Ministru kabineta noteikumi Nr. 542

Rīgā 2017. gada 12. septembrī (prot. Nr. 45 10. §)

Izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 79. panta otro daļu
un 82. panta pirmo daļu un Izglītības likuma 14. panta 4. punktu

Izdarīt Ministru kabineta 2001. gada 29. maija noteikumos Nr. 220 "Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 97., 106. nr.; 2002, 64. nr.; 2003, 105. nr.; 2004, 4. nr.; 2005, 157. nr.; 2006, 18., 176. nr.; 2008, 34. nr.; 2009, 4., 98. nr.; 2010, 29. nr.; 2013, 218. nr.; 2014, 91. nr.; 2015, 254. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 15.³ punktu šādā redakcijā:

"15.³ Kredītiestāde visa kredīta atmaksas laikā seko, lai kredīts būtu nodrošināts ar spēkā esošu privātpersonas galvojumu un nerastos situācijas, kad izsniegtais kredīts nav nodrošināts ar galvojumu, jo kredīta ņēmēja galvotājs ir miris vai neatbilst Ministru kabineta noteikumos noteiktajām prasībām. Nomainīt galvinieku ierosina kredītiestāde. Kredīta ņēmējs ierosina noslēgt līgumu ar citu galvinieku, kurš atbilst šo noteikumu 15. punktā minētajiem nosacījumiem. Kredītiestāde noslēdz galvojuma līgumu ar minēto galvinieku un vienlaikus izbeidz agrāk noslēgto galvojuma līgumu."

2. Papildināt noteikumus ar 15.⁴ punktu šādā redakcijā:

"15.⁴ Ja laikā, kad uzsākta kredīta atmaksa, galvinieks (fiziska persona) neatbilst šo noteikumu 15. punktā minētajiem nosacījumiem, kredītiestādei ir tiesības pieprasīt galvinieka nomaiņu. Ja pēc kredītiestādes pieprasījuma galvinieks (fiziska persona) nav nomainīts, kredītiestāde ir tiesīga pieprasīt kredīta pirmstermiņa atmaksu."

3. Izteikt 17. punktu šādā redakcijā:

"17. Studiju kredīta apmērs vienam studējošajam nepārsniedz noteikto maksu par studijām. Izglītības un zinātnes ministrija nosaka kredīta maksimālo apmēru katrai studiju programmai, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteikto kārtību, kādā augstskolas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, reizinot iegūtos rezultātus ar koeficientu 1,2."

4. Izteikt 19. un 20. punktu šādā redakcijā:

"19. Studējošā kredīta apmērs vienam studējošajam mēnesī Latvijas augstākās izglītības iestādēs nepārsniedz 80 % no valstī noteiktās minimālās mēneša algas apjoma.

20. Studiju laikā (ieskaitot studiju pārtraukumu, kurš nav garāks par diviem akadēmiskajiem gadiem) studiju kredīts ir bezprocentu kredīts. Šajā laikā procentus maksā no valsts budžeta līdzekļiem. Studiju kredīta procentus sāk aprēķināt ar divpadsmito mēnesi pēc attiecīgās studiju programmas pabeigšanas, piemērojot kredītlīguma noslēgšanas gadā izsolīto kredītiestādes procentu likmi euro. Ja minētā likme attiecīgajā laikposmā ir augstāka par pieciem procentiem gadā, kredīta ņēmējs maksā piecu procentu likmi gadā. Starpību starp likmēm sedz no valsts budžeta līdzekļiem. Ja studiju pārtraukums pārsniedz divus akadēmiskos gadus, sākot ar divdesmit piekto mēnesi kredīta procentus maksā kredīta ņēmējs."

5. Izteikt 33. punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Izglītības iestādes komisija, izskatot pieprasījumus kredītu piešķiršanai, izvērtē studējošā sekmes un sociālos apstākļus, kā arī studējošā atbilstību šo noteikumu 3. punktā minētajiem nosacījumiem."

6. Izteikt 37.² punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"37.² Ministrijas komisija kredītus prioritārā secībā piešķir:".

7. Izteikt 42. punktu šādā redakcijā:

"42. Lai noslēgtu kredītlīgumu, kredīta pieprasītājs iesniedz kredītiestādē pieprasījumu kredīta piešķiršanai un uzrāda savu personu apliecinošu dokumentu. Kredītiestāde pārbauda, vai kredīta pieprasītājs ir iekļauts kredīta pieprasītāju sarakstā, un pārliecinās, vai pieprasītājs atbilst šo noteikumu 3. punktā minētajiem nosacījumiem. Ja tiek konstatēta neatbilstība, kredītiestāde par to informē Studiju un zinātnes administrāciju."

8. Papildināt 56. punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Valsts galvojuma saistības neiestājas, ja kredītlīgums noslēgts, neievērojot šo noteikumu 3. un 15.³ punktā minētos nosacījumus."

9. Izteikt 57. punktu šādā redakcijā:

"57. Uz kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem var pretendēt kredīta ņēmēji, kuri atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai kļūst par nodarbinātajiem valsts vai pašvaldību institūcijās, kultūras jomas institūcijās, kas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī ārstniecības iestādēs, kas sniedz no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, un nevalstiskā sektora institūcijās, kuras pilda valsts vai pašvaldību pasūtījumu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā. Uz studiju kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem var pretendēt kredīta ņēmēji, kuri atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai kļūst par nodarbinātajiem privātās pirmsskolas izglītības iestādēs. Profesiju sarakstu un speciālistu skaitu, ņemot vērā attiecīgo ministriju ierosinājumu, katru gadu ar rīkojumu apstiprina Ministru kabinets."

10. Izteikt 58. punktu šādā redakcijā:

"58. Pēc Studiju un zinātnes administrācijas vēstules saņemšanas ministrijas sagatavo un katru gadu līdz 1. martam Studiju un zinātnes administrācijā iesniedz priekšlikumus par to speciālistu skaitu, kuriem kredītu jāsāk dzēst attiecīgajā gadā. Sagatavojot minētos priekšlikumus, ministrijas ņem vērā pašvaldību iesniegtos priekšlikumus par pašvaldību institūcijās strādājošajiem speciālistiem, kā arī izvērtē nodrošinājumu ar speciālistiem katrā profesijā."

11. Papildināt noteikumus ar 59.¹ punktu šādā redakcijā:

"59.¹ Piesakoties uz kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem, kredīta ņēmējs (turpmāk – pretendents) Studiju un zinātnes administrācijā iesniedz pieteikumu. Pieteikumam pievieno kredīta ņēmēja darbavietas izsniegtu izziņu, kas apliecina darbu attiecīgajā profesijā (3. pielikums), kā arī diploma kopiju, kas apliecina, ka attiecīgā studiju programma, kurai ņemts kredīts, ir pabeigta. Pieteikumu var iesniegt, sākot ar attiecīgā gada 2. janvāri, līdz Ministru kabineta rīkojumā par kredītu dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem noteiktajam beigu termiņam."

12. Izteikt 60. punktu šādā redakcijā:

"60. Ņemot vērā Ministru kabineta apstiprināto speciālistu skaitu, kuriem kredītu sāk dzēst no valsts budžeta līdzekļiem, Studiju un zinātnes administrācija pēc pieteikšanās termiņa beigām sagatavo ministrijām to pretendentu sarakstus, kuri pieteikušies uz kredītu dzēšanu, lai tās varētu veikt pretendentu izvērtēšanu un sakārtošanu prioritārā secībā. Nosacījumus un kritērijus, pēc kuriem vērtē speciālistus, nosaka ministrijas, paredzot, ka galvenie kritēriji ir atbilstoša akadēmiskā vai profesionālā izglītība un pieredze darbā attiecīgajā profesijā, bet veselības aprūpes jomas speciālistiem – atbilstoša akadēmiskā vai profesionālā izglītība, iegūtā profesija (specialitāte) un paredzamā darbavieta (ārstniecības iestāde). Ministrijas iesniedz savu izvērtējumu, nosakot speciālistu secību."

13. Papildināt noteikumus ar 60.¹ punktu šādā redakcijā:

"60.¹ Ja ministrijas nenorāda speciālistu secību, kādā tie pretendē uz kredīta dzēšanu, to nosaka Kredītu dzēšanas komisija, izvērtējot katra speciālista darba stāžu attiecīgajā profesijā (saskaņā ar pretendenta iesniegtajām darbavietu izziņām)."

14. Svītrot 62. punktu.

15. Izteikt 63. punktu šādā redakcijā:

"63. To speciālistu sarakstu, kuriem kredītu sāks dzēst no valsts budžeta līdzekļiem, Kredītu dzēšanas komisija apstiprina ar vienkāršu balsu vairākumu. Kredītu dzēšanas komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā puse no komisijas locekļiem."

16. Svītrot 64., 65. un 66. punktu.

17. Izteikt 67. un 68. punktu šādā redakcijā:

"67. Kredītu dzēš, ja kredīta ņēmējam uz kredīta dzēšanas uzsākšanas brīdi ir kredīta atlikums un pēc studiju beigšanas nostrādāts vismaz gads profesijā, kura iekļauta rīkojumā par kredīta dzēšanu, kā arī ievērojot šādus nosacījumus:

67.1. ja kredīta ņēmējam kredīts saskaņā ar šo noteikumu 48. punktā minētajiem nosacījumiem jāatmaksā 10 gadu laikā, par katru attiecīgajā profesijā nostrādāto gadu pēc kredīta dzēšanas uzsākšanas kredīta ņēmējam dzēš 10 procentus no kopējās kredīta summas. Ja kredīta ņēmējs strādā nepilnu darba laiku, bet ne mazāk par pusi no pilnā darba laika, par katru attiecīgajā profesijā nostrādāto gadu pēc kredīta dzēšanas uzsākšanas viņam dzēš daļu no attiecīgajā gadā atmaksājamās kredīta summas proporcionāli darba laikam;

67.2. ja kredīta ņēmējam kredīts saskaņā ar šo noteikumu 49. punktā minētajiem nosacījumiem jāatmaksā piecu gadu laikā, par katru attiecīgajā profesijā nostrādāto gadu pēc kredīta dzēšanas uzsākšanas kredīta ņēmējam dzēš 20 procentus no kopējās kredīta summas. Ja kredīta ņēmējs strādā nepilnu darba laiku, bet ne mazāk par pusi no pilnā darba laika, par katru attiecīgajā profesijā nostrādāto gadu pēc kredīta dzēšanas uzsākšanas viņam dzēš daļu no attiecīgajā gadā atmaksājamās kredīta summas proporcionāli darba laikam;

67.3. ja kredīta ņēmējs ir pedagogs, par katru profesijā nostrādāto gadu pēc kredīta dzēšanas uzsākšanas kredīta ņēmējam dzēš 20 procentus no kopējās kredīta summas. Ja kredīta ņēmējs strādā nepilnu darba laiku, bet ne mazāk par pusi no pilnā darba laika, par katru profesijā nostrādāto gadu pēc kredīta dzēšanas uzsākšanas viņam dzēš daļu no šajā apakšpunktā noteiktās dzēšamās summas proporcionāli darba laikam.

68. Kredīta ņēmējs, kuram uzsākta kredīta dzēšana no valsts budžeta līdzekļiem, katru gadu Studiju un zinātnes administrācijā iesniedz izziņu saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu."

18. Svītrot 69. punktu.

19. Papildināt 85. punktu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

"Ja ārvalstīs studējošie nesniedz ziņas, Studiju un zinātnes administrācija līdz kārtējā gada 10. novembrim paziņo kredītiestādei, ka studējošajam ir jāuzsāk kredīta un kredīta procentu atmaksa ar kārtējā gada 1. decembri. Kredīta procentu likme ir kredītlīguma noslēgšanas gadā izsolītā kredītiestādes procentu likme euro."

20. Izteikt 3. pielikumu šādā redakcijā:

"3. pielikums 
Ministru kabineta 
2001. gada 29. maija
noteikumiem Nr. 220

Darba laiks:
	normālais (viena slodze vai vairāk)
	nepilns
		(norādīt, kāda daļa no normālā darba laika)

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis