Ministru kabineta rīkojums Nr. 549

Rīgā 2017. gada 4. oktobrī (prot. Nr. 48 31. §)

Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 30.0. versija)

1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 30.0. versijā projekta "Pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platforma" (turpmāk – projekts) aprakstu un projekta izmaksas 4 500 000 euro apmērā.

2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Valsts reģionālās attīstības aģentūru iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums) ietvaros.

3. Finansēt projektu 2.2.1.1. pasākuma ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumos Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.

4. Noteikt Valsts reģionālās attīstības aģentūru par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta aprakstā plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.

5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas 2020. gadā ne vairāk kā 111 228 euro un, sākot ar 2021. gadu, ne vairāk kā 444 911 euro gadā, tai skaitā:

5.1. 12 500 euro 2020. gadā un 50 000 euro, sākot ar 2021. gadu, segt no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta programmā 32.00.00 "Valsts reģionālās attīstības politikas īstenošana" pieejamiem līdzekļiem;

5.2. 30 478 euro 2020. gadā un 121 911 euro, sākot ar 2021. gadu, segt no valsts budžeta līdzekļiem, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pēc projekta pabeigšanas iesniegt Ministru kabinetā rīkojuma projektu par valsts budžeta apropriācijas pārdali Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai no citām ministrijām;

5.3. 68 250 euro 2020. gadā un 273 000 euro, sākot ar 2021. gadu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt papildus.

6. Lai pēc projekta pabeigšanas nodrošinātu projekta rezultātu uzturēšanu, atbalstīt četru amata vietu izveidi Valsts reģionālās attīstības aģentūrā, pārdalot tās no citiem resoriem un finansējot no šā rīkojuma 5.2. apakšpunktā minētajiem līdzekļiem.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

(Apstiprināts
ar Ministru kabineta
2017. gada 4. oktobra
rīkojumu Nr. 549)

Pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platforma

Projekta apraksts (kopsavilkums)

Projekta "Pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platforma" (turpmāk – projekts) apraksts izstrādāts, ņemot vērā Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumu Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" nosacījumus.

Projekts turpina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas projekta "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma" (turpmāk – PIKTAPS) uzsāktās aktivitātes un ir cieši saistīts ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras (turpmāk – VRAA) Eiropas reģionālās attīstības fonda informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) projektu "Vienotā datu telpa".

Projekta mērķi

Projekta virsmērķis ir uzlabot pakalpojumu daudzkanālu pieejamību, sniegšanas efektivitāti, lietojamību un samazināt administratīvo slogu, attīstot Drošas elektroniskās piegādes platformu (turpmāk – DEPP) un ieviešot Ppakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platformu (turpmāk – PSPP).

Projekts ir vērsts uz šādu mērķu sasniegšanu

1. Daudzkanālu pakalpojumu sniegšanas nodrošināšana:

1.1. dažādos kanālos sniegto pakalpojumu un pakalpojumu rezultātu informācijas pieejamība atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma, Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumu Nr. 399 "Valsts pārvaldes pakalpojumu uzskaites, kvalitātes kontroles un sniegšanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 399), Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumu Nr. 402 "Valsts pārvaldes e-pakalpojumu noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 402) un Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumu Nr. 401 "Noteikumi par valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru veidiem, sniegto pakalpojumu apjomu un pakalpojumu sniegšanas kārtību" prasībām;

1.2. ar pakalpojumu sniegšanu saistīto centralizēto koplietošanas risinājumu sadarbspējas nodrošināšana ar Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (turpmāk – VPVKAC) informācijas sistēmām (turpmāk – IS).

2. Portāla un e-pakalpojumu lietojamības un izmantošanas uzlabošana:

2.1. lietotāju pieredzes unificēšana un uzlabošana – vienveidīga, ērta, prognozējama lietotāja pieredze saskarē ar valsts pārvaldes e-pakalpojumiem, vienota autentifikācija (SSO);

2.2. e-pakalpojumu izpildes vides modernizēšana, uzlabojot lietojamību un veidojot programmsaskarnes (API) e-pakalpojumu izsaukšanai no citām IS;

2.3. adaptīvas, mobilām ierīcēm draudzīgas saskarnes nodrošināšana;

2.4. vienkāršots valsts pārvaldes pakalpojumu elektronizēšanas tehniskais risinājums (e-formas);

2.5. lietotājorientēta satura struktūra un attēlojums, kā arī funkcionalitāte portālā latvija.lv.

3. Vienotas pakalpojumu pārvaldības un uzskaites nodrošināšana:

3.1. centralizētu risinājumu attīstība, lai pakalpojumu aprakstītu atbilstoši MK noteikumu Nr. 399 un Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumu Nr. 400 "Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 400) prasībām;

3.2. pakalpojumu uzskaites IKT atbalsta nodrošināšana (atbilstoši MK noteikumos Nr. 399 noteiktajām prasībām);

3.3. pakalpojumu sniegšanas analīzes iespēju nodrošināšana.

4. E-adreses pilnveidošana atbilstoši sabiedrības un valsts pārvaldes vajadzībām:

4.1. e-adreses mērogojamības nodrošināšana;

4.2. e-adreses konta lietojamības, pieejamības (availability) un piekļūstamības (accessibility) uzlabošana;

4.3. funkcionalitātes papildināšana atbilstoši sabiedrības un valsts pārvaldes prasībām un vajadzībām, tai skaitā Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK principiem;

4.4. programmsaskarņu izveide datu apmaiņai ar citām IS, kā arī trešo pušu lietojumu attīstībai;

4.5. DEPP administrēšanas un pārvaldības funkcionalitātes pilnveide (auditācijas pieraksti, pārskati, autentifikācijas pilnveide u. c.).

5. Attīstīt sabiedrības spējas un ieinteresētību efektīvi izmantot radītos risinājumus:

5.1. veikt sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus;

5.2. veikt publiskās pārvaldes apmācību pasākumus;

5.3. izstrādāt apmācību programmas, kā arī informatīvos apmācību materiālus.

Darbības projekta mērķu sasniegšanai

1. Projekta vadība, nodrošinot projekta administratīvo vadību, projekta mērķu īstenošanu ar pieejamiem resursiem un projekta darbību izpildi un plānoto rezultātu sasniegšanu.

2. PSPP izstrāde un ieviešana, nodrošinot Valsts pārvaldes iekārtas likuma prasību ieviešanu un IKT risinājumu valsts pārvaldes pakalpojumu daudzkanālu sniegšanai un pārvaldībai visās valsts pārvaldes iestādēs, kā arī ievērojot PIKTAPS projektā izstrādāto PSPP projektējumu.

3. Saistīto IS pielāgošana un integrācija ar PSPP, lai nodrošinātu, ka PSPP ir sadarbspējīga ar būtiskākajām valsts IS un ir pieejama pašvaldībām un valsts pārvaldes iestādēm.

4. DEPP 2. kārtas izstrāde un ieviešana, nodrošinot e-adreses risinājuma atbilstību sabiedrības un valsts pārvaldes vajadzībām, uzlabojot e-adreses risinājuma lietojamību un mērogojamību, kā arī ievērojot PIKTAPS projektā izstrādāto DEPP 2. kārtas projektējumu.

5. Sabiedrības IKT iespēju izmantošanas veicināšana, nodrošinot sabiedrības informētību par ieguvumiem saistībā ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu līdzekļu ieguldījumu IKT jomas attīstībā, tādējādi veicinot ES fondu ieguldījumu atdevi un sasniegto rezultātu ilgtermiņa ietekmi, kā arī nodrošinot nepieciešamās IKT prasmju apmācības "digitālajiem aģentiem" (piemēram, bibliotekāriem, valsts un pašvaldību darbiniekiem, VPVKAC darbiniekiem, skolotājiem) un sniedzot padziļinātas zināšanas par e-rīku, e-pakalpojumu un informācijas sistēmu platformu izmantošanu, lai šīs zināšanas ilgtermiņā varētu tikt nodotas tālāk.

6. Publicitātes nodrošināšana, izvietojot informatīvos plakātus un regulāri publicējot informāciju par projektu portālā (www.vraa.gov.lv).

7. Projekta apraksta sagatavošana iekļaušanai IKT mērķarhitektūrā un izmaksu un ieguvumu analīzes izstrāde.

Plānotie rezultāta rādītāji

Plānotie iznākuma rādītāji

Projekta īstenošanas rezultātā tiks pilnveidoti šādi darbības procesi (1. iznākuma rādītājs):

1) pieprasīto un sniegto pakalpojumu uzskaite (PSPP ietvaros, ievērojot MK noteikumus Nr. 399 un MK noteikumus Nr. 402);

2) e-pakalpojuma izpilde (ievērojot MK noteikumus Nr. 402);

3) pakalpojumu sniegšanas analīze (ievērojot MK noteikumus Nr. 400 un MK noteikumus Nr. 402);

4) pakalpojumu aprakstīšana un reģistrēšana pakalpojumu katalogā;

5) pakalpojumu pārvaldības informācijas uzturēšana;

6) pakalpojumu sniegšanas datu publicēšana;

7) klientu atbalsta speciālista konsultācija e-pakalpojuma saņemšanai;

8) e-pakalpojumu saņēmēju apmierinātības vērtēšana;

9) vienota autentificēšanās publiskajos portālos;

10) e-formu veidošana;

11) klienta darba vietas portālā (latvija.lv) lietotāja profila funkcionalitātes pilnveidošana;

12) e-adreses rādītāji.

Projekta ietvaros tiks izstrādātas vai pilnveidotas šādas centralizētas, atvērtas IS platformas (2. iznākuma rādītājs):

1) PSPP (projekta ietvaros tiks izstrādāta un ieviesta);

2) DEPP (projekta ietvaros tiks pilnveidota).

Dati

Projekta risinājumu ietvaros paredzēta šādu galveno informācijas resursu un datu kopu apstrāde:

Projekta finansējuma apjoms

Kopējās projekta īstenošanas izmaksas ir 4 500 000 euro.

Projekta īstenošanas laiks ir 36 mēneši no dienas, kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim.

Projekta iznākumu plānotās uzturēšanas izmaksas ir 444 911 euro gadā.

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem

PSPP izveide un DEPP attīstība balstās uz PIKTAPS un ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.–2013. gada plānošanas perioda darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" projektos radītajiem koplietošanas risinājumiem. Tādējādi projekts ir saistīts ar šādiem iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā VRAA īstenotajiem projektiem:

1) "E-pakalpojumi un to infrastruktūras attīstība" (EPAK);

2) "Pašvaldību funkciju atbalsta sistēmas izveides 1. kārta" (PFAS1);

3) "Pašvaldību funkciju atbalsta sistēmas 2. kārta" (PFAS2);

4) "Publiskās pārvaldes dokumentu pārvaldības sistēmu integrācijas vides izveide" (EDOK).

Indikatīvi sociālekonomisko ieguvumu aprēķini

Projekts ir vērsts uz e-pakalpojumu lietojamības uzlabošanu un e-adreses pilnveidošanu. Īstenojot projektu, radīsies būtiski sociālekonomiskie ieguvumi gan valsts iestādēm, gan plašākai sabiedrībai.

Projekta ieguvumi

1. Projekta ietvaros pilnveidojot e-pakalpojumu sniegšanas vidi, tiek palielināta iespēja, ka lielāka sabiedrības daļa izvēlēsies savus pakalpojumus saņemt elektroniski. Pieņemot, ka projekta īstenošanas rezultātā e-pakalpojumu izmantošanas gadījumu skaits palielināsies par 1 % gadā, pakalpojumus sniedzošajām iestādēm, samazinot resursus, būs iespējams ietaupīt, jo samazināsies papīra dokumentu aprite, kā arī uzlabot klientu apkalpošanas speciālistu darba kvalitāti, projekta pārskata perioda ietvaros sasniedzot aptuveni 5,2 milj. euro ieguvumu (diskontētā vērtība).

2. E-pakalpojumu sniegšanas vides pilnveidošana un e-pakalpojumu izmantošanas īpatsvara palielinājums pozitīvi ietekmēs arī plašāku sabiedrību, jo tiks sniegta iespēja noderīgāk izmantot to laiku, kas pašlaik tiek patērēts, saņemot pakalpojumu iestādē klātienē, kā arī ceļā uz pakalpojumu sniedzošo iestādi un no tās. Paredzēts, ka projekta pārskata periodā sabiedrībai radīsies ieguvums aptuveni 4,5 milj. euro apmērā (diskontētā vērtība).

3. E-adreses pilnveidošana ļaus iestādēm ietaupīt finanšu resursus, samazinot papīra formāta dokumentu plūsmu un ietaupot pakalpojumus sniedzošo iestāžu darbinieku laiku – pusstundu uz vienu pakalpojumu. Pieņemot, ka gadā katrs e-adreses lietotājs (līdz 20 000 lietotāju, kurus piesaistīs projekta ietvaros veiktie e-adreses uzlabojumi) saņems vismaz divus elektronisko pakalpojumu rezultātus, iestāžu ietaupījumi projekta pārskata periodā sasniegs 2,89 milj. euro (diskontētā vērtība).

4. Uz e-adresi nosūtīto pakalpojumu rezultātu saņemšana elektroniski sabiedrībai sniegs ieguvumu, jo tiks ietaupīti laika un finanšu resursi, kuri tiek patērēti ceļā uz iestādi pakalpojumu saņemšanai, kā arī pakalpojumu saņemšanas laikā. Paredzēts, ka projekta pārskata perioda ietvaros sabiedrības ieguvums sasniegs 2,51 milj. euro (diskontētā vērtība).

Projekta īstenošanas rezultātā radušos publiskās pārvaldes iestāžu darbinieku darba laika ietaupījumu paredzēts izmantot, lai uzlabotu pakalpojumus sniedzošo iestāžu darbinieku darba procesus un nodrošinātu projekta rezultātu (PSPP un DEPP) uzturēšanai nepieciešamo darbaspēku. Līdz ar to projekta īstenošanas rezultātā nav paredzēts samazināt darba vietas valsts pārvaldē – plānots pēc iespējas saglabāt esošās darba vietas pakalpojumus sniedzošajās iestādēs un vienlaikus izveidot nepieciešamās darba vietas projekta rezultātu uzturēšanai, pārdalot štata vietas no resoriem, kas gūst tiešus ieguvumus no projekta īstenošanas rezultātiem. Paredzēts, ka pēc projekta pilnīgas ieviešanas projekta pārskata periodā sociālekonomiskie ieguvumi sasniegs aptuveni 15,19 milj. euro (diskontētā vērtība) ar ekonomisko neto pašreizējo vērtību 8,33 milj. euro apmērā. Indikatīvais projekta ieguvumu un izmaksu attiecības koeficients ir 2,21, ekonomiskā ienesīguma norma – 25,64 %, un tas liecina par augstu projekta pievienoto vērtību.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards