Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5.-1-223

Rīgā 2017. gada 15. septembrī

Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa
noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. punktu

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta otro daļu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk – Noteikumi Nr. 473) 9. punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par bij. Vikander & Larson korķa – linoleja rūpnīcas pārvaldes ēkas ar personāla dzīvojamo ēku un žogu (būvju kadastra apzīmējumi 1700 020 0192 002; 1700 020 0192 004) (turpmāk – Objekts) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti:

1.1. izraksti no Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2014. gada 19. septembra sanāksmes protokola Nr. 04-6.6/16 un 2017. gada 3. marta sanāksmes protokola Nr. 04-6.6/5;

1.2. informācija par Objekta nosaukumu;

1.3. informācija par Objekta atrašanās vietu;

1.4. Objekta atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;

1.5. Objekta apraksts;

1.6. Objekta fotofiksācijas un shematiskie materiāli;

1.7. ziņas par Objekta īpašnieku;

1.8. pamatojums Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

2. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 473 3. punktu Inspekcijā izvērtēta Objekta atbilstība kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums ierosināt iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā. Objekta īpašnieki – Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA "BALTKOM", kā arī zemes vienības, uz kuras atrodas objekts, kopīpašnieki – Finanšu ministrija, Varis Pēčs, VAS "Privatizācijas aģentūra" un Līva Lapiņa, saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmo daļu ar 2017. gada 10. aprīļa vēstuli Nr. 04-06.2/1616 un 2015. gada 30. septembra vēstuli Nr. 04-06.2/2410 informēti par ierosinājumu. Ar 2015. gada 3. novembra vēstuli Nr. 1.17/7617 VAS "Privatizācijas aģentūra" paudusi piekrišanu Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā. Pārējie īpašnieki likumā noteiktajā termiņā viedokli rakstiski nav snieguši. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta trešo daļu objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā nav vajadzīga īpašnieka piekrišana.

3. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk – Noteikumi Nr. 474) 12.3. punktā noteikto Pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli var iekļaut šādus objektus ar zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi: būves, ēkas un to konstrukcijas (arī detaļas un rotājumus), kas ir raksturīgas noteiktam Latvijas reģionam.

4. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr. 474 12.3. punktā noteiktajiem kritērijiem. Objekts ir 19. gs. Liepājas rūpniecības rajona izcils eklektisma arhitektūras stila paraugs, nozīmīga un pazīstama arhitekta, spilgtākā Liepājas eklektisma meistara Paula Maksa Berči autordarbs. Objekts pilnībā saglabājis autentiskos būvapjomus, fasāžu arhitektonisko kompozīciju, oriģinālās konstrukcijas un fasāžu apdares detaļas. Pārsvarā saglabājušies oriģinālie koka logi un durvis. Pārvaldes ēkas centrālās ieejas ozolkoka durvis ir oriģinālas, bagātīgi dekorētas un uzskatāmas par izcilu būvgaldniecības izstrādājumu ar mākslinieciski krāšņu smalki veidotu metālkalumu. Objektu raksturo augsti profesionāla un arhitektoniski bagātīga fasāžu apdares elementu izstrāde. Kopā ar pērējiem rūpniecības korpusiem un būvēm Objekts atspoguļo 19. gs. Liepājas straujo industriālo attīstību bijuša respektabla uzņēmuma teritorijā, kas kopumā veido vienotu un neatkārtojamu sarkano ķieģeļu būvju ansambli. Aiz pārvaldes un personāla dzīvojamās ēkas starp rūpniecības korpusiem atradies labi iekopts dārzs, kas raksturo tam laikam progresīvu pieeju rūpniecisku un dzīvojamo teritoriju līdzpastāvēšanas principam.

Objekta saglabājamās vērtības: apjomu telpiskais risinājums pilsētvidē, tai skaitā dekoratīvie ķieģeļu mūra žogi, apjomu fasāžu arhitektoniskais risinājums un apdare, vēsturiskās būvkonstrukcijas un būvgaldniecības izstrādājumi, plānojuma struktūra, saglabājusies interjera dekoratīvā apdare pārvaldes ēkā.

5. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta otro daļu un Noteikumu Nr. 473 9. punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojuma Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2. punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādu objektu:

6. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pants un 14. panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma 13. pants, 62. panta pirmā daļa, 65. panta otrā daļa, 66. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 4.2., 12.3. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3., 5. un 9. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. punkts.

7. Rīkojums stājas spēkā nākamajā darba dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šī rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 188. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā (Lielā iela 4, Liepāja, LV-3401).

Kultūras ministre D. Melbārde