Ministru kabineta ziņas

Ekonomikas un finansu komitejas sēdē

Ministru kabineta Ekonomikas un finansu komiteja vakar, 2.decembrī, akceptēja grozījumu projektu rīkojumā “Par Latvijas būvniecības padomi”. Grozījumi nepieciešami sakarā ar valsts institūciju, profesionālo savienību un asociāciju iesniegtajiem priekšlikumiem par izmaiņām padomes personālsastāvā. Būvniecības padomē iekļauti pārstāvji no darba ņēmēju, Finansu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Lauksaimniecības universitātes puses.

Komiteja akceptēja grozījumu projektu MK lēmumā “Par Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietojuma pārskatiem un Valsts īpašuma privatizācijas fonda rīkotāja darbības nolikumu”. Grozījumi paredz, ka Privatizācijas aģentūrai turpmāk reizi ceturksnī jāiesniedz pārskati par aģentūras noslēgtajiem līgumiem, maksājuma grafikiem un to izpildes gaitu.

Komiteja akceptēja rīkojuma projektu “Par valsts kapitāla daļas privatizāciju”. Rīkojums paredz pārdot šādu statūtsabiedrību valsts kapitāla daļas: Latvijas mobilais telefons, Preses apvienība, Liepājas saldētava, valodu apmācības centrs “Balga”, Ventspils apvienotā Baltijas banka un SIA “Venoil”. Privatizācijai tiek nodotas šādas statūtsabiedrību valsts kapitāla daļas, kuras ieguldījusi Valsts Valmieras stikla šķiedras rūpnīca: a/s “Abula”, a/s “Gauja”, “Himbanka Maskava”, koncerns “Stekloplast”, a/s “Elektrokompl” un Latvijas Universālā birža. Minētās valsts kapitāla daļas tiks privatizētas kopā ar Valsts Valmieras stikla šķiedras rūpnīcu.

Lai novērstu pretrunas ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, komiteja akceptēja grozījumu projektu bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas Attīstības aģentūra” statūtos.

Akceptēts un steidzamā kārtā nosūtīts uz rītdienas valdības sēdi rīkojuma projekts “Par ēku pārdošanu Ukrainai”. Grozījumi pilnvaro LR pagaidu pilnvaroto Ukrainā Andu Ābeli parakstīt šo līgumu.

Steidzamā kārtā uz rītdienas valdības sēdi nosūtīts rīkojuma projekts “Par Zūru lauksaimniecības skolas likvidāciju”. Rīkojuma projekts paredz uzdot Zemkopības ministrijai izveidot likvidācijas komisiju un veikt audzēkņu izvietošanu mācību turpināšanai citās lauksaimniecības mācību iestādēs.

Valsts un sociālo lietu komitejas sēdē

Ministru kabineta Valsts un sociālo lietu komiteja akceptēja grozījumu projektu 1937.gada Civillikumā. Grozījumi nepieciešami, ievērojot ūdenstilpņu lielo zivsaimniecisko nozīmi, kā arī, lai uzlabotu iedzīvotāju pieaugošo nepieciešamību ūdeņu pieejamībai, rekreācijai un citiem valstij nozīmīgiem lietošanas veidiem. Grozījumu projektā uzskaitīti publiskie ezeri un upes, kā arī ietverts ezeru un upju saraksts, kuros zvejas tiesības pieder valstij.

Komiteja akceptēja rīkojumu projektu “Par Valsts farmācijas inspekcijas izveidošanu”. Inspekcija veiks farmaceitiskās darbības valsts uzraudzību un kontroli, lai nodrošinātu kvalitatīvu, drošu un iedarbīgu zāļu un farmaceitisko produktu ražošanu un izplatīšanu, kā arī lai novērstu iespējamos farmaceitiskās darbības riska faktorus. Par inspekcijas vadītāju paredzēts iecelt Ivetu Streipu. Akceptēts Valsts farmācijas inspekcijas nolikums.

Akceptēts grozījumu projekts MK noteikumos “Par narkotisko un psihotropo zāļu un vielu, kā arī prekursoru aprites kārtību zāļu ražošanas uzņēmumos, zāļu lieltirgotavās un aptiekās”.

Komitejas akceptētais grozījumu projekts noteikumos “Par pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās” paredz, ka pabalsta apmērs ir 28 lati. Pabalsts pārskatāms atbilstoši valsts pamatbudžeta ieņēmumiem, ņemot vērā patēriņa cenu indeksu.

Akceptēts noteikumu projekts “Par kārtību, kādā Ministru kabinets ar pašvaldībām saskaņo jautājumus, kas skar visu pašvaldību intereses”.

Ārlietu un drošības komitejas sēdē

Ministru kabineta Ārlietu un drošības komiteja akceptēja MK rīkojuma projektu “Par Vienošanos starp Latvijas Republiku un Polijas Republiku par 1922.–1938.gados noslēgtajiem divpusējiem līgumiem”.

Valdības preses departaments

Lai atraisītu mezglus, kas radušies Latvijas un Krievijas satiksmes jomā

Vakar, 2.decembrī, Satiksmes ministrijā notika preses konference sakarā ar ministra Viļa Krištopana vadītās delegācijas paredzamām sarunām Maskavā.

Delegācija dodas uz Krieviju, lai trijās dienās — trešdien, ceturtdien, piektdien — mūsu valsts Satiksmes ministrijas vadošie darbinieki atrisinātu tos problēmu mezglus, kas radījuši nelabvēlīgus apstākļus aktīvai tranzīta kustībai cauri Latvijas jūras ostām un muitas punktiem. Nāksies risināt arī sabiedrības “Latavia” parādu jautājumu, jo citādi draud pilnīgi apsīkt pasažieru satiksme starp Rīgas un Maskavas lidostām.

Vilis Krištopans gaidāmās sarunas Maskavā raksturoja šādi:

— Vislabākās attiecības mums ir izveidojušās ar Krievijas dzelzceļa ministriju. Mēs tiksimies ceturtdien un piektdien. Ceturtdien atklāsim kopīgās tarifu un ekonomikas komisijas darbu. Piektdien plānojam parakstīt šīs komisijas sēdes pirmo protokolu. Jāatzīmē, ka mūsu labās attiecības raksturo fakts, ka starptautisko pārvadājumu apjoms pēdējā gada laikā pieaudzis par 25 procentiem.

Nav zināms, kas Krievijas pusi pārstāvēs, kad būs jāapspriež problēmas par pasažieru lidmašīnu reisiem starp Rīgu un Maskavu. Tāpat nav zināms, ar ko man būs sarunas Krievijas Satiksmes ministrijā. Uz īpašiem rezultātiem es neceru, taču šīs sarunas risināt ir nepieciešams. Krievijas pašreizējā oficiālā politika ir būvēt savas ostas, savus ceļus, lai varētu apiet Latviju un Baltiju. Tā nav reāla politika. Jāšaubās, piemēram, par Primorskas ostas būves ekonomisko jēgu. Šī osta sešus mēnešus gadā būs aizsalusi. Politiku noteiks kravu pārvadātāji, kuriem izdevīgums, ātrums, lētums un drošība ir galvenie faktori ceļu un ostu izvēlē.

Mēs Krievijai piedāvājam un arī turpmāk piedāvāsim divu suverēnu valstu cienīgu sadarbību. Es ceru, ka arī citās satiksmes sfērās mūsu sadarbība pēc tikšanās Maskavā uzlabosies.

Vairis Ozols,

“LV” iekšpolitikas redaktors