No Ministru prezidenta redzespunkta

Valstī, pēc vienpadsmit mēnešiem

Ministru prezidents Andris Šķēle savā ikmēneša preses konferencē piektdien, 29.novembrī

Tāpat kā citkārt pēdējā laikā valdības galva tūdaļ, bez īpašas ievaduzrunas, sāka atbildēt uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Cik drošs jūs esat par to, ka, Saeimā galīgajā variantā apspriežot nākamā gada budžetu, pozīciju neatstās kāda no Saeimas frakcijām, piemēram, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija? Vai jūs pieļaujat iespēju, ka jaunā budžeta variantu varētu nepieņemt? Un kā jūs vērtējat to, ka būtībā netiek ievērots likums par budžeta un finansu vadību. Jo tā ievērošanas gadījumā nākamā gada budžets būtu jāpieņem Saeimā līdz 15.novembrim.

Andris Šķēle: — Domāju, ka budžeta projekts ir sagatavots ļoti rūpīgi. Budžets ir pietiekami līdzsvarots, ievērojot katras ministrijas katras programmas reālās vajadzības. Es vēlreiz atkārtoju, ka budžeta līdzekļu pieaugums ir 14 procenti. Bet paredzamā nākamā gada inflācija — ja mēs strādāsim tikpat cītīgi, konstruktīvi un ar stingru politisku gribu — noteikti būs zemākā līmenī. Tā varētu būt aptuveni 10 procenti. Līdz ar to faktiski būs izdalīts vairāk līdzekļu, nekā inflācija tos spēs “noēst”. Nav nevienas tādas pozīcijas, kam absolūtos skaitļos būtu iedots mazāks finansējums.

Vai Saeima nobalsos “par” vai “pret” šo budžetu? Tas ir deputātu politiskās gribas jautājums, viņu politiskā brieduma jautājums, jautājums par atbildību pret savu valsti un tās nākotni.

Kāpēc likums par valsts budžetu nav izskatīts līdz 15.novembrim? Gribu atgādināt, ka šā budžeta iesniegšana pirmo reizi notika stingri saskaņā ar likumā noteikto termiņu. Vienkārši pašlaik deputātu rūpīgās iedziļināšanās darbs nedaudz kavē tālākvirzību. Bet es esmu gatavs visīsākajā laikā, tiklīdz Saeimas komisijas būs budžetu akceptējušas otrajam lasījumam, to izskatīt plenārsēdē.

Jautājums:— Šķēles kungs, vai jūs nedomājat tuvākajā laikā doties vizītē uz Krieviju, lai pavirzītu uz priekšu abu valstu sadarbību?

Andris Šķēle: — Jautājums par manu vizīti Krievijā joprojām nav skaidrs, raugoties no datuma viedokļa. Tiklīdz Krievijas puse būs apstiprinājusi vizītes grafika laiku, tā, protams, notiks. Šāda vizīte Latvijai būtu ļoti svarīga un vajadzīga. Ir virkne saimniecisko līgumu, kas gaida neatliekamus risinājumus. Tas ir jau sen parafētais, bet neparakstītais līgums par aviāciju, tie ir ekonomiskie līgumi par investīciju savstarpēju aizsardzību, par dubulto neaplikšanu ar nodokļiem, protams, arī robežlīgums.

Jautājums: — Par jaunāko akcīzes nodokļa statistiku. Tā liecina, ka lielākais importētājs Latvijā maksā ievērojami mazāku akcīzes nodokli nekā lielākais ražotājs. Pie mūsu rīcībā esošās informācijas attiecība ir 50 tūkstoši pret “Latvijas balzama” 2 miljoniem.

Andris Šķēle: — Protams, jums ir absolūta taisnība. Pēdējos mēnešos valdība ir veltījusi īpašu uzmanību ar alkoholu saistīto akcīzes nodokļu iekasēšanai. Protams, līdz ar to mums rodas jautājums, kā lielajiem un apjomīgajiem alkohola importētājiem samaksāt visai nebūtiskas summas valsts budžetā. Jārēķinās, protams, ar pašreizējo vājo administrēšanu, ar mūsu valdības nespēju vai varbūt arī ar diezgan lielām korumpētības iespējām. Gribu īpaši atgādināt, ka, salīdzinot septembri un decembri, “Latvijas balzams” ir būtiski kāpinājis savu ražojumu realizācijas apjomus, bet nelegālajā tirgū spirta cena ir cēlusies līdz pat 3,70 latiem par litru. Mēs esam aizturējuši alkohola preces vairāku miljonu latu vērtībā, kam, protams, sekoja arī attiecīgs politisks spiediens. Atkārtoti ir saņemts pieprasījums no kustības “Latvijai”, kas vārdos deklarē savas rūpes un sāpes par tautas nabadzību, par to, vai šī spirta kontrabandas aizturēšana notiek pareizi vai tā esot valsts interesēs, un tā tālāk. Šī dubultmorāle ir redzama mums visapkārt. Protams, tā arī diezgan daudz traucē sakārtot mūsu nodokļu iekasēšanu. Esmu pārliecināts, ka šis darbs tiks arvien uzlabots. Arī šajā mēnesī vērojams tāds pat pieaugums. Domāju, ka arī tuvākajā laikā būs pietiekami apjomīgi spirta kontrabandas konfiskācijas gadījumi.

Jautājums: — Turpmāk Valsts ieņēmumu dienestā ņemšot vērā tikai uzskaitīto, nevis nomaksāto nodokļu apjomus. Vai tas nevarētu radīt neskaidrības attiecībā uz nomaksātajiem nodokļiem?

Andris Šķēle: — Domāju, ka nodokļi tiek un tiks aprēķināti pēc abām metodikām, jo mums ir svarīgi redzēt arī administrēšanas kvalitāti. Runa ir ne tikai par iekasētajiem nodokļiem, bet arī tiem, kas jāiekasē, kas ir ieplānoti, kas ir uzskaitīti. Jānoskaidro, kāpēc veidojas tāda starpība, lai mēs varētu redzēt, kā turpmāk attīstāma administratīvā vadība attiecībā uz nodokļiem.

Jautājums: — Kādi varētu būt jūsu argumenti, lai ieinteresētu Krieviju noslēgt robežlīgumu?

Andris Šķēle: — Domāju, ka politiskie argumenti ir vispārzināmi. Katra valsts, būdama miermīlīga un demokrātiska, vēlas izveidot labas kaimiņattiecības un noslēgt savstarpējos robežlīgumus. Pagaidām man nav nekādu šaubu, ka Krievija arī vēlas, kā to vairākkārt pauduši tās diplomātiskie dienesti, noslēgt robežlīgumu un nodrošināt labas kaimiņattiecības.

Jautājums: — Kāpēc no valdības puses nebija nekādas reakcijas uz nupat notikušo invalīdu piketu pie Ministru kabineta ēkas un pensionāru piketu?

Andris Šķēle: — Par invalīdu prasību pārskatīt un precizēt kārtību, kādā veidā kompensējamas viņu braucienu izmaksas. Esmu devis uzdevumu ministriem Gorbunovam, Makarovam un Krištopanam vēlreiz izvērtēt šo lēmumu un atrast tās vājās vietas, kas noteikti jānovērš. Gribu vēlreiz sniegt paskaidrojumu par pozīciju kopumā. Ir naudas summa — tādā pašā apmērā kā pagājušajā gadā —, kas domāta invalīdiem viņu transporta izdevumu daļējai kompensācijai. Valdība, izskatot šo jautājumu, ir pret šādu sistēmu, nu šī samērā nelielā summa — apmēram pusmiljons latu — tiek izkliedēta visiem invalīdiem neatkarīgi no viņu reālā materiālā stāvokļa, no reālās situācijas, kas saistīta ar viņus uzturošajiem apgādniekiem. Mēs uzskatām, ka šī summa, kas diemžēl varētu būt lielāka, būtu ar pašvaldību palīdzību jānovirza tieši tiem invalīdiem, kam tā vajadzīga visvairāk. Tiem, kam nav bērnu, kas varētu materiāli palīdzēt, kam ir speciāls ārstēšanās režīms, kam varbūt divreiz mēnesī ir jābrauc pie kāda ārsta un līdz ar to būtu obligāti kompensējami braucieni, kas saistīti ar veselības tālāku uzturēšanu. Bet kompensācijas veida pabalsti nedrīkst kļūt par vispārēju piemaksu. Citādi tiek sagrauta to jēga. Un arī valsts nekad nespēs tos pilnībā izmaksāt. Mēs saprotam, ka varbūt kaut kas nav izdarīts veiksmīgi, taču esmu pārliecināts, ka šie ministri nāks klajā ar jauniem priekšlikumiem, kā novērst neērtības, kas varētu rasties pašvaldību pašreizējās birokrātijas apstākļos.

Par pensionāru piketu. Jāsaka, ka pensijas patiešām mums ir mazas. Ar tām izdzīvot patiešām ir ļoti grūti. Arī es esmu par to, lai pensijas tiktu palielinātas. Bet tam ir jārod līdzekļi. Vēlreiz atkārtoju — šogad mēs esam spējuši visas pensijas izmaksāt noteiktajos termiņos. Un saskaņā ar likumu esam arī raduši iespējas tās palielināt. Kādam, protams, 1,20 latu pielikums rada neapmierinātību. Bet var jau arī būt, ka cits 1,20 latu pielikumu izjūt kā kaut kādu paaugstinājumu. Ja šo pensionāru bērni, kas ir strādāt spējīgo vecumā, godīgi maksātu nodokļus valstij, mēs drīzāk spētu palielināt pensijas. Pensiju apjoms ir tiešā korelācijā jeb tās precīzi sakrīt ar samaksātā sociālā nodokļa apjomu. Tātad jautājums ir par to, cik godīgi pret savas valsts pensionāriem ir strādājošie un darba devēji. Jo tikai šis nodoklis ir avots pensijām.

Jautājums: — Latvijas Pašvaldību savienība ir aprēķinājusi, ka ar 553 600 latiem, kas paredzēti invalīdiem transporta izdevumu kompensācijai, var samaksāt tikai vienam no pieciem invalīdiem. Vai tas nozīmē, ka tikai vienam no pieciem ir nepieciešama šī kompensācija?

Andris Šķēle: — Varbūt kādā pagastā, kur ir īpaša invalīdu kopuma struktūra, kompensāciju vajadzētu katram invalīdam. Bet citā pagastā varbūt tiešām vajadzētu tikai vienam no pieciem. Acīmredzot šie aprēķini balstās uz to, ka pilnīgi visi braucieni tiek kompensēti vienam invalīdam no pieciem. Es esmu par to, lai tie braucieni, kas ir absolūti nepieciešami un ir saistīti ar pensionāra veselības lietām, ar darīšanām valsts iestādēs, ar gluži personiska rakstura apmeklējumiem, piemēram, mirušo piemiņas dienu, tiktu kompensēti. Bet nevar būt tā, ka tas biļešu apjoms, kas tiek braucienos izlietots, nav samērojams ar to invalīdu skaitu, kas pārvietojas ar sabiedrisko transportu. Mēs visi paliekam parādā transporta uzņēmumiem, arī privātajiem, kas, protams, nevēlas ciest zaudējumus, nesaņemot kompensāciju. Protams, ir jāskatās, vai turpmāk, nākamgad, būtu iespējams palielināt šīs kompensācijas kopapjomu. Bet pabalstam jeb piemaksai jābūt pilnīgi individuālai.

Jautājums: — Pēdējā laikā ir bijusi runa par ārzemju finansu investoriem, kas vēlētos ieguldīt naudu vērtspapīros, biržā, uzņēmumu akcijās. Ir dzirdēts, ka izšķirīgs moments šādu investīciju plūsmas paātrināšanai būtu lielo uzņēmumu trijotnes — “Latvenergo”, “Latvijas kuģniecība” un “Latvijas gāze” — privatizācija. Vai jūs apmierina tās līdzšinējais temps?

Andris Šķēle: — Pagājušajā mēnesī, tiekoties ar Privatizācijas aģentūras vadību, vēlreiz uzsvēru vajadzību pietiekami lielā īpatsvarā pārdot uzņēmumu akcijas publiskā piedāvājumā par sertifikātiem un šīs akcijas kotēt tiešā veidā. Jā, man arī šķiet, ka lielo uzņēmumu privatizācijas temps ir par lēnu. Bet pamatoti ir arī Privatizācijas aģentūras iebildumi pret sasteigtu, auditoru nepārbaudītu un līdz ar to reāli nenovērtētu uzņēmumu akciju laišanu valsts apgrozībā. Jo vissliktākais, kas var būt, ir sagraut investoru uzticību, pārdodot akcijas bez reāla seguma. Mēs tikai nupat esam sākuši darbināt biržu. Un mums ir svarīgi, lai uzticība Latvijas biržai būtu ļoti augsta. Mēs nedrīkstam piedāvāt akcijas, kuru kurss var strauji kristies sakarā ar to, ka tās nav bijušas pietiekami novērtētas. Domāju, ka nākamgad šo uzņēmumu akcijas noteikti būs jau piedāvātas biržā. Kā zināt, ar šo mēnesi sākas faktiski nepārtraukts publiskais piedāvājums. Tātad visu laiku kāda uzņēmuma akcijas būs publiskajā piedāvājumā. Visu laiku iedzīvotājiem tās būs pieejamas, dodot iespējas izvēlēties, vai ieguldīt savus privatizācijas sertifikātus šajos publiskajos piedāvājumos. Mans “uzspiediens”, protams, visu laiku būs uz šī tempa kāpināšanu.

Jautājums: — Par jūsu nesenajiem izteikumiem Kopenhāgenā attiecībā uz Lietuvas valstsvīriem. Jūs līdz šim publiski neesat pateicis ne “jā”, ne “nē”.

Andris Šķēle: — Mēs, protams, savu oficiālo viedokli esam darījuši zināmu Lietuvai. Proti, Lietuvas vēstniekam, izsaucot viņu uz Ārlietu ministriju un formulējot mūsu viedokli. Gribu atkārtot, ka Latvija vienmēr ir bijusi par draudzīgām, ciešām un vislabākajām atteicībām ar abām kaimiņvalstīm — Lietuvu un Igauniju. Man šķiet, ka es esmu viens no visaktīvākajiem Baltijas kopējā tirgus, Baltijas muitas ūnijas aizstāvjiem. Uz to vienmēr esmu mudinājis arī savus kolēģus. Kopenhāgenā bija oficiālā intervija, kur piedalījās gan pieci ziemeļvalstu premjeri, gan Baltijas valstu premjeri. Un bija arī neoficiālas sarunas ar žurnālistiem. Man ir žēl, ka no šo neoficiālo sarunu konteksta ir izlobīta kaut kāda frāze un ir pierakstīti vārdi, kas nav teikti. Un pēc tam apkopoti iespējamas intervijas tekstā. Savu attieksmi par to es jau esmu paudis. Domāju, ka jau šobrīd Lietuvas pusē šīs it kā bijušās intervijas atskaņas liecina par to, ka Lietuvas puse jūtas neērti.

Jautājums: — Vai jums jau ir plānotas tikšanās ar jauno Lietuvas premjeru? Un vai Latvijai ir kaut kādi jauni priekšlikumi saistībā ar jūras robežas delimitācijas līgumu?

Andris Šķēle: — Šobrīd ir skaidrs, ka Ārlietu ministrijas valsts sekretārs atrodas Lietuvā, un man ir kontakti ar Lietuvu. Ceru, ka vistuvākajā laikā man izdosies kontaktēties ar Lietuvas jauno premjeru. Tad mēs vienosimies par tikšanos, lai apspriestu neatliekamās lietas, tostarp jautājumus, kas saistās ar jūras robežu. Latvijas puse uztur spēkā, manuprāt, visoptimālāko piedāvājumu, kas pamatojas uz to, ka divām brāļu tautām, divām draudzīgām valstīm tādos gadījumos, kad abām pusēm ir dibināti iebildumi pret kāda strīda risinājumu, ir jāvienojas pēc principa — 50 pret 50. Lai ne vienam, ne otram nebūtu nekādu priekšrocību.

Mūsu piedāvājums — dalīt licences zonu uz pusēm. Un neatkarīgi no tā, kurā pusē būs iespējamie naftas krājumi jeb tās eventuālie lauki, tos dalīt uz pusēm — piecdesmit procenti vienam, piecdesmit procenti otram. Domāju, ka tas ir optimālais manā rīcībā esošais mandāts, ko es varētu piedāvāt. Un ceru, ka šis piedāvājums ir abām pusēm pieņemams.

Jautājums: — Vai Latvija varētu atbalstīt Lietuvas vēlmi, lai līgums ar AMOCO–OPAB būtu trīspusējs?

Andris Šķēle: — Domāju, ka Lietuvas prezidentam Brazauska kungam vairākkārt ir darīts zināms, arī man personīgi tiekoties ar viņu gan oficiāli, gan neoficiāli, par šī līguma daudziem aspektiem, tā daudzām iekšējām normām. Turklāt lietuvieši ar to ir iepazīstināti. Šobrīd problēma ir tā, ka Lietuvai nav jūras robežas ar Krieviju. Lai reāli varētu uzsākt kādas atradnes apguvi, par šīs atradnes vietu vairs nedrīkstētu izcelties jebkāds robežstrīds. Tādēļ tikko izklāstītais Latvijas piedāvājums paredz tādu dalījumu, ka laika periodā, kamēr nokārtojas Lietuvas un Krievijas robežjautājums Baltijas jūrā, var sākt Latvijai piekrītošā licences zonas apgabala izpētes un varbūt arī naftas ieguves darbus. Brazauska kungam tas viss ir zināms.

Jautājums: — Kādas instrukcijas ir saņēmuši Latvijas robežsargi gadījumam, ja bēgļi no Baltkrievijas meklētu patvērumu Latvijā?

Andris Šķēle: — Nekādi speciāli rīkojumi attiecībā uz iespēju cilvēkiem pārvietoties vai šķērsot robežu nav doti. Robežsargiem situācija ir pilnīgi skaidra, un viņi ir paaugstinātas uzmanības stāvoklī. Mēs ceram, ka situācija Baltkrievijā attīstīsies demokrātijas virzienā, bez kaut kādām represijām vai cilvēktiesību pārkāpumiem.

Jautājums: — Kurus deputātu priekšlikumus attiecībā uz budžetu jūs nekādā gadījumā negribētu pieņemt? Vai jūs apņemtos pildīt Ministru prezidenta pienākumus, ja Saeima ļoti būtiski grozītu budžeta koncepciju?

Andris Šķēle: — Katrā gadījumā es esmu pret tiem budžeta grozījumu priekšlikumiem, kas paredz budžeta ieņēmumu palielinājumu. Jo uzskatām, ka budžeta pieaugums par 14 procentiem jau ir ļoti augsta uzdrošināšanās no valdības puses. Jo tas būs ļoti grūti izpildāms uzdevums. Es uzskatu, ka šie priekšlikumi reāli ved uz budžeta deficītu. Es netaisos tālāk vadīt valdību ar budžeta deficītu. 1997.gads būs tas, kurš parādīs, vai mēs spējam sākt jaunu dzīvi. Bet, ja būtiski tiek grozīts budžets, ja tas kļūst manā izpratnē neizpildāms, ja tas nesakrīt ar valdības deklarācijā izvirzītajiem uzdevumiem, tas man nebūs pieņemams.

Jautājums: — Kāda ir jūsu attieksme pret līgumu, ar ko Latvijas un Lietuvas naftas ieguves rajoni tiek dalīti uz pusēm?

Andris Šķēle: — Mums izdodas vienoties par robežlīguma parakstīšanu. Protams, ir jāsaņem AMOCO un OPAB piekrišana par naftas iegulu izpētes darbiem samazinātā licences zonā. Bet tādu iespēju līgums pieļauj.

Jautājums: — Tagad domā atcelt “griestus” maksājumiem par dzīvokļa īri. Vai, jūsuprāt, tas būtu savlaicīgi, ņemot vērā mūsu sabiedrības nabadzīgo stāvokli?

Andris Šķēle: — Ir tādi lēmumi, par kuriem arvien kāds sacīs, ka tas pieņemts par agru. Šobrīd, kad mums ir skaidrs, ka ejams ceļš uz privātā un nekustamā īpašuma privāto dzīvokļu tirgu, apzinoties to un novērtējot, cik Latvijas pilsoņi dzīvo privātajā un kooperatīvajā sektorā, mēs valdības 81.panta kārtībā nolēmām, ka ir jāsāk šis īres maksas brīvlaišanas process. Mēs to vēlējāmies īstenot, ņemot vērā pašvaldību novērtējumu par katru ēku, par katru reģionu. Jo situācijas ir pavisam dažādas. Rīgas centrā, kur cenas varbūt bija augušas jau sen, nevar dzīvokļa kvadrātmetrs maksāt 7,5 santīmus, bet varbūt kaut kur Latvijas tālākā vietā — kā Ludzā vai Talsos — šī cena var būt ļoti tuva šai minimālajai cenai. Šis jautājums, protams, nav saistīts tikai ar maksātspēju. Tas ir arī jautājums par reālu dzīvokļu un nekustamo īpašumu tirgus iedarbināšanu. Diez vai kāds vēlas šķirties no dzīvokļa, kas maksā 7,5 santīmus par kvadrātmetru. Jo acīmredzot tādējādi var dzīvot arī neatbilstoši saviem ieņēmumiem un savam ģimenes stāvoklim. No otras puses, tas atkal ir jautājums par mūsu nekustamā īpašuma uzturēšanas iespējām.

Man ir žēl to cilvēku, to represēto, kuriem atdeva ēkas, kas visiem piecdesmit gadus bija atņemtas. Atdeva, protams, nekompensējot citas valsts nodarījumus. Bet tagad šim cilvēkam ir jāmēģina uzturēt šo ēku. Kaut gan tur uzturas īrnieki.

Turklāt valsts ir noteikusi, ka nevar iekasēt vairāk nekā 7,5 santīmus par kvadrātmetru. Un nu tam cilvēkam, kam ir atdots viņa īpašums, ir morāls un juridisks pienākums uzturēt kārtībā šo ēku. Bet viņam taču nav bijušas iespējas iepriekšējos piecdesmit gados uzkrāt naudu. Jo viņš nav ekspluatējis šo māju, nav to izīrējis. Ar kādiem līdzekļiem lai šis cilvēks uztur šo ēku? Te ir jautājums arī par mūsu brīnišķīgajām Rīgas centra mājām — vai gan mēs spēsim tās saglabāt nākamajām paaudzēm?

Jautājums: — Ko jūs sakāt par Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona pēdējā laika aktivitātēm banku finansējuma jomā?

Andris Šķēle: — Tas ir jautājums par ārvalstu finansistu vēlmēm ieguldīt naudu Latvijā, iegādāties šeit akcijas. Uzskatu, ka šādas komisijas un nepārdomāti paziņojumi, ko sniedz cienījamais deputāts Ādamsons, protams, grauj uzticību, no investoru puses raugoties. Tā ir kaitnieciska rīcība. Es nezinu tās patiesos motīvus, patiesos mērķus.

Jautājums: — Kā varētu notikt tā jūras robežas noteikšana, ievērojot principu — 50 pret 50?

Andris Šķēle: — Latvijas piedāvājums — 50 pret 50 — neattiecas uz to strīdus zonu, kas ir ļoti sašaurinātā leņķī. Mēs piedāvājam it visu licences zonu dalīt uz pusēm. Domāju, ka tas ir būtiski.

Jautājums: — Vai pēc valsts budžeta jautājuma nokārtošanas jūs atsacīsieties no finansu ministra krēsla?

Andris Šķēle: — Domāju, ka to prasa gan loģika, gan pašreizējā ļoti smagā darba slodze.

Jautājums: — Vai jūs turpināsiet izkopt Latvijas sabiedrībā līdz šim radīto tēlu, kas līdzīgs cietai un asi nepieejamai klintij? Vai jūs nebaida tas, ka ne tikai valdību atbalstošās frakcijas, bet arī sabiedrība varētu no jums novērsties?

Andris Šķēle: — Vēlreiz atkārtoju, ka trijiem ministriem esmu uzdevis pārskatīt kārtību, kādā izmaksājamas kompensācijas invalīdiem par transporta izmantošanu, un arī pārrunāt šo jautājumu ar pašvaldību speciālistiem.

Es vienmēr godīgi paudīšu savu attieksmi pret visiem sāpīgajiem jautājumiem. Neatkarīgi no tā, kāda frakcija tos ir uzdevusi, vai kādā auditorijā tie ir izteikti. Nedomāju, ka man būtu jāizspēlē kaut kas populistisks, mēģinot muļķot tautu un pēc tam tai likt vilties cerībās. Tas, ko es solīju, sākot šo valdību vadīt, gandrīz viss būs šogad izpildīts. To šobrīd rāda mūsu objektīvie skaitļi, kas ataino finansu lietas, kriminalitātes stāvokli, arī daudzus citus jautājumus.

Mintauts Ducmanis,

LV” Saeimas un valdības lietu redaktors

Pēc ieraksta “LV” diktofonā