VALSTĪ UN PARTIJĀS

Par mūsu visu kopīgiem mērķiem, atbildību un rūpēm

Ministru prezidents Andris Šķēle — LZS un TPA apvienošanās kongresā, 29.novembrī:

Labdien, cienījamie kongresa dalībnieki!

Mēs esam aizvadījuši kopēja darba gadu, un es esmu pārliecināts, ka no valdību veidojošo partiju viedokļa šis gads varēs tikt uzskatīts par veiksmīgas darbošanās gadu, par gadu, kurš pierāda gan to, ka atrasties pozīcijā ir izdevīgāk nekā atrasties opozīcijā, gan to, ka mēs varam kaut ko izdarīt, ka mēs spējam šajā valstī kaut ko sakārtot.

Es gribu apsveikt Zemnieku savienību ar atrašanos darbīgā un enerģiskā valdībā.

Darbošanās, protams, atklāj arī tos trūkumus un vājās vietas, kuras ir vieglāk noslēpt, sēžot ar gudrām sejām opozīcijā un visu kritizējot.

Nepieciešamība strādāt uzreiz parāda, kurš ir spējīgs, bet kurš nav, kurš var produktīvi strādāt, bet kurš nesaprot viselementārākās lietas, taču partiju tam vajadzētu vienīgi stiprināt un spēcināt.

Partija, kas nemāk atzīt un saskatīt savas kļūdas, ir partija, kurai nav nākotnes.

Esmu pārliecināts, ka tas neattiecas nedz uz Zemnieku savienību, nedz uz Tautsaimnieku politisko apvienību.

Vēl vairāk, es domāju, ka šis apvienošanās kongress ir viena no tām spēka zīmēm, kas rāda, ka te ļaudis zina ceļu, kā palielināt savu attieksmi, kā gūt panākumus un kā iekarot savu vietu.

Es vēlu jums veiksmi šajā ceļā.

Gads, kurš stāv mums priekšā, ir iezīmīgs ar vairākām lietām.

Tam ir jākļūst par pirmo ekonomikas augšupejas gadu un valsts veiksmīgas finansu darbības gadu.

Tam ir jākļūst arī par to gadu, kurā beidzot tiks iznīcināti pēdējie komunistu varas bastioni.

Es šeit domāju valsts īpašuma privatizāciju un brīvā zemes tirgus ieviešanu.

Tas ir — es šeit domāju tās sociālekonomiskās iekārtas atjaunošanu, kāda Latvijā veiksmīgi pastāvēja, pirms boļševiki to sabradāja.

Ministru prezidents Andris Šķēle — “Latvijas ceļa” kongresā 30.novembrī:

Labdien kolēģi vadībā, labdien cienījamie kongresa dalībnieki!

Gads tuvojas noslēgumam.

Rezultātu vērtēšana vismaz priekš valdības vēl ir priekšā un, lai gan pirmie meti ir izdarīti, es tomēr neesmu šodien gatavs rezumēt gada laikā paveikto un neizdarīto, es gribu norādīt uz ko citu, proti, šodien 1996. gada beigās ir skaidrs tas, par ko neviens nevarēja būt īsti drošs gada sākumā, mums ir valdība, kas neskatoties uz to, ka tā īsti neapmierina nevienu, tomēr ir izrādījusies daudz dzīvotspējīgāka, nekā to daudzi paredzēja.

Vēl vairāk — neskatoties uz dažādām intrigām, pārpratumiem un savstarpēju nesaskaņu uzliesmojumiem, valdība ir darbspējīga, enerģiska un pats paradoksālākais — zināmā mērā stabila.

Te gan būtu jāpārspļauj pār plecu, taču viens šķiet skaidrs, lai cik tas varbūt nebūtu kādam skumji, nākošais gads nesola atpūtu ne man, ne jums.

Būs vien jāstrādā. Jāstrādā pozīcijā, jāstrādā valdībā, jāstrādā smagi un intensīvi.

Tas, manuprāt, ir tas patoss, ar kādu mums šodien būtu jāspriež par sevi un savu vietu šajā valstī.

Es nezinu jūsu tradīcijas un kārtību, taču man šķiet, ka kongress ir tā refleksijas vieta un brīdis, kad vajadzētu sadūšoties uz to atklātības un paškritikas pakāpi, kura mums visiem vienādi trūkst ikdienā.

Sevis vērtēšana par augstu ir bezgala cilvēciska īpašība, un bīstama tā ir nevis tad, kad jums iet slikti un grūti, bet gan tad, kad jums ir panākumi, tad, kad jums iet “kā pa sviestu”, tad, kad nekas it kā nedraud un viss iet kalnā.

Tas, kādā pozīcijā šobrīd ir partija “Latvijas ceļš”, lai paliek jūsu pašu ziņā.

Es šodien esmu jūsu viesis. Es esmu nācis, lai pateiktos par sadarbību pagājušā gadā, lai vēlētu panākumus nākotnē un lai vienkārši paustu savu atbalstu tiem centieniem un idejām, kas vienmēr ir raksturojuši “Latvijas ceļu” pat tad, ja nav īpaši veicies ar šo centienu iemiesošanu dzīvē.

Ministru prezidents Andris Šķēle — Latvijas Zaļās partijas kongresā 30.novembrī:

Labdien kolēģi valdībā, cienījamie kongresa dalībnieki!

Šodien, kā jūs droši vien zināt, Rīgā notiek divu partiju kongresi — jūsu un partijas “Latvijas ceļš” kongress, tāpat šodien, cik es zinu, kopā sanāk arī partijas “Saimnieks” dome. Vakar es biju Zemnieku savienības un Tautsaimnieku politiskās apvienības apvienošanās kongresā. Visi šie notikumi liecina par to, ka ir sācies savdabīgs cāļu skaitīšanas laiks Latvijas politikā.

Es, protams, būtu gribējis, lai tas notiek pēc budžeta pieņemšanas, bet var jau būt, ka īstais laiks ir tieši tagad.

Lai nu kā, es gribētu izmantot izdevību, lai neviltoti pateiktos jūsu partijai par patiesi spējīgiem cilvēkiem, kas kā ministri lieliski pārstāv jūsu partiju valdībā.

Es gribu pateikties arī pašiem ministriem — Emša kungam un Ozola kungam par labu un veiksmīgu darbu valdībā.

Es domāju, ka manu attieksmi pret to, cik nozīmīgs Latvijai ir tas darbs, ko jūs darāt valdībā, vislabāk pierāda tas, ka manis iesniegtajā valdības optimizācijas plānā, kuru tagad ir atbalstījušas arī citas partijas, no visiem valsts ministriem es piedāvāju saglabāt tikai divus — mežu valsts ministru un vides valsts ministru.

Tas apliecina to, cik, manuprāt, nozīmīgas mūsu valstij ir šīs jomas, un to, ka arī attiecīgie ministri ar savu darbu ir spējuši uzskatāmi pierādīt šādu posteņu lietderību. Pozitīvs piemērs te ir, teiksim, tās mežu ministra iniciatīvas, kas paredz mežu audzētāju interešu aizstāvību. Ministrs spēja nepakļauties spēcīgajam rūpnieku spiedienam, un mēs samazinājām apaļkoku izvedmuitas tarifus, lai novērstu situāciju, kad iekšējā tirgus monopoli var ņirgāties par Latvijas kokmateriālu piegādātājiem, spiežot viņus pārdot augstvērtīgus materiālus par smieklīgi zemām cenām.

Mūsu lēmums ļaus pārdot kokmateriālus dārgāk, ļaus mežu īpašniekiem un apsaimniekotājiem iegūt līdzekļus mežu kopšanai un audzēšanai.

Mēs nedrīkstam pieļaut vienkāršu mežu izciršanu un pārdošanu par cenām, kas tālu atpaliek no pasaules līmeņa.