Latvijas Bankas padomes lēmums Nr. 36/5

Rīgā 1996. gada 14. novembrī

Par “Norādījumiem par kredītiestāžu gada pārskatiem”

Latvijas Bankas padome nolemj:

1. Apstiprināt “Norādījumus par kredītiestāžu gada pārskatiem” (pielikumā).

2. Atcelt Latvijas Bankas padomes 1993. gada 21. septembra lēmuma Nr. 10/9 “Par komercbanku un citu kredītiestāžu gada pārskatu, bilanču, peļņas un zaudējumu aprēķinu vispārējiem principiem” 1. un 3. punktu, kā arī Latvijas Bankas 1995. gada 17. augusta vēstuli Nr. 08-006.5/2147 “Par vērtspapīru un līdzdalības kapitālā novērtēšanu”.

Latvijas Bankas prezidents E. Repše

Norādījumi par kredītiestāžu gada pārskatiem

Norādījumi izstrādāti, izpildot Latvijas Republikas “Kredītiestāžu likuma” 79. un 89. panta prasības, atbilstoši minētā likuma VI nodaļas “Grāmatvedība un gada pārskats” prasībām.

Norādījumi izstrādāti, pamatojoties uz Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kā arī Eiropas Savienības direktīvu 86/635/EEC `'Par banku un citu finansu institūciju gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem''.

Kredītiestādēm, kas darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas “Kredītiestāžu likumu”, šie norādījumi jāievēro, sagatavojot gada pārskatus un kārtojot grāmatvedību.

1. daļa. Vispārīgie noteikumi

Kredītiestādei par katru tās darbības gadu jāsagatavo pārskats, kam jāatbilst šo norādījumu prasībām, Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par kredītiestādes aktīviem un saistībām, tās finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem.

1.2. Kredītiestādei, kura ir mātes uzņēmums citai kredītiestādei vai uzņēmumam, kuru darbība ir banku operāciju tiešs turpinājums, jāsagatavo konsolidētais gada pārskats.

1.3. Pārskata gadam jāsakrīt ar kalendāro gadu. Pirmais pārskata periods var būt īsāks par kalendāro gadu, bet nevar būt garāks par 12 mēnešiem. Gada pārskats jāsagatavo valsts valodā.

1.4. Gada pārskatā ietverami šādi dokumenti, kas veido vienotu kopumu:

1.4.1. kredītiestādes vadības (padomes un valdes) ziņojums;

1.4.2. informācija par kredītiestādes vadību;

1.4.3. paziņojums par kredītiestādes vadības atbildību;

1.4.4. auditoru atzinums;

1.4.5. bilance un ārpusbilances posteņi;

1.4.6. peļņas un zaudējumu aprēķins;

1.4.7. naudas plūsmas pārskats;

1.4.8. pielikums (notes).

1.5. Bilances, ārpusbilances, peļņas un zaudējumu aprēķina un naudas plūsmas pārskata posteņu izkārtojumam jāatbilst šo norādījumu 4., 6. un 8. daļas prasībām. Jauni posteņi jāuzrāda, ja tie neatbilst minētajās daļās uzskaitīto posteņu saturam.

1.6. Kredītiestādes gada pārskata pielikumā jāiekļauj paskaidrojoša informācija par bilances, ārpusbilances, peļņas un zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata posteņu saturu, komentāri par to risku kontroli un pārvaldīšanu, kas saistīti ar kredītiestādes operācijām, kā arī jāatklāj cita informācija, kas ir būtiski ietekmējusi vai var būtiski ietekmēt kredītiestādes finansiālā stāvokļa novērtēšanu.

1.7. Katram bilances, ārpusbilances, peļņas un zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata postenim jāuzrāda pārskata gada un attiecīgie iepriekšējā darbības gada pārskata rādītāji. Pirmajā pārskata gadā jāatspoguļo tikai pārskata gada rādītāji. Bilances, ārpusbilances, peļņas un zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata posteņi, kuros nav rādītāju, jāuzrāda tikai tad, ja iepriekšējā gada pārskatā ir bijis uzrādīts attiecīgā posteņa rādītājs.

1.8. Gada pārskatā lietojamā naudas izteiksmes vienība ir lats.

1.9. Bilances, ārpusbilances, peļņas un zaudējumu aprēķina katras lappuses apakšējā malā jābūt kredītiestādes padomes un valdes priekšsēdētāja parakstiem.

1.10. Auditoriem jāsagatavo atzinums par to, vai kredītiestādes gada pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kredītiestādes finansiālo stāvokli. Šis atzinums jāsagatavo saskaņā ar Starptautisko auditorpārbaudes standartu prasībām.

Ja auditoru atzinums par kredītiestādes gada pārskatu ir ar piezīmēm un kredītiestāde vēlas izmaksāt dividendes, tad kredītiestādei jāiesniedz Latvijas Bankai iesniegums, norādot paredzamo dividenžu izmaksu un paskaidrojot auditoru piezīmju iemeslus. Lēmumu par atļauju izmaksāt dividendes pieņem Latvijas Bankas valde.

2. daļa. Gada pārskata sagatavošana, iesniegšana un publicēšana

2.1. Pēc akcionāru (biedru) pilnsapulces, kurā kredītiestādes valdes sagatavotais un auditoru pārbaudītais gada pārskats ir apstiprināts, 10 dienu laikā, bet ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc pārskata gada beigām pārskats 2 eksemplāros jāiesniedz Latvijas Bankai. Vienlaicīgi kredītiestādei jāiesniedz Latvijas Bankai arī kredītiestādes vadībai adresētā auditoru ziņojuma kopija.

2.2. Kredītiestādes gada pārskats publicējams saskaņā ar Latvijas Republikas “Kredītiestāžu likuma” 92. un 94. panta prasībām.

3. daļa. Ziņojumi

3.1. Gada pārskatā jāietver kredītiestādes vadības ziņojums atbilstoši Latvijas Republikas “Kredītiestāžu likuma” 83. un 84. panta prasībām. Ziņojums jāparaksta kredītiestādes padomes un valdes priekšsēdētājam.

3.2. Gada pārskatā jānorāda kredītiestādes padomes un valdes priekšsēdētāja un padomes un valdes locekļu vārds, uzvārds, ieņemamais amats. Šīs ziņas jāsniedz arī par tām personām, kuras pārskata gadā atstājušas šos amatus.

3.3. Gada pārskatā jāietver arī kredītiestādes vadības rakstisks paziņojums, kas apliecina tās atbildību par gada pārskata patiesumu. Paziņojums jāparaksta kredītiestādes padomes un valdes priekšsēdētājam.

3.4. Paziņojumā par kredītiestādes vadības atbildību jānorāda, ka:

3.4.1. vadībai ir pienākums saskaņā ar spēkā esošo likumdošanas aktu prasībām sagatavot gada pārskatu, kas skaidri atspoguļo kredītiestādes finansiālo stāvokli pārskata gada beigās, kā arī pārskata gada darbības rezultātus;

3.4.2. vadība atbild par atbilstošas grāmatvedības uzskaites kārtošanu, par kredītiestādes līdzekļu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citas negodīgas darbības novēršanu;

3.4.3. gada pārskats sagatavots, pamatojoties uz atbilstošām grāmatvedības metodēm, kuru lietojums bijis konsekvents, un vadības lēmumi un pieņēmumi par pārskata sagatavošanu ir bijuši piesardzīgi un saprātīgi;

3.4.4. ievēroti Starptautiskie grāmatvedības standarti un jebkura nozīmīga atkāpe no tiem ir atklāta un paskaidrota pielikumā.

3.5. Ja kāds kredītiestādes padomes vai valdes loceklis uzskata, ka gada pārskats nav apstiprināms, vai arī izvirza iebildumus, kurus viņš grib paziņot pilnsapulcei, tas īpaši jānorāda paziņojumā par kredītiestādes vadības atbildību.

4. daļa. Bilances un ārpusbilances posteņu izkārtojums

4.1. Aktīvi

4.1.1. Kase un prasības uz pieprasījumu pret centrālajām bankām

4.1.2. Centrālajās bankās refinansējamie vērtspapīri

4.1.3. Prasības pret kredītiestādēm

4.1.3.1. Prasības uz pieprasījumu

4.1.3.2. Citas prasības

4.1.4. Kredīti

4.1.5. Obligācijas un citi parāda vērtspapīri ar fiksētu ienākumu

4.1.5.1. Valsts obligācijas un citi parāda vērtspapīri ar fiksētu ienākumu

4.1.5.2. Pārējo emitentu obligācijas un citi parāda vērtspapīri ar fiksētu ienākumu

4.1.6. Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu

4.1.7. Līdzdalība saistīto uzņēmumu pamatkapitālā

4.1.8. Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā

4.1.9. Nemateriālie aktīvi

4.1.10. Pamatlīdzekļi

4.1.11. Pašas akcijas

4.1.12. Pārējie aktīvi

4.1.13. Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ieņēmumi

4.1.14. Kopā aktīvi

4.2. Pasīvi

4.2.1. Saistības pret kredītiestādēm

4.2.1.1. Saistības uz pieprasījumu

4.2.1.2. Termiņsaistības

4.2.2. Noguldījumi

4.2.2.1. Pieprasījuma noguldījumi

4.2.2.2. Termiņnoguldījumi

4.2.3. Emitētās obligācijas un citi parāda vērtspapīri

4.2.4. Pārējās saistības

4.2.5. Nākamo periodu ieņēmumi un uzkrātie izdevumi

4.2.6. Uzkrājumi saistībām un maksājumiem

4.2.7. Pakārtotās saistības

4.2.8. Kapitāls un rezerves

4.2.8.1. Apmaksātais pamatkapitāls

4.2.8.2. Akciju emisijas uzcenojums

4.2.8.3. Rezerves kapitāls un pārējās rezerves

4.2.8.4. Pārvērtēšanas rezerve

4.2.8.5. Nesadalītā peļņa/zaudējumi

4.2.9. Kopā pasīvi

4.3. Ārpusbilances posteņi

4.3.1. Iespējamās saistības

4.3.1.1. Galvojumi un garantijas

4.3.1.2. Pārējās iespējamās saistības

4.3.2. Saistības pret klientiem

4.3.2.1. Saistības no aktīvu pārdošanas darījumiem ar atpārdošanas iespēju

4.3.2.2. Pārējās saistības

5. daļa. Paskaidrojumi par bilances un ārpusbilances posteņiem

5.1. Aktīvi

5.1.1. Kase un prasības uz pieprasījumu pret centrālajām bankām

Skaidrā nauda kasē ietver likumīgus maksāšanas līdzekļus, t.sk. ārvalstu valūtu kā banknotēs, tā arī monētās.

Šajā postenī jāuzrāda arī līdzekļi korespondentkontos Latvijas Bankā un citas prasības pret Latvijas Banku uz pieprasījumu. Pārējās prasības pret Latvijas Banku jāuzrāda bilances aktīvu 4.1.3.2. postenī.

Šajā postenī jāuzrāda arī prasības uz pieprasījumu pret to valstu centrālajām bankām, kur kredītiestādei ir nodaļas (filiāles).

5.1.2. Centrālajās bankās refinansējamie vērtspapīri

Šajā postenī jāuzrāda Latvijas Republikas valdības emitētie parāda vērtspapīri, kuri dod refinansēšanas tiesības Latvijas Bankā, kā arī citu valstu valdību emitētie parāda vērtspapīri, kuri dod refinansēšanas tiesības to valstu centrālajās bankās, kur kredītiestādei ir nodaļas (filiāles). Pārējie valdības emitētie parāda vērtspapīri jāuzrāda bilances aktīvu 4.1.5.1. postenī.

5.1.3. Prasības pret kredītiestādēm

Šajā postenī jāietver visas prasības, kas radušās darījumos ar iekšzemes un ārvalstu kredītiestādēm, kā arī prasības pret Latvijas Banku, citu valstu centrālajām bankām (izņemot bilances aktīvu 4.1.1. postenī uzrādītās). Tās prasības pret kredītiestādēm, kuras rada parāda vērtspapīri un kuras atbilst 5.1.5. punkta prasībām, jāuzrāda bilances aktīvu 4.1.5.2. postenī.

Kredītiestādes prasības, kuras var tikt apmierinātas bez iepriekšēja pieprasījuma vai pieprasījuma termiņš ir 24 stundas vai viena darba diena, jāuzrāda bilances aktīvu 4.1.3.1. postenī.

Pārējās prasības jāuzrāda bilances aktīvu 4.1.3.2. postenī.

5.1.4. Kredīti

Šajā postenī jāuzrāda visas prasības, kas radušās darījumos ar iekšzemes un ārvalstu klientiem, kas nav kredītiestādes, t.sk. aizdevumi, debeta atlikumi norēķinu kontos (overdrafts), finansu līzings, kā arī spekulatīvās investīcijas (t.i., kredīti, kas izsniegti ar nosacījumu, ka samaksa par tiem būs daļa no iegūtās peļņas) u.tml. prasības.

Tās prasības pret klientiem, kas nav kredītiestādes, kuras rada parāda vērtspapīri un kuras atbilst 5.1.5. punkta prasībām, jāuzrāda bilances aktīvu 4.1.5. postenī.

5.1.5. Obligācijas un citi parāda vērtspapīri ar fiksētu ienākumu

Šajā postenī jāietver apgrozāmie (transferable) parāda vērtspapīri ar fiksētu ienākumu, t.sk. kredītiestāžu, citu uzņēmējsabiedrību, kā arī centrālo un vietējo valdību emitētie parāda vērtspapīri ar fiksētu ienākumu (izņemot bilances aktīvu 4.1.2. postenī uzrādītos).

Parāda vērtspapīri, kuru procentu likme mainās saskaņā ar īpašiem nosacījumiem (piemēram, procentu likme starpbanku tirgū), arī uzskatāmi par parāda vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu.

Valstu centrālo un vietējo valdību emitētās obligācijas un citi parāda vērtspapīri jāuzrāda bilances aktīvu 4.1.5.1. postenī, ja vien tie nav ietverti bilances aktīvu 4.1.2. postenī.

Pārējo emitentu obligācijas, noguldījuma sertifikāti u.tml. parāda vērtspapīri jāuzrāda bilances aktīvu 4.1.5.2. postenī.

Ja kredītiestāde tur atgūtus pašas emitētus apgrozāmos parāda vērtspapīrus, tie nav jāiekļauj šajā postenī, bet jāatskaita no bilances pasīvu 4.2.3. posteņa.

5.1.6. Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu

Šajā postenī uzrādāmi kredītiestādes ieguldījumi uzņēmumu pamatkapitālā (pajās, akcijās), kā arī citos vērtspapīros ar nefiksētu ienākumu.

Šeit jāuzrāda tikai tādi ieguldījumi uzņēmumu pamatkapitālā, kuri saskaņā ar 5.1.7., 5.1.8. un 5.1.11. punkta nosacījumiem nav jāuzrāda bilances aktīvu 4.1.7., 4.1.8. un 4.1.11. postenī.

Šeit uzrādāmi ieguldījumi valsts privatizācijas sertifikātos.

5.1.7. Līdzdalība saistīto uzņēmumu pamatkapitālā

Šajā postenī jāuzrāda līdzdalība saistīto uzņēmumu pamatkapitālā. Saistītais uzņēmums ir tāds uzņēmums, kurā kredītiestādei ir būtiska ietekme vai arī tieši vai netieši (izmantojot meitas uzņēmumus) pieder no 20 līdz 50 procentu no kopējā balsstiesīgo akciju (paju) skaita.

5.1.8. Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā

Šajā postenī jāuzrāda līdzdalība radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā. Radniecīgs uzņēmums ir meitas uzņēmums, t.i., uzņēmums, pār kuru kredītiestāde īsteno kontroli vai arī kurā kredītiestādei tieši vai netieši (izmantojot citus meitas uzņēmumus) pieder vairāk nekā 50 procentu no kopējā balsstiesīgo akciju (paju) skaita, kā arī kredītiestādes mātes uzņēmums un mātes uzņēmuma citi meitas uzņēmumi.

5.1.9. Nemateriālie aktīvi

Šajā postenī jāuzrāda par samaksu iegūtas tiesības, t.sk. koncesijas, patenti, licences, tiesības lietot tirdzniecības zīmi, nomas tiesības u.tml. tiesības, iegādāto uzņēmumu pozitīva nemateriālā vērtība un citi aktīvi, kuriem nav materiālās (fiziski naturālās) formas. Šeit jāuzrāda arī avansa maksājumi par iegādātajiem nemateriālajiem aktīviem. Nemateriālie aktīvi jāuzrāda atlikušajā vērtībā, t.i., no sākotnējās vērtības atskaitot uzkrāto nolietojumu.

Tiklīdz kļūst zināms, ka nemateriālie aktīvi kredītiestādei turpmāk ieņēmumus nenesīs, tie jānoraksta.

5.1.10. Pamatlīdzekļi

Šajā postenī uzrādāmi visi, izņemot saskaņā ar 5.1.12. punkta prasībām bilances aktīvu 4.1.12. postenī uzrādāmos, kredītiestādei piederošie pamatlīdzekļi (t.sk. bez izpirkuma tiesībām iznomātie un ar izpirkuma tiesībām nomātie pamatlīdzekļi), t.i., zemes gabali, ēkas un būves, transportlīdzekļi, iekārtas, izdevumi datoru programmnodrošinājumam, kas ir uzskaites sistēmas neatņemama sastāvdaļa, u.tml. aktīvi atlikušajā vērtībā, t.i., no sākotnējās vērtības atskaitot uzkrāto nolietojumu.

Šeit uzrādāmas arī bez izpirkuma tiesībām nomāto pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas izmaksas, kuras mainījušas nomāto pamatlīdzekļu ekonomiskos rādītājus, to atlikušajā vērtībā.

Šajā postenī jāuzrāda izmaksas par ēkām un būvēm, kuru celtniecība nav pabeigta, un avansa maksājumi par iegādātajiem pamatlīdzekļiem šī punkta izpratnē.

Pašu lietošanā esošie pamatlīdzekļi, t.sk. zemes gabali, ēkas un būves, jāuzrāda gada pārskata pielikumā.

5.1.11. Pašas akcijas

Šajā postenī jāuzrāda atgūtās pašas kredītiestādes emitētās akcijas.

5.1.12. Pārējie aktīvi

Šajā postenī jāuzrāda aktīvi, kuru saturs neatbilst citiem bilances posteņiem (t.sk. dārgmetāli, dārgakmeņi, kustamais un nekustamais īpašums, kas pārņemts kā neatmaksāto parādu nodrošinājums, ja kredītiestāde paredz to pārdot).

Šeit uzrādāmas arī nomāto pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas izmaksas, kuras mainījušas pamatlīdzekļu ekonomiskos rādītājus, ja pamatlīdzekļu nomas līgumā paredzēta šo izmaksu kompensācija.

Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ieņēmumi

Šajā postenī jāuzrāda ar kredītiestādes pamatdarbību saistītie izdevumi, kas veikti pārskata gadā, bet attiecas uz nākamajiem periodiem.

Šeit jāuzrāda arī iepriekšējos gados un pārskata gadā uzkrātie, bet vēl nesaņemtie ieņēmumi, piemēram, vēl nesaņemtā, taču aprēķinātā komisijas nauda, procenti, nomas maksa u.tml.

5.2. Pasīvi

5.2.1. Saistības pret kredītiestādēm

Šajā postenī jāuzrāda visas saistības, kas radušās darījumos ar Latvijas Banku, ārvalstu centrālajām bankām, iekšzemes un ārvalstu kredītiestādēm, izņemot parāda vērtspapīru emisijas rezultātā izveidojušās saistības, kas jāuzrāda bilances pasīvu 4.2.3. postenī, un saistības, uz kurām attiecas īpašie atmaksas nosacījumi un kuras jāuzrāda bilances pasīvu 4.2.7. postenī.

Saistības, kuras atmaksājamas bez iepriekšēja pieprasījuma vai kuru pieprasījuma termiņš ir 24 stundas vai viena darba diena, jāuzrāda bilances pasīvu 4.2.1.1. postenī.

Pārējās saistības jāuzrāda bilances pasīvu 4.2.1.2. postenī.

5.2.2. Noguldījumi

Šajā postenī jāuzrāda visas saistības pret klientiem, kuri nav kredītiestādes, izņemot parāda vērtspapīru emisijas rezultātā izveidojušās saistības, kas jāuzrāda bilances pasīvu 4.2.3. postenī, un saistības, uz kurām attiecas īpašie atmaksas nosacījumi un kuras jāuzrāda bilances pasīvu 4.2.7. postenī.

Šeit uzrādāmas arī saistības pret Latvijas Republikas valdību, kuras izriet no kredītiestādes saņemtajiem speciālajiem aizdevumu fondiem tranzītkredītu izsniegšanai (tranzītfondi).

5.2.3. Emitētās obligācijas un citi parāda vērtspapīri

Šajā postenī jāuzrāda saistības no obligāciju un citu parāda vērtspapīru emisijas, izsniegtiem vekseļiem un pašu akceptiem (acceptance). Tikai tie akcepti, kurus kredītiestāde ir izsniegusi savai finansēšanai un attiecībā uz kuriem tā ir pirmā atbildīgā puse, ir jāuzskata par pašu akceptiem.

5.2.4. Pārējās saistības

Šajā postenī jāuzrāda visas pārējās saistības, kas nav jāuzrāda citos bilances pasīvu posteņos.

5.2.5. Nākamo periodu ieņēmumi un uzkrātie izdevumi

Šajā postenī jāuzrāda ieņēmumi, kas attiecas uz nākamajiem periodiem, bet saņemti līdz pārskata gada beigām, kā arī iegādāto uzņēmumu negatīva nemateriālā vērtība.

Šeit jāuzrāda arī uzkrātie izdevumi, kas attiecas uz pārskata gadu un iepriekšējiem gadiem, ir aprēķināti un ir zināmas precīzas to summas, bet nav samaksāti līdz pārskata gada beigām.

5.2.6. Uzkrājumi saistībām un maksājumiem

Šajā postenī jāuzrāda uzkrājumi paredzamajiem nodokļiem, pensijām, dividendēm u.tml. izmaksām, kas attiecas uz pārskata gadu un iepriekšējiem gadiem.

Šeit jāuzrāda arī speciālie un vispārējie uzkrājumi ārpusbilances saistībām.

5.2.7. Pakārtotās saistības

Šajā postenī jāuzrāda pakārtotais (subordinētais) kapitāls, kā arī saistības, kas radušās no aizņēmumiem ar īsāku sākotnējo termiņu, ja līgumā ir paredzēts, ka aizdevējs var saņemt aizdevumu kredītiestādes likvidācijas (bankrota) gadījumā tikai pēc visu citu kreditoru prasījumu apmierināšanas, bet pirms akcionāru prasījumu apmierināšanas.

5.2.8. Kapitāls un rezerves

Šajā postenī jāuzrāda visi akcionāriem (biedriem) piederošie līdzekļi, kas ieguldīti kredītiestādes pamatkapitālā un kas uzkrāti (zaudēti) tās darbības rezultātā.

5.2.8.1. Apmaksātais pamatkapitāls

Šajā postenī jāuzrāda apmaksāto akciju (daļu) nominālvērtību kopsumma.

5.2.8.2. Akciju emisijas uzcenojums

Šajā postenī jāuzrāda akciju pārdošanas cenas pārsniegums virs to nominālvērtības, izņemot papildmaksu uzkrātā rezerves kapitāla apmaksai.

5.2.8.3. Rezerves kapitāls un pārējās rezerves

Šajā postenī jāuzrāda rezerves kapitāls, kas izveidots no pārskata gada un iepriekšējo gadu peļņas, iemaksām pašu kapitāla atjaunošanai, naudas dāvinājumiem, papildiemaksām uzkrātā rezerves kapitāla apmaksai jauna akciju laidiena gadījumā. Šeit jāuzrāda arī kredītiestādes vispārējo risku rezerve u.tml. rezerves, kas izveidotas no pārskata gada un iepriekšējo gadu peļņas.

5.2.8.4. Pārvērtēšanas rezerve

Šajā postenī jāuzrāda pamatlīdzekļu un līdzdalības citu uzņēmumu pamatkapitālā vērtības pieaugums to pārvērtēšanas rezultātā.

5.2.8.5. Nesadalītā peļņa/zaudējumi

Šajā postenī jāuzrāda pārskata gada un iepriekšējo darbības gadu nesadalītā peļņa, kas palikusi kredītiestādes rīcībā pēc rezerves kapitāla un citu rezervju papildināšanas un ieskaitīšanas dividendēs. Šeit iekļaujami arī pārskata gada un iepriekšējo gadu zaudējumi.

5.3. Ārpusbilances posteņi

5.3.1. Iespējamās saistības (contingent liabilities)

Šajā postenī jāuzrāda visi darījumi, kuros kredītiestāde galvo par trešo personu saistību izpildi.

5.3.1.1. Galvojumi un garantijas

Šajā postenī jāuzrāda galvojumi, garantijas un aktīvi, kas ieķīlāti kā trešo personu saistību izpildes nodrošinājums.

Pārējās iespējamās saistības

Šajā postenī jāuzrāda indosamenti, akcepti, izņemot pašu akceptus, saistības par apstiprinātiem neatsaucamiem akreditīviem u.tml. iespējamās saistības.

5.3.2. Saistības pret klientiem (commitments)

Šajā postenī jāietver visas neatsaucamās kredītiestādes saistības pret klientiem, kuras var radīt risku.

5.3.2.1. Saistības no aktīvu pārdošanas darījumiem ar atpārdošanas iespēju

Šajā postenī jāuzrāda saistības no darījumiem, kas būtībā atbilst 5.4.9. un 5.4.10. punkta nosacījumiem.

5.3.2.2. Pārējās saistības

Šajā postenī jāuzrāda saistības par kredītu izsniegšanu, līgumi par aktīvu pirkšanu nākotnē, līgumi par noguldījumu izvietošanu nākotnē, saistības par atvērtiem akreditīviem u.tml. saistības.

5.4. Speciālie nosacījumi

5.4.1. Aktīvi ir jāuzrāda attiecīgajā bilances postenī pat tad, ja kredītiestāde ir ieķīlājusi tos kā savu saistību vai trešo personu saistību nodrošinājumu vai citādi nodevusi tos trešajām personām kā nodrošinājumu.

5.4.2. Kredītiestāde nedrīkst ietvert savā bilancē tai ieķīlātos vai kā nodrošinājumu nodotos aktīvus, ja vien tie nav radušies, izvietojot noguldījumus šajā kredītiestādē.

5.4.3. Ja vairākas kredītiestādes kopīgi izsniedz vienu aizdevumu, tad katrai kredītiestādei jāuzrāda bilancē tikai tā šī kopējā aizdevuma daļa, kuru tā pati ir izsniegusi.

5.4.4. Aktīvi, kurus kredītiestāde pārvalda savā vārdā klientu uzdevumā, jāuzrāda bilancē, ja kredītiestāde ieguvusi šo aktīvu valdījuma tiesību juridisku apstiprinājumu. Gada pārskata pielikumā jāuzrāda šādu aktīvu un pasīvu summas, sadalot pa atbilstošajiem aktīvu un pasīvu posteņiem.

5.4.5. Aktīvus, kuri iegūti klientu vārdā klientu īpašumā un kurus kredītiestāde pārvalda klientu uzdevumā, nedrīkst uzrādīt kredītiestādes bilancē.

5.4.6. Vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repo) ir darījumi, kas ietver kredītiestādes vai klienta (pārdevēja) aktīvu pārdošanu citai kredītiestādei vai klientam (pircējam) ar nosacījumu, ka pircējs šos pašus aktīvus nodos atpakaļ pārdevējam par noteiktu cenu pārdevēja norādītajā vai vēlāk norādāmā datumā.

Apmaiņas nākotnes darījumi, iespējas (options), parāda vērtspapīru emisijas darījumi ar saistībām atpirkt visu laidienu vai tā daļu pirms darījuma termiņa izbeigšanās nav jāuzskata par pārdošanas ar atpirkšanu darījumiem.

5.4.7. Ja kredītiestāde iesaistīta aktīvu pārdošanas darījumā ar atpirkšanu kā pārdevējs, tad:

5.4.7.1. pārdotos aktīvus jāturpina uzrādīt kredītiestādes bilancē, un tie īpaši jāuzrāda gada pārskata pielikumā;

5.4.7.2. pārdošanas rezultātā saņemtie līdzekļi (iepirkšanas cena) jāuzrāda bilancē kā saistības pret aktīvu pircēju.

5.4.8. Ja kredītiestāde iesaistīta aktīvu pārdošanas darījumā ar atpirkšanu kā pircējs, tad nopirktos aktīvus nedrīkst uzrādīt kredītiestādes bilancē, bet darījuma rezultātā samaksātā iepirkšanas cena jāuzrāda kā prasības pret aktīvu pārdevēju.

5.4.9. Vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpārdošanas iespēju ir darījumi, kas ietver kredītiestādes vai klienta (pārdevēja) aktīvu pārdošanu citai kredītiestādei vai klientam (pircējam) ar nosacījumu, ka pircējam ir tiesības (nevis saistības) atpārdot šos aktīvus pārdevējam par iepirkšanas cenu vai par citu iepriekš saskaņotu cenu norādītajā vai vēlāk norādāmā datumā.

5.4.10. Ja kredītiestāde iesaistīta aktīvu pārdošanas darījumā ar atpārdošanas iespēju kā pārdevējs, tad pārdotos aktīvus nedrīkst uzrādīt kredītiestādes bilancē, bet summa, kas ir vienāda ar cenu, par kādu puses vienojušās aktīvu atpārdošanas gadījumā, jāuzrāda ārpusbilances 4.3.2.1. postenī.

5.4.11. Ja kredītiestāde iesaistīta aktīvu pārdošanas darījumā ar atpārdošanas iespēju kā pircējs, tad nopirktie aktīvi jāuzrāda kredītiestādes bilancē kā attiecīgā veida aktīvi.

6. daļa. Peļņas un zaudējumu aprēķina posteņu izkārtojums

6.1. Procentu ieņēmumi

6.2. Procentu izdevumi

6.3. Dividenžu ieņēmumi

6.4. Komisijas naudas ieņēmumi

6.5. Komisijas naudas izdevumi

6.6. Peļņa/zaudējumi no darījumiem ar vērtspapīriem un ārvalstu valūtu

6.7. Citi parastie ieņēmumi

6.8. Administratīvie izdevumi

6.9. Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu vērtības nolietojums un norakstīšana

6.10. Citi parastie izdevumi

6.11. Izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem

6.12.Uzkrājumu samazināšanas ieņēmumi

6.13. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas peļņa/zaudējumi

6.14.Parastās darbības peļņa/zaudējumi

6.15. Ārkārtas ieņēmumi

6.16. Ārkārtas izdevumi

6.17. Peļņa/zaudējumi pirms nodokļu aprēķināšanas

6.18. Nodokļi

6.19. Pārskata gada peļņa/zaudējumi

6.20. Dividendes

6.21. Atskaitījumi no pārskata gada peļņas rezervju papildināšanai

6.22. Pārskata gada nesadalītā peļņa

7. daļa. Paskaidrojumi par peļņas un zaudējumu aprēķina posteņiem

7.1. Procentu ieņēmumi

Šajā postenī jāiekļauj pārskata gadā saņemtie un uzkrātie procentu ieņēmumi no aktīviem, kas uzrādīti bilances 4.1.1.—4.1.5. postenī. Šajā postenī jāietver arī ieņēmumi, kas radušies, amortizējot diskontu par aktīviem (saistībām), kuri iegūti par vērtību, kas mazāka (lielāka) nekā vērtība, kuru kredītiestāde saņems (samaksās), pienākot šo aktīvu (saistību) atmaksas (samaksas) termiņam. Kā procentu ieņēmumi jāuzrāda ieņēmumi no nākotnes līgumiem, kas noslēgti riska ierobežošanai, kā arī citi procentiem līdzīgie ieņēmumi, kurus aprēķina, pamatojoties uz līgumā noteikto summu un līguma spēkā esamības laiku.

7.2. Procentu izdevumi

Šajā postenī jāuzrāda pārskatā gadā izmaksātie un uzkrātie procentu izdevumi, par saistībām, kas uzrādītas bilances 4.2.1., 4.2.2., 4.2.3. un 4.2.7. postenī. Šeit jāietver arī izdevumi, kas rodas, amortizējot prēmiju par saistībām (aktīviem), kuri iegūti par vērtību, kas mazāka (lielāka) nekā vērtība, kuru kredītiestāde samaksās (saņems), pienākot šo saistību (aktīvu) samaksas (atmaksas) termiņam. Kā procentu izdevumi jāuzrāda izdevumi no nākotnes līgumiem, kas noslēgti riska ierobežošanai, kā arī citi procentiem līdzīgie izdevumi, kurus aprēķina, pamatojoties uz līgumā noteikto summu un līguma spēkā esamības laiku.

Dividenžu ieņēmumi

Šajā postenī jāuzrāda saņemtās dividendes no ieguldījumiem akcijās un citos vērtspapīros ar nefiksētu ienākumu, kā arī ieņēmumi no līdzdalības uzņēmumu pamatkapitālā pārvērtēšanas atbilstoši peļņas proporcionālās sadales metodei (equity method).

7.4. Komisijas naudas ieņēmumi un izdevumi

Šajos posteņos jāiekļauj saņemtie un uzkrātie (izmaksātie un uzkrātie) ieņēmumi (izdevumi) par sniegtajiem (saņemtajiem) pakalpojumiem, kas attiecas uz pārskata gadu.

Šeit jāuzrāda komisijas nauda par galvojumu izsniegšanu, veiktajām maksājumu operācijām, kredītu pārvaldīšanu citu aizdevēju uzdevumā, operācijām ar vērtspapīriem, ārvalstu valūtas darījumiem, monētu un dārgmetālu pirkšanu/pārdošanu, kontu pārvaldīšanu, vērtību glabāšanu u.tml. operācijām klientu uzdevumā.

7.5. Peļņa/zaudējumi no darījumiem ar vērtspapīriem un ārvalstu valūtu

Šajā postenī jāuzrāda:

7.5.1. peļņa/zaudējumi no tirdzniecības ar valūtu, kā arī ārvalstu valūtas pārvērtēšanas rezultāts;

7.5.2. peļņa/zaudējumi no tirdzniecības ar apgrozāmiem vērtspapīriem, kas nav turēti kā ilgtermiņa ieguldījumi, kā arī to vērtības pārvērtēšanas rezultāts saskaņā ar 10.12. un 10.13. punkta noteikumiem;

7.5.3. peļņa/zaudējumi no citām finansu instrumentu (t.sk. dārgmetālu) pirkšanas/pārdošanas operācijām.

7.6. Citi parastie ieņēmumi un izdevumi

Šajos posteņos jāuzrāda pārējie ieņēmumi (izdevumi), kas saistīti ar kredītiestādes pamatdarbību, bet nav uzrādāmi atbilstoši 7.1., 7.3.—7.5. (7.2., 7.4. un 7.5.) punkta prasībām. Kā citi parastie ieņēmumi jāuzrāda saņemtā soda nauda.

7.7. Administratīvie izdevumi

Šajā postenī jāuzrāda personāla atalgojums, izdevumi sociālajam nodoklim un tam pielīdzināmie izdevumi, pārējie administratīvie izdevumi. Kā administratīvie izdevumi jāuzrāda samaksātā soda nauda.

7.8. Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu vērtības nolietojums un norakstīšana

Šajā postenī jāatspoguļo bilances aktīvu 4.1.9. un 4.1.10. postenī uzrādīto aktīvu vērtības nolietojums un norakstīšana.

7.9. Izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem

Šajā postenī jāuzrāda izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem, kas attiecas uz pārskata gadu. Tie sastāv no izdevumiem speciālajiem un vispārējiem uzkrājumiem nedrošiem parādiem (t.sk. uzkrātiem ieņēmumiem), kas uzskaitīti bilances aktīvā, kā arī no izdevumiem speciālajiem un vispārējiem uzkrājumiem galvojumiem un citām ārpusbilances posteņos uzrādītajām saistībām. Bez tam šajā postenī jāietver zaudējumi, kas radušies aktīvu norakstīšanas rezultātā, ja tiem iepriekš nav izveidoti uzkrājumi vai arī izveidotie uzkrājumi izrādījušies mazāki par norakstāmo summu.

7.10. Uzkrājumu samazināšanas ieņēmumi

Šajā postenī jāuzrāda iepriekš izveidoto uzkrājumu nedrošiem parādiem un saistībām samazinājums, kā arī ieņēmumi no iepriekš norakstīto aktīvu atgūšanas.

7.11. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas peļņa/zaudējumi

Šajā postenī jāuzrāda ilgtermiņa ieguldījumu akcijās un citos vērtspapīros ar nefiksēto ienākumu, kā arī līdzdalības uzņēmumu pamatkapitālā (iekļauta bilances aktīvu 4.1.7. un 4.1.8. postenī) vērtības samazinājums/pieaugums to pārvērtēšanas rezultātā.

7.12. Parastās darbības peļņa/zaudējumi

Šajā postenī jāuzrāda kredītiestādes parastās (regulārās) darbības peļņa/zaudējumi, kas radušies banku operāciju (darījumu) veikšanas rezultātā un aprēķināti kā ieņēmumu un izdevumu starpība, aprēķinā neiekļaujot ārkārtas ieņēmumus un izdevumus.

7.13. Ārkārtas ieņēmumi un izdevumi

Šajos posteņos jāuzrāda ieņēmumi un izdevumi, kas nav regulāri vai kas rodas kredītiestādei neraksturīgas darbības rezultātā vai neatkarīgi no tās darbības.

7.14. Nodokļi

Šajā postenī jāuzrāda visi nodokļi, kas attiecināmi uz pārskata gadu (izņemot sociālo nodokli).

7.15. Pārskata gada peļņa/zaudējumi

Šajā postenī jāuzrāda pārskata gada peļņa pirms tās sadales saskaņā ar akcionāru (biedru) kopsapulces lēmumu vai zaudējumi.

7.16. Dividendes

Šajā postenī jāuzrāda pārskata gada peļņas daļa, kura paredzēta dividenžu izmaksām par pārskata gada rezultātiem.

7.17. Atskaitījumi no pārskata gada peļņas rezervju papildināšanai

Šajā postenī jāuzrāda pārskata gada peļņas daļa, kura paredzēta rezerves kapitāla, kredītiestādes vispārējo risku rezerves un citu rezervju papildināšanai.

7.18. Pārskata gada nesadalītā peļņa

Šajā postenī jāuzrāda pārskata gada peļņas daļa, kura saskaņā ar akcionāru (biedru) kopsapulces lēmumu paliek nesadalīta kredītiestādes rīcībā.

8. daļa. Naudas plūsmas pārskata posteņu izkārtojums

8.1. Naudas plūsma pamatdarbības rezultātā

8.1.1. Peļņa/(zaudējumi) pirms nodokļu aprēķināšanas. Tie rādītāji, kas naudas plūsmas pārskata posteņu izkārtojumā uzrādīti iekavās, naudas plūsmas pārskatā iekļaujami ar mīnusa zīmi.

8.1.2. Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu nolietojums un norakstīšana

8.1.3. Uzkrājumu nedrošiem parādiem pieaugums/(samazinājums)

8.1.4. Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas (peļņa)/zaudējumi

8.1.5. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas (peļņa)/zaudējumi

8.1.6. Pamatlīdzekļu pārdošanas (peļņa)/zaudējumi

8.1.7. Citu ilgtermiņa ieguldījumu pārdošanas (peļņa)/zaudējumi

8.1.8. Nākamo periodu ieņēmumu un uzkrāto izdevumu pieaugums/(samazinājums)

8.1.9. Nākamo periodu izdevumu un uzkrāto ieņēmumu (pieaugums)/samazinājums

8.1.10. Pārējo aktīvu (pieaugums)/samazinājums

8.1.11. Pārējo saistību pieaugums/(samazinājums)

8.1.12. Naudas un tās ekvivalentu pieaugums/(samazinājums) pirms izmaiņām aktīvos un pasīvos, veicot pamatdarbību [8.1.1.+...+8.1.11.]

8.1.13. Īstermiņa ieguldījumu (pieaugums)/samazinājums

8.1.14. Prasību pret kredītiestādēm (pieaugums)/samazinājums

8.1.15. Kredītu (pieaugums)/samazinājums

8.1.16. Saistību pret kredītiestādēm pieaugums/(samazinājums)

8.1.17. Noguldījumu pieaugums/(samazinājums)

8.1.18. Emitēto obligāciju pieaugums/(samazinājums)

8.1.19. Pakārtoto saistību pieaugums/(samazinājums)

8.1.20. Naudas un tās ekvivalentu pieaugums/(samazinājums) pamatdarbības rezultātā [8.1.12.+...+8.1.19.]

8.2. (Nodokļi)

8.3. Naudas plūsma investīciju darbības rezultātā

8.3.1. Pamatlīdzekļu (pirkšana)

8.3.2. Līdzdalības uzņēmumu pamatkapitālā un citu ilgtermiņa ieguldījumu (pirkšana)

8.3.3. Pamatlīdzekļu pārdošana

8.3.4. Līdzdalības uzņēmumu pamatkapitālā un citu ilgtermiņa ieguldījumu pārdošana

8.3.5. Naudas un tās ekvivalentu pieaugums/(samazinājums) investīciju darbības rezultātā [8.3.1.+...+8.3.4.]

8.4. Naudas plūsma finansēšanas darbības rezultātā

8.4.1. Akciju emisija un pakārtotā kapitāla piesaistīšana

8.4.2. Naudas (izmaksas) pakārtotā kapitāla atmaksai

8.4.3. Dividenžu (izmaksas)

8.4.4. Ieņēmumi no citiem finansēšanas avotiem

8.4.5. Naudas un tās ekvivalentu pieaugums/(samazinājums) finansēšanas darbības rezultātā [8.4.1.+...+8.4.4.]

8.5. Naudas un tās ekvivalentu pieaugums/(samazinājums) [8.1.20.+8.2. +8.3.5.+8.4.5.]

8.6. Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada sākumā

8.7. Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas peļņa/(zaudējumi)

8.8. Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada beigās [8.5.+...+ 8.7.]

9. daļa. Paskaidrojumi par naudas plūsmas pārskata posteņiem

9.1. Vispārīgie noteikumi

9.1.1. Naudas plūsmas pārskatā uzrāda naudas ieņēmumus un izdevumus pārskata gadā, lai novērtētu kredītiestādes spēju gūt naudu un tās ekvivalentus saistību izpildei.

9.1.2. Par naudu un tās ekvivalentiem uzskatāmi tie aktīvi, kurus iespējams izmantot kredītiestādes saistību izpildei.

9.1.2.1. Par naudu uzskatāms skaidras naudas atlikums kredītiestādes kasē, prasības uz pieprasījumu pret centrālajām bankām un kredītiestādēm, kā arī prasības ar atlikušo atmaksas termiņu līdz 3 mēnešiem. Naudas atlikums jāsamazina par saistībām pret šajā punktā minētajām institūcijām uz pieprasījumu un ar atlikušo atmaksas termiņu līdz 3 mēnešiem. 9.1.2.2. Par naudas ekvivalentiem uzskatāmi augsti likvīdie īstermiņa ieguldījumi, t.i., tie, kurus īsā laika periodā var pārvērst naudā, un pastāv maza iespēja, ka to vērtība mainīsies. Tāpēc ieguldījumus drīkst uzskatīt par naudas ekvivalentiem, ja to atlikušais dzēšanas termiņš, skaitot no pirkšanas datuma, ir 3 mēneši un īsāks. Ieguldījumus akcijās nedrīkst uzskatīt par naudas ekvivalentiem.

9.1.3. Kredītiestādei gada pārskata pielikumā jāuzrāda un jāpaskaidro naudas plūsmas pārskatā iekļautie naudas un tās ekvivalentu komponentu veidi.

9.1.4. Naudas plūsmas pārskatā atsevišķi jāizdala naudas plūsma kredītiestādes pamatdarbības, investīciju un finansēšanas darbības rezultātā. Jāuzrāda tikai reāli saņemtās un izmaksātās summas naudā un tās ekvivalentos.

9.1.5. Līdzekļu kustība no viena naudas un tās ekvivalenta veida uz otru nav uzskatāma par naudas plūsmu un nav atspoguļojama pārskatā.

9.1.6. Naudas plūsmas pārskatā neiekļauj operācijas, kas nav saistītas ar naudas un tās ekvivalentu plūsmu, piemēram, aktīvu pārņemšanu izsniegto kredītu atmaksai, aktīvu pārņemšanu vienlaicīgi ar attiecīgo saistību pārņemšanu, uzņēmuma iegūšanu ar akciju emisijas palīdzību, saistību pārveidošanu pašu kapitālā.

9.1.7. Naudas plūsmu drīkst atspoguļot kā starpību starp saņemtajām un izmaksātajām summām (neto), ja naudas plūsma vairāk atspoguļo klientu nekā kredītiestādes darbību vai naudas plūsma notiek posteņos, kuros ir ātrs apgrozījums, piemēram, noguldījumu pieņemšana un atmaksa, kredītu un avansu izsniegšana un to atgūšana, tirdzniecība ar vērtspapīriem un citiem finansu instrumentiem.

9.1.8. Naudas plūsma investīciju un finansēšanas darbības rezultātā jāuzrāda, atsevišķi atspoguļojot kopējās (bruto) saņemtās un izmaksātās naudas un tās ekvivalentu summas.

9.1.9. Naudas plūsma pamatdarbības rezultātā ir naudas kustība, kas rodas kredītu izsniegšanas, noguldījumu pieņemšanas, tirdzniecības ar vērtspapīriem, valūtu u.tml. kredītiestādes darbības rezultātā, kura nav investīciju vai finansēšanas darbība.

9.1.10. Naudas plūsma pamatdarbības rezultātā atspoguļojama pēc netiešās metodes. Pēc netiešās metodes pārskata gada peļņa/zaudējumi pirms nodokļu aprēķināšanas jākoriģē ar:

9.1.10.1. kredītiestādes pamatdarbību saistīto aktīvu un saistību pieaugumu/samazinājumu;

9.1.10.2. naudas plūsmu, kas attiecas uz iepriekšējiem un nākamajiem pārskata gadiem, t.i., nākamo periodu ieņēmumu vai izdevumu pieaugums/samazinājums, iepriekšējos pārskata gados uzkrāto ieņēmumu vai izdevumu iemaksas vai izmaksas;

9.1.10.3. peļņas/zaudējumu aprēķinā iekļautajiem ieņēmumiem/izdevumiem, kuru pamatā:

9.1.10.3.1. nav reālas naudas plūsmas, piemēram, uzkrājumu nedrošiem parādiem pieaugums/samazinājums, pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu nolietojums un norakstīšana, līdzdalības uzņēmumu pamatkapitālā un citu ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezultāts, ārvalstu valūtu pārvērtēšanas rezultāts, uzkrātie ieņēmumi vai izdevumi u.tml.;

9.1.10.3.2. ir naudas plūsma investīciju darbības rezultātā, piemēram, peļņa/zaudējumi no pamatlīdzekļu, nemateriālo ieguldījumu, līdzdalības uzņēmumu pamatkapitālā un citu ilgtermiņa ieguldījumu pārdošanas vai finansēšanas darbības rezultātā.

9.1.11. Naudas plūsma investīciju darbības rezultātā ir naudas un tās ekvivalentu plūsma saistībā ar ilgtermiņa ieguldījumu (pamatlīdzekļi, nemateriālie aktīvi, līdzdalība citu uzņēmumu pamatkapitālā, ilgtermiņa ieguldījumi vērtspapīros) pirkšanu un pārdošanu.

9.1.12. Naudas plūsma finansēšanas darbības rezultātā ir naudas un tās ekvivalentu plūsma, kas ietekmē kredītiestādes pamatkapitāla, rezervju un pakārtotā (subordinētā) kapitāla lielumu. Dividenžu izmaksa kredītiestādes akcionāriem (biedriem) arī uzskatāma par kredītiestādes finansēšanas darbību.

9.1.13. Naudas plūsma, kas radusies ārvalstu valūtā veikto operāciju rezultātā, pārvērtējama latos pēc Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas kursa naudas kustības datumā.

9.1.14. Pārskatā par naudas plūsmu atsevišķi jāuzrāda postenis, kas atspoguļo ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekmi uz naudas un tās ekvivalentu pieaugumu vai samazinājumu pārskata gadā, ja šādas izmaiņas pastāv un ir būtiskas. Šo ietekmi atspoguļo peļņa/zaudējumi no to naudas un tās ekvivalentu pārvērtēšanas, kuri glabājas un kuri jāatmaksā ārvalstu valūtā.

9.1.15. Peļņu/zaudējumus no to naudas un tās ekvivalentu pārvērtēšanas, kuri turēti un kuri jāatmaksā ārvalstu valūtā, aprēķina kā starpību starp naudas un tās ekvivalentu summu pārskata gada beigās un naudas un tās ekvivalentu summu pārskata gada sākumā, kas pārvērtēta latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa pārskata gada beigās.

9.1.16. Ja ārvalstu valūtu pārvērtēšanas peļņu/zaudējumus uzrāda kā atsevišķu posteni, tad ar šajā postenī uzrādīto summu jākoriģē naudas un tās ekvivalentu pieaugums/samazinājums kredītiestādes pamatdarbības rezultātā.

9.1.17. Naudas plūsma, kas saistīta ar ārkārtas ieņēmumiem un izdevumiem, uzrādāma pēc tās piederības naudas plūsmai pamatdarbības, investīciju vai finansēšanas darbības rezultātā un atspoguļojama kā papildu postenis.

9.1.18. Naudas plūsma nodokļu samaksas rezultātā jāuzrāda kā atsevišķs postenis. Šajā postenī ir jāietver visi pārskata gada laikā reāli samaksātie nodokļi (izņemot sociālo nodokli).

9.2. Paskaidrojumi par atsevišķiem naudas plūsmas pārskata posteņiem

9.2.1. Uzkrājumu nedrošiem parādiem tīro pieaugumu/samazinājumu uzrāda kā speciālo un vispārējo uzkrājumu nedrošiem parādiem pieaugumu vai samazinājumu pārskata gada laikā.

9.2.2. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas peļņa/zaudējumi ietver līdzdalības uzņēmumu pamatkapitālā un citu aktīva posteņu, kurus kredītiestāde uzskata par ilgtermiņa ieguldījumiem un attiecina uz investīciju darbību, pārvērtēšanas rezultātu.

9.2.3. Ilgtermiņa ieguldījumu pārdošanas peļņa/zaudējumi ietver peļņu/zaudējumus no līdzdalības uzņēmumu pamatkapitālā, nemateriālo aktīvu un citu ilgtermiņa ieguldījumu pārdošanas.

9.2.4. Īstermiņa ieguldījumu pieaugums/samazinājums ietver akcijās, obligācijās un citos vērtspapīros, kas turēti spekulatīvos nolūkos (izņemot naudas ekvivalentos iekļautos), veikto ieguldījumu pieaugumu vai samazinājumu pārskata gada laikā.

9.2.5. Pakārtoto saistību pieaugumu/samazinājumu aprēķina kā to pakārtoto saistību, kas nav subordinētais kapitāls, pieaugumu/samazinājumu pārskata gadā.

9.2.6. Kredītiestādes emitēto obligāciju pieaugumu/samazinājumu aprēķina, samazinot pārskata gadā emitēto obligāciju un citu parāda vērtspapīru vērtību par pārskata gada laikā atpirkto obligāciju un citu parāda vērtspapīru vērtību.

9.2.7. Pamatlīdzekļu pirkšana ietver pamatlīdzekļu iegādes izmaksas, pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas un atjaunošanas kapitalizētās izmaksas, kā arī pamatlīdzekļu celtniecības u.tml. izmaksas.

9.2.8. Pamatlīdzekļu pārdošana ietver pamatlīdzekļu pārdošanas rezultātā saņemto naudu.

9.2.9. Līdzdalības uzņēmumu pamatkapitālā un citu ilgtermiņa ieguldījumu pirkšana vai pārdošana ietver izmaksas vai ieņēmumus par līdzdalības uzņēmumu pamatkapitālā un citu ilgtermiņa ieguldījumu (piemēram, nemateriālo aktīvu, ilgtermiņa vērtspapīru) pirkšanu vai pārdošanu atbilstoši to iegādes vai pārdošanas cenai.

9.2.10. Dividenžu izmaksas ietver pārskata gada laikā kredītiestādes akcionāriem (biedriem) izmaksātās dividendes, t.i., dividendes, kas noteiktas saskaņā ar iepriekšējā pārskata gada rezultātiem.

10. daļa. Bilances un ārpusbilances posteņu novērtēšanas noteikumi

10.1. Kredītiestādei jāsagatavo gada pārskats atbilstoši šādiem vispārīgiem principiem:

10.1.1. pieņemot, ka kredītiestāde darbosies arī turpmāk (strādājošā uzņēmuma princips);

10.1.2. lietojot tās pašas grāmatvedības un novērtēšanas metodes, kas izmantotas, sagatavojot iepriekšējo gada pārskatu (saskaņotības vai pastāvīguma princips);

10.1.3. novērtēšanu visos gadījumos veicot ar pienācīgu piesardzību (piesardzības princips), ievērojot šādus nosacījumus:

10.1.3.1. pārskatā iekļauj tikai līdz bilances dienai iegūto peļņu, t.i., ieņēmumus uzrāda tad, kad tie jau iegūti vai to ieguve droši paredzama, bet izdevumus uzrāda jau tad, kad paredzama to iespējamība,

10.1.3.2. ņem vērā visus iespējamos zaudējumus neatkarīgi no to rašanās laika (t.i., tos, kas attiecas uz pārskata gadu un iepriekšējiem darbības gadiem), pat tos, kas kļuvuši zināmi laika posmā starp pārskata gada beigām un gada pārskata sagatavošanas dienu,

10.1.3.3. ņem vērā visas vērtības samazināšanas un nolietojuma summas neatkarīgi no tā, vai pārskata gads noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem;

10.1.4. pārskatā atspoguļojot ieņēmumus un izdevumus, kas attiecas uz pārskata gadu, neatkarīgi no saņemšanas vai maksājuma datuma (uzkrāšanas princips);

10.1.5. pārskatā atspoguļojot visu būtisko informāciju par darījumiem un notikumiem pārskata gadā (būtiskuma princips). Informācija ir būtiska, ja tās neatspoguļošana var ietekmēt gada pārskata lietotāju tālāko lēmumu pieņemšanu;

10.1.6. aktīvu un pasīvu posteņus un to sastāvdaļas novērtējot atsevišķi;

10.1.7. katra pārskata gada sākuma bilancei jāsaskan ar iepriekšējā pārskata gada slēguma bilanci.

10.2. Ja, lietojot 10.1. punktā minētos principus, starp dažiem no tiem rodas pretrunas, atsevišķu darījumu vai notikumu novērtēšana jāveic, dodot priekšroku piesardzības un būtiskuma principam.

10.3. Sagatavojot gada pārskatu, kredītiestādes vadība drīkst atkāpties no 10.1. punktā minētajiem principiem tikai pamatotu iemeslu dēļ, kuru būtība un ietekme uz kredītiestādes finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem jāpaskaidro gada pārskata pielikumā.

10.4. Darījumi un notikumi kredītiestādes darbībā jāatspoguļo gada pārskatā, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.

10.5. Gada pārskatā aktīvi vai saistības jāuzrāda pēc vērtības, kuru nedrīkst samazināt, atskaitot no aktīva vērtības saistības vērtību vai atskaitot no saistības vērtības aktīva vērtību, izņemot gadījumus, kad kredītiestādei ir juridiski pamatotas tiesības šādai aktīvu vai saistību vērtības samazināšanai.

10.6. Peļņas un zaudējumu aprēķinā ieņēmumus un izdevumus nedrīkst savstarpēji ieskaitīt. Tomēr:

10.6.1. savstarpēji drīkst ieskaitīt tos ieņēmumus (izdevumus), kas saistīti ar konkrēta aktīva (saistības) riska ierobežošanu, ar izdevumiem (ieņēmumiem) no šī aktīva (saistības);

10.6.2. savstarpēji drīkst ieskaitīt arī ieņēmumus un izdevumus no aktīviem un saistībām, kuru vērtību kredītiestāde, izmantojot juridiski pamatotas tiesības, savstarpēji samazina.

10.7. Aktīvi un saistības sākotnēji jāgrāmato pēc to pašizmaksas vai iegādes cenas (sākotnējās vērtības).

10.8. Pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi gada pārskatā jāuzrāda pēc to sākotnējās vērtības saskaņā ar šādiem noteikumiem:

10.8.1. pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu, kuriem ir ierobežots lietošanas laiks, sākotnējā vērtība jāsamazina par nolietojuma izdevumiem, kas aprēķināti, pamatojoties uz šo aktīvu izmantošanas laiku;

10.8.2. pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas un atjaunošanas izmaksas jāpieskaita pamatlīdzekļu bilances vērtībai (sākotnējā vērtība, no kuras atskaitīti nolietojuma izdevumi), ja pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas un atjaunošanas rezultātā ir mainījušies pamatlīdzekļu ekonomiskie rādītāji;

10.8.3. ja pamatlīdzekļu reālā (tirgus) vērtība nepārejošu apstākļu dēļ kļūst mazāka par to bilances vērtību, pamatlīdzekļi gada pārskatā jāuzrāda pēc samazinātas reālās vērtības, un pamatlīdzekļu vērtības samazinājums jāiekļauj peļņas un zaudējumu aprēķina 6.16. postenī.

10.9. Ja nepieciešams pārvērtēt kādas pamatlīdzekļu kategorijas (piemēram, ēku, autotransporta, iekārtu u.tml.) vienību, tad jāpārvērtē visas šīs kategorijas vienības.

10.10. Ilgtermiņa ieguldījumi parāda vērtspapīros ar fiksētu ienākumu bilancē jāuzrāda pēc to iegādes cenas saskaņā ar šādiem noteikumiem:

10.10.1. to vērtspapīru vērtība, kuri nopirkti ar prēmiju (iepirkšanas cena pārsniedz vērtspapīru dzēšanas vērtību), periodā līdz vērtspapīru dzēšanas dienai ir pakāpeniski jāsamazina, amortizējot šo prēmiju, un amortizētās summas jāiekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā;

10.10.2. to vērtspapīru vērtība, kuri nopirkti ar diskontu (vērtspapīru dzēšanas vērtība pārsniedz iepirkšanas cenu), periodā līdz vērtspapīru dzēšanas dienai pakāpeniski jāpalielina, amortizējot diskonta summu, un šis pieaugums jāiekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā.

10.11. Gada pārskata pielikumā 10.10. punktā minētajiem vērtspapīriem, kas nopirkti ar prēmiju vai diskontu, jāuzrāda prēmijas un diskonta daļa, kas vēl nav amortizēta pārskata gada beigās.

10.12. Parāda vērtspapīri ar fiksētu ienākumu, akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu, kas nav turēti kā ilgtermiņa ieguldījumi, jāgrāmato pēc to iepirkšanas cenas saskaņā ar šādiem noteikumiem:

10.12.1. ja vērtspapīru tirgus cena ir zemāka nekā to iepirkšanas cena, tad bilancē uzrādītā vērtspapīru vērtība ir jāsamazina atbilstoši tirgus cenai un starpība jānoraksta izdevumos;

10.12.2. ja vērtspapīru iepriekš samazinātā vērtība pieaug, tad pieaugums ir jāattiecina uz ieņēmumiem. Tomēr šādus vērtspapīrus nedrīkst grāmatot ar vērtību, kas pārsniedz to iepirkšanas cenu.

10.13. Ieguldījumus 10.12. punktā minētajos vērtspapīros, kurus kotē biržā un kuru apjoms nepārsniedz šo vērtspapīru parasto biržas apgrozījumu, drīkst uzrādīt atbilstoši to tirgus cenai (oficiāli biržā kotētajai pirkšanas un pārdošanas vidējai cenai) pārskata gada beigās, ja tā ir lielāka par to iegādes cenu, pārvērtēšanas rezultātu iekļaujot peļņas un zaudējumu aprēķina 6.6. postenī.

10.14. Viena veida vērtspapīru iepirkšanas cena jānosaka kā to vidējā svērtā cena.

10.15. Ilgtermiņa ieguldījumi citu uzņēmumu pamatkapitālā jānovērtē saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

10.15.1. ieguldījumi akcijās un citos vērtspapīros ar nefiksētu ienākumu (ja līdzdalības daļa ir mazāka par 20 procentiem no uzņēmuma pamatkapitāla vai kredītiestādei uzņēmumā nav būtiskas ietekmes) jānovērtē atbilstoši 10.12. punkta noteikumiem;

10.15.2. līdzdalība saistīto uzņēmumu pamatkapitālā (vai līdzdalība radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā, kuru finansu pārskati nav iekļauti kredītiestādes kosolidētajā gada pārskatā) jānovērtē, lietojot proporcionālās sadales metodi (equity method). Līdzdalības novērtēšana jāveic, pamatojoties uz uzņēmuma gada pārskatu, kas sagatavots atbilstoši Latvijas Republikas (vai attiecīgās ārvalsts) likumdošanas aktiem, šādā kārtībā:

10.15.2.1.ja uzņēmuma tīrā vērtība mainās peļņas (zaudējumu) dēļ, pārvērtēšanas rezultātā iegūtais līdzdalības vērtības pieaugums (samazinājums) jāiekļauj kredītiestādes peļņas un zaudējumu aprēķinā;

10.15.2.2. ja uzņēmuma tīrā vērtība pieaug uzņēmuma pamatlīdzekļu, ieguldījumu pārvērtēšanas u.tml. iemeslu dēļ un ir pamats domāt, ka vērtības pieaugums būs nepārejošs, pārvērtēšanas rezultātā iegūtais līdzdalības vērtības pieaugums jāiekļauj pārvērtēšanas rezervē (bilances pasīvu 4.2.8.4. postenis).

10.16. Pamatlīdzekļu novērtēšanu drīkst veikt, atkāpjoties no 10.8. punkta noteikumiem, pēc to reālās (tirgus) vērtības šo aktīvu pēdējās novērtēšanas dienā šādā kārtībā:

10.16.1. ja pamatlīdzekļu tirgus cena kļūst lielāka par to bilances vērtību un ir pamats domāt, ka vērtības paaugstinājums būs nepārejošs, tos drīkst pārvērtēt atbilstoši to tirgus vērtībai, iekļaujot vērtības pieaugumu pārvērtēšanas rezervē (bilances pasīvu 4.2.8.4. postenis);

10.16.2. pamatlīdzekļu vērtības pieaugumu drīkst atspoguļot bilancē, ja šo vērtības pieaugumu apstiprinājuši vismaz divi neatkarīgi eksperti un ja tas saskaņots ar Latvijas Banku. Zemes gabalu vērtību nedrīkst paaugstināt virs to sākotnējās vērtības.

10.17. Pārvērtēšanas rezerve jāsamazina, ja pārvērtētos aktīvus likvidē, pārdod vai to vērtības palielināšanai vairs nav pamata.

10.18. Pārvērtēšanas rezervē iekļauto aktīvu vērtības pieaugumu var attiecināt uz peļņas un zaudējumu aprēķinu tikai apjomā, kas atgūts pārvērtēto pamatlīdzekļu vai līdzdalības citu uzņēmumu pamatkapitālā pārdošanas rezultātā. Pārvērtēšanas rezervi nedrīkst sadalīt dividendēs.

10.19. Ieguldījumi valsts privatizācijas sertifikātos novērtējami atbilstoši to tirgus cenai. Tirgus cenas noteikšanai jāizmanto Privatizācijas un sertifikācijas informatīvā nodrošinājuma centra publicētā informācija par valsts privatizācijas sertifikātu cenām, kurā norādītas viena sertifikāta vidējās cenas un darījumu apjomi biržās un izsolēs, kā arī ar fiziskajām personām veikto pirkšanas un pārdošanas darījumu apjomi un to vidējās cenas.

10.20. Tirgus cenu aprēķina kā vidējo svērto cenu no:

10.20.1. biržās un izsolēs veikto darījumu vidējās cenas;

10.20.2. ar fiziskajām personām veikto pirkšanas darījumu vidējās cenas;

10.20.3. ar fiziskajām personām veikto pārdošanas darījumu vidējās cenas.

10.21. Ja biržās un izsolēs veikto darījumu vidējā cena vairāk nekā par 15 procentiem atšķiras no to pārdošanas darījumu vidējās cenas, kas veikti ar fiziskajām personām, tad biržās un izsolēs veikto darījumu vidējā cena valsts privatizācijas sertifikātu tirgus cenas aprēķinā nav jāņem vērā.

10.22. Ja pārskata gada beigās valsts privatizācijas sertifikātu tirgus cena, kura aprēķināta saskaņā ar 10.19.—10.21. punkta noteikumiem, vairāk nekā par 15 procentiem atšķiras no tirgus cenas, kura noteikta pēc Privatizācijas un sertifikācijas informatīvā nodrošinājuma centra iepriekšējās publicētās informācijas, tad gada pārskatā valsts privatizācijas sertifikāti novērtējami pēc tās pārskata gadā aprēķinātās tirgus cenas, kura no attiecīgi iepriekš aprēķinātās tirgus cenas neatšķiras vairāk par 15 procentiem.

10.23. Akcijas, kuras iegādātas par valsts privatizācijas sertifikātiem, grāmatojamas atbilstoši 10.12.—10.15. punkta noteikumiem. Šādu vērtspapīru iepirkšanas cena ir tajos ieguldīto valsts privatizācijas sertifikātu tirgus cena darījuma noslēgšanas dienā, kas noteikta atbilstoši 10.19.—10.22. punkta noteikumiem.

10.24. Gada pārskatā aktīvi un ārpusbilances saistības, ja tiem ir izveidoti speciālie vai vispārējie uzkrājumi nedrošiem parādiem, jāuzrāda, atskaitot šo uzkrājumu vērtību.

10.25. Aktīvi, pasīvi un ārpusbilances posteņi, t.sk. nepabeigtie tagadnes (spot) un nākotnes (forward) darījumi, ārvalstu valūtā jāpārvērtē latos pēc Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas kursa pārskata gada pēdējā dienā. Ar ārvalstu valūtas kursa izmaiņām saistītās aktīvu un pasīvu vērtības izmaiņas latos ir jāatspoguļo peļņas un zaudējumu aprēķina 6.6. postenī.

10.26. Novērtējot kredītiestādes finansiālo stāvokli, jāņem vērā iespējamie zaudējumi, kuri var rasties neparedzētu notikumu dēļ, ja tos var novērtēt. Neparedzēti notikumi ir nosacījumi vai situācijas, kuru rezultāti (peļņa vai zaudējumi) būs zināmi tikai tad, kad šie nosacījumi vai situācijas nākotnē realizēsies vai nerealizēsies. Kredītiestādes darbībā tas galvenokārt ir saistīts ar ārpusbilances saistību realizāciju nākotnē. Ja neparedzēto notikumu rezultātus nav iespējams novērtēt un iekļaut bilancē, kā arī peļņas un zaudējumu aprēķinā, tad šo notikumu esamība jāpaskaidro gada pārskata pielikumā, t.sk. jāsniedz informācija par tādu notikumu būtību, tiem faktoriem, kuri var nākotnē negatīvi ietekmēt kredītiestādes darbību, un iespējamiem zaudējumiem.

11. daļa. Gada pārskata pielikuma saturs

11.1. Papildus citās šo norādījumu daļās par pielikuma saturu ietverto norāžu izpildei gada pārskata pielikumā jāiekļauj šāda informācija.

11.2. Ziņas par lietotajām svarīgākajām grāmatvedības metodēm

Jāizklāsta lietotās grāmatvedības uzskaites metodes, t.sk. grāmatvedības pamatprincipi, bilances un ārpusbilances posteņu novērtēšanas un pārvērtēšanas principi, nolietojuma aprēķināšanas metodes. Posteņiem, kas izteikti ārvalstu valūtā, jāuzrāda pārrēķināšanai latos lietotais kurss. Jāpaskaidro ieņēmumu un izdevumu uzkrāšanas un atzīšanas politika, speciālo un vispārējo uzkrājumu nedrošiem parādiem veidošanas principi, bezcerīgo parādu norakstīšanas kārtība.

11.3. Aktīvu un saistību termiņstruktūras analīze

Jāsniedz aktīvu un saistību atšifrējums pēc to atlikušajiem atmaksas termiņiem šādās termiņu grupās:

11.3.1. līdz vienam mēnesim (ieskaitot);

11.3.2. no viena mēneša līdz trim mēnešiem;

11.3.3. no trim mēnešiem līdz sešiem mēnešiem;

11.3.4. no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam;

11.3.5. no viena gada līdz pieciem gadiem;

11.3.6. pieci gadi un vairāk.

11.4. Aktīvu un saistību sadalījums pēc valūtām

Jāuzrāda aktīvu un saistību sadalījums pēc valūtām (lati, ASV dolāri, Vācijas markas u.c.), kā arī kopējās ārvalstu valūtu atklātās pozīcijas attiecība pret pašu kapitālu.

11.5. Ieķīlātie aktīvi

Jāsniedz papildu informācija par aktīviem, kurus kredītiestāde ir ieķīlājusi kā nodrošinājumu savām vai trešo personu saistībām, uzrādot nodrošināto saistību kopsummu, kā arī katram pasīvu un katram ārpusbilances postenim detalizēti uzrādot tos aktīvus, kuri ieķīlāti kā nodrošinājums.

11.6. Aktīvu pārvaldīšana klientu uzdevumā

Jāsniedz informācija par īpašuma pārvaldīšanu, aģenta pakalpojumu sniegšanu un citām līdzīgām operācijām, ja šādu darījumu apjoms ir uzskatāms par būtisku, t.sk. informācija par tiem aktīviem, kurus kredītiestāde pārvalda savā vārdā klientu uzdevumā, kā arī par atbilstošiem pasīviem, uzrādot pielikumā šādus aktīvus un pasīvus pēc to veida.

11.7. Pašas akcijas

Jāuzrāda informācija par kredītiestādes pašas akcijām, kuras nonākušas tās īpašumā, paskaidrojot, kāda iemesla dēļ tas noticis.

11.8. Darījumi ar saistītām personām

Jāpaskaidro kredītiestādes kredītpolitika darījumiem ar personām, kuras saistītas ar šo kredītiestādi. Jāatklāj to darījumu veidi, būtība, apjoms, kurus kredītiestāde ir veikusi ar saistītām personām, t.sk. galvojumi, kas izsniegti šo personu saistību izpildes nodrošināšanai.

11.9. Aktīvu, pasīvu un ārpusbilances posteņu koncentrācija

11.9.1. Jāatklāj aktīvu, pasīvu un ārpusbilances posteņu koncentrācija pēc ģeogrāfiskajiem reģioniem (t.i., valstīm, valstu grupām, atsevišķiem valsts reģioniem u.tml.), kā arī pēc klientu grupām (t.i., centrālā valdība, pašvaldības, valsts uzņēmumi, privātuzņēmumi, privātpersonas u.tml.) un tautsaimniecības nozarēm saskaņā ar Starptautisko standartizēto ekonomiskās darbības veidu klasifikāciju (ISIC).

11.9.2. Prasības un saistības pret kredītiestādēm jāatklāj, nodalot prasības pret Latvijas Banku, citu valstu centrālajām bankām, prasības pret Latvijas Republikā reģistrētajām kredītiestādēm, prasības pret OECD valstīs reģistrētajām kredītiestādēm un prasības pret pārējās valstīs reģistrētajām kredītiestādēm. Papildus jāsniedz informācija par konkrētām kredītiestādēm, pret kurām ir vislielākās prasības un saistības.

11.10. Zaudējumi no nedrošiem parādiem

Jāuzrāda speciālo un vispārējo uzkrājumu nedrošiem parādiem izmaiņas pārskata gada laikā, t.i., to atlikums pārskata gada sākumā, papilduzkrājumu veidošana, uzkrājumu samazināšana, t.sk. norakstīšana zaudēto parādu dzēšanai, atlikums pārskata gada beigās. Jāpaskaidro, kādiem aktīvu veidiem vai ārpusbilances saistībām speciālie un vispārējie uzkrājumi ir izveidoti. Jāparāda kredīti, kuriem ir pārtraukta procentu uzkrāšana un iekļaušana peļņas un zaudējumu aprēķinā, un jāpaskaidro gada pārskata bilancē šo kredītu vērtības novērtēšanai lietotā metode. Šeit jāuzrāda arī to kredītu un citu parādu norakstīšana, kuriem speciālie uzkrājumi nav bijuši izveidoti vai bijuši izveidoti nepietiekamā apjomā.

11.11. Kase un prasības uz pieprasījumu pret centrālajām bankām

Atsevišķi jāuzrāda nauda kasē un līdzekļu atlikums korespondentkontā un citos kontos Latvijas Bankā, kurš kredītiestādei ir brīvi pieejams jebkurā laikā.

11.12. Kredīti

Jāsniedz informācija par kredītiem, kas izsniegti no tranzītfondiem, t.sk. aizņēmēji, summas, dzēšanas termiņi, speciālie uzkrājumi nedrošiem parādiem. Šeit jāuzrāda arī tā īpašuma kopējā vērtība, kas nodots finansu līzingā.

11.13. Paskaidrojumi par ieguldījumiem vērtspapīros

11.13.1. Jāuzrāda vērtspapīros veikto ieguldījumu (obligāciju un citu parāda vērtspapīru ar fiksētu ienākumu, akciju un citu vērtspapīru ar fiksētu ienākumu, līdzdalības uzņēmumu pamatkapitālā) iedalījums:

11.13.1.1. biržā kotētos un nekotētos vērtspapīros;

11.13.1.2. vērtspapīros, kurus kredītiestāde tur spekulatīvos nolūkos un kā ilgtermiņa ieguldījumu, paskaidrojot lietoto sadales principu.

11.13.2. Jāpaskaidro īstermiņa un ilgtermiņa vērtspapīru novērtēšanas metodes, to vērtības korekcijas, ja tādas pārskata gadā ir bijušas. Ja vērtspapīru tirgus vērtība atšķiras no bilancē uzrādītās vērtības, pielikumā jāuzrāda vērtspapīru tirgus vērtība.

11.14. Līdzdalība uzņēmumu pamatkapitālā

Jāatklāj informācija par katra ieguldījuma lielumu, līdzdalības daļu uzņēmuma pamatkapitālā, uzņēmuma tīro vērtību, kā arī jānorāda tā uzņēmuma nosaukums un darbības veids, kurā veikts ieguldījums.

11.15. Pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi

Jāuzrāda pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu sadalījums pēc to veidiem, pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu sākotnējā vērtība, to nolietojums, iegāde, pārdošana, norakstīšana un to atlikusī vērtība. Jāpaskaidro pamatlīdzekļu pārvērtēšanas iemesli, uzrādot pārvērtēšanas rezervi pārskata gada sākumā, tās pieaugumu (samazinājumu) pārskata gadā un atlikumu pārskata gada beigās.

11.16. Emitētās obligācijas un citi parāda vērtspapīri

Jāuzrāda pārskata gadā kredītiestādes emitēto obligāciju un citu parāda vērtspapīru skaits, nominālvērtība un dzēšanas termiņi. Atsevišķi jāuzrāda pārskata gada laikā atpirktās obligācijas un citi parāda vērtspapīri.

11.17. Kapitāls un rezerves

Jāatspoguļo reģistrētā un apmaksātā pamatkapitāla lielums, uzrādot akciju veidus un nominālvērtību. Ja pārskata gadā notikušas apmaksātā pamatkapitāla vai rezervju izmaiņas, jāparāda to pieauguma vai samazinājuma summa un investētāji. Šeit jānorāda kredītiestādes akcionāru skaits un jāsniedz informācija par tiem akcionāriem un savstarpēji saistītām akcionāru grupām (vārds, uzvārds vai nosaukums, individuālais ieguldījums), kuras tieši vai netieši kontrolē 10 un vairāk procentu pamatkapitāla vai balsstiesību.

11.18. Pakārtotās saistības

Ja šādas saistības radušās pārskata gadā, detalizēti jāuzrāda saņemtās summas, aizdevēji, aizņēmuma līguma noslēgšanas datums un atmaksas termiņš, kā arī procentu likme un valūta. Jāuzrāda arī pārskata gadā atmaksāto pakārtoto saistību summa.

11.19. Pārējie aktīvi un saistības

Jāsniedz informācija par pārējo aktīvu un saistību struktūru.

11.20. Ārpusbilances posteņi

Ārpusbilances saistības jāsagrupē atbilstoši to dabai un raksturam, uzrādot atsevišķi saistības trešo personu saistību nodrošināšanai, kā arī citas saistības, kurām piemīt risks, un sniedzot informāciju par saistību summām un izveidotajiem uzkrājumiem nedrošiem parādiem. Finansu līgumi (procentu un valūtas līgumi) jāuzrāda pēc to veidiem, sniedzot informāciju par šo līgumu pamatvērtību un aizvietošanas vērtību. Atsevišķi jānorāda līguma noslēgšanas mērķis, t.i., spekulācija (tirdzniecība) vai ar kredītiestādes darbību saistīto risku ierobežošana. Saistībām, kas radušās no darījumiem par aktīvu pārdošanu ar atpārdošanas iespēju, jāuzrāda arī termiņš, kad notiks aktīvu atpirkšana.

11.21. Procentu ieņēmumi un izdevumi

Jāatspoguļo procentu ieņēmumi no prasībām pret kredītiestādēm, no pārējiem klientiem par izsniegtiem kredītiem, kā arī no parāda vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu un pārējie līdzīgie ieņēmumi.

Šeit jāatspoguļo procentu izdevumi par saistībām pret kredītiestādēm, par pārējo klientu noguldījumiem, kā arī par kredītiestādes emitētām obligācijām un citiem parāda vērtspapīriem, ieguldījumiem parāda vērtspapīros ar fiksētu ienākumu, pakārtotām saistībām un pārējie līdzīgie izdevumi.

11.22. Dividenžu ieņēmumi

Jāatspoguļo ieņēmumi pēc to veidiem (dividendes no akcijām un citiem vērtspapīriem ar nefiksētu ienākumu, ieņēmumi no līdzdalības radniecīgo, kā arī saistīto uzņēmumu pamatkapitālā).

11.23. Komisijas naudas ieņēmumi un izdevumi

Jāuzrāda saņemtā un saņemamā, izmaksātā un izmaksājamā komisijas nauda par sniegtajiem un saņemtajiem pakalpojumiem pēc to veidiem.

11.24. Peļņa/zaudējumi no darījumiem ar vērtspapīriem un ārvalstu valūtu

Jāuzrāda peļņa vai zaudējumi no darījumiem ar vērtspapīriem un ārvalstu valūtu pēc to veidiem, t.sk. no valūtas pirkšanas/pārdošanas darījumiem, tirdzniecības ar apgrozāmiem vērtspapīriem (iekļaujot vērtības korekcijas), citu finansu instrumentu pirkšanas/pārdošanas darījumiem, kā arī ārvalstu valūtas pārvērtēšanas rezultāts.

11.25. Administratīvie izdevumi

Jāuzrāda administratīvo izdevumu sastāvs, t.sk. personāla atalgojums, sociālais nodoklis un tam pielīdzināmie izdevumi, pārējie administratīvie izdevumi.

11.26. Citi parastie ieņēmumi un izdevumi

Jāuzrāda šo ieņēmumu un izdevumu struktūra pēc pamatdarbības veidiem.

11.27. Ārkārtas ieņēmumi un izdevumi

Jāuzrāda ārkārtas ieņēmumi un izdevumi pēc to veidiem, ja tie būtiski ietekmē kredītiestādes darbības rezultātu.

11.28. Nodokļi

Jāsniedz informācija par nodokļu atvieglojumiem, ja tādi pastāv. Ja nav samaksāti visi nodokļi, kas attiecas uz pārskata gadu, jāuzrāda nesamaksātā summa.

11.29. Kapitāla pietiekamība

Jāuzrāda kapitāla pietiekamības aprēķins saskaņā ar Latvijas Bankas normatīvajiem noteikumiem, kā arī Starptautiskajiem kapitāla pietiekamības novērtēšanas vienotajiem standartiem (Basle Capital Accord).

11.30. Ja starp pārskata gada beigām un gada pārskata iesniegšanas dienu ir bijuši notikumi, kuri būtiski neietekmē kredītiestādes aktīvus vai saistības pārskata gadā, bet kuri ir svarīgi gada pārskata lietotājiem lēmumu pieņemšanai, tad tādi notikumi jāatklāj gada pārskata pielikumā un jāsniedz informācija par šādu notikumu būtību un ietekmi uz kredītiestādes darbību.