likumprojekti

Saeimas dokuments Nr.1810; 558.likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”

Saeimas frakcijas “Tautai un taisnībai” deputātu

(Andris Saulītis, Gunta Gannusa, Jānis Strods, Aristids Lambergs,

Ojārs Grinbergs, Andrejs Panteļējevs, Māris Rudzītis)

likumdošanas iniciatīvas kārtībā 1996. gada 21.novembrī

iesniegts izskatīšanai Saeimā

Izdarīt likumā “Par pašvaldībām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.; 1996, 13.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1996, 135.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 3.panta 2.punktu.

2. Izslēgt 7.panta pirmajā un trešajā daļā vārdus “un 16”.

3. 15.pantā:

3.1. aizstāt 1.punktā vārdus “sadzīves atkritumu savākšana un izvešana” ar vārdiem “sadzīves atkritumu savākšana, izvešana, glabāšana vai pārstrāde”;

3.2. papildināt 4.punktu pēc vārdiem “šo iestāžu” ar vārdiem “un ārpusskolas mācību un audzināšanas iestāžu”;

3.3. izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5) organizēt iedzīvotāju veselības aprūpi, veicināt veselīgu dzīvesveidu”;

3.4. izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

“6) nodrošināt sociālo palīdzību trūcīgām un sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām (daudzbērnu ģimenēm, bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, invalīdiem un pensionāriem), izveidot un uzturēt bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu audzināšanas iestādes, dienas centrus, veco ļaužu pansionātus, nakts patversmes un citas aprūpes iestādes, kā arī organizēt sociālās aprūpes pakalpojumus mājās;”;

3.5. izteikt 12.punktu šādā redakcijā:

“12) saskaņā ar attiecīgās pašvaldības administratīvās teritorijas sociāli ekonomiskās attīstības plānu un teritoriālplānojumu noteikt tās apbūves kārtību un gādāt par tās ievērošanu”;

3.6. papildināt pantu ar 16. un 17.punktu šādā redakcijā:

“16) nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus;

17) organizēt tiesu piesēdētāju vēlēšanas.”

4. Izslēgt 16. un 17.pantu.

5. Izslēgt 19.panta pirmajā daļā vārdu “rajona”.

6. 21.pantā:

6.1. izslēgt 7.punktā vārdu “rajona”;

6.2. izslēgt 23.punktā vārdus “un 16”.

7. Papildināt 43.panta pirmo daļu ar 13. un 14. punktu šādā redakcijā:

“13) par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu epidēmiju un epizootiju izplatīšanos;

14) par sabiedrisko kārtību stihisku nelaimju vai citos ārkārtējos apstākļos, par pasākumiem to seku novēršanā;”.

8. Izslēgt 44.pantu.

9. 45.pantā:

9.1. izslēgt otrajā daļā vārdus “un rajona padomju”;

9.2. aizstāt otrajā daļā vārdus “44.panta 1. un 2.punktā” ar vārdiem “43.panta 13. un 14.punktā”;

9.3. papildināt 3.daļu ar vārdiem “izņemot šā likuma 43.panta 13. un 14.punktā paredzētos gadījumus, kad saistošie noteikumi stājas spēkā izsludināšanas dienā”.

10. Izteikt 46.panta pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Pilsētu domju un pagasta padomju lēmumi par attiecīgās pašvaldības budžeta apstiprināšanu un budžeta grozījumiem tiek noformēti kā noteikumi.”

11. Izslēgt 75.panta pirmajā daļā vārdus “kā arī rajona”.

12. Izteikt X nodaļu šādā redakcijā:

“X nodaļa

Rajona padome

81.pants. Atsevišķu pašvaldību funkciju veikšanai, kā arī darbības savstarpējai saskaņošanai un koordinācijai visi attiecīgā rajona pagastu padomju priekšsēdētāji un rajona pilsētu (izņemot republikas pilsētas) domju priekšsēdētāji veido koleģiālu lēmējinstitūciju rajona padomi, kurā ietilpst arī Ministru kabineta pilnvarota persona, kas darbojas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Attiecīgo pašvaldību rajona padomē pārstāv domes (padomes) priekšsēdētājs vai viņa prombūtnes laikā domes (padomes) priekšsēdētāja vietnieks.

Pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs var piedalīties arī cita rajona padomes darbā, ja nepieciešams sadarboties ar citā rajonā esošajām pašvaldībām un ir panākta vienošanās ar attiecīgo rajona padomi.

Rajona padome ir juridiska persona.

Rajona padome veic šādas pašvaldību funkcijas:

1) pārrauga sadzīves un rūpniecisko atkritumu glabāšanu un pārstrādi;

2) izveido un uztur rajona skolu valdi;

3) nodrošina civilās aizsardzības sistēmas darbību;

4) izstrādā rajona attīstības plānu un tā teritoriālplānojumu;

5) organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus rajonā.

Pagastu padomes un rajonu pilsētu domes, nodrošinot finansējumu, var nodot atsevišķu to kompetencē esošo funkciju izpildi rajona padomei, izņemot šā likuma 21.panta noteiktās funkcijas, kā arī šā likuma 9.pantā noteiktajā kārtībā pašvaldībām nodotās funkcijas.

Saeima ar likumu un Ministru kabinets ar noteikumiem var uzdot rajona padomei veikt papildu funkcijas, kuras nav minētas šajā likumā, nodrošinot papildu finansējuma avotus.

82.pants. Atbildīgais ministrs vai viņa pilnvarota amatpersona pēc pašvaldību vēlēšanām sasauc rajona padomes pirmo sēdi 10 dienu laikā pēc tam, kad ir ievēlēti visi rajona padomi veidojošie pagasta padomju un pilsētu domju priekšsēdētāji. Pašvaldību, kurā ir izsludinātas atkārtotas pašvaldības domes (padomes) vēlēšanas, rajona padomē līdz pašvaldības domes (padomes) ievēlēšanai pārstāv iepriekšējās domes (padomes) priekšsēdētājs.

Rajona padomes sēdes, ja rajona padome nav noteikusi citādi, vada rotācijas kārtībā attiecīgajā rajona padomē ietilpstošo pagastu padomju un pilsētas domju priekšsēdētāji.

Rajona padomes funkciju, kā arī tās pieņemto lēmumu izpildei rajona padome ieceļ izpilddirektoru. Par rajona izpilddirektoru nevar ievēlēt pagasta padomes un pilsētas domes priekšsēdētājus.

Par rajona padomes izpilddirektoru var iecelt jebkuru personu, kura atbilst Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 8. un 9.panta prasībām.

Rajona izpilddirektora kandidatūras var izvirzīt jebkurš rajona padomes loceklis. Izpilddirektors ir iecelts, ja kandidāts ir saņēmis vairāk nekā pusi no rajona padomes locekļu balsīm. Izpilddirektora vēlēšanās nepiedalās Ministru kabineta pilnvarota persona.

Rajona izpilddirektors:

1) sagatavo un sasauc rajona padomes sēdes;

2) organizē rajona padomes lēmumu izpildi;

3) pārstāv rajona padomi attiecībās ar publisko un privāto tiesību subjektiem;

4) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv rajona padomi tiesā un atbild par tiesas sprieduma izpildi lietās, kur viena no pusēm ir rajona padome;

5) ierosina rajona padomei, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, iecelt amatā vai atbrīvot no amata izpilddirektora vietnieku, kas ir arī skolu valdes priekšsēdētājs;

6) ierosina rajona padomei iecelt amatā vai atbrīvot no amata rajona padomes iestāžu un uzņēmumu vadītājus, kā arī pārrauga rajona padomes iestāžu, uzņēmumu un amatpersonu darbību.

7) iesniedz rajona padomei priekšlikumus par tās iestāžu un uzņēmumu izveidošanu, reorganizēšanu un likvidēšanu;

8) rajona padomes noteiktajā kārtībā un ietvaros rīkojas ar rajona padomes mantu un finansu resursiem;

9) izveido rajona padomes kanceleju, vada tās darbu, normatīvos aktos noteiktā kārtībā ieceļ amatā un atceļ no amata kancelejas darbiniekus, dod tiem saistošus norādījumus;

10) nodrošina rajona padomes un tās iestāžu sadarbību ar republikas pilsētu pašvaldībām un vietējām valsts pārvaldes iestādēm;

11) informē Ministru kabinetu un ministrus par rajona padomes un attiecīgā rajona teritorijā esošo pašvaldību darbību;

12) iesniedz izskatīšanai rajona padomē tās budžeta projektu;

13) veic citus pienākumus, kuri paredzēti likumos un Ministru kabineta noteikumos.

Rajona padomes izpilddirektora amatalgas un piemaksu apmērus nosaka rajona padome.

Rajona izpilddirektoru var atbīvot no amata, ja to pieprasa:

1) vismaz viena trešdaļa rajona padomes locekļu;

2) Ministru kabineta pilnvarota persona;

3) atbildīgais ministrs.

Rajona izpilddirektors ir atbrīvots no amata, ja par viņa atbrīvošanu nobalso vairāk nekā puse no rajona padomes locekļiem.

83.pants. Rajona padomes sēdes ne retāk kā reizi 2 mēnešos sasauc rajona padomes izpilddirektors, nosakot sēdes norises laiku, vietu un izsludinot darba kārtību.

Rajona padomes izpilddirektors uz rajona padomes sēdi uzaicina atbildīgās ministrijas pilnvarotu amatpersonu.

Rajona padomes sēde var notikt, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no attiecīgās rajona padomes locekļiem.

Rajona padome izskata lēmuma projektus, kurus iesniedz:

1) rajona izpilddirektors;

2) padomes locekļi;

3) Ministru kabineta pilnvarota persona;

4) atbildīgais ministrs.

Rajona padomes sēdes rajona izpilddirektoram ir jāsasauc 7 dienu laikā, ja to pieprasa:

1) vismaz viena trešdaļa rajona padomes locekļu;

2) Ministru kabineta pilnvarota persona;

3) atbildīgais ministrs.

Ja rajona padomes izpilddirektors padomes sēdi noteiktajā termiņā nesasauc, tad to sasauc rajona padomes iepriekšējās sēdes vadītājs.

Rajona padomes lēmumus pieņem vienojoties, ja likums neparedz citu kārtību.

Rajona padomes sēdes tiek protokolētas. Ikviens no rajona padomes locekļiem var prasīt, lai viņa viedoklis tiktu ierakstīts protokolā. Protokolu paraksta sēdes vadītājs un protokolētājs ne vēlāk kā piektajā darba dienā pēc sēdes.

Rajona padomes pieņemtie lēmumi tiek publicēti, stājas spēkā un var tikt pārsūdzēti tādā pašā kārtībā kā pašvaldību domju (padomju) lēmumi.

Attiecīgās rajona padomes darba organizāciju nosaka rajona padomes apstiprināts nolikums, kas izstrādāts saskaņā ar šo likumu.

84. pants. Rajona padomes finansu līdzekļus veido:

1) pašvaldību piešķirtie līdzekļi;

2) saimnieciskā darbībā iegūtie līdzekļi;

3) Ministru kabineta noteiktā kārtībā piešķirtie līdzekļi.

Rajona padomes budžetu apstiprina rajona padome.

Savu funkciju veikšanai rajona padome var izveidot iestādes un uzņēmumus, tā izveido un uztur skolu valdi.

Rajona padomes izveidotajiem uzņēmumiem ir pašvaldības uzņēmuma statuss.

85. pants. Rajona padomes darbības likumība tiek pārraudzīta tādā pašā kārtībā kā pilsētu domju un pagasta padomju darbība.

Nelikumīgu rajona padomes lēmumu atcelšana notiek šā likuma 49. pantā noteiktajā kārtībā.

Ja rajona izpilddirektors nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai tiesas spriedumus, viņu var atbrīvot no amata šā likuma 93. pantā noteiktajā kārtībā.”

13. Izslēgt 92. pantā vārdus “vairāk nekā puse no visām rajona pašvaldībām”.

14. Papildināt Pārejas noteikumus ar 17., 18. un 19. punktu šādā redakcijā:

“17. Rajona pašvaldības padomes pilnvaras beidzas nākamajā dienā pēc rajona padomes izpilddirektora iecelšanas. Līdzšinējās rajona pašvaldības padomes institūcijas un komisijas savas funkcijas turpina pildīt līdz jauno rajona padomes institūciju un komisiju izveidošanai vai līdz rajona padomes lēmuma pieņemšanai par attiecīgo institūciju un komisiju likvidāciju.

18. Rajona pašvaldības padomes saistību un īpašuma pārmantotāja ir rajona teritorijā esošo pagasta padomju priekšsēdētāju un rajona pilsētu domju priekšsēdētāju izveidotā koleģiālā lēmējinstitūcija — rajona padome.

19. Ministru kabinets pēc šā likuma stāšanās spēkā izdara nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, kā arī iesniedz Saeimai priekšlikumus par grozījumiem normatīvajos aktos.”

Pārejas noteikums

Likuma 1 — 13. pants stājas spēkā nākamajā dienā pēc kārtējām pašvaldību vēlēšanām.

Saeimas dokuments Nr.1773; 549. likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas

1996. gada 14. novembrī iesniegtais alternatīvais likumprojekts.

Alternatīvs Ministru kabineta iesniegtajam likumprojektam

“Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes

vēlēšanu likumā” (reģ. nr.512, dok. nr.1639)

Izdarīt Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 3., 5.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1996, 135.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt visā likumā vārdus “rajona padome” (attiecīgā locījumā).

2. Izslēgt vārdu “rajona” (attiecīgā locījumā): 3. pantā, 15. panta piektajā daļā, 19. pantā, 22. panta pirmajā daļā, 23. panta otrajā daļā, 24. panta trešajā daļā, 32. panta trešajā daļā, 40. panta devītajā daļā, 41. panta pirmajā daļā, 44. panta pirmajā teikumā, 45. pantā un 46. panta otrajā daļā.

3. Izslēgt 44. panta trešajā daļā vārdus “un rajona padomes”.

4. Aizstāt 10. panta pirmajā daļā vārdus “no valsts dienesta” ar vārdiem “no obligātā militārā dienesta”.

5. 15. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Pilsētas domes un pagasta padomes deputātu kandidātu sarakstus var iesniegt:

1) tikai reģistrētas politiskās organizācijas (partijas) vai to reģistrētas apvienības, kā arī divas vai vairākas reģistrētas politiskās organizācijas (partijas), kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko organizāciju (partiju) apvienībā, ja rajona administratīvā centra teritorijā, kā arī pilsētas administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir pierakstīti vairāk nekā 8000 iedzīvotāju;

2) arī vēlētāju apvienības — ja pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir pierakstīti mazāk nekā 8000 iedzīvotāju.”;

izslēgt otro un trešo daļu.

6. Izteikt 16. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Ja kandidātu sarakstu iesniedz vēlētāju apvienība, tas jāparaksta ne mazāk kā 20 vēlētājiem, kas pierakstīti attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.”

7. 17. pantā:

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“Ja par kandidātu ir pieteikta persona, kura nav pastāvīgi pierakstīta attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet ir šajā teritorijā pastāvīgā darbā nostrādājusi vismaz pēdējos sešus mēnešus pirms vēlēšanu dienas, kandidātu sarakstam jāpievieno arī kandidāta darbavietas izziņa, kas apstiprināta likumā noteiktajā kārtībā.”;

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par ceturto daļu un papildināt to pēc vārda “apliecības” ar vārdiem “notariāli apliecināts”.

8. Izslēgt 23. panta pirmo daļu.

9. 24. pantā:

izslēgt ceturtajā daļā šādu teikumu:

“Rajona padomes vēlēšanu zīme pēc krāsas atšķiras no pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu zīmes.”;

izteikt piektās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Pilsētas un pagasta vēlēšanu komisija ne vēlāk kā piecas dienas pirms vēlēšanu dienas izsūta visām iecirkņu komisijām vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes.”

10. Papildināt 25. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Vēlētājs, kurš balso tās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajā vēlēšanu iecirknī, kur viņam ir likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums, vēlēšanu iecirkņa komisijai uzrāda zemesgrāmatas aktu vai tā notariāli apliecinātu norakstu.”

11. Aizstāt 26. panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus “Valsts militārajā dienestā” ar vārdiem “obligātajā militārajā dienestā”.

12. Izslēgt 28. panta ceturto daļu.

13. 29. pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“Vēlētājs aizlīmēto aploksni vēlēšanu komisijas locekļa klātbūtnē iemet aizzīmogotā vēlēšanu kastē.”;

izslēgt ceturto daļu.

14. Izslēgt 39. panta otro daļu.

15. Izteikt 44. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Republikas pilsētas domes vēlēšanu rezultāti ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc vēlēšanām publicējami laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.”

16. Pārejas noteikumos:

aizstāt 3. punktā skaitli “4” ar skaitli “6”;

izslēgt 5. punktā vārdu “Republikas”.

Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā.

Saeimas dokuments nr. 1815; 559. likumprojekts

Likumprojekts

Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāts,

Ministru kabineta 1996. gada 22. novembra sēdē akceptēts

un 25. novembrī iesniegts Saeimā izskatīšanai

1. pants. Vispārīgie noteikumi

(1) Pašvaldību finansu izlīdzināšanas vajadzībām izveido pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondu.

(2) Saimnieciskā gada laikā pašvaldību finansu izlīdzināšana notiek saskaņā ar šā likuma 1. pielikumā doto pašvaldību finansu izlīdzināšanas algoritmu, uz kura pamata tiek noteiktas pašvaldību iemaksas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā un dotācijas no tā. Prognozes aprēķinu apstiprina finansu ministrs un atbild par tajā izmantotajiem finansu datiem.

(3) Lai saskaņotu no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda 1997. gadā avansā saņemto dotāciju apjomus un fondā ieskaitītos līdzekļus, līdz 1998. gada 1. maijam izdara pārrēķinu, kura rezultāti tiek iestrādāti 1999. gada pašvaldību finansu izlīdzināšanas mehānismā.

2. pants. Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonds

(1) Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda ieņēmumi ir 81 739 432 lati, ko veido:

1) dotācijas no valsts budžeta pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā 50 870 165 lati;

2) pašvaldību atskaitījumi pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā saskaņā ar šā likuma 2. pielikumu — 26 569 267 lati;

3) ieņēmumi no īpašuma nodokļa 31,85 procentu apmērā ieskaitāmi izlīdzināšanas fondā (4 300 000 latu).

(2) Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda izdevumi ir 81 739 432 lati, ko veido:

1) dotācijas, izmaksājamas pašvaldībām procentos no izlīdzināšanas fonda kopapjoma, saskaņā ar šā likuma 3. pielikumu — 28 339 432 lati;

2) mērķdotācijas pašvaldību pamata, vispārējās vidējās, pašvaldību arodizglītības iestāžu un daļējiem ārpusskolas pedagoģisko darbinieku algu un sociālā nodokļa maksājumiem, izmaksājamas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā — 52 400 000 latu;

3) mērķdotācijas zemes novērtēšanas darbu finansēšanai, Ministru kabineta noteiktā kārtībā — 1 000 000 latu.

(3) Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda darbības pārraudzībai Ministru kabinets izveido Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomi un apstiprina tās nolikumu.

3. pants. Līdzekļu ieskaitīšana pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā

(1) Pašvaldības, kurām jāieskaita līdzekļi pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā, tos ieskaita šā likuma 2. pielikumā noteiktajos procentos no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, bet ne vairāk kā pielikumā norādītās summas.

(2) Iemaksas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā veic Valsts kase, ieturot attiecīgās summas no pašvaldības iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales konta atbilstoši iedzīvotāju ienākuma nodokļa izpildei, saskaņā ar šā likuma 2. pielikumu. Dotācijas tiek pārskaitītas divas reizes mēnesī ne vēlāk kā līdz 10. un 20. datumam.

(3) Pašvaldības, kuras noslēgušas vienošanās līgumu ar Finansu ministriju par iedzīvotāju ienākuma nodokļa īpašu maksāšanas un uzskaites kārtību, šā panta otrajā punktā minētos maksājumus pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā veic patstāvīgi bez Valsts kases starpniecības.

(4) Pašvaldībām, kuras saskaņā ar šā panta trešajā punktā noteikto kārtību nav savlaicīgi veikušas iemaksas izlīdzināšanas fondā, mēneša laikā tiek lauzts vienošanās līgums un piemērota vispārējā iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales kārtība.

4. pants. Izmaksas no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda

(1) Paredzamie atskaitījumi no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda, saskaņā ar šā likuma 3. pielikumu ir ieskaitāmi tieši rajonu, pilsētu un pagastu budžetos divas reizes mēnesī atbilstoši fondā ienākošiem resursiem, bet ne vēlāk kā līdz attiecīgā mēneša 15. un 25. datumam.

(2) Lai nodrošinātu pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda izpildi, saskaņā ar 3. pielikumu iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes neizpildes gadījumā saimnieciskā gadā, pārskatot valsts budžeta likumu, prognozes neizpildes daļa tiek paredzēta kā valsts dotācija pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā.

5. pants. Pašvaldību savstarpējie norēķini

(1) Pilsētu, pagastu un rajonu pašvaldību, kuru administratīvajā teritorijā ir pirmsskolas, pamata, vispārējās vidējās, ārpusskolas un pašvaldību arodizglītības iestādes, savstarpējiem norēķiniem nepieciešamā finansējuma normatīvus uz vienu audzēkni vai skolēnu un pašvaldību savstarpējo norēķinu kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Pilsētu un pagastu pašvaldības, kuras izmanto citu pašvaldību sociālās palīdzības iestāžu sniegtos pakalpojumus, sākot no 1997. gada 1. janvāra līdz 1997. gada 1. martam, noslēdz līgumu ar attiecīgo pašvaldību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Pilsētu un pagastu pašvaldībām, kuru audzēkņi apmeklē citu pilsētu un pagastu pašvaldību pirmsskolas, pamata, vispārējās vidējās izglītības un pašvaldību arodizglītības iestādes, līdz 1997. gada 1. martam ir jānoslēdz līgumi ar attiecīgajām pašvaldībām par šiem iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu apmaksu. Aprēķinot izglītības iestādēs sniegto pakalpojumu apmaksu, aprēķinos netiek iekļautas izmaksas pedagoģisko darbinieku atalgojumam un sociālā nodokļa finansēšanai.

(4) Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padome (pieņemot attiecīgu lēmumu) ir tiesīga pieprasīt Valsts kasei tām pilsētu un pagastu pašvaldībām, kuras nav izpildījušas šī likuma 5. panta 3. punkta prasības, norakstīt no attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju ienākuma nodokļa summu, kāda nepieciešama citu pilsētu un pagastu pašvaldību sniegto pakalpojumu apmaksai.

Pārejas notiekumi

Šā likuma 3. panta 3. daļā minētajām pašvaldībām iemaksas izlīdzināšanas fondā jāveic saskaņā ar otrajā pielikumā noradīto iemaksu absolūto summu, nevis procentos no iedzīvotāju ienākuma nodokļa izpildes. Uz šīm pašvaldībām neattiecas šā likuma 4. panta 2. punkts.

Ministru prezidents A. Šķēle

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A. Gorbunovs

1. pielikums

I. Pašvaldību budžetu ieņēmumu prognoze

1. Kopējā pašvaldību budžeta ieņēmumu prognoze (neieskaitot mērķdotācijas pašvaldību budžetos) 1997. gadam ir noteikta 235 094 165 lati — latu apmērā, tai skaitā ir paredzami sekojoši pašvaldību ieņēmumi no:

a) iedzīvotāju ienākuma nodoklis Ls 135 324 000

b) īpašuma nodoklis Ls 13 500 000

c) zemes nodoklis Ls 24 500 000

d) nodevas un dažādi nenodokļu ieņēmumi Ls 10 900 000

f) valsts dotācija pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā Ls 50 870 165

2. Aprēķina vajadzībām katrai pašvaldībai prognozē 1997. gadam ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, zemes un īpašuma nodokļiem (to summa turpmāk tekstā — pašvaldību ieņēmumi).

3. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi veic saskaņā ar katras pašvaldības 1995. gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa izpildes īpatsvaru kopējos nodokļa ieņēmumos valstī. Īpašuma nodokļa prognozi veic saskaņā ar maksimālo vērtību starp vidējo no 1993. gada un 1994. gada faktiskajiem ieņēmumiem un 1995. gada faktiskajiem ieņēmumiem, nosakot īpatsvaru katrai konkrētai pašvaldībai. Zemes nodokļa prognozi veic saskaņā ar katras pašvaldības zemes nodokļa izpildes īpatsvaru, no kopējiem nodokļa ieņēmumiem valstī par periodu — 1993. 1994. un 1995. gadi.

II. Pašvaldību izdevumu nepieciešamības prognoze

1. Aprēķinu vajadzībām kopējā izdevumu nepieciešamība pašvaldībām ir 181 694 165 lati, kuri vienādi ar pašvaldību ieņēmumu prognozi, atskaitot mērķdotācijas pedagoģisko darbinieku algu un sociālā nodokļa maksājumiem un mērķdotācijas zemes novērtēšanas darbu finansēšanai.

2. Izdevumu izlīdzināšana tiek veikta divās pašvaldību grupās — republikas pilsētu pašvaldību grupā un pašvaldību grupā, kurā ietilpst rajonu, rajonu pilsētu un pagastu pašvaldības.

3. Kopējo pašvaldību izdevumu nepieciešamību sadala šādās proporcijās:

a) republikas pilsētu pašvaldībām — 45 procenti;

b) rajonu, rajonu pilsētu un pagastu pašvaldībām — 55 procenti.

4. Izlīdzināšanai tiek pakļauti pašvaldību likumā notiekto pastāvīgo funkciju izpildei paredzētie izdevumi uz vienu iedzīvotāju (nepieciešamie izdevumi).

5. Aprēķinos izmanto Valsts statistikas komitejas datus par iedzīvotāju skaitu un sastāvu pašvaldībās pēc stāvokļa uz 01.01.1996., Labklājības ministrijas datus par bērnu skaitu bērnu namos un iemītnieku skaitu pansionātos uz 01.09.1996. un Finansu ministrijas apstiprinātos datus par budžeta ieņēmumu daļas izpildes prognozi pašvaldībās 1997. gadā.

6. Aprēķinos izmanto šādus pašvaldību raksturojošos kritērijus un kritēriju īpatsvarus pašvaldību budžetos:

Kritēriji un to skaitliskās Kritērija īpatsvars Kritērija īpatsvars rajonu,

vērtības attiecīgās republikas rajonu pilsētu un pagastu

pašvaldību grupās pašvaldību budžetu izdevumos

Pilsētu Rajonu Pagastu pilsētu pašvaldību rajonu pašvaldību rajonu pilsētu un

budžetu izdevumos budžetu izdevumos pagastu pašvaldību

budžetu izdevumos

Iedzīvotāju skaits

1261928 1237732 1237732 0,4410 0,0749 0,2975

A1 A2 A3

Bērni līdz 6 gadu vecumam

70357 111270 111270 0,0893 0,0000 0,0690

B1 B2 B3

Bērni un jaunieši 7–18

213279 224161 224161 0,3000 0,0344 0,2978

C1 C2 C3

Iedzīvotāju skaits virs darbspējas vecuma

292142 283823 283823 0,1300 0,0000 0,1740

D1 D2 D3

Bērnu skaits bērnu namos

672 1160 1160 0,0156 0,0193 0,0000

E1 E2 E3

Iemītnieku skaits pansionātos

672 1160 1160 0,0241 0,0383 0,0000

F1 F2 F3

Kopā 1,000 0,1617 0,8383

1,000

7. Pašvaldības izdevumu nepieciešamības koeficients (k) ir summa no kritēriju īpatsvaru reizinājuma ar attiecīgā kritērija vienību skaitu pašvaldībā (a, b, c, d, e, f), dalot ar attiecīgā kritērija skaitu grupā (republikas pilsētu (A1, B1, C1, D1, E1, F1), rajonu pašvaldību (A2, B2, C2, D2, E2, F2), rajona pilsētu un pagastu (A3, B3, C3, D3, E3, F3) grupā):

k1i = 0,4410 (ai/A1) + 0,0893 (bi/B1) + 0,300 (ci/C1) + 0,1300 (di/D1) + 0,0156 (ei/E1) + 0,0241 (fi/F1)

k2i = 0,0749 (ai/A2) + 0,0193 (ei/E1) + 0,0344 (ci/C1) + 0,0383 (fi/F1)

k3i = 0,2975 (ai/A3) + 0,0690 (bi/B3) + 0,2978 (ci/C3) + 0,1740 (di/D3)

k1i — pašvaldības izdevumu nepieciešamības koeficients republikas pilsētas pašvaldību grupā;

k2i — pašvaldības izdevumu nepieciešamības koeficients rajona pašvaldību grupā;

k3i — pašvaldības izdevumu nepieciešamības koeficients rajonu pilsētas vai pagasta pašvaldību grupā;

ai — pastāvīgo iedzīvotāju skaits pašvaldībā;

bi — bērnu skaits līdz 6 gadu vecumam pašvaldībā;

ci — bērnu un jauniešu skaits 7–18 gadu vecumā;

di — iedzīvotāju skaits virs darbspējas vecuma;

ei — bērnu skaits bērnu namos;

fi — iemītnieku skaits pansionātos.

8. Katras pašvaldības nepieciešamo izdevumu apjomu nosaka, reizinot pašvaldības izdevumu nepieciešamības koeficientu (k) ar kopējo izdevumu apjomu attiecīgajā grupā (republikas pilsētu, rajonu, rajonu pilsētu un pagastu pašvaldību grupā).

III. Izdevumu un ieņēmumu izlīdzināšana

1. Pašvaldībām, kurām aprēķinātie nepieciešamie izdevumi uz vienu iedzīvotāju ir lielāki par nepieciešamajiem izdevumiem uz vienu iedzīvotāju vidēji attiecīgajā pašvaldību grupā, samazina aprēķinātos nepieciešamos izdevumus 35% apmērā no starpības.

2. Pašvaldībām, kurām aprēķinātie nepieciešamie izdevumi uz vienu iedzīvotāju ir mazāki par nepieciešamajiem izdevumiem uz vienu iedzīvotāju vidēji attiecīgajā pašvaldību grupā, palielina aprēķinātos nepieciešamos izdevumus 35% apmērā no starpības.

3. Prognozes aprēķinā tiek izlīdzināti ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, zemes un īpašuma nodokļa (turpmāk — izlīdzinātie ieņēmumi).

Pārrēķinā tiek izlīdzināti visi šā pielikuma 1. punktā noteiktie pašvaldību ieņēmumi, izņemot valsts mērķdotācijas, pašvaldību nodevas un nenodokļu ieņēmumus un ieņēmumus no dabas resursu nodokļa.

4. Izlīdzināšanai tiek pakļauti pašvaldību budžeta ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju. Rajonu pašvaldību budžetu ieņēmumi tiek izlīdzināti kopā ar attiecīgā rajona pilsētu un pagastu pašvaldību budžetu ieņēmumiem, pieskaitot attiecīgās pilsētas vai pagasta pašvaldības budžeta ieņēmumu prognozei uz vienu iedzīvotāju attiecīgā rajona pašvaldības budžeta ieņēmumu prognozi uz vienu iedzīvotāju.

5. Ieņēmumu izlīdzināšana tiek veikta divās pakāpēs:

a) izlīdzinot par 50% starpību starp izlīdzināmiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju attiecīgajā pašvaldībā un izlīdzināmiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju vidēji valstī;

b) aprēķina 1. pakāpē izlīdzināto ieņēmumu un 94% no izlīdzināto izdevumu starpību. No pašvaldībām, kurām šī starpība ir pozitīva, ieskaita izlīdzināšanas fondā ieņēmumus, kas vienādi ar 50% no šīs starpības, bet ne vairāk par 35% no izlīdzināmiem ieņēmumiem.

6. Galīgās iemaksas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā vai izmaksas no minētā fonda nosaka kā izlīdzināto izdevumu un izlīdzināto ieņēmumu saskaņošanas procedūras rezultātā aprēķināto iemaksu un izmaksu saldo. Iemaksa pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā tiek noteikta procentos no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un maksimālā iemaksājamā summa latos.

Saeimas dokuments Nr.1800; 557. likumprojekts

Likumprojekts

Par valsts sociālo apdrošināšanu

Labklājības ministrijas izstrādāts,

Ministru kabineta 1996. gada 19. novembra sēdē akceptēts

un 21. novembrī iesniegts Saeimā izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) darba devējs — šā likuma izpratnē — fiziska vai juridiska persona, kura ir:

a) darba tiesiskajās attiecībās ar darbinieku saskaņā ar Latvijas darba likumu kodeksu;

b) mācību un audzināšanas iestāde, kuras audzēknis vai students tiek nodarbināts darba vietā mācību vai ražošanas prakses laikā;

c) dienesta attiecībās ar ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem), ar ierindas un komandējošā sastāva darbiniekiem un citām amatpersonām;

d) noslēgusi līgumu ar fizisku personu, kura nav reģistrējusies kā uzņēmējs, taču darbojas saskaņā ar Civillikuma IV daļas 15.nodaļu un uzskatāma par graudnieku, uzņēmēju vai pārvadātāju.

2) valsts — darba devējs personām, kuras minētas likuma “Par valsts civildienestu” 3.panta otrajā daļā.

3) nodarbinātais – fiziska persona, kura ir:

a) darba tiesiskajās attiecībās ar darba devēju saskaņā ar Latvijas Darba likumu kodeksu;

b) mācību un audzināšanas iestādes audzēknis vai students, kas nodarbināts darba vietā mācību vai ražošanas prakses laikā;

c) valsts civildienesta ierēdnis (ierēdņa kandidāts), ierindas un komandējošā sastāva darbinieks vai likuma “Par valsts civildienestu” 3.panta otrajā daļā minēta persona;

d) noslēgusi līgumu vai nav reģistrēta kā uzņēmējs, taču darbojas saskaņā ar Civillikuma IV daļas 15.nodaļu un uzskatāma par graudnieku, uzņēmēju vai pārvadātāju.

4) pašnodarbinātais – fiziska persona, kura nav atzīstama par nodarbināto saskaņā ar šā panta 3.punktu, bet gūst ienākumu.

5) uzņēmējs — fiziska persona, kura reģistrējusi savu uzņēmumu vai individuālo darbu likumdošanas aktos paredzētajā kārtībā, lai veiktu uzņēmējdarbību vai individuālo darbu un gūtu ienākumu, kurš nav darba devēja un nodarbinātā obligāto iemaksu objekts.

2.pants. Likuma mērķis

Šis likums nosaka vispārīgos principus valsts sociālās apdrošināšanas (turpmāk — sociālā apdrošināšana) jomā, kā arī regulē sociālās apdrošināšanas finansiālo un organizatorisko struktūru.

3.pants. Sociālās apdrošināšanas jēdziens un pamatprincipi

(1) Sociālā apdrošināšana ir apdrošināšana, ko organizē valsts, lai apdrošinātu fizisko personu sociālo risku sakarā ar slimību, invaliditāti, maternitāti, bezdarbu, darbspēju zaudējumu vecumā, kā arī sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai saslimšanu ar arodslimību. Sociālā apdrošināšana ir valsts sociālās drošības sistēmas sastāvdaļa.

(2) Sociālā apdrošināšana darbojas saskaņā ar šādiem pamatprincipiem:

1) solidaritāte starp sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējiem (turpmāk — maksātāji) un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmējiem (turpmāk — pakalpojumu saņēmēji);

2) sociālās apdrošināšanas līdzekļi tiek izmantoti tikai sociālās apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar likumu.

4.pants. Sociālās apdrošināšanas veidi

(1) Sociālās apdrošināšanas veidi ir šādi:

1) valsts pensiju apdrošināšana (turpmāk — pensiju apdrošināšana);

2) sociālā apdrošināšana bezdarba gadījumam (turpmāk – apdrošināšana pret bezdarbu);

3) sociālā apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām (turpmāk — darba negadījumu apdrošināšana);

4) invaliditātes apdrošināšana;

5) maternitātes un slimības apdrošināšana.

II nodaļa. Sociāli apdrošinātās personas un to reģistrācija

5.pants. Sociāli apdrošinātās personas

(1) Obligāti sociāli apdrošinātas ir visas 15 gadu vecumu sasniegušās personas, kuras ir nodarbinātas pie darba devēja, kas ir Latvijas likumu subjekts, un pašnodarbinātie, kas ir Latvijas likumu subjekti.

(2) Brīvprātīgi pensiju apdrošināšanai var pievienoties jebkurš Latvijas vai citas valsts iedzīvotājs, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētās personas ir pakļautas sociālās apdrošināšanas veidiem atkarībā no šo personu nodarbinātības veida, vecuma un veselības stāvokļa.

(4) Sociāli apdrošinātās personas tiek reģistrētas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sociāli apdrošināto personu reģistrā.

6.pants. Obligāti sociāli apdrošinātie atbilstoši to nodarbinātībai, vecumam un veselības stāvoklim

(1) Nodarbinātie, kā arī 3. grupas invalīdi tiek sociāli apdrošināti atbilstoši visiem sociālās apdrošināšanas veidiem.

(2) Nodarbinātie, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, un 1. un 2. grupas invalīdi tiek sociāli apdrošināti pensiju apdrošināšanā un materinātes un slimības apdrošināšanā.

(3) Pašnodarbinātie tiek apdrošināti pensiju apdrošināšanā, invaliditātes apdrošināšanā un maternitātes un slimības apdrošināšanā.

(4) Mācību un audzināšanas iestādes audzēkņi vai studenti, kas nodarbināti darba vietā mācību vai ražošanas prakses laikā, tiek apdrošināti darba negadījumu apdrošināšanā.

(5) Pensiju apdrošināšanā tiek apdrošināti:

1) aktīvā valsts dienesta karavīri;

2) personas, kuras kopj bērnu, kurš nav sasniedzis pusotra gada vecumu;

3) bezdarbnieki;

4) nestrādājoši invalīdi;

5) personas, kuras saņem maternitātes vai slimības pabalstu;

6) personas, kuru laulātais (kuram piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar “Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu”) pilda diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs un kuras uzturas attiecīgajā ārvalstī kā diplomātisko un konsulāro dienestu pildošas personas laulātais.

(6) Apdrošināšanā pret bezdarbu tiek apdrošināti:

1) aktīvā valsts dienesta karavīri;

2) personas, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu;

3) vispārējo vidējo, arodizglītības, vidējo speciālo un augstāko mācību iestāžu dienas nodaļas audzēkņi vai studenti no 15 gadu vecuma;

4) mācekļi, kuri apgūst amatu individuālajos (ģimenes) uzņēmumos un ir reģistrēti Latvijas Amatniecības kamerā, amata apguves laikā.

(7) Ārvalstnieki tiek apdrošināti visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, izņemot darba negadījumu apdrošināšanu, ja tie uzturas Latvijā dienesta komandējumā ilgāk par sešiem mēnešiem.

7.pants. Sociāli apdrošinātā statuss un sociāli apdrošināto reģistrācija

(1) Persona ir sociāli apdrošināta un par to ir jāveic obligātās iemaksas, sākot no dienas, kurā šī persona ir ieguvusi šā likuma 1.panta trešajā vai ceturtajā daļā, 5.panta otrajā daļā, 6.panta piektajā daļā un sestajā daļā minēto statusu.

(2) Darba devējs reģistrē katru nodarbināto Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā pēc darba devēja atrašanās vietas (juridiskās personas – pēc to juridiskās adreses, fiziskās personas — pēc dzīvesvietas adreses) līdz tā mēneša pēdējai dienai, kurā nodarbinātais nodibinājis šā likuma 1.panta 3.punktā minētās attiecībās.

(3) Pašnodarbinātais reģistrējas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā pēc dzīvesvietas adreses līdz tā mēneša pēdējai dienai, kurā pašnodarbinātais guvis ienākumus, kas ir obligāto iemaksu objekts.

(4) Šā likuma 6.panta ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā minētās personas tiek reģistrētas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

III nodaļa. Sociālās apdrošināšanas līdzekļi un to izlietošanas kārtība

8.pants. Sociālās apdrošināšanas fondi

(1) Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk — obligātās iemaksas) tiek veiktas un sociālās apdrošināšanas pakalpojumi tiek sniegti no šādiem fondiem (turpmāk — Fondi):

1) Valsts pensiju fonda;

2) Nodarbinātības fonda;

3) Darba negadījumu fonda;

4) Invaliditātes, maternitātes un slimības fonda.

(2) Fondi tiek administrēti saskaņā ar likumu “Par budžeta un finansu vadību”, katram no tiem ir speciālā budžeta statuss.

(3) Katram no Fondiem var tikt izveidots rezerves fonds, kurā tiek ieskaitīts fonda ieņēmumu pārsniegums pār sniegto sociālās apdrošināšanas pakalpojumu summu.

(4) Katra Fonda rezerves fonds var tikt izlietots tikai saskaņā ar likumu.

9.pants. Valsts pensiju fonds

(1) Valsts pensiju fonda līdzekļus veido:

1) obligātās un brīvprātīgās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanā;

2) dividendes no Valsts pensiju fondam nodotajām kapitāla daļām.

(2) No Valsts pensiju fonda var tikt sniegti sociālās apdrošināšanas pakalpojumi tikai saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”, izņemot invaliditātes pensiju, un segti Fonda rīkotāja izdevumi, kas saistīti ar fonda administrēšanu.

10.pants. Nodarbinātības fonds

(1) Nodarbinātības fonda līdzekļus veido obligātās iemaksas apdrošināšanā pret bezdarbu.

(2) No Nodarbinātības fonda var tikt sniegti sociālās apdrošināšanas pakalpojumi tikai saskaņā ar likumu “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam” un segti Fonda rīkotāja izdevumi, kas saistīti ar fonda administrēšanu.

11.pants. Darba negadījumu fonds

(1) Darba negadījumu fonda līdzekļus veido obligātās iemaksas darba negadījumu apdrošināšanā.

(2) No Darba negadījumu fonda līdzekļiem var tikt sniegti sociālās apdrošināšanas pakalpojumi tikai saskaņā ar likumu “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” un segti Fonda rīkotāja izdevumi, kas saistīti ar fonda administrēšanu.

12.pants. Invaliditātes, maternitātes un slimības fonds

(1) Invaliditātes, maternitātes un slimības fonda līdzekļus veido obligātās iemaksas invaliditātes, maternitātes un slimības apdrošināšanai.

(2) No Invaliditātes, maternitātes un slimības fonda līdzekļiem var tikt sniegti sociālās apdrošināšanas pakalpojumi tikai saskaņā ar likumu “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kā arī invaliditātes pensijas un segti Fonda rīkotāja izdevumi, kas saistīti ar fonda administrēšanu.

13.pants. Soda naudu, nokavējuma naudu un pamatparāda palielinājuma izlietošanas kārtība

(1) Soda naudu, kas aprēķināta nodokļu administrācijas pārbaužu rezultātā, nokavējuma naudu un pamatparāda palielinājumu Fonda rīkotājs ieskaita katrā Fondā atbilstoši šā fonda izdevumu īpatsvaram konkrētā gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu summā.

(2) Gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu summa un katra Fonda izdevumu īpatsvars tajā tiek noteiks ikgadējā likumā “Par valsts budžetu”.

14.pants. Sociālās apdrošināšanas fondu līdzekļu izlietošana

(1) Fondu līdzekļus atļauts izlietot tikai sociālās apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar likumu un Fondu rīkotāja izdevumu segšanai, kas saistīti ar Fondu apsaimniekošanu.

(2) Fondu līdzekļus administrē Fondu rīkotājs, kurš apstiprināts ar likumu.

IV nodaļa. Obligātās iemaksas, obligāto iemaksu objekts,

obligāto iemaksu administrēšana, obligāto iemaksu likmes

15.pants. Obligātās apdrošināšanas iemaksas

(1) Obligātās iemaksas ir ar likumu noteikts obligāts maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības personai, par kuru ir jāveic un kurai ir jāveic iemaksa, saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus.

(2) Sociālās apdrošināšanas brīvprātīgā iemaksa (turpmāk — brīvprātīgā iemaksa) ir brīvprātīgs maksājums, ko veic šā likuma 5.panta otrajā daļā minētās personas Valsts pensiju fondā, kas dod tiesības šai personai saņemt valsts vecuma pensiju atbilstoši veikto iemaksu apmēram.

16.pants. Obligāto iemaksu veicēji

(1) Nepastarpinātas obligātās iemaksas speciālā budžeta kontā izdara:

1) darba devēji;

2) valsts;

3) Fondi;

4) pašnodarbinātie;

5) ārvalstnieki, kas uzturas Latvijā dienesta komandējumā ilgāk par sešiem mēnešiem.

(2) Nodarbinātie veic obligātās iemaksas ar darba devēja starpniecību.

17.pants. Darba devēju reģistrācija

(1) Darba devēji tiek reģistrēti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darba devēju reģistrā, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistra datu bāzi.

(2) Valsts ieņēmumu dienests divu nedēļu laikā pēc maksātāja reģistrācijas sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai nepieciešamo informāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Valsts ieņēmumu dienests pēc reģistrācijas izsniedz darba devējam paziņojumu, kura saturu nosaka Ministru kabinets.

18.pants. Obligāto iemaksu objekts

(1) Darba devēja un nodarbinātā obligāto iemaksu objekts ir ienākumi, no kuriem saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” jāietur algas nodoklis, neatskaitot attaisnotos izdevumus, mēneša neapliekamā minimuma summu un atvieglojumus maksātājam.

(2) Ja nodarbinātais no darba devēja ir saņēmis ienākumu no intelektuālā īpašuma un tiesībām uz to (autoratlīdzība, izpildītājatlīdzība; zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru honorārs), nosakot obligāto iemaksu objektu, var tikt atskaitīti Ministru kabineta noteikti izdevumi, kas saistīti ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu, Ministru kabineta noteikto normu apmērā.

(3) Obligāto iemaksu objekts mācību un audzināšanas iestādēm, kuras audzēknis vai students tiek nodarbināts darba vietā mācību vai ražošanas prakses laikā, ir valstī noteiktā minimālā alga.

(4) Pašnodarbinātā veikto obligāto iemaksu objekts ir ienākumi, no kuriem jāmaksā nodoklis par ienākumiem no uzņēmējdarbības, kas nav uzņēmuma ienākuma nodokļa objekts, neatskaitot neapliekamā minimuma summu, atvieglojumus maksātājam un attaisnotos izdevumus, kas minēti likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10.pantā. Obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru nosaka Ministru kabinets.

(5) Obligāto iemaksu objektu obligātajām iemaksām pensiju apdrošināšanā, kuras tiek veiktas no valsts pamatbudžeta un Fondiem, nosaka Ministru kabinets.

(6) Obligāto iemaksu objekts ārvalstniekiem, kas uzturas Latvijā dienesta komandējumā ilgāk par sešiem mēnešiem, ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamais ienākums ārvalstu nodokļa maksātājam (nerezidentam).

(7) Obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru nosaka Ministru kabinets.

19.pants. Obligāto iemaksu administrēšana

(1) Obligātās iemaksas administrē saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”.

(2) Savlaicīgi neveiktās obligātās iemaksas piedzen likumā “Par nodokļiem un nodevām” un Latvijas Civilprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā.

20.pants. Pamatparāda palielinājums un nokavējuma nauda

(1) Noteiktajos termiņos neiemaksātā obligāto iemaksu summa (arī nokavētā soda nauda) tiek palielināta atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei nokavējuma periodā.

(2) Par iemaksu veikšanas termiņa nokavējumu no darba devēja un pašnodarbinātā tiek piedzīta nokavējuma nauda — 0,1 procents no laikā nenomaksātās obligāto iemaksu daļas par katru nokavēto dienu.

21.pants Obligāto iemaksu likme

(1) Obligāto iemaksu, kuru vienādās daļās maksā darba devējs un nodarbinātais, ja nodarbinātais tiek apdrošināts visos sociālās apdrošināšanas veidos, likme ir 33 no iemaksu objekta. Šajā likmē neieskaita darba negadījumu apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi.

(2) Obligāto iemaksu likmes sadalījumu pa sociālās apdrošināšanas veidiem nākamajam gadam nosaka Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz iepriekšējā gada 1.septembrim.

22.pants. Obligāto iemaksu veikšana no valsts pamatbudžeta un Fondiem

Ministru kabineta noteiktajā kārtībā:

1) valsts veic obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanā no valsts pamatbudžeta par šā likuma 6.panta piektās daļas 1., 2. un 6. punktā minētajām personām;

2) valsts veic obligātās iemaksas apdrošināšanā pret bezdarbu no valsts pamatbudžeta par šā likuma 6.panta sestajā daļā minētajām personām;

3) no Nodarbinātības fonda tiek veiktas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanā par šā likuma 6.panta piektās daļas 3.punkta minētajām personām;

4) no Invaliditātes, maternitātes un slimības fonda tiek veiktas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanā par šā likuma 6.panta piektās daļas 4. un 5. punktā minētajām personām;

5) no Darba negadījumu fonda tiek veiktas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanā par šā likuma 6.panta piektās daļas 4. un 5. punktā minētajām personām, ja šo personu invaliditātes cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība.

V nodaļa. Obligāto iemaksu aprēķināšana

23.pants. Obligāto iemaksu apmēra noteikšana

(1) Darba devējs aprēķina obligāto iemaksu, kura jāveic par katru nodarbināto, arī 3.grupas invalīdu, reizinot iemaksu objektu ar obligāto iemaksu likmi, kas noteikta darba devējam, ja nodarbinātais ir apdrošināts visos sociālās apdrošināšanas veidos.

(2) Darba devējs aprēķina obligāto iemaksu, kas jāveic nodarbinātajam, arī 3.grupas invalīdam, reizinot iemaksu objektu ar obligāto iemaksu likmi, kas noteikta nodarbinātajam, ja nodarbinātais ir apdrošināts visos sociālās apdrošināšānas veidos, izņemot likmi, kas noteikta darba negadījumu apdrošināšanai.

(3) Darba devējs aprēķina obligāto iemaksu, kas jāveic par katru nodarbināto, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, un 1. un 2. grupas invalīdu. Obligātā iemaksa jāveic arī nodarbinātajam, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, un 1. un 2. grupas invalīdam, reizinot iemaksu objektu ar obligāto iemaksu likmi, kas noteikta valsts pensijas apdrošināšanā un maternitātes un slimības apdrošināšanā.

(3) Pašnodarbinātās personas aprēķina obligāto iemaksu, reizinot obligāto iemaksu objektu, kas nav mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo objekta apmēru, ar obligāto iemaksu likmi, kas noteikta valsts pensijas apdrošināšanā un maternitātes un slimības apdrošināšanā.

(5) Ārvalstnieki, kas uzturas Latvijā dienesta komandējumā ilgāk par sešiem mēnešiem, aprēķina obligāto iemaksu, reizinot obligāto iemaksu objektu ar obligāto iemaksu likmi, kas noteikta nodarbinātajam, ja nodarbinātais ir apdrošināts visos sociālās apdrošināšanas veidos, izņemot likmi, kas noteikta darba negadījumu apdrošināšanā, sākot ar 184.dienu pēc ierašanās Latvijas Republikā.

(6) Mācību un audzināšanas iestāde, kuras audzēknis vai students tiek nodarbināts darba vietā mācību vai ražošanas prakses laikā, aprēķina obligāto iemaksu, kas jāveic par katru nodarbināto, reizinot iemaksu objektu ar obligāto iemaksu likmi, kas noteikta darba negadījumu apdrošināšanā.

24.pants. Iemaksu veikšanas kārtība un termiņi

(1) Darba devējs, arī mācību un audzināšanas iestāde, kuras audzēknis vai students tiek nodarbināts darba vietā mācību vai ražošanas prakses laikā, iemaksā speciālā budžeta kontā obligātās iemaksas par katru nodarbināto reizi mēnesī termiņos, kādi norādīti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izsniegtajā paziņojumā.

(2) Nodarbinātais veic iemaksas ar darba devēja starpniecību. Darba devējs ietur iemaksas, kas jāveic nodarbinātajam, un iemaksā tās speciālā budžeta kontā šā panta pirmajā daļā noteiktajos termiņos.

(3) Pašnodarbinātais veic obligāto iemaksu maksājumus kārtībā, kāda noteikta iedzīvotāju ienākumu nodokļa no saimnieciskās darbības nomaksai.

(4) Ārvalstnieki, kas uzturas Latvijā dienesta komandējumā ilgāk par sešiem mēnešiem, veic obligāto iemaksu maksājumus kārtībā, kāda noteikta iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksai ārvalstu nodokļu maksātājam (rezidentam).

(5) Par iemaksas veikšanas dienu uzskata dienu, kurā kreditiestāde norakstījusi obligātās iemaksas summu no maksātāja konta vai obligātā iemaksa iemaksāta kreditiestādē vai pastā tās pārskaitīšanai speciālā budžeta kontā. Ja maksāšanas termiņš ir brīvdiena vai svētku diena, maksājums jāveic ne vēlāk kā šai dienai sekojošā darba dienā.

25.pants. Obligātās iemaksas ieskaitīšana Fondos

Valsts sociālas apdrošināšanas aģentūrai 15 dienu laikā pēc obligāto iemaksu ieskaitīšanas speciālā budžeta kontā jāaprēķina obligāto iemaksu objekts, par kuru faktiski ir veikta obligātā iemaksa, jāsadala iemaksātā obligātā iemaksa pa sociālās apdrošināšanas veidiem un jāieskaita attiecīgajos Fondos.

26.pants. Ziņojums par veiktajām iemaksām

(1) Darba devējiem ir pienākums līdz nākamā mēneša pēdējai dienai iesniegt Valsts sociālas apdrošināšanas aģentūrā ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un veiktajām iemaksām. Ziņojuma saturu nosaka Ministru kabinets.

(2) Pašnodarbinātā pienākums ir līdz ceturksnim sekojošā mēneša pēdējai dienai iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā ziņojumu par obligāto iemaksu objektu veiktajām iemaksām.Ziņojuma saturu nosaka Ministru kabinets.

(3) Par ziņojumu neiesniegšanu noteiktajos termiņos no darba devēja un pašnodarbinātā tiek piedzīta soda nauda 100 latu apmērā.

VI nodaļa. Valsts obligātās sociālās apdrošināšanas administrācija

27.pants. Fonda rīkotājs

(1) Fonda rīkotājs ir bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Valsts sociālas apdrošināšanas aģentūra” (turpmāk — Aģentūra), kas atrodas Labklājības ministrijas pārziņā. Aģentūra tiek izveidota un darbojas saskaņā ar šo likumu un Aģentūras statūtiem.

(2)Aģentūru dibina valsts, un tās statūtus apstiprina Ministru kabinets.

28.pants. Aģentūras organizatoriskā struktūra

(1) Labklājības ministrs ir valsts pilnvarnieks Aģentūrā, viņš pilda Aģentūras pilnsapulces funkcijas un ir Aģentūras padomes priekšsēdētājs.

(2) Aģentūras darbības kontroli veic Aģentūras padome, kuras sastāvā ir trīs Ministru kabineta pilnvarotas personas, trīs pilnvarotas personas no darba devēju organizācijām un trīs pilnvarotas personas no darbinieku arodorganizācijām. Aģentūras padomes sastāvu apstiprina Ministru kabinets.

(3) Aģentūras padomes locekļi atalgojumu par darbu padomē nesaņem. Ar Padomes darbu tieši saistītie Padomes locekļu izdevumi tiek atlīdzināti Aģentūras statūtos noteiktajā kārtībā.

(4) Aģentūras darbu vada Aģentūras valde. Valdes darbību vada ģenerāldirektors, kuru pēc labklājības ministra priekšlikuma ieceļ amatā Ministru kabinets. Valdes locekļus pēc ģenerāldirektora priekšlikuma ieceļ amatā labklājības ministrs.

29.pants. Aģentūras darbības finansēšana

Aģentūras darbību finansē no Fondu līdzekļiem likumā noteiktajā kārtībā, kā arī no līdzekļiem, ko Aģentūra iegūst, veicot statūtos paredzēto uzņēmējdarbību.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 15.panta pirmā daļa stājas spekā ar 2002.gada 1. janvāri. No šā likuma spēkā stāšanās dienas līdz 2002.gada 1. janvārim sociāli apdrošinātais ir persona, par kuru faktiski ir veiktas obligātās iemaksas. Šis nosacījums neattiecas uz darba negadījumu apdrošināšanā apdrošinātajām personām.

2.Šā likuma 21.panta pirmajā daļā noteiktā obligāto iemaksu likme un tās sadalījums starp darba devēju un nodarbināto stājas spēkā ar 2002.gada 1. janvāri.

3.No šā likuma spēkā stāšanās dienas līdz šā likuma 21.panta pirmajā daļā noteiktās obligāto iemaksu likmes un tās sadalījuma starp darba devēju un nodarbināto spēkā stāšanās dienai obligāto iemaksu likme ir 37 procenti, no kuriem 28 procentus maksā darba devējs un 9 procentus —darbinieks.

4.Vecums, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, tiek noteikts saskaņā ar likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 8.punktu.

5. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par sociālo nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, Nr. 1., 7., 15).

Likums stājas spēkā ar 1998. gada 1. janvāri.

Par likumprojektu

Labklājības ministrija iesniedz likumprojektu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kurš izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabinetā apstiprināto strukturālo pārkārtojumu programmu un Deklarāciju par Ministru kabineta darbu.

Izstrādātais likumprojekts nosaka vispārīgos principus un normas valsts sociālās apdrošināšanas jomā, kā arī sociālās apdrošināšanas finansiālo un organizatorisko struktūru. Likumprojektā noteikts to personu loks, kas pakļautas sociālajai apdrošināšanai un sociālās apdrošināšanas veidi.

Lai racionalizētu sociālajai apdrošināšanai pakļauto personu loku, atsevišķi izdalītas pašnodarbinātās personas un nodarbinātie, kas sanieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju un 1. un 2. grupas invalīdi, kuri tiek sociāli apdrošināti valsts pensiju apdrošināšanā, kā arī maternitātes un slimības apdrošināšanā. Likumprojekts nosaka, ka pašnodarbinātās personas veic iemaksas par sevi pensiju apdrošināšanā, invaliditātes apdrošināšanā, kā arī maternitātes un slimības apdrošināšanā, bet neveic iemaksas bezdarba apdrošināšanai.

Par likumprojektu līdz 06.11.96. ir saņemti atzinumi no Tieslietu ministrijas, Finansu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Ārlietu ministrijas, Izglītības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Kultūras ministrijas.

Šo likumprojektu izstrādājusi Sociālās apdrošināšanas departamenta direktores vietniece I. Jaunzeme. Par iesniegto likumprojektu MK komitejas sēdē ziņos Sociālās apdrošināšanas departamenta direktores vietniece I. Jaunzeme.

Labklājības ministrs V. Makarovs

Saeimas dokuments Nr.1764; 542.likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”

Labklājības ministrijas izstrādāts,

Ministru kabineta 1996. gada 12. novembra sēdē akceptēts

un 14. novembrī iesniegts Saeimā izskatīšanai

Izdarīt likumā “Par valsts pensijām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 10.nr.) šādus grozījumus:

1.9.panta otrajā daļā:

1.1. izteikt trešā punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

“apdrošinātā persona saskaņā ar likumu “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” saņem sakarā ar pārejošu darba nespēju vai darbspēju zaudējumu pārejošas darba nespējas pabalstu vai atlīdzību par darbspēju zaudējumu un par šo personu no negadījumu apdrošināšanas līdzekļiem izdarītas apdrošināšanas iemaksas.”;

1.2. izteikt ceturto punktu šādā redakcijā:

“4) apdrošinātā persona saņem bezdarbnieka pabalstu un saskaņā ar likumu “Par obligāto sociālo apdrošināšanu dezdarba gadījumā” par šo personu no bezdarba apdrošināšanas līdzekļiem izdarītas apdrošināšanas iemaksas.”

2. papildināt 14.panta pirmo daļu pēc vārdiem “apdrošinātajām personām” ar vārdiem “ar apdrošināšanas stāžu ne mazāku par trim gadiem;”.

3. Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

“16.pants. Invaliditātes pensijas aprēķināšana

(1) Invaliditātes pensiju atkarībā no tā, kāda invaliditātes grupa ir noteikta — pirmā, otrā vai trešā —, piešķir:

1) I un II grupas invaliditātes gadījumā pēc šādas formulas:

ASi

I grupas invalīdiem P=0,45 ’ Vi + —— ’ Vi ’ 0,1

ASie

ASi

II grupas invalīdiem P=0,4 ’ Vi + —— ’ Vi ’ 0,1

ASie

P — pensija;

Vi — apdrošinātās personas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas (neatkarīgi no pārtraukuma ilguma darbā) pēdējo piecu gadu laikā pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas, bet ne lielāka par valstī noteiktās minimālās algas pieckāršu apmēru. Mēneši, kuros invaliditātes pensijas pieprasītājs nostrādājis nepilnu darba dienu skaitu, ņemami vērā invaliditātes pensijas aprēķināšanai kā pilni darba mēneši. Ja piecu gadu laikā pirms invaliditātes pensijas pieprasīšanas ir nostrādāts mazāk par 36 mēnešiem, vidējā apdrošināšanas iemaksu alga aprēķināma par faktiski nostrādātajiem darba mēnešiem.

ASi — apdrošinātās personas individuālais apdrošināšanas stāžs;

ASie — maksimāli iespējamais apdrošināšanas stāžs no šā likuma 4.pantā noteiktā vecuma sasniegšanas līdz šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanai;

2) III grupas invaliditātes gadījumā invaliditātes pensija nosakāma valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta līmenī.

(2) I un II grupas invaliditātes pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta līmeni, kuram piemērots šāds koeficients:

I grupas invaliditātes gadījumā — 1,6;

II grupas invaliditātes gadījumā — 1,4.

(3) Ja apdrošinātā persona piecus gadus pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas nav strādājusi, invaliditātes pensijas aprēķināšanai ņemami vērā 50 procenti no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

(4) Mainoties invaliditātes grupai, invaliditātes pensijas apmērs pārrēķināms ar atkārtotas invaliditātes noteikšanas dienu šā panta noteiktajā kārtībā, ņemot vērā apdrošinātās personas individuālo un maksimāli iespējamo apdrošināšanas stāžu un vidējo (aktualizēto) apdrošināšanas iemaksu algu, kāda tā bija ņemta vērā, aprēķinot (pārrēķinot) invaliditātes pensiju līdz invaliditātes grupas maiņas dienai.

4. Papildināt 24.pantu:

4.1. ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) I un II grupas invaliditātes pensija, pamatojoties uz apdrošinātās personas pieprasījumu, pārrēķināma šā likuma 16.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā, ievērojot šā panta pirmās un ceturtās daļas nosacījumus, ņemot vērā:

1) papildināto apdrošināšanas stāžu;

2) palielināto apdrošinātās personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu.”;

4.2. ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Invalīdam, pēc invaliditātes pensijas piešķiršanas nostrādājot ne mazāk par vienu gadu, invaliditātes pensija sakarā ar viņa vidējās apdrošināšanas iemaksu algas palielināšanos var tikt pārrēķināta gadījumā, ja vidējā apdrošināšanas iemaksu alga par pēc kārtas esošajiem 24 darba mēnešiem pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) un pēc kārtas esošajiem 12 darba mēnešiem pēc invaliditātes pensijas piešķiršanas, ir lielāka nekā tā, no kuras invaliditātes pensija bija piešķirta (pārrēķināta).”

5. Pārejas noteikumu 16.punktā:

5.1. papildin āt pirmo teikumu pēc vārdiem “pirms šā likuma spēkā stāšanās” ar vārdiem “bet attiecībā uz invaliditātes pensiju pirms 1997.gada 1.janvāra”;

5.2. izteikt ceturto apakšpunktu šādā redakcijā:

“sakarā ar apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts pēc šā likuma spēkā stāšanās, vecuma pensija un izdienas pensija pārrēķināma šā likuma 24.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, bet I un II grupas invaliditātes pensija pārrēķināma šo pārejas noteikumu 16.punkta 1.un 3.apakšpunktā noteiktajā kārtībā. Veicot šo pensiju pārrēķināšanu, ievērojami šā likuma 24.panta pirmās daļas nosacījumi;”.

6. Izteikt pārejas noteikumu 17.punktu šādā redakcijā:

“17.Piešķirot invaliditātes pensiju:

1) laikā no 1997.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 1.janvārim tā aprēķināma šā likuma 16.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā, ņemot vērā apdrošinātās personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par faktiski nostrādātajiem mēnešiem, bet ne vairāk kā par 36 mēnešiem pēc kārtas (neatkarīgi no pārtraukuma ilguma darbā) periodā no 1996.gada 1.janvāra līdz invaliditātes pensijas piešķiršanai;

2) šā likuma 16.panta pirmajā daļā noteiktā maksimāli iespējamā apdrošināšanas stāža aprēķināšanai (arī pārrēķinot invaliditātes pensiju) ievērojami šo pārejas noteikumu 8.punkta nosacījumi.”

Likums stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri.

Par likumprojektu

Labklājības ministrija nosūta izskatīšanai sagatavoto likuma projektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””.

Pensiju reformas ietvaros, izstrādājot likumu “Par valsts pensijām”, tajā pilnībā netika ietverts jautājums par darba nespējas sociālo apdrošināšanu. Invaliditātes pensijas aprēķināšanas kārtība 1996.gadā tika saglabāta tāda pati, kāda tā bija līdz likuma “Par valsts pensijām” spēkā stāšanās dienai (likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 17.p.), un tā nebija saistīta ar indivīda darba ienākumiem, no kuriem izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Izstrādātais likuma projekts nosaka zināmus ierobežojumus tiesību iegūšanai uz invaliditātes pensiju. Lai iegūtu tiesības uz invaliditātes pensiju, kuras izmaksas laiks ir diezgan ilgs, par sociāli apdrošināto personu ir jābūt veiktām sociālās apdrošināšanas iemaksām ne mazāk par trim gadiem. Šāds nosacījums nedaudz samazinās invaliditātes pensijas saņēmēju skaitu, radot iespēju invaliditātes pensijas apmēra palielināšanai, jo minētais likums, sākot ar 1997.gada 1.janvāri, arī izmaina invaliditātes pensijas aprēķināšanas kārtību, saistot to ar sociāli apdrošinātās personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas (neatkarīgi no pārtraukuma ilguma darbā) pēdējo piecu gadu laikā pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas, bet ne lielāku par valstī noteiktās minimālās algas pieckāršu apmēru, tādējādi ierobežojot pensijas apmēra diferenciāciju personām ar augstiem un zemiem ienākumiem. Ņemot vērā, ka apdrošināšanas iemaksu algas individualizētā uzskaite ir tikai ar 1996.gada 1.janvāri, tad likuma piemērošanai jautājumā, kas saistīts ar sociāli apdrošinātās personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, ir paredzēti pārejas noteikumi. Zināma nozīme invaliditātes pensijas apmēra noteikšanā ir arī invalīda apdrošināšanas stāža ilgumam. Jauna invaliditātes pensijas aprēķināšanas formula paredzēta, nosakot invaliditātes pensijas apmēru I un II grupas invalīdiem. III grupas invalīdiem pensiju paredzēts noteikt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta līmenī. Invalīdiem, kuriem nebūs tiesības uz invaliditātes pensiju, tiks piešķirts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts. Sakarā ar grozījumu izdarīšanu likumā “Par valsts pensijām” sociālās apdrošināšanas budžetam papildu līdzekļi nebūs nepieciešami. Valsts pamatbudžetā nepieciešamos papildu izdevumus paredzēts nodrošināt 1997.gada budžeta projekta ietvaros.

Likuma projektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” ir izstrādājušas: Labklājības ministrijas Pensiju nodaļas vadītāja L.Velde un Ekonomiskās analīzes un prognozes nodaļas vadītāja I.Vanovska un viņas vietniece J.Muižniece. Uz Ministru kabineta Valsts un sociālo lietu komitejas sēdi uzaicināmas iepriekš minētās darbinieces L.Velde un J.Muižniece. Par likuma projektu ziņos Pensiju nodaļas vadītāja L.Velde.

Pamatojoties uz valsts sekretāru sanāksmes 1996.gada 29.augusta protokola izrakstu nr.35, grozījumi likumā “Par valsts pensijām” bija nosūtīti saskaņošanai Tieslietu ministrijai, Finansu ministrijai, Ārlietu ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Latvijas Pašvaldību savienībai. Atsauksmes saņemtas no visām iepriekš minētajām ministrijām. Finansu ministrijas un Ekonomikas ministrijas atzinumos izteiktie priekšlikumi atspoguļoti pavadvēstulei pievienotajā izziņā.

Labklājības ministrs V.Makarovs

Saeimas dokuments nr.1792; 552.likumprojekts

Likumprojekts

Par privātajiem pensiju fondiem

Finanasu ministrijas sastādītas darba grupas izstrādāts,

Ministru kabineta 1996. gada 19. novembra sēdē akceptēts

un 20. novembrī iesniegts Saeimā izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Terminu skaidrojums

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) Darba devējs — juridiska vai fiziska persona, ar kuru fiziskas personas stājas darba vai dienesta attiecībās;

2) Individuālās dalības līgums — līgums, kas noslēgts starp fizisku personu un pensiju fondu par šīs fiziskās personas dalību noteiktā pensiju plānā;

3) Inspekcija — Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija;

4) Kolektīvās dalības līgums — līgums, kas noslēgts starp darba devēju un privāto pensiju fondu par šā darba devēja darbinieku dalību noteiktā pensiju plānā;

5) Līdzekļu pārvaldītājs — uzņēmējsabiedrība, kas veic pensiju fonda līdzekļu pārvaldīšanu;

6) Līdzekļu turētājs — banka, kas veic pensiju fonda līdzekļu turēšanu;

7) Privātais pensiju fonds — bezpeļņas akciju sabiedrība (turpmāk — pensiju fonds), kuras mērķis ir nodrošināt pensiju plāna dalībniekiem vecuma papildpensijas kapitālu;

8) Pensiju fonda valde — pensiju fonda pārvaldes institūcija, kas vada un ir atbildīga par pensiju fonda darbību atbilstoši likumu prasībām, pensiju fonda statūtiem un licencētiem pensiju plāniem;

9) Pensiju plāna komiteja — pensiju plānā iestājušos darbinieku un darba devēja kopīgi izveidota pensiju fonda kontroles un revīzijas institūcija šajā likumā noteikto kontroles funkciju veikšanai;

10) Pensiju plāna dalībnieki — fiziskas personas, kuras un par kurām viņu darba devējs izdara iemaksas pensiju fondā ar tiesībām saņemt papildpensijas kapitālu atbilstoši pensiju plānam;

11) Papildpensijas kapitāls — naudas līdzekļi, kas kādā noteiktā laika periodā saskaņā ar šo likumu ir uzkrāti pensiju plāna dalībnieku labā;

12) Pensijas vecums — pensiju plāna dalībnieka vecums, kuru sasniedzot, šim dalībniekam ir tiesības šajā likumā noteiktajā kārtībā saņemt pensiju fondā uzkrāto papildpensijas kapitālu;

13) Saistīti uzņēmumi — divi vai vairāki uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), ja tie atbilst kaut vienai no likumā “Par uzņēmuma ienākuma nodokli” minētajām saistītu uzņēmumu pazīmēm.

2.pants. Likuma mērķis

Šis likums nosaka privāto pensiju fondu veidus, to darbības pamatus, pensiju plānu dalībnieku uzņemšanas kārtību, pensiju plānu dalībnieku tiesības un pienākumus, līdzekļu pārvaldīšanu, līdzekļu turētāja kompetenci, kā arī valsts uzraudzību šīm darbībām.

3.pants. Pensiju fonda jēdziens un mērķis

(1) Pensiju fonds ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta bezpeļņas finansu un kredīta akciju sabiedrība, kas saskaņā ar šo likumu un pensiju plāniem uzkrāj un iegulda pensiju plānu dalībnieku un viņu labā brīvprātīgi izdarītās naudas līdzekļu iemaksas, lai nodrošinātu šiem dalībniekiem vecuma papildpensijas kapitālu.

(2) Privātais pensiju fonds nav publiska akciju sabiedrība.

(3) Privātie pensiju fondi nedrīkst veikt cita veida uzņēmējdarbību kā tikai šajā likumā paredzēto.

(4) Privāto pensiju fondu ienākumu pārsniegumu pār izdevumiem nevar izņemt vai izmaksāt akcionāriem dividendēs, un tas pilnībā ieskaitāms pensiju plānu dalībnieku individuālajos kontos atbilstoši šī likuma prasībām.

4.pants. Pensiju plāns

Pensiju plāns ir sistematizētu noteikumu kopums, saskaņā ar kuru pensiju fondā notiek pensiju uzkrāšana, uzkrāto līdzekļu ieguldīšana un izmaksa. Pensiju plānu izstrādā attiecīgais pensiju fonds, bet tā pielietošanu licencē Inspekcija.

5.pants. Pensiju fondu veidi

(1) Pensiju fondi var būt slēgti vai atklāti.

(2) Slēgtam pensiju fondam var būt viens vai vairāki pensiju plāni. Slēgtā pensiju fonda pensiju plānu dalībnieki var būt tikai personas, kuras, uzsākot dalību pensiju plānā, ir pensiju fonda viena vai vairāku dibinātāju (akcionāru) darbinieki.

(3) Atklātais pensiju fonds ir pensiju fonds, kura dibinātāji (akcionāri) ir šī likuma 7.panta 2.daļā minētās juridiskās personas.

(4) Atklātam pensiju fondam var būt viens vai vairāki pensiju plāni. Par dalībniekiem šajos pensiju plānos uz līguma pamata var kļūt ikviena fiziska persona tieši vai ar darba devēja starpniecību šajā likumā noteiktajā kārtībā.

6.pants. Pensiju fonda nosaukums

Fonda nosaukumā jābūt ietvertai vārdkopai “pensiju fonds” ar norādi, vai tas ir atklāts vai slēgts pensiju fonds. Tikai tiem pensiju fondiem, kas dibināti šajā likumā noteiktā kārtībā, ir tiesības izmantot savā nosaukumā šo vārdkopu.

II nodaļa. Pensiju fonda dibināšana

7.pants. Pensiju fonda dibinātāji un akcionāri

(1) Par pensiju fondu dibinātājiem (akcionāriem) var būt jebkuras fiziskas un juridiskas personas, kuras atbilst likumā “Par akciju sabiedrībām” noteiktajiem kritērijiem.

(2) Par atklātā pensiju fonda dibinātājiem (akcionāriem) var būt tikai:

1) banka, ja tai Latvijas Bankas noteiktajā kārtībā ir atļauts pieņemt fizisko personu noguldījumus;

2) Latvijas Republikā reģistrēta dzīvības apdrošināšanas sabiedrība;

3) pašvaldība — rajona padome vai pilsētas dome.

(3) Pēc pensiju fonda nodibināšanas tā akciju atsavināšana pieļaujama vienīgi ar Inspekcijas iepriekšēju rakstisku piekrišanu.

8.pants. Pensiju fonda statūti

(1) Pensiju fonda dibinātāji izstrādā un apstiprina (pieņem) fonda statūtus, kuros bez likumā “Par akciju sabiedrībām” un “Par bezpeļņas organizāciju” minētajām ziņām ir jānorāda arī:

1) pensiju fonda veids;

2) vispārējā kārtība, kādā pensiju plānos var iestāties un no tiem var izstāties pensiju plānu dalībnieki;

3) pensiju plānu komiteju izveidošanas un darbības kārtība;

4) pensiju plānu dalībnieku individuālo kontu uzskaites vispārējā kārtība;

5) pensiju fonda izdevumu segšanas un ienākumu izlietošanas kārtība;

6) citi noteikumi, kas nepieciešami pensiju fonda darbībai.

(2) Rodoties jebkādām izmaiņām pensiju fonda statūtos ietvertajā informācijā, statūtos jāizdara attiecīgi grozījumi, kuri pēc saskaņošanas Inspekcijā jāreģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Grozījumi ir spēkā no to reģistrācijas brīža Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, ja tie pirms tam ir saskaņoti Inspekcijā.

(3) Nekādi pensiju fonda statūtu grozījumi nevar pasliktināt pensiju plānu dalībnieku vai trešo personu stāvokli ar atpakaļejošu datumu un nevar ierobežot tās tiesības, kuras faktiski iegūtas līdz statūtu attiecīgu grozījumu pieņemšanai.

9.pants. Pensiju fonda reģistrācija

Pensiju fonda reģistrācija notiek likumā “Par akciju sabiedrībām” un “Par bezpeļņas organizācijām” noteiktajā kārtībā.

III nodaļa. Pensiju plāns un dalība tajā

10.pants. Pensiju plāns

(1) Pensiju fonds pēc nodibināšanas izstrādā pensiju plānu un iesniedz to Inspekcijai izskatīšanai un lietošanas licencēšanai. Pēc Inspekcijas licences saņemšanas jebkādu izmaiņu izdarīšana attiecīgajā pensiju plānā pieļaujama vienīgi ar Inspekcijas rakstisku piekrišanu.

(2) Jebkāda naudas līdzekļu iemaksa, uzkrāšana, ieguldīšana vai izmaksa pensiju nodrošināšanai pensiju fondā, kā arī pensiju fonda darbības un sniedzamo pakalpojumu publiska sludināšana (reklāma) jebkurā formā var notikt tikai atbilstoši Inspekcijas licencētam pensiju plānam (plāniem).

(3) Pensiju plānā jānorāda:

1) pensiju fonda veids, nosaukums un juridiskā adrese;

2) pensiju plāna nosaukums;

3) institūcijas un amatpersonas, kas ir atbildīgas par pensiju plāna vadību un izpildi, to kompetences un atbildības apjoms;

4) kritēriji un nosacījumi, kā pensiju plānā iestājas un no tā izstājas dalībnieki;

5) līdzekļu iemaksas kārtība un sekas šīs kārtības pārkāpšanas gadījumos;

6) pensiju plānu dalībnieku individuālo kontu, veikto iemaksu un uzkrātā papildpensijas kapitāla aprēķināšanas un uzskaites noteikumi;

7) pensijas vecuma noteikumi;

8) papildpensijas kapitāla izmaksāšanas kārtība, pensiju plāna dalībniekam sasniedzot pensijas vecumu;

9) citi gadījumi, kad notiek papildpensijas kapitāla izmaksa, un izmaksāšanas kārtība šādos gadījumos;

10) ieguldīšanas (investīciju) noteikumi, kas tiks ievēroti pensiju plānā;

11) ienākumu sadales kārtība;

12) pensiju fonda izdevumu segšanas kārtība un pensiju plānu dalībnieku informēšanas kārtība par šīm pensiju fonda izmaksām;

13) citas pensiju plānam nepieciešamās ziņas.

11.pants. Dalība pensiju plānā

(1) Pensiju plāna dalībnieks var uzkrāt sev papildpensijas kapitālu, tikai piedaloties noteiktā pensiju plānā.

(2) Pensiju plānu dalībnieki var piedalīties pensiju plānos gan tieši, gan ar savu darba devēju starpniecību.

(3) Pensiju plāna dalībnieki piedalās pensiju plānā tieši, noslēdzot ar atklāto pensiju fondu individuālās dalības līgumu. Individuālās dalības līguma forma un noteikumi jāapstiprina Inspekcijā. Individuālās dalības līgumi ir jāreģistrē. Par līgumu reģistrāciju un uzskaiti atbildīga ir atklātā pensiju fonda valde. Individuālās dalības līgumi ir derīgi tikai ar reģistrācijas numuru. Līgumu reģistrācijas kārtība tiek noteikta pensiju plānā.

(4) Pensiju plāna dalībnieki piedalās pensiju plānā ar sava darba devēja starpniecību, kad darba devējs ir noslēdzis kolektīvās dalības līgumu ar atklāto vai slēgto pensiju fondu, pie kam kolektīvās dalības līgumu ar slēgto pensiju fondu drīkst slēgt vienīgi gadījumos, kad attiecīgais darba devējs ir arī viens no šā paša slēgtā pensiju fonda dibinātājiem (akcionāriem). Tiesiskās attiecības starp darba devēju un darbiniekiem, kas rodas sakarā ar pensiju plāna ieviešanu un darbinieku dalību tajā, regulē darba līgums vai darba koplīgums.

(5) Darba devējs var kļūt par vienu no dibinātājiem (akcionāriem) slēgtā pensiju fondā, noslēdzot kolektīvās dalības līgumu ar šo slēgto pensiju fondu par savu pensiju plānu, gan arī piedalīties jau nodibināta atklātā pensiju fonda pensiju plānā, noslēdzot ar attiecīgo atklāto pensiju fondu kolektīvās dalības līgumu par dalību vienā vai vairākos pensiju plānos, kuru lietošanu licencējusi Inspekcija.

12.pants. Pensiju plāna un dalības līguma obligātie nosacījumi

(1) Visiem pensiju plāniem, kā arī visiem kolektīvās un individuālās dalības līgumiem jāietver šajā likumā minētie nosacījumi. Nav spēkā kolektīvās vai individuālās dalības līgumi, kas pasliktina pensiju plānu dalībnieku stāvokli salīdzinājumā ar šajā likumā paredzēto.

(2) Ja darba devējs saviem darbiniekiem ievieš pensiju plānu, tiesības piedalīties šajā plānā ir visiem attiecīgā darba devēja darbiniekiem atbilstoši pensiju plānā noteiktajai profesijai, darba stāžam, ieņemamajam amatam, kā arī citiem objektīvajiem kritērijiem.

(3) To personu problēmas, uz kurām attiecas vieni un tie paši šā panta otrajā daļā minētie objektīvie kritēriji, tiek risinātas vienādi, un nav pieļaujama nekāda diskriminācija atkarībā no izcelsmes, mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, attieksmes pret reliģiju.

(4) Dalībniekam sasniedzot pensijas vecumu, ar pensiju fondā uzkrāto papildpensijas kapitālu pēc dalībnieka izvēles rīkojas vienā no šādiem veidiem:

1) uzkrātais papildpensijas kapitāls tiek pārvests uz Valsts sociālās apdrošināšanas fondu, kur tas tiek ieskaitīts sociāli apdrošinātās personas personīgajā kontā, un kopā ar pensijas kapitālu (kura veidošanos nosaka likums “Par valsts pensijām”) tiek ņemts vērā, nosakot pensijas apmēru saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”;

2) par uzkrāto papildpensijas kapitālu tiek iegādāta dzīvības apdrošināšanas polise dzīvības apdrošināšanas sabiedrībā;

3) viss uzkrātais papildpensijas kapitāls tiek izmaksāts dalībniekam naudā.

(5) Pensiju plāna dalībnieka uzkrātā papildpensijas kapitāla pārvešana vai izmaksa šajā pantā noteiktajā kārtībā var notikt, tikai šim dalībniekam sasniedzot pensijas vecumu, kas norādīts pensiju plānā, bet nevar būt mazāks kā 55 gadi, izņemot šā panta sestajā daļā norādītos gadījumus.

(6) Uzkrātā papildpensijas kapitāla pārvešana vai izmaksa pirms pensijas vecuma sasniegšanas pieļaujama gadījumos, ja:

1) pensiju plāna dalībnieks tiek atzīts par pirmās grupas invalīdu uz mūžu;

2) darba devējs, kas veicis iemaksas pensiju plāna dalībnieku labā, ir bankrotējis un tiek uzsākta šī darba devēja uzņēmuma likvidācija;

3) citos gadījumos, kas tieši paredzēti pensiju plānā un saskaņoti ar labklājības ministru.

(7) Pensiju plāna dalībnieka nāves gadījumā pirms pensiju plānā noteiktā vecuma sasniegšanas tiesības uz papildpensijas kapitālu, kas uzkrāts līdz dalībnieka nāves dienai, ir dalībnieka mantiniekiem Civillikumā noteiktajā kārtībā. Pēc mantinieka izvēles viņi ar mantoto papildpensijas kapitālu var pievienoties attiecīgajam pensiju plānam uz individuālās dalības līguma pamata vai arī saņemt mantoto papildpensijas kapitālu naudā.

(8) Pensiju plāna dalībniekam šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības izbeigt dalību vienā pensiju plānā un pārvest pensijas kapitālu uz citu plānu.

13.pants. Garantijas pensiju plānu dalībniekiem

(1) Pensiju plāna dalībniekam bez jebkādiem papildu nosacījumiem ir tiesības uz visu viņa labā izdarīto iemaksu un uzkrājumu kopējo summu par laiku, kad ir spēkā šī dalībnieka dalība pensiju plānā.

(2) Tiklīdz naudas līdzekļi tiek iemaksāti pensiju fondā, tie kļūst par attiecīgā pensiju plāna dalībnieka īpašumu un ieskaitāmi viņa individuālajā kontā.

(3) Nekādos apstākļos individuālajā kontā uzkrātais papildpensijas kapitāls nevar kļūt par līdzekļu pārvaldītāja, līdzekļu turētāja vai darba devēja īpašumu.

14.pants. Dalības izbeigšana

(1) Ja darba devējs vēlas pārtraukt kolektīvās dalības līgumu, lai pārvestu darbinieku pensiju kapitālu uz citu pensiju plānu, darba devējam jāiesniedz attiecīgs pieprasījums fonda valdei un Inspekcijai vismaz sešus mēnešus iepriekš.

(2) Ja pensiju plāna dalībnieks vēlas pārtraukt dalību pensiju plānā, lai pārvestu papildpensijas kapitālu uz citu pensiju fondu, viņam jāiesniedz attiecīgs rakstveida pieprasījums pensiju fonda valdei (vai attiecīgai pensiju plāna komitejai, ja dalībnieks piedalās pensiju plānā uz kolektīvās dalības līguma pamata) vismaz vienu kalendāra mēnesi iepriekš.

(3) Visos gadījumos, kad pieprasījumu pārvest uzkrātos līdzekļus iesniedz darba devējs, kurš līdzekļus fondā iemaksā saviem darbiniekiem, šādu pārvedumu var veikt tikai ar inspekcijas piekrišanu.

IV nodaļa. Pensiju fonda organizatoriskā struktūra

15.pants. Pensiju fonda pārvalde

Pensiju fondu pārvaldi, pārvaldes institūciju izveidošanu un darbību regulē likums “Par akciju sabiedrībām”, izņemot tā 48.panta trešo daļu par sabiedrības padomes izveidošanu, kas nav obligāta slēgtajiem pensiju fondiem.

V nodaļa. Pensiju plānu komitejas un to darbība

16.pants. Pensiju plānu komiteja

(1) Ja darba devējs ir ieviesis saviem darbiniekiem pensiju plānu, noslēdzot kolektīvās dalības līgumu ar atklāto vai slēgto pensiju fondu, darba devējs un darba ņēmēji, kas piedalās pensiju plānā, kopīgi izveido pensiju plāna komiteju.

(2) Pensiju plāna komiteja ir pensiju fonda kontroles institūcija, kas kontrolē attiecīgā pensiju plāna vadību un izpildi atbilstoši kolektīvās dalības līguma noteikumiem.

(3) Katra pensiju plāna komiteja kontrolē darba devēja ieviestā pensiju plāna izpildi viena kolektīvās dalības līguma apjomā, komiteju skaits tādējādi ir vienāds ar kolektīvās dalības līgumu skaitu attiecīgajā fondā.

17.pants. Pensiju plāna komitejas izveidošana un sastāvs

(1) Pensiju plāna komiteju kopīgi izveido darba devējs un darbinieki, kuri piedalās pensiju plānā uz kolektīvās dalības līguma pamata.

(2) Pensiju plāna komiteja pilnībā jāizveido ne vēlāk kā trīs dienas pirms tam, kad darba devējam atbilstoši kolektīvās dalības līguma noteikumiem ir jāveic pirmā iemaksa savu darbinieku — attiecīgā pensiju plāna dalībnieku — labā.

(3) Pensiju plāna komitejā ietilpst vienāds skaits personu no darba devēja administrācijas un no pensiju plāna dalībnieku izvirzītajiem pārstāvjiem. Tajā ir vismaz divi locekļi.

(4) Pensiju plāna dalībniekiem sapulces lēmums par savu pārstāvju ievēlēšanu pensiju plāna komitejas sastāvā ir saistošs darba devējam un pensiju fondam.

(5) Darba devējs nosaka savus pārstāvjus, un arī pats var būt pārstāvis.

(6) Pensiju plāna komitejas darba periods ir divi gadi. Šim periodam beidzoties, pensiju plāna komitejas locekļus var ievēlēt atkārtoti, tomēr ne vairāk kā divas reizes. Ja pensiju plāna komitejas loceklis — darbinieku pārstāvis pārtrauc darba attiecības ar iemaksas veicošo darba devēju, tā dalība pensiju plāna komitejā beidzas. Ja nav vēlēta vietnieka, tad mēneša laikā ievēlams jauns pensiju plāna komitejas loceklis, kurš strādā līdz sava priekšgājēja darba perioda beigām.

18.pants. Darbinieku sapulce, tās sasaukšanas un darba kārtība

(1) Darbinieku — esošo un iespējamo pensiju plāna dalībnieku — sapulci sasauc darba devējs.

(2) Darbinieku sapulces kompetencē ir:

1) savu pārstāvju ievēlēšana darbam pensiju plāna komitejā;

2) ieviešamā pensiju plāna apspriešana.

(3) Vēlot pārstāvjus, pēc pašas sapulces lēmuma pieļaujama atklāta vai aizklāta balsošana. Tiesības balsot ir tikai tiem darbiniekiem, kas piekrituši piedalīties attiecīgajā pensiju plānā. Lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu. Ja, vēlot pārstāvjus, balsis saņem vairāk dalībnieku nekā atbilstošais vietu skaits, ievēlēti ir tie, kas saņēmuši lielāku balsu skaitu. Ievēlētai personai ir tiesības atteikties no ievēlēšanas, tad jārīko jaunas vēlēšanas.

(4) Darbinieku pārstāvju citu ievēlēšanas kārtību var paredzēt darba koplīgums.

19.pants. Pensiju plāna komitejas darbība

(1) Pensiju plāna komitejas sēdes tiek sasauktas pēc vajadzības, bet ne retāk kā vienu reizi gadā.

(2) Ikgadējā sēde jānotur ne vēlāk kā četras nedēļas pēc kārtējās pensiju fonda akcionāru pilnsapulces par aizvadītā gada rezultātiem.

(3) Pensiju plāna komitejas sēdes sasauc pēc priekšsēdētāja vai komitejas locekļu vairākuma iniciatīvas, paziņojot par to vismaz desmit dienas iepriekš. Šo sēdes izziņošanas periodu var arī neievērot, ja tam piekrīt visi komitejas locekļi.

(4) Pensiju plāna komiteja ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse komitejas locekļu.

(5) Komiteja pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, lēmuma projekts netiek pieņemts.

(6) Komitejas sēdes vada priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnē pēc pensiju plāna komitejas lēmuma — cits komitejas loceklis.

(7) Visās pensiju plāna komitejas sēdēs tiek rakstīts protokols. Pensiju plāna komitejas protokoli jāiesniedz pensiju fonda valdei un attiecīgajam darba devējam.

(8) Pensiju plāna komiteja no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju un nepieciešamības gadījumā — arī citas amatpersonas ar paraksta tiesībām.

(9) Priekšsēdētājs un jebkura cita pensiju plāna komitejas amatpersona var būt gan darba devējs, gan darbinieku pārstāvis.

(10) Ziņas par pensiju plāna komitejas sastāvu, personām ar paraksta tiesībām un par jebkurām turpmākām izmaiņām ir jāiesniedz pensiju fonda valdei un Inspekcijai.

(11) Pensiju plāna komitejai ir jāinformē pensiju fonda valde par jebkurām darba devēja un darbinieka neveiktajām iemaksām, ja šo iemaksu termiņš ir pārkāpts vairāk nekā par 10 dienām.

20.pants. Pensiju plāna komitejas kompetence

(1) Pensiju plāna komitejai ir tiesības izlemt šādus jautājumus:

1) pensiju plāna realizācijai nepieciešamas informācijas (izstāšanās, vārda maiņa u.c.) paziņošana pensiju fonda valdei;

2) kontrole pār savlaicīgām un pareizām darba devēju un darbinieku iemaksām atbilstoši kolektīvās dalības līguma noteikumiem un par to nekavējošu pārskaitīšanu pensiju fondam;

3) priekšlikumu sagatavošana pensiju fonda valdei un darba devējam par pensiju plāna noteikumu izmaiņām;

4) savlaicīga, adekvāta un pilnīga pensiju plāna dalībnieku un darba devēju informēšana par pensiju fonda gada atskaitēm un revidentu ziņojumiem, līdzekļu ieguldījumiem (investīcijām) un ieņēmumiem no šiem ieguldījumiem, kopējām administratīvajām izmaksām, kā arī citām izmaksām, kas radušās pensiju plānam un pensiju fondam;

5) regulāras informācijas sagatavošana un paziņošana pensiju plāna dalībniekiem par pensiju plāna realizāciju;

6) ieteikumu sniegšana, lai nepieļautu iespējamus ieguldījumu zaudējumus.

(2) Pensiju plāna komitejai savas kompetences ietvaros ir tiesības pieprasīt un saņemt no darba devēja un pensiju fonda valdes dokumentus par attiecīgā pensiju plāna un kolektīvās dalības līguma izpildi.

VI nodaļa. Pensiju fonda līdzekļu pārvaldīšana un turēšana

21.pants. Pensiju fonda līdzekļu pārvaldītājs

(1) Pensiju fondā uzkrātā pensiju kapitāla naudas līdzekļu un citu aktīvu pārvaldīšanu, ieskaitot jauno iemaksu ieguldīšanu un no tās saņemtos ienākumus, var veikt tikai uzņēmējsabiedrība — banka, kurai Latvijas Banka atļāvusi piesaistīt fizisko personu noguldījumus, dzīvības apdrošināšanas vai brokeru, vai ieguldījumu sabiedrība, kas saņēmusi attiecīgu licenci Inspekcijā. Pensiju fonda līdzekļu pārvaldīšanas sabiedrību licencēšanas un darbības uzraudzības kārtību nosaka likums “Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju”.

(2) Naudas līdzekļu un citu aktīvu pārvaldīšanas nosacījumi tiek noteikti līgumā, ko pensiju fonda valde slēdz ar līdzekļu pārvaldītāju. Lēmumu par līguma noslēgšanu pieņem pensiju fonda valde. Līgums un jebkuri turpmākie grozījumi tajā jāreģistrē Inspekcijas noteiktajā kārtībā.

(3) Pensiju fonda līdzekļu pārvaldītājs nodrošina pensiju plānā apstiprinātās ieguldījumu stratēģijas realizēšanu un noteikumu ievērošanu attiecībā uz pensiju fonda investīciju portfeli, veic norēķinus ar fondā iemaksātajiem naudas līdzekļiem, saņem un pārved vērtspapīrus un veic citus darījumus ar fonda aktīviem atbilstoši likumu prasībām un pensiju plāniem, kuru lietošanu licencējusi Inspekcija.

(4) Slēgtos pensiju fondos līdzekļu pārvaldītājs un fonda dibinātājs (akcionārs) nedrīkst būt saistīti uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības).

(5) Lai iegūtu licenci pensiju fonda līdzekļu pārvaldīšanai, uzņēmējsabiedrībām Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas noteiktajā kārtībā, kas saskaņota ar Latvijas Banku, ir jānogulda drošības nauda — ne mazāk kā 50 000 latu, kas pēc tiesas sprieduma var tikt izlietota zaudējumu atlīdzināšanai pensiju fondam un pensiju plānu dalībniekiem, ja šie zaudējumi nodarīti līdzekļu pārvaldītāja vai tā darbinieku krāpšanas, zādzības vai nolaidības rezultātā.

(6) Līdzekļu pārvaldītājam Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas noteiktajā kārtībā vienmēr jātur pašu aktīvi, kas nepieder pensiju fondam, un ekvivalenti vismaz 1% no līdzekļu pārvaldītāja visu pārvaldīto pensiju fondu aktīvu vērtības. Šie aktīvi tajā daļā, kas pārsniedz šā panta piektajā daļā norādīto summu, pārvaldītājam jātur valsts vērtspapīros un vērtspapīros, kuri tiek kotēti Latvijā reģistrētu fondu biržu oficiālajos sarakstos, un tie kalpo kā papildu nodrošinājums pret iespējamiem zaudējumiem, ja šie zaudējumi nodarīti līdzekļu pārvaldītāja vai tā darbinieku krāpšanas, zādzības vai nolaidības rezultātā.

(7) Līdzekļu pārvaldītājs ir atbildīgs par to, lai darījumi ar pensiju fondā uzkrāto papildpensiju kapitālu atbilst likumu prasībām un pensiju plānu, kuru lietošanu licencējusi Inspekcija, noteikumiem.

22.pants. Pensiju fonda līdzekļu turētājs

(1) Līdzekļu turētājs saskaņā ar līguma, kas noslēgts ar pensiju fonda valdi, nosacījumiem pieņem iemaksas pensiju fonda kontos, saņem un tur vērtspapīrus un noguldījumu sertifikātus, kas veido pensiju uzkrājumu aktīvus, maksājumu dokumentus par naudas kreditēšanu vai debitēšanu banku kontos, kas izveidoti pensiju kapitāla naudas līdzekļu turēšanai, izpilda rīkojumus, kas attiecas uz pensiju fonda līdzekļu un vērtspapīru pārvedumiem, kā arī citus dokumentu oriģinālus attiecībā uz naudas līdzekļiem un citu īpašumu, kas veido pensiju fondā uzkrātā pensiju kapitāla aktīvus.

(2) Pensiju fonda līdzekļu turēšanu var veikt tikai bankas — kredītiestādes, kuru darbību regulē Kredītiestāžu likums un kuras saņēmušas Latvijas Bankas licenci (atļauju) piesaistīt fizisko personu noguldījumus.

(3) Pensiju fonda valde pieņem lēmumu par līguma slēgšanu ar pensiju fonda līdzekļu turētāju pensiju fonda naudas līdzekļu, vērtspapīru un cita īpašuma drošai saglabāšanai. Līgums un jebkuri turpmākie grozījumi tajā jāreģistrē Inspekcijas noteiktajā kārtībā.

(4) Slēgtos pensiju fondos līdzekļu turētājs un pensiju fonda dibinātājs (akcionārs) nedrīkst būt saistīti uzņēmumi.

(5) Līdzekļu turētājs veic norēķinus ar naudas līdzekļiem, saņem un pārved vērtspapīrus, kas attiecas uz darījumiem, kurus veicis līdzekļu pārvaldītājs.

(6) Līdzekļu turētājs seko, vai līdzekļu pārvaldītājs ievēro šā likuma un citu normatīvo dokumentu prasības par pensiju fonda ieguldījumu portfeli un pensiju plānu, kuru lietošanu licencējusi Inspekcija, ieguldījumu (investīciju) noteikumus.

23.pants. Individuālie konti

(1) Pensiju fonda valde nodrošina katram pensiju plāna dalībniekam uzkrātā papildpensijas kapitāla aprēķināšanu un uzskaiti neatkarīgi no tā, vai šis dalībnieks piedalās pensiju plānā uz kolektīvās vai individuālās dalības līguma pamata. Šādas aprēķināšanas un uzskaites noteikumi jāparedz katrā konkrētā pensiju plānā.

(2) Individuālajos kontos tiek reģistrētas visas iemaksas pensiju fondā, kuras izdarījusi attiecīgā persona vai kas veiktas tās labā, kā arī visi ienākumi no ieguldījumiem, kas tiek aprēķināti pensiju plāna dalībniekiem no kopējiem pensiju fonda ienākumiem atbilstoši pensiju plānam.

(3) Ja pensiju plāna dalībnieks pārtrauc dalību pensiju plānā, viņam pienākošā summa izstāšanās dienā tiek aprēķināta, ņemot vērā sadalīto un nesadalīto pensiju fonda ienākumu pārsniegumu pār izdevumiem atbilstoši pensiju plāna noteikumiem, un pilnībā tiek ieskaitīta personas individuālajā kontā.

(4) Pensiju fonda revidents ikgadējā atskaitē dod atzinumu par to, vai individuālie konti tiek vesti saskaņā ar šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām, pensiju fonda statūtiem, pensiju plānu un dalības līgumu nosacījumiem.

24.pants. Pensiju kapitāla ieguldīšanas noteikumi

(1) Pensiju kapitāla līdzekļi ieguldāmi atbilstoši pensiju plānu noteikumiem, lai saglabātu un palielinātu līdzekļus pensiju plānu dalībnieku labā.

(2) Pensiju plānu ieguldījumiem piemērojami šādi obligātie ieguldījumu noteikumi:

1) ieguldījumi viena emitenta vērtspapīros nevar pārsniegt 5% no kopējā pensiju fonda aktīvu vērtības un 25% no šo vērtspapīru emitenta kopējiem aktīviem, izņemot valsts vai pašvaldību vērtspapīrus, kuros ieguldījumi netiek ierobežoti. Ieguldījumi pieļaujami vienīgi publiskajā apgrozībā izlaistos un esošos vērtspapīros, kuri tiek kotēti Latvijā reģistrētu fondu biržu oficiālajos sarakstos;

2) ieguldījumi vienā nekustamajā īpašumā nedrīkst pārsniegt 5% no pensiju fonda aktīvu vērtības, bet kopējie pensiju fonda ieguldījumi nekustamajā īpašumā nedrīkst pārsniegt 25% no kopējās pensiju fonda aktīvu vērtības;

3) ieguldījumi ārvalstīs (vērtspapīros, nekustamajā īpašumā u.c.) nedrīkst pārsniegt 5% no kopējās pensiju fonda aktīvu vērtības;

4) nav pieļaujama pensiju fonda līdzekļu piešķiršana aizdevumos (kredītos);

5) nav pieļaujama pensiju fonda līdzekļu ieguldīšana uzņēmumā, kas ir tā paša pensiju fonda dibinātājs (dalībnieks), līdzekļu pārvaldītājs, līdzekļu turētājs vai ar tiem saistīts uzņēmums, izņemot ieguldīšanu šo uzņēmumu vērtspapīros, kuri tiek kotēti Latvijā reģistrētu fondu biržu oficiālajos sarakstos.

(3) Inspekcija var noteikt citus ierobežojumus pensiju plānu ieguldījumiem.

(4) Pensiju fonda valdei ir jāsagatavo rakstiska informācija par pensiju plānu īstermiņa un ilgtermiņa ieguldījumu politiku. Šai informācijai ir jābūt brīvi pieejamai pensiju fondu akcionāriem un pensiju plānu dalībniekiem, kā arī šī informācija jāiesniedz Inspekcijai.

25.pants. Atskaites pensiju plānu dalībniekiem

(1) Pensiju fonda valde vismaz reizi ceturksnī rakstiski informē katru pensiju plānu dalībnieku par tā individuālā konta stāvokli.

(2) Šajā atskaitē jāparāda kopīgā uzkrātā naudas līdzekļu summa, darba devēja un darba ņēmēja iemaksas pārskata periodā, pensiju fonda izdevumi un ieņēmumi, sadalītais un nesadalītais pensiju fonda ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem.

(3) Pensiju fonda valdei ir jāpaziņo pensiju plānu dalībniekiem par jebkurām izmaiņām revidenta, līdzekļu pārvaldītāja vai līdzekļu turētāja iecelšanā, kā arī cita būtiska informācija par pensiju fonda darbību kopš iepriekšējās atskaites sniegšanas.

VII nodaļa. Citi noteikumi

26.pants. Grāmatvedība, uzskaite un pensiju fonda darbības pārbaude

(1) Pensiju fondi kārto grāmatvedību un uzskaiti saskaņā ar likumu prasībām, Finansu ministrijas un Inspekcijas norādījumiem atbilstoši to kompetencei.

(2) Pensiju fonda gada pārskats jāpārbauda zvērinātam revidentam un pirms apstiprināšanas pensiju fonda akcionāru pilnsapulcē jāiesniedz Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1.aprīlī. Pārskata formu nosaka Inspekcija.

(3) Inspekcijai ne retāk kā reizi trijos gados jāveic pensiju fonda darbības pilna revīzija.

(4) Inspekcija, pamatojoties uz iesniegtajiem pārskatiem un veiktajām pārbaudēm, novērtē pensiju fondu maksātspēju, finansiālā stāvokļa stabilitāti un, ja nepieciešams, dod norādījumus stāvokļa uzlabošanai, kuri pensiju fondam jāizpilda noteiktajā laikā.

(5) Zvērinātam revidentam par pārbaudē konstatētajiem trūkumiem rakstiski jāziņo pensiju fondam un ziņojuma noraksts jānosūta Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai.

27.pants. Līdzekļu pārvaldītāja, līdzekļu turētāja vai darba devēja maksātnespēja un bankrots

(1) Ja pret pensiju fonda līdzekļu pārvaldītāju vai līdzekļu turētāju tiek uzsākta maksātnespējas vai bankrota procedūra vai tam atņemta attiecīgā licence, tad ar pensiju fonda valdes lēmumu ieceļams jauns līdzekļu pārvaldītājs un līdzekļu turētājs un fonda aktīvi pārvedami jaunajam pārvaldītājam vai līdzekļu turētājam.

(2) Ja maksātnespējas vai bankrota tiesvedība tiek uzsākta pret darba devēju, kas izdara iemaksas, tad darbinieku pensiju plāns un attiecīgais kolektīvās dalības līgums tiek pārtraukts, ja vien jaunais darba devējs neaizstāj iepriekšējo kopā ar visām tiesībām un saistībām. Pensiju plāna dalībnieki var turpināt šo plānu ar jauno darba devēju vai piedalīties kā individuāli dalībnieki.

(3) Darba devēja, kas veicis iemaksas pensiju plānā, bankrota gadījumā, ja tiek uzsākta šā darba devēja likvidācija, dalībnieks var arī pārtraukt dalību pensiju plānā un pieprasīt uzkrāto līdzekļu pārvešanu uz citu pensiju plānu vai arī pieprasīt izmaksāt uzkrāto papildpensijas kapitālu naudā. Pārvedamā vai izmaksājamā papildpensijas kapitāla vērtība šajā gadījumā aprēķināma saskaņā ar šā likuma 23.panta trešās daļas noteikumiem.

28.pants. Pensiju fonda reorganizācija vai likvidācija

(1) Pensiju fonda reorganizācija vai likvidācija notiek likumā “Par akciju sabiedrībām” un “Par bezpeļņas organizāciju” noteiktajā kārtībā.

(2) Akcionāru pilnsapulce nedrīkst pieņemt lēmumu par pensiju fonda likvidācijas pabeigšanu, kamēr pilnībā nav izpildītas saistības pret pensiju plānu dalībniekiem.

(3) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā lēmums par pensiju fonda reorganizācijas vai likvidācijas uzsākšanu un likvidatoru iecelšanu nevar tikt reģistrēts bez attiecīgas Inspekcijas atļaujas, kura nosaka, vai un kā pensiju fonds var tikt reorganizēts vai likvidēts.

(4) Pensiju fonda likvidācijas gadījumā pensiju plānu dalībniekiem ir tiesības uz visiem uzkrātā papildpensijas kapitāla līdzekļiem viņu individuālajos kontos.

(5) Likvidējamā pensiju fondā uzkrātais pensiju kapitāls saskaņā ar Inspekcijas norādījumiem pārvedams citam pensiju fondam.

29.pants. Pensiju fondu darbības uzraudzība un kontrole

(1) Privāto pensiju fondu darbības uzraudzību un kontroli, līdzekļu pārvaldītāju licencēšanu un pensiju plānu lietošanas licencēšanu veic Inspekcija.

(2) Inspekcijas funkcijas un kompetenci nosaka likums “Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju”.

30.pants. Nodokļu politika attiecībā uz pensiju fondu

(1) Valsts nosaka pensiju fondiem, to darbībai un investīciju ienākumiem un iemaksām pensiju fondos noteiktu maksāšanas kārtību un atvieglojumus iedzīvotāju ienākuma nodoklim un uzņēmumu ienākuma nodoklim.

(2) Nodokļu atvieglojumi un īpaša maksāšanas kārtība attiecināma vienīgi uz tiem pensiju fondiem, kuru pensiju plānu lietošana ir licencēta atbilstoši šī likuma prasībām.

Pārejas noteikums

Līdz 1998.gada 1.janvārim privāto pensiju fondu līdzekļu pārvaldīšanai var tikt licencētas tikai bankas, kam Latvijas Banka atļāvusi piesaistīt fizisko personu noguldījumus, un dzīvības apdrošināšanas sabiedrības.

Par likumprojektu

Finansu ministrija nosūta izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Par privātajiem pensiju fondiem”. Likums “Par privātajiem pensiju fondiem” noteiks privāto pensiju fondu uzņēmējdarbības formu, pensiju fondu izveidošanas kārtību, to darbības pamatus, pensiju fondu līdzekļu pārvaldīšanu un turēšanu, šo darbību valsts uzraudzību, kā arī pensiju plānu dalībnieku tiesības un pienākumus.

Likumprojekts “Par privātajiem pensiju fondiem” sagatavots atbilstoši Saeimas akceptētajai “Pensiju reformas koncepcijai” un saskaņā ar Valdības deklarāciju par Ministru kabineta darbu. Ar Valsts kancelejas direktora 1996.gada 6.marta rezolūciju Nr.08/6294-k likumprojekta “Par privātajiem pensiju fondiem” sagatavošana tika nodota Finansu ministrijas kontrolē.

Privāto pensiju fondu darbības uzsākšana valstī ir nepieciešama no diviem aspektiem. Pirmkārt, privātie uzkrājumi pensiju fondos nodrošina kopējā pensijas ienākuma tiešāku atbilstību darba dzīves laikā veiktajām iemaksām, iedibina paradumu veidot privātos uzkrājumus pensijas vecumam, paaugstina pensionāru dzīves līmeni un rezultātā samazina sociālo spriedzi. Otrkārt, privātie pensiju fondi tirgus ekonomikas finansu sistēmā ir nozīmīgs iekšējo investīciju avots, tādējādi samazinot ārējo investīciju nepieciešamību un aktivizējot kapitāla tirgu.

Vienlaicīgi ar likuma “Par privātajiem pensiju fondiem” pieņemšanu nepieciešams izdarīt grozījumus likumos “Par akciju sabiedrībām”, “Par bezpeļņas organizāciju”, “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” un “Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju”. Likumprojekti par grozījumiem minētajos likumos saskaņoti ar ieinteresētajām ministrijām reizē ar likumprojektu “Par privātajiem pensiju fondiem”.

Likumprojektu izstrādāja starpministriju darba grupa privāto pensiju fondu likumdošanas izstrādāšanai, kas tika nodibināta ar finansu ministra 1996.gada 6.februāra pavēli Nr.72. Darba grupas sastāvs:

1. Gvido Romeiko — priekšsēdētājs, Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas priekšnieks;

2. Inta Vanovska — priekšsēdētāja vietniece, Labklājības ministrijas Ekonomiskās analīzes un prognozes nodaļas vadītāja;

3. Lilita Velde — Labklājības ministrijas Pensiju nodaļas vadītāja;

4. Aivars Bernāns — Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departamenta direktora vietnieks;

5. Jānis Bokāns — Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas aktuārs. Darba grupā pastāvīgi darbojās E.Pārups — Finansu ministrijas Nodokļu politikas departamenta direktora vietnieks. Laikā no 1996.gada jūnijam līdz oktobrim kopā ar darba grupu strādāja juristi U.Grūbe un P.Dalderis. Darba grupas starptautiskie konsultanti Latvijas labklājības reformas Pasaules bankas projekta ietvaros: Dons Makaizaks (ASV), Markuss Nīvergelts (Šveice).

Kā ziņotāju par likumprojektu paketi Ministru kabineta komitejās Finansu ministrija nozīmē Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas priekšnieku G.Romeiko. Jautājuma apspriešanā lūdzam atļaut piedalīties juristiem U.Grūbem, P.Dalderim un Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas aktuāram J.Bokānam.

Finansu ministrijas valsts sekretāre V.Andrējeva