|
RĪKI
Finanšu un kapitāla tirgus komisija
Finanšu un kapitāla tirgus komisija publicē normatīvos noteikumus, ieteikumus un lēmumus, kā arī informāciju par kredītiestādes noguldītājiem garantētās atlīdzības izmaksas veidu un kārtību, laiku un vietu.
Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2017. gada 25. septembra ieteikumi Nr. 152 "Ieteikumi kredītiestādēm aizdomīgu darījumu pazīmju konstatēšanai". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 29.09.2017., Nr. 194 https://www.vestnesis.lv/op/2017/194.20
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora rīkojums Nr. 149Par karantīnas atcelšanu Vēl šajā numurā29.09.2017., Nr. 194 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Finanšu un kapitāla tirgus komisija Veids: ieteikumi Numurs: 152 Pieņemts: 25.09.2017. OP numurs: 2017/194.20 |
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieteikumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieteikumi Nr. 152
Rīgā 2017. gada 25. septembrī
(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes
sēdes protokols Nr. 42 3. p.)
1. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (tālāk tekstā – Komisija) ir izstrādājusi ieteikumus kredītiestādēm un dalībvalstu un trešo valstu kredītiestāžu filiālēm (tālāk tekstā – kredītiestāde) aizdomīgu darījumu pazīmju konstatēšanai (tālāk tekstā – ieteikumi), lai sekmētu kredītiestāžu spēju konstatēt aizdomīgus darījumus, pēc iespējas novēršot kredītiestāžu iesaistīšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma finansēšanā (tālāk tekstā – NILLTF), kā arī šādu darbību mēģinājumā.
2. Ņemot vērā, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums nenosaka aizdomīgu darījumu pazīmes, bet sniedz vispārīgu aizdomīga darījuma definīciju, Komisija izdod ieteikumus, kuru pielikumā ir norādītas pazīmes, kas var liecināt par aizdomīgiem darījumiem (red flags).
3. Ieteikumi sagatavoti, apkopojot kredītiestāžu uzraudzības procesā konstatētās nepilnības un labās prakses piemērus aizdomīgu darījumu konstatēšanā, kā arī ārvalstu organizāciju ieteikumus, vadlīnijas un labāko praksi (piemēram, Bank Secrecy Act Anti-Money Laundering Examination Manual), ņemot vērā Latvijas Republikas tiesisko regulējumu un starptautisko finanšu institūciju darbības standartus.
4. Atbilstoši NILLTF novēršanas likumā sniegtajai definīcijai aizdomīgs darījums ir darījums, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu. Normatīvie akti nesniedz sīkāku skaidrojumu un nenorāda uz pazīmēm, kas var liecināt par aizdomīgu darījumu.
5. NILLTF novēršanas likums paredz, ka kredītiestādes iekšējās kontroles sistēma ietver aizdomīgu darījumu atklāšanas kārtību. Kredītiestāde politikās un procedūrās nosaka aizdomīgu darījumu pazīmes atbilstoši savai darbībai un klientu bāzei.
6. Lai veicinātu aizdomīgu darījumu konstatēšanu, šo ieteikumu pielikumā Komisija ir norādījusi pazīmes, kas var liecināt par aizdomīgu darījumu. Sniegtais pazīmju saraksts nav pilnīgs. Kredītiestāde politikās un procedūrās var definēt papildu pazīmes.
7. Kredītiestāde, konstatējot kādu no šo ieteikumu pielikumā noteiktajām pazīmēm, veic darījuma vai klienta padziļinātu izpēti, lai noskaidrotu, vai pazīme rada aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī atbilstoši konstatētajam riskam veic citus klienta izpētes pasākumus. Attiecībā uz darījumiem ar finanšu instrumentiem veic darījuma vai klienta padziļināto izpēti, lai izvērtētu iespējamo NILLTF risku, arī gadījumos, kad kredītiestāde konstatē pazīmi, kas var liecināt par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa regulai Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK.
8. Pamatojoties uz darījuma vai padziļinātās izpētes rezultātiem, kredītiestāde pieņem lēmumu atzīt vai neatzīt darījumu par aizdomīgu. Ja kredītiestāde atzīst darījumu par aizdomīgu, tā ziņo Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam par aizdomīgu darījumu atbilstoši NILLTF novēršanas likuma un Ministru kabineta noteikumu Nr. 1071 "Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem" prasībām.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs P. Putniņš
Pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
25.09.2017. ieteikumiem Nr. 152
| Nr. | Pazīmes, kas var liecināt par aizdomīgu darījumu |
| I. Pazīmes, kas saistītas ar klienta darbību vai uzvedību | |
| 1. | Klients vai tā pārstāvis nespēj paskaidrot personiskās vai saimnieciskās darbības būtību |
| 2. | Klients nevēlas vai atsakās sniegt identifikācijai nepieciešamo informāciju, sniedz to nepietiekamā apjomā vai sniedz nepatiesu informāciju, kas ir grūti un dārgi pārbaudāma |
| 3. | Rodas aizdomas par klienta, tā pārstāvja vai patiesā labuma guvēja identifikācijas datu patiesumu, tostarp par dokumentu viltošanu |
| 4. | Nav iespējams sazināties ar klientu pēc viņa norādītajiem rekvizītiem (piemēram, juridiskajā, faktiskajā vai korespondences adresē, pa norādīto tālruņa numuru, e-pastu) |
| 5. | Klientam ir saimnieciskās darbības vajadzībām neatbilstoši liels kontu vai maksājumu karšu skaits |
| 6. | Klients nervozē bez acīmredzama iemesla, vai tiek novērota klientam netipiska uzvedība |
| 7. | Rodas aizdomas, ka darījumā izmantots viltots dokuments vai darījumu pamatojošie dokumenti ir sagatavoti ar būtiskām kļūdām un rada aizdomas, ka tie nav patiesi |
| 8. | Pēc tam kad kredītiestāde ir pieprasījusi klientam iesniegt darījumu pamatojošus dokumentus, klients atceļ plānoto darījumu |
| 9. | Publiski pieejamā informācija par klientu, tā patieso labuma guvēju, pilnvaroto personu, darījumu partneriem, klienta vai tā patiesā labuma guvēja saimniecisko vai personisko darbību ir pretrunā ar klienta sniegto informāciju |
| 10. | Klienta patiesais labuma guvējs ir mainījies, bet klienta darbības shēma, darījumu partneri, darījumu apjoms nav mainījies |
| 11. | Kredītiestādei zināmais klienta finansiālais stāvoklis ir nesamērīgs ar šā klienta darījuma vai vairāku nepārprotami savstarpēji saistītu darījumu apjomu |
| 12. | Rodas aizdomas, ka darījums tiek veikts citas personas interesēs, kuras identitāte netiek atklāta |
| 13. | Klienta, kas ir rezidents – juridiska persona, kontā nav maksājumu, kas liecinātu par uzņēmuma reālu pastāvēšanu (piemēram, maksājumi par telpu nomu, komunālie maksājumi, maksājumi valsts budžetā) |
| 14. | Vairāku klientu, kuriem nav acīmredzamas saistības, kontus pārvalda viena un tā pati pilnvarotā persona |
| 15. | Klients pilnvaro trešo personu rīkoties ar savu kontu, lai gan šai personai nav acīmredzamas saistības ar klientu (piemēram, nav radinieks, ģimenes loceklis, advokāts) |
| 16. | Klients, piesakot maksājumu kartes saņemšanu pa pastu, norāda kredītiestādē nedeklarētu adresi |
| 17. | Klients lūdz izsniegt attālinātās konta pārvaldīšanas ierīci trešajai personai, kurai nav acīmredzamas saistības ar klientu (piemēram, nav radinieks, ģimenes loceklis, advokāts, klienta pilnvarota persona) |
| II. Pazīmes, kas saistītas ar klienta darījumiem | |
| 18. | Klients, kurš ir rezidents – juridiska persona, regulāri pārskaita naudu ārvalstu uzņēmumam, kuram ir atvērts konts Latvijas finanšu iestādē |
| 19. | Klients, kurš ir nerezidents – juridiska persona un kuram ir atvērts konts Latvijas kredītiestādē, regulāri saņem naudas līdzekļus no rezidenta – juridiskas personas |
| 20. | Klients – rezidents – regulāri saņem aizdevumus no nerezidenta, kuram ir atvērts konts Latvijas finanšu iestādē |
| 21. | Klienta konta debeta un kredīta apgrozījuma apjoms vienas dienas laikā regulāri ir līdzīgs |
| 22. | Skaidras naudas darījumu apjoms klienta kontā neatbilst klienta saimnieciskās vai personiskās darbības vajadzībām |
| 23. | Darījums vai savstarpēji saistīti darījumi nav raksturīgi klienta saimnieciskajai vai personiskajai darbībai (piemēram, darījuma mērķis, veids, apjoms), klienta sniegtie paskaidrojumi nav ticami vai rada šaubas, vai klients atsakās iesniegt papildu informāciju vai darījumus apliecinošus dokumentus |
| 24. | Nozīmīgu daļu (vairāk nekā 30%) no klienta konta debeta vai kredīta apgrozījuma mēnesī veido darījumi ar skaidro naudu, ja tas nav raksturīgi klienta saimnieciskajai vai personiskajai darbībai |
| 25. | Klients veic darījumu ar personu, ar kuru kredītiestāde ir pārtraukusi sadarbību saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu |
| 26. | Darījums ir saistīts ar citu darījumu, par kuru kredītiestāde ir ziņojusi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam |
| 27. | Klienta konta apgrozījuma izmaiņas nav raksturīgas klienta saimnieciskajai vai personiskajai darbībai |
| 28. | Klients regulāri veic vai saņem maksājumus veselās (apaļās) summās |
| 29. | Korespondējošā banka vai maksājuma saņēmēja banka atsaka klienta maksājuma izpildi, un līdzekļi tiek atmaksāti kontā |
| 30. | Klienta kontā ir daudz ienākošo maksājumu skaidrā vai bezskaidrā naudā par nelielām summām, kuri pēc tam tiek pārskaitīti citam saņēmējam lielā summā |
| 31. | Līdzekļus klienta kontā bieži nogulda persona, kas nav klients, klienta ģimenes loceklis (laulātais, vecāki, vecvecāki, brāļi, māsas un bērni), patiesais labuma guvējs vai klienta pārstāvis, un līdzekļu apjoms vai regularitāte nav raksturīga klienta saimnieciskajai vai personiskajai darbībai vai rada aizdomas par NILLTF |
| 32. | Klienta – juridiskas personas konta apgrozījumu galvenokārt veido ienākoši bezskaidras naudas pārskaitījumi un skaidras naudas izmaksas |
| 33. | Klients veic vai saņem maksājumus virs kredītiestādes noteiktā limita uz valsti vai teritoriju, kas atbilst Komisijas noteikumu Nr. 234. "Klientu padziļinātās izpētes normatīvie noteikumi kredītiestādēm un licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm" 31. punktā minētajām pazīmēm |
| 34. | Klients regulāri veic vai saņem aizdevumus no partneriem, kuri neietilpst savstarpēji saistītu klientu grupā |
| 35. | Klients saņem vai veic maksājumus par dažādiem pakalpojumiem (piemēram, konsultācijas, reklāma, mārketings) virs kredītiestādes noteiktā limita |
| 36. | Skaidras naudas darījums tiek veikts tā, lai mēģinātu izvairīties no darījuma atzīšanas par neparastu |
| 37. | Klients veic vai saņem maksājumu uz cesijas līguma pamata |
| 38. | Klients – juridiska persona veic regulārus maksājumus personai vai personām, kas šķietami nav saistītas ar klienta saimniecisko darbību, un darījumu pamatojums un mērķis ir neskaidrs |
| 39. | Vairāku klientu kontos gandrīz vienlaikus tiek veikta skaidras naudas izmaksa no viena un tā paša bankomāta (ATM), kontos esošus līdzekļus izņemot pilnā vai gandrīz pilnā apjomā |
| 40. | Kredītiestādes rīcībā ir informācija, kas liecina, ka pastāv pamats uzskatīt, ka klienta darījums ir saistīts ar divējāda lietojuma preču piegādi, tirdzniecību, pārdošanu vai iegādi |
| 41. | Maksājuma detaļas nesakrīt ar darījumu apliecinošo dokumentu detaļām (preču vai pakalpojumu veids, nosaukums, adrese u.tml.) |
| 42. | Naudas līdzekļu kustība klienta kontos notiek pa apli |
| III. Pazīmes, kas saistītas ar politiski nozīmīgu personu (tālāk tekstā – PNP) | |
| 43. | Klienta, kas ir uzskatāms par PNP (tostarp juridiska persona, ja tā patiesais labuma guvējs ir PNP, PNP ģimenes loceklis vai ar PNP cieši saistīta persona), klienta PNP ģimenes loceklis vai ar PNP cieši saistīta persona veic maksājumus virs kredītiestādes noteiktā limita |
| 44. | Klients, kas ir PNP, uz pilnvarojuma pamata atver kontu ģimenes loceklim vai radiniekam, kurš regulāri šajā kontā iemaksā skaidru naudu |
| 45. | Klients, kas ir PNP, nevēlas sniegt vai mēģina slēpt informāciju par savu līdzekļu vai materiālo stāvokli raksturojošo labklājības izcelsmi |
| 46. | Klienta, kas ir PNP, sniegtā informācija neatbilst publiski pieejamai informācijai (piemēram, ienākumu deklarācijai vai publiskotās algas apmēram) |
| 47. | Klients, kas ir PNP, vēlas izmantot finanšu pakalpojumus, kas parasti netiek piedāvāti klientiem, kas uzskatāmi par PNP, vai klientiem ar augstiem ienākumiem |
| 48. | Klients, kas ir PNP, veic maksājumus uz valstīm, ar kurām tam nav saistības, vai saņem maksājumus no šādām valstīm |
| IV. Pazīmes, kas saistītas ar produktiem vai pakalpojumiem | |
| Trasta un fiduciārie darījumi | |
| 49. | Kredīts, kas izsniegts saskaņā ar trasta līgumu, tiek atmaksāts no trasta devēja līdzekļiem, kuri atrodas kredītiestādes pārvaldījumā, īpaši, ja tiek veikta kredīta pirmstermiņa atmaksa |
| 50. | Kredīts, kas izsniegts saskaņā ar trasta līgumu, tiek cedēts trasta devējam vai trešajai personai (cesijas līgums) pirms atmaksas termiņa |
| Kredīti | |
| 51. | Kredīts tiek atmaksāts no trešajai personai piederošiem līdzekļiem |
| 52. | Izsniegto kredītu klients izmanto neatbilstoši apstiprinātajam kredīta mērķim, veicot klienta darbības veidam netipiskus darījumus |
| 53. | Kredīta izskatīšanas un noformēšanas procesā klients iesniedzis dokumentus, kas satur viltojuma pazīmes |
| 54. | Klients atmaksā ilgstoši kavētu kredītu, un klienta naudas līdzekļu izcelsme nav skaidra |
| 55. | Klients atmaksā ilgtermiņa kredītu neilgi pēc tā saņemšanas |
| 56. | Kredīta izmantošanai nav ekonomiska pamatojuma (piemēram, klientam pašam ir pieejami nozīmīgi finanšu līdzekļi) |
| Finanšu instrumentu darījumi | |
| 57. | Ir pieteikts darījums ar papīrveida finanšu instrumentu (piemēram, klients lūdz pieņemt turēšanai vekseli vai papīrveida obligāciju vai pamato saņemto līdzekļu izcelsmi ar papīrveida finanšu instrumentu dzēšanu) |
| 58. | Rodas aizdomas, ka klients vēlas veikt darījumu ar fiktīva uzņēmuma emitētiem vērtspapīriem (piemēram, klients par lieliem finanšu līdzekļiem iegādājas slēgtās emisijas obligācijas, uzņēmuma kapitāldaļas vai akcijas, kuru atsavināšanas tiesības ir ierobežotas, ja ir grūti pārliecināties, ka uzņēmums veic reālu darbību, nav skaidrs šāda klienta ieguldījuma pamatojums vai ir informācija, ka emitents ir ar klientu saistīts uzņēmums (viens patiesais labuma guvējs)) |
| 59. | Darījums notiek ar nelikvīdo finanšu instrumentu, kuram nav iespējams noteikt tirgus cenu |
| 60. | Darījuma cena būtiski atšķiras no finanšu instrumentu tirgus cenas |
| 61. | Klienta darījumi ar finanšu instrumentiem ir shēmas sastāvdaļa, kurai kopumā ir grūti noskaidrot finanšu līdzekļu izcelsmi; darījumi ar finanšu instrumentiem un shēma kopumā nav ekonomiski pamatota, ir sarežģīta un nesaprotama |
| 62. | Pretēju darījumu veikšana ar finanšu instrumentiem īsā laika posmā, kad klients dod rīkojumus finanšu instrumentu pirkšanai un pārdošanai par cenu, kas būtiski atšķiras no tirgus cenas rīkojuma iesniegšanas brīdī, vienlaikus norādot darījumu partnerus, ar kuriem veikt darījumus, līdz ar to klientam rodas vai nu regulāri ienākumi, vai regulāri zaudējumi |
| 63. | Klienta vērtspapīru kontā tiek veikts ienākošais pārvedums bez apmaksas (free of payment) no trešās personas vai izejošais pārvedums par labu trešajai personai, un klients izvairās no pieprasītās informācijas sniegšanas par darījuma būtību, ir apgrūtināts process noskaidrot finanšu līdzekļu izcelsmi (piemēram, norēķiniem par ārpusbiržas darījumiem klients līgumā ar savu darījuma partneri, kas pamato darījumu, norāda citas bankas kontu) |
| 64. | Klienti, kuri neietilpst vienā savstarpēji saistīto klientu grupā, regulāri pārved un saņem finanšu instrumentus no viena un tā paša darījumu partnera |
| 65. | Saskaņā ar finanšu instrumentu darījuma nosacījumiem norēķinu termiņš par finanšu instrumentu darījumu pārsniedz divas nedēļas |
| 66. | Klienta iesniegtajos dokumentos, kas apstiprina darījuma slēgšanu, ir nozīmīgas juridiskas neprecizitātes un kļūdas vai trūkst būtiskas informācijas, tai skaitā (bet ne tikai) attiecībā uz naudas vai vērtspapīru norēķinu nosacījumiem un rekvizītiem vai finanšu instrumentus identificējošo informāciju |
| 67. | Darījumi finanšu instrumentu kontā neatbilst klienta deklarētajai darbībai vai brīvo līdzekļu apmēram, kas var rasties deklarētās darbības rezultātā |
| 68. | Klienta finanšu instrumentu portfeļa pieaugums (piemēram, 50% trīs mēnešu laikā), ja darījumi veikti bez bankas vai klienta papildu finansējuma |
| 69. | Klienta darījumi ar finanšu instrumentiem rada aizdomas, ka klienta norādītais patiesais labuma guvējs nav īstais klienta patiesais labuma guvējs (darījumi ar finanšu instrumentiem tiek veikti citas personas labā) |
| 70. | No kredītiestādes kontrahenta, uzraudzības un kontroles institūcijas vai tiesībsargājošām iestādēm ir saņemti jautājumi vai informācija par klienta veiktajiem darījumiem ar finanšu instrumentiem (tajā skaitā (bet ne tikai) saistībā ar iespējamo tirgus ļaunprātīgu izmantošanu vai krāpšanu) |
| Seifa pakalpojumi | |
| 71. | Klienta uzvedība saistībā ar seifa izmantošanu ir neparasta (piemēram, klients bieži apmeklē seifu kopā ar trešajām personām vai ierodas ar somām, kurās var ievietot skaidru naudu lielā apmērā vai mazas un vērtīgas lietas) |
| 72. | Klients izmanto vairākus (vismaz 3) seifus |
| 73. | Seifu izmanto juridiska persona, kuras saimnieciskās darbības ietvaros nav raksturīgi izmantot seifa pakalpojumus |
| 74. | Klients pie seifa pavada nesamērīgi daudz laika (15 minūtes) |
| 75. | Klients apmeklē seifu pirms skaidras naudas noguldīšanas kontā tajā pašā kredītiestādē, kurā izmanto seifa pakalpojumus |
| 76. | Mainās klienta seifa izmantošanas paradumi (piemēram, iepriekš klients seifu apmeklēja reizi gadā, tagad – trīs reizes nedēļā) |
| Internetbanka | |
| 77. | Izmantotās IP adreses (Internet Protocol Addresses) internetbankas piekļuvei ir vienas un tās pašas, bet personas, kas kontrolē vairāku nesaistītu klientu kontus, ir dažādas |
| 78. | Rodas aizdomas, ka trešā persona piekļūst klienta internetbankai (piemēram, piekļuve internetbankai notiek ārpus Latvijas Republikas, bet kredītiestādes rīcībā ir informācija, ka klients atrodas Latvijas Republikā) |