25. novembra ārkārtas sēde. Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labdien, godājamie kolēģi! Es lūdzu ieņemt deputātus vietas plenārsēžu zālē. Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 25.novembra ārkārtas plenārsēdi.

Saskaņā ar apstiprināto darba kārtību, izskatām jautājumu — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Trešais lasījums. Juridiskā komisija. Juridiskās komisijas vārdā — Romāns Apsītis, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

R.Apsītis (LC). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie Saeimas Prezidija locekļi! Pārējie kolēģi, deputāti! Izskatām dokumentu Nr.1643. Tie ir grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Minētajā likumprojektā kā priekšlikums ir iekļauts arī Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 109.pantu, izskatot likumprojektu trešajā lasījumā, apspriežami un balsojami ir tikai tie panti, par kuriem pēc otrā lasījuma ir iesniegti priekšlikumi.

Minētajā dokumentā mēs atrodam pirmo priekšlikumu, kas izteikts par 7.pantu, 3.lapaspuse. Bijušais Ministru prezidenta biedrs Ziedonis Čevers, tagad Saeimas deputāts, ir iesniedzis priekšlikumu — izteikt 7.panta otro daļu redakcijā, kas ir redzama 3.ailē, proti, visiem reģistrācijā iesniedzamajiem dokumentiem, to norakstiem un izrakstiem ir jābūt pie zvērināta notāra vai pagasta tiesā apliecinātiem uzrādījuma kārtībā. Juridiskā komisija izskatīja šo priekšlikumu un nolēma to noraidīt, jo uzskatīja, ka nevajadzētu konceptuāli grozīt šo likumprojektu un vajadzētu saglabāt to dokumentu apliecināšanas kārtību, kāda ir pastāvējusi līdz šim, proti, saglabāt ierakstu, ka dokumentu norakstiem un izrakstiem jābūt apliecinātiem likumdošanā noteiktajā kārtībā. Tāds bija Juridiskās komisijas lēmums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Vēlas runāt Ziedonis Čevers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

Z.Čevers (DPS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es nemēģināšu ilgi aizkavēt jūsu uzmanību, jo priekšlikums ir iesniegts. Juridiskā komisija šo jautājumu ir diskutējusi. Es gribētu tikai no sevis pateikt, ka notariālais apstiprinājums zināmā veidā — tas nav manis izdomāts. Notariālais apstiprinājums pastāv ļoti daudzās Eiropas valstīs, arī mūsu kaimiņos — Lietuvā un Igaunijā. Ko dotu notariālais apstiprinājums? Es domāju, ka daudzi no jums labi zin, ka Uzņēmumu reģistrā daudzi dokumenti tiek pieņemti, neiziet pilnīgu pārbaudes loku, izmantojot viltus dokumentus, viltus adreses, uzņēmumi tiek piereģistrēti neesošās uzņēmumu adresēs, par ko ir ļoti daudz pat Latvijas Republikas iedzīvotāji izbrīnīti, saņemot uz savas mājas adresi uzaicinājumus uz tiesu, uzaicinājumus no Valsts ieņēmumu dienesta, dod informāciju par uzņēmumu, firmas vai cita veida uzņēmējdarbības struktūras informācijas pārskata sniegšanu uz to adresi, kur faktiski šī firma nav reģistrēta. Es domāju, ka notariālais apstiprinājums dod papildu iespējas iziet cauri visiem tiem dokumentiem, saglabāt šos dokumentus arī pārraudzībā, jo, kā šobrīd ir zināms, valsts Uzņēmumu reģistrā apmēram par 100 uzņēmumiem pazuduši dokumenti. Līdz ar to tas ir atjaunošanas process, kad dokumenti ir jānodod par jaunu un jāmeklē atkal pierādījumi vienam vai otram procesam. Es domāju, ka notariālais apstiprinājums dotu iemeslu, arī papildus mazāk diskusijas izraisītu tiesu sistēmā, kad notiek strīdi par viena vai par otra līguma neizpildīšanu, un notariālais apstiprinājums nav kaut kas jauns. Tā ir sakārtotība valstī, kas dod pamatu runāt par tiesiskumu, īpaši tādā jomā kā uzņēmējdarbība.

Es tomēr aicinātu Saeimas deputātus atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas palīdzētu arī Latvijai ātrāk ieiet Eiropas standartu apritē pēc vienotiem noteikumiem, kā tas ir Eiropā un mūsu kaimiņos. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

A.Ameriks (DPS). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Apsīša kungs teica, ka tik tiešām Juridiskā komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi tāpēc, ka tas lielā mērā ir principiāls un tas ir jauns. Un tāpēc trešajā lasījumā to nevajadzētu darīt. Bet, godātie deputāti, es vēlreiz jūs aicinu izlasīt šo tekstu, ko piedāvā Čevera kungs, un kur ir teikts: visiem reģistrācijai iesniedzamajiem dokumentiem, to norakstiem un izrakstiem jābūt pie zvērināta notāra vai pagasta tiesā apliecinātiem uzrādījuma kārtībā. Es tik tiešām gribu vēlreiz uzsvērt to, ka mums ir pašreiz ļoti lielas problēmas ar uzņēmumu reģistrāciju. Mēs gandrīz katru nedēļu presē lasām par to, ka uzņēmumi ir reģistrēti nelikumīgi, ka uzņēmumus ir reģistrējušas fiktīvas personas, ka uzņēmumu juridiskās adreses neatbilst tām adresēm, kurās tie tik tiešām atrodas. Ka viņi ir pazuduši — šie dokumenti. Un tik tiešām man šķiet, ka, šodien runājot, kā divas nedēļas atpakaļ par naudas atmazgāšanas likuma nepieciešamību un par šo finansiālo un uzņēmumdarbības kontroli, lielā mērā šis priekšlikums varētu atvieglot šī darba veikšanu.

Godātie kolēģi, ir jāņem vērā tas, ka īpašuma tiesības uz zemi un uz uzņēmumu ir divas galvenās tiesības, kuras atšķir brīvu tirgus ekonomiku no sociālistiskas. Un notariālais apliecinājums apmēram trīs reizes samazina izdevumus, kuri valstī nepieciešami tiesu sistēmas uzturēšanai. Neejot pie notāra, vairākkārt pieaug iespējamība tiesāties tiesā. Tik tiešām varētu teikt tā, ka, lūk, mēs veidojam dubultgrāmatvedību.

Godātie kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu viena iemesla pēc. Ja notārs pārbauda uzņēmuma reģistrētājus, juridiskās personas vai fiziskās personas, kuras reģistrē uzņēmumu, pārbauda tā faktisko eksistenci, pie notāra paliek otra kopija — noraksts. Tātad jebkurā gadījumā, ja uzņēmumu iereģistrē, kā tas pašlaik notiek, no kompjūtera tiek nodzēsti jeb nozagti dati, tad jebkurā brīdī mēs spēsim pārbaudīt to, vai tik tiešām tas tā ir bijis un vai šie dokumenti, tātad otrā eksemplārā, nepazūd. Vēl jo vairāk. Zvērināts notārs nes pilnu atbildību par reģistrāciju un arī par paraksta apliecināšanu. Tātad, godātie kolēģi, arī notāram ir atbildība par to, ko viņš dara. Un, ja mēs šodien gribam ieviest kārtību valstī un ja mēs gribam sekot līdzi tam, lai mums reģistrētu nevis fiktīvas firmas, bet tās uzņēmējdarbības, kuras šodien strādā, būtu tik tiešām juridiski korekti, tad nekas ļauns, tieši otrādi, tas ir ļoti labi, ka notārs spēj pārbaudīt šo faktisko dibinātāju eksistenci un juridisko statusu.

Tāpēc, godātie kolēģi, es negribētu piekrist tam, ka mēs šodien principiālu vai neprincipiālu jautājumu dēļ atliekam šī jautājuma izskatīšanu. Es aicinu jūs vēlreiz un vēlreiz tomēr izlasīt, kas tiek likts priekšā. Tas nav politisks jautājums. Tas ir ekonomisks, organizatorisks jautājums. Jo šodien notāri nes šo atbildību par savu darbu. Bet to diemžēl, kā mēs esam pārliecinājušies, ar uzņēmumu reģistru pašreiz panākt mēs nevaram. Es aicinu atbalstīt Ziedoņa Čevera priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk deputāti debatēs par šo jautājumu runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Apsīša kungs. Lūdzu!

R.Apsītis. Godātie kolēģi! Viedokļi ir izteikti. Es domāju, ka mums ir jābalso par šiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputāta Ziedoņa Čevera priekšlikumu — izteikt 7.panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 10, atturas — 23. Priekšlikums pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk ir izteikti priekšlikumi par 8.pantu. Mēs redzam šos priekšlikumus 5.lapaspusē. Vispirms deputāts Jānis Straume izteicis priekšlikumu par 8.panta četrpadsmito daļu, un bez tam ir arī Ministru kabinets izteicis priekšlikumu par šā panta četrpadsmito un piecpadsmito daļu. Mēs redzam šos priekšlikumus 3.ailē. Vispirms man būtu priekšlikums izskatīt tos priekšlikumus, kas attiecas uz 14.daļu, un balsot par tiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu? Deputāti debatēs runāt nevēlas. Komisijas slēdziens tiek akceptēts. Paldies! Pieņemts.

R.Apsītis. Paldies! Tālāk par piecpadsmito daļu šajā 8.pantā. To mēs redzam 5.ailes beigās. Tātad izslēgt piecpadsmitajā daļā vārdus “un speciālā budžeta izlietojuma kārtība”. Juridiskā komisija to atbalstīja. Lūdzu arī kolēģus atbalstīt šo lēmumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu par priekšlikumu — izslēgt 8.panta piecpadsmitajā daļā vārdus “un speciālā budžeta pielietojuma kārtību”. Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk ir izteikti priekšlikumi par 9.pantu. Šo priekšlikumu autors ir Čevera kungs. Un Juridiskā komisija nolēma pieņemt priekšlikumus ar redakcionāliem grozījumiem. Daļēji mēs redakcionāli precizējam šo priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret Juridiskās komisijas slēdzienu — papildināt likumprojekta 9.panta trešo daļu ar trešo teikumu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Tātad pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk ir Čevera kunga priekšlikums — papildināt šo likumprojektu ar jaunu pantu redakcijā, kas ir redzama 3.ailē. Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu, tikai vienīgi precizēja šā priekšlikuma redakciju, izveidojot 9.1 pantu. To mēs redzam teksta 5.ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst par Juridiskās komisijas slēdzienu sakarā ar Ziedoņa Čevera priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu 5.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

R.Apsītis. Par pārejas noteikumu priekšlikumu nav. Tikai Juridiskajai komisijai ir papildinājums, proti, papildināt likumprojektu ar vēl vienu jaunu normu pašās beigās ar šādu tekstu: “Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.”

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo Juridiskās komisijas slēdzienu iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

R.Apsītis. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu pieņemt šo likumprojektu pēdējā, trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts. Paldies!

R.Apsītis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Augstākās padomes 1992. gada 15. septembra lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” spēkā stāšanās kārtību””. Juridiskās komisijas vārdā — Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Ir priekšlikums redakcionāli grozīt likuma sākuma daļu tikai. Nu tādi nebūtiski grozījumi, lai pieskaņotu pašreizējai vispārpieņemtajai kārtībai.

Sēdes vadītājs. Bišera kungs, vai... es atļaušos precizēt, ka strādājam ar dokumentu Nr. 1667. Paldies! Lūdzu!

I.Bišers. Jā. Tātad redakcionāli nedaudz grozīt likuma sākuma daļu, pieņemot tādu tekstu, kā mums ir parasti pieņemts, izdarot grozījumus.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu — redakcionāli precizēt likuma nosaukumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk bija vairāki priekšlikumi par 2. pantu.... 2. punktu, un šeit visvairāk no vecā teksta atšķīrās deputātu Straumes un Jirgena priekšlikums, kuri ierosināja noteikt, ka atsavināto valsts un sabiedriskajām vajadzībām jau uzceltu valsts īpašumā esošu transporta enerģētiskās infrastruktūras objektu, zemi, uz kuras ir atjaunotas... saskaņā ar likumu atjaunojamas bijušā īpašnieka vai viņa mantinieka īpašuma tiesības, atlīdzības apmērs tiek noteikts likumā noteiktajā kārtībā, bet ne lielāks par līdzvērtīga neapbūvēta zemes gabala vērtību tā paša pagasta, pilsētas vai attiecīgajā apbūves zonā. Nu šinī gadījumā šis priekšlikums pēc apsvēršanas ar balsu vairākumu tika noraidīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par deputātu Straumes un Jirgena priekšlikumu šajā panta daļā? Deputāti pieprasa balsojumu. Runāt debatēs neviens nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas rezīmu un lūdzu izteikt deputātiem attieksmi pret deputātu Straumes un Jirgena priekšlikumu — papildināt lēmuma 2. punkta pirmo rindkopu ar jums iesniegto tekstu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezulttātu! Par — 21, pret — 18, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir divi priekšlikumi, kur es lūgtu ņemt vērā sekojošo. Ir deputātu Seiles, Apalupa un citu priekšlikums, un ir zemkopības ministra deputāta Dilbas priekšlikums. Tie abi ir kaut kur saskanīgi un nedaudz atšķiras tomēr. Komisija izveidoja no šiem abiem priekšlikumiem vienu tekstu, apvienojot deputāta un zemkopības ministra Dilbas priekšlikumu ar deputātu grupas priekšlikuma pirmo daļu un ietverot tur principā visus, kur ir mums noteikts īpašs režīms. Tātad īpaši aizsargājamie dabas objekti, valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekti, valsts selekcijas un izmēģinājumu saimniecības, valsts mācību saimniecības, nacionālās sporta bāzes, kā arī valsts vai pašvaldības nozīmes inženiertehniskās, enerģētikas, transporta, infrastruktūras uzturēšanai un darbībai nepieciešamo nekustamo īpašumu. Tātad var izņemt šajā kārtībā. Bet neiekļāva savā priekšlikumā deputātu grupas priekšlikuma otro daļu, kas ir pasvītrota jums esošajā tekstā, jo uzskata, ka minētais jautājums nav risināms ar pārejas noteikumiem, bet ir atrisināms un saskaņā ar likuma 20. pantu, ar paša likuma 20. pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāti vēlas uzstāties par šo problēmu? Uzstāties nevēlas. Vai deputāti atbalsta atbildīgās komisijas slēdzienu par deputātu grupas un atsevišķi deputāta Dilbas iesniegto priekšlikumu apvienošanu un tā redakcionālu precizēšanu? Deputātiem iebildumu nav. Tātad peiņemts. Paldies!

I.Bišers. Tad ir tāds neliels redakcionāls precizējums 2. panta beidzamā abzacē. Viens vārds “tad” izņemts laukā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst atbildīgās komisijas slēdzienam? Neiebilst. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Apiņa priekšlikums, kur viņš lūdz papildināt šo minēto likumu ar rindkopu šādā redakcijā, kur viņš nosaka, kādā kārtībā ir atverams konts krājbankā, kādas vēstules tur jāraksta un kā nauda ieskaitāma. Komisija apsprieda un uzskatīja, ka šajā likumā diez vai to vajadzētu — šos jautājumus regulēt, kaut gan vispār regulēt vajadzētu, taču mēs neuzskatījām par nepieciešamu uzspiest visiem, lai tiktu obligāti ieskaitīts caur krājbanku. Un uzskatījām, ka šeit, ja šo jautājumu vispār vajadzētu regulēt, tad to vajadzētu sagatavot kā īpašu likumdošanas aktu, bet ne šajos pārejas noteikumos, kādā kārtībā izmaksāt naudas par izņemamiem... atsavināmiem zemes gabaliem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāti neiebilst komisijas slēdzienam par deputāta Apiņa iesniegto priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Un beidzot komisija papildināja likumprojektu ar pārejas noteikumiem par valdības... par Ministru kabineta noteikumu atzīšanu par spēku zaudējušiem, uz kuru pamata šis likums tiek pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu — papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu jums iesniegtajā redakcijā — iebildumu nav? Pieņemts. Paldies!

I.Bišers. Tātad lūdzu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret iesniegto likumprojektu pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 1, atturas — 3. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, Bišera kungs, jūsu priekšlikumu par trešo lasījumu!

I.Bišers. Lūdzu priekšlikumus pie šī likumprojekta iesniegt līdz 1. decembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu — 1. decembris? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Noteikumi par nekustamo īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatās”. Juridiskās komisijas vārdā — Romāns Apsītis, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

R.Apsītis (LC). Godātā Saeima! Izskatām dokumentu nr. 1668. Tātad noteikumi par neskustamo īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatās. Tas ir likumprojekts otrajam lasījumam. Vispirms Juridiskā komisija ir izteikusi priekšlikumu — izteikt likumprojekta nosaukumu jaunā redakcijā. Nevis “Noteikumi par nekustamo īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatās”, bet “Likumprojekts par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šādu Juridiskās komisijas slēdzienu iebildumu nav? Pieņemts.

R.Apsītis. Paldies! Tālāk Juridiskais birojs ir izteicis vairākus priekšlikumus, kas attiecas uz visu likumprojektu kopumā. Mēs redzam otrajā ailē trīs tādus priekšlikumus. Vispirms — pantu numuriem pievienot vārdu “pants”. Otrkārt. Pantu punktos izslēgt pantu numuru, atstājot tikai punkta numuru. Un treškārt. Izslēgt no panta teksta atsauces uz publikācijām.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu Juridiskā biroja priekšlikumam — izdarīt attiecīgas izmaiņas likumprojekta terminoloģijā — iebildumu nav? Pieņemts.

R.Apsītis. Paldies! Tālāk Juridiskais birojs ir izteicis priekšlikumu — aizstāt projekta 1. nodaļas nosaukumā vārdu “jautājumi” ar vārdu “noteikumi”. Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav? Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk ir 1. pants. Juridiskā komisija to redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Apsītis. 2. pants. Tāpat redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

R.Apsītis. Arī 3. pants redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Arī tam deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 4. pants. Par šo pantu priekšlikumu izteikusi frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Mēs redzam 2. ailē šo priekšlikumu. Juridiskā komisija to izskatīja un nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu kā likuma raksturam ne visai atbilstošu. Un vienlaikus pati Juridiskā komisija 4. panta tekstu ir redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai frakcija uztur spēkā prasību balsot par savu priekšlikumu? Frakcija neuztur prasību. Paldies! Komisijas viedoklis akceptēts.

R.Apsītis. Tālāk 5. pants. Juridiskā komisija ir pieņēmusi Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres formulētu priekšlikumu — izslēgt 5. pantā vārdus “ja īpašnieks vēlas... “ un tā tālāk, redakcija ir redzama 2. ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo Juridiskās komisijas slēdzienu iebildumu nav? Pieņemts.

R.Apsītis. 6. pants. Juridiskā komisija to ir redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 7. pants. Par šo pantu frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” ir izteikusi priekšlikumu — izteikt šo pantu redakcijā, kuras teksts ir redzams 2. ailē. Juridiskā komisija pieņēma šo priekšlikumu, vienlaikus precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem atbildīgās komisijas slēdzienam par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” izteikto priekšlikumu 7. pantā... iebildumu nav? Pieņemts.

R.Apsītis. 8. pants. Juridiskā komisija to ir redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

R.Apsītis. 9. pants. Saeimas Juridiskais birojs ir izteicis priekšlikumu — pievienot 9. pantam 10. pantu un izteikt to redakcijā, kura ir redzama 2. ailē. Juridiskā komisija pieņēma Juridiskā biroja priekšlikumu. Un iestrādāja arī frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu par 10. pantu, kas ir izteikts... šis priekšlikums ir izteikts tālāk pie 10. panta.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu — iestrādāt frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu par 10. pantu, redakcionāli precizējot un mainot turpmāko pantu numerāciju, — iebildumu nav? Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk. 10. pants. Par šo pantu, kā jau teicu, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” ir iesniegusi priekšlikumu, un Juridiskā komisija to ir pieņēmusi un iestrādājusi 9. pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Apsītis. Līdz ar to mainās arī pantu numerācija tagad, un vecais 11. pants ir redakcionāli precizēts, un šā panta tekstu mēs redzam 4. ailē 10. pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem pret to iebildumu nav?

R.Apsītis. Tālāk Tieslietu ministrija ir iesniegusi priekšlikumu — izslēgt 12. pantu. Juridiskā komisija pieņēma šo priekšlikumu un nolēma attiecīgi mainīt turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās... pret slēdzienu uz priekšlikumu, ko iesniegusi Tieslietu ministrija — izslēgt 12. pantu — iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk ir pēc pirmā lasījuma 13. pants, kas tagad ir kļuvis par 11. pantu. Teksts redzams pēdējā ailē labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Paldies! Tālāk vecais 14. pants, tagad 12. pants. Nu tas ir redakcionāli precizēts. Juridiskā komisija aicina to akceptēt tādā redakcijā, kādu mēs redzam 4. ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk Juridiskā komisija ir izteikusi pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 16. pantu jaunā redakcijā, uzskatot to par likumprojekta 13. pantu 4. ailē.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem pret Juridiskās komisijas slēdzienu par 13. likumprojekta panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 15. pants pirmā lasījuma redakcijā, ko Juridiskā komisija ir izskatījusi un izteikusi priekšlikumu šo pantu izteikt jaunā redakcijā un uzskatīt to par likumprojekta 14.pantu. Tas redzams 4.ailē. Lūgums to akceptēt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 14.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. 16.pants pēc pirmā lasījuma. Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” ir iesniegusi priekšlikumus par 1. un 2.punktu. Juridiskā komisija izskatīja šos priekšlikumus un uzskata, ka pirmais priekšlikums ir izstrādāts 13.panta 2.punktā. Par to mēs jau nobalsojām. Un vienlaikus noraida otro priekšlikumu. Juridiskā komisija liek priekšā izteikt pantu jaunā redakcijā un uzskatīt to par likumprojekta 13.pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu pret frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” iesniegtajiem priekšlikumiem? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Pēc pirmā lasījuma 17.pants, tagad otrā lasījuma laikā — 15.pants. Par šo pantu frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” ir iesniegusi priekšlikumu — papildināt 17.pantu ar rindkopu redakcijā, kas ir redzama 2.ailē. Juridiskā komisija izskatīja šo priekšlikumu un nolēma to neatbalstīt, vienlaikus redakcionāli precizējot iepriekšējo redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par likumprojekta 15.panta redakciju? Piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk pēc pirmā lasījuma 18.pants, tagad otrā lasījuma laikā — 16.pants, ir Juridiskajā komisijā redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti 16.panta redakcionālai precizēšanai piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Pēc pirmā lasījuma 19.pants — tagad 17.pants. Saeimas Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu — aizstāt 19.panta 7.punktā vārdus “14.oktobrim” ar vārdiem “29.martam”. Juridiskā komisija šo priekšlikumu pieņem un vienlaikus redakcionāli precizē visu pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti par likumprojekta 17.panta redakciju neiebilst ar visiem 10 apakšpunktiem. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk pēc pirmā lasījuma 20.pants — tagad 18.pants. Vispirms Saeimas Juridiskais birojs ir izteicis priekšlikumu — izteikt 20.panta sākuma daļu redakcijā, kuru mēs redzam 10.lappuses 2.ailē. Juridiskā komisija pieņēma šo priekšlikumu, tāpat kā pieņēma priekšlikumu, kuru ir izteikusi Tieslietu ministrija. Abus priekšlikumus tātad pieņēma un pantu redakcionāli precizēja. Lūdzu Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu — par Juridiskā biroja un Tieslietu ministrijas priekšlikumiem, pieņemt tos 18.pantā un tagad jums iesniegtajā redakcijā — iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk pēc pirmā lasījuma 21.pants — tagad 19.pants. Par šo pantu frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” ir iesniegusi priekšlikumu, kuru redzam 2.ailē. Juridiskā komisija to izskatīja un ar balsu vairākumu noraidīja, vienlaikus redakcionāli precizējot normas tekstu.

Sēdes vadītājs. Frakcija šajā gadījumā pieprasa balsojumu. Debatēs runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu — papildināt 21.pantu ar teikumu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Godājamie kolēģi, es lūdzu visus deputātus atrasties savās darbvietās un piedalīties balsošanā! Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” iesniegto priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 13, atturas — 17. Nav pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 22.pants iepriekšējā lasījumā, tagad 20.pants. Par šo pantu ir priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Priekšlikums ir redzams 2.ailē. Juridiskā komisija pieņēma šo priekšlikumu un redakcionāli precizēja panta tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 20.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Vecais 23, tagad 21.pants. Saeimas Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu, kas redzams 2.ailē. Juridiskā komisija to izskatīja, pieņēma un pantu redakcionāli precizēja. Lūgums — to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 21.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Iepriekšējais 24, tagad — 22.pants. Tieslietu ministrija ir iesniegusi priekšlikumu — izslēgt šo 24.pantu. Juridiskā komisija nolēma daļēji pieņemt Tieslietu ministrijas priekšlikumu un izteikt pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 22.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 25.pants iepriekšējā lasījumā, tagad — 23.pants, kuru Juridiskā komisija ir redakcionāli precizējusi. Lūgums — to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 26.pants iepriekšējā lasījumā, tagad — 24.pants, kas ir Juridiskajā komisijā redakcionāli precizēts. Lūgums — to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti 24.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk iepriekšējā lasījuma 27.pants, tagad — 25.pants, kuru Juridiskā komisija ir redakcionāli precizējusi. Lūgums — to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” ir iesniegusi priekšlikumu — papildināt 3.sadaļu ar jaunu pantu redakcijā, kura redzama 2.ailē. Juridiskā komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Kāds ir deputātu viedoklis? Vai frakcija uztur spēkā balsojumu? Neuztur. Paldie! Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt.

R.Apsītis. Tālāk 28.pants iepriekšējā redakcijā, tagad — 26.pants, ko Juridiskā komisija ir redakcionāli precizējusi. Lūgums — to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 26.panta redakciju nav. Pieņemts.

R.Apsītis. 29.pants iepriekšējā lasījumā, tagad — 27.pants. Par to priekšlikumu ir iesniegusu frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” — svītrot 29.panta palīgteikumu. Tātad daļu no šā panta. Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti arī 27.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 30.pants iepriekšējā redakcijā. Tagad — 28.pants. Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” ir iesniegusi priekšlikumu — svītrot šā panta 9.punktu. Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu un redakcionāli to ir precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 28.panta redakcijai ar visiem 9 apakšpunktiem piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 31.pants iepriekšējā lasījumā, tagad — 29.pants, kuru Juridiskā komisija ir redakcionāli precizējusi. Lūgums — to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. 32.pants iepriekšējā lasījumā, tagad — 30.pants, kuru Juridiskā komisija tāpat ir redakcionāli precizējusi. Lūgums — to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Tas pats ir sakāms par nākamo — 33., tagad 31.pantu. Lūgums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret likumprojekta 31.panta redakciju neiebilst. Pieņemts.

R.Apsītis. Tas pats sakāms arī par nākamo pantu. Iepriekšējā lasījumā 34.pants, tagad — 32.pants. Lūgums — atbalstīt šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 35.pants pirmajā lasījumā, tagad otrā lasījuma laikā — 33.pants. Par šo pantu ir iesniegti priekšlikumi, vispirms no Tieslietu ministrijas ir priekšlikums. Otrs priekšlikums — no Juridiskā biroja. Tieslietu ministrija liek priekšā — izslēgt šo 35.pantu. Juridiskā komisija noraida šādu priekšlikumu un pieņem Juridiskā biroja priekšlikumu, redakcionāli precizējot visa panta redakciju. Lūgums — atbalstīt 33.pantu Juridiskās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 33.panta redakciju, kādu to ir iesniegusi atbildīgā komisija, iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 36.pants iepriekšējā lasījuma laikā, tagad — 34.pants. Par šo pantu priekšlikumu iesniegusi Tieslietu ministrija, proti, aizstāt 36.pantā vārdus “rajona padomes”, ar vārdiem “pagasta padomes”. Juridiskā komisija ir pieņēmusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 34.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 5.nodaļas nosaukums, ko Juridiskā komisija iesaka precizēt. Lūgums — atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 37.pants pirmajā lasījumā, tagad — 35.pants. Juridiskā komisija iesaka to redakcionāli precizēt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 35.panta iesniegto redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 38.pants pēc pirmā lasījuma, tagad — 36.pants. Šeit ir divi priekšlikumi. Pirmo priekšlikumu ir iesniegusi frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”, kas iesaka citu redakciju 38.panta 5.punktam. Juridiskā komisija pieņem šo priekšlikumu un izdara savus nelielus grozījumus. Lūgums — to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta 36.panta atbildīgās komisijas akceptēto redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Es saprotu, godājamais priekšsēdētāj, ka līdz ar to ir pieņemts arī otrs.

Sēdes vadītājs. Jā, ir runa par visiem priekšlikumiem, kurus ir izskatījusi Juridiskā komisija, un deputāti akceptē pašreiz otrajā lasījumā izklāstīto 36.panta redakciju.

R.Apsītis. Paldies! Tālāk 39.pants pirmā lasījuma laikā, tagad — 37.pants. Par šo pantu ir priekšlikumu iesniegusi frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”, tas ir redzams 2.ailē. Juridiskā komisija izskatīja šo priekšlikumu un nolēma to neatbalstīt, vienlaikus precizējot normas redakciju. Lūgums — atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Frakcija pieprasa šajā jautājumā balsojumu, tāpēc lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu — papildināt 39.pantu ar teikumu, kura redakcija jums ir redzama. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 17, atturas — 22. Nav pieņemts. Tātad paliek spēkā komisijas ieteiktā redakcija, ja deputāti tam neiebilst. Deputāti neiebilst. Paldies! Lūdzu, tālāk!

R.Apsītis. Tālāk 40.pants pirmā lasījuma laikā, tagad — 38.pants. Par šo pantu priekšlikumu ir iesniegusi Tieslietu ministrija. Juridiskā komisija izskatīja šo priekšlikumu un nolēma to noraidīt un izteikt pantu jaunā redakcijā, iestrādājot Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu par pirmā lasījuma redakcijas 38.pantu, vienlaikus precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem iebildumu pret 38.panta iesniegto redakciju, iebildumu nav. Pieņemts. Paldies!

R.Apsītis. Tālāk bijušais 41.pants, ko Juridiskā komisija izskatīja, un liek priekšā izslēgt šo pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas priekšlikumu — izslēgt 41.pantu pirmā lasījuma redakcijā — iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Līdzīgi Juridiskā komisija liek priekšā izslēgt arī nākošo — 42.pantu.

Sēdes vadītājs. Arī tam deputāti neiebilst. Piekrīt. Tātad pieņemts.

R.Apsītis. Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu — izslēgt arī nākošo — 43.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 43.panta izslēgšanu iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 44.pants. Šoreiz Tieslietu ministrija liek priekšā izslēgt šo pantu, un Juridiskā komisija šādu priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī par 44.panta izslēgšanu iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 45.pants. Interesanti, ka šo pantu prasa izslēgt gan Saeimas Juridiskais birojs, gan Tieslietu ministrija, gan arī frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”, un Juridiskajai komisijai nekas cits neatlika kā pievienoties šim priekšlikumam, atbalstīt to un lūdz atbalstīt arī Saeimu šādu rīcību.

Sēdes vadītājs. Deputāti šādam vienprātīgam frakciju un komisiju priekšlikumam piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 46.pants, kas tagad kļuvis par 39.pantu citā redakcionāli precizētā redakcijā. Juridiskā komisija lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret likumprojekta 39.panta redakciju neiebilst. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk bijušais 47.pants, tagad 40.pants, tas ir redakcionāli precizēts. Lūgums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 40.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. 48., tagad 41.pants. Redakcionāli precizēts. Lūgums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti redakcionālajiem precizējumiem 41.pantā piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. 49., tagad 42.pants. Arī redakcionāli precizēts. Lūgums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Bijušais 50.pants. Tagad 43.pants. Juridiskā komisija to izteikusi jaunā redakcijā. Lūgums — šo redakciju atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 43.likumprojekta panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. 51.pants pirmajā lasījumā, tagad 44.pants. Arī redakcionāli precizēts. Lūgums — atbalstīt šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 44.panta redakciju.

R.Apsītis. Bijušais 52.pants, tagad 45.pants. Redakcionāli precizēts Juridiskajā komisijā. Lūgums — atbalstīt šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 45.panta redakcijai. Pieņemts.

R.Apsītis. Bijušais 53.pants, tagad 46.pants. Redakcionāli precizēts. Lūgums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Līdzīga situācija ir arīdzan ar nākošo — 54.pantu, tagad 47.pantu. Juridiskā komisija tāpat to precizējusi, un lūgums — atbalstīt šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 46.panta redakciju iebildumu nav.

R.Apsītis. Tālāk Saeimas Juridiskais birojs ir izteicis priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar 8.nodaļu redakcijā, kura redzama 2.ailē. Juridiskā komisija izskatīja šo priekšlikumu un nolēma to pieņemt ar nelielu precizējumu. Lūgums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies, godājamie kolēģi. Es savas kļūdas dēļ mazliet palaidu garām 47.pantu. Bet, kā es saprotu, tad deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 47.panta redakciju un piekrīt arī komisijas slēdzienam par nobeigumu noteikumu redakciju — 48., 49. un 50.pantu. Iebildumu deputātiem nav. Paldies, pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk Juridiskais birojs liek priekšā izslēgt līdzšinējo 8.nodaļu, kas saucas “Noslēguma jautājumi”. Tur bija 55.pants. Juridiskā komisija pieņem šo priekšlikumu un arī aicina Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam — izslēgt līdzšinējo 8.nodaļu.

R.Apsītis. Tālāk Juridiskais birojs ir izteicis priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu redakcijā, kura redzama 2.ailē. Juridiskā komisija pieņēma šo priekšlikumu, redakcionāli to vēl nedaudz precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret likumprojekta pārejas noteikumu redakciju neiebilst. Pieņemts.

R.Apsītis. Paldies! Līdz ar to ir lūgums balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Noteikumi par nekustamo īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatās” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts. Lūdzu, Apsīša kungs, jūsu priekšlikums par trešo lasījumu.

R.Apsītis. Juridiskā komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 2.decembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu — 2.decembris? Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”. Juridiskās komisijas vārdā — Apsīša kungs, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

R.Apsītis (LC). Godātie kolēģi! Izskatām dokumentu Nr.1669. Otrais lasījums. Vispirms par šā likumprojekta ievaddaļu. Tā ir redakcionāli precizēta Juridiskajā komisijā, un Juridiskā komisija lūdz arī Saeimu atbalstīt šo precizējumu, kas redzams ir 5.ailē 1.lapaspusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskās komisijas slēdzienu par likumprojekta ievaddaļas redakcionālu precizēšanu iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk Juridiskā komisija ir papildinājusi likumprojektu ar jaunu pantu. Tā teksts ir redzams 5.ailē. Lūgums — to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti Juridiskās komisijas slēdzienam — papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kas izklāstīts jums iesniegtā dokumenta labajā pusē pēdējā ailītē, tātad aizstāt visā likumā vārdus “zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks” ar vārdiem “zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis” piekrīt. Pieņemts. Paldies!

R.Apsītis. Paldies! Tālāk nākošais priekšlikums ir izteikts par 16.pantu, 2.lapaspuse. Vispirms Juridiskais birojs izteica savu priekšlikumu, kas ir redzams 3.ailē, un Juridiskā komisija to ir pieņēmusi un daļēji iestrādājusi arī Tieslietu ministrijas priekšlikumu, kas redzams tur nedaudz zemāk, tajā pašā 3.ailē un attiecas uz 16.pantu. Un līdz ar to Juridiskā komisija iesaka pieņemt 16.pantu redakcijā, kas ir redzama 5.ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja un Tieslietu ministrijas priekšlikumiem likumprojekta 16.pantā un līdz ar to par šī panta redakciju. Deputātiem iebildumu nav. Tātad pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk priekšlikums ir izteikts par 21.pantu. Tieslietu ministrija iesaka aizstāt 21.pantā vārdu “ir” ar vārdiem “var būt arī”. Šādu priekšlikumu Juridiskā komisija noraidīja un aicina atbalstīt Juridiskās komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskās komisijas slēdzienu 21.pantā par Tieslietu ministrijas priekšlikumu iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 22.pants. Juridiskais birojs izteicis priekšlikumu — izslēgt no grozījumu projekta 22.panta otro daļu, bet trešo daļu pārvietot uz 78.pantu. Juridiskā komisija pieņēma šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 22.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 23.pants. Par šo pantu ir izteikti daži priekšlikumi, kuri lielā mērā pēc sava satura un būtības sakrīt. Piemēram, Juridiskais birojs ir izteicis priekšlikumu un arī Tieslietu ministrija ir izteikusi priekšlikumu par 23.panta pirmo daļu. Juridiskā komisija peiņēma šos priekšlikumus un aicina arī Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu, kurš izteikts 23.panta iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies!

R.Apsītis. Tāpat līdzīgi priekšlikumi izteikti arī par šā panta 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Arī pret to deputātiem iebildumu nav.

R.Apsītis. Paldies! Un izteikti priekšlikumi arī līdzīgi par 4.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

R.Apsītis. Arī par 5.punktu.

Sēdes vadītājs. Arī tam deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Juridiskā komisija ir noraidījusi Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Slaidiņas priekšlikumu, kas attiecas uz 4.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Juridiskas komisijas slēdzienu attiecībā uz Tieslietu ministrijas iesniegumu par likumprojekta šī panta 4.punktu iebildumu nav.

R.Apsītis. Līdz ar to tātad 23.pants paliek bez otrās daļas, par ko arī ir runāts šinī priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 54.pants ir redakcionāli precizēts. Lūgums — atbalstīt šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 54.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. 58.pants. Par to priekšlikumu ir iesniegusi frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Juridiskā komisija ir papildinājusi likumprojektu ar jaunu normu, iestrādājot tajā priekšlikumu, kas izteikts frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret likumprojekta 58.panta papildināšanu ar treši daļu jums iesniegtajā redakcijā neiebilst. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 60.pants. Par to iesniegti vairāki priekšlikumi. Vispirms Juridiskais birojs liek priekšā izslēgt no likumprojekta 60.panta grozījumu. Tālāk Tieslietu ministrija — papildināt 60.pantu ar teikumu, kas ir redzams šajā 3.ailē. Ir arī frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” iesniegusi savu priekšlikumu — papildināt 60.panta otrās daļas 3.punktu. Un visbeidzot vēlreiz Tieslietu ministrija ir izteikusi priekšlikumu — papildināt 60.panta otrās daļas 4.punktu. Juridiskā komisija ir pieņēmusi Juridiskā biroja priekšlikumu — izslēgt likumprojekta pantu, mainot turpmāko pantu numerāciju, un noraida vienlaikus frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu un Tieslietu ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu par likumprojekta 60.panta redakciju, par tā izslēgšanu, pareizāk sakot. Iebildumu deputātiem nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 61.pants. Tas ir redakcionāli precizēts. Juridiskā komisija lūdz Saeimu atbalstīt šo pantu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. 62.pants. Juridiskais birojs un Tieslietu ministrija ir iesniegusi savus priekšlikumus, kuri ir redzami 3.ailē. Juridiskā komisija ir pieņēmusi šos priekšlikumus un redakcionāli precizējusi tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu par likumprojekta 62.panta redakciju 1.panta otrajā daļā vārdu “jāuzrāda” aizstāt ar vārdu “pievienojami” — šādiem labojumiem deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 65.pants. Juridiskais birojs izteicis savu priekšlikumu — izteikt 2.punktu redakcijā, kas redzama 3.ailē. Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu un aicina to darīt arī Saeimu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 65.panta pirmās daļas 2.punkta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk 70.pants. Par šo pantu savus priekšlikumus ir iesniedzis Juridiskais birojs un arī Tieslietu ministrija. Abi priekšlikumi ir lielā mērā līdzīgi. Juridiskā komisija nolemj pieņemt šos priekšlikumus ar grozījumu — pantu redakcionāli precizēt. Šī redakcija redzama 5.ailē. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskās komisijas slēdzienu — izteikt likumprojekta 70.pantu jums iesniegtajā redakcijā — iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk — 78.pants. Par to izteikti priekšlikumi, priekšlikumu autori ir Juridiskais birojs un Tieslietu ministrija. Juridiskā komisija pieņēma šos priekšlikumus un pantu redakcionāli precizēja. Lūgums — atbalstīt šo precizēto redakciju, kas redzama 5.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 78.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk — 83.pants. Juridiskais birojs un Tieslietu ministrija ir iesnieguši priekšlikumus — precizēt šo pantu. Juridiskā komisija atbalsta šos priekšlikumus un precizēto redakciju ir sagatavojusi, un tā ir 5.ailē. Lūgums — to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti par komisijas iesniegto likumprojekta 83.panta pirmā daļas redakciju neiebilst. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk — 85.pants. Tas ir redakcionāli precizēts, un Juridiskā komisija ir nolēmusi izslēgt 85.panta otrajā daļā vārdus “žurnālā ierakstītais”.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk — 91.pants. Divi priekšlikumi — Juridiskais birojs un Tieslietu ministrija. Juridiskā komisija pieņem Tieslietu ministrijas priekšlikumu, iestrādājot arī Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūgums — šo precizēto redakciju atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem par 91.panta pirmās daļas iesniegto redakciju iebildumu nav. Un arī nav iebildumu — aizstāt 2.pantā vārdus jums iesniegtajā redakcijā. Arī pret to neiebilst. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk — 92.pants. Juridiskais birojs izteica priekšlikumu — izteikt šo pantu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija pieņēma šo priekšlikumu un precizētā redakcija redzama 5.ailē. Lūgums — to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 92.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk Juridiskā komisija liek priekšā izslēgt likumprojekta pantu, kura teksts redzams ir 2.ailē ar numuru 13, proti, noteikumi stājas spēkā ar 1996.gada 1.maiju. Protams, ka šī norma ir novecojusi, tā ir jāizslēdz.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk Juridiskais birojs iesaka papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu redakcijā, kas redzama 3.ailē. Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu un redakcionāli to vēl precizēja. Lūgums — Saeimai atbalstīt pārejas noteikumus šajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem iebildumu pret pārejas noteikumu 1.un 2.punktu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Līdz ar to Juridiskā komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 1, atturas — 1. Likumprojekts pieņemts. Lūdzu, Apsīša kungs, kādi jūsu priekšlikumi par trešo lasījumu?

R.Apsītis. Lūdzam iesniegt priekšlikumus nedēļas laikā, tas ir, līdz 2.decembrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret nosaukto termiņu — 2.decembris, iebildumu nav. Pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību””. Arī Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Romāns Apsītis, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

R.Apsītis (LC). Godātie kolēģi! Izskatām dokumentu Nr.1671. Es gribētu piebilst, ka šajā likumprojektā ir iekļauts arī Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījums likumā “Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību””, šā likumprojekta reģistra nr.487. Tā, izskatām likumprojektu pa pantiem. Ievaddaļa redakcionāli precizēta. Lūgums —m atbalstīt šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta ievaddaļas redakcionālai precizēšanai. Paldies! Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk. Bijušais Ministru prezidenta biedrs Ziedonis Čevera kungs ir izteicis priekšlikumu — grozīt likuma nosaukumu, un šī redakcija ir redzama 4.ailē, tātad izteikt likuma nosaukumu šādi: “Par Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu”. Juridiskā komisija izskatīja šo priekšlikumu un nolēma tomēr to noraidīt, kaut gan pats priekšlikums pēc būtības ir visai simpātisks, tomēr grūti pieņemams, jo nevajadzētu, pēc Juridiskās komisijas domām, grozīt likuma tekstu, jo šis likums jau ir pieņemts ar citu nosaukumu, un vienkārši grūti būtu atpazīt šo likumprojektu praktiskajā darbā. Likums ar citu nosaukumu, kaut kā, cits likums parādītos.

Sēdes vadītājs. Deputāti Juridiskās komisijas slēdzienam par likumprojekta nosaukumu piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk. 1.pants. Čevera kunga priekšlikums — izteikt 1.pantu jaunā redakcijā, tā redzama 4.ailē. Nu tā šī redakcija arī ir īsāka, salīdzinot ar to, kas ir pirmā lasījumā pieņemta, un tur ir pazudis vēsturiski fiksēts fakts, ka zemesgrāmatu nodaļas uzsāka savu darbu ar 1993.gada 5.aprīli. Juridiskā komisija neatbalstīja šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskās komisijas slēdzienu par likumprojekta 1.pantu iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk. 2.pants. Ir iesniegti vairāki priekšlikumi, to ir iesniegusi Tieslietu ministrija, priekšlikumu ir iesniedzis arī bijušais Ministru prezidenta biedrs Čevera kungs. Juridiskā komisija nolēma papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, iestrādājot Tieslietu ministrijas priekšlikumu un arī Čevera kunga priekšlikumu un grozīt turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskās komisijas slēdzienu par likumprojekta 2.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk — 3.pants. Arī iesniegti divi priekšlikumi. Pirmā priekšlikuma autors ir Čevera kungs, otrā priekšlikuma autors ir Tieslietu ministrija, tās parlamentārā sekretāre Slaidiņas kundze. Juridiskā komisija liek priekšā izteikt likumprojekta pantu jaunā redakcijā, iestrādājot abus izteiktos priekšlikumus par likumu un iestrādājot nevis vienā pantā, bet vairākos — no 3. līdz 7.pantam ieskaitot. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt šādu...

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas slēdzienu — iestrādāt iesniegtos priekšlikumus likumprojektā no 3. līdz 7.pantam jums iesniegtajā redakcijā. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk — 4.pants. Arī Čevera kunga priekšlikums — izteikt 4.pantu citā redakcijā. Šis priekšlikums jau ir iestrādāts likumprojekta 2.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam, mēs jau esam par to nobalsojuši. Paldies!

R.Apsītis. Tālāk — 5.pants. Arī Čevera kunga priekšlikumi, kas ir iestrādāti likumprojekta 2.pantā.

Sēdes vadītājs. Arī par to mēs esam vienojušies, un deputāti piekrīt.

R.Apsītis. Tālāk — 5.lappusē vēl divi Čevera kunga priekšlikumi, kas arī ir iestrādāti iepriekš minētajos pantos.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk — 8.pants un citi, es nosaukšu tomēr, 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17. un 18.pants. Ministru kabinets ir ieteicis šos pantus svītrot no likumprojekta. Juridiskā komisija tam pilnīgi piekrīt, tikai redakcionāli vēl precizē un mūsu komisijas priekšlikums tātad ir analoģisks, un lūdzam arī Saeimu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam — izslēgt no likumprojekta 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17. un 18.pantus. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk — 20.pants. Ministru kabinets savā likumprojektā iesaka aizstāt 20.panta pirmajā daļā vārdus “atsevišķā Tieslietu ministrijas kontā” ar vārdiem “Tieslietu ministrijas pamatbudžeta kontā”. Juridiskais birojs savukārt iesaka izslēgt 20.panta otro daļu. Juridiskā komisija liek priekšā izteikt likumprojekta pantu jaunā redakcijā un iestrādāt abus izteiktos priekšlikumus. Mēs to esam izdarījuši, mūsu redakcija ir 6.ailē redzama. Lūgums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par likumprojekta 20.panta jums iesniegto redakciju. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk — 21.pants. Ministru kabinets liek priekšā arī šo pantu svītrot. Juridiskā komisija tam piekrīt un iesaka Saeimai izslēgt 21.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 21.panta izslēgšanu iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk — 211.pants. Juridiskais birojs iesaka izteikt likumprojekta 5.pantu redakcijā, kas šeit ir redzama. Proti, izslēgt 211 .pantu. Juridiskā komisija pievienojās šim priekšlikumam, lūdz arī Saeimu izslēgt šo 211.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 211.panta izslēgšanu iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk mēs liekam priekšā arī izslēgt 21.3.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk — pārejas noteikumi. Juridiskā komisija iesaka pieņemt Čevera kunga priekšlikumu attiecībā uz likuma 1.pārejas noteikumu un 2.pārejas noteikumu iestrādāt likumprojekta pārejas noteikumos un redakcionāli precizēt. Mūsu redakcija ir 6.ailē redzama. Lūgums — to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputatiem ir iebildumi — papildināt likumu ar pārejas noteikumu jums iesniegtajā redakcijā, kuru ir akceptējusi Juridiskā komisija? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk Juridiskā komisija liek priekšā izslēgt 7.pantu ar tekstu : “Šie noteikumi stājas spēkā ar 1996.gada 1.maiju” kā novecojušu noteikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret to iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk šim likumprojektam ir pievienots pielikums. Par šo pielikumu raksta Čevera kungs savā priekšlikumā, šis ir redzams 4.ailē. Juridiskā komisija šo priekšlikumu pieņem, redakcionāli to vēl precizējot, un 6.ailē redzams mūsu priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo atbildīgās komisijas slēdzienu — pieņemt priekšlikumus ar redakcionālu precizējumu attiecībā uz pielikumu — iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk Juridiskā komisija iesaka papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem, iestrādājot Ministru prezidenta biedra Čevera priekšlikumu par likuma papildināšanu ar 2.pārejas noteikumu, tas ir atrodams 13.lappusē. Un šeit tas ir iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Līdz ar to lūgums Saeimai kopumā akceptē šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 4. Pieņemts. Lūdzu, kādi priekšlikumi par trešo lasījumu?

R.Apsītis. Lūgums iesniegt priekšlikumus tāpat līdz 2.decembrim.

Sēdes vadītājs. Iebildumu par minēto termiņu — 2.decembris — deputātiem nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašumu tiesībām un to nostiprināšanu Zemesgrāmatās”. Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Romāns Apsītis, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

R.Apsītis (LC). Godātie deputāti! Izskatām dokumentu Nr. 1670. Likuma ievaddaļa. Likumprojekta ievaddaļa. Tā ir palikusi iepriekšējā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?

R.Apsītis. Tātad pirmie priekšlikumi parādās pie 2. panta. Tie ir Juridiskās komisijas priekšlikumi, kas būtiski negroza panta saturu, jo tie pēc savas dabas ir redakcionāli. Lūgums — atbalstīt šo 2. pantu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem par likumprojekta 2. panta iesniegto redakciju, ko akceptējusi atbildīgā komisija, iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tāpat 3. pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Arī pret to deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Apsītis. 5. pants. Arī redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret 5. panta redakcionālu precizējumu neiebilst. Pieņemts.

R.Apsītis. Un vienlaikus arī papildināts ar otro daļu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 5. panta otrās daļas iesniegtajai redakcijai piekrīt? Pieņemts.

R.Apsītis. Tas arī ir viss.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu attieksmi pret iesniegtā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pieņemts. Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam.

R.Apsītis. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 2. decembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu? Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Lagzdiņš (LC). Godāto Saeimas priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Likums “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” tika pieņemts pirms trīs gadiem vēl Augstākās padomes laikā. Piemērojot šo likumu, atklājās vairākas nepilnības laika gaitā, un tādēļ minētais likums ir jāprecizē.

Likumprojekts, kurš ir nodots jūsu izvērtēšanai, tika izstrādāts sadarbībā ar Centrālo vēlēšanu komisiju un faktiski, godātie kolēģi, grozījumi šajā likumā ir jāizdara četru galveno iemeslu dēļ.

Un šie iemesli būtu sekojoši:

Pirmkārt, triju gadu laikā, kopš stājies spēkā šis likums, ir Saeima pieņēmusi vairākus citus likumus, kuru spēkā stāšanās prasa izdarīt grozījumus arī Likumā par Centrālo vēlēšanu komisiju, tā, piemēram, ir stājies spēkā likums “Par tautas nobalsošanu un likuma ierosināšanu”, un tādējādi ir nepieciešams pieņemt 1., 4., 6., 8. un 10. labojumu, kas ietverts apskatāmajā likumprojektā.

Tāpat ir stājies spēkā Korupcijas novēršanas likums, un tādēļ nepieciešams izdarīt ir 13. labojumu.

Otrkārt. Likumā ir neprecīzi formulētas Centrālās vēlēšanu komisijas funkcijas un, pieņemot 7., 8. labojumu, šī nepilnība tiktu novērsta.

Tāpat tiek precizētas Centrālās vēlēšanu komisijas tiesības, skatīt lūdzu 10. un 11. labojumu.

Tāpat likumā nebija noteiktas Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāra tiesības un pienākumi, tādēļ arī ir 17. papildinājums jeb labojums.

Lielākā daļa no piedāvātajiem labojumiem ir redakcionāla un juridiska rakstura, tādēļ, godātie kolēģi, ir iesniegti divi priekšlikumi, pirmkārt, Juridiskā komisija un pieci deputāti ir iesnieguši priekšlikumu šo likumprojektu izskatīt steidzamības kārtā. Gadījumā, ja jūs, kolēģi, atbalstīsiet šo ierosinājumu, tad likumprojekta otrais lasījums nenotiktu vis šodien, bet gan pēc nedēļas.

Paldies par uzmanību! Es aicinātu vispirms nobalsot par steidzamību un tad kopumā par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godājamie kolēģi! Ja iebildumu nav, tad, lūdzu, balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot un lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 4, atturas — 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies!

Atklājam debates. Līdz pārtraukumam gan ir astoņas minūtes. Vai jūs, Bišera kungs, izmantosiet...? (No zāles deputāts I.Bišers: “Pilnīgi pietiks!”) Paldies! Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija). Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Minēto projektu, ko sagatavojusi Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija, izskatījusi ir arī Juridiskā komisija un izteica zināmas piezīmes par to.

Vispirms mums izsauca šaubas ierosinātais 2. pants, jo mums nav īsti skaidrs, kāda ir bijusi komisijas vēlme — vai komisijai ir vēlme bijusi noteikt stingrus ierobežojumus, kas nevar kļūt par to, tātad prasība par... formāls ierobežojums, bet tādā gadījumā šie formālie ierobežojumi nav skaidri formulēti. Jo, ko uzskatīt par pietiekošu pieredzi vēlēšanu organizēšanā? Tas nav formāls ierobežojums, tas izklausās vairāk pēc vēlējuma. Un tāpēc arī šis pants izskatās, it kā pati Saeima pati sev gribētu izteikt kaut kādus vēlējumus, kā viņai vajadzētu balsot. Man liekas, ka tādi vēlējumi Saeimai neko nedod, ka, ja Saeima vēlēs, tad Saeima arī pati lems, pēc kādiem kritērijiem katrs deputāts balsos. Cits gadījums, ja mēs ieteiktu kaut kādu konkrētu ierobežojumu, ka tādas un tādas personas nevar kļūt par komisijas locekli. Tas būtu cits jautājums. Pagaidām tādu priekšlikumu nav. To, es domāju, Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai līdz nākošajam lasījumam vajadzētu izvērtēt.

Arī citos pantos mums ir dažādas normas, kas izsauc šaubas. Tā, piemēram, komisijas ieteiktais papildinājums 16. panta 3. daļā, ka uz Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem attiecas Korupcijas novēršanas likuma noteikumi. Tātad no tā izrietētu, ka Centrālās vēlēšanu komisijas visi locekļi, ne tikai priekšsēdētājs un sekretārs, nevarētu strādāt vairāk nekādu citu algotu darbu. Es domāju, ka komisijai arī šo jautājumu vajadzētu tālākos lasījumos precizēt.

Es zinu, ka Lagzdiņa kungs lec kājās, un viņš domā, ka trešais.... ka labojumu trešais pants... trešais teikums novērš šo pretrunu, bet šis trešais teikums attiecas tikai uz otro teikumu, kur tas būtu pilnīgi pietiekošs, bet nevar attiecināt to uz pirmo teikumu.

Un vēl. Es gribētu arī norādīt, ka būtu nepieciešams redakcionāli uzlabot šo projektu. Tā, piemēram, tātad, ja tiktu pieņemts papildinājums par 2. pantu, tad komisija norāda, ka līdzšinējo pantu uzskatīt par 3. pantu, bet tādā gadījumā likumā parādītos divi trešie panti, jo viens 3. pants jau ir.

Tāpat atkal nav norādīts, ja izslēdz tur dažus pantus, ka līdz ar to mainītos pantu redakcija. Nu tas, ir, protams, sīkums, tomēr būtu vēlams, lai komisija nākošajā lasījumā, par cik tas ir steidzams, tomēr novērstu šādas kļūdas.

Kopumā komisija nolēma atbalstīt šo un arī ierosina balsot par šiem priekšlikumiem pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Komisijas vārdā, Lagzdiņa kungs, vēlaties ko piebilst vai balsosim? Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Godājamo Saeimas priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Paldies kolēģim Bišeram par ierosinājumiem! Kas attiecas uz 2. pantu, kurā ir runa par to, pēc kādiem principiem būtu jāveido Centrālā vēlēšanu komisija, es gribētu, godātie kolēģi, jūs informēt, ka par šo pantu ir ļoti plaši debatējusi savulaik 5. Saeima, jo, ja jūs satceraties, 5. Saeimas darbības beigu periodā bija daži sarežģījumi Centrālās vēlēšanu komisijas darbībā, un tika pieņemti vairāki pretrunīgi lēmumi, kas attiecas uz Saeimas deputāta kandidātiem, un tolaik Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā radās ideja, ka vajadzētu 2. pantā precīzi formulēt, kādiem kritērijiem vai prasībām jāatbilst Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem, izvērtējot viņus no profesionalitātes tāda aspekta vai redzes leņķa. Un tolaik pat bija ideja, ka Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu vairākumam vajadzētu būt personām ar augstāko juridisko izglītību. Es piekrītu kolēģim Ilmāram Bišeram, ka šī norma ir vairāk vēlējuma formā izteikta, bet mūsu likumos jau, arī likumā par tiesu varu un citos, ir šādas normas, godāto kolēģi, un tas nav nekāds jaunums.

Kas attiecas uz repliku par 16. pantu, kurā ir atsauce uz Korupcijas novēršanas likumu... Godātie kolēģi, es gribētu jau atkārtoti informēt jūs, ka Korupcijas novēršanas likuma 19. panta 2. daļa nosaka, ka amatu ierobežojumi neattiecas uz 5. panta 12. punktā uzskaitītajām amatpersonām, proti, valsts un pašvaldību sistēmā izveidoto koleģiālo lēmējinstitūciju locekļiem, tādējādi jau šobrīd spēkā esošais Korupcijas novēršanas likums nosaka, ka amatu ierobežojumi neattiecas uz tātad visiem šiem Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem, un šāda kaut kāda piebilde vai labojumi šajā pantā nav nepieciešami. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu zvanu un lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 2, atturas — 4. Pieņemts. Lūdzu, Lagzdiņa kungs, kādi ir jūsu priekšlikumi par otro lasījumu un priekšlikumu iesniegšanas termiņiem?

J.Lagzdiņš. Es aicinātu Saeimu noteikt, ka otrais lasījums ir izdarāms 5. decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šādu priekšlikumu iebildumu nav? Tātad iekļaujam 5. decembra Saeimas darba kārtībā. Paldies! Un priekšlikumus... Lagzdiņa kungs?

J.Lagzdiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš tātad — 3 . decembris.

Sēdes vadītājs. 3. decembris. Arī pret šo termiņu deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pirms pārtraukuma daži paziņojumi. Edvīns Inkēns, frakcija “Latvijas ceļš”.

E.Inkēns (LC). Cienījamie kolēģi! Eiropas lietu komisijas sēde šodien pulksten trijos sakarā ar to, ka ir ārkārtas sēde.

Sēdes vadītājs. Jānis Kalviņš, LNNK un Zaļās partijas frakcija. Lūdzu!

J.Kalviņš (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas sēde komisijas telpās tūlīt pēc starpbrīža pasludināšanas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Un vēl patīkams jaunums. Godājamie kolēģi! Pirms reģistrācijas sveicam mūsu kolēgi Pēteri Apini 38 gadu jubilejā tieši šodien! (Aplausi.)

Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Lūdzu uzmanību, godātie kolēģi!

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Raitis Apalups, Olafs Brūvers, Oļegs Deņisovs, Ervids Grinovskis, Jānis Jurkāns, Pēteris Keišs, Aleksandrs Kiršteins, Pauls Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Imants Liepa, Valdis Nagobads, Andrejs Požarnovs, Jānis Priedkalns, Ēriks Zunda. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu ieņemsim vietas Saeimas sēžu zālē! Turpināsim izskatīt ārkārtas sēdes darba kārtību.

Nākamais jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā””. Juridiskās komisijas vārdā — Kristiāna Lībane, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi, izskatāmā dokumenta numurs 1729, likumprojekta reģistra numurs ir 197. Tātad izskatām šo likumprojektu “Grozījums likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”” trešajā lasījumā. Kārtības ruļļa 95.panta noteiktajā kārtībā iesniegtie priekšlikumi ir apkopoti jums pieejamās tabulas 3.ailē. Kā jūs redzat, tad saņemts ir tikai viens priekšlikums. Tas ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāta Aigara Jirgena priekšlikums, kas skan “Izslēgt likuma 13.pantu.” Likuma 13.pants runā par to, ka īrniekiem, ar kuriem īres līgumu bija noslēguši atdotā nama līdzšinējie valdītāji, īres maksa bez šo īrnieku piekrišanas nedrīkst pārsniegt Ministru kabineta noteikto īres maksas līmeni. Deputāts Jirgens motivē savu priekšlikumu ar to, ka saskaņā ar noteikumiem, ko 81.panta kārtībā izdevis Ministru kabinets, šāds Ministru kabineta noteiktais īres maksas līmenis nepastāv. Tāpēc konceptuāli šāda norma — šī panta izslēgšana — būtu atbalstāma. Komisija arī piekrita izslēgt 13.pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputāta Jirgena priekšlikumu — izslēgt likumprojekta 13.pantu.

K.Lībane. Priekšsēdētāja kungs, man ir iebildumi kā deputātei. Es esmu iesniegusi...

Sēdes vadītājs. Jā, Lībanes kundze, neesmu aizmirsis, ir pieteikums. Tātad atklājam debates. Runās Kristiāna Lībane, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Lībane (LC). Kā deputāte, cenšoties nebūt pretrunā savai kā ziņotājas funkcijai, es gribu tomēr, kolēģi, vērst jūsu uzmanību uz to, ka šodien, nedaudz vēlāk, mēs izskatīsim arī likumprojektā “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. Jūs, protams, to nevarat zināt, tas ir atbildīgās komisijas kompetencē. Atbildīgās komisijas darbs sakārtojas pie šiem abiem likumprojektiem tā, ka Dzīvojamo telpu īres likums tika gatavots otrajam lasījumam jau pēc tam, kad mēs bijām atbalstījuši šo priekšlikumu denacionalizācijas likumā.

Taču Dzīvojamo telpu īres likumā ir komisija atbalstījusi deputāta Bišera priekšlikumus pārejas noteikumos, kur ir runa par to, kā līdz tam laikam, kad Ministru kabinets būs izstrādājis visā valstī vienotu īres maksas aprēķināšanas kārtību, reālajā dzīvē tie būs vēl kādi pāris mēneši, paliek spēkā Ministru padomes 1993.gada 16.jūnija lēmums nr.311 “Par īres maksimālajiem apmēriem un komunālo pakalpojumu maksas aprēķināšanas kārtību”. Šis tad arī ir tas lēmums, kur ir runa par Ministru kabineta noteikto īres maksas līmeni.

Līdz ar to kā deputāte es gribu teikt, ka deputāta Jirgena priekšlikums konceptuāli, protams, ir atbalstāms, bet reāli, tā kā mēs izdarām grozījumus ne tikai šajā, bet arī otrajā — īres likumā, vajadzētu ar šo grozījumu pagaidīt vēl pāris mēnešus, kamēr būs izstrādāta šī vienotā Ministru kabineta noteiktā aprēķināšanas kārtība. Tas ir tas, ko es jums lieku priekšā, un balsojot noraidīt šo priekšlikumu nevis tāpēc, ka tas būtu slikts priekšlikums, bet tāpēc, ka

Deputātu pieprasījumi

Dokuments nr.1798

Ekonomikas ministram G.Krastam

Par nelikumībām

v/u “Ventspils transporta ekspedīcija” privatizācijā

Godātais Krasta kungs!

Mēs pieprasām no Jums skaidrojumu:

1. Kāpēc v/u “Ventspils transporta ekspedīcija” (VTE) privatizācijas priekšlikumu iesniegšanai noteiktajā termiņā līdz 1994. gada 4. oktobrim tika pieņemts priekšlikums no SIA “Unipark”, kas uz to brīdi vēl nebija reģistrēts Uzņēmumu reģistrā, tādējādi pārkāpjot likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 21. panta 2. daļas 7. punkta prasības?

2. Kāds ir juridiskais pamats v/u VTE iekļaušanai starptautiskā privatizācijas piedāvājumu konkursā (sk. “Diena”, 17.11.1994.) brīdī, kad pagājis termiņš oficiāli izsludinātajai privatizācijas priekšlikumu iesniegšanai, ja likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” kā vienīgo tālāko iespējamo Privatizācijas aģentūras (PA) rīcību paredz konkrētā valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumu izstrādāšanu (likuma 22. panta 2. daļa)?

3. Kad ekonomikas ministrs izmantos savas tiesības atcelt prettiesisko PA lēmumu par v/u VTE iekļaušanu minētajā starptautiskajā privatizācijas piedāvājumu konkursā?

4. Vai Jūs uzskatāt par pareizu un demokrātiskas un tiesiskas valsts principiem atbilstošu situāciju, kad sūdzībā par prettiesisku PA rīcību tiesā tiek atteikta tiesvedība, motivējot to ar PA lēmuma nepārsūdzamību?

4.1. Kā Jūs varat paskaidrot Jūsu pārstāvja lūgumu tiesā, lietā Nr.2-5097/9 izskatot SIA “Centrālais Baltijas tranzīts” (CBT) sūdzību par Jūsu un PA padomes rīcību, izbeigt tiesvedību, motivējot šo lūgumu ar PA nepārsūdzamību?

4.2. Vai šāds ekonomikas ministra viedoklis un tam sekojošs attiecīgs tiesas spriedums jāsaprot kā signāls tam, ka nekādi PA lēmumi tiesā nav pārsūdzami, t.i., PA ir pāri likumam stāvoša organizācija?

4.3. Ko Ekonomikas ministrija ir darījusi un ko darīs tuvākajā laikā, lai panāktu šī konkrētā juridiskā, ar konkursa rezultātu izvērtēšanu nesaistītā strīda izskatīšanu tiesā pēc būtības un novērstu līdzīgu precedentu atkārtošanos nākotnē?

5. Kāda bija motivācija v/u VTE privatizācijas atteikšanai SIA CBT, kura pārstāvēja v/u VTE vadošo speciālistu grupu, kas bija līdz privatizācijai nodrošinājusi sekmīgu uzņēmuma darbību, investējot nopelnīto naudu mūsdienu tehnoloģijā un nodrošinot uzņēmuma nepārtrauktu attīstību, tajā pašā laikā ļaujot privatizēt v/u VTE SIA “Uniparks”, kuras valdes priekšsēdētājs:

— ilglaicīgi pārkāpj likumu, būdams vienlaicīgi v/u “Ventspils tirdzniecības osta” direktors un amatpersona privātstruktūrās,

— savā kontrolē ir saņēmis virkni citu Ventspils ostas teritorijā esošus infrastruktūras objektus apsaimniekojošu uzņēmumu,

un kura jau vairākus mēnešus pirms privatizācijas procesa nobeigšanas un v/u VTE īpašnieka noskaidrošanas nav kautrējusies reklāmas prospektā attēlot privatizējamā v/u VTE īpašumus kā savus, tādējādi skaidri norādot uz aizmugurisku darījumu esamību šajā privatizācijas procesā?

Lūdzam vārdu motivācijai!

Saeimas deputāti: K.Čerāns, E.Zelgalvis, J.Mauliņš, J.Kušnere, E.Grīnbergs, I.Liepa, A.Rubins, M.Lujāns, A.Bartaševičs

1996. gada 21. novembrī

Ministra atbilde

Uz dok.nr.1798 — dok.nr.1798a

Ekonomikas ministrs G.Krasts:

1996. gada 25. novembrī

Saskaņā ar Jūsu [Saeimas deputātu: K.Čerāna, E.Zelgalvja, J.Mauliņa, J.Kazāka, J.Kušneres, E.Grīnberga, I.Liepas, A.Rubina, M.Lujāna, A.Bartaševiča] pieprasījumu [21.11.1996.] sniedzu skaidrojumu par valsts uzņēmuma “Ventspils transporta ekspedīcija” privatizācijas gaitu.

Par pieprasījuma 1. punktu:

LR VAS “Privatizācijas aģentūra” 1994. gada 4. augustā izsludināja valsts uzņēmuma “Ventspils transporta ekspedīcija” privatizācijas uzsākšanu un noteica 2 mēnešu termiņu privatizācijas priekšlikumu iesniegšanai. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Uniparks” pilnvarotā persona SIA vārdā iesniedza privatizācijas priekšlikumu 1994. gada 4. oktobrī. Privatizācijas aģentūra, ievērojot likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 22. panta noteikumus, 17.11.1994.g. izsludināja starptautisku piedāvājumu konkursu uz Latvijas uzņēmumiem, kuru sarakstā bija iekļauts arī v/u “Ventspils transporta ekspedīcija” ar pieteikumu iesniegšanas termiņu līdz 1994. gada 22. decembrim. Kopumā par minēto uzņēmumu līdz 22.12.1994.g. tika iesniegti 9 privatizācijas priekšlikumi. Līdz pagarinātā priekšlikumu pieteikšanas termiņa beigām (22.12.1994.g.) SIA “Uniparks” ir iesniedzis Privatizācijas aģentūrai reģistrācijas apliecības norakstu, kā to paredz likuma 21. panta 2. daļas 7. punkta prasības. Privatizācijas priekšlikums vēl nerada juridiskas tiesības tā iesniedzējam valsts uzņēmuma privatizācijai. Privatizācijas priekšlikumu var iesniegt jebkura fiziska un juridiska persona. Juridiskas sekas rada privatizācijas apliecinājums. Saskaņā ar iepriekšminēto likumu un attiecīgā uzņēmuma privatizācijas noteikumiem apliecinājumam jāpievieno notariāli apstiprinātas reģistrācijas apliecības un statūtu noraksti, kā arī citi dokumenti, kas tika nodrošināts līdz konkursa termiņa beigām.

Par pieprasījuma 2. punktu:

Likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objekta privatizāciju” 22. pantā nav noteikts, kādā laikā pēc izsludinātā privatizācijas priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām ir jāizstrādā un jāapstiprina objekta (uzņēmuma) privatizācijas noteikumi. Likums neaizliedz Privatizācijas aģentūrai šajā laikā veikt papildu darbības uzņēmuma privatizācijas izzināšanai. Visas ar valsts uzņēmumu privatizāciju saistītās darbības valsts vārdā veic LR VAS “Privatizācijas aģentūra”. Tā ir tiesīga rīkot starptautiska vai vietēja rakstura piedāvājumu konkursus, jo likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 8. pants nosaka, ka Privatizācijas aģentūra:

1) organizē privatizējamo valsts īpašuma objektu piedāvājumus, valsts īpašuma objektu pārdošanu, ieguldīšanu un privātā kapitāla piesaistīšanu;

2) izvērtē potenciālo valsts īpašuma objektu pircēju piedāvājumus;

3) izstrādā un apstiprina valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumus.

Starptautiskā piedāvājumu konkursa noteikumu 2. punktā ir paredzēts, ka konkurss ir atklāts un tajā var piedalīties visi privatizācijas subjekti. Tika noteikts pēdējais piedāvājumu iesniegšanas termiņš — 1994. gada 22. decembris. Līdz ar to plašākam privatizācijas subjektu lokam tika dota iespēja iesniegt savus priekšlikumus par augstākminētā valsts uzņēmuma privatizācijas paņēmieniem un turpmāko to saimniecisko darbību. Šāda rīcība nav pretrunā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 21. panta otro daļu, kas nosaka, ka Privatizācijas aģentūra ir tiesīga pagarināt privatizācijas priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Par pieprasījuma 3.punktu:

Saskaņā ar iepriekšminētā likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 9.pantu un Ministru kabineta apstiprinātajiem Privatizācijas aģentūras statūtiem tās darbību pārrauga padome, kura var ierosināt Privatizācijas aģentūras valdei pārskatīt prettiesiskus lēmumus. Privatizācijas aģentūras padomi vada ministrs, kurš atbild par privatizāciju un vienlaicīgi ir valsts pilnvarnieks. Ekonomikas ministrs G.Krasts par padomes priekšsēdētāju un valsts pilnvarnieku iecelts tikai 1996. gada 12.novembrī ar Ministru kabineta rīkojumu nr.459.

Likums neparedz ekonomikas ministram tiesības atcelt Privatizācijas aģentūras valdes lēmumus. Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra, LR Valsts kontrole un dažādas tiesu instances nav atzinušas par prettiesisku Privatizācijas aģentūras darbību v/u “Ventspils transporta ekspedīcija” privatizācijā.

Valsts uzņēmuma “Ventspils transporta ekspedīcija” privatizācijas procesā nekādā veidā no Privatizācijas aģentūras puses nav bijušas ierobežotas minētā valsts uzņēmuma darbinieku tiesības piedalīties privatizācijā.

Par pieprasījuma 4.punktu:

Tiesā nevar pārsūdzēt Privatizācijas aģentūras lēmumus, kas attiecas uz izvēlēto privatizācijas metodi un paņēmienu, objekta cenas noteikšanu, piemērojamajiem maksāšanas līdzekļiem, samaksas termiņiem, pretendentu pieteikšanās termiņa ilgumu un citiem tamlīdzīgiem tautsaimnieciska rakstura jautājumiem. Pretējā gadījumā jebkurš pretendents, kurš izsolē nebūtu ieguvis tiesības pirkt uzņēmumu, varētu sūdzēt tiesā un līdz ar to privatizācijas process valstī tiktu aizkavēts uz daudziem gadiem. Šāds nenoteikts stāvoklis pasliktinātu arī privatizējamo uzņēmumu finansiālo stāvokli.

Tiesā likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt strīdus par pirmpirkuma tiesību atzīšanu uz privatizējamo objektu un jautājumus, kas izriet no citu likumu tiesību normām. Uzņēmums tika privatizēts, pārdodot to uz nomaksu ar pretendentu atlasi, un, tā kā pretendentu bija vairāk, starp viņiem tika rīkota izsole.

Valsts uzņēmuma “Ventspils transporta ekspedīcija” privatizācijas gaita divas reizes tika izskatīta Privatizācijas aģentūras padomes sēdē. Abas reizes tika atbalstīta Privatizācijas aģentūras valdes rīcība “Ventspils transporta ekspedīcija” jautājumā. Tāpat ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 1996. gada 9.aprīļa lēmumu (lieta Nr.CA-386), atstājot negrozītu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 1996. gada 31.janvāra lēmumu, tika izbeigta tiesvedība SIA “Centrālais Baltijas tranzīts” prasībā pret Privatizācijas aģentūru par izsludinātā starptautiskā piedāvājuma konkursa noteikumu atzīšanu par nelikumīgiem.

Ekonomikas ministrijas kompetence nepieļauj iejaukšanos tiesu darbā. Lietā Nr.2-5097/9 (SIA “CBT” sūdzība) Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 1996. gada 12.septembrī pieņēma motivētu lēmumu, ar kuru tiesvedību lietā izbeidza. Jāņem vērā, ka tiesas sēdē arī prokurors lūdza lietu izbeigt. Uzskatām, ka tiesas lēmuma pamatotību pārbaudīs un novērtēs apgabaltiesa, kas nepieļauj iejaukšanos no citām institūcijām.

Par pieprasījuma 5.punktu:

Kā redzams no Privatizācijas aģentūras valdes 1996. gada 6.augusta lēmuma Nr.123/1465, valsts uzņēmuma darbinieku dibināto SIA “CBT” neatzina par privatizācijas pretendentu, jo tā noteiktajā laikā nesamaksāja drošības naudu, kas bija viens no obligātajiem nosacījumiem. Saskaņā ar valsts uzņēmuma “Ventspils transporta ekspedīcija” privatizācijas noteikumiem, kas apstiprināti ar Privatizācijas aģentūras valdes 1996.gada 30.maija lēmumu Nr.89/1075 un 1996. gada 20.augusta valdes lēmumu Nr.131/1559, par šī uzņēmuma pircēju tika atzīta SIA “Uniparks”, kura uzvarēja izsolē. 1996. gada 30. septembrī ar SIA “Uniparks” ir noslēgts nomaksas pirkuma līgums.

Valsts uzņēmuma “Ventspils transporta ekspedīcija” vadība un darbinieku pilnvarotais pārstāvis, kā arī SIA “CBT” noteiktajos termiņos nekad nav iesnieguši Privatizācijas aģentūrā priekšlikumu privatizēt šo uzņēmumu, pārveidojot statūtsabiedrībā, un piemērot vadības metodi kā privatizācijas paņēmienu. Tieši otrādi — viņi ir piekrituši uzņēmuma pārdošanas metodei, kas ir fiksēts protokolos Privatizācijas aģentūras valdes 30.05.1996.g. sēdē, kad apstiprināja uzņēmuma privatizācijas noteikumus un izskatīja Privatizācijas aģentūras padomes 07.06.1996.g. sēdē v/u “Ventspils transporta ekspedīcijas” privatizācijas gaitu.

Valsts uzņēmuma “Ventspils tirdzniecības osta” direktors O.Stepanovs ir parakstījis SIA “Uniparks” statūtus kā SIA “Venoil” valdes priekšsēdētājs. Kā redzams no Privatizācijas aģentūrā iesniegtajiem dokumentiem, O.Stepanovs atbrīvots no SIA “Uniparks” valdes priekšsēdētāja amata un izslēgts no valdes sastāva ar SIA dalībnieku 1995. gada 22. novembra lēmumu, bet no SIA “Venoil” valdes priekšsēdētāja amata atbrīvots un valdes sastāva izslēgts ar tās dalībnieku kopsapulces lēmumu 1995. gada 12. decembrī.

Komisiju iesniegumi

Dokumenti ar nr.1780

Par Aleksandra Prokopčuka kandidatūru

pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem Latvijas labā

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1996.gada 24.septembra sēdes protokola Nr.33

Piedalījās: A.Požarnovs, A.Pētersons, O.Dunkers, A.Seile, J.Lagzdiņš, I.Kreituse, V.Dozorcevs, Dz.Ābiķis, J.Strods, E.Bāns, A.Seiksts, J.Ādamsons, J.Straume.

Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā — par Aleksandra Prokopčuka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Aleksandra Prokopčuka kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Ieteikumi

Latvijas Olimpiskā komiteja lūdz atbalstīt Latvijas Vieglatlētikas savienības lūgumu par LR pilsonības piešķiršanu par sevišķiem nopelniem Aleksandram Prokopčukam — dzim. 1967.gada 2.maijā Rīgā, tautība — baltkrievs, dzīvo Jūrmalā.

Aleksandrs Prokopčuks ir izcilākais Latvijas maratonskrējējs, kurš 1995.gadā spēja iekļūt pasaules labāko maratonskrējēju vidū, izpildot olimpisko kvalifikācijas normu, un šogad sekmīgi startējis simtgades olimpiskajās spēlēs “Atlanta' 96".

Aleksandrs Prokopčuks pārvalda latviešu un krievu valodu.

Uzskatām, ka Aleksandra Prokopčuka pašaizliedzīgais darbs un panākumi ir pietiekams pamats, lai A.Prokopčuku ieteiktu LR Saeimai Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanai ārpus kārtas par sevišķiem nopelniem.

LOK prezidents Vilnis Baltiņš

1996.gada 10.septembrī LOK ģenerālsekretārs Aldons Vrubļevskis

Latvijas Vieglatlētikas savienība lūdz izskatīt Aleksandra Prokopčuka kandidatūru pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

A.Prokopčuks ir vairākkārtējs Latvijas čempions, Latvijas rekordists maratonā, starptautisko sacensību uzvarētājs un godalgoto vietu ieguvējs maratonā. A. Prokopčuks sekmīgi startēja Atlantā olimpiskajās spēlēs.

A.Prokopčuks vienmēr ir aizstāvējis LR sporta godu un ir perspektīvākais garo distanču skrējējs Latvijā. A. Prokopčuks studē Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, prot sazināties latviešu valodā, izlasē ir biedrisks, godīgs.

Latvijas Vieglatlētikas savienības

1996. gada 2. septembrī ģenerālsekretārs A. Lūsis

Autobiogrāfija

Es, Prokopčuks Aleksandrs, esmu dzimis 1967. gadā Rīgā. Sāku mācīties 34. Rīgas vidusskolā. 1978. gadā ar savu ģimeni pārcēlāmies uz dzīvi Jūrmalā, kur dzīvojam līdz šim. Mācības turpināju Jūrmalas 5. vidusskolā. Pēc vidusskolas beigšanas 1984. gadā iestājos LVFKI.

1985. gadā mani iesauca PSRS bruņotajos spēkos sporta rotā Rīgā.1988. gadā paliku virsdienestā, lai nodarbotos ar sportu.1992. gadā mani atbrīvoja no dienesta Krievijas bruņotajos spēkos.

Dienestā un dotajā momentā nodarbojos ar vieglatlētiku, esmu vairākkārtējs LR čempions garajās distancēs un esmu republikas rekordists maratona skrējienā. Dotajā momentā mācos Sporta pedagoģijas akadēmijā.

A. Prokopčuks

Likumprojektu iesniegumi

Dokuments nr. 1820; 561. likumprojekts

Par Saeimas deputāta statusu

Saeimas deputātu grupas (Juris Vidiņš, Roberts Jurdžs,

Leopolds Ozoliņš, Jānis Mauliņš, Raitis Apalups, Andris Saulītis,

Jānis Strods, Antons Seiksts, Andris Rubins, Andrejs Naglis) izstrādāts

un 1996. gada 25. novembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

1. pants. Saeimas deputātu darbība Valstī un vēlēšanu apgabalā.

Deputātam ir pienākums:

1) ar masu saziņas līdzekļu palīdzību un vēlētāju sapulcēs informēt vēlētājus un valsts pilsoņus par Saeimas darbu, tautsaimniecības un sociālās attīstības programmām, vēlētāju norādījumu un priekšvēlēšanu programmas izpildi;

2) piedalīties likumu, Saeimas un tās institūciju pieņemto lēmumu izpildes kontrolē;

3) apzināt sabiedrisko domu un vēlētāju intereses, ziņot par to Saeimai, tās institūcijām, veikt attiecīgos pasākumus šo interešu realizācijai;

4) periodiski ne retāk kā vienu reizi gadā sniegt vēlētājiem pārskatu par savu darbu.

2. pants. Deputātam ir tiesības:

1) ierosināt Saeimā un visās tās institūcijās jautājumu par valsts un citu veidu institūciju darba pārbaudi;

2) pēc Saeimas un tās komisiju uzdevuma (kā arī pēc paša iniciatīvas) piedalīties valsts un pašvaldību iestāžu un cita veida institūciju darba pārbaudēs, iepazīties ar nepieciešamiem šo institūciju organizāciju dokumentiem;

Par pārbaudes rezultātiem deputāts informē Saeimu, tās institūcijas un vajadzības gadījumā arī citas valsts organizācijas, kā arī ja nepieciešamība to prasa, iesniedz priekšlikumus Ministru kabinetam par pārbaudīto institūciju darba uzlabošanu, atklāto trūkumu novēršanu, likumam neatbilstošo lēmumu atcelšanu un vainīgo personu saukšanu pie atbildības;

3) piedalīties valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju sēdēs;

4) pēc savas iniciatīvas pārbaudīt ziņas par likumu, pilsoņu un organizāciju tiesību un likumīgo interešu pārkāpumiem, saņemt no attiecīgajām valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām attiecīgo informāciju un prasīt, lai attiecīgas institūcijas novērš pieļautos pārkāpumus;

5) visos ar viņa darbu saistītos jautājumos griezties ar iesniegumiem un priekšlikumiem pie visām valsts, pašvaldību, sabiedriskajām un uzņēmējdarbību veicošām institūcijām un organizācijām.

Visām šai likumā minētajām institūcijām un organizācijām, kā arī amatpersonām ir pienākums septiņu dienu laikā sniegt atbildi uz viņa izteikto iesniegumu vai priekšlikumu, bet, ja nepieciešama papildu noskaidrošana vai pārbaude — ne vēlāk kā divu nedēļu laikā.

3. pants. Deputāts izskata pilsoņu ierosinājumus un iesniegumus, veic pasākumus to pareizai un savlaicīgai izskatīšanai.

Šī uzdevuma izpildei deputātam ir tiesības:

1) uzaicināt uz pieņemšanu visu veidu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonas;

2) kontrolēt, kā iepriekšminētajās institūcijās tiek pildīti deputāta priekšlikumi un iesniegumi, personīgi piedalīties jautājumu izskatīšanā.

Deputāta priekšlikumā vai iesniegumā adresētajai institūcijai ir pienākums nodrošināt deputātam savu priekšlikumu un iesniegumu izskatīšanas kontroles iespējas.

4. pants. Valsts un pašvaldības iestādēm ir pienākums, ja tie nav saistīti ar deputātu priekšvēlēšanu kampaņu, bez maksas nodrošināt deputātam nepieciešamos apstākļus darbam ar vēlētājiem, piešķirt telpas tikšanās un sapulču organizēšanai, paziņot šo pasākumu noteikto laiku un vietu u.tml.

5. pants. Deputātam ir tiesības ar viņa darbību saistītajos jautājumos apmeklēt jebkuru valsts un pašvaldības institūciju un to pārziņā esošās teritorijas, kā arī tiesības pieprasīt tikšanos ar tās vadītājiem un amatpersonām. Deputāts, kurš darbojas Saeimas uzdevumā atbilstoši 2.p. nosacījumiem, ir tiesīgas apmeklēt jebkuru organizāciju un tās pakļautībā esošo teritoriju, prasīt tikšanos ar tās vadītājiem vai citām personām.

Šo tiesību realizācijā deputāts ievēro attiecīgo kārtību, kāda noteikta likumdošanā par valsts noslēpumu.

6. pants. Personas, kuras kavē šajā likumā paredzētos deputātu pienākumus un realizēt viņu tiesības, saucamas pie atbildības likumdošanā paredzētajā kārtībā.

Dokuments nr. 1759; 539. likumprojekts

Par papildinājumu Saeimas Kārtības rullī

LR Saeimas Prezidijam

Papildināt Saeimas Kārtības rulli ar jaunu 123.' pantu:

“Saeimas sēdēs, kas noteiktas atbildēm uz jautājumiem, nenotiek deputātu reģistrācija un klātesošo kvoruma noteikšana.”

Deputāti: J.Urbanovičs, I.Kreituse, A.Prēdele, E.Inkēns, I.Bērziņš, A.Rugāte, A.Kiršteins, A.Seiksts, J.Rubulis, I.Emsis, J.Kalviņš, A.Seile

28.novembra sēdes darba kārtība

Sēdes sākums pulksten 17.30

Akceptēta Saeimas Prezidija 1996.gada 25.novembra sēdē

1. Deputātu K.Čerāna, E.Zelgalvja, J.Mauliņa, J.Kazāka,

J.Kušneres jautājums Reģ.nr.87

Satiksmes ministram V.Krištopanam

Par Latvijas dzelzceļa informācijas sistēmas modernizāciju

Godātais Krištopana kungs!

Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāda ir Jūsu attieksme pret PHARE programmas ietvaros “Swede Rail” un “Neth Consult/KPMG” ekspertu sagatavotajām rekomendācijām Latvijas dzelzceļa restrukturizācijai un modernizācijai?

2. Kā Jūs vērtējat šīs rekomendācijas LDz informatīvās infrastruktūras modernizācijas jomā?

3. Kādi ir SM plāni LDz informatīvās infrastruktūras modernizācijai? Vai SM ir kāda pozīcija attiecībā uz konkrētām prioritātēm šajā darbā?

4. Kā SM redz LDz pasažieru pārvadājumu informācijas sistēmas modernizācijas gaitu?

Jautājuma steidzamības motivācija.

LDz informācijas sistēmas modernizācija ir būtiska Latvijas saimniecības attīstībai.

2. Deputātu M.Lujāna, A.Bartaševiča, A.Golubova,

M.Bekasova, L.Staša jautājums Reģ.nr.88

Ministru prezidentam A.Šķēles kungam

Labklājības ministram V.Makarova kungam

Par Latvijas Republikas Ministru kabineta 1996.g. 22.oktobrī pieņemtajiem noteikumiem nr.407 “Noteikumi par bezdarbnieka statusu”.

A.god. A.Šķēles kungs!

LR MK 1996.g. 22.oktobrī pieņēma noteikumus nr.407 “Noteikumi par bezdarbnieka statusu”

Šinī sakarībā vēlamies akcentēt sekojošo:

1. Noteikumi izdoti saskaņā ar MK iekārtas likuma 14.panta 3.punktu: “3) ja attiecīgais jautājums ar likumu nav noregulēts”, bet šeit veidojas pretruna, jo LR AP 1991.g. 23.decembrī pieņēmusi likumu “Par nodarbinātību”, kurš ir spēkā un regulē, tai skaitā, arī bezdarbnieka statusa iegūšanu.

2. LR MK 22.10.96. noteikumi nr.407 patvaļīgi palielina ierobežojumus, reģistrējoties kā darba meklētājam (pants 4.4.), tādējādi liedzot bezdarbnieka statusa iegūšanu (pants 6.7.) un bezdarbnieka pabalsta saņemšanu (pants 19.).

Ņemot vērā iepriekš minēto, tai skaitā, LR likuma “Par nodarbinātību”, kā arī Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību un starptautisko paktu par ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību aizsardzību (panti 4. un 6.1.) u.c. prasības, lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem.

1. Vai 22.10.96. LR MK noteikumi nr.407, Jūsuprāt, nav pretrunā ar iepriekšminētajiem likumiem, kuriem ir lielāks spēks?

2. Kādus pasākumus veiks MK, lai turpmāk nepieļautu tamlīdzīgus likuma pārkāpumus?

3. Ja 22.10.96. LR MK noteikumi nr.407 ir pretrunā spēkā esošajai likumdošanai, tad kad LR MK tos atcels?

3. Deputātu K.Čerāna, J.Kušneres, J.Kazāka, E.Zelgalvja,

J.Mauliņa jautājums Reģ.nr.89

Satiksmes ministram V.Krištopanam

Par VAS “Ventspils nafta” apgrozījumu un peļņu 1993.,1994. un 1995.gadā

Godātais Krištopana kungs!

1. Lūdzam sniegt informāciju par VAS “Ventspils nafta” apgrozījumu un peļņu 1993., 1994. un 1995.gadā. Kāpēc, pieaugot apgrozījumam, ir vērojama krasa peļņas samazināšanās?

2. Lūdzam mūs informēt par Ventspils ostas teritorijā esošo uzņēmumu nodokļu maksājumiem 1995.gadā un 1996.gada pirmajos 9 mēnešos. Cik procentus no valsts budžeta ieņēmumiem 1996.gadā sastāda ieņēmumi no ostas saimniecības?

Jautājuma steidzamības motivācija.

Būtiski rast skaidrību par ostu saimniecības uzņēmumu maksājumiem valsts budžetā.

4. Deputātu J.Kušneres, K.Čerāna, J.Kazāka, E.Zelgalvja,

J.Mauliņa jautājums Reģ.nr.90

Ministru prezidentam A.Šķēlem

Par MK pieņemtajiem grozījumiem, kas liedz daudziem invalīdiem un politiski represētajām personām saņemt atvieglojumus par braukšanu sabiedriskajā transportā

Godātais Šķēles kungs!

1. Kādu valstisku interešu vadīts, MK pieņēma grozījumus MK 1994.gada 5.aprīļa noteikumos nr.90 “Par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā”, ar kuriem mainīja kārtību, kādā invalīdi un politiski represētās personas saņēma atvieglojumus par braukšanu sabiedriskajā transportā?

2. Vai šīs izmaiņas nesekmēs pilnīgu atteikšanos no braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā?

3. Kāpēc tik lieki sarežģīta un apgrūtināta braukšanas atlīdzības saņemšana invalīdiem un politiski represētajām personām, izejot birokrātijas “gaiteņus”? Cik ilgā laikā šo pēcmaksu varēs saņemt? Cik un kādas veidlapas būs jāizpilda? Kāds apkalpojošais personāls būs nepieciešams un cik tas izmaksās?

Lūdzam vārdu motivācijai.

Viens no valdības galvenajiem uzdevumiem ir nodrošināt labus dzīves apstākļus, palīdzēt tiem, kuriem klājas visgrūtāk. Vairums invalīdu un politiski represēto cilvēku šodien dzīvo zem Brīvo arodbiedrību savienības noteiktā iztikas minimuma. Tāpēc ciniski un nepieņemami ir MK pieņemtie grozījumi, kas liedz daudziem invalīdiem un politiski represētajām personām saņemt atvieglojumus par braukšanu sabiedriskajā transportā.

5. Deputātu K.Čerāna, J.Mauliņa, E.Zelgalvja, E.Grīnberga,

J.Kazāka jautājums Reģ.nr.91

Satiksmes ministram V.Krištopanam

Par noteikumiem, ar kādiem iznomāts v/u “Ventspils tirdzniecības osta” īpašums (celtņi, pievedceļi, noliktavas u.c.) privātfirmām.

Godātais Krištopana kungs!

Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Uz kādiem noteikumiem iznomāts v/u “Ventspils tirdzniecības osta” īpašums (celtņi, pievedceļi, noliktavas u.c.) privātfirmām?

2. Kāds no šīs īpašuma nomas ir labums valstij?

Jautājuma steidzamības motivācija.

Valsts interešu ievērošana ostu saimniecībā ir ļoti būtiska.

Trešdien, 27. novembrī

Uzbekistānas Republikas parlamenta delegācija:

— tikās ar Latvijas un Uzbekistānas parlamentāro atbalsta grupu un Saeimas Ārlietu komisijas, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un Aizsardzības un iekšlietu komisijas pārstāvjiem.

Pieprasījumu komisija:

— apsprieda Saeimas deputātu pieprasījumu ekonomikas ministram G.Krastam par nelikumībām v/u “Ventspils transporta ekspedīcija” privatizācijā.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

— atbalstīja izskatīšanai 3. lasījumā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”.

Ārlietu komisija:

— tikās ar Izraēlas vēstnieku Latvijā Odedu Ben–Huru;

— atbalstīja Saeimas paziņojuma projektu par situāciju Baltkrievijā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— nolēma atsaukt savu 14. novembrī iesniegto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”, iesniegt citu alternatīvo likumprojektu un lūgt Saeimu to atzīt par steidzamu;

— atbalstīja izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Likums par Ventspils brīvostu”.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija:

— atbalstīja izskatīšanai 3. lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””;

— strādāja ar likumprojektu “Par valsts budžetu 1997. gadam”.

Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija:

— strādāja ar likumprojektu “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu”.

Juridiskā komisija:

— nolēma neatbalstīt 1. lasījumam likumprojektu “Par kārtību, kādā atjaunojamas juridisko personu īpašuma tiesības uz zemi, namīpašumiem un citiem nekustamā īpašuma objektiem”;

— nolēma neatbalstīt 1. lasījumam likumprojektu “Par īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu sabiedrībai”;

— nolēma atbalstīt izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Par īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Igauņu biedrībai”;

— nolēma atbalstīt izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Par zemes īpašuma atdošanu Latvijas Agronomu biedrībai”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— strādāja ar likumprojektu “Valsts valodas likums”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

— nolēma izveidot darba grupu, kas, ņemot vērā citu valstu pieredzi, izstrādātu pamatlikumu bērnu tiesību aizsardzībai.

Sociālo un darba lietu komisija:

— nolēma atbalstīt izskatīšanai 2. lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (dok. nr. 1764), kā priekšlikumus tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (dok. nr. 1415).

Ceturtdien, 28. novembrī

9.00 25. novembra Saeimas ārkārtas sēdes turpinājums.

Pēc ārkārtas sēdes Saeimas sēde.

9.05 Uzbekistānas Republikas parlamenta priekšsēdētāja

Erkina Halilova uzruna Saeimas sēdē.

12.30 Nacionālās drošības komisijas sēde.

15.00 Uzbekistānas Republikas parlamenta delegācijas

preses konference.

17.00 Radio tiešraide “Frakciju viedokļi”.

17.30 Saeimas sēde.

Jautājumi un atbildes.

Saeimas preses dienests