Ministru kabineta noteikumi Nr. 601

Rīgā 2017. gada 3. oktobrī (prot. Nr. 49 15. §)

Izdoti saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likuma
8. panta trešo daļu

1. Noteikumi nosaka Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēmā (turpmāk – sistēma) iekļaujamo informāciju, tās glabāšanas termiņus un dzēšanas kārtību, kā arī sistēmas izveidošanas, uzturēšanas un izmantošanas kārtību.

2. Sistēmā iekļauj informāciju par:

2.1. personu apliecinoša dokumenta sagatavi;

2.2. iesniegumu personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai, tai skaitā ziņas, kas saskaņā ar personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu regulējošiem normatīvajiem aktiem iekļaujamas vai var tikt iekļautas personu apliecinošā dokumentā, izņemot datus, kas tiek radīti personu apliecinoša dokumenta personalizācijas laikā;

2.3. iesniegumu personu apliecinoša dokumenta papildināšanai, tai skaitā ziņas, kuras saskaņā ar personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu regulējošiem normatīvajiem aktiem persona var lūgt iekļaut personu apliecinošā dokumentā pēc tā izsniegšanas;

2.4. iesniegumu jauna autentifikācijas personīgā identifikācijas numura (PIN1), elektroniskā paraksta personīgā identifikācijas numura (PIN2) un PIN1 un PIN2 atbloķēšanas koda (PUK) saņemšanai, tai skaitā ziņas par iesnieguma iesniedzēju;

2.5. iesniegumu personas apliecībā iekļauto sertifikātu statusa maiņai vai atjaunošanai, tai skaitā ziņas par iesnieguma iesniedzēju;

2.6. personu apliecinoša dokumenta sagataves personalizāciju;

2.7. personu apliecinoša dokumenta papildināšanu;

2.8. personu apliecinoša dokumenta pārvietošanu starp Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – pārvalde) Personu apliecinošu dokumentu departamenta Personalizācijas centru un izdevējiestādi;

2.9. jauna vai papildināta personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu personai;

2.10. valsts nodevas maksājumiem par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu, tai skaitā ziņas par maksātāju;

2.11. izsniegtu vai papildinātu personu apliecinošu dokumentu, tai skaitā ziņas, kas saskaņā ar personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu regulējošiem normatīvajiem aktiem iekļaujamas vai var tikt iekļautas personu apliecinošā dokumentā, izņemot personas apliecības kontakta mikroshēmā iekļaujamo informāciju;

2.12. nederīga personu apliecinoša dokumenta norakstīšanu, iznīcināšanu vai nodošanu glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā;

2.13. personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas procesam un sistēmas darbības nodrošināšanai nepieciešamajiem palīgdatiem (metadatiem);

2.14. atgriešanās apliecības izsniegšanu, atgriešanās apliecībā iekļautajām ziņām, kā arī informāciju par valsts nodevas samaksu par atgriešanās apliecības izsniegšanu.

3. Lai nodrošinātu personu apliecinošā dokumentā iestrādātajā bezkontakta mikroshēmā iekļautās informācijas pārbaudi, sistēmā papildus šo noteikumu 2. punktā minētajai informācijai iekļauj datus, kas:

3.1. nepieciešami pārvaldes izsniegta vai personalizēta personu apliecinoša dokumenta bezkontakta mikroshēmā iekļautās informācijas autentiskuma pārbaudei;

3.2. nepieciešami citas valsts vai organizācijas izsniegta ceļošanas dokumenta bezkontakta mikroshēmā iekļautās informācijas autentiskuma pārbaudei;

3.3. nepieciešami, lai autorizētu piekļuvi pārvaldes izsniegta vai personalizēta personu apliecinoša dokumenta bezkontakta mikroshēmā iekļauto sekundāro biometrijas datu (pirkstu nospiedumu digitālo attēlu) nolasīšanai;

3.4. autorizē piekļuvi citas valsts vai organizācijas izsniegta ceļošanas dokumenta bezkontakta mikroshēmā iekļauto sekundāro biometrijas datu (pirkstu nospiedumu digitālo attēlu) nolasīšanai.

4. Sistēmu izveido:

4.1. apkopojot vēsturisko informāciju, ko pārvalde uzkrājusi elektroniskā formā personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas procesā. Sistēmā iekļauj tikai to informāciju un tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams sistēmai noteiktā mērķa sasniegšanai;

4.2. iegūstot un apstrādājot šajos noteikumos minēto informāciju un nodrošinot normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas jomā.

5. Informāciju sistēmā atbilstoši kompetencei iekļauj pārvalde un Ārlietu ministrija.

6. Sistēma tiešsaistes režīmā var saņemt datus no citas informācijas sistēmas tādā apjomā, kāds nepieciešams noteiktā sistēmas mērķa sasniegšanai, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, kas regulē personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu, un rakstisku vienošanos ar konkrētās informācijas sistēmas pārzini.

7. Sistēma tiešsaistes režīmā var nodot datus citai informācijas sistēmai tādā apjomā, kāds nepieciešams konkrētajai informācijas sistēmai noteiktā mērķa sasniegšanai, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, kas regulē konkrētās informācijas sistēmas darbības jomu, un rakstisku vienošanos ar konkrētās informācijas sistēmas pārzini.

8. Šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētos datus var nodot citām valstīm vai organizācijām, publicējot tos Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas Publisko atslēgu direktorijā vai izmantojot citus drošus (diplomātiskos) kanālus.

9. Šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētos datus iegūst no Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas Publisko atslēgu direktorijas vai izmantojot citus drošus (diplomātiskos) kanālus.

10. Pārvalde ir atbildīgā iestāde par:

10.1. šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minēto datu apmaiņu ar citām valstīm un organizācijām;

10.2. šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minēto datu izmantošanu citas valsts vai organizācijas autorizēšanai;

10.3. šo noteikumu 3.4. apakšpunktā minēto datu pieprasīšanu no citas valsts vai organizācijas.

11. No citas valsts vai organizācijas saņemtos šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētos datus valsts pārvaldes iestāde nodod pārvaldei iekļaušanai sistēmā.

12. Šo noteikumu 3.4. apakšpunktā minētos datus var pieprasīt un saņemt no citas valsts vai organizācijas. Šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētos datus saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteikto datu apmaiņas kārtību, procedūrām un drošības noteikumiem var izmantot, lai autorizētu citu valsti vai organizāciju.

13. Sistēmas uzturēšanu nodrošina pārvalde atbilstoši valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem.

14. Sistēmu tiešsaistes režīmā atbilstoši kompetencei izmanto pārvalde un Ārlietu ministrija, nodrošinot personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu, uzskaiti un pārbaudi.

15. Sistēmu tiešsaistes režīmā atbilstoši personu apliecinošus dokumentus un robežkontroli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un kompetencei var izmantot Valsts robežsardze, veicot personu apliecinošu dokumentu pārbaudi, kā arī citas valsts vai organizācijas izsniegtajos ceļošanas dokumentos iestrādātajās bezkontakta mikroshēmās iekļauto datu pārbaudi, ievērojot Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktās drošības prasības.

16. Citām valsts pārvaldes iestādēm, kas nav minētas šo noteikumu 14. un 15. punktā, tiesām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem tiesu izpildītājiem un prokuratūrai atbilstoši kompetencei ir tiesības bez maksas saņemt no sistēmas šo noteikumu 2.11. apakšpunktā minēto informāciju (izņemot personas pirkstu nospiedumu digitālos attēlus), pamatojoties uz rakstisku pieprasījumu.

17. Tiešsaistes pieeju sistēmā iekļautajai šo noteikumu 2.11. apakšpunktā minētajai informācijai (izņemot personas pirkstu nospiedumu digitālos attēlus) šo noteikumu 16. punktā minētajām iestādēm autorizē, pamatojoties uz rakstisku vienošanos ar pārvaldi.

18. Noslēdzot šo noteikumu 17. punktā minēto rakstisko vienošanos, nosaka izsniedzamo ziņu apjomu, ziņu izmantošanas mērķi un kārtību, kādā pārvalde pārbauda izsniegto ziņu izmantošanu, kā arī ziņu pieprasījuma pamatotību.

19. Šo noteikumu 2.1., 2.2., 2.9., 2.11., 2.12. un 2.14. apakšpunktā minētos datus glabā pastāvīgi.

20. Šo noteikumu 2.3., 2.4., 2.5., 2.6., 2.7., 2.8. un 2.10. apakšpunktā minētos datus glabā piecus gadus pēc saistītā personu apliecinošā dokumenta derīguma termiņa beigām un pēc tam dzēš no sistēmas.

21. Šo noteikumu 2.13. apakšpunktā minēto palīgdatu glabāšanas termiņu pielīdzina ar tiem saistīto pamatdatu glabāšanas termiņiem.

22. Šo noteikumu 3. punktā minētos datus glabā tik ilgi, kamēr tie ir nepieciešami ar tiem saistīto personu apliecinošu dokumentu pārbaudei, un pēc tam dzēš no sistēmas.

23. Šo noteikumu 20., 21. un 22. punkts stājas spēkā 2020. gada 1. septembrī.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis