25. novembra rkārtas sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 204/205., 206.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, frakcija “Latvijas Ceļš”.

A.Endziņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es saprotu Staša kunga rūpes par finansējumu, par budžetu, tā līdzekļu izlietošanu, bet tik vienkārši tomēr šīs problēmas risināt nevar. Jo pieņemot tagad lēmumu, ka ar 1997.gada 1.janvāri izbeidz savu darbību Centrālā zemes komisija, paliek atklāts jautājums — kas notiek ar tām lietām, kuras jau atrodas pašreiz Centrālās zemes komisijas izskatīšanā. Tās ir jāpabeidz. Šeit nav nekādas pārejas, nekādas atrunas. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Ir spēkā arī likumi par zemes reformu lauku apvidos, pilsētās, kur atkal ir paredzēta vesela virkne funkciju tieši šo strīdu izšķiršanā Centrālajai zemes komisijai, un tam ir jābūt kompleksam risinājumam kopā. Tāpēc arī šeit ir Saeimas lēmumi. Mēs varēsim konstatēt, kad pamati ir pabeigti, tad varēs pieņemt šādu lēmumu, vienlaicīgi arī izdarīt grozījumus pārējos likumos. Es tāpēc aicinātu tomēr cienījamo Saeimu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pēteris Tabūns, LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt Staša kunga piedāvāto variantu, jo viņš pats ir sapinies savos prātojumos un aprēķinos un teica, ka esot milzīgi daudz nenokārtotu problēmu zemes iemērīšanas lietās, un tā tālāk. Un pats aicina likvidēt Centrālo zemes komisiju, jo, redziet, par Centrālajai zemes komisijai paredzētiem līdzekļiem gadā varēšot iemērīt 9% no tiem, kuriem netiek, tā sakot, nokārtotas visas šīs zemes formalitātes. Tad ko jūs gribat — izstiept šo procesu vēl desmit gadu tālumā? Es jau saprotu Staša kunga vēlmes. Viņš jau labprāt, kā es te teicu vienā no plenārsēdēm, viņš jau labprāt pievienotos ar savu bijušo kolhozu Krievijai droši vien. Es nemaz nešaubos. Bet diez vai tur cilvēki piekristu tādam variantam. Tā kā jūs gribat pagarināt šo lietu uz 10 gadiem, un lai kaut kur tuvinātu šo lietu. Es aicinu, kolēģi, šim nepārdomātajam, es nobeigumā teikšu pavisam maigi, viņa priekšlikumam nepiekrist. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tabūna kungs, jūsu spriedumi par Staša kunga uzstāšanos ir, maigi sakot, neētiski. (No zāles deputāts P.Tabūns: “Tā ir mana darīšana...”) Vai vēl kāds vēlas runāt? Staša kungs, otro reizi.

L.Stašs. Es gribētu paskaidrot Tabūna kungam, ka jūs pats esat sapinies galīgi savās pretrunās. Ja es runāju, ka netiek iemērīta zeme un ka naudas trūkuma dēļ un te naudu mēs varam ekonomēt un iedalīt, tas nozīmē, ka tikai mēs varam veicināt un ātrāk to nobeigt, jo līdz šim gadam ir iemērīts tikai kāds viens, divi procenti, ko maksā budžets. Tātad, Tabūna kungs, redziet, jūs pavisam citādi saprotat. Nevis es gribu paildzināt, bet paātrināt. Un jūs nevarat to izrēķināt. (Starpsauciens: “Uz sacensībām!”)

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk neviens runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Seiles kundze.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Es gribu paskaidrot, ka Centrālā zemes komisija bez strīdu izskatīšanas, kura nupat jau tūlīt beigsies, dara arī tādu vērtīgu darbu kā konsultē iedzīvotājus. Un daudzi iedzīvotāji ir tik lielā trūkumā, ka viņi nespēj samaksāt bagātiem juristiem un griežas tieši Centrālajā zemes komisijā pēc šīs palīdzības. Bez tam Centrālā zemes komisija arī vada šo zemes reformu, izstrādā jaunus grozījumus likumos un tieši mēģina paātrināt šo zemes ierīkošanas gaitu. Un tāpēc es aicinu atbalstīt komisijas variantu — neatbalstīt Staša kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputāta Staša priekšlikumu likumprojekta 11.pantā. Lūdzu rezultātu! Par — 11... Nav kvoruma, godājamie kolēģi! Es lūdzu visus piedalīties balsošanā! Lūdzu atgriezties deputātiem plenārsēžu zālē, kuri mani dzird, un piedalīties balsošanā. Vēlreiz lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputāta Staša priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 22, atturas — 20. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seile. Nākošie labojumi ir iesniegti pārejas noteikumu 1.punktā, un ir aicinājums izslēgt no pārejas noteikumiem šo 1.punktu, un es arī aicinu Saeimas deputātus atbalstīt komisijas atbalstīto variantu, jo tas jau saskan ar 10.pantā izdarītajiem labojumiem, ka Centrālajai zemes komisijai paliek savs budžeta konts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas slēdzienu — izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu, ko ierosina vairāki deputāti. Iebildumu nav. Tātad pieņemts.

A.Seile. Nākošais labojums ir septītais, kur ir ierosinājums izslēgt no pārejas noteikumiem vārdus “Centrālās zemes komisijas”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to ir atbalstījusi. Aicinu arī Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī pret šo komisijas akceptēto — deputātu Seiles, Staša, Rāznas, Nagļa, Rubuļa un Baloža — priekšlikumu, izslēgt pārejas noteikumu 2.punktā vārdus “Centrālās zemes komisijas”, iebildumu nav. Paldies! Seiles kundze, tātad...

A.Seile. Likums ir izskatīts galējā lasījumā. Mums atliek nobalsot par šo otro un galējo lasījumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par “Grozījumiem likumā “Par zemes komisijām””. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 4, atturas — 6. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par tiesu varu””. Juridiskās komisijas vārdā — Aivars Endziņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Esiet tik laipni un izmantojiet dokumentu nr. 1771, un Juridiskās komisijas vārdā es atvainojos par vienu tehnisku kļūdu. Jums no rīta tika izdalīta papildu lapa nr. 1771a, kuru vajadzēs izmantot 9. tabulā esošās lapas vietā.

Šajā likumprojektā Juridiskā komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 85. pantu ir iekļāvusi arī Ministru kabineta iesniegtos likumprojektus “Grozījumus likumā “Par tiesu varu”” ar reģistra numuriem nr. 326, 429 un 488.

Un tālāk es aicinātu jau izskatīt konkrēti piedāvātās izmaiņas un kādi ir iesniegti priekšlikumi pie likumprojekta trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš. Pirmais priekšlikums ir redakcionāla rakstura pašā nosaukumā. “Grozījums” vietā likt — grozījumi likumā “Par tiesu varu”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret to iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Arī tālāk otrajā ailītē, jūs redzat, ir redakcionāli precizēta atsauce... no “Latvijas Vēstneša” mēs pārejam uz “Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotāja” attiecīgajiem numuriem.

Sēdes vadītājs. Arī tam deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir priekšlikums pie likuma 2. panta, kur ir priekšlikums — papildināt likuma 2. pantu ar jaunu 3. daļu un attiecīgi uzskatīt līdzšinējo 3. daļu par 4. daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Otrajā lapaspusē ir deputāta Endziņa priekšlikums — izslēgt otrajā nodaļā vārdu “zvērinātais” attiecīgajā locījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir 4. lapaspusē pie 33. panta, kur ir Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Slaidiņas kundzes priekšlikums, kuru Juridiskā komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskās komisijas slēdzienu 33. panta pirmajā daļā iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. 5. lapaspusē ir deputāta Čevera, kurš tolaik bija Ministru prezidenta biedrs, priekšlikums papildināt likumprojektu ar jaunu 42.a pantu. Juridiskās komisijas viedoklis ir — daļēji pieņemt Čevera kunga priekšlikumu un papildināt likumu nevis ar 42a, bet ar 42. prim pantu, un vēl gribētu atzīmēt, ka Čevera kunga priekšlikuma pēdējā daļa, tas ir, trešā daļa, ir iestrādāta Juridiskās komisijas priekšlikumā par likuma 2. panta papildināšanu ar trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskās komisijas slēdzienu par deputāta Čevera priekšlikumu — likumu papildināt ar 42.a pantu... piedodiet, papildināt likumu ar 42. prim pantu — iebildumu nav. Tāpat nav iebildumu arī par to, ka Juridiskā komisija Čevera kunga priekšlikumu ir iestrādājusi likuma 2. panta 3. daļā. Pieņemts.

A.Endziņš. 6. lapaspusē ir iestrādāts priekšlikums, kas ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts par 53. panta pirmās daļas redakciju. Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu ar redakcionāliem precizējumiem un grozījumiem, savedot pirmām kārtām jau precīzi atsauci uz pantu... aizstāt vārdus “53. panta pirmo daļu” ar vārdiem “53. pantu”, jo attiecīgajā jau... jo otrās daļas attiecīgi šinī pantā vispār vairāk nav.

Otrkārt, arī ierosināja papildināt ar vārdiem “vai zemesgrāmatu nodaļas tiesneši, zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vai viņa vietnieka”, kā arī izslēgt vārdus “zvērināta advokāta palīgs”. Un izslēgt arī vārdus “Tieslietu ministrijas licencēta jurista”. Juridiskās komisijas piedāvāto variantu jūs redzat 5. ailītē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 53. panta tekstu jums iesniegtajā redakcijā, kas ir dokumenta 6. lappuses 5. ailītē, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir pie 63. panta, ko iesniedz Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Slaidiņas kundze. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Pie 65. panta ir Juridiskās komisijas priekšlikums — izslēgt 65. panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav par 65. panta otrās daļas izslēgšanu. Pieņemts.

A.Endziņš. 71. pants. Pie 71. panta Juridiskā komisija ierosina papildināt šo pantu ar jaunu trešo daļu un līdz ar to uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par 4. daļu. Tekstu, kādu piedāvā Juridiskā komisija, jūs redzat 5. ailītē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem par 71. likumprojekta pantu papildināšanu ar jauno trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 9. lapaspusē ir Juridiskās komisijas priekšlikums — izteikt..., un te es lūdzu izmantot dokumentu nr. 1771a, jo te bija tehniska neprecizitāte. Ir pirmais priekšlikums, ko ierosina Juridiskā komisija, izteikt likuma 73. pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 73. panta jauno redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Un tālāk ir otrais priekšlikums, ko iesniedz Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Slaidiņas kundze par 75. panta redakciju. Juridiskā komisija pieņēma šo priekšlikumu ar redakcionāliem precizējumiem un grozījumiem, kas jums ir uzskaitīti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 75. panta komisijas akceptēto redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākošā — 10. lapaspuse. Pie 92. panta ir Juridiskās komisijas priekšlikums — izteikt 2. daļas 4. punktu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Endziņš. Kā arī otrs priekšlikums pie šī panta ir — papildināt pantu ar trešo daļu, kuras tekstu jūs redzat.

Sēdes vadītājs. Arī pret to deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Es gribētu arī atzīmēt to, ka mēs šeit esam iestrādājuši Slaidiņas kundzes priekšlikumus par papildinājumiem ar 129. pantu, ko jūs redzēsiet tālāk.

Sēdes vadītājs. Paldies!

A.Endziņš. Nākošais ir 94. pants. Šeit ir Juridiskās komisijas priekšlikums — izteikt 94. panta otrās daļas 2. punktu jaunā redakcijā.

A.Endziņš. Deputātiem pret 94. panta otrās daļas 2. punkta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk Juridiskā komisija ierosina papildināt likumu ar jaunu 95.prim pantu, kas ir saistīts ar to, ka Saeima konceptuāli atbalstīja, ka zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku vietā tagad ir tiesneši, un līdz ar to arī Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, kuru būtu jāizveido.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 95. prim panta — Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija— redakciju iebildumu nav?

A.Endziņš. Pie 96. panta ir Juridiskās komisijas priekšlikums — papildināt likuma 96. panta 3. daļu ar tekstu, ko jūs redzat.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret 96. panta 3. daļas papildināšanu. Pieņemts.

A.Endziņš. 98. pants. Šeit arī ir Juridiskās komisijas redakcionāli precizējumi, kā arī papildinājums, ko jūs redzat, pasvītroto tekstu, un es gribētu arī atzīmēt, ka šeit ir daļēji iestrādāti Slaidiņas kundzes priekšlikumi par papildināšanu... likuma papildināšanu ar 131. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir priekšlikums, ko ir ierosinājusi Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre,— papildināt šo likumu ar 15.prim nodaļu, kuras nosaukums būtu “Zemesgrāmatu nodaļas un zemesgrāmatu nodaļu tiesneši”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumu — papildināt 3. sadaļu ar 15.prim nodaļu iesniegtajā redakcijā — iebildumu nav.

A.Endziņš. 98. prim. 98.2. pants. Tālāk ir priekšlikums, ko ir iesniedzis Ministru prezidenta biedrs Čevera kungs — izveidot jaunu 4. sadaļu un izteikt tās nosaukumu. Juridiskā komisija principā atbalstīja šo priekšlikumu, bet izveidot nevis jaunu 4. sadaļu, bet 3.a sadaļu, līdz ar to daļēji pieņemot Čevera kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret priekšlikumu — izveidot jaunu 4.a sadaļu un izteikt tās nosaukumu sekojoši — iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk pie 16. nodaļas ir Juridiskās komisijas priekšlikums — izteikt 16. nodaļas nosaukumu jaunā redakcijā — 5. ailītē jūs redzat.

Sēdes vadītājs. Nodaļas nosaukums ir “Tiesu amatpersonas un ierēdņi”. Deputātiem pret to iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir Juridiskās komisijas priekšlikums... piedošanu, tas ir Čevera kunga komplekss priekšlikums par 16.a nodaļas iekļaušanu likumā — “Personas, kas pastāv pie tiesas”, un jūs redzat šo Čevera kunga priekšlikumu 14. lapaspusē un 15. lapaspusē. Juridiskā komisija pieņem Čevera kunga priekšlikumu ar grozījumiem, bet ierosina papildināt likumu nevis ar 16.a, bet ar 16. prim nodaļu un izteikt šīs nodaļas nosaukumu “Tiesu sistēmai piederīgas personas”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 16. prim nodaļas “Tiesu sistēmai piederīgās personas” un Juridiskās komisijas slēdzienu par deputāta Čevera priekšlikumiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Līdz ar to būtu nākošie priekšlikumi 16. lappusē pie 17. nodaļas un konkrēti 107. pantā, kur Juridiskā komisija ierosina papildināt nosaukumu pēc vārda “tiesa” ar vārdiem “un zemesgrāmatu nodaļu”, kā arī izteikt šī panta 1. daļu jaunā redakcijā un papildināt ar jaunu trešo daļu. Un jāsaka, ka arī šajā trešajā daļā mēs esam iestrādājuši Slaidiņas kundzes priekšlikumu pie 126. panta otrās daļas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likuma 107. panta, pirmkārt, nosaukuma papildināšanu pēc vārda “tiesu” ar vārdiem “un zemesgrāmatu nodaļu”, kā arī izteikt pirmo daļu jaunā redakcijā un papildināt ar jaunu trešo daļu — iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk. Pie 108.panta — šeit ir Juridiskās komisijas priekšlikums — papildināt 1.punktu ar atsauci uz 98.2.pantu otrajā līdz ceturtajā daļā, tas ir, varētu teikt, tehniskas dabas precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk Juridiskā komisija ierosina izteikt 3.punktu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret to iebildumus neceļ. Pieņemts.

A.Endziņš. Un 4.punktā Juridiskā komisija ierosina aizstāt vārdus “rajonu, pilsētu, tiesu un apgabaltiesu” ar vārdiem “rajonu (pilsētu) tiesu apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu”, tātad papildinot ar... šo atsauci ar zemesgrāmatu nodaļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 108.panta 4.punktā attiecīgo vārdu aizstāšanu iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk pie 18.nodaļas ir Ministru prezidenta biedra Čevera kunga priekšlikums — izteikt 18.nodaļas nosaukumu citā redakcijā, ko Juridiskā komisija neatbalstīja, jo mēs jau konsekventi iepriekš izdarījām šos precizējumus un līdz ar to nav nepieciešamības šīs nodaļas nosaukumu grozīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti Juridiskās komisijas slēdzienam par šo Čevera kunga priekšlikumu neiebilst. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir Čevera kunga priekšlikums — izslēgt likuma 113. un 114. pantu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalsta, un gribu vērst jūsu uzmanību, ka tas jau ir iestrādāts no 106.1 līdz 106.3.pantā tajā redakcijā, ko komisija piedāvā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt izslēgt likumprojekta 113. un 114.pantu. Pieņemts.

A.Endziņš. 19.lappusē ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts, reģistra nr.488, redakciju jūs redzat 3.ailē, Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Un tas izriet no tā, jau tās pieejas, ko jau šodien Saeima citos likumprojektos atbalstīja. Tālāk Juridiskās komisijas priekšlikums — papildināt likumu ar 120.1 pantu, un tas saskan arī ar Slaidiņas kundzes priekšlikumu par 128.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 120.1 panta nosaukumu un tekstu iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Slaidiņas kundzes priekšlikums — papildināt likumu “Par tiesu varu” ar jaunu sesto nodaļu, kuras nosaukums būtu “Zemesgrāmatu nodaļas un zemesgrāmatu tiesneši”. Juridiskā komisija, es jau jums daļēji atsaucos, ir iestrādājusi komisijas priekšlikumos likumu papildināšanu ar 42.1, 95.1, 96.1, 120.1 pantu un 15.1 nodaļu un grozījumiem arī attiecīgi likuma 2., 71., 73., 92., 94., 96. un 98.pantā, līdz ar to šeit kā tādu nodaļu — viņa nebūtu iestrādājama.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskās komisijas slēdzienu par Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Slaidiņas kundzes priekšlikumiem 6.sadaļā — Zemesgrāmatu nodaļas un zemesgrāmatu tiesneši — iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 21.lappusē Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts, reģistra nr.429, ko Juridiskā komisija ir pieņēmusi ar redakcionāliem grozījumiem. Nu, šeit būtība ir tā, ka Jēkabpils rajons, kas bija pie Latgales apgabaltiesas, ir pārslēgts uz Zemgales apgabaltiesu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šiem priekšlikumiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Un beidzot Juridiskā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu, kura tekstu jūs redzat. Proti, ka līdz Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas izveidošanai likuma “Par tiesu varu” 94.pantā noteiktās funkcijas attiecībā uz zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem pilda rajona (pilsētu) tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu — papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem jums iesniegtajā redakcijā — nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti un es aicinātu cienījamo Saeimu atbalstīt šo likumprojektu kopumā, balsot par to pozitīvi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 3, atturas — 5. Projekts pieņemts. Vai mums nebūtu jānosauc, Endziņa kungs, arī trešā lasījuma termiņi?

A.Endziņš. Cienījamie kolēģi! Es lūgtu iesniegt priekšlikumus līdz 2.decembrim.

Sēdes vadītājs. Vai iebildumi pret minēto datumu — 2.decembris — nav? Nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā””, pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs paņemt dokumentus nr.1750 un nr.1490. Šo likumprojektu ir sagatavojusi valdība tajā sakarā, lai Saeima varētu pieņemt likumu par valsts budžetu 1997.gadam, un ir jāsakārto visi tiesību akti, kuros ir paredzēti speciālie budžeti. Likumprojekts par valsts budžetu nākamam gadam paredz, ka nākamā gadā visu nozaru ministriju maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi tiek iekļauti valsts pamatbudžetā, izņemot valdības akceptētos speciālos budžetus un īpaši iezīmētus ieņēmumus, kas paredzēti saskaņā ar tiesību aktiem. Komisija rūpīgi izskatīja šo dokumentu, uzaicināja uz komisijas sēdi valdības pārstāvjus, Ministru prezidentu, Finansu ministrijas parlamentāro sekretāru, kā arī otru ieinteresēto pusi — augstskolu, precīzāk sakot, Rektoru padomi. Pēc ilgas diskusijas komisijā tā aicina noraidīt šo Ministru kabineta iesniegto likumprojektu zināmu apsvērumu dēļ. Un kādi tie ir? Šī likumprojekta būtība tātad ir tāda, ka no Augstskolu likuma par augstskolu finansu resursiem 77. un 78.panta faktiski tiek svītrots jēdziens “valsts speciālie budžeti”, un tie tiek ieskaitīti iestādes pamatbudžeta kontā. Komisija nepārprotami izprot valdības centienus, tomēr rektorus ārkārtīgi satrauc šis izskatāmais jautājums, jo ārpusbudžeta līdzekļi ir jāizlieto operatīvi un racionāli, jo tie ir vienīgie, par kuriem var novērst nepārtrauktās avārijas ēkās un iekārtās, kur kalpošanas normatīvie laiki sen jau ir beigušies. Atceramies kaut vai gadījumu Latvijas Universitātē, kad tika atslēgta elektrība, tad, tikai pateicoties specbudžetam, specbudžeta līdzekļiem, varēja operatīvi šo jautājumu atrisināt un augstskola bez elektrības dzīvoja ļoti neilgu laiku. Augstskolu rektorus satrauc pats galvenais, tātad, ka šie līdzekļi... ar šiem līdzekļiem nevarēs rīkoties operatīvi, ja tie tiks iekļauti pamatbudžetā, jo Ministru kabineta instrukcijās ir paredzēts, ka ir jāapstiprina tāmes. Un apgalvojums, ka nopelnītos līdzekļus varēs izlietot, kā grib, un varēs tos saņemt vienas dienas laikā un šīs tāmes varēs mainīt... Ministru kabineta instrukcijas paredz daudz garāku un ilgāku procedūru pēc augstskolu rektoru domām. Tā kā kredītrīkotājs vairs nav augstskola, bet norēķinu centrs, tad tā darbinieki rīkojas tikai pēc savas priekšniecības norādījumiem, tur ir jābūt Finansu ministrijas apstiprinātiem cenrāžiem, jābūt apstiprinātām tāmēm, līdzekļus var izlietot tikai stingri atbilstoši apstiprinātām tāmēm, un, ja norēķinu centra darbinieki uzskata, ka citur līdzekļi ir vairāk vajadzīgi, tad augstskolai savi līdzekļi ir jāpagaida. Tātad komisija, pieņemot savu negatīvo lēmumu, galvenokārt vadījās no šī apsvēruma, komisija saprot valdības centienus, bet izprot arī rektoru bažas, jo jāsaka atklāti, ka līdz šim, pateicoties tam, ka ir specbudžeti, augstskolas ir varējušas sekmīgi funkcionēt, jo valsts pamatbudžeta līdzekļi katastrofāli pietrūkst, un augstskolas varējušas līdz šim operatīvi, nu, ja varētu tā vulgāri teikt, “aizlāpīt” caurumus diezgan operatīvi, pateicoties šiem specbudžetiem. Tāds ir komisijas viedoklis.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Māris Vītols, Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātais sēdes vadītāj! Godātie Saeimas deputāti! Finansu ministrijas un valdības nostāja attiecībā uz visu to speciālo budžetu likvidēšanu, kuriem nav nodokļu bāzes, ir pamatota ar nepieciešamību finansiāli sakārtot mūsu valsts finansu sistēmu. Pašreizējā situācija diemžēl nedarbojas šīs sakārtošanas virzienā. Likvidējot... Sastādot šī gada budžetu, Finansu ministrija un arī Ministru kabinets ir atbalstījis pieeju, ka tiek likvidēti visi speciālie budžeti, kuriem nav šīs nodokļu ieņēmumu bāzes arī citās ministrijās, tajā skaitā Iekšlietu ministrijā, un tas viss tiek darīts ar vienu nolūku, lai līdzekļu plūsma būtu vienota, lai līdzekļu plūsma būtu caurspīdīga caur šo pamatbudžetu, lai uzskaite attiecībā uz valsts budžeta līdzekļiem būtu vienota un lai nebūtu šīs dubultās uzskaites, dubulto kontu, kā tas ir šobrīd. Ko tas faktiski nozīmē? Tas nozīmē, ka katrai budžeta iestādei būs viens vienots konts un viena uzskaite par visiem finansu līdzekļiem, kuri ies caur kontu pamatbudžetā. Vairākkārt tās bažas, kas ir izteiktas no izglītības darbinieku un augstskolu puses, ir tādas, ka tās tiks ierobežotas rīkoties ar pašu ieņēmumiem, tiem ieņēmumiem, kuri nav no pamatbudžeta, kā arī tiek izteikti argumenti par to, ka naudas būs mazāk. Es gribētu no Finansu ministrijas puses šeit apgāzt šos apgalvojumus, novērst šīs bažas, mazināt šo neuzticēšanos Finansu ministrijai. Pirmkārt, tāpēc, ka šajos grozījumos ir ļoti precīzi noteikta, kāda turpmāk būs šī kārtība. Tātad visi maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumu rezultātā iegūtie līdzekļi tiks ieskaitīti iestādes pamatbudžeta kontā. Tātad naudas mazāk nebūs, visi ienākumi no pašu ieņēmumiem, no sniegtajiem pakalpojumiem tiks ieskaitīti šīs iestādes pamatbudžeta kontā.

Otrkārt, dotāciju apjoms no vispārējiem ieņēmumiem nebūs atkarīgs no pašu ieņēmumiem. Tas nozīmē, naudas daudzums, ko piešķirs no pamatbudžeta līdzekļiem, no vispārējām dotācijām, nesamazināsies atkarībā no pašu ieņēmumu lieluma un tiks atvērts finansējums katrai iestādei, katrai augstskolai pilnā apmērā, par pilnu summu, ko papildus no saviem ieņēmumiem šīs augstākās izglītības un vispārizglītības iestādes būs ieguvušas. Attiecībā uz ierobežošanu tiešām nebūs nekādu ierobežojošu faktoru rīkoties ar šiem līdzekļiem, un nav pamatotas tās bažas, kas tiek izteiktas attiecībā uz operativitāti. Mums ir jāmācās strādāt pēc noteiktiem vienotiem kritērijiem, pēc tā, kā nauda tiek izdalīta no budžeta, kā tiek atvērts šis finansējums, šeit tika runāts par šīm tāmēm, bet tas nekādā veidā neietekmēs operativitāti, bet palīdzēs sakārtot visu šo finansu sistēmu, veidot vienotu visu finansu līdzekļu uzskaiti un darīt šo līdzekļu plūsmu caurspīdīgu un vienotu caur šo pamatbudžetu kontu. Līdz ar to tām bažām, kas ir izteiktas no Izglītības un zinātnes ministrijas komisijas puses, noraidot šos grozījumus, nav pamata, un es aicinu uzticēties šai vienotai kārtībai, spert soli uz to, lai mēs sakārtojam šīs finanses, nosakot vēlreiz, ka netiks ierobežotas šo augstskolu tiesības rīkoties ar šiem līdzekļiem, viņi šos finansējumus saņems operatīvi, atbilstoši iesniegtajai tāmei, un tas vienkāršos visu finansu plūsmu un finansu uzskaiti. Līdz ar to es aicinu atbalstīt valdības iesniegtos grozījumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Cimdiņš, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts ministrs.

P.Cimdiņš (Izglītības un zinātnes ministrijas valsts ministrs).Godātais Prezidija priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es saprotu rektoru bažas par to, ka varētu mazināties iespēja brīvi rīkoties ar specbudžeta līdzekļiem, kā tas bija līdz šim. Taču mēs esam uzsākuši augstskolu reformu, un augstskolu reforma nozīmē augstskolu autonomijas palielināšanu, un augstskolu autonomijas palielināšana nozīmē to, ka augstskolai ir jāprot atbildīgi plānot arī savu budžetu, proti, veikt savus uzdevumus paredzētā budžeta līdzekļu ietvaros. Es aicinu balsot par šo valdības iesniegto labojumu Augstskolu likumā tāpēc, lai augstskolas beidzot pārietu no tā saucamās “caurumu lāpīšanas” dažādos izdevumos uz stabilu savu attīstību, lai efektīvi izmantotu tos līdzekļus, ko valsts budžets viņiem piešķir, un lai atbildīgi ar tiem rīkotos. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (LVP) Godājamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Šis ir atkal viens... Mīļie draugi, es gribētu, lai jūs paklausītos, jo tomēr tautas nākotne ir viņas izglītoto cilvēku nākotnē un ir viņas akadēmijā. Tikai komunistu pasaulē tika piemirsts tas princips, ka valdība nedrīkst valdīt augstskolu klasēs. Šī runa par augstskolu reformu, ko Šķēles kungs it kā grib veidot, es saprotu no Zaķa kunga, ka tā ir pilnīgi bezjēdzīga tāpat kā daudz kas cits. Un ko mēs tagad gribam darīt? Mēs esam sagrāvuši laukus, mēs esam sagrāvuši ekonomiku, un tagad mēs ķersimies klāt pie vienotām lietām, ar kurām kādreiz Latvija bija slavena.

Rīgas universitāte un Kolumbijas Universitāte Amerikā atzina viena otras grādus. Un, kad mana tante pārceļoja no Latvijas ar doktora grādu valodas mācībās, viņa dabūja ļoti augstu ierēdņa darbu Ņujorkā ar ļoti mazām problēmām. Bet šodien mūsu valdība, Šķēles kungs grib šo lietu mainīt. Un pirmais ceļš ir droši paņemt budžetu rokā un tad graut. Es saku paldies komisijai par to, ka viņa pasaka: “Rokas nost!” Es aicinu jūs citus šeit domāt un pateikt valdībai: “Rokas nost Universitātei!” Lai vismaz kaut kāda cerība būtu mūsu jaunatnei.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Ābiķa kungs. Lūdzu!

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, protams, ir vērā ņemami gan vienas puses argumenti, gan otri, tikai gadījumā, ja jūs neatbalstīsit Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu, mēs acīmredzot iesniegsim papildinājumu Augstskolu likumā, proti, tas paredzēs, ka maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu rezultātā iegūto līdzekļu izlietošanas tāmes un pakalpojumu izcenojumus sastāda, maina un apstiprina pati augstskola. Un iestādēm, kuras apkalpo šo līdzekļu norēķinus, ir jāgarantē operāciju veikšana vienas diennakts laikā. Budžeta gadā neizlietotie līdzekļi automātiski tiek pārnesti uz nākošo gadu. Tad tam būs likuma garantijas. Pagaidām tās ir tikai mutiskas. Iepriekšējo gadu pieredze var liecināt arī par pretējo. Lūdzu, balsojam!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 16, atturas — 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu termiņus par otro lasījumu.

Dz.Ābiķis. Līdz nākamajai nedēļai, trešdienai.

Sēdes vadītājs. Datumu lūdzu! Tas varētu būt 4.decembris. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā”. Pirmais lasījums. Komisijas vārdā Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis ( LC). Cienījamie kolēģi! Arī šā likumprojekta būtība ir stipri līdzīga iepriekšējam, jo, ja iepriekš Izglītības likums paredzēja, ka līdzekļi no papildu finansēšanas avotiem veido atsevišķu fondu un izmantošanas kārtību nosaka pati iestāde, tad būtiskākais, ko piedāvā valdība, ir — maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu rezultātā iegūtie līdzekļi tiek ieskaitīti iestādes pamatbudžeta kontā. Komisija arī šoreiz, tāpat kā iepriekšējā gadījumā, aicina neatbalstīt šo likumprojektu, un motivācija ir tā pati, ka līdzšinējā kārtība ļauj operatīvāk rīkoties ar papildu ienākumiem, un arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas pārstāvis, kas bija uzaicināts uz mūsu komisiju, bija ļoti nobažījies par to, ka, ņemot vērā tos argumentus, ko es izteicu, jau diskutējot par iepriekšējo likumprojektu, būs lielas grūtības, lai operatīvi varētu ar šiem papildu līdzekļiem rīkoties. Protams, izšķirties vajadzēs jums, deputātiem.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Celmiņš, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

J.Celmiņš (DPS). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man savā darba praksē ir iznācis strādāt tieši ar skolas specbudžetu, un zinu, ko tas nozīmē, un zinu arī, kādas pūles ir jāveltī tam, lai vispār mācību iestādei šāds specbudžets būtu.

Tanī pašā laikā es gribu teikt to, ka situācija skolās atšķiras no situācijas augstskolās. Ja augstskolas tiek uzturētas pilnā apjomā no valsts budžeta, tad varbūt arī valstij ir zināmas tiesības izvirzīt arī savas prasības. Bet skolas tiek uzturētas no pašvaldību budžeta. Līdz šim tātad valsts finansēja skolotāju darba algas, bet skolu saimnieciskā uzturēšana tiek finansēta no pašvaldību budžeta. Faktiski, lai specbudžetā radītu līdzekļus, papildus tos iegūtu, ir nepieciešami arī papildu izdevumi. Tātad telpas, kuras tiek izīrētas, piemēram, skolas telpas, lai pelnītu papildu līdzekļus, tātad ir jāapsilda, ir jāmaksā par apkuri, ir jāmaksā par elektrību šajās telpās, ir nepieciešams papildus veikt telpu remontu, ja telpas tiek papildus noslogotas, ir jānodrošina nepieciešamais inventārs un tā tālāk. Faktiski tā ir arī papildu darba slodze skolas administrācijai un papildu darba slodze tehniskajam personālam. Bet visu to apmaksā pašvaldības. Pašvaldības uztur šīs telpas, remontē, maksā par apkuri un elektrību. Faktiski šie speclīdzekļi, kuri tiek iegūti šādas darbības rezultātā, iznāktu tā, ka no pašvaldību budžetiem daļēji tiek pārpumpēti uz valsts budžetu. Padomāsim visi kopīgi, vai tas būtu taisnīgi – šādā veidā rīkoties?

Tanī pašā laikā es gribu vēl pieminēt vairākus argumentus. Zudīs arī administrācijas ieinteresētība strādāt pie tā, lai šādu specbudžetu gādātu. Jo likumā ir noteikts, ka skolas ir jāuztur valstij un pašvaldībai, ja tur būs kādas izmaiņas, tad to darīs atbilstoši normatīviem, un šī ieinteresētība nepastāvēs vairs, ja šī nauda tiks ieskaitīta valsts kopējā budžetā.

Tālāk zudīs arī iespēja operatīvi šo naudu izlietot, jo, organizējot dažādus pasākumus, lai pelnītu speclīdzekļus budžetā, ir nepieciešams bieži vien arī operatīvi samaksāt. Bieži vien ir jāsamaksā tūlīt pēc pakalpojuma veikšanas. Ja tā ir diskotēka aktu zālē vai kaut kur tamlīdzīgi, tad muzikantiem jāsamaksā tūlīt. Ja ir sarunāti remontstrādnieki, bieži vien par darbu prasa norēķināties tūlīt pēc darba paveikšanas, un skolas administrācijai ir daudz vieglāk šos darbus veikt, ja šādas reālas iespējas pastāv. Bet, ja būs valsts kasē ieskaitīta šī nauda, pieņemsim vēl tādu situāciju, ja tāmē šādi izdevumi nav paredzēti, tad administrācijai, skolas vadībai būs jābrauc uz Rīgu, ministrijā jāizdara izmaiņas tāmē, jāapstiprina šīs izmaiņas, un tikai tad valsts kase varēs izdarīt šādas izmaksas.

Tanī pašā laikā mani pārsteidz šī apņemšanās no valsts kases tātad nodrošināt skolu saimnieciskos izdevumus. Līdz šim valsts kase to nedarīja. Un maksājusi skolas saimnieciskajām vajadzībām. Līdz šim to darīja pašvaldības. Tātad kā notiks, kā tālāk tiks organizēta šī skolu saimnieciskā uzturēšana, kura bieži vien lielos apmēros tiek segta no specbudžeta līdzekļiem. Tāpēc es uzskatu, ka ir tikai divas reālas iespējas. Pirmā iespēja – tātad saglabāt līdzšinējo kārtību, kāda pastāv līdz šim attiecībā uz specbudžeta līdzekļiem. Vai ir arī otra iespēja. Šos specbudžeta līdzekļus var ieskaitīt attiecīgās pašvaldības kasē, un tad visas šīs problēmas skola kārtos ar savu pašvaldību, kas ir tuvāk, kas atrodas turpat un kas pati redzēs, cik skolai vajadzētu dot papildu līdzekļus, lai nopelnītu specbudžetā, un kādiem mērķiem šos līdzekļus paredzēt. Nevis visu to risināt caur valsts kasi, caur Rīgu katrai mazai Latvijas skoliņai. Manuprāt, tas ir absurds, un es aicinu balsot pret šo iesniegto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es jūs gribētu uzreiz pirmajā teikumā aicināt neatbalstīt komisijas slēdzienu un atbalstīt iesniegtos labojumus. “Grozījumi likumprojektā “Latvijas Republikas Izglītības likums””. Tikai vēlreiz jums pateikt vienu lietu. Mēs esam nonākuši tiktāl, ka nu jau tuvojas tā gadadiena Izglītības likumam, kas guļ komisijā, bet mēs šodien grozām to likumu, kurš principā ir pretrunā ar šodienas izglītības sistēmas attīstību. Par to jau vispirms būtu jādomā, kad mēs pieņemam šādus grozījumus.

Bet tie ir nepieciešami, jo tas, ko mēs tikko kā dzirdējām no tribīnes, attiecas uz skolu sistēmu tādu, kāda tā darbojās pirms pēdējās Augstākās padomes. Šobrīd situācija ir krietni citāda, un man interesē, kāpēc nav izlasīts līdz galam likumprojekts. Tieši šeit ir ielikts tas, kas ir šodien tik ļoti nepieciešams, — ļaut skolai saimniecisko patstāvību, bet lai šī nauda nonāk, tā kā šeit ir ierakstīts, iestādes pamatbudžeta kontā. Lai ar šo naudu arī var rīkoties.

Šajā iesniegtajā labojumā gan ir viena pretruna. Tas ir jautājums par ziedojumiem, jo šodienas izglītības sistēmā ir divu veidu ziedojumi. Vieni ziedojumi vai, pareizāk sakot, skolas nauda, ko maksā vecāki obligātās brīvprātības kārtībā lielākajā daļā. Otri ir tādi ziedojumi, kādus mēs tos esam pieraduši saprast. Ziedojumi, ko ziedo skolai, naudas vai darbu, vai mantiskā izteiksmē.

Ja runā par kādu iespējamo specbudžetu, tad šis specbudžets varētu būt tikai tie ziedojumi, kas pienāk no kādas organizācijas vai vecākiem kā šāda veida lielākie summārie vai mantiskie dāvinājumi, ja tādi ir, kā, piemēram, 1.ģimnāzijai uz skolas jubileju ārzemēs dzīvojošie 1.ģimnāzijas absolventi ziedoja gan naudā, gan graudā toreiz. Bet ar šādu naudu jau nerīkotos vairs vienkārši skolas direktors, bet ar to ir jārīkojas institūcijai, vienalga, kā tā tiek nosaukta, kurā piedalās arī skolas audzēkņu vecāki, kas vienlaicīgi veic kontroli pār šāda veida līdzekļu sadalījumu. Bet es domāju, ka šāds labojums būtu iestrādājams otrajā lasījumā, kad tiktu atdalītas divas šīs lietas.

Ja mēs runājam par to, ka nauda, ko iegūst skola no telpu iznomāšanas, tātad galvenokārt no sporta zāles vai auditorijas, kur izmanto klases telpas, ir ieskaitāma pašvaldību budžetā, tā tas notiek pašlaik, un tā mūs te tikko kā no tribīnes aicināja, pēc tam jau pašvaldības atskaitīs atpakaļ. Tas ir pilnīgs absurds, un atkal mēs noņemam skolai šo iespēju, kas ir dota skolas direktoram pie veiksmīgas saimnieciskās darbības. Tagad pēkšņi mēs sākam žēlot pašvaldības, jo pašvaldības skolas remontējot un uzturot. Es gribu redzēt to skolu, kuru 1996./1997. mācību gadam sagatavoja pašvaldība, kuru neremontēja vecāki. Kāpēc tad šī vecāku izremontētā telpa, ko tagad izmanto skola, lai nauda atnāktu atpakaļ bērnu izglītībai, nonāktu pašvaldību rīcībā? Ja mēs gribam spert soli pretī, ja mēs gribam palīdzēt, lai skolotājiem būtu lielākas algas, lai skola būtu materiāli labāk nodrošināta, tad šajā gadījumā būtu pieņemams šāds iesniegtais labojums likumprojektā, kur ir arī precīzi uzskaitīti visi tie veidi, kas dod naudu iestādes pamatbudžeta kontā. Un līdz ar to arī plānojami.

Visādas atrunas par muzikantu apmaksu, par zāles apmaksu vai diskotēkām, mēs ļoti labi zinām, kā šīs apmaksas tiek veiktas, un tās netiek veiktas no budžeta vai no pašvaldību naudas. Ja tiek veiktas, tad tas varētu būt no šī ziedojumu fonda, kur varētu tikt ieguldīta nauda, bet tas jau ir atsevišķs jautājums, kas būtu jāiestrādā otrajā lasījumā. Tāpēc es aicinu kolēģus atbalstīt tomēr iesniegtos grozījumus Izglītības likumā un nopietni domāt, kā šo jautājumu iestrādāt beidzot Izglītības likumā, ko mēs tik ļoti gaidām.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols, Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs). Es saprotu, ka pedagoģiskie darbinieki, tajā skaitā arī augstskolu iestāžu pārstāvji, ir nobažījušies par valsts kases darba operativitāti, par to, kā valsts kases pārskaita, cik operatīvi atver finansējumu tai vai citai pamatbudžeta iestādei, ka šie secinājumi balstās uz aizvadīto gadu negatīvo pieredzi. Šodien, jāteic, valsts kase ir ievērojami uzlabojusi savu darbu. Tā strādā daudz precīzāk, daudz operatīvāk, un par to arī liecina krass līdzekļu atlikuma samazinājums valsts kases līdzekļu, pamatbudžetu apkalpojošās kredītu iestādēs. Līdz ar to faktiski nebūtu bažas par to, ka Finansu ministrija vai šajā gadījumā valsts kase šos līdzekļus pieturētu vai pārskaitītu attiecīgām iestādēm nepilnā apmērā. Šeit tika izteikts arguments vai tādas bažas par to, ka gadījumā, ja šie ieņēmumi, paši ieņēmumi no sniegtajiem pakalpojumiem, no telpu īres un iznomāšanas būtu pārāk lieli vai ja tie būtu lieli, tad tas kaut kādā veidā atsauktos uz to, cik lielā mērā šī skola tiek finansēta no pamatbudžeta līdzekļiem. Es gribu pateikt un lūgt arī deputātus izlasīt to, kas šajos grozījumos ir noteikts. Šeit ir ļoti precīza kārtība, un tas ir šajos grozījumos garantēts, ka maksas ieņēmumi, paši ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi ieņēmumi neietekmē nekādā veidā dotāciju, kuru attiecīgā mācību iestāde saņem no pamatbudžeta, tātad no vispārējiem ieņēmumiem.

Otrkārt, šī visa nauda tiek ieskaitīta attiecīgās iestādes pamatbudžeta kontā, un šī iestāde pilnā apmērā šo naudiņu var arī izmantot un saņemt, par pilnu naudu, par šo pašu ieņēmumu naudu pilnu atvērumu no budžeta līdzekļiem.

Līdz ar to es tomēr aicinu iet un izšķirties par šo soli, ka mēs vienreiz pārejam uz to, ka mēs sakārtojam savu finansu plūsmu, ka mēs apkalpojam šos, veidojam vienu plūsmu, caurspīdīgu plūsmu visiem finansu līdzekļiem un nodrošinām šādu arī finansu un budžeta ziņā reformu. Es tāpēc arī lūdzu atbalstīt no Finansu ministrijas puses šo grozījumu Latvijas Republikas Izglītības likumā un uzticēties šajā gadījumā valsts kasei attiecībā uz šo līdzekļu apkalpošanu un novirzīšanu līdz katrai attiecīgai mācību iestādei. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, Latvijas Sociālistiskās partijas — Līdztiesības frakcija.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Diemžēl šinī projektā ir gan veselīgais grauds, gan arī pelavas. Šodien Vītola kungs, ja mēs runāsim kristiešu valodā, aicina legalizēt apmaksas sistēmu par mācībām. Jo es domāju, ka mēs visi labi saprotam, zinām, kā skolās notiek šo ziedojumu iekasēšana. Un tagad mēs vienkārši to legalizēsim oficiāli. Un pie reizes, redziet, šeit jau neparādās diference, kā tiks aizsargāti tieši tie nabadzīgie slāņi, kas nav spējīgi. Jo šodien skolā tas izskatās vienkārši — vai nu skolotāja pati rāda ar pirkstu, ka, lūk, šo vecāku bērni nevar samaksāt tos divus vai vairāk latus katru mēnesi ziedojumu veidā. Protams, var piekrist arī Kreituses kundzei, ka vajadzēs to kaut kā normatīvā ziņā ierobežot, bet tas būs visai problemātiski. Jo šeit jau mēs saskaramies ar to, ka nav jau tā izglītības likuma, kurā mēs diferencēsim kaut kādas skolas, teiksim, mazturīgākiem, kur būs jau tīri... protams, var runāt arī par komercskolām, un kā šī sistēma darbosies. To mēs neredzam nevienā no šiem projektiem.

Tādēļ, protams, es arī labi saprotu, ka skolotājiem vajag papildu līdzekļus, jo ar tiem nabaga līdzekļiem, kas tiek izdalīti skolām, pilnībā nepietiek. Bet redziet, kad Vītola kungs runā, tas man atgādina Gorbačova laikus. Gorbačova laikā arī bija tāds princips — veidojot kooperatīvus rūpnīcās, naudu ieskaitiet rūpnīcas budžetā, tikai nākošajā gadā, pēc tam, kad šī nauda tiek ieskaitīta, rūpnīcai samazina valsts dotāciju. Tikai šinī gadījumā šo Gorbačova principu cienījamais Vītola kungs piedāvā realizēt skolās. Jo man nav nekādas ticības Finansu ministrijai, ka skola patiešām atradīs vēl papildu ienākuma avotus, ka nākošajā gadā, pēc tam, kad Finansu ministrija ieraudzīs, ka tā skola ir baigi labi nopelnījusi. Tad nekāda dotācija. Dotācija tiek samazināta, un skolai ir jātaisa kaut kādas biznesa darbības katru gadu. Protams, es arī nevaru pieteikties pretrunā, jo nākošie, skolas direktors atrod iespēju kaut kā nopelnīt to naudu, kad viņam to nedod un kas var būt arī savā veidā taisni pat atzīts kā krimināla darbība. Ir bijuši pagājušajā gadā gadījumi, kad skolas direktoru tad par to sauc pie atbildības, gan arī ņem no amatiem nost. Kaut gan šeit, ja mēs runājam par pašvaldību, tad mēs atkal saskaramies ar vēl vienu paradoksālu situāciju. Tas ir tāpat kā Rīgā ar medicīnas iestādēm. Medicīnas iestāde nav savas telpas īpašniece. Tā ir tikai apakšīpašniece. Un tā īrē savas telpas no “Rīgas namiem”, kas it kā apkalpo dotās medicīniskās iestādes —jumtus un visu to saimniecību. Un parasti izveidojas vēl paradoksāla situācija. Jo medicīnas iestādei telpas, kuras varētu nest tai iestādei peļņu, tās nav viņu īpašums, bet tur jau atrodas kāda SIA vai firma, ko ir paņēmusi zem sava jumta “Rīgas nami”. Šeit arī var izveidoties nākošais akmens, kas notiks līdzīgi ar skolām. Tas būs pašvaldību īpašums — skolu telpas, tad attiecīgi pašvaldības kā organizācija, kas apsaimniekos šīs telpas, un kur skola būs apakšīrnieks, līdz ar to atkal atņems skolai iespēju iegūt kādus papildlīdzekļus. Šeit mēs nevaram tikai runāt par to, ka tur diskotēka notiek, kā Eniņa kungs saka, bieži vien skolas pagrabā ir kāda SIA vai vēl kāda komercstruktūra, kas patiešām netraucē skolas darbībai, bet skolai varētu dot peļņu. Un tā ir ļoti liela problēma. Mēs šinī gadījumā ar šo problēmu mēģinām apvienot divas lietas, bet es neredzu šeit aizsardzības mehānismu, kas garantētu, lai no nabadzīgo slāņu vecākiem netiktu ciniskā un rupjā veidā pieprasīta nauda, kas rada arī bērnos diskomfortu. Es nezinu, Celmiņa kungs, vai jūs esat runājušies ar tiem vecākiem. Bet es esmu, ka bērni nāk mājās raudādami, ka viņiem bāž ar pirkstu acīs, ka viņu tētis nav samaksājis, bezdarbnieks, šos ziedojumus. Un tā ir problēma. Un, ja mēs gribam radīt jau bērniem psiholoģiskās traumas, tad mēs ar šādu gājienu radīsim. Un tāpat tagad es šinī projektā neredzu aizsardzības mehānismu no Finansu ministrijas kārīgajām rokām un diemžēl arī no pašvaldību kārīgajām rokām, kurām nauda trūks vienmēr. Paldies! (Starpsauciens no zāles: “Modri, tev kakls sāp?”)

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Sāksim ar to — izglītība ir vajadzīga vai nav vajadzīga? (Starpsauciens: “Nav vajadzīga!”) Vai esam paredzējuši prioritāti izglītībai vai ne.? Un tagad šajā likumprojektā uzreiz ir skaidri redzams, ka gribam paņemt, atņemt, ierobežot, bet nevis veicināt izglītību.

Vītola kungs, es gribētu sacīt jums, arī iepriekšējā reizē runājot, jūs rīkojaties, protams, pēc principa — kādu maizi ēdu, tādu dziesmu dziedu (kā parlamentārajam sekretāram es to veltu). (Starpsauciens: “Jauns duets!”) Un te nu jūs vairs neaizstāvat ne augstskolu, par kuru jūs iestājaties, lai students un augstskolu beidzējs neietu dienestā, kā tas agrāk bija, un jūs vairs neinteresē šīs lietas. Jūs tagad droši vien būtu ar mieru viņus sūtīt visus, jo jūs esat pavisam citā amatā un pavisam citu dziesmu dziedat.

Ir ļoti nopietni šim jautājumam jāpieiet, jo mēs gribam absolūti nedot, pavisam nepietiekami dot naudu skolām, izglītībai, ierobežot to iniciatīvu, kuru skola izrāda, meklējot visas iespējas, lai tomēr sagrabinātu naudiņu jumtu salabot, siltumu tomēr skolās kaut kādā veidā dabūt. Es pats esmu piedalījies un dažām skolām līdzējis kaut kur meklēt līdzekļus, lai viņi varētu vispār sākt strādāt 1.septembrī. Un tagad mēs pateiksim: “Nemeklējiet naudiņu!” Nu tad dosim no budžeta! Bet kas ir budžetā paredzēts? Jūs ļoti labi zināt. Skolotāju algām vien šī gada līmenī pietrūkst apmēram 13 miljoni. Nemaz nerunājot par to, ka mēs esam paredzējuši un likumā ir paredzēts, ka skolotāju algas tiks pielīdzinātas ierēdņu algām. Lūk! Neapcirpsim skolas! Nelaupīsim viņiem šo iespēju, pēdējās iespējas kaut kādā veidā nopelnīt naudiņu! Redziet, tagad saka tā: “Nekur jau viņi nepazudīs, jums ļaus, ļaus rīkoties!” Nu tad ļaujiet, nevis ierobežojiet! Un tas caurspīdīgums, par ko te teica Vītola kungs, tas caurspīdīgums būs vienkārši iniciatīvas apdraudēšana. Ļoti vienkārši. Tāpēc šādam variantam es nepiekrītu un lūdzu arī jūs, cienījamie kolēģi. Jo mēs, es domāju, visi absolūti esam iestājušies un, tiekoties ne tikai ar skolotājiem, bet ar vecākiem, ar visiem iedzīvotājiem, esam solījuši, ka atbalstīsim izglītību. Tad darīsim to arī šajā momentā, kas zināmā mērā apdraud mūsu izglītību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Pirms mēs turpinām izskatīt jautājumu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu — Lībanes, Panteļējeva, Zīles, Straumes, Leiškalna, Lagzdiņa, Bunkša, Ābiķa, Inkēna un Kristovska — parakstītu dokumentu, kurā lūdz: “Saeimas deputāti lūdz Saeimas 1996.gada 25.novembra sēdi pārtraukt pēc darba kārtības 16.punkta izskatīšanas (tas ir tas, ko mēs tagad skatām) un turpināt 1996.gada 28.novembrī, ceturtdien.” Jā, te ir vēl pierakstīts — lūdz pārtraukt bez pārtraukuma. Tādēļ skatīt līdz galam. Lūdzu, vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo deputātu iesniegumu? Balsot vajadzība ir? Nav. Tātad turpinām darbu līdz 16. šīsdienas darba kārtības jautājuma izskatīšanai. Juris Celmiņš, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija, otro reizi.

J.Celmiņš ( DPS). Cienītie kolēģi! Es aizkavēšu jūsu uzmanību ļoti īsi un šeit bez jebkādas ironijas gribu Kreituses kundzei atbildēt. Ja viņi grib redzēt skolas, kuras ir izremontējusi un sagatavojusi šim mācību gadam pašvaldība, tad es laipni lūdzu atbraukt uz Tukumu, kur Tukuma pilsētas pašvaldība Ērika Zundas vadībā sagatavoja visas piecas pilsētas skolas jaunajam mācību gadam, veicot ļoti nopietnu remontu, izdarot visu nepieciešamo, kas bija nepieciešams skolu darbības uzsākšanai. Tukuma skolās skolēnu vecāki sabiedriskā kārtā vairs nestrādā. Tas tiešām tā bija sociālisma periodā, bet tagad tas tā vairs nenotiek. Tā ka es domāju, ka situācija acīmredzot laukos un mazpilsētās stipri atšķiras no situācijas Rīgā. Acīmredzot Rīgas pašvaldība netiek galā ar šīm funkcijām un iekasē skolas naudas. Tukumā un daudzās vietās laukos, es zinu, šādas skolu naudas netiek iekasētas un skolu un pašvaldību attiecības ir normālas, lietišķas, daudzviet pat tiešām šīs attiecības nodrošina normāli skolu funkcionēšanu. Tāpēc, ņemot arī vērā kopējo ievirzi, ka mēs arvien vairāk uzticēsimies pašvaldībām skolu pārvaldīšanā, nodrošināšanā, es ierosinu nebalsot par šo formāli birokrātisko ceļu, ka skolu specbudžeta līdzekļus skaitīt valsts kasē un pēc tam atpakaļ skolām. Viņas pašas pelna, viņas pašas arī zinās, kur un kā šos līdzekļus izlietot. Ja ir raizes par kontroli, ir visas iespējas to nodrošināt.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols — otro reizi.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP) Es runāšu pavisam īsi. Es tikai gribu pateikt Tabūna kungam un arī Lujāna kungam, ka, pirms jūs izsakāties par noteiktiem dokumentiem, tad varbūt arī tiešām vajadzētu iepazīties ar šo dokumentu tekstiem un mazliet, teiksim, kompetentāk runāt par to, ko jūs sakāt no šīs tribīnes.

Tabūna kungs sacīja divas lietas. Šis likums ierobežos skolu tiesības rīkoties ar finansu līdzekļiem, un šis likums samazinās skolu rīcībā esošo naudu. Abas lietas ir pilnīgi meli, atklāti meli. Šī nauda netiks samazināta. Pilnā apmērā visu, ko skola nopelnīs, to arī skola saņems atpakaļ. Visi skolu pašu ieņēmumi tiks atskaitīti atpakaļ uz tāmes pamata katrai skolai, un skolai nebūs nekādu ierobežojumu ar šo naudu rīkoties.

Otra lieta. Finansējuma sistēma šobrīd ir tāda, ka finansējums tiek plānots no vispārējiem ieņēmumiem, no dotācijas uz vienu skolēnu. Līdz ar to ir vienota pieeja par skolu finansējumu no valsts budžeta, izejot no izmaksām uz vienu skolēnu. Šī pieeja netiks mainīta, un atkarībā no tā, cik skola pati sev papildus piepelnīs, netiks arī mainīts šis kritērijs attiecībā uz skolu finansējumu no pamatbudžeta līdzekļiem.

Šīs ir divas lietas, un es lūdzu tāpēc Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godājamo sēdes vadītāj, godājamie kolēģi deputāti! Frakcija “Latvijai” arī neatbalsta šo likumprojektu, jo mēs tiešām gribam atbalstīt šo Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas viedokli. Bet es tikai... man tikai šeit izbrīnu radīja Tabūna kunga kvēlā motivācija, ka, lūk, 13 miljoni skolām pietrūkstot un tagad, lūk, noraidot šo likumprojektu, it kā mēs šos 13 miljonus kaut kur varētu dabūt. Man tikai ir tiešām liels jautājums — kā Tabūna kungs pats un viņa frakcijas kolēģi balsoja par šo budžeta projektu pirmajā lasījumā? Tas tiešām šķiet ļoti dīvaini, vai tiešām Tabūna kungs grib skolas pārvērst par privātuzņēmumiem, ka atsakāmies no valsts atbildības par skolām, un tagad nu skolas lai tikai pašas pelna šeit. Tiešām nav pilnīgi nekādas loģikas. Es domāju, ka mums šeit nekādā gadījumā nevajadzētu jaukt divas lietas, tas ir, valsts budžeta dotācija skolām un otrs — skolu pašu iespējas kaut kā manevrēt ar to pašu mazumiņu, kas viņām ir, un šeit ir skaidrs, ka šīs problēmas viņu... un, teiksim, šie priekšlikumi nevar nekādā ziņā viens otru aizstāt. Kā pamats ir jāliek valsts atbildība par skolām, un es domāju, ka šeit mēs patiesībā runājam tikai par niansēm, bet mēs tomēr aicinām Saeimu atbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas viedokli un noraidīt šo Ministru kabineta iesniegto likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, otro reizi.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Diemžēl es esmu spiesta jūs aicināt izlasīt likumprojektu, jo, klausoties Dobeļa kunga vaimanas, kas pašlaik izskanēja, un Celmiņa kunga, godīgi sakot, ne visai korekto likuma interpretāciju, man rodas iespaids, ka neviens no jums nav līdz galam izlasījis to, ko ierosina Ministru kabinets, jo savādāk kā par analfabētismu... lasot, pazīstot burtus, bet nesaprotot, ko lasa, man Dobeļa kunga komentārus nosaukt nav iespējams. Šeit ir skaidri un gaiši ierakstīts, ka visi šie līdzekļi nonāk nevis valsts budžetā, bet iestādes pamatbudžeta kontā, un iestāde ir skola. Galu galā par kādu valsts budžetu jūs šeit runājat?

Un vēl viena lieta. Ja aicina neatbalstīt šo likumprojektu tāpēc, ka šeit ir minēts vārds “ziedojumi”, tad man ir aicinājums Celmiņa kungam, kas atbild par Izglītības likumu savā komisijā un ir komisijas vietnieks, ātrāk pabeigt darbu pie likuma, kas nosaka, kas ir ziedojumi, kas ir skolas nauda, par ko ir maksājumi un kāda ir skolēna slodze skolā. Tad nebūs šādu pārpratumu. Un precizēt vārdu “ziedojumi” ir iespējams otrajā lasījumā, kur ir stingri jānosaka, kas tas arī ir. Bet, noraidot šodien šo ideju, jūs atkal izņemat šinī ļoti sarežģītajā ekonomiskajā sistēmā iespēju skolas direktoram praktiski iesaistīties skolas materiālo jautājumu risināšanā bez pašvaldības starpniecības. Jo tie, kas aicina, lai visi šie līdzekļi paliek tā, kā tagad, pašvaldību budžetā, principā ir pašvaldību lobisti, kas uzstājas pret skolu un skolas vadību. Citādi es to nosaukt nevaru.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, LNNK un Zaļās partijas frakcija. Lūdzu atturēties no skarbiem vārdiem visus...

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Es galīgi nebiju gatavs nākt tribīnē, bet, ja Kreituses kundze saka, ka es neesmu lasījis šo dokumentu, tad viņa, piedošanu, šoreiz meloja un neglīti meloja. To nu nevajadzēja teikt. Es vispār nebiju šodien uzstājies. Un jums vispār nekāda priekšstata nav par manu viedokli šinī jautājumā. Tas tā starp citu.

Bet vaimanāju es tiešām. Jo es jau dzirdu vienu un to pašu patiesību kādas desmit reizes, šeit godīgi un kārtīgi sēžot. Un man liekas, ka jūs sen varējāt šīs debates izbeigt, jo neviens no jums neko jaunu vairāk nepateiks. Šeit ir divas skaidras pamatkoncepcijas — vai jūs atbalstāt valdības kursu, vai valdības politiku jūs atbalstāt, vai jūs atbalstāt citu kursu, kas ir vērsts zināmā mērā pret valdības politiku. Un tas, ka Demokrātiskās partijas “Saimnieks” viedoklis vienmēr būs viens un Kreituses kundzes viedoklis būs pavisam cits, tas man ir absolūti automātiski saprotams. Es tikai vaidēju par to, ka es sapratu, ka man vēl būs jācieš viena un tā pati patiesība, ko es jau kādu stundu šeit klausos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, LNNK un Zaļās partijas frakcija.

O.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Piedodiet, ka es aizkavēšu vēl pavisam mazu laiciņu, bet, ja reiz es esmu apvainots melos, kā to darīja Vītola kungs skaidri un gaiši, tad man jānāk un jāpasaka. Vītola kungs, es protams, jūs vairs neaicināšu uz maču, jo jūs esat vārgs pretinieks. Tas ir pirmais.

Otrais. Es nemeloju, bet saku skaidru un gaišu patiesību, ka praksē skolā vai augstskolā līdzekļi samazināsies un ierobežos pelnīšanu. Un to es mēģināju pierādīt. Diemžēl jūs neklausījāties, jūs uzreiz jau gatavojaties skriet tribīnē un neklausāties līdz galam, ko saka.

Tas pats ir sakāms arī par Čerāna kungu, kurš ir gatavs uzreiz skriet tribīnē, un viņš ir skrējis visvairāk par visiem šeit un nenoklausās, ko viņa kolēģis saka. Šo patiesību un ko jūs pārmetat par loģikas trūkumu sakarā ar skolotāju algām... Jā, 13 miljonu pietrūkst, un ne jau šis likums atrisinās skolotāju algas, bet es minēju kā faktu, kāda situācija ir izglītības sistēmā. Lūk, ir patiesība! Tāpēc, kolēģi, aicinu padomāt, pirms jūs skrienat tribīnē un pirms apvainojat savus kolēģus tādās lietās kā melos. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere, frakcija “Latvijai”.

J.Kušnere (TKL). Cienījamie kolēģi! Daudzi deputāti šeit runāja, kas ir tuvu izglītībai saistīti, kaut kādā zināmā mērā saistīti arī ar pašvaldību darbu. Es gribētu teikt šeit tieši no izglītības iestādes vadītāja viedokļa.

Manuprāt, pirms balsojuma šeit ir jāapzinās, ka valsts budžets sastāv no konkrētiem pantiem. Ir, teiksim, pants, kas paredzēts algām, un tur mēs visi zinām, ka tā būs dotācija no valsts. Ir pants, kas paredzēts piemaksām darba algām. Ir pants, kas paredzēts saimnieciskajai darbībai, un tā tālāk un tā tālāk. Es tagad nepārskaitīšu tos visus. Tad tagad, lūdzu, Vītola kungs, pasakiet man, kurā no šiem pantiem tad tiks ieskaitīta šī speciālā budžeta naudiņa, kas ienāks no saimnieciskās... no mācību iestādes saimnieciskās darbības. Tad, lūk, cienījamie deputāti! Ja šī naudiņa tiks ieskaitīta, teiksim, darba algu pantā, tad tā tur arī paliks un neviens iestādes vadītājs, ne arī pašvaldības vadītājs nevarēs šo naudiņu no turienes dabūt ārā. Tas ir finansu likums, kurš nav pārkāpjams, un, manuprāt, Vītola kungs, kam, ja ne jums, to vajadzēja zināt pirmām kārtām, ja jūs esat parlamentārais sekretārs. Manuprāt, šī lietas būtība ir lūk, kur.

Nākamais moments. Ir skolas, ir mācību iestādes, kurām ir pašām savs konts neatkarīgi no pašvaldību konta. Šo kontu tās var izmantot, kā vēlas, un, starp citu, ne tikai ar iestādes vadītāja lēmumu, bet gan pastāv skolas padomes vai arī kādas citas institūcijas, kas kopā ar vecākiem, ar skolas administrāciju, skolas direktoru ir lēmušas, kā šo naudiņu izmantot, un to nevajadzētu jaukt. Ja tagad pieņemam šos labojumus likumā, tad tas nozīmēs, ka šie speciālie konti skolām tiek likvidēti. Līdz ar to arī skolu speciālās lēmējinstitūcijas vairs nav nepieciešamas. Tādā veidā principā tiks papildināts valsts budžets, jo, es vēlreiz atkārtoju, valsts budžets ir pa konkrētiem pantiem.

Līdz ar to frakcija “Latvijai” ierosina balsot par saprātīgo Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas lēmumu un noraidīt šo Ministru kabineta likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (LVP). Godājamo Prezidij, draugi, kolēģi! Man patika, ka dienas beigās drusciņ jautrums bija, un es domāju, tas nav grēks, ka drusku pasmejas.

Bet ir gan grēks, ka Vītola kungs mums stāsta, ka šitas likums ir pilnīgi nevajadzīgs, bet tomēr par viņu būtu jābalso. Jo zināt, kas notiks — to naudu paņems no viena, pārskaitīs tur un atskaitīs atpakaļ. Būs varbūt darbs pāris ierēdņiem, bet tur nekāda iemesla šitam likumam nav. Bet te mēs paņemam viņu par savu goda vārdu, tur nekāda iemesla pēc šāda likuma nav. Tad balsosim pret. Tas mums nav vajadzīgs, kā Vītola kungs mums paskaidroja. Ka būs tikai lieka operācija. Ka naudu pārskaitīs tur un tad tūlīt skaitīs atpakaļ. Balsosim pret liekām operācijām.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Te no tribīnes tika daudzas interesantas domas pateiktas. Es ilgi jūsu uzmanību nekavēšu, bet atļaušos mazliet paskaidrot atsevišķiem deputātiem, pirmkārt, tiem, kas apgalvoja, kas teica, ka valdība grib atņemt mācību iestādei naudu un ieskaitīt to valsts budžetā. Te jau paskaidroja, ka tas nebūt tā nav, ka iegūtie līdzekļi tiek ieskaitīti iestādes pamatbudžeta kontā, un jābūt arī korektiem pret valdības piedāvāto projektu.

Tajā pat laikā es gribētu arī iebilst Kreituses kundzei par to, ka līdzšinējā norēķinu kārtība darbojās padomju laikā. Izglītības likums, kurš šobrīd ir spēkā, tika pieņemts 1991. gadā, un tas darbojās jau neatkarīgās Latvijas laikā — un diezgan sekmīgi darbojās. Tāpat arī es gribētu paskaidrot, ka spēkā esošais Izglītības likums regulē tās lietas, ko jūs, Kreituses kundze, te pieminējāt — skolnieku slodzes, mācību slodzes un tā tālāk. To visu spēkā esošais likumprojekts regulē.

Bet tomēr vēlreiz es atkārtoju, kur tad bija tās galvenās komisijas bažas, kāpēc komisija noraidīja šo likumprojektu. Tās bažas bija tādā apstāklī un par to jau te vairāki deputāti runāja, ka, ņemot vērā to, ka Ministru kabineta instrukcijas paredz, ka šos te papildlīdzekļus izlietot var tikai stingri atbilstoši apstiprinātām tāmēm. Un, ja norēķinu centra darbinieki uzskata, ka citur līdzekļi ir vairāk vajadzīgi, tad mācību iestādei, pilnīgi iespējams, savi līdzekļi būs jāpagaida. Un, ja tāme neparedzēs, ka līdzekļus var izlietot, teiksim, lai nomainītu radiatorus. Un ja radiatori saplīsīs, tad būs diezgan lielas grūtības praktiski skolai dabūt šos līdzekļus tieši konkrēti radiatoru nomaiņai. Tātad šis ceļš tiks vienkārši birokratizēts. Bet, protams, var jau arī cerēt, ka valdība visas šīs lietas sakārtos un ka nebūs pamata bažām, kaut gan šobrīd tās bažas ir pamatotas, ka operatīvi ar šiem līdzekļiem rīkoties nevarēs. Es aicinu deputātus balsot un balsojot izteikt savu viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 23, atturas — 12. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu, Ābiķa kungs, otrā lasījuma termiņus.

Dz.Ābiķis. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 4.decembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu — 4. decembris. Iebildumu nav. Pieņemts.

Godājamie kolēģi, pirms pārtraukuma pasludināšanas gribu iepazīstināt jūs ar vienu dokumentu, kas saņemts Saeimas Prezidijā: “No šā gada 11.novembra esmu atkāpies no pašvaldību lietu valsts ministra amata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Mana demisija pieņemta 19.novembrī. Atbilstoši Kārtības ruļļa 5.panta otrajai daļai paziņoju par deputāta pilnvaru atjaunošanu.” Ernests Jurkāns.

Sakarā ar šo beidzas deputāta pilnvaras mūsu kolēģim Ivaram Kalniņam. Paldies viņam! (Aplausi.) Godātie kolēģi, saskaņā ar mūsu balsojumu... Kalniņa kungs vēlas dažus vārdus teikt. Lūdzu!

I.Kalniņš (DPS). Godāto Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es jums neko negribu teikt. Es gribu vienkārši uz jums paskatīties. Lai Dievs mums stāv klāt!

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi! (Aplausi.) Paziņoju pārtraukumu 1996.gada 25.novembra ārkārtas sēdē līdz 28.novembrim pulksten 9.00. Paldies! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre). Godājamie deputāti, nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... ir zālē. Oļegs Deņisovs, Ervids Grinovskis, Jānis Jurkāns, Pēteris Keišs, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Imants Liepa, Valdis Nagobads, Andrejs Požarnovs, Anta Rugāte, Ēriks Zunda. Paldies!

Sēdes vadītājs. Uz redzēšanos!

25. novembra rkārtas sēde

28. novembrī

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Un atsākam izskatīt mūsu 25.novembra ārkārtas sēdē apstiprināto darba kārtību.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. Juridiskās komisijas vārdā — Kristiāna Lībane, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Lībane (LC). Labrīt, cienījamie kolēģi! Ķersimies pie darba. Dokumenta numurs ir 1761. Un es jums uzreiz gribu pateikt, ka šajā dokumentā ir apvienoti likumprojekts “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” - reģistra numurs 263, kā arī Ministru kabineta noteikumi nr. 306, izdoti Satversmes 81. panta kārtībā, un tiem reģistra numurs bija 403. Tā... Pirmais priekšlikums ir redakcionāls precizējums likumprojekta nosaukumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies! Pieņemts.

K.Lībane. Otrais atbildīgās komisijas priekšlikums arī ir redakcionāls precizējums likumprojekta ievaddaļā.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem pret to iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Tālāk ir saņemti veseli četri vispārīgi priekšlikumi no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, taču priekšlikumi ir formulēti tādējādi, ka tos nav iespējams balsot. Līdz ar to atbildīgā komisija tos neizskatīja.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem iebildumu nav.

K.Lībane. Nākamais priekšlikums ir saņemts pie 7. panta. Deputātu Straumes un Jirgena priekšlikums — svītrot 7. panta 3. daļu. Atbildīgā komisija atbalstīja šo priekšlikumu, kā arī mainīja turpmāko likumprojekta pantu numerāciju, un bez tam liek arī priekšā papildināt likumprojektu ar jaunu pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskās komisijas slēdzienu par deputātu Straumes un Jirgena priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu pantu un mainīt turpmāko likumprojekta pantu numerāciju — iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Nākamais priekšlikums ir saņemts pie 10. panta, un deputāti Straume un Jirgens pirmajā daļā liek priekšā vārdus “vecākus, adoptētājus darba nespējīgos” aizstāt ar vārdiem “darba nespējīgos vecākus, adoptētājus vai”. Ja jūs, cienījamie kolēģi, iedziļināsieties šajā priekšlikumā, tad jūs redzēsiet, ka deputātu Straumes un Jirgena priekšlikums sašaurina spēkā esošā panta redakciju. Līdz ar to Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis? Vai deputāti prasa balsojumu? Neprasa. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

K.Lībane. Tālākie priekšlikumi ir saņemti pie 11. panta. Pirmais tika iesniegts frakcijas “Latvijai” priekšlikums, ar kuru tiek ierosināts 11. panta pirmās daļas redakciju papildināt ar tekstu, kura būtība ir atgriešanās pie noteiktiem īres maksas griestiem, kurus nosaka Ministru kabinets. Tā kā šis priekšlikums konceptuāli atgrieztos pie tā, pret ko Saeima ir nobalsojusi vienreiz, atbalstot 81. panta kārtībā pieņemtos noteikumus, tad atbildīgā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vēlas runāt Odisejs Kostanda, frakcija “Latvijai”.

O.Kostanda (TKL). Godājamo priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Es domāju, ka jautājums ir ļoti būtisks un ļoti sāpīgs, un tas skar vismaz divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju, un, es domāju, tāpēc mums tomēr vajadzētu atgriezties un ļoti nopietni pārdomāt un atrast tādu kompromisu, tādu redakciju, kas apmierinātu mūs visus. Jā, protams, ir zināma taisnība, sakot un argumentējot, ka 7,5 santīmi, līdzšinējā kārtība, līdzšinējie Ministru kabineta noteiktie īres maksas griesti rada noteiktas problēmas ar ēku uzturēšanu, ar ēku remontēšanu, ar kapitālo remontu izdarīšanu un tā tālāk, un tā tālāk. Un tā ir pirms vairākiem gadiem noteikta bijusi, šī likme, tagad ir bijusi inflācija, daudzi citi saimnieciskie procesi skāruši mūsu valsti un mūs visus. Protams, acīmredzot tādai saimnieciskai realitātei vairs šie agrākie 7,5 santīmi neatbilst, bet es nedomāju, ka uzreiz mēs tomēr drīkstētu lēkt otrā grāvī un pavērt ceļu faktiski vairākkārtīgai, straujai uzreiz jau tagad nākamziem īres maksas pacelšanai.

Es domāju, ka frakcijas “Latvijai” priekšlikums ir zināms kompromisa priekšlikums starp abiem šiem grāvjiem, abiem šiem punktiem, kurus es uzskaitīju, jo šajā gadījumā Ministru kabinets noteiktu diferencētas maksimāli pieļaujamās īres maksu likmes tādā vai citā administratīvā reģionā. Jā, protams, Rīgā centrā varbūt tās būs lielākas, nomalēs, rajonos - mazākas, attiecībā uz provinci, teiksim, atkal citas likmes. Un tādā veidā mēs tomēr censtos šo procesu nepadarīt nekontrolējamu, jo nedaudz tomēr pavērtēsim faktus. Pēdējo gadu valsts ekonomiskā un sociālā politika ir radījusi lielu tādu cilvēku slāni, kas nevar sevi nodrošināt ne ar piemērotu uzturu, ne arī ar iespēju nomaksāt par īri un par komunālajiem maksājumiem, jo viņu pensiju apmērs vai viņu algu apmērs neatbilst tam un neļauj viņiem to izdarīt. Viņiem ir jāizvēlas — vai nu samaksāt komunālos maksājumus un palikt neēdušam, vai paēst un palikt parādā. Tātad šis cilvēku slānis ir ļoti liels, un jau tagad ar viņiem mums ir ļoti noteiktas problēmas, un valsts sociālā politika diemžēl nespēj viņiem šobrīd efektīvi palīdzēt. Arī pašvaldības to finansiālās situācijas dēļ nespēj viņiem šobrīd efektīvi palīdzēt. Un tās ir ģimenes, kurām jau šobrīd tiesās izskata viņu lietas par izlikšanu no dzīvokļa. Un kas tās ir par personām? Tie ir pensionāri, tās ir daudzbērnu ģimenes, mātes, kuras vienas audzina bērnus, arī ļoti daudzi ir cilvēki pilsoņi pēc 40 gadu vecuma, kuri šobrīd ir vēl spēka gados, bet ir bezdarbnieki un nevar šo darbu atrast, un faktiski ir bez jebkādiem iztikas līdzekļiem. Tātad jau šobrīd ļoti, ļoti lielam cilvēku slānim Latvijā īres maksa neatbilst samaksas iespējai, un kas būs, ja mēs vienkārši neierobežoti, nedomājot par sekām, vienkārši brīvi palaidīsim šos grožus vaļā. Nu jā, protams, varam teikt, ka Ministru kabinets izstrādās noteikumus par īres maksas aprēķināšanas kārtību, bet baidos, ka mēs aiz šā viena teikuma kā strauss cenšamies noslēpt galvu smiltīs no tām sekām, kas aiz tā visas slēpjas, un gribam vienkārši noņemt atbildību no sevis vai no... jā, tieši no sevis kā deputātiem, kā no politiķiem par to.

Es domāju, ka šobrīd, kā jau teicu, šī iepriekšējā kārtība automātiski visiem, visur vienādi, visos reģionos, visās pilsētās noteiktie īres maksas griesti - 7,5 santīmi, protams, šodienas saimnieciskajai realitātei vairs neatbilst, jā. Kaut arī minēju to, ka arī tas ļoti smagi jau skar daudzus, daudzus cilvēkus, tūkstošiem cilvēku. Taču arī es domāju, ka tādas izmaiņas, kā patlaban ir paredzētas valdošās koalīcijas likumprojektā, es domāju, neatbilst šodienas sociālajai realitātei Latvijā.

Un tāpēc mēs piedāvājam frakcijas “Latvijai” priekšlikumu kā kompromisu, lai tomēr valsts, lai tomēr Saeima ar šo likumu un pēc tam valdība, tā sakot, izdarot aprēķinus, noteiktu īres maksas maksimāli pieļaujamo līmeni katrai administratīvajai teritorijai. Nu nenovelsim no sevis tomēr šo politisko atbildību, ņemot vērā sarežģīto sociālo situāciju. Un es domāju, ka valsts nedrīkst un tātad mēs kā valsts pārstāvji nedrīkstam nodarīt vēlreiz pāri visiem tiem daudziem īrniekiem, kas jau šobrīd dzīvo ļoti traģiskā situācijā. Nu nosauksim kaut vai dažus datus. Liepāja - ostas pilsēta, saimnieciski nebūt ne sliktākā no visām Latvijas pilsētām, bet arī tur iedzīvotāju stāvoklis ir traģisks, jo apmēram 30% nespēj samaksāt, nevis ļaunprātīgi negrib, bet 30% Liepājā vien nespēj samaksāt šīs īres maksas jau šobrīd. Un, ja tiešām mēs gribam iet uz šādu soli — mierīgi īres maksas griestus atcelt ar šo likumu, ko mēs tagad izskatām, neievērojot frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, nu tad tomēr nezinu, vai ir padomāts, sastādot nākošā gada budžetu, kādā veidā kādas attiecīgās naudas summas mēs paredzēsim sociālajai palīdzībai šīs īres brīvlaišanas gadījumam. Jeb liekas, ka tur nekāda palīdzība nebūs vajadzīga? Varēs mierīgi pateikt — bezdeficīta budžets, un nekas mums tajā lietā nav jādara? Es šaubos. Acīmredzot saasināsies īrnieku attiecības ar īpašniekiem, vai tie būs denacionalizēto māju īpašnieki, vai tās būs pašvaldības un valsts mājas, vienalga. Ja agrāk iedzīvotāji nāca ar sūdzībām, ka viņiem tiek prasīta pārāk augsta maksa, tad tikmēr, kamēr bija noteikta maksimāli pieļaujamā īres maksa, pretenziju gadījumus varēja skatīt tiesā. Kur varēs griezties cilvēki tagad? Tagad viņiem nebūs nekādas aizsardzības, tāpēc frakcija “Latvijai” uzskata, ka zināmiem maksas griestiem tomēr ir jāpastāv, tāpēc mēs piedāvājam šādu kompromisa variantu, nevis visus mērīt ar vienu olekti, visus mest pār vienu kārti, bet diferencēti tomēr politiķiem, Saeimai un valdībai uzņemties šo atbildību.

Starp citu. Ja mēs vienkārši tagad mehāniski paaugstināsim šo īres maksu, tad īstenībā jau tie, kas nemaksāja, tā arī nespēs maksāt un nonāks vēl traģiskākā situācijā, bet tie, kas spēja maksāt, faktiski segs visu pārējo nemaksātāju šos dzīvošanas izdevumus, tie remonti jau tik un tā būs jādara, un tātad tikai vēl vairāk maksās tie, kas jau maksā. Tātad arī to stāvoklis tiks neobjektīvi un nepamatoti vēl pasliktināts. Es gribu uzsvērt, ka tie, kas saka, ka jā, šāda zināma īres maksas regulēšana no valsts pārvaldes puses, ka tas ir kaut kāda sociālisma palieka vai kaut kas tamlīdzīgi, ka tā tas nav. Arī ļoti daudzās Rietumu demokrātiskajās valstīs, kuri saprot, ka jāveido ir nevis vienkārši tirgus saimniecība, bet sociālā tirgus saimniecība, tad ir jāpadomā par to, kas notiek ar iedzīvotājiem, jādomā par sociālo politiku, arī tur pastāv dzīvokļu tirgus regulēšana.

Un visbeidzot es gribu, teiksim, teikt, lai jūs tomēr elementāri parēķinātu, ja jau tagad cilvēki visur, kur jūs tiekaties ar viņiem, jautā — nu ko tad tagad, mums noskatīt kādu vietiņu zem tilta, kur mums gulēt? Iet gulēt uz atkritumu izgāztuvēm? Pasakiet man, deputāti un valstsvīri, kā lai izdzīvo cilvēks ar 40 latiem, 38 latiem, kas viņam ir, un tā tālāk... vai 45, ja viņam par nieka divistabu dzīvoklīti šobrīd īres maksa ap 10 latiem un plus komunālie maksājumi, elektrība, gāze, ūdens, apkure un tā tālāk kopā sastāda 40–45 latus, tad tagad pēc šī likuma, cienītie kungi un dāmas, ko jūs gribat pieņemt un neievērot vienkārši frakcijas “Latvijai” šo objektīvi nepieciešamo kompromisa priekšlikumu, jūs radīsiet situāciju, ka īres maksas palielināsies varbūt pat četrreiz, sasniegs 40 latus un kopā ar komunālajiem maksājumiem, kā jau es teicu, gāze, ūdens, elektrība un tā tālāk, cilvēkam vajadzēs mēnesī maksāt pāri par 70 latiem. Varbūt vairs ne 40-45 lati par dzīvokli būs viņu izdevumi, bet šie dzīvokļa uzturēšanas izdevumi sasniegs pat 100 latus. Un es neredzu, par ko mums šeit tad būtu jāsmejas un jāsmaida.

Es vēlreiz gribu atgādināt to, ka mūsu sabiedrība šobrīd sociāli nav gatava šādam lēcienam no viena grāvja, no šiem 7,5 santīmiem otrā grāvī. Es uzskatu, ka saimnieciski tas būs ļoti nepareizs gājiens, un arī morāli tas vēl vairāk iedragās mūsu cilvēkus, kas jau tā šobrīd zaudē, katastrofāli zaudē uzticību Saeimai un valdībai.

Es gribu vēlreiz jūs aicināt padomāt, kurp ies tie cilvēki, kas nevarēs tagad samaksāt īri. Vai tiešām jūs gribat, lai viņi iet dzīvot uz izgāztuvēm. Es domāju, ka tā jūs, kungi, sagaidīsiet tiešām sociālu revolūciju. Jau tagad pensionāri, invalīdi par katru jau no šiem šobrīd pieņemtajiem līdz šim lēmumiem ir aizvien aktīvāk izteikuši savu protestu. Un nedomāju, ka īres maksas griestu atcelšana tādā mērcē, kā viņa tiek pasniegta tagad, atstās cilvēkus vienaldzīgus. Nē, es domāju, ka viņi neklusēs, un mēs sagaidīsim ļoti, ļoti smagus pārbaudījumus un satricinājumus Latvijā. Es tāpēc lūdzu pēdējo reizi. Vēlreiz lūdzu tiešām aizdomāties un nebalsot pret frakcijas “Latvijai” priekšlikumu tikai tāpēc, ka tas ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Es lūdzu padomāt un atbalstīt mūsu tautas kustības “Latvijai” šo kompromisa priekšlikumu, ka Ministru kabinets nosaka īres maksas maksimāli pieļaujamo līmeni katrai administratīvajai teritorijai.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es jūs ļoti lūdzu ar visu nopietnību attiekties pret šo likumprojektu, un es faktiski piekrītu katram vārdam, ko teica Kostandas kungs. Jā, mums šodien ir jābūt atbildīgiem par to, kā cilvēki dzīvo, atbildīgiem par to, ka daudzi cilvēki dzīvo stresā un izmisumā. Un neaizvērsim acis un ausis neaiztaisīsim ciet, un padomāsim, kas šeit rakstīts šajā likumprojektā un tieši šajā pantā. Faktiski tiek pasludināta brīva īre - cik gribi, tik prasi. Un tad sāksies, lūdzu, strīds. Te ir rakstīts “pusēm vienojoties”. Bet šī vienošanās sāksies no iedzīvotāju puses, teiksim, ar tiem pašiem septiņiem ar pus santīmiem un no izīrētāja puses ar 10 latiem par kvadrātmetru. Un tad sāksies šis strīds un nevienošanās, nevis vienošanās. Te ir vairākās vietās runāts par valsts un pašvaldības pārvaldījumā esošajiem dzīvokļiem. Bet par privātajiem? Tur varēs darīt, kas kuram ienāk prātā. Un es ar pilnu atbildību saku, es te vienreiz jau minēju no šīs tribīnes, ka jau ir krietni vien sācies šis terors pret iedzīvotājiem, kuri nav spējīgi samaksāt to, ko prasa mājas īpašnieks. Protams, mājas īpašnieku var saprast. Ar šiem 7,5 santīmiem par kvadrātmetru, protams, māju kārtībā uzturēt ir ļoti grūti. Šie privātīpašnieki izlīdzas savādāk. Bet ir jānosaka, ir jānosaka vismaz šie maksimālie “griesti”, un es uzskatu, ka frakcijas “Latvijai” formulējums, kas šeit ir: “Ministru kabinets nosaka īres maksas maksimāli pieļaujamo līmeni katrai administratīvai teritorijai, administratīvās teritorijas pašvaldības domes, padomes noteiktā īres maksa nedrīkst pārsniegt šo līmeni” ir visai korekts un pieņemams. Es domāju, ka šajā laikā, kad cilvēki patiešām knapi viena daļa velk dzīvību, kad nespēj samaksāt īri un komunālos pakalpojumus, nokļūst parādos, veselas mājas netiek pieslēgtas tagad, ziemas sezonā, apkurei un visādā veidā cilvēkiem tiek vairots šis izmisums. Es patiešām arī lūdzu jūs ļoti nopietni padomāt un nevairot cilvēku izmisumu tagad, kad mēs, kad valsts nav spējīga nodrošināt it īpaši tos, kuri ir apgādājami, — pensionārus, invalīdus un vēl citu kategoriju cilvēkus ar kaut minimāliem iztikas līdzekļiem, faktiski šobrīd šie nav minimāli, netiek nodrošināti. Un tāpēc, pieņemot šo likumprojektu, mēs nedrīkstam vairot cilvēku izmisumu. Nedrīkstam! Ja mēs to izdarīsim, tad tas būs mūsu kauns. Es lūdzu jūs un aicinu pieņemt šādu redakciju, par kuru es minēju un par kuru runāja Kostandas kungs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es arī uzskatu, ka šis ir ļoti atbildīgs jautājums, kas skar ļoti daudzu Latvijas iedzīvotāju intereses. Un valdības 81.pantā pieņemtie noteikumi, kas atcēla šos “griestus”, bija nepārdomāti un sasteigti un ir jau noveduši pie ļoti nopietnām sekām. Tā pie manis griezās kāda man pazīstama zinātņu kandidāte, kura šobrīd ir sasniegusi jau 75 gadu vecumu un savā darba mūžā ir guvusi tikai 28 metrus lielu istabu komunālajā dzīvoklī. Taču, ņemot vērā šajā komunālajā dzīvoklī esošos daudzās palīgtelpas, viņas daļa krīt pāri par 30 metriem. Tūlīt pēc šo Ministru kabineta noteikumu izdošanas jau viņa saņēma no mājas īpašnieka paziņojumu, ka īres maksa tiek paaugstināta no 7,5 santīmiem līdz 1 latam par kvadrātmetru plus komunālie maksājumi, plus maksa par sētnieka uzturēšanu, plus maksa par pārvaldnieka uzturēšanu un vēl rinda citu maksājumu. Tā kā viņai par šo vienu istabu komunālajā dzīvoklī turpmāk ir jāmaksā pāri par 100 latiem, kaut gan valsts par viņas ilgo darba mūžu ir spējusi piešķirt pensiju tikai 42 latu apmērā. Un ir pateikts, ja viņa to tūlīt nemaksās, tad viņa tiks iesūdzēta tiesā, un visi tiesas izdevumi arī viņai vēl būs jāmaksā uz sava rēķina plus. Es domāju, ka šis ir ļoti pārliecinošs gadījums, un par nožēlošanu tas nav vienīgais tāds.

Tāpēc es arī uzskatu, ka, kamēr mēs vēl neesam izveidojuši brīvu dzīvokļu tirgu, mēs nedrīkstam atlaist īres “griestus”, kas pastāv arī daudzās valstīs, kur jau sen ir brīvas tirgus attiecības, kur ir dzīvokļu tirgus, bet valsts tomēr atzīst par nepieciešamu dot zināmas garantijas arī īrniekiem.

Un tāpēc es gribētu aizstāvēt to priekšlikumu, ko es esmu iesniedzis un kurš ir izteikts kā beidzamais visā šajā priekšlikumu rindā. Es uzskatu, ka valsts un pašvaldību mājām ir jābūt īres “griestiem”, un šiem īres griestiem ir jādarbojas, arī noslēdzot īres līgumu. Mazliet citādai attieksmei jābūt ir pret privātām mājām. Ja cilvēks grib izīrēt savā privātā mājā dzīvokli un viņš ir veicis kaut kādus greznus iekārtojumus, tad viņam nevar aizliegt vienoties par to summu, ko viņš grib. Un, ja kāds negrib pie šī privātīpašnieka īrēt par šādu cenu, tad viņš var neslēgt šo īres līgumu. Es pasvītroju - noslēdzot īres līgumu. Tad, kad viņš vēl nav ievācies. Tur ir tiešām jābūt brīvai izvēlei - vai viņš iet uz šo privātmāju, kur varbūt nodrošināta ir apsardze, nodrošināti visādi citādi labumi, un tā tālāk. Un tad nevar mājas īpašnieks slēgt līgumu par kaut kādu citu cenu. Tad viņš var neizīrēt savu māju vispār. Turpretī, ja līgums jau ir noslēgts, ja līgums darbojas, tad nedrīkst pieļaut vienpusīgu paaugstināšanu, kā to paredz valdības lēmums, un šajā gadījumā ir iespējams to izdarīt, tikai vienojoties pusēm. Un, ja nenāk vienošanās, tad to izšķir tiesa, vadoties no diviem dokumentiem. Pirmkārt no valdības jau izstrādātiem dokumentiem par īres maksas aprēķināšanas kārtību, un, otrkārt, nepārkāpjot to maksimālo cenu, kas ir noteikta ar valsts un pašvaldību mājām.

Manā priekšlikumā ir ierakstīts iekavās vairākās vietās “Īres valde”. Tas bija saistīts ar to, ka tajā laikā daži citi deputāti iesniedza priekšlikumu par īres valdēm, kurām varētu uzticēt, pēc viņu domām, šo strīdu izšķiršanu. Ja šis jautājums, viņu priekšlikums, netiks pieņemts, tad trešajā lasījumā mēs šīs īres valdes varam izslēgt laukā. Pagaidām tāpēc tās šeit parādījās.

Tāpēc es lūgtu atbalstīt šo manu priekšlikumu, kas dod pienācīgas garantijas tomēr arī īrniekiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Šis jautājums ir ne tik vien smags, kā to uzsvēra abi iepriekšējie runātāji, bet arī ļoti sarežģīts. Es gribētu, godātie kolēģi, jūs informēt, kāds šobrīd ir stāvoklis mūsu valstī un cik tad īsti ir privāto īres dzīvokļu, valsts īres dzīvokļu un pašvaldību īres dzīvokļu.

Saskaņā ar pēdējiem statistikas datiem uz šī gada 1.janvāri mūsu valstī ir 592 958 īres dzīvokļi. Tas nozīmē, ka šo dzīvokļu īrnieki vienlaikus nav savu dzīvokļu īpašnieki vai attiecīgās mājas īpašnieki. Turklāt mūsu valstī ir vairāk kā 250 000 privātā īpašumā esošas mājas, kurās dzīvo apmēram puse no mūsu valsts iedzīvotājiem. Šobrīd valsts īpašumā ir 61 000 dzīvokļu, pašvaldību īpašumā ir 448 000 dzīvokļu, reliģisko organizāciju īpašumā - 96 dzīvokļi, kooperatīvu īpašumā - 3 186 dzīvokļi, bet privātīpašumā, par kuru ir vislielākie strīdi, šodien ir tikai 61 360 dzīvokļi. Jauktā vai dalītā īpašumā ir apmēram 7000 dzīvokļu.

Godātie kolēģi! Manuprāt, ir jābūt diferencētai pieejai šī jautājuma risināšanā. Manuprāt, atbildīgā komisija ir rīkojusies pareizi, nosakot, ka pašvaldību dzīvojamās mājās īres maksas lielumu vadoties no rūpīgi izstrādātiem Ministru kabineta kritērijiem, varētu noteikt augstākā lēmējinstitūcija — attiecīgās pašvaldības dome vai padome, jo galu galā šos deputātus ir vēlējuši paši iedzīvotāji, un deputātiem ir jārealizē iedzīvotāju intereses un jānosaka atbilstoša īres maksa atbilstoši attiecīgās pašvaldības sociāli ekonomiskam stāvoklim. Atsevišķās pašvaldībās šobrīd ir ārkārtīgi saspringts stāvoklis ar brīviem dzīvokļiem. Faktiski nav šo brīvo dzīvokļu, ir vēl garas rindas. Un šajās pašvaldībās varētu būt savādāka pieeja īres maksas noteikšanai, ņemot vērā šo apstākli. Bet, piemēram, Liepājas pilsētā ir ļoti daudz brīvu dzīvokļu. Un noteikt augstu īres maksu vienkārši nebūtu iespējams, kaut arī to veiktu valdība vai pašvaldība, tādēļ vajadzētu dot brīvas rokas pašvaldībām attiecībā uz pašvaldību dzīvokļiem.

Kas attiecas uz valsts īpašumā esošajām mājām, īres maksas griestus vajadzētu noteikt Ministru kabinetam. Visgrūtākais jautājums ir, ko darīt ar privātajā īpašumā esošo dzīvokļu īres maksām?

Manuprāt, privātajā īpašumā esošos dzīvokļus, pirmkārt, vajadzētu dalīt divās daļās. Vieni ir neizīrētie dzīvokļi jeb brīvie dzīvokļi. Un attiecībā uz šiem dzīvokļiem, namīpašniekam, vai tā būtu reliģiska organizācija, vai paju sabiedrība, vai sabiedriska organizācija, vai kāda privātpersona, vajadzētu dot diezgan lielu brīvību. Un dot tiesības noteikt brīvi īres maksu katrā konkrētajā gadījumā, lai namīpašnieks varētu gūt zināmus ienākumus dzīvojamās mājas remontam un uzturēšanai.

Cits jautājums ir, kā rīkoties ar tiem dzīvokļiem, kuri ir privātajā īpašumā, bet tiek izīrēti trešajām personām? Šādu dzīvokļu, kā jau es nosaucu šeit pēdējos oficiālos datus, ir 61 360. Ir tendence šim skaitlim palielināties, jo notiek denacionalizācijas process, un vajadzētu arī to ņemt vērā. Bet arī šie dzīvokļi, godātie kolēģi, ir ļoti dažādi. Šeit nav runa tikai par denacionalizētām mājām, bet ir runa arī par tām mājām, kuras tā saucamajos komunistu laikos ir uzcēluši mūsu valsts pilsoņi, un arī neliela daļa no šo māju esošajiem dzīvokļiem tiek izīrēti. Līdz šim nav bijuši nekādi konflikti starp mājas īpašnieku un īrniekiem. Manuprāt, tomēr attiecībā uz denacionalizētajām mājām parlaments pirms nedēļas ir pieņēmis pareizu lēmumu, atļaujot vēl zināmu laiku Ministru kabinetam visā valstī noteikt īres maksas griestus tā saucamajās denacionalizētajās mājās.

Varētu būt otrs risinājuma variants, proti, ka īres griestus denacionalizētajās mājās nosaka katrā konkrētajā gadījumā attiecīgās pašvaldības dome (padome). Katrā ziņā šo jautājumu mēs varētu atrisināt, izskatot likumprojektu trešajam lasījumam. Vienlaikus, godātie kolēģi, ņemot vērā manis iepriekš teikto, es noņemu savu priekšlikumu par 11.pantu un aicinu Prezidiju to nelikt uz balsošanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Saulītis, frakcija “Tautai un taisnībai”.

A.Saulītis (TT). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dāmas un kungi! Es vienmēr esmu iestājies par to, lai cilvēkiem būtu sociāls pabalsts. Mēs saprotam viņu grūtības tik tiešām šajā pārejas laikā, bet šodien ir jārunā pavisam par citu lietu. Mums ir jārunā skaidri un gaiši, lai mēs pasakām, ka mūsu valstī privātīpašums ir privātīpašums. Vai arī mēs vēl kādu laiku tomēr pasakām, ka īpašums vēl nav īpašums. Vēl kaut kādu laiku šis īpašums, ko atguvām, atdevām cilvēkiem atpakaļ, būs ar sabiedrisku, populistisku apgrūtinājumu.

Ja mēs pasakām, ka mēs neļausim īpašniekam uzlikt tādu īres maksu, kāda prasa tirgus — “a”, tad mums jāsaka ir arī “b”. No kādas pozīcijas mēs finansēsim tos izdevumus, kas nepieciešami īpašniekam, lai uzturētu māju. Mēs redzam, ka mums šodien ir problēmas ar budžetu. Mēs redzam, cik grūti mums iet. Bet izliekamies, ka mēs otru pusi neredzam. Mēs domājam, ka cilvēki, kas apsaimnieko šīs mājas, ir laimīgi, un mēs nesaprotam, ka tas arī prasa pūles. Mēs vēl neesam ielāgojuši, ka īpašums nav medus maize, īpašums - tā ir atbildība! Un jebkurš cilvēks, kuram kādreiz ir bijis kaut vai niecīgs īpašums, kas pats to ir sagādājis, to vienmēr ir sapratis.

Vēl viena lieta. Es redzu, ka mūsu valstī iezīmējas samērā nepatīkama tendence. Vakar man tik tiešām bija kauns vērot vecāko paaudzi. Bieži vien saka, ka jaunā paaudze ir bezkaunīga un ālējas pie Brīvības pieminekļa, tad vakar man bija ļoti skumji skatīties, ka tieši vecā paaudze mētājās ar sērkociņiem, un vēl jo vairāk — ar āboliem. Es tieši nodomāju, ieraugot to ābolu. Es saviem bērniem nevaru atļauties ābolu katru dienu dot un šie cilvēki ar tiem mētājās! Un vēl jo vairāk, ka mani vecāki, kas izgājuši Sibīriju, nekad neatļautos mētāties ar kaut kādām mantām. Es vienkārši gribu teikt, ka tie nav latvieši. Latvieši nekad nav mētājušies ar īpašumu. Viņi vienmēr to ir saudzējuši. Viņi ir mācējuši izteikt savu protestu daudz kulturālāk, daudz pieņemamākās formās.

Un nobeigumā. Ir tikai viens ceļš uz brīvību, uz privātīpašumu, uz vienlīdzību likuma priekšā, un tas ir brīvais tirgus. Vai nu mēs saņemsimies un iesim to ceļu, un jo ātrāk, jo labāk. Un, ja mēs tik tiešām gribam rūpēties par cilvēkiem, ja mēs gribam darīt, lai cilvēki saņemtu šo sociālo palīdzību, tad mums tas ir jādara individuāli, nevis kā šodien, kad pēc sociālajiem pabalstiem brauc pakal ar “mersedes” mašīnām un mēs maksājam sociālos pabalstus veciem cilvēkiem, kuriem bērni ceļ vasarnīcas un brauc dārgos atpūtas komandējumos uz Vidusjūru. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Vairāk runāt par šo jautājumu nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Lībanes kundze, lūdzu!

K.Lībane (LC). Patiešām pēc šīm garajām un spraigajām debatēm, es komisijas vārdā jums vēlreiz gribētu paskaidrot tās atšķirības, tās konceptuālās atšķirības, kas atšķir Ministru kabineta noteikumus, dažādos iesniegtos priekšlikumus un visbeidzot — atbildīgās komisijas piedāvāto redakciju, kas ir kompromisa variants starp dažādām pozīcijām.

Tātad Ministru kabineta noteikumi. Ierosina dalīt mājas divās grupās: pašvaldībām un valstij piederošajās, kurās pašvaldības noteiktu maksimālās īres likmes, un atstāj bez regulējuma privātās mājas neatkarīgi no tā, vai tās ir denacionalizētas vai kādas citādas. Kustība “Latvijai” piedāvā atgriezties pie vecās sistēmas. Tie Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka maksimālas īres maksas, neatkarīgi no tā, cik liela tā ir.

Un visbeidzot, apkopojot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Gorbunova, deputātu Straumes, Jirgena, deputāta Lagzdiņa, vai viņš noņēma savu priekšlikumu, un deputāta Bišera priekšlikumu, ir radusies atbildīgās komisijas redakcija, kas arī paredz vienotu sistēmu visā valstī. Bet tā vienotā sistēma nebūs izteikta konkrētos skaitļos un konkrētās summās, kas jāmaksā par dzīvokli visā valstī vienoti. Bet vienotu sistēmu īres maksas aprēķināšanai, un tātad tie būs Ministru kabineta noteikumi, kuros iet runa par visiem tiem kritērijiem, sākot no tā, cik labiekārtots ir dzīvoklis, un beidzot ar visām citām lietām, kas tiks ņemtas vērā, novērtējot to vērtību.

Kas ir jāņem vērā izīrētājam? To mēs attiecinām, ja jūs iedziļināsities atbildīgās komisijas redakcijā, ne tikai uz valsti un pašvaldībām, bet arī uz privātajiem īpašniekiem.

Bez tam, kas atšķir atbildīgās komisijas redakciju, par ko es ierosinu un aicinu balsot, ir tas, ka šī piedāvā tā 11.panta ceturtā daļa skaidri un gaiši sešos punktos min tās sastāvdaļas, no kurām var sastāvēt īres maksa. Un, ja jūs pievērsīsit uzmanību, tad tur nav 7.punkta, citi izdevumi, tur nav nekādu brīvi atvērtu normu, tur ir sešas konkrētas daļas, kas tiks tālāk paskaidrotas Ministru kabineta noteikumos. Es aicinu jūs balsot par atbildīgās komisijas redakciju. Bet, ja es drīkstu ierosināt priekšlikumu balsošanas secībai, tad tā, manuprāt, varētu būt tāda, ka vispirms būtu balsojams deputāta Bišera priekšlikums, jo deputāts Bišers ierosina izteikt un dod pilnu panta redakciju. Pēc tam būtu balsojams frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Un visbeidzot atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir, gadījumā, ja Gorbunova kungs un deputāti Straume un Jirgens neprasa balsojumus par saviem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tāds ir komisijas viedoklis. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot deputāta Bišera priekšlikumu par 11.panta redakciju, kas izklāstīts dokumenta 4.lappusē. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 25, atturas — 26. Tas nav pieņemts. Lūdzu vālreiz zvanu un vēlreiz balsošanas režīmu. Balsojam frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, kas izklāstīts dokumenta 4.lappusē, 4.ailē pašā augšā. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 27, atturas — 13. Arī šis priekšlikums nav pieņemts. Un pēdējo balsojam atbildīgās komisijas iesniegto panta redakciju, kurš ir izklāstīts dokumenta 3. un 4.lappusē, 6.ailē labajā pusē. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 12, atturas — 16. Komisijas viedoklis akceptēts. Paldies!

K.Lībane. Nākamais pants, pie kura ir saņemti priekšlikumi, ir 12.pants. Ir saņemts deputāta Lagzdiņa priekšlikums, kas attiecas uz termiņiem, kādā kārtojama maksa par citiem pakalpojumiem. Šeit ir domāti komunālie pakalpojumi, un saņemts deputāta Bišera priekšlikums par to, ka maksājuma parādus piedzen likumā noteiktajā kārtībā. Abi priekšlikumi ir atbalstīti redakcionāli precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu par atbildīgās komisijas slēdzienu par deputātu Lagzdiņa un Bišera priekšlikumiem, tos redakcionāli precizējot, un izteikt 12.pantu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Tālāk ir saņemti priekšlikumi pie 13.panta. Atbalstīts deputāta Lagzdiņa priekšlikums par to, cik ilgu laiku pirms maksas paaugstināšanās ir jābrīdina īrnieks, taču nav balsojams, un tāpēc netika izskatīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu — 13.pantā atbalstīt deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu, to redakcionāli precizējot, un pret otru komisijas slēdzienu, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums nav balsojams? Iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Tālāk atbildīgā komisija ierosina izslēgt Ministru kabineta 81.panta kārtībā pieņemto noteikumu nr.306 2.punktu, kur ir runa par to, kā šie noteikumi stāsies spēkā, un, tā kā mēs tagad izskatām likumprojektu, nevis noteikumus, tad likumam būs pavisam cita spēkā stāšanās kārtība, un šo punktu mēs piedāvājam izskatīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu? Vēlas runāt debatēs Kristiāna Lībane, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

Iesniegumi Saeimai

Par Māra Krūmiņa kandidatūru atversmes tiesas tiesneša amatam

Māris Krūmiņš ir dzimis 1939.gada 28.martā Rīgā. Dzīvo Rīgā. 1974.gadā beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti tiesību zinātņu specialitātē.

Darba gaitas:

No 1957.—1960.g. — A.Popova Rīgas radiorūpnīca, māceklis, radioaparatūras montētājs;

no 1961.—1962.g. — Rīgas Telegrāfa — telefona kantoris, sakaru montieris;

no 1963.—1970.g. — Zinātņu Akadēmijas Enerģētikas institūts, vec. laborants;

no 1971.— līdz š.l. — LR Tieslietu ministrija, konsultants, vec. konsultants, daļas un nodaļas vadītājs.

Iesniedz — Saeimas deputātu grupa: A.Ameriks, L.Kuprijanova,

E.Inkēns, V.Kalnbērzs, A.Seiksts, I.Bišers, R.Leitena,

J.Celmiņš, R.Apalups, P.Tabūns un J.Rāzna

Pirmdien, 2. decembrī

Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis:

— tikās ar Somijas Republikas premjerministru Pāvu Tapio Liponenu.

Prezidija sēde.

Juridiskā komisija:

— sagatavoja priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” 2.lasījumam;

— strādāja ar likumprojektu “Noteikumi par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām valsts lidostu uzņēmuma “Rīga” teritorijā”.

Eiropas lietu komisija:

— noklausījās E.Inkēna ziņojumu par tikšanos ar Eiropas Parlamentu delegāciju par attiecībām ar Baltijas valstīm š.g. 26.novembrī Briselē;

— noklausījās ES Eiropas komisijas Tehniskās palīdzības biroja vadītājas B.Čarnotas ziņojumu par ES tehniskās palīdzības iespējām;

— noklausījās J.Sinkas ziņojumu par CEEPN semināru par ekonomisko attīstību Viduseiropā un Austrumeiropā š.g. 24.—25.oktobrī;

— noklausījās A.Kiršteina ziņojumu par Latvijas nacionālās integrācijas programmu.

Otrdien, 3. decembrī

9.00 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās

politikas komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Par valsts budžetu 1997.gadam”.

2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju

lauku apvidos””.

3. Likumprojekts “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu”.

10.00 Juridiskās komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Noteikumi par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām valsts lidostu uzņēmuma “Rīga” teritorijā”.

2. Likumprojekts “Grozījums Augstākās padomes 1992.gada 15.septembra lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” spēkā stāšanās kārtību””.

3. Likumprojekti “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.Nr.446, 447, 450, 526) un likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.Nr.507).

10.00 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde.

1. Par amnestijas piemērošanu notiesātajiem ar brīvības atņemšanu.

2. Par grozījumiem likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”.

10.00 Sociālo un darba lietu komisijas sēde.

10.00 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā”.

2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””.

3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””.

10.00 Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”.

11.00 Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde.

Likumprojekts “Latvijas Republikas Valsts valodas likums”.

14.00 Pilsonības likuma izpildes komisijas sēde.

14.00 Saimnieciskās komisijas sēde.

Frakcijas “Sociālistiskā partija — Līdztiesība” darba nodrošinājums.

14.00 Revīzijas komisijas sēde.

14.00 Mandātu un iesniegumu komisijas sēde.

14.00 Frakcijas “Tautai un taisnībai” sēde.

14.30 Deputāta Jāņa Ādamsona preses konference sakarā ar

komisijas izveidi Unibankas un Krājbankas lietā.

15.00 Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” sēde.

Saeimas preses dienests