Ministru kabineta rīkojums Nr. 539

Rīgā 2017. gada 26. septembrī (prot. Nr. 48 40. §)

Par konceptuālo ziņojumu "Par situāciju antidopinga jomā Latvijā un nepieciešamajām izmaiņām"

1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par situāciju antidopinga jomā Latvijā un nepieciešamajām izmaiņām" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) ietverto risinājumu.

2. Noteikt Veselības ministriju par atbildīgo un Izglītības un zinātnes ministriju par līdzatbildīgo institūciju konceptuālajā ziņojumā ietvertā risinājuma īstenošanai.

3. Veselības ministrijai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādāt un veselības ministram līdz 2018. gada 1. jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā konceptuālajā ziņojumā ietvertā risinājuma īstenošanai nepieciešamo normatīvo aktu projektus.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Veselības ministre Anda Čakša

(Ministru kabineta
2017. gada 26. septembra
rīkojums Nr. 539)

Veselības ministrija

Konceptuālais ziņojums
"Par situāciju antidopinga jomā Latvijā un nepieciešamajām izmaiņām"

2017. gada septembris

SATURS

KONCEPTUĀLĀ ZIŅOJUMA KOPSAVILKUMS

I ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS ANTIDOPINGA JOMĀ

1.1. Starptautiskās saistības antidopinga jomā

1.2. Antidopinga sistēma Latvijā

1.3. Kodekss un Latvijas antidopinga sistēmas atbilstība Kodeksa prasībām

1.4. Riski, ja situācija nemainās

1.5. Citu valstu pieredze antidopinga sistēmas veidošanā

1.6. Latvijas antidopinga sistēmas institucionālās attīstības alternatīvas

II PROBLĒMAS RISINĀJUMS

III IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

IV PIEDĀVĀTĀ RISINĀJUMA IETEKME UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETU

Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļautā risinājuma realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu

KONCEPTUĀLĀ ZIŅOJUMA KOPSAVILKUMS

Ziņojumā ir iekļauta pašreizējās situācijas antidopinga jomā Latvijā analīze, kurā aprakstītas pastāvošās problēmas attiecībā uz Pasaules Antidopinga kodeksā (turpmāk – Kodekss) un Eiropas Padomes Antidopinga konvencijā, kā arī Starptautiskā konvencijā pret dopingu sportā noteikto normu ievērošanu un izpildi. Saskaņā ar Pasaules Antidopinga organizācijas veikto aptauju par Kodeksa atbilstību dalībvalstīs, Latvijas antidopinga sistēmā ir konstatētas vairākas neatbilstības. Būtiskākais ir tas, ka ir nepietiekama valsts antidopinga organizācijas autonomija (Latvijā nacionālā antidopinga organizācija ir Valsts sporta medicīnas centra (turpmāk – VSMC) Antidopinga nodaļa). Tāpat minētajai nacionālajai antidopinga organizācijai nav nodrošināts pietiekams finansējums, lai pilnvērtīgi īstenotu Kodeksā un konvencijās noteiktās prasības.

Esošās situācijas uzlabošanai, ziņojumā ir iekļautas iespējamās Latvijas antidopinga sistēmas institucionālās attīstības alternatīvas, no kurām viena ir piedāvāta kā risinājums, lai nodrošinātu antidopinga organizācijas autonomiju, kā arī novērstu citas esošās antidopinga sistēmas neatbilstības Kodeksam un konvencijām. Veselības ministrijas (turpmāk – VM) piedāvātais risinājums ir Antidopinga biroja kā tiešās pārvaldes iestādes izveide VSMC reorganizācijas rezultātā, minētais birojs darbotos veselības ministra pārraudzībā. Konceptuālajā ziņojumā ir ietverts arī šī risinājuma ietekmes novērtējums uz pastāvošo neatbilstību novēršanu, kā arī ietekme uz valsts budžeta finansējumu. Lai nodrošinātu antidopinga organizācijas autonomiju un novērstu pastāvošās neatbilstības antidopinga jautājumu uzraudzībā, 2018. gadā un turpmāk ik gadu no valsts budžeta līdzekļiem papildus ir nepieciešami 600 000 euro. Nepieciešamais papildus finansējums Veselības ministrijai tika atbalstīts:

– Pamatojoties uz Ministru kabineta 2017. gada 8. septembra ārkārtas sēdes (Nr. 44, paragrāfs Nr. 1) lēmumu konceptuāli tika atbalstīts valdību veidojošās koalīcijas sadarbības partneru darba grupas izvirzītie priekšlikumi iesniegtajiem prioritārajiem pasākumiem, saskaņā ar informatīvā ziņojuma "Par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2018. gadam un ietvaram 2018.–2020. gadam" 1. pielikumu, t.sk. Veselības ministrijai tika atbasltīts finansējums prioritārajam pasākumam "Neatkarīga un efektīva Antidopinga biroja izveide" 224 950 euro apmērā ik gadu.

– Pamatojoties uz Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra sēdes (Nr. 45) lēmumu konceptuāli tika atbalstīti valdību veidojošās koalīcijas sadarbības partneru darba grupas izvirzītie priekšlikumi iesniegtajiem prioritārajiem pasākumiem t.sk. Veselības ministrijai tika atbasltīts finansējums prioritārajam pasākumam "Neatkarīga un efektīva Antidopinga biroja izveide" 375 050 euro apmērā ik gadu.

Nepieciešams uzsvērt, ka, nenovēršot šobrīd pastāvošās antidopinga sistēmas neatbilstības Kodeksam un konvencijām, ir apdraudēta Latvijas sportistu dalība Olimpiskajās spēlēs (tostarp XXIII Ziemas Olimpiskās spēles Phjončhanā, Dienvidkorejā, no 2018. gada 9. līdz 25. februārim), kā arī Latvijai var tikt piespriesta soda nauda 10 000 USD apmērā un soda nauda divu gadu dalībvalsts Pasaules antidopinga aģentūras (turpmāk – WADA) atbalsta maksas apmērā, daļēji vai pilnīgi apturēts starptautiskais finansējums dalībvalstu nacionālajām olimpiskajām organizācijām, aizliegts rīkot pasaules čempionātus un lielus sporta pasākumus un citi.

I ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS ANTIDOPINGA JOMĀ

1.1. Starptautiskās saistības antidopinga jomā

Mūsdienās antidopinga jautājumus lielā mērā virza un organizē starptautiskās organizācijas un valstu institūcijas. Ikdienas dopinga profilakse un sankciju noteikšana ir valstu un vietējo sporta organizāciju pārziņā, kamēr starptautiskā līmenī antidopinga aktivitātes veic starptautiskās organizācijas. Nozīmīgākā starptautiskā organizācija šajā jomā ir Pasaules antidopinga aģentūra (WADA). WADA ir neatkarīga starptautiska aģentūra, kuras kompetencē ietilpst Nacionālo Antidopinga organizāciju atbilstības Kodeksam pārraudzība.

Latvija ar 1997. gada 3. janvāra likumu "Par Eiropas padomes Antidopinga konvenciju Nr. 135" ir ratificējusi Eiropas Padomes Antidopinga konvenciju, kas stājās spēkā 1989. gada 16. novembrī. Šis ir pirmais starptautiskais instruments, kurš nosaka pasākumus un atbildību, lai valdības un sporta kustība koordinētā veidā cīnītos pret dopingu sportā (aizliegto dopinga vielu un metožu pieejamības un lietošanas ierobežošanas pasākumi, dopinga kontrole un dopinga kontroļu analīze). Tā nosaka valstu kopējos principus, uz kuriem balstoties katra valsts veido savu antidopinga politiku.

Ministru kabinets 2002. gada 3. septembrī apstiprināja Eiropas Padomes Antidopinga konvencijas papildprotokolu ar mērķi nodrošināt savstarpēju antidopinga kontroļu atzīšanu un pastiprināt konvencijas piemērošanu dalībvalstīs. Pēc protokola parakstīšanas Eiropas Padomes Antidopinga konvencijas dalībvalstis, tai skaitā arī Latvija, savā teritorijā var veikt dopinga kontroles no citām valstīm iebraukušajiem sportistiem. Papildprotokols ir pirmais starptautisko publisko tiesību instruments, kas atzīst WADA pilnvaras veikt ārpus sacensību dopinga kontroles.¹

Pasaules konferencē par dopingu sportā 2003. gada 5. martā tika pieņemta Kopenhāgenas deklarācija par antidopingu sportā, kuru Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēma 2004. gada 7. janvārī, izdodot rīkojumu Nr. 1 "Par Kopenhāgenas deklarāciju par antidopingu sportā". Ar šo rīkojumu Latvija atzīst WADA lomu antidopinga jomā un atbalsta gan šo organizāciju, gan Pasaules Antidopinga kodeksu. Deklarācijā ir noteikti pasākumi, lai ierobežotu sportā aizliegto vielu un metožu pieejamību un izmantošanu. Katra valsts apņemas nodrošināt tādu noteikumu, administratīvu ierobežojumu un, ja nepieciešams, juridisku nosacījumu ieviešanu, lai kontrolētu aizliegto vielu un aizliegto metožu pieejamību, tajā skaitā, importu, eksportu, izplatīšanu, pārvadāšanu un izgatavošanu, un nodrošinātu informācijas apmaiņu starp attiecīgās jurisdikcijas institūcijām, lai samazinātu aizliegto vielu un aizliegto metožu pieejamību, tāpat katra valsts pēc iespējas nodrošina finansiālo atbalstu nacionālajai antidopinga programmai, tajā skaitā, dopinga kontrolei, izglītībai, pētījumiem un informatīvajiem pasākumiem.²

Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (turpmāk – UNESCO) Starptautiskā konvencija pret dopingu sportā stājās spēkā 2007. gada 1. februārī, Latvijā ratificēta ar 2006. gada 23. februāra likumu "Par Starptautisko konvenciju pret dopingu sportā". Tās mērķis ir veicināt dopinga nepieļaušanu sportā un cīņu pret to, lai dopingu izskaustu pilnībā. Kā minētās konvencijas pielikums 2003. gada 5. martā tika pieņemts Pasaules Antidopinga kodekss, kura mērķis savukārt ir aizsargāt sportista pamattiesības piedalīties sportā, kurā nav dopinga, un tādējādi veicināt sportistu veselību, godīgumu un vienlīdzību pasaulē, kā arī starptautiskā un valsts līmenī nodrošināt saskaņotas, koordinētas un efektīvas antidopinga programmas attiecībā uz dopinga lietošanas gadījumu noteikšanu, to skaita samazināšanu un dopinga lietošanas novēršanu. Kodekss ir īstenojams, ievērojot vairākus starptautiskos standartus, tostarp:

1) aizliegtais saraksts, kas iekļauj vielas vai metodes, kas var paaugstināt sportisko sniegumu un ir saistītas ar reālu vai potenciālu sportista veselības apdraudējumu;

2) terapeitiskās lietošanas izņēmumu noteikšanas standarts, kas nodrošina vienotas tiesības visiem sportistiem pieprasīt atļauju ārstēšanās nolūkā lietot aizliegtajā sarakstā iekļautās vielas vai metodes;

3) starptautiskais laboratoriju standarts, kura mērķis ir nodrošināt, lai laboratorijas sniegtu pamatotus analītiskos rezultātus un faktus apliecinošus datus, kā arī sasniegtu vienotus un saskaņotus rezultātus un ziņojumus no visām laboratorijām, nosakot prasības WADA akreditācijas saņemšanai un saglabāšanai, laboratorijas darba standartus un akreditācijas procesa aprakstus;

4) starptautiskais pārbaužu un izmeklējumu standarts, kas ir vērsts uz to, lai efektīvi plānotu sacensību un ārpus sacensību pārbaudes, kā arī saglabātu savāktos paraugus to sākotnējā stāvoklī no brīža, kad sportistam paziņo par pārbaudi, līdz brīdim, kad paraugus transportē uz laboratoriju analīzēm.

1.2. Antidopinga sistēma Latvijā

Latvijā konceptuālo ietvaru nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kas regulē antidopinga jautājumus, veido iepriekš minētie starptautiskie dokumenti un konvencijas, ko Latvija ir ratificējusi.³ Latvijā Kodeksa un konvenciju starptautisko prasību un mērķu īstenošana ir noteikta Sporta likumā, definējot VM un Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) kompetences antidopinga jomā.⁴

Latvijā Sporta likums nosaka godīgas spēles principu – cīņu pret dopinga lietošanu sportā⁵, kā arī to, ka sportista, sporta darbinieka un sporta speciālista pienākums ir ievērot starptautisko un Latvijā atzīto sporta federāciju noteikumus, sporta ētikas un godīgas spēles principus, antidopinga konvenciju noteikumus, kā arī normatīvos aktus⁶. Šis regulējums attiecas uz katra sportista personīgo pienākumu nodrošināt, lai viņa organismā nenokļūtu aizliegtas vielas, un atbildību par jebkādas aizliegtas vielas klātbūtni paraugos, kas ņemti no viņu ķermeņa gan apzinātas dopinga lietošanas, gan neapzinātas dopinga lietošanas gadījumā⁷.

Saskaņā ar Sporta likumu ir izdoti Ministru kabineta 2011. gada 19. oktobra noteikumi Nr. 820 "Dopinga kontroles kārtība", kas stājās spēkā 2011. gada 27. oktobrī. Šo noteikumu pielikumos ir iekļautas aizliegtās dopinga vielas un metodes. Katra gada otrajā pusgadā WADA apstiprina jaunu aizliegto vielu un metožu sarakstu, kas stājas spēkā nākamā gada 1. janvārī. Līdz ar to nacionālajā līmenī attiecīgi tiek mainīts Ministru kabineta 2011. gada 19. oktobra noteikumu Nr. 820 "Dopinga kontroles kārtība" 1. pielikums, kurā ir atspoguļots aizliegto vielu saraksts.

WADA un Sporta medicīnas valsts aģentūra (tagad VSMC) 2007. gada 1. janvārī noslēdza vienošanos par ADAMS (Anti-Doping Administration and Management System) sistēmas lietošanu. Sistēmā organizācijām ir iespējams apmainīties ar nepieciešamo informāciju un veikt visas galvenās funkcijas: informācijas apkopošanu par sportistu atrašanās vietām, terapeitiskās lietošanas atļauju izsniegšanu un uzskaiti, dopinga kontroļu plānošanu un dopinga kontroļu rezultātu apstrādi. Līdz ar to informācija par dopinga kontroli, tajā skaitā par laboratorijas rezultātiem un iespējamām sankcijām, var tikt paziņota pilnvarotām institūcijām, un dati tiek ievadīti ADAMS sistēmā atbilstoši Kodeksam⁸.

Atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 4. decembra noteikumiem Nr. 821 "Valsts sporta medicīnas centra nolikums" Antidopinga konvencijās minēto prasību izpilde un dopinga kontroļu organizēšana deleģēta VM padotības iestādei VSMC. Nolikums nosaka VSMC kompetenci organizēt un koordinēt antidopinga pasākumus valstī, tostarp koordinēt antidopinga konvencijās noteikto pasākumu īstenošanu, veikt sportistu dopinga kontroli, apzināt dopinga lietošanas un ar dopinga lietošanu saistītās problēmas sabiedrībā un izstrādāt ieteikumus dopinga vielu aprites ierobežošanai un kontrolei ārpus sporta jomas, sagatavot un īstenot izglītojošas programmas, informācijas kampaņas par dopingu, veicināt un uzturēt starpnozaru un starpvalstu sadarbību antidopinga pasākumu īstenošanā, kā arī veidot un uzturēt dopinga kontroles datubāzi⁹.

Lai īstenotu nolikumā minētās kompetences antidopinga jomā, VSMC ir izveidota atsevišķa struktūrvienība Antidopinga nodaļa. Tās struktūru un padotību VSMC direktoram regulē Antidopinga nodaļas reglaments. Antidopinga nodaļā izveidotas četras amata vietas:

• Vadītājs (administratīvā vadība, lokāla un starptautiska mēroga sadarbība);

• Trīs eksperti: 1) juridisko jautājumu un lietvedības jomā;

2) izglītības un projektu koordinēšanas jomā;

3) dopinga kontroļu plānošanas un terapeitiskās lietošanas atļauju koordinēšanas jomā.

Antidopinga nodaļas darba specifika prasa daudz laika darbam veltīt ārpus ierastā iestāžu darba laika. Atbilstoši darbinieku intervijās sniegtajai informācijai nodaļas darbību nākotnē var apdraudēt darbinieku motivācijas trūkums, kas saistīts ar nepietiekamo atalgojumu apvienojumā ar nepieciešamību strādāt sestdienās un svētdienās¹⁰. Šobrīd dopinga kontroles veic – eksperts (izglītība, projektu koordinēšana) un eksperts (dopinga kontroļu plānošana, terapeitiskās lietošanas atļaujas), piemēram, 2016. gadā dopinga kontroļu laikā tika nodrošināta 327 paraugu iegūšana.

Situācijas analīze un prognozes liecina par to, ka ar Antidopinga nodaļā esošajām amata vietām nav iespējams īstenot Antidopinga konvencijās, Kodeksā un Standartos¹¹ noteiktās prasības. Prasību neievērošana rada draudus Latvijas antidopinga sistēmas pastāvēšanai.

Pēc 2017. gada Kodeksa atbilstības aptaujas datu analīzes ir konstatētas vairākas neatbilstības Kodeksam, kas apskatītas Konceptuālā ziņojuma 1.3. nodaļā. Neatbilstības Kodeksam Latvijai radīs sekas, kas atspoguļotas Konceptuālā ziņojuma 1.4. nodaļā.

1.3. Kodekss un Latvijas antidopinga sistēmas atbilstība Kodeksa prasībām

Atbilstoši spēkā esošajam likumam "Par Starptautisko konvenciju pret dopingu sportā", Latvijai ir saistošs Kodekss un starptautiskie standarti, kuru redakcijas tika apstiprinātas Pasaules Antidopinga konferencē pret dopingu sportā. Visi Kodeksa noteikumi pēc būtības ir obligāti un tie attiecīgi jāpiemēro visām antidopinga organizācijām, sportistiem un citām personām.

Jānorāda, ka Kodekss¹² nosaka, ka katra valdība ievēro valsts antidopinga organizācijas autonomiju savā valstī un neiejaucas tās lēmumos un pasākumos saistībā ar tās darbību. Taču Latvijas normatīvie akti, kas regulē nacionālo antidopinga sistēmu un tajā ietverto institūciju vietu valsts pārvaldes sistēmā un darbību, nav atbilstoši Kodeksa prasībām. Proti, saskaņā ar 2011. gada 19. oktobra noteikumiem Nr. 820 "Dopinga kontroles kārtība" Antidopinga nodaļai dopinga kontroļu veikšana ir jāsaskaņo ar Antidopinga komiteju, tai skaitā, atbilstoši valsts pārvaldes sistēmai, Antidopinga nodaļa atrodas tiešā VSMC un VM pakļautībā. Šāda padotības forma nenodrošina Antidopinga nodaļas autonomiju.

WADA Nacionālo antidopinga sistēmas Kodeksa atbilstības kontroli veic reizi divos gados. Lai atvieglotu informācijas iegūšanu, WADA izstrādā Kodeksa atbilstības anketas, uz kurās ietvertajiem jautājumiem atbildes sniedz nacionālās antidopinga organizācijas. Kodeksa atbilstības anketās sniegtā informācija ļauj konstatēt dalībvalsts neatbilstības Kodeksam un rada sistemātisku darbību kopumu. WADA 2017. gadā veica minēto kontroli dalībvalstīm, nosūtot anketas, uz kurās ietvertajiem jautājumiem atbildes sniedza arī Antidopinga nodaļa. Kodeksa atbilstības anketās ietvertā informācija ļāva konstatēt Latvijas antidopinga sistēmas neatbilstības Kodeksam.

Konstatētās neatbilstības Kodeksam ir ļoti būtiskas, jo atbilstoši trim Kodeksa neatbilstības kategorijām, Atbilstības pārskatīšanas komisijai ir tiesības tās kvalificēt otrajā Kodeksa neatbilstību kategorijā. Otrajā Kodeksa neatbilstības kategorijā (paaugstināta prioritāte) ietilpst tie gadījumi, kad antidopinga sistēmas neatbilstība Kodeksam ir saistīta ar antidopinga organizāciju nolaidību vai gadījumi, kad nacionālie normatīvie akti nav uzskatāmi par atbilstošiem Kodeksam, tai skaitā, kad valdības nav nodrošinājušas pietiekamu finansējumu antidopinga programmu īstenošanai.

Neatbilstības Kodeksam, kas radīs tiešas sekas antidopinga sistēmas pastāvēšanai:

• Ir nepietiekams valsts finansējums, lai nodrošinātu atbilstību Kodeksa tehniskajam dokumentam par specifiskām analīzēm sportā (Technical document for sport specific analysis, TDSSA).

• Pamatojoties uz ierobežoto valsts finansējumu, sportistam, kurš izcieš diskvalifikācijas periodu, netiek veiktas dopinga kontroles.

• Pamatojoties uz ierobežoto valsts finansējumu, katra gada dopinga kontroļu plānā netiek īstenota paraugu uzglabāšanas un atkārtotu analīžu organizēšanas stratēģija, t.i. nepieciešama dopinga kontroļu laikā iegūto paraugu uzglabāšana ilgāk par trim mēnešiem atkārtotu analīžu veikšanai vēlākā laika periodā.

• Netiek saskaņota kontroļu veikšana ar citām starptautiskajām sporta federācijām un antidopinga organizācijām, lai optimizētu dopinga kontroļu plānā ietvertās pārbaudes sportistiem, kuri ir arī citu organizāciju jurisdikcijā.

• Rezultātu pārvaldības procesā netiek izmantots ne Sportista pases vadības vienību (Athlete Passport Management Units, APMU) hematoloģiskās bioloģiskās pases modulis, ne steroīdu bioloģiskās pases modulis.

• Netipiskās atradnes (Netipiska atradne jeb netipisks parametrs – tāds WADA akreditētas laboratorijas vai citas WADA apstiprinātas laboratorijas ziņojums, kurā saskaņā ar Laboratoriju starptautisko standartu vai attiecīgajiem tehniskajiem dokumentiem ir pausta prasība veikt turpmāku izmeklēšanu, pirms konstatēts nelabvēlīgs analīžu rezultāts) netiek nosūtītas ekspertīzes veikšanai.

• Antidopinga nodaļā nav atsevišķs dopinga kontroļu paraugu savākšanas personāls, kas līdz ar to ietekmē pārējo antidopinga uzdevumu ieviešanu un izpildi.

• Ierobežotu finanšu resursu dēļ nav izstrādāta kārtība un procedūras, lai nodrošinātu savāktās informācijas apkopošanu un apstrādi antidopinga nolūkos (Pārbaužu un izmeklējumu starptautiskā standarta 11.2.2. punkts: Antidopinga organizācijas ievieš politiku un procedūras, kas nodrošina, ka iegūtā vai saņemtā antidopinga informācija tiek apstrādāta droši un konfidenciāli, ka informācijas avoti ir aizsargāti, ka informācijas noplūdes risks vai netīša izpaušana tiek novērsta pienācīgi un ka ar tiesībaizsardzības iestādēm, citām attiecīgajām iestādēm un/vai citām trešajām personām kopīgi lietotā informācija tiek apstrādāta, izmantota un izpausta tikai likumīgām antidopinga vajadzībām).

• Nav dokumentētas procedūras, lai izmeklētu iespējamu prasību neievērošanu (saistībā ar Pārbaužu un izmeklējumu starptautiskā standarta A 3.1. punktu) (Pārbaužu un izmeklējumu starptautiskā standarta A. 3.1. Pārbaudes iestāde ir atbildīga par to, lai nodrošinātu, ka: a) ja tā uzzina par iespējamu prasību neizpildi, tā informē WADA un ierosina izmeklēšanu par iespējamo prasību neizpildi, pamatojoties uz visu attiecīgo informāciju un dokumentāciju; b) sportists vai cita persona ir rakstiski informēti par iespējamo prasību neievērošanu, un viņiem ir dota iespēja sniegt atbildi; c) izmeklēšana tiek veikta bez liekas kavēšanās, un novērtēšanas process ir dokumentēts; un d) galīgais konstatējums (t. i., izteikt vai neizteikt aizdomas par antidopinga noteikumu pārkāpumu), norādot iemeslus, nekavējoties tiek darīts pieejams WADA un pārējām antidopinga organizācijām saskaņā ar Kodeksa 7. panta 10. punktu un 14. panta 1. punkta 4. apakšpunktu).

• Nav izveidota neatkarīga disciplinārā komisija. Latvijas atzīto sporta federāciju disciplinārās komisijas locekļi ir pastāvīgā interešu konflikta stāvoklī, pieņemot lēmumus par konkrētās federācijas sportistiem.

• Nav izstrādātas procedūras, lai nodrošinātu iespējas laicīgi identificēt aizliegtas biedrošanās gadījumus.

• Nav izstrādāta konfidencialitātes un interešu konflikta novēršanas politika Terapeitiskās lietošanas izņēmumu piešķiršanas komisijā.

• Netiek slēgtas juridiski saistošas vienošanās vai līgumi ar trešajām personām, piemēram, starptautiskajām sporta federācijām, kuras saņem personu datus (izņemot ar dopinga kontrolieru asistentiem) ārpus dopinga kontroļu procedūras.

• Netiek ievēroti dokumentu glabāšanas termiņi atbilstoši Starptautiskajam privātuma un datu aizsardzības standartam. Netiek ievērots Starptautiskais privātuma un datu aizsardzības standarts attiecībā uz drošu datu glabāšanu (ne elektroniskā, ne papīra formātā).

• Trūkst valsts finansējuma resursu izglītības un informācijas pasākumiem.

1.4. Riski, ja situācija nemainās

Jāuzsver, ka Antidopinga konvencijās noteikto mērķu sasniegšanu nav iespējams interpretēt bez Kodeksa un Standartiem, tādēļ konkrētie starptautiskie līgumi, Kodekss un Standarti ir jāskata kā vienots normu veselums¹³. Antidopinga konvencijās noteiktie mērķi ir sasniegti, ja nacionālā antidopinga sistēma ir veidota atbilstoši Kodeksa un Standartu prasībām un tikai WADA ir tiesības veikt nacionālo antidopinga sistēmu Kodeksa atbilstības kontroli^14,15. Riski, kas skars Latviju kā Antidopinga konvenciju dalībvalsti, tiek noteikti Kodeksā un šobrīd izstrādes procesā esošajā projektā¹⁶ "Parakstītāju Starptautiskais Kodeksa atbilstības Standarts"¹⁷ (turpmāk – ISCCS).

Saskaņā ar Kodeksu dalībvalstij ir šādas neatbilstības sekas:

• Aizliegums dalībai Olimpiskajās spēlēs (tostarp XXIII Ziemas Olimpiskās spēlēs Phjončhanā, Dienvidkorejā, no 2018. gada 9. līdz 25. februārim),¹⁸ un daļēji vai pilnīgi apturēts starptautiskais finansējums dalībvalstu nacionālajām olimpiskajām organizācijām (Latvijas Olimpiskā komiteja)¹⁹;

• Zaudēts Starptautisko federāciju biedru statuss²⁰ un daļēji vai pilnīgi apturēts starptautisko federāciju finansējums²¹;

• Aizliegums rīkot pasaules čempionātus²² un lielus sporta pasākumus²³.

Kodeksā šīs sekas tiek atspoguļotas vispārīgi, taču ISCCS ir norādīts detalizēts Kodeksa ievērošanas pārraudzības mehānisms, kas nosaka kārtību, kādā dalībvalsts neatbilstība Kodeksam tiek konstatēta un auditēta, tai skaitā uzskaita virkni sankciju un definē WADA institūciju lomu šajā procesā. ISCCS ir skatāms Kodeksa un Standartu kontekstā²⁴.

Atbilstoši ISCCS noteiktajam dalībvalstij ir šādas sākotnējās sekas, ja tiek konstatētas neatbilstības:

• Kodeksa atbilstības darba grupas²⁵ pieprasa papildus informāciju dalībvalstij, atbildes uz pieprasīto informāciju sniedzamas noteiktā laika periodā²⁶;

• Kodeksa atbilstības darba grupas un Kodeksa atbilstības pārskatīšanas komitejas²⁷ lēmums uzsākt dalībvalsts auditu klātienē²⁸;

• Dalībvalsts korektīvo darbību plāns, kas tiek īstenots noteiktā laika periodā un kuru uzrauga Atbilstības darba grupa²⁹;

• Kodeksa neatbilstības jautājuma nodošana Atbilstības pārskatīšanas komisijai, kurai atbilstoši vienai no trim Kodeksa neatbilstības kategorijām ir tiesības ierosināt Dibināšanas valdei³⁰ noteikt individuālas vai kumulatīvas sankcijas dalībvalstij³¹.

Neatbilstības sekas, ja piešķirta otrā kategorija atbilstoši ISCCS B pielikumam

Šobrīd nav saņemta oficiāla WADA atbilde attiecībā uz neatbilstībām. Taču ir veikts izvērtējums, pamatojoties uz Kodeksa atbilstības aptaujā sniegto informāciju, un ir konstatēts, ka ir vairākas neatbilstības Kodeksam (aprakstītas 1.3. nodaļā), kas klasificējamas otrajā kategorijā.

Saskaņā ar ISCCS B pielikumā noteikto otrās kategorijas piešķiršanas sekas sankciju formā ir šādas:

• Soda nauda 10 000 USD apmērā un soda nauda divu gadu dalībvalsts iemaksas WADA ikgadējā budžetā (Latvijas gada dalības maksa ir 10 837 USD);

• Dalībvalsts uzraudzība klātienes vizītēs par dalībvalsts līdzekļiem sešas reizes gadā, kas varētu prasīt nozīmīgus finanšu līdzekļus;

• Aizliegums dalībvalsts nacionālo sporta organizāciju pārstāvjiem ieņemt amatus Starptautiskajā Olimpiskajā vai Paralimpiskajā komitejā, Nacionālajā antidopinga organizācijā un starptautiskajās federācijās;

• WADA privilēģiju zaudēšana, kas izpaužas aizliegumos:

– dalībvalsts pārstāvjiem ieņemt amatus WADA;

– dalībvalsts pārstāvjiem organizēt WADA izglītības programmas un citus WADA pasākumus;

– saņemt WADA finansējumu specifiskām programmām un aktivitātēm.

Iepriekš minētās sekas ir spēkā 12 mēnešus līdz brīdim, kad dalībvalsts ir veikusi visas nepieciešamās darbības, kuru rezultātā nacionālā antidopinga sistēma kļūst Kodeksam atbilstoša. Gadījumā, ja dalībvalsts konstatētos trūkumus nenovērš, Dibināšanas valde nosaka papildu periodu, tai skaitā iepriekšminētās un papildus sekas.

Izvērtējumā "Latvijas antidopinga programmas modernizācija" minētās neatbilstības

Pašreizējā Latvijas antidopinga sistēmas atbilstība starptautisko tiesību aktu prasībām tika izvērtēta 2016. gadā UNESCO finansētā projekta "Latvijas antidopinga programmas modernizācija" ietvaros. Projekta rezultātā tika sagatavoti priekšlikumi Latvijas antidopinga sistēmas aktualizēšanai un vidēja termiņa antidopinga programmas 2017.–2021. gadam izstrādei. Minētās programmas ietvaros konstatētas vairākas neatbilstības, tostarp:

• Ar antidopingu saistītais normatīvais regulējums Latvijā nav aktualizēts atbilstoši jaunākajām saistošajām starptautiskajām prasībām un tas var novest pie aizlieguma Latvijas sportistiem piedalīties starptautiskās sacensībās, kā arī radīt sliktu prestižu Latvijas sportam un visai valstij;

• Nepietiekoša Antidopinga nodaļas cilvēkresursu kapacitāte un atalgojums nepieciešamo antidopinga pasākumu īstenošanai;

• Antidopinga nodaļai nav pietiekama finansiālā neatkarība;

• Objektīvu un neatkarīgu antidopinga noteikumu pārkāpumu izmeklēšanu neveic neatkarīga antidopinga noteikumu pārkāpumu izskatīšanas institūcija;

• Antidopinga noteikumu pārkāpumu gadījumos administratīvās sistēmas uzlabošanai normatīvajā regulējumā būtu jāparedz noteiktā lēmuma apstrīdēšanas institūcija.

1.5. Citu valstu pieredze antidopinga sistēmas veidošanā

Jāuzsver, ka atbilstoši Kodeksam³² nacionālo antidopinga organizāciju atbilstības Kodeksam pārraudzība ir WADA kompetence, tādējādi VM un VSMC rīcībā šobrīd nav informācijas par citu valstu antidopinga sistēmu atbilstību Kodeksam saskaņā ar Kodeksa atbilstības aptauju, jo šāda veida aptauja tiek veikta pirmo reizi 2017. gadā.

Piemēram, Lietuvas antidopinga aģentūra ir publiska valsts pārvaldes iestāde un tiek finansēta no Fiziskās izglītības un sporta atbalsta fonda, kā arī finansējumu piešķir Lietuvas Olimpiskā komiteja. Lietuvas Antidopinga aģentūrai ir tiesības sniegt maksas pakalpojumus. Atbilstoši Lietuvas Republikas Fiziskās izglītības un sporta likuma 46. pantam ir izveidota Lietuvas Antidopinga komisija, kuras sastāvā ir dažādu institūciju pārstāvji, kas tiek iecelti uz četru gadu termiņu. Komisija ir atbildīga par cīņas pret dopinga vielu un metožu lietošanas sportā programmas izstrādi, apstiprināšanu un ieviešanu valstī. Komisijas pieņemtajiem lēmumiem ir rekomendējošs raksturs.

Savukārt Somijas antidopinga aģentūra ir nevalstiska organizācija, kas saņem finansējumu no Somijas Izglītības un kultūras ministrijas loteriju budžeta. Piemēram, 2014. gadā organizācijas kopbudžets bija 3 195 000 euro, no kuriem Izglītības un kultūras ministrijas piešķirtais finansējums bija 3 000 000 euro, un attiecīgi 2014. gadā veiktas 3 020 dopinga kontroles. Šai aģentūrai ir piecas dalīborganizācijas – Somijas Olimpiskā komiteja, Somijas Paralimpiskā komiteja, Somijas Sporta medicīnas sabiedrība, Somijas Sporta konfederācija un Somijas valdība, kuru pārstāv Izglītības un kultūras ministrija. Tā ir atbildīga par visām antidopinga aktivitātēm Somijā, veicinot tīru sportu un godīgu spēli. Somijā ir izstrādāts savs antidopinga kodekss, kas ir spēkā kopš 2015. gada 1. janvāra. Šo kodeksu ir atzinusi WADA un tas atbilst WADA Kodeksam. Somijas antidopinga kodekss attiecas, pirmkārt, uz visām sporta organizācijām un citām asociācijām, kas ir reģistrētas Somijā un, otrkārt, uz šo organizāciju un asociāciju biedriem, sportistiem, kuri piedalās sacensības, un viņus atbalstošo personālu.

1.6. Latvijas antidopinga sistēmas institucionālās attīstības alternatīvas

Lai nodrošinātu Latvijas antidopinga organizācijas autonomiju darbībā un lēmumu pieņemšanā un lielāku finansiālo neatkarību saskaņā ar starptautiskajām prasībām, nepieciešams nodrošināt:

• Latvijas antidopinga institucionālas sistēmas modeļa autonomiju (tai skaitā, finanšu autonomiju);

• kā arī pietiekamus finanšu resursus.

Antidopinga sistēmas institucionālā modeļa atbilstības nodrošināšanai, nosakot juridisko statusu, tika izskatītas šādas iespējas:

1) Antidopinga aģentūras izveidošana. Atbilstoši Publisko aģentūru likumam³³ par aģentūru var būt tikai pašfinansējoša iestāde, kurai ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem ir nodota kompetence pakalpojumu sniegšanas jomā. Antidopinga aģentūra neatbilstu Publisko aģentūru likuma prasībām, jo tai ir jānodrošina valsts funkcijas, piemēram, organizēt un koordinēt antidopinga pasākumus valstī, veidot un uzturēt informācijas un dopinga kontroļu datubāzes, funkcijas, kuras tiek finansētas no valsts budžeta dotācijām un kuras nav saistītas ar pakalpojumu sniegšanu. Pamatojoties uz minēto, Antidopinga aģentūras galvenais uzdevums nav publisko maksas pakalpojumu sniegšana, tādējādi Publisko aģentūru likumā noteikto prasību, ka lielāko daļu no aģentūras budžeta veido ieņēmumi no publisko maksas pakalpojumu sniegšanas, Antidopinga aģentūra nevar izpildīt.³⁴ Līdzīgi risinājums, ka VSMC tiek mainīts statuss uz valsts aģentūru un Antidopinga nodaļa īsteno antidopinga pasākumus kā šīs valsts aģentūras struktūrvienība, nav atbalstāms, jo VSMC sniegtie maksas pakalpojumi nenodrošina pietiekošus finanšu līdzekļus, lai institūcija būtu pašfinansējoša saskaņā ar Publisko aģentūru likumu un antidopinga funkciju veikšanai nepieciešamas nozīmīgas valsts budžeta dotācijas.

2) Antidopinga fonda izveidošana. Pamatojoties uz Biedrību un nodibinājumu likumu, publisks nodibinājums jeb fonds ir mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai, kam nav peļņas gūšanas rakstura³⁵ un publisko nodibinājumu (fondu) darbību regulē citi likumi³⁶. Praksē redzams, ka Publiskie fondi, kā piemēram, Sabiedrības integrācijas fonds, Valsts Kultūrkapitāla fonds un Uzturlīdzekļu garantijas fonds, ir veidoti sabiedrības un sociālo interešu aizsardzībai, kultūras veicināšanai, un šie mērķi tiek sasniegti, piesaistot, uzkrājot un sadalot finanšu līdzekļus, kas saņemti kā ziedojumi un valsts budžeta programmu ietvaros. Nacionālo antidopinga organizāciju uzdevums nav administrēt finanšu līdzekļus, tos sadalot citām fiziskām vai juridiskām personām, bet gan antidopinga programmu īstenošana. Ja raugās no prakses viedokļa, kāds izpaužas iepriekšminēto fondu darbībā un mērķos, tad nacionālai antidopinga organizācija nevar izpildīt publiskā fonda nosacījumus.

3) Antidopinga funkciju deleģēšana nevalstiskai organizācijai (turpmāk – NVO). Ņemot vērā pieejamo informāciju par NVO, kas Latvijā darbojas veselības jomā, VM ieskatā neviena no šīm organizācijām nav piemērota antidopinga funkciju veikšanai.

4) Latvijas Antidopinga biroja kā VSMC struktūrvienības izveide. Minētais birojs atrastos veselības ministra pārraudzībā un īstenotu antidopinga konvenciju noteikumu ieviešanai nepieciešamos pasākumus. Vienlaikus VSMC budžeta ietvaros būtu jāizveido jauna budžeta apakšprogramma, lai nodrošinātu Latvijas Antidopinga birojam finanšu līdzekļus tā darbības īstenošanai. Taču minētais biroja statuss rada bažas, jo saskaņā ar WADA prasībām valstij jāievēro valsts antidopinga organizācijas autonomija valstī un valsts nedrīkst iejaukties antidopinga organizācijas lēmumos un pasākumos (Kodeksa 22. panta 6. punkts).

5) Antidopinga biroja kā tiešās pārvaldes iestādes izveidošana VSMC reorganizācijas rezultātā³⁷ un birojs atrastos veselības ministra pārraudzībā, antidopinga biroja administratīvās atbalsta funkcijas, piemēram, personālvadību un grāmatvedību, nodrošinātu VM centralizēti. Antidopinga jomā pieņemto lēmumu vai rīcības tiesiskuma pārbaudi var veikt WADA.

II Problēmas risinājums

Antidopinga biroja izveidošana VSMC reorganizācijas rezultātā

Lai nodrošinātu Latvijas antidopinga organizācijas autonomiju darbībā un lēmumu pieņemšanā un finansiālo neatkarību saskaņā ar starptautiskajām prasībām, VM piedāvā izveidot Antidopinga biroju kā tiešās pārvaldes iestādi, pārņemot VSMC kompetenci³⁸ antidopinga jomā. Minētā iestāde atrodas veselības ministra pārraudzībā un īsteno antidopinga konvenciju noteikumu ieviešanai nepieciešamos pasākumus. Vienlaikus tiek izveidota jauna budžeta apakšprogramma, lai nodrošinātu Antidopinga birojam finanšu līdzekļus tā darbības īstenošanai. Tādējādi tiktu nodrošināta Latvijas antidopinga organizācijas autonomija, kas ir būtisks priekšnoteikums saskaņā ar WADA Pasaules Antidopinga kodeksa 22. panta 6. punktu, kas nosaka, ka katra valdība ievēro valsts antidopinga organizācijas autonomiju savā valstī un neiejaucas tās lēmumos un pasākumos saistībā ar tās darbību. Tāpat minētais kodekss nosaka, ka jānodrošina pietiekami finanšu resursi, lai visās jomās īstenotu Kodeksam un starptautiskajiem standartiem atbilstīgas antidopinga programmas.

Antidopinga biroja juridiskais statuss

Antidopinga birojs ir tiešās pārvaldes iestāde, kas izveidota VSMC reorganizācijas rezultātā, piešķirot savu personālu un finanšu līdzekļus tā darbības īstenošanai³⁹. Ar normatīvo aktu Antidopinga birojam kā iestādei ir iespējams noteikt padotību VM pārraudzības formā, kurā VM ir tiesības pārbaudīt Antidopinga biroja lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu⁴⁰, kas attiecas uz administratīvo tiesību jomu. Antidopinga jomā pieņemto lēmumu vai rīcības tiesiskuma pārbaudi var veikt WADA. Kā arī autonomijas nostiprināšanai paredzēts mainīt normatīvo regulējumu attiecībā uz Antidopinga komitejas darbību, veidot Disciplināro antidopinga komisiju un pilnveidot Terapeitiskās lietošanas komisijas darbību, vienlaikus paredzēts noteikt, ka lēmumi attiecībā uz antidopinga jomu (piemēram, dopinga kontroļu rezultātiem) nav apstrīdami Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

Antidopinga biroja administratīvās atbalsta funkcijas, piemēram, personālvadība, grāmatvedība, VM nodrošinās centralizēti. Nepieciešamie papildu cilvēkresursi tik nodrošināti Veselības ministrijas resora ietvaros no esošajiem vakantajiem amatiem.

Šāds risinājums nodrošinātu atbilstošu Kodeksā⁴¹ noteikto nacionālās antidopinga organizācijas autonomiju nekā šī brīža modelis, kad Antidopinga nodaļa ir VSMC struktūrvienība un atrodas VM pakļautībā, kas nozīmē, ka VM vai VSMC direktors var dot rīkojumus Antidopinga nodaļai, kā arī atcelt Antidopinga nodaļas lēmumus.

Antidopinga biroja struktūra (10 amata vietas):

• Vadītājs (nacionālo un starptautisko attiecību joma);

• Vadītāja vietnieks (juridiskās attiecības un rezultātu pārvaldība);

• Trīs eksperti: 1) dopinga kontroļu plānošanā;

2) izglītības un informācijas pasākumos;

3) terapeitiskās lietošanas un medikamentu jautājumos;

• Vadītāja palīgs lietvedības jautājumos;

• Divi dopinga kontrolieri;

• Divas amata vietas attiecībā uz administratīvo vadības funkciju nodrošināšanu un informāciju sistēmas drošības nodrošināšanu. Vienlaikus tiks vērtēta Antidopinga biroja atsevišķu atbalsta funkciju (piemēram, informācijas komunikāciju tehnoloģiju un administratīvo vadības funkciju nodrošināšana utt.) centralizācijas iespēja valsts pārvaldes reformu plāna ietvaros.

Ņemot vērā situāciju, ka Antidopinga biroja darbinieki ir atbildīgi par valstiskā un starptautiskā mērogā nozīmīgu funkciju īstenošanu antidopinga jomā, ir nozīmīgi šiem darbiniekiem nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu, lai novērstu korupcijas riskus, ietekmēšanu un saglabātu darbinieku ar specifiskām kompetencēm darbību Antidopinga birojā, kā arī lai nodrošinātu Latvijas sportistu dalību starptautiskās sacensībās, kā arī Olimpiskajās spēlēs.

Nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā

Lai nodrošinātu Antidopinga biroja juridisko statusu un darbinieku atlīdzības apmēru atbilstoši darba specifikai, nepieciešams veikt grozījumus šādos normatīvajos aktos:

• Sporta likumā;

• Ministru kabineta 2004. gada 13. aprīļa noteikumi Nr. 286 "Veselības ministrijas nolikums";

• Ministru kabineta 2011. gada 4. oktobra noteikumos Nr. 820 "Dopinga kontroles kārtība".

Vienlaikus jāizdod jauni šādi normatīvie akti:

• Antidopinga biroja nolikums;

• Ministru kabineta noteikumi attiecībā uz Nacionālo antidopinga kodeksu;

• Ministru kabineta rīkojums par VSMC reorganizāciju un Antidopinga biroja kā valsts tiešās pārvaldes iestādes izveidi.

Neatbilstību Kodeksam novēršana piedāvātā risinājuma ietvaros

Piedāvātā risinājuma ietvaros tiek izveidots Antidopinga birojs kā neatkarīga institūcija, piešķirot papildus finansējumu, tādējādi tiks nodrošināta antidopinga organizācijas autonomija un novērstas 1.3. sadaļā minētās neatbilstības Kodeksam. Jāatzīmē, ka daļu no minētajām neatbilstībām (piemēram, atbilstošu procedūru izstrādi saskaņā ar starptautiskajām normām) var novērst, neveidojot Antidopinga biroju kā institūciju.

• Ņemot vērā papildu cilvēkresursus un papildu finansējumu kontroļu veikšanai ir uzlabota dopinga kontroļu veikšana: t.sk. ir divi dopinga kontrolieri; tiek pakāpeniski palielināts gadā veikto dopinga kontroļu skaits (tādējādi tiek veiktas arī dopinga kontroles diskvalificētajiem sportistiem); paraugi tiek atbilstoši uzglabāti, lai veiktu atkārtotas analīzes; netipiskās atradnes tiek nosūtītas ekspertīzes veikšanai; rezultātu pārvaldības procesā tiek izmantoti sportista hematoloģiskās un steroīdu bioloģiskās pases moduļi.

• Tāpat, ņemot vērā papildu cilvēkresursu kapacitāti, ir atbilstošs personāls, lai veiktu antidopinga jomas pasākumus, t.sk. izglītības un informācijas pasākumus; tiek nodrošināta atbilstība Kodeksa tehniskajam dokumentam par specifiskām analīzēm sportā; tiek saskaņota kontroļu veikšana ar citām starptautiskajām sporta federācijām un antidopinga organizācijām, lai optimizētu dopinga kontroļu plānā ietvertās pārbaudes sportistiem.

• Antidopinga organizācijas darbība ir uzlabota, ir izstrādātas atbilstošās procedūras Antidopinga biroja darbības organizācijā saskaņā ar WADA standartiem; procedūras, lai laicīgi identificētu aizliegtu biedrošanās gadījumus; procedūras, lai nodrošinātu savāktās informācijas apkopošanu un apstrādi antidopinga nolūkos saskaņā ar WADA; tiek slēgtas juridiski saistošas vienošanās vai līgumi ar trešajām personām, kuras saņem personu datus ārpus dopinga kontroļu procedūras.

• Vienlaikus tiks veikti grozījumi normatīvajā regulējumā, paredzot izveidot neatkarīgu Disciplināro antidopinga komisiju, kā arī pilnveidot Terapeitiskas lietošanas komisijas darbu.

• Tiek ievēroti dokumentu glabāšanas termiņi atbilstoši Starptautiskajam privātuma un datu aizsardzības standartam, kā arī tiek ievērots standarts attiecībā uz drošu datu glabāšanu gan elektroniskā, gan papīra formātā.

III Ietekmes novērtējums

Lai veiktu ziņojumā atspoguļotās situācijas uzlabošanu un minēto problēmu atrisināšanu, tiek izveidota tiešās pārvaldes iestāde "Antidopinga birojs" (skat. II nodaļu), tādējādi minētā risinājuma ietekme ir šāda:

1) Tiek atrisināta antidopinga sistēmas institucionālā modeļa neatbilstība Kodeksa prasībām, kā arī tiek novērstas Konceptuālā ziņojuma 1.3. nodaļā uzskaitītās Kodeksa neatbilstības un novērsti Konceptuālā ziņojuma 1.4. nodaļā noteiktie riski. Tādējādi tiek novērstas abas galvenās Latvijas antidopinga sistēmas problēmas: nepietiekama antidopinga institucionālā modeļa autonomija un finansiālā neatkarība, un nepietiekami finansiālie resursi, lai nodrošinātu atbilstošu antidopinga sistēmas darbību.

2) Izveidojot Antidopinga biroju, tiek ievēroti visi seši pamatprincipi, kuru piemērošana valsts pārvaldē ir svarīga, lai nodrošinātu turpmāk izvirzīto mērķu sasniegšanu un rīcības virzienu īstenošanu⁴²:

• Elastības princips – tā ir spēja vajadzības gadījumā mainīt pieeju problēmas risināšanai.

• Sadarbības princips – politikas veidošanā būtiska loma ir valsts pārvaldei, kas pārvaldības procesos iesaista nevalstisko un privāto sektoru.

• Efektivitātes princips – efektīva valsts pārvalde principa šaurākajā izpratnē ir pakalpojumu vienības sniegšana par iespējami zemākām izmaksām, maksimāli taupīgi izmantojot finanšu līdzekļus.

• Tiesiskuma princips – valsts pārvaldei savā darbībā ir jāievēro likums un tiesības, tostarp tiesību princips. Tas nozīmē, ka valsts pārvaldei ir jānodrošina privātpersonu (sabiedrības kopumā) tiesību un brīvību ievērošana.

• Samērojamības princips – lai gan efektivitātes princips lielā mērā ir vērsts uz izmaksu samazināšanu, tomēr valsts pārvaldes politikas kontekstā tas nevar tikt skatīts atrauti no samērojamības principa, kas nozīmē, ka rezultāti ir samērojami ar izmaksām.

• Pieejamības princips – valsts pārvaldē galvenokārt izpaužas attiecībā uz pakalpojumu un informācijas pieejamību.

• Subsidiaritātes princips – princips, kura mērķis ir nodrošināt lēmumu pieņemšanas procesa saikni ar sabiedrību, regulāri pārbaudot, vai veiktās darbības ir attaisnojamas, ņemot vērā valsts un vietējā līmeņa iespējas.

IV Piedāvātā risinājuma ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

Likuma "Par valsts budžetu 2017. gadam" ietvaros VSMC budžeta apakšprogrammā 39.02.00 "Sporta medicīnas nodrošināšana" antidopinga funkciju veikšanai 2017. gadā plānots novirzīt 97 370 euro (tiešās izmaksas), lai varētu veikt 150 dopinga kontroles (analīzes).

Neatkarīga un efektīva Antidopinga biroja izveidei sākot ar 2018. gadu un turpmāk ik gadu nepieciešami finanšu līdzekļi (dotācija no vispārējiem ieņēmumiem) 699 943 euro apmērā (lai varētu veikt līdz 1000 dopinga kontroles (analīzes), kā arī varētu veikt gadā vismaz 30 antidopinga izglītības pasākumus gadā).

Nepieciešams izveidot jaunu budžeta apakšprogrammu, piešķirot no valsts budžeta līdzekļiem antidopinga funkciju veikšanai nepieciešamo "iezīmētu" finansējumu, lai gadā par valsts budžeta līdzekļiem varētu veikt nepieciešamo dopinga kontroļu (analīžu) skaitu (sasniedzot 1000 dopinga kontroles (analīzes)), kā arī varētu veikt gadā vismaz 30 antidopinga izglītības pasākumus.

Daļu no nepieciešamā finansējuma jaunajai budžeta apakšprogrammai Antidopinga birojam nepieciešams novirzīt no budžeta apakšprogrammas 39.02.00 "Sporta medicīnas nodrošināšana" 2018.gadam un turpmākajiem gadiem 99 943 euro apmērā (dotācija no vispārējiem ieņēmumiem):

– antidopinga funkciju veikšanai 97 617 euro apmērā (t.sk. EKK 1000 Atlīdzība – 61 796 euro un EKK 2000 Preces un pakalpojumi – 35 821 euro). Palielinājums salīdzinot ar 2017. gadā plānotajiem izdevumiem veidojas pamatojoties uz darba devēja VSAOI izmaiņām ar 2018. gada 1. janvāri (2018. gadā 2017. gada 27. jūlijā Saeimā tika pieņemti grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kuros tiek paredzēts, ka obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 35,09 procenti, no kuriem 24,09 procentus (iepriekšējo 23,59%) maksā darba devējs un 11 procentus – darba ņēmējs;

– netiešajām izmaksām 2 326 euro apmērā (EKK 2000 Preces un pakalpojumi).

Ir nepieciešams papildus finansējums (dotācija no vispārējiem ieņēmumiem) jaunajai Antidopinga biroja budžeta apakšprogrammai 2018. gadam un turpmāk ik gadu 600 000 euro apmērā.

Nepieciešamais papildus finansējums Veselības ministrijai tika atbalstīts:

– Pamatojoties uz Ministru kabineta 2017. gada 8. septembra ārkārtas sēdes (Nr. 44, paragrāfs Nr. 1) lēmumu konceptuāli tika atbalstīts valdību veidojošās koalīcijas sadarbības partneru darba grupas izvirzītie priekšlikumi iesniegtajiem prioritārajiem pasākumiem, saskaņā ar informatīvā ziņojuma "Par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2018. gadam un ietvaram 2018.–2020. gadam" 1. pielikumu, t.sk. Veselības ministrijai tika atbasltīts finansējums prioritārajam pasākumam "Neatkarīga un efektīva Antidopinga biroja izveide" 224 950 euro apmērā ik gadu.

– Pamatojoties uz Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra sēdes (Nr. 45) lēmumu konceptuāli tika atbalstīti valdību veidojošās koalīcijas sadarbības partneru darba grupas izvirzītie priekšlikumi iesniegtajiem prioritārajiem pasākumiem t.sk. Veselības ministrijai tika atbasltīts finansējums prioritārajam pasākumam "Neatkarīga un efektīva Antidopinga biroja izveide" 375 050 euro apmērā ik gadu.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2017. gada 28. augusta protokola Nr. 41 1. § 5. punktā noteikto, Veselības ministrija lūdza aktualizēt nozares 2018.–2020. gada maksimāli pieļaujamā valsts pamatbudžeta izdevumu apjomu, pārdalot izdevumu pārskatīšanas rezultātā identificētos iekšējos resursus citiem svarīgiem pasākumiem veselības nozares pamatfunkciju izpildei atbilstoši Informatīvā ziņojuma "Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas 2018., 2019. un 2020. gadam rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta 2018., 2019. un 2020. gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2018. gadam" izstrādes procesā" 15. pielikumā akceptētajām izmaiņām, tai skaitā par 2 047 euro – palielināt izdevumus starptautiskajai sadarbībai (7700 kods) budžeta apakšprogrammā 37.04.00 "Maksājumi starptautiskajās organizācijās" prioritārā pasākuma "Neatkarīgas un efektīvas antidopinga struktūras izveide Valsts sporta medicīnas centrā" daļējai realizācijai – lai nodrošinātu Latvijas dalības maksu Nacionālo Antidopinga organizāciju institūtā (iNADO), pārņemot maksājumu 2 095 USD (2 047 euro) apmērā no Valsts sporta medicīnas centra un iekļaujot to kopējos Veselības ministrijas starptautiskajos maksājumos. Par nepieciešamību palielināt finansējumu no iekšējiem resursiem dalības maksas nodrošināšanai jaunai starptautiskai organizācijai Veselības ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu, kas ir iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļautā risinājuma realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu

Veselības ministre Anda Čakša