Divas dienas Eiropas centrs — Lisabona

Eiropas Drošības un Sadarbības Organizācijas galotņu konferencē 1996.gada 2.—3.decembrī

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis, EDSO galotņu konferences plenārsēdē, 1996.gada 3.decembrī:

Godātais priekšsēdētāj!

Vispirms es vēlētos izmantot šo izdevību, lai pateiktos šīs konferences saimniekiem — Portugālei par lielisko organizāciju un viesmīlību šai jaukajā zemē un brīnišķīgajā pilsētā. No sirds paldies! Es vēlētos pateikties arī šīgada EDSO prezidentūrai — Šveices ārlietu ministram Koti un viņa komandai par lietpratīgo un veiksmīgo darbu šī gada garumā.

Turpinās 1980. un 1990.gadu mijā aizsākušās demokrātiskās pārmaiņas, un tās ir ļoti nozīmīgas tieši civilās sabiedrības atjaunošanā un pārejā uz tirgus ekonomikas modeli tautsaimniecībā. Mūsu paaudzēm ir uzticēta unikāla iespēja izveidot vienotu Eiropu bez dalījuma līnijām.

Padomju laika vēsturiskais mantojums Latvijā bija ļoti smags — tādēļ vēl jo vairāk atzīmējami Latvijas panākumi pēdējo piecu gadu laikā. ANO pagājušajā nedēļā pieņēma lēmumu par cilvēktiesību situāciju Igaunijā un Latvijā, kurā tā cita starpā apsveic un atbalsta Latvijas valdības panākumus, īstenojot reģionālo un starptautisko organizāciju ieteikumus šajās jomās.

Ģeogrāfiskā novietojuma dēļ Latvija un Baltijas valstis kopumā ir Eiroatlantiskās telpas visjūtīgākais punkts. Tāpēc par īpašu panākumu ir uzskatāma mūsu visaptverošo reformu procesa nepārtrauktība. Baltijas reģions izstaro Eiropas vienotībai nepieciešamo optimismu un pārliecību.

Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm svarīgākais stimuls ir iespēja pievienoties Rietumeiropas un transatlantiskajām organizācijām. Arī Latvijas ārpolitikas prioritāte ir pilna dalība Eiropas Savienībā un NATO. Ilgtermiņa stabilitāti un drošību Eiropā iespējams garantēt tikai, uzņemot Viduseiropas un Austrumeiropas valstis Eiropas demokrātisko valstu saimē. EDSO ir bijusi nozīmīga loma kā organizācijai, kura sekmēja Rietumu un Austrumu sadarbību, un tā ir meklējusi adekvātus šādas sadarbības modeļus. Tā ir bijusi aktīva arī konfliktu novēršanā un noregulēšanā. Šodien tai būtu jāvelta īpaša uzmanība kontinenta karstajiem punktiem, tādiem kā Čečenija un Bosnija.

Pozitīvi jānovērtē dalībvalstu mēģinājumi šajā forumā skaidrāk izkristalizēt EDSO iespējas un reālā veicamā darba apjomu. Mainījies mūsu priekšstats par drošību, un ir skaidrs, ka katrai starptautiskai organizācijai savas darbības prioritātes ir pastāvīgi jāvērtē un vajadzības gadījumā jāpārskata.

Godātais priekšsēdētāj!

Humānajai dimensijai ir noteikti jāpaliek EDSO uzmanības centrā. Vienlaikus nedrīkst pieļaut cilvēktiesību un mazākumtautību tiesību politizēšanu un to izmantošanu savtīgu politisko mērķu sasniegšanai.

Arī politiski militārā dimensija EDSO darbībā ir ļoti svarīga. Līgums par konvencionālo bruņojumu ir viens no Eiropas drošības stūrakmeņiem, tas palielina arī to valstu drošību, kas nav šī līguma dalībvalstis. Uzmanība jāvelta arī reģionālajai bruņojuma kontrolei, kur tā ir objektīvi nepieciešama un kur to vēlas attiecīgā reģiona valstis, tā ir noteikti attīstāma tālāk.

Konsensusa likuma saglabāšana un konsultācijas ar visām ieinteresētajām pusēm par kopīgi risināmiem jautājumiem ir būtisks priekšnoteikums sekmīgai EDSO darbībai. Tas piedod politisku svaru un vērtību EDSO lēmumiem un aktivitātēm kā kolektīvas un kooperatīvas tās dalībvalstu gribas atspoguļojums. Tikpat svarīgi ir pilnveidot un attīstīt tālāk EDSO darbības mehānismus un instrumentus. EDSO iesaiste var būt arī laikā ierobežota un pārskatāma, un ir atzīstami, ja EDSO kompetencē esošie uzdevumi tiek pilnībā izpildīti un kāda konkrēta iesaistes forma tiek pielāgota mainīgiem apstākļiem un saglabā tās kooperatīvo raksturu.

Godātais priekšsēdētāj!

Latvijas sadarbība ar EDSO ir visumā bijusi sekmīga. Īpaši jāatzīmē EDSO iesaiste pēc tam, kad Latvija noslēdza ar Krieviju divpusējus līgumus. EDSO iesaistei jānodrošina precīza šo saistību izpilde. Pirmais nopietnais pārbaudījums būs 1998.gadā, kad beigsies Skrundas radiolokācijas stacijas darbības laiks Latvijā. Atzīmējama ir EDSO aktīvā darbība arī sabiedrības integrācijas jautājumos Latvijā. Latvija ir gatava sadarboties ar EDSO ekspertiem šajā jautājumā arī turpmāk.

Komplementaritātes principam jābūt ievērotam — ir jāatrod tās darbības jomas, kurās tieši EDSO ir guvusi īpašu pieredzi un var ieņemt koordinējošo lomu citu reģionālo un starptautisko organizāciju vidū. Tādēļ jāanalizē ir gan reģionālais līmenis, gan kooperācijas formas plašākā starptautiskajā līmenī. Liekas, ka nebūtu īpaši mērķtiecīgi mēģināt pārvērst EDSO par universālu kolektīvās drošības sistēmu.

Šī ir unikāla organizācija, kas apvieno valstis no Vankūveras līdz Vladivostokai. Izrādot pienācīgu politisko gribu un rūpīgi un pacietīgi tālāk attīstot EDSO identitāti, kopējiem spēkiem radīsim šai organizācijai optimālu attīstību nākotnē.

Paldies par jūsu uzmanību!

Vakardienas plenārsēdes vadītājs — Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Dalībnieku vidū: Vācijas kanclers Helmūts Kols (pirmajā rindā centrā), Kanādas premjerministrs Žans Kretjēns (pirmajā rindā pa kreisi), Beļģijas premjerministrs Žans Luks Dehāne (pirmajā rindā pa labi), Azerbaidžānas prezidents Heidars Alijevs (pirmajā rindā malējais), Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs (otrajā rindā malējais), Latvijas prezidents Guntis Ulmanis (otrajā rindā centrā) un citi.________