Divas dienas Eiropas centrs — Lisabona

Eiropas Drošības un Sadarbības Organizācijas galotņu konferencē 1996.gada 2.—3.decembrī

Autoritātes apliecinājums

Papildus

1.lpp.

Divas dienas 52 Eiropas valstu, kā arī ASV un Kanādas vadītāji EDSO valstu galotņu konferencē Portugāles galvaspilsētā Lisabonā sprieda par vecā kontinenta un pasaules drošības un sadarbības aktualitātēm

Latvija vakar, 3. decembrī, bija prezidējošā valsts, un Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis rīta cēlienā vadīja konferences plenārsēdi. Visnotaļ simbolisks un arī vēsturisks notikums — ja atceramies, ka tagadējās EDSO tapšanas laikā, 1975. gada 1. augustā, kad Helsinkos 33 toreizējās Eiropas valstis, ASV un Kanāda parakstīja Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes Nobeiguma aktu, Latvija vēl atradās PSRS okupācijā, un ka mūsu valsts savu likumīgo vietu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā ieņēma tikai 1991.gada septembrī.

Pirmdien, atklājot Lisabonas sammitu, prezidējošās Šveices ārlietu ministrs Flavio Kotī analizēja situāciju Eiropā, akcentējot EDSO ieguldījumu vecā kontinenta drošības un stabilitātes sekmēšanā un nostiprināšanā. Flavio Kotī savā ievadreferātā minēja arī Latviju, uzsverot, ka “problēmas, kuras bija apzinājusi EDSO misija Latvijā, pamatā ir atrisinātas”. Tālāk Šveices ārlietu ministrs atsevišķi pievērsās vairākiem konfliktu rajoniem Eiropā, iezīmējot turpmākos šo konfliktu noregulēšanas ceļus.

Vakar EDSO dalībvalstu vadītāji jau visai pragmatiski pievērsās vienotas Eiropas veidošanas aspektiem, uzsverot visu EDSO dalībvalstu kopīgo pienākumu stiprināt drošību Eiropā. Viens no aktuālākajiem vakar Lisabonā aplūkotajiem jautājumiem bija dažādu autoritatīvu starptautisko organizāciju sadarbība galvenā mērķa — starptautiskās drošības — sekmēšanai. Tika uzsvērts, ka Eiropas Savienības un NATO paplašināšanai jābūt procesam, kas stiprina ne tikai šo starptautisko organizāciju, bet arī visu pārējo valstu drošību. Vakar plaši tika apspriests arī jautājums, kādai jābūt pašai EDSO un kādai tās lomai nākotnes Eiropas drošības arhitektūras veidošanā. Daudzu valstu vadītāji pieskārās arī NATO eventuālajam nākotnes veidolam. Latvijas Valsts prezidents šajā sakarībā uzsvēra, ka iestāšanās NATO ir Latvijas valsts ārpolitikas prioritāte. Savukārt Krievijas Federācijas premjerministrs Viktors Černomirdins atkal atkārtoja savas valsts negatīvo attieksmi pret NATO paplašināšanas plāniem. Sarunā ar žurnālistiem Viktors Černomirdins teica, ka “Krievija ir kategoriski pret NATO paplašināšanos uz austrumiem” un ka “nav nekādas vajadzības steigties”. Pēc Krievijas premjerministra vārdiem, Krievija vēlas izveidot jaunu Eiropas drošības sistēmu, kurā EDSO uzņemtos koordinēt citu organizāciju aktivitātes. Krievijas plānos ietilspt arī EDSO būtiska reorganizācija, kas praktiski nozīmētu mazo valstu ietekmes ievērojamu samazināšanu šīs organizācijas lēmumu pieņemšanā.

Lisabonas galotņu konferencē atkārtoti tika apliecinātas katras valsts tiesības brīvi pievienoties militārajām savienībām un noraidīta jelkāda ietekmes sfēru veidošana. Tika uzsvērta vienprātība kā viens no EDSO pamatprincipiem lēmumu pieņemšanā. Šī principa nosargāšanas aktualitāti īpaši uzsvēra Apvienotās Karalistes premjerministrs Džons Meidžors. Viņa pozīcija uzskatāmi atbalstīja Latvijas un Igaunijas prezidentu pausto viedokli par nepieciešamību sadzirdēt visu Eiropas valstu, tai skaitā arī mazo valstu, viedokli. EDSO dalībvalstu vadītāji arī pārrunāja pasākumus cilvēktiesību ievērošanas uzlabošanai bēgļu problēmas risināšanai, preses brīvības nostiprināšanai un tālākai demokrātijas attīstībai kopumā. EDSO dalībvalstu Lisabonas konferences dalībnieki vienojās arī sākt jaunu sarunu kārtu par parasto bruņojumu, kurā eventuāli varētu tikt pārstrādāts un paplašināts 1990.gada līgums par militārās tehnikas apjomu samazināšanu Eiropā.

Vakardienas sēdē Lisabonā runāja arī Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Viņš pozitīvi novērtēja EDSO aktivitātes Latvijā, minot, ka zināms pārbaudes akmens EDSO darbības efektivitātei būs 1998. gads, kad beigsies līgumā paredzētais Krievijas Federācijas radiolokācijas stacijas darbošanās periods Skrundā un kad šo objektu vajadzēs nojaukt. Latvijas Valsts prezidents minēja arī konkrētas jomas, kurās būtu plašāk izvēršama EDSO darbība. Vispirms jau humanitārajā un militāri politiskajā laukā. Guntis Ulmanis arī uzsvēra, ka nedrīkst pieļaut cilvēktiesību un mazākumtautību tiesību jautājumu izmantošanu savtīgu politisku mērķu sasniegšanai. Viņš pieminēja autoritatīvos ANO atzinumus par cilvēktiesību stāvokli Latvijā, atzīmējot, ka ne ANO, ne EDSO dokumentos vairs nav minētas jelkādas būtiskas problēmas cilvēktiesību jomā Latvijā. Gan ANO, gan EDSO viedoklis par cilvēktiesību stāvokli Latvijā ir pozitīvs, kas noteikti uzskatāms par mūsu valsts sasniegumu.

Guntim Ulmanim Lisabonas konferences laikā bija arī vairākas sarunas ar citu valstu vadītājiem. Tiekoties ar Spānijas premjerministru Hosē Mariu Aznaru, tika pārrunāti Eiropas Savienības un NATO paplašināšanas jautājumi. Abu valstu vadītāji vienojās, ka nepieciešams noteikti tikties ilgākām sarunām, jo Latvijai un Spānijai ir liels potenciāls abpusēji izdevīgai ekonomiskajai sadarbībai. Latvijas Republikas Valsts prezidents uzsvēra, ka viņš neredz ne politiskus, ne ekonomiskus iemeslus, kuru dēļ Latvija jau drīzā nākotnē nevarētu kļūt šo organizāciju dalībvalsts.

Savukārt sarunā ar Vatikāna valsts sekretāru kardinālu Andželo Sodāno tika pārrunāti nepieciešamie priekšdarbi vienošanās parakstīšanai par katoļu Baznīcas juridisko statusu Latvijā, katolisko izglītību Latvijas skolās un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē, kā arī par kapelānu dienestu Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Sarunā ar Itālijas premjerministru Romāno Prodi Guntis Ulmanis skāra Baltijas valstu sadarbību un to uzņemšanas perspektīvas Eiropas Savienībā un NATO. Viņš uzsvēra, ka Latvijas drošības jautājumu risinājumā nesaskata alternatīvu mūsu valsts dalībai NATO. Guntis Ulmanis arī atgādināja Latvijas labās attiecības ar Itāliju pirms Otrā pasaules kara un izteica viedokli, ka šobrīd jāatrod pareizie impulsi abu valstu ekonomiskās sadarbības dinamizēšanai. Par to būtu jādomā abu valstu politiķiem. Savukārt Itālijas premjerministrs izteica viedokli, ka Latvijas ekonomiskā attīstība ir būtiska arī mūsu valsts eventuālajai līdzdalībai NATO. Romāno Prodi arī uzsvēra, ka viņš pilnībā novērtē Baltijas reģiona ģeopolitisko jūtīgumu. Itālijas premjerministrs apliecināja Latvijai arī turpmāku savas valsts atbalstu mūsu integrācijas procesam Eiropas Savienībā un NATO .

Visu trīs Baltijas valstu prezidenti kopīgi tikās ar Apvienotās Karalistes premjerministru Džonu Meidžoru un ārlietu ministru Malkolmu Rifkindu. Šajā sarunā notika arī domu apmaiņa par pēdējo nedēļu notikumiem Baltkrievijā un Krievijā un izteikti apsvērumi par to, kā varētu veicināt demokrātijas tālāku attīstību šajās valstīs, kā arī Centrāleiropā un Austrumeiropā kopumā. Tika pārrunāta arī Eiropas Savienības paplašināšana, kā arī Lielbritānijas pozīcija un loma ES tālākajā attīstībā. Džons Meidžors vēlreiz apliecināja viennozīmīgu atbalstu Baltijas valstu integrācijai Eiropas Savienībā šīs organizācijas paplašināšanas procesā. Viņš teica, ka vēlētos Eiropas līgumos redzēt brīvākus noteikumus ES un asociēto valstu savstarpējai tirdzniecībai. Apvienotās Karalistes premjerministrs apliecināja savas valsts izpratni par NATO paplašināšanu kā atvērtu procesu. Viņš arī izteica viedokli, ka NATO paplašināšana varētu notikt paralēli ar vēl citiem procesiem, kā NATO attiecību izveidošana ar Krieviju, Ukrainu un programmas “Partnerattiecības mieram” pilnveidošana.

EDSO dalībvalstu galotņu konferencē Lisabonā sperts vēl viens solis sadarbības sekmēšanai un jaunās Eiropas drošības arhitektūras veidošanai. Mūsu valsts šajās dienās Lisabonā apliecināja, ka spēj kā līdzvērtīgs partneris kopā ar citām valstīm risināt kopējās kontinenta un pasaules drošības problēmas. Līdz ar to šīs divas dienas Lisabonā bija arī visai nozīmīgas mūsu pašu valsts drošības nostiprināšanai un starptautiskās autoritātes sekmēšanai, veicinot Latvijas integrācijas procesu Eiropā.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors