniski nepaēduši. Zema ienākuma un pārtikas produktu deficīta kategorijā ir iedalītas 82 pasaules valstis, tajā skaitā 9 valstis Eiropā un NVS. Visaugstākais bada cietēju skaits ir Afganistānā - 73 procenti no iedzīvotāju kopskaita, Somālijā - 72 procenti un Haiti - 69 procenti no iedzīvotāju kopskaita valstī. Tādēļ arī tika rīkota šī augstākā līmeņa konference, lai ar visas pasaules valstu līdzdalību panāktu vienmērīgu pārtikas nodrošinājumu. Lai šo jautājumu risinātu, nepieciešams pieņemt konkrētu rīcības plānu un uzņemties saistības visaugstākajā politiskajā līmenī.

Kā teica Roberts Dilba, salīdzinot šīs globālās problēmas ar Latvijas lauksaimnieku problēmām, mūsējās šķiet vieglākas un ne tik asas. Tajā pašā laikā ir ļoti daudz neatrisinātu lietu, un mēs nekādā gadījumā nedrīkstam nokļūt situācijā, kad iedzīvotāji cieš badu.

Tas, ka ES valstīs ir jāierobežo lauksaimnieciskā ražošana, veido pretrunu gan Latvijas, gan pasaules kontekstā. Ko darīt Latvijai - intensificēt ražošanu, ņemot vērā to, ka pasaulē tik daudz cilvēku cieš no nepilnvērtīga uztura? Kā turpmāk rīkoties pašai ES? Te nepieciešams līdzšinējās darbības pārvērtējums, situācijas analīze. Konferencē izskanējusi doma, ka tā vietā, lai samazinātu lauksaimniecisko ražošanu, lietderīgāk būtu apgādāt tos reģionus, kuros ir pārtikas apgādes problēmas. Šī projekta realizēšanā būtu jāpiesaista arī tās valstis, kurām ir liels ražošanas potenciāls. No šī aspekta skatoties, Latvija ir spējīga saražot daudz vairāk pārtikas produktu, tikai mums nepieciešams modernizēt tehniku un tehnoloģiju. Tieši tādēļ mēs nedrīkstam pārtraukt lauksaimniecisko ražošanu vai to samazināt, mums jāveicina ikviena nopietna lauksaimnieka ražošana un tās attīstība, jo tā ir vērtība, ko diemžēl mēs vēl neesam pratuši pienācīgi novērtēt.

Roberts Dilba savu viedokli par situāciju ar pārtikas apgādi pasaulē izklāstīja arī konferencē, kur viņš uzstājās ar īsu runu. Šīs runas aculiecinieki, kuri pavadīja zemkopības ministru šajā vizītē, teica, ka pretstatā ļoti daudziem runātājiem Roberts Dilba esot precīzi iekļāvies atvēlētajā laikā. Un pretēji daudzu runātāju žēlabām par grūto situāciju viņu valstīs, Latvijas nostāja bijusi tāda, ka mūsu valstī ir labvēlīgi apstākļi lauksaimnieciskās ražošanas sekmīgai attīstībai. Ja būs iespēja piesaistīt ārzemju investorus, modernizēt tehniku un tehnoloģiju, tad pēc dažiem gadiem Latvija ne tikai pilnībā nodrošinās sevi ar nepieciešamajiem pārtikas produktiem, bet arī spēs palīdzēt citām valstīm iegūt nodrošinājumu ar pārtiku.

Līdz šim Latvija ir diezgan maz piedalījusies FAO aktivitātēs. Varbūt tādēļ, ka Latvijai nav pastāvīgas pārstāvniecības FAO. Šāda pārstāvniecība ir gan Igaunijai, gan Lietuvai, un mūsu kaimiņvalstis uzskatāmi redz šādas pārstāvniecības atdevi caur FAO programmām arī finansējuma ziņā. Latvijai maksimāli ātri jāizveido sava pārstāvniecība FAO, un šobrīd tam ir labvēlīga situācija. To veicinātu ne tikai FAO ģenerāldirektora Žaka Diufa nesenā vizīte Latvijā, bet arī Roberta Dilbas tikšanās ar FAO ģenerāldirektoru konferences laikā Romā. Žaks Diufs teicis, ka turpmākajā darbībā un sadarbībā mūsu valsts tiks atbalstīta, bet mums pašiem jābūt aktīvākiem. Vēl gribētu piebilst, ka Latvijas zemkopības ministrs Roberts Dilba, kurš bija mūsu valsts delegācijas vadītājs Pasaules pārtikas konferencē, viesojoties pie FAO ģenerāldirektora Žaka Diufa, tika uzaicināts parakstīties FAO Goda grāmatā.

Varšavā notika sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu starp Latviju un Poliju, konkrēti - līguma sagatavošanas darbi. No Latvijas puses tajās piedalījās arī Zemkopības ministrijas Ražošanas prognozēšanas un finansēšanas departamenta direktore Irina Pilvere, kura piedalās līguma lauksaimniecības daļas sagatavošanā.

Šīs bija pirmās sarunas ar Poliju par brīvo tirdzniecību, un Latvijas puse to laikā ir balstījusies uz Latvijas valdības apstiprināto mandātu Pasaules tirdzniecības organizācijas divpusējām sarunām, uz noslēgtajiem līgumiem ar Čehiju, Slovakiju un Slovēniju un uz Viduseiropas brīvās tirdzniecības līgumu principiem. Tas nozīmē, ka puses vienojas par savstarpēji labvēlīgu tirdzniecības režīmu, kurā tomēr pastāv izņēmumi, kas tiek tuvāk apskatīti līguma pielikumos. Viens pielikums tiek veidots tām preču grupām, uz kurām attiecas “nulles” tarifi, un cits pielikums tiek veidots tām preču grupām, uz kurām pēc pušu vienošanās tiek attiecināti abpusēji simetriski muitas tarifu līmeņi. Ar lauksaimniecības precēm tirdzniecība nebūt nebūs tik brīva, un jutīgo preču grupām (sākot tās vērtēt no dzīviem lopiem un to pārstrādes produktiem, augļiem un dārzeņiem, zivīm, piena un piena produktiem, līdz pat tabakai un alkoholiskajiem dzērieniem) netiks pazemināti muitas tarifi. Ja salīdzina Latvijas un Polijas tirdzniecības politiku, tad ikdienā redzam, ka mūsu tirgū iespiežas poļu preces, kurām nebūt nav sevišķi augsta kvalitāte. Protams, arī to cena ir zemāka nekā mūsu produktiem. Šobrīd mūsu tirdzniecības bilance ar Poliju ir negatīva un, kaut arī tai ir tendence samazināties, vienalga poļu preces mūsu tirgū konkurē.

Polijā ir sarežģītāka tirdzniecības sistēma nekā Latvijā. Viņiem ir vairākpakāpju tarifi, kuri visumā ir augstāki nekā mūsu tarifi. Līdz ar to Polijas pusei nāksies vairāk piekāpties, lai panāktu tarifu izlīdzinājumu.

Vēl Irina Pilvere ar lielu prieku pavēstīja, ka šis ir pirmais gads, kad Zemkopības ministrija saņems visus subsīdijām paredzētos līdzekļus - arī tos, kas bija aizkavējušies. Vēl vairāk - tagad subsīdiju nauda nekavējas, bet - gluži pretēji - tā tiek ieskaitīta jau par nākamo mēnesi. Tas rāda, ka ir konceptuāli mainījusies valdības attieksme pret lauksaimniecību, un liels atbalsts ir arī Finansu ministrijas izpratne. Tas ir ļoti patīkami, un vēl jo vairāk tādēļ, ka pavisam nesenā pagātnē situācija un attieksme pret lauksaimniekiem bija radikāli noraidoša. Tagad jau var sākt plānot savas vajadzības, un ir cerība, ka arī nākotnē lauksaimnieki tiks uzklausīti.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!