statistika

Par bezdarbu oktobrī

Valsts statistikas komitejas dati liecina, ka līdz 1996.gada 1.novembrim valstī reģistrēti 96,4 tūkst. aktīvi darba meklētāji (1.oktobrī — 95,5% tūkst.). Par bezdarbniekiem atzīti 89,0 tūkst. cilvēku jeb 7,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (1.oktobrī — attiecīgi 88,5 tūkst. un 7,0%). 1995.gada 1.novembrī valstī bija reģistrēti 82,3 tūkst. aktīvi darb meklētāji, bet par bezdarbniekiem atzīti 76,8 tūkst. cilvēku.

1996.gada 1.novembrī vairāk nekā puse no bezdarbniekiem (54%) bija sievietes. Ilgāk nekā sešus mēnešus darbu nevar atrast 47,6 tūkst. cilvēku, no tiem vairāk nekā gadu bez darba bija 26,3 tūkst. cilvēku.

Šī gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 8,3 tūkst. cilv., februārī — 10,0 tūkst. cilv., martā — 9,2 tūkst. cilv., aprīlī — 9,3 tūkst. cilv., maijā — 9,0 tūkst. cilv., jūnijā — 7,1 tūkst. cilv., jūlijā — 10,3 tūkst. cilv., augustā — 6,9 tūkst. cilv., septembrī — 7,6 tūkst. cilv., okotbrī — 8,9 tūkst. cilvēku.

Valsts sociālās apdrošināšanas fonda informācija liecina, ka 1996.gada oktobrī tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 31,1 tūkst. cilvēku jeb 35,1% no bezdarbnieku kopskaita. Šī gada oktobrī bezdarbniekiem aprēķināti izmaksai pabalsti kopumā 983,4 tūkst. latu jeb vidēji vienam bezdarbniekam — Ls 31,59.

Visaugstākais bezdarba līmenis 1996.gada 1.novembrī bija šādos valsts rajonos: Rēzeknes rajonā — 27,5%, Krāslavas — 24,8%, Preiļu — 22,0%, Balvu — 21,5%, Jēkabpils — 16,9%, Daugavpils – 14,8%, Ludzas — 14,2%.

Materiāls sagatavots, izmantojot Nodarbinātības valsts dienesta informāciju.

Bezdarba līmenis pilsētās un rajonos

(procentos

1.oktobrī* 1.novembrī

Pavisam valstī 7,0 7,1

Pilsētās:

Rīga 3,3 3,5

Daugavpils 7,8 8,2

Jelgava 8,3 8,7

Jūrmala 4,9 5,1

Liepāja 7,7 7,6

Rēzekne 13,2 13,0

Ventspils 2,8 2,7

Rajonos:

Aizkraukles 10,0 9,7

Alūksnes 11,9 12,0

Balvu 22,5 21,5

Bauskas 5,7 5,7

Cēsu 6,3 6,1

Daugavpils 15,3 14,8

Dobeles 9,3 9,3

Gulbenes 9,6 9,5

Jelgavas 8,8 8,8

Jēkabpils 17,3 16,9

Krāslavas 25,1 24,8

Kuldīgas 6,0 5,6

Liepājas 11,8 11,7

Limbažu 5,4 5,1

Ludzas 14,9 14,2

Madonas 13,3 13,2

Ogres 3,9 4,1

Preiļu 22,2 22,0

Rēzeknes 27,8 27,5

Rīgas 5,1 5,1

Saldus 3,3 3,2

Talsu 5,3 5,1

Tukuma 4,9 4,9

Valkas 4,4 4,4

Valmieras 7,8 8,2

Ventspils 6,2 6,3

––––––––––––––––––

* Dati precizēti.

Bezdarba līmenis aprēķināts kā bezdarbnieku skaita attiecība pret ekonomiski aktīvākajiem iedzīvotājiem.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no nodarbinātajiem un nestrādājošiem iedzīvotājiem. Tautsaimniecībā nodarbināto skaitā ietilpst sabiedriskajā sektorā (valsts iestādēs un uzņēmumos, sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās un to uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu) un privātajā sektorā (visu veidu uzņēmējsabiedrībās bez valsts kapitāla daļas, individuālajos uzņēmumos, arī zemnieku saimniecībās, piemājas un personiskajās palīgsaimniecībās, individuālajā darbā) nodarbinātie. To skaitā neietilpst mācību iestāžu audzēkņi darbspējas vecumā, kas mācās, bet nestrādā algotu darbu. Nestrādājošie – darbspējas vecuma personas, kas pārskata periodā bija bez darba, aktīvi meklēja darbu un bija gatavas nekavējoties sākt strādāt, bija reģistrējušās Nodarbinātības valsts dienestā.)

Par cenu un darba samaksas izmaiņām oktobrī

Pamatojoties uz cenu reģistrācijas rezultātiem un darba samaksas statistikas veiktajiem aprēķiniem, Valsts statistikas komiteja ziņo:

1. Patēriņa cenas 1996.g. oktobrī, salīdzinot ar 1995.g. oktobri, pieauga par 16%, bet valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu strādājošo mēneša vidējā darba samaksa — attiecīgi par 11%.

2. Patēriņa cenas 1996.g. oktobrī, salīdzinot ar septembri, pieauga par 1,2%, tai skaitā pārtikas precēm (ieskaitot alkoholiskos dzērienus) pieauga par 0,3%, nepārtikas precēm par 1,7%, pakalpojumiem — par 2,2%.

Valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu strādājošo mēneša vidējā darba samaksa 1996.g. oktobrī, salīdzinot ar septembri, pieauga par 0,7 %, tai skaitā uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu — par 1,0% un arī budžeta iestādēs — par 1,0%.

Valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 1996.g. oktobrī mēneša vidējā darba samaksa bija Ls 111,15, tai skaitā budžeta iestādēs — Ls 89,04, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu — Ls 131,33. Septembrī mēnešā vidējā darba samaksa valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu bija Ls 110,32, tai skaitā budžeta iestādēs — Ls 88,18, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu — Ls 130, 02.

Jāatzīmē, ka no 1. jūlija darba samaksā tiek ieskaitīta ikmēneša kompensācija sakarā ar sociālā nodokļa pārdali.

Līdz 1996. gada 7. novembrim valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu darbiniekiem nav izmaksāta darba samaksa kopsummā 4,8 milj. latu.

Joprojām lielāko daļu (3,7 milj. latu) no neizmaksātās summas nav saņēmuši rūpniecības uzņēmumos strādājošie.

Par ražotāju cenām oktobrī

Ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā 1996. gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, pieaugušas par 0,1 procentu. Lietuvā un Igaunijā attiecīgi — par 1,3 procentiem un 1,2 procentiem. Salīdzinot ar 1995. gada decembri, šā gada oktobrī rūpniecības produkcijas ražotāju cenas Latvijā pieaugušas par 7,8 procentiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, — par 12,6 procentiem.

Ražotāju cenu indeksa un cenu pārmaiņas šā gada 10 mēnešos bija šādas:

(procentos)

Cenu Cenu pārmaiņas,

indekss salīdzinot

(1995. XII ar iepriekšējo

= 100) mēnesi

Janvāris 102,9 2,9

Februāris 103,8 0,9

Marts 104,5 0,7

Aprīlis 105,7 1,2

Maijs 106,5 0,8

Jūnijs 106,3 –0,2

Jūlijs 106,2 –0,1

Augusts 107,2 1,0

Septembris 107,8 0,5

Oktobris 107,8 0,1

Oktobrī, salīdzinot ar septembri, cenas straujāk pieauga radio, televīzijas un sakaru iekārtu un aparatūras ražošanā — par 3,3 procentiem, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā — par 1,9 procentiem, koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeļu) ražošanā — par 1,2 procentiem, ķīmisko vielu un ķīmijas produktu ražošanā — par 0,8 procentiem, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā — par 0,7 procentiem. Vienlaikus dažās nozarēs ražotāju cenas samazinājās: elektrisko mašīnu un aparātu ražošanā — par 2,1 procentu, elektroenerģijas, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē — par 1,0 procentiem, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē — par 0,8 procentiem, ādu apstrādē, čemodānu, somu un apavu ražošanā — par 0,7 procentiem, izdevniecību darbā, poligrāfiskajā rūpniecībā un ierakstīto materiālu publicēšanā un reproducēšanā, kā arī metālapstrādes rūpniecībā — par 0,4 procentiem. 1996. gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, lielāks cenu palielinājums bija ūdens ieguvē, attīrīšanā un sadalē — par 46,0 procentiem.

Par patēriņa cenām oktobrī

Patēriņa cenas 1996.gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, pieauga par 1,2%, salīdzinot ar 1995.gada oktobri — par 15,7%.

Patēriņa cenu indeksa un cenu pārmaiņas 1996.gadā bija šādas:

Cenu indekss Cenu pārmaiņas,

1995=100 salīdzinot ar

12.95 iepriekš. mēn.

Janvāris 111,7 3,5 3,5

Februāris 113,6 5,3 1,8

Marts 115,4 6,9 1,5

Aprīlis 116,0 7,5 0,5

Maijs 116,5 8,0 0,4

Jūnijs 118,4 9,7 1,7

Jūlijs 118,8 10,1 0,3

Augusts 118,2 9,6 -0,5

Septembris 119,0 10,3 0,7

Oktobris 120,4 11,6 1,2

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, precēm cenas pieauga par 0,8%, pakalpojumiem — par 2,2%. Patēriņa cenas oktobrī, salīdzinot ar septembri, uztura produktiem pieauga par 0,3%, apģērbam un apaviem pieauga par 2,5%, dzīvokļa īrei un uzturēšanai — attiecīgi par 3,7%, mājsaimniecībai — par 1,1%, veselības aprūpei — par 0,3%, transportam un sakariem — par 0,4%, atpūtai, kultūrai un izglītībai — par 1,8%, pārējām precēm un pakalpojumiem — par 0,5%, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai — par 0,5%. Ievērojamākā ietekme uz kopējo cenu pieaugumu oktobrī bija saņemtās siltumenerģijas (1 Gcal) cenu pieaugumam, salīdzinot ar cenu iepriekšējā apkures sezonā. Vidējā siltumenerģijas (1 Gcal) cena pieaugusi par 10,9%. Samaksa par karsto ūdeni paaugstinājusies par 7,0%.

Vidējo cenu līmeni oktobrī ietekmēja arī apģērbu un apavu cenu pieaugums par 2,5%, t.sk. apģērbu – par 1,8%, apavu — par 4,0%. Sākoties jaunai sezonai, pieaugusi ir teātra biļešu vidējā cena — par 2,9%. Grāmatu cenas palielinājās par 4,5%. Uztura produktu cenas oktobrī pieauga par 0,3%. Ievērojamākais cenu pieaugums bija auzu pārslām — par 5,8%. Tējai cenas cēlušās par 3,6%. Cenas kartupeļiem pazeminājās vidēji par 7%. Par 1% lētāks bija siers, par 2% — cukurs. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 0,7%.

1996.gada 10 mēnešos patēriņa cenas vidēji pieaugušas par 11,6% (t.i., šī gada oktobra cenas, salīdzinot ar 1995.gada decembri). Tā kā iedzīvotāji apmēram pusi savu ienākumu iztērē pārtikas produktiem, šo līmeni galvenokārt noteica uztura produktu cenu kāpums par 6,4%. Vislielākais cenu pieaugums šai periodā ir bijis transportam un sakariem — par 24,9%. Apģērbam un apaviem cenas pieaugušas par 18,0%, dzīvokļa izmaksas — par 17,8%, veselības aprūpei — par 13,5%.

Ievērojams cenu kāpums no gada sākuma bija degvielai — par 45%, sabiedriskajam transportam — par 21%, sakaru pakalpojumiem — par 44%, medicīnas pakalpojumiem — par 21%. Maizei un labības produktiem cenas pieauga par 17%. Cenas un tarifi maksai par dzīvokļa uzturēšanu vidēji pieauga par 39%. Visievērojamākais sadārdzinājums ir ūdensapgādei un kanalizācijai — par 45%, elektroenerģijai — par 32%, karstajam ūdenim — par 17%.

Valsts statistikas komiteja