25. novembra ārkārtas sēde

28. novembrī

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr. 204/205., 206., 207/208.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu? Vēlas runāt debatēs Kristiāna Lībane, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Lībane (LC). Jā, kolēģi, es vēlētos runāt par nākamo — 29.pantu, kur, kā jūs redzat, ir ne tikai deputāta Bišera un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, bet arī viens atbildīgās komisijas priekšlikums. Un atbildīgās komisijas priekšlikums skan sekojoši: “Izslēgt pirmās daļas 2.punktā vārdus “un maksu par komunālajiem pakalpojumiem”, kā arī vārdus “un izmantot komunālos pakalpojumus”. Šis ir priekšlikums, kas it kā liekas loģisks. Tomēr, atbalstot šo priekšlikumu, mēs atbalstītu tādu ideālistisku tiesību normu, kam faktiski nebūtu nekāda sakara ar realitāti. Realitāte ir tāda, ka šobrīd ir vesela rinda komunālo pakalpojumu, tādi kā apkure un siltais ūdens, siltā ūdens apgāde, ko nemaksāšanas gadījumā nav iespējams atslēgt atsevišķiem dzīvokļiem. Un, ja mēs pieņemtu šo priekšlikumu, tad mēs atbalstītu tādu koncepciju, ka dzīvoklis — tās ir tikai četras sienas — grīda un griesti — un ka dzīvoklis var būt neapkurināms un tātad arī neapdzīvojams, kas, bez šaubām, nenāktu par labu mājas uzturēšanas apstākļiem. Un problēma ir tā, ka pagaidām par neapkurināmu ir iespejams padarīt tikai veselu māju, līdz ar to ciestu vai nu tie cilvēki, kas maksā, tas ir, citi šīs mājas iedzīvotāji, kas maksā par komunāliem maksājumiem, vai arī tiem cilvēkiem, kas nemaksās par komunāliem maksājumiem, būs iespējams lietot dzīvokli, saņemot siltumu un silto ūdeni un maksājot tikai to salīdzinoši nelielo summu, kas ir īres maksa tajā īres maksas klasiskajā izpratnē. Līdz ar to tas, protams, arī dzīs bankrotā “Rīgas siltumu” un citus uzņēmumus, kas ir komunālo pakalpojumu sniedzēji. Katrā ziņā šis priekšlikums ir labi domāts, bet ar labu gribu arī atbildīgajā komisijā atbalstīts, bet tas varētu tikt pieņemts tikai tad, kad būs iespējams atslēgt siltumu un citus komunālos pakalpojumus atsevišķos dzīvokļos, un nevis tā, kā tagad tas ir veselās mājās. Tā ka es aicinātu balsot par šo atbildīgās komisijas priekšlikumu un balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt? Jānis Lagzdiņš, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Kolēģi deputāti! Tā kā runa ir par 29.pantu visu kopumā un par visiem trijiem piedāvātiem priekšlikumiem, es gribētu runāt par deputāta Ilmāra Bišera priekšlikumu, kurš, atklāti sakot, ir valstiski kaitīgs un ārkārtīgi bīstams mūsu valstij, ja mēs to pieņemsim. Ko tad ierosina kolēģis? Ierosina izslēgt no 29.panta pirmās daļas 3.apakšpunktu, un, izslēdzot šo punktu it kā rastos ārkārtīgi loģiska situācija. Proti, ka īrnieks, kurš 6 mēnešus nav dzīvojis, ka viņu nevarētu izmest no dzīvokļa. It kā loģisks priekšlikums, jo svarīgāk būtu izvērtēt, vai attiecīgā persona maksā īres maksu vai nemaksā. Un gadījumā, ja viņa nemaksā, tad viņu no dzīvokļa izlikt. Bet, godātie kolēģi, situācija ir tāda mūsu valstī šobrīd, ka vairāk kā 20 000 valsts un pašvaldību dzīvojamo māju īrnieki it kā skaitās pierakstīti valsts un pašvaldību dzīvokļos, bet tajā pašā laikā šīs personas jau sen — pirms gada, diviem un trijiem gadiem — juridiski neskaitās mūsu valsts iedzīvotāji, ir izbraukuši uz Krieviju, izbraukuši uz Baltkrieviju, izbraukuši uz Ukrainu. Lai, godātie kolēģi, mani vārdi neliktos tāda tukša politiska šeit demonstrācija, es pirms neilga laika, pēc ilgām pūlēm ieguvu savā rīcībā oficiālos Krievijas iestāžu datus par to iedzīvotāju skaitu, kuri laika periodā no 1990.gada līdz 1994.gadam, pēc Krievijā oficiāliem reģistrētiem datiem un Krievijas pasu galda datiem, Krievijas statistiks komitejas datiem un iekšlietu iestāžu datiem, ir it kā izbraukuši no Latvijas. Un, salīdzinot šos datus ar oficiāliem Latvijas attiecīgo iestāžu datiem un ziņām, situācija ir tāda, ka tikai divos gados vien, tas ir, 1993.gadā un 1994.gadā, pēc Krievijas pasu galdu datiem, no Latvijas uz Krieviju uz pastāvīgu dzīvi ir izbraukuši — to uzrāda Latvijas pasu galdu dati - 17 518 cilvēki. Tas nozīmē, ka šie cilvēki skaitās oficiāli no Latvijas it kā izrakstījušies, pēc Krievijas ziņām, tas nozīmē, ka viņiem ir divas pases, ar vienu pasi viņi joprojām ir pierakstīti Latvijas valstī pašvaldību un valsts dzīvokļos, skaitās īrnieki, saņem pensijas, jo 20% no šiem izbraucējiem ir pensionāri, saņem no Latvijas sociālā budžeta pensijas, saņem pabalstus, faktiski ir noslēguši mutiskus īres līgumus ar citiem Latvijas iedzīvotājiem, savus dzīvokļus izīrē citiem, pelna, viņiem tiek pārsūtītas pensijas, kuru apmērs vien gada laikā sastāda 2,5 miljonus latus, tā ir mūsu valsts iedzīvotāju pelnītā nauda. Godātie kolēģi, kas notiks, ja mēs šo priekšlikumu svītrosim? Tas nozīmē, ka zudīs jebkāda iespēja šos cilvēkus, šos tūkstošus, desmittūkstošus, kas faktiski Latvijā nedzīvo un dzīvo Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā, zudīs iespēja jebkādā veidā viņus izrakstīt un piespiest viņus pārcelties, juridiski pārcelties, jo faktiski jau viņi dzīvo Krievijā, jo Krievijas oficiālo iestāžu dati liecina, ka viņi ir Krievijas iedzīvotāji, bet viņi dažādos ceļos, un proti, tie ir faktiski trīs varianti, kā viņi var dabūt divas pases. Pirmkārt, tīši nozaudējot pasi, saņemot it kā otru pasi nozaudētās vietā, ar vienu pasi aizbrauc uz Krieviju, tur pierakstās, un otra pase ir pierakstīta šeit. Tāpat, izmantojot Pilsonības un imigrācijas departamenta un citu valsts iestāžu ierēdņu nolaidību, arī dažādos citos veidos šīs manipulācijas tiek veiktas. Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinātu šo normu neatbalstīt, bet padomāt par to, ka varbūt vajadzētu rīkoties tā, kā savulaik 5.Saeimas laikā ierosināja Liepājas pašvaldība, kur šī problēma ir ārkārtīgi aktuāla, kur ļoti daudz militārpersonu skaitās it kā izbraukuši, bet faktiski viņi ir pierakstīti, ka vajadzētu dot tiesības pašvaldībām un valsts iestādēm administratīvā kārtā izlikt tos valsts un pašvaldību dzīvokļos dzīvojošos, kuri skaitās izbraukuši uz citām valstīm uz pastāvīgu dzīvi. Un šī norma, manuprāt, nebūtu svītrojama, un nebūtu šis process veicams tiesas ceļā, bet gan administratīvā ceļā, tā, kā to vēlas Liepājas pašvaldība, bet diemžēl valdība to neatbalstīja. Un, ja ņem vērā, ka manā rīcībā esošie dati ir tikai faktiski par 1993. un 1994.gadu, kas attiecas uz Krievijas Federāciju, bet šādi procesi ir saistīti arī ar Baltkrieviju, Ukrainu un citām NVS valstīm, tad faktiski šo cilvēku skaits ir daudz lielāks. Un faktiski mūsu valsts uztur vairākus desmitus tūkstošus iedzīvotāju, kuri nedzīvo mūsu valstī. Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinātu neatbalstīt Ilmara Bišera šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dziļi cienot Lagzdiņa kunga godprātību un godīgumu, kā juristu, es diemžēl gribētu pateikt, ka ir problēma pavisam citur. Man nav skaidrs, kādā veidā cilvēks var pamest valsti, pārbraucot dzīvot citur uz pastāvīgu dzīves vietu, un nebūt izrakstītam no savas pastāvīgās dzīves vietas. Es gribu atgādināt tos pašus nelaimīgos komunistu laikus. Tad, kad daudzi emigrēja uz Izraēlu, varbūt arī uz citām zemēm, pusgadu iepriekš viņiem bija jāizrakstās, praktiski jānodod dzīvoklis, un viss tika uzskaitīts un nekas nevarēja pazust. Problēma ir pavisam citur.

Vēl vienu normu es gribu atgādināt tiem, kuri runā par juridiskām lietām, un kāpēc ir atbalstāma Bišera kunga iniciatīva. Ir teikts: ja pusgadu viņš nedzīvo. Parastā situācija bija sekojoša. Nedzīvoja pusgadu mīnus vienu dienu — vienu dienu ar lieciniekiem pierādīja dzīvošanu šajā telpā, un pusgads tika skaitīts no jauna. Kāda jēga tad bija šai normai? Nulles jēga.

Un pats svarīgākais. Diemžēl šāda situācija, ka cilvēki, kuri īrē valsts un pašvaldības dzīvokļus un nodarbojas ar nereģistrēto un neatļauto uzņēmējdarbību kā šīs dzīvojamās platības izīrēšana, un pie kam par lielu naudu citiem, tā ir kārtējā mūsu valsts izpildstruktūru likumu pārkāpšana. Dažas dienas atpakaļ tika demonstrēts, kā pārkāpj likumu kā Ekonomiskā policija, tā Valsts ieņēmumu dienests. Šeit mēs redzam kārtējo pašvaldības institūciju likumu pārkāpšanu. Kāpēc šādi dzīvokļi netiek apsekoti? Kāpēc tie cilvēki, kuri izbrauc no šiem dzīvokļiem, staigā ar pases pierakstu arī uz priekšu? Izpildinstitūciju likumu pārkāpšana no un līdz...

Nav nekāds brīnums, ka izpildinstitūcijas ir ieinteresētas, lai šī likuma norma paliktu. Manā rīcībā ir nonācis pietiekoši liels saraksts, kurā daudzas augstākās amatpersonas ir pratušas apmainīt savu dzīvokli pret ievērojami labāku, un pie tam vēl mājās, kuras ir remontētas par valsts līdzekļiem. Šis saraksts ir veidojies Valda Smiltenieka kantorī Rīgas Domē, un acīmredzot tuvākajā laikā pēc šī saraksta objektivitātes pārbaudes sabiedrība tiks iepazīstināta, kāpēc dažreiz nav izdevīgi izrakstīt cilvēkus vai neizrakstīt cilvēkus no neaizņemtiem dzīvokļiem.

Arī mums zālē šeit sēž pietiekoši daudz cilvēku, kuri acīmredzot šo likuma normu ir pietiekoši labi izmantojuši. Tāpēc es domāju, ka Bišera kungs kā jurists pilnīgi pareizi pieiet šai likuma normai, ka tai nav jēgas vairs palikt sarakstā... šajā likumā, es atvainojos... cita lieta, ka mums valstī parlamentārās pārraudzības kārtībā Saeimas deputātu komisijām jāsāk intensīvi strādāt, lai mūsu valstī izpildinstitūcijas beidzot sāktu ievērot tos likumus, ko pieņemam mēs. Aicinu atbalstīt Bišera kunga priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Cienītais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es, protams, saprotu Lagzdiņa kunga satraukumu par šiem viņa nosauktajiem faktiem, taču tie pacēlās šodien šeit zālē, un, manuprāt, tie nav saistāmi ar manu priekšlikumu. Tiešām, ja tie fakti visi, ko Lagzdiņa kungs mums te stāstīja, tad ir jādomā, kā uz tiem reaģēt, kā var būt tā, ka izmaksā pensijas neesošiem cilvēkiem, kā var būt arī dažas citas parādības, ka viņi nelikumīgi nodod paši apakšīrē, kas ar likumu nav pieļauts. Tas vien ir par pamatu jau īres līguma laušanai.

Bet es domāju, ka tas ir pavisam cits jautājums, un nevajadzētu mums maisīt šeit divus dažādus jautājumus. Ja ir nepieciešamas īpašas normas par dzīvokļu līgumu pārtraukšanu ar personām, kuras ir izbraukušas uz dzīvi citās valstīs, tad mēs varam trešajā lasījumā tādu normu iestrādāt. Taču tajā pašā laikā es negribētu panākt tādu situāciju, ka mēs saglabājam te dažādas padomju laika normas un padomju laika drošinājumus. Mūsu Civillikums nenosaka, ka cilvēkam var būt tikai viena dzīvesvieta, mūsu Civillikums to pieļauj. Un es, piemēram, varu dzīvot ziemas mēnešus Rīgā un vasaras mēnešus pavadīt savā vasarnīcā ārpus, un, ja es esmu vairāk par sešiem mēnešiem vasaras laikā nodzīvojis savā vasarnīcā, tad mani var izlikt no dzīvokļa saskaņā ar šo normu. Starp citu, es domāju, ka šādā veidā mēs nevaram saistīt šo pierakstu problēmu. Bez tam es atgādinu Lagzdiņa kungam, ka pieraksta problēma, tā arī mums ir problēma, kas vēl ir palikusi no padomju laikiem. Zināmu laiku varbūt tā saglabāsies, bet es nedomāju, ka tā saglabāsies uz ilgiem laikiem. Tā kā sasaistīt visu ar šiem jautājumiem... nav. Es domāju, ka par tiem faktiem, ko runāja Lagzdiņa kungs, mēs varētu vēl līdz trešajam lasījumam padomāt un atrast attiecīgu risinājumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš, frakcija “Latvijas ceļš”. Otro reizi.

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Es pilnībā piekrītu kolēģim Bišeram, ka mūsu valstī vienai personai var būt gan īpašumā vairāki dzīvokļi, gan arī mūsu valsts iedzīvotājs ir tiesīgs īrēt, ja viņa rocība atļauj, vairākus dzīvokļus. Taču, manuprāt, ir absolūti netaisnīgi, ja tūkstošiem mūsu valsts iedzīvotāju un pilsoņu stāv pašvaldībās un valsts iestādēs rindā pēc dzīvokļiem, dzīvo graustos, ka šajā laikā vairāki desmiti tūkstoši citu valstu iedzīvotāji un pilsoņi, kuri sen jau no mūsu valsts ir izbraukuši, ka viņi joprojām skaitās valsts un pašvaldību dzīvokļu īrnieki, nedod iespēju tādējādi rindās stāvētājiem saņemt ilgi pelnītos dzīvokļus, un viņiem ir jādzīvo graustos, es tam nepiekrītu, Bišera kungs. Šī norma būtu jāattiecina tikai un vienīgi uz valsts un pašvaldību dzīvojamo fondu. Ja mums būtu bezgala daudz tukšu un labu pašvaldību un valsts dzīvokļu un neviens cilvēks nestāvētu rindā, varbūt tiešām varētu kādreiz ievēlēt tādu parlamentu, kurš atbalstītu, ka visas pasaules pilsoņi varētu dzīvot un būt pierakstīti. Turklāt šie vairāki desmiti tūkstoši citu valstu iedzīvotāji, juridiski būdami arī reizē mūsu valsts iedzīvotāji, ir tiesīgi privatizēt šos dzīvokļus, jo saskaņā ar dzīvojamo telpu privatizācijas likumu arī iedzīvotāji var privatizēt savus īrētos dzīvokļus, un juridiski viņi tādi skaitās. Kā var rasties tāda situācija? Krisberga kungs, ļoti vienkārši! Es domāju, ka jūs ļoti labi zināt. Tiem cilvēkiem ir divas pases. Ar vienu viņš ir pierakstīts Latvijā, ar otru viņš ir aizbraucis uz Krieviju un tur pierakstījies. Šeit saņem pensiju, saņem pabalstus, un ir tiesības privatizēt dzīvokli un jebkurā laikā atgriezties. Bet Krievijā viņš parādās, oficiāli viņš ir pierakstījies Smoļenskā, Maskavā, Ļeņingradā un Kostromā. Nevaram mēs atbalstīt šādu priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Lībanes kundze.

K.Lībane. Jā, komisijas vārdā man atliek tikai konstatēt, ka ir jābalso, bet, tā kā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtais priekšlikums nav balsojams, bet deputāta Bišera priekšlikumu atbildīgā komisija ir atbalstījusi pilnībā, tad mēs varētu vienkārši pievērst uzmanību 6. ailei un balsot atbildīgās komisijas piedāvātos priekšlikumus pa daļām. Vispirms par 29. panta pirmās daļas 2. punkta... to vārdu izslēgšanu, pēc tam par pirmās daļas 3. punkta izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lībanes kundze! Vai deputātiem nav iebildumu pret šādu balsošanas kārtību, kādu ierosina komisija? Iebildumi ir. Nu tad sāksim ar to, kas mums ir sākumā. Balsosim Bišera kunga priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu attieksmi pret deputāta Bišera priekšlikumu — izslēgt 29. panta pirmās daļas 3. punktu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 28, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts.

Līdz ar to, godājamie kolēģi, arī atbildīgās komisijas otrā daļa... priekšlikuma otrā daļa — izslēgt pirmās daļas 3. punktu — nav pieņemta, un turpmākās divas daļas atkrīt. Bet jābalso ir atbildīgās komisijas priekšlikuma pirmā daļa. Tātad teksts 29. pantā: “Izslēgt pirmās daļas 2. punktā vārdus “un maksu par komunālajiem pakalpojumiem”, kā arī vārdus “un izmantot komunālos pakalpojumus””. Šis teksts jums ir redzams 6. lappusītes dokumenta 6. ailītē pašā augšā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 24, atturas — 17. Arī šis priekšlikums nav pieņemts. Līdz ar to paliek pirmā lasījuma teksts.

Sakarā ar to, ka pagājusi ir pusotra stunda, paziņoju pārtraukumu līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Ieņemsim vietas plenārsēžu zālē. Turpināsim izskatīt likumprojektu “Par dzīvojamo telpu īri”. Dokumenta 7.lapaspuse. Lūdzu, Lībanes kundze!

K.Lībane. Jā. Nākamais priekšlikums ir saņemts pie 11.nodaļas nosaukuma. Deputāts Bišers piedāvā izslēgt šīs nodaļas virsrakstā vārdus “un dzīvojamās telpas nodrosēšana”. Atbildīgā komisija atbalstīja priekšlikumu ar nelielu papildinājumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputāta Bišera priekšlikumu — izslēgt 11.nodaļas virsraksta vārdus — “un dzīvojamās telpas nodrosēšanu” un komisijas slēdzienu — atbalstīt šo priekšlikumu ar papildinājumiem. Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

K.Lībane. Atbildīgā komisija ir izteikusi 37.pantu jaunā redakcijā un piedāvā to atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Deputāts Ilmārs Bišers piedāvā izslēgt 39.pantu. Atbildīgā komisija atbalsta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 39.panta izslēgšanu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Un visbeidzot mēs esam nonākuši pie pārejas noteikumiem. Ir deputāta Lagzdiņa un deputāta Bišera divi priekšlikumi. Atbildīgā komisija neatbalstīja deputāta Lagzdiņa priekšlikumu, jo tas saistās ar to deputāta priekšlikuma daļu pie 11.panta, kas netika atbalstīta. Taču atbalstīja deputāta Bišera ierosinājumu un iestrādāja to komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu — pārejas noteikumos atbalstīt deputāta Bišera priekšlikumu viņa iesniegtajā redakcijā un neatbalstīt deputāta Lagzdiņa priekšlikumu. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus iesniegtos priekšlikumus un acīmredzot varam balsot par pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 8, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu iespējamos termiņus, kādā būtu skatāms projekts trešajā lasījumā.

K.Lībane. Ierosinājums... es atvainojos, es neesmu precizējusi datumu. Likumprojektu varētu skatīt trešajā lasījumā pēc divām nedēļām, tas ir...

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu termiņu, Lībanes kundze!

K.Lībane. Termiņš varētu būt 5.decembris.

Sēdes vadītājs. 5.decembris. Priekšlikums ir iesniegt savus priekšlikumus līdz 5.decembrim. Vēlas runāt deputāts Golubovs, Sociālistiskās partijas “Līdztiesība” frakcija. Lūdzu!

A.Golubovs (SPL). Sakarā ar to, ka nebija pieņemti daudzi priekšlikumi, es uzskatu, ka vajag pagarināt termiņu priekšlikumu iesniegšanai līdz 16.decembrim.

Sēdes vadītājs. Paldies! 16.decembris. Varbūt vēl kāds cits priekšlikums ir? Vairāk nav. Jautājumu jāizšķir balsojot. Balsosim tālāk! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 16.decembris. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 20, atturas — 13. Šis priekšlikums nav pieņemts. Tātad paliek Lībanes kundzes minētais termiņš — 5.decembris. Paldies!

Izskatām pēdējo ārkārtas sēdē apstiprināto darba kārtības jautājumu — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā Kārlis Druva - LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentiem nr.1723 un nr.1250.

Pirmais grozījums likumā par Latvijas Republikas robežu ir 13.pantā, un tas ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, mainot pāris vārdus. Jūs redzat, teksts jums ir priekšā. Un šo grozījumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu 13.pantā iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir grozījums 19.pantā no frakcijas “Latvijai”. Un šo grozījumu komisija nepieņēma, jo šis grozījums sākas un ir saistīts ar virkni citiem grozījumiem, kurus jūs redzēsiet šinī sagatavotajā dokumentā, kas konceptuāli izmaina visu robežsargu pakļautību. Tātad robežsargi neaiziet vispār Iekšlietu ministrijā, bet tiktu pārcelti Ministru kabineta pakļautībā. Un līdz ar to jūs redzēsiet vairākas izmaiņas redakcijā, un šos priekšlikumus gandrīz visus komisija noraidīja. Tātad šeit ir specifisks piedāvājums 19.panta 4.punktā, un šo grozījumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu 19.panta 4.punkta beigu daļā? Iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk atkal frakcijas “Latvijai” piedāvātais grozījums 19.panta 6.punktā. Arī šo grozījumu komisija nepieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir piedāvāts frakcijas “Latvijai” grozījums 21.panta trešajā daļā. Šo grozījumu konceptuāli komisija neatbalstīja, jo tas jau ir izteikts pirmajā lasījumā grozījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir frakcijas “Latvijai” 21.panta trešās daļas 4.punkta piedāvātā redakcija. Un arī šo grozījumu komisija nepieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu 21.panta trešās daļas 4.punktā. Par šī panta trešās daļas 4.punkta svītrošanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt deputātu attieksmi pret šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 10... Kolēģi, nav kvoruma. Mēs atkal esam mazliet atslābinājušies un nedarām savus tiešos pienākumus, nepiedalāmies balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu. Vēlreiz balsošanas režīmu un aicinu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 22, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums — 21.panta ceturto daļu izteikt šādā redakcijā. Problēma ar šo redakciju, kā es jau minēju, — ir paredzēts piedāvātos grozījumos konceptuāli palikt robežsargiem zem Ministru kabineta, un tādēļ jūs redzat, ka zināmus lēmumus pieņem robežsargu komandieris un aizsardzības ministrs, nevis aizsardzības ministrs un iekšlietu ministrs. Tādēļ komisija šo piedāvāto grozījumu nepieņēma. Lūdzu arī deputātus to nepieņemt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Ir iebildumi. Lūdzu balsojam par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — 21.panta ceturto daļu izteikt jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu zvanu un balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 21, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums — 21.pantā ieviest pavisam jaunu redakciju ar sešiem apakšpunktiem, un arī tas ir domāts, lai pakļautu šo robežsargu vienību Ministru kabinetam. Un arī to komisija nepieņēma.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu? Frakcija prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret frakcijas “Latvijai” priekšlikumu 21.panta redakcijas sakarā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot.!Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 23, atturas — 23. Arī šis priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir frakcijas “Latvijai” piedāvātais grozījums 22.pantam, un šis piedāvātais grozījums netika apspriests pēc būtības, jo atkārto likumprojekta 7.pantā ietverto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums — mainīt 24.panta nosaukumu uz “Valsts robežaizsardzību institūciju darbības tiesiskais pamats”. Šis arī netika apspriests, jo tika jau pieņemts pirmajā lasījumā un ir izskanējis 8.pantā.

Sēdes vadītājs. Arī te deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums — grozīt 25.panta nosaukumu, kā jūs redzat, jums priekšā ir redakcija, un arī šis grozījums komisijā netika pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums — 26.panta nosaukuma “Valsts robežsargu institūciju” grozījums. Arī šo grozījumu komisija nepieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti frakcija lūdz balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu attieksmi pret frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — mainīt 26.panta nosaukumu. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 24, atturas — 21. Nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk 26.panta 8.punktā, kā jūs redzat, jums priekšā ir redakcija, arī šo grozījumu komisija nepieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātu frakcija prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret frakcijas priekšlikumu — papildināt 26.panta 8.punktu ar jums iesniegto redakciju. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 29, atturas — 16. Arī šis priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir frakcijas “Latvijai” piedāvātais grozījums 30.pantā. Kā jūs redzat, šeit piedāvāts aizstāt vārdus “Aizsardzības ministrijas” ar vārdiem “Robežsargu spēku komandieri”, šeit ir tā pati problēma, kuru es jau minēju iepriekš, domāts, ka ir pakļauts Ministru kabinetam, līdz ar to komisija šo piedāvāto grozījumu nepieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — 30.panta piektajā daļā nomainīt vārdus. Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 28, atturas — 15. Nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir frakcijas “Latvijai” piedāvātais grozījums 31.pantam, kas atkal seko tam pašam variantam. Šeit vēl ir lietots vecais vārds “robežapsardzība”, nevis jaunā redakcija, un līdz ar to arī šo piedāvāto grozījumu komisija nepieņēma.

Sēdes vadītājs. Paldies! Frakcija prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu lūdzu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — 31.panta otro daļu izteikt jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 7... Kolēģi, nav atkal kvoruma. Piedalās tikai 48 deputāti Es lūdzu deputātus piedalīties savu tiešo pienākumu pildīšanā — tas ir, balsošanā. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot un izteikt savu attieksmi pret frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret —27, atturas — 27. Nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 33.panta, tas ir 7.lapaspusē, frakcijas “Latvijai” piedāvātais jaunais grozījums. Arī šo grozījumu komisija nepieņēma, kā jūs redzat, Aizsardzības un iekšlietu komisija izstrādāja paši savu priekšlikumu, un jūs to redzat 3.ailītē vai 5.ailītē, es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsojumu par savu priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret priekšlikumu 33.panta redakcijā, ko iesniedz frakcija “Latvijai”. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 30, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk 8.lapā ir...

Sēdes vadītājs. Acumirkli! Vai deputātiem nav iebildumu pret Aizsardzības un iekšlietu komisijas izteikto priekšlikumu — aizstāt 33.panta pirmajā daļā vārdus. Un tālāk kā tekstā. Deputātiem iebildumu nav. Tas ir pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk 8.lapā frakcija “Latvijai” piedāvā papildināt 35.pantu ar sesto daļu, ar galīgi jaunu redakciju. Aizsardzības un iekšlietu komisija vēlējās paturēt iepriekšējo redakciju un līdz ar to nepieņēma jauno piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Frakcija prasa balsojumu. Zvanu, lūdzu! Lūdzu, balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret priekšlikumu — papildināt 35.pantu ar jaunu sesto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 22, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk 9.lapā ir frakcijas “Latvijai” piedāvātais grozījums, un šeit ir tā pati problēma, ko es jau minēju iepriekš, tā doma ir, ka ar jaunu koncepciju pakļaut robežapsardzības spēkus Ministru kabinetam, un līdz ar to arī šeit komisija nepieņēma piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem... Prasa balsojumu frakcija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — 37.pantā aizstāt vārdus. Un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 27, atturas — 23. Nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir pārejas noteikumi. Šeit ir frakcija “Latvijai” izstrādājusi savu priekšlikumu, ka trīs mēnešu laikā pēc grozījumu stāšanās spēkā Ministru kabinetam izstrādāt un iesniegt Saeimā likumprojektu. Problēma ir ar to, ka atkal ir runa par Ministru kabinetu. Šie robežapsardzības spēki netiek pakļauti Ministru kabinetam. Līdz ar to komisija nepieņēma piedāvāto grozījumu un lūdz arī deputātus to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Frakcija atkal prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu attieksmi pret frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — izteikt pārejas noteikumus jums iesniegtajā redakcijā. Rezultātu, lūdzu! Nav kvoruma, godātie kolēģi. Diena ir tikko sākusies. Mēs jau esam tik noguruši, ka nespējam pat pogu nospiest. Saņemiet pēdējos spēkus un tomēr mēģiniet līdz pogai aizsniegties. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 26, atturas — 27. Šis priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk pārejas noteikumos 1.punktā ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” piedāvātais grozījums, kurš iesaka pārejas noteikumu 1.punkta pirmajā teikumā vārdus “no šā likuma spēkā stāšanās dienas” aizstāt ar vārdiem “ar jaunā likuma “Par robežapsardzi” spēkā stāšanās dienu”. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka principā pēc tam, kad mēs pieņemam šo grozījumu par robežsargu pāriešanu Iekšlietu ministrijā, tas nenotiek līdz tam brīdim, kamēr jauns likums tiek pieņemts šeit, Saeimā. Līdz ar to tas var aizkavēties līdz kaut kādam termiņam 1997.gadā. Komisija lūdz šo likumu izstrādāt trijos mēnešos, kā jūs jau redzējāt un redzēsit vēl tālāk šeit nākošajā rindkopā. Līdz ar to nepieņēma frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Runās Roberts Jurdžs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

R.Jurdžs (TB). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tātad Druvas kungs jau pareizi paskaidroja, ka, ja mēs pieņemam likumu tādu, kāds tas ir, iestājas tāds moments, ka robežsargi darbojas bez sava likuma. Es domāju, ka Latvijā, kas piecus gadus ir neatkarīga, ir iestājies laiks, kad mums ir pietiekoši laika padomāt, kā pārveidot valsti. Un, kā zināms, tā pāreja tomēr ir reforma, vai ne. Un lai reforma labi noritētu, tai ir jābūt projektam. Bet kā ir rakstīts pārejas noteikumu 3.punktā, ka pēc tam, kad mēs nobalsosim par šo likumu, Ministru kabinets trīs mēnešu laikā sāks rakstīt jaunu likumu par robežsardzi. Tad iznāk, ka mēs balsojam par to, ko mēs nezinām. Mēs nezinām, kas notiks pēc trijiem mēnešiem. Es saprotu, ka tas būtu loģiski, ja mēs ierakstām, ka mēs piekrītam, ka robežsargi pāriet uz Iekšlietu ministriju, bet, lai viņi pārietu, mums jāpieņem jauns likums par robežsardzi. Tādēļ frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” piedāvā šo pārejas noteikumu punktu, kas uzdod Ministru kabinetam, attiecīgajām ministrijām, izstrādāt šos likumus, noteikt, kas notiks, ko mēs darīsim, ko darīs robežsargi, ko darīsim obligātā dienesta kareivji, un, teiksim, noņemt arī to atbildību. Jo, ja mēs nobalsojam esošajā variantā, visa atbildība par tām nekārtībām, kas ir iespējamas uz robežas, kas ir iespējamas robežapsardzības spēkos, robežapsardzības noliktavās un visos nekustamajos un kustamajos īpašumos, atbildēs Saeima, ja mēs balsojam par šo esošo redakciju. Bet, ja mēs balsojam par mūsu frakcijas priekšlikumu, tad mums būs laiks izvērtēt šo pārejas noteikumu bīstamību vai nebīstamību. Tā ka es aicinu balsot par šo priekšlikumu. Principā komisijā bija apmēram līdzīgs spēku sadalījums. Tā ka paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Andrejs Krastiņš — aizsardzības ministrs. Lūdzu!

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs). Augsti godātais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es diemžēl esmu spiests lūgt jūs, tāpat kā komisiju, noraidīt šo “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu sekojošu iemeslu dēļ: es uzreiz gribu paskaidrot, ka šo likumu virzīja uz kabinetu, uz Saeimu, šos grozījumus Iekšlietu ministrija, bet, par cik pašlaik Robežapsardzības spēki ir pakļauti Nacionālo bruņoto spēku sastāvam, pakļauti Aizsardzības ministrijai. Es tomēr ļoti gribu, lai jūs būtu praktiski, izlemjot šo jautājumu. Praktiski ir sācies process, lai Robežapsardzības spēki kļūtu par civilu struktūru, kā tas ir vairumā Eiropas valstu un iekļautos Iekšlietu ministrijas sastāvā. Kā jūs paši redzat, darbojas jau šis likums, darbojas likums “Par Aizsardzības spēkiem”, “Par valsts aizsardzību”, “Par valsts robežu”, likumā. Un šeit jau mēs tos grozījumus izdarām, nosakot, ka šis likums stājas spēkā tikai pēc tam, kad tiks izstrādāts, pieņemts, jūs zināt to likuma procedūru — iziet caur Saeimu un nokļūst tālāk viss šis likums, tas kavēs reālo procesu, jo reālais process ir tāds, ka arī mums būs jāizdara grozījumi 1997.gada budžetā. Ir nodibināta komisija šai pāriešanai. Praktiski jautājumi, lai Robežapsardzības spēki pārietu un sāktu jau strādāt no nākamā gada, kā tas arī ir paredzēts, Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Ņemot vērā šos pārejas noteikumus, uz laiku pildīs savu pienākumu arī militarajā dienestā. Šāda aizkavēšanās un šāda likuma, vēl neesoša likuma, izstrādāšana un pieņemšana, kā noteikums, ļoti būtiski kaitēs šim pārejas procesam un praktiski neļaus noteiktajā grafikā un laikā uzsākt robežas apsardzību.

Un vēl es gribu teikt par morālo jautājumu. Šeit ir morālais jautājums. Cilvēki ir gatavavi pāriet un gatavi strādāt. Atkal būs neziņa gan virsniekiem, gan obligātā dienesta karavīriem, kuri gaida savu demobilizāciju, iesaukumu un sadalījumu. Tas ir jautājums par mācību centra darba uzsākšanu pēc jauniem noteikumiem, jau robežsardzes sagatavošanu jaunajam dienestam un tā tālāk, un tā tālāk. Tas radīs veselu virkni praktisku problēmu. Pieņemot šādu “Tēvzemei un Brīvībai” ieteikto grozījumu pie pārejas noteikumiem, praktiski jūs apturēsit šā likuma tālāku pildīšanu, un šā likuma pieņemšanai tad praktiski nav nekādas nozīmes. Tad jau tiešām bija jātaisa jauns likums pilnībā, bet nevis jāpieņem grozījumi jau esošajā likumā. Tas praktiski aptur šo procesu.

Godājamie kolēģi, ņemot vērā, ka politiskais lēmums ir pieņemts, konceptuāli mēs esam atbalstījuši pirmajā lasījumā šo pāreju, tad es arī lūdzu tomēr ievērot komisijā pieņemto lēmumu un neakceptēt “Tēvzemei un Brīvībai” ieteiktos grozījumus pie pārejas noteikumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Roberts Jurdžs — otro reizi.

R.Jurdžs (TB). Kolēģi! Latvijas Republikā kārtību, kā notiek visas lietas, nosaka Saeima, vai ne? Nosaka likums. Ja es klausos Krastiņa kungu, ka viņš saka, ka notiek process un ir grafiki, tad man ir jautājums, kurš tos grafikus nosaka un kāda vara darbojas? Jo principā taču Saeima nosaka likumus. Un šeit tajos pārejas noteikumos nekas vairāk nav prasīts, lai mēs darbotos pēc demokrātijas principa, ka caur parlamentu iznāk likums, iznāk projekts. Lai tas grafiks darbotos, to ir jāapstiprina parlamentam, bet nevis vienkārši jāpieraksta, ka pēkšņi mēs izmetam Robežapsardzības spēkus no Aizsardzības ministrijas un viņi paliek “karājoties gaisā”. Un jūs saprotat, ka robeža — tā ir nopietna lieta, ka, teiksim, atkarībā no robežas darbības iespējām pieaug arī budžeta iespējas, pieaug budžeta piepildījums, tātad tas ir naudas jautājums, un mēs nevaram tā akli nobalsot par to un pārmest tos robežas spēkus, nezinot, kas ar tiem notiks. Tātad vienkārši... šis pants nenoliedz to, ka tiem jāpāriet uz Iekšlietu ministriju, tas nosaka to, ka ministrijām jāstrādā ātrāk, ierēdņiem jāstrādā raitāk un jārada likums, kur viss būs skaidri noteikts. Jābūt, lai uzceltu jaunu māju, jābūt projektam, bez projekta nevar kaut ko celt, jo tā māja var sagrūt.

Un otrs moments — tehniskais. Diemžēl Krastiņa kungs trīs reizes uz komisiju neieradās, kad komisija aicināja, un par šo punktu komisijas balsojums bija pieci pret četri par “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu, tātad es uzskatu, ka komisija atbalstīja šo priekšlikumu, tātad balsoja par “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs Ģirts Kristovskis vēlas runāt, frakcija “Latvijas ceļš”.

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums tiešām ir vietā, jo, ja mēs paskatāmies uz visu robežsardzes reorganizācijas procesu, tad šis process rit nenormāli. Un frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” šādā veidā ir mēģinājusi norādīt uz to, ka šis process ir tāds, kādu es tikko minēju. Jo arī šeit pieņemtie jau otrajā lasījumā... pirmajā lasījumā apstiprinātie momenti norāda uz to, ka vēl nav joprojām skaidrs, kāda tad būs šī robežu apsardzība. Tur būs gan obligātā militārā dienesta cilvēki, tajā pašā laikā nav zināma, kāda būs šī struktūra. Vai tā būs militāra struktūra, to neviens nevar šodien skaidri pateikt, un arī nosaukumi, šeit mēs redzam, ka būs robežapsardzības pārvaldes, jau šie nosaukumi, neapšaubāmi, liecina par to, ka tā nebūs militāra struktūra, arī panti, kuros runā par darbiniekiem, tur tiek runāts par iekšlietu sistēmas darbiniekiem, nevis par militārpersonām, un, tā kā nav pieņemts likums, kurš šo situāciju līdz galam izskaidro, tad, manuprāt, “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums ir ļoti, pat ļoti pamatots.

Un tāpēc es arī uzturu spēkā un atbalstīšu šo priekšlikumu, jo komisijā balsis dalījās, un, manuprāt, tur varbūt ar vienas balss vairākumu nobalsoja par komisijas pašreizējo priekšā likto versiju. Tā kā var jau teikt, ka ir šajā procesā zināmas problēmas, kaut kas nav skaidrs, ir palaisti mehānismi, ir pieņemts politisks risinājums, bet šeit no mums, deputātiem, ir atkarīgs tas, cik sekmīga būs šī pāreja. Un vai tie cilvēki, kuri ir iesaistīti šajā pārejā, vai tie cilvēki, par kuriem šodien saka un runā, ka viņi ir gatavi, ka viņi vairāk negrib būt šajā vecajā sistēmā, vai viņi paši apzinās to, ka bez šāda likuma pieņemšanas šī reforma pavērsīsies pret viņiem. Ir ļoti daudz neskaidru jautājumu. Tāpēc es lūdzu atbalstīt “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

O.Grīgs (TB). Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ar prieku es noklausītos aizsardzības ministra uzstāšanos. Un, ja mēs varētu tagad izlasīt stenogrammu, tad skaidri, man liekas, ir redzams, ka līdz šim brīdim par robežapsardzību vispār nav domāts no Aizsardzības ministrijas puses. Un aizsardzības ministrs saka, ka robeža un viss, kas saistās ar robežsargiem, tiks sakārtots, ka tā struktūra pāries Iekšlietu ministrijas pārraudzībā vai pakļautībā. Es domāju, ka jāizņem ir stenogramma, un tad mēs dzirdēsim. Prieks bija dzirdēt, ka jūs atzīstat, aizsardzības ministr, ka jūs neesat bijuši spējīgi sakārtot šo struktūru. Izņemsim stenogrammu. Bet vēl vairāk man izbrīnu izraisa tas, ka jūs sakāt, ka Robežapsardzības spēki, robežsargi Iekšlietu ministrijas sistēmā būs civiliestāde, tātad ierēdņi, bet tajā pašā laikā Turlaja kungs apgalvo, un jau lika Policijas likumā izmaiņas, ka Iekšlietu ministrijas darbinieki, lielākā daļa no viņiem, būs kalpotāji. Un varbūt tikai vadošie būs ierēdņi. Tātad redzams pilnīgi skaidri, ka iekšlietu ministrs kopā nav vienojušies ar aizsardzības ministru par Robežapsardzības spēku struktūru faktisko stāvokli Iekšlietu ministrijas sistēmā. Un vēl vairāk man izbrīnu izraisa, kad aizsardzības ministrs saka, ka viņš ir pārliecināts, ka balsojums tur esot bijis tāds vai šāds Aizsardzības komisijā. Jūs taču ne reizes neesat bijis, cienījamais aizsardzības ministr. Visu cieņu jums, jūs pat neatnākat uz komisiju, kad jūs aicina pat par budžeta apspriešanu, un vēl dīvaināk ir tas, ka jums faktiski nav nekādas sadarbības ar sev pakļauto spēku struktūru priekšniekiem un komandieriem. Visdīvaināk to bija dzirdēt mūsu Aizsardzības un iekšlietu komisijā, ne ar Jūras spēkiem, ne ar Gaisa spēkiem, ne ar Zemessardzi, ne arī ar NBS pie budžeta apspriešanas, vai tā nebija tiesa, cienījamie Aizsardzības komisijas locekļi? Es aicinu balsot par “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

J.Vidiņš (TB). Cienījamais Prezidij un cienītie kolēģi! Es domāju, ka mums radies tāds iespaids, ka aizsardzības ministrs vienkārši grib atkratīties no tās lietas, ko viņš nav spējis sakārtot. Tas ir pirmais. Un arī to negribu runāt no tukša gaisa, es ar robežas stāvokli esmu iepazinies dabā, un es zinu, ka tur tiešām ir milzīgi lielas problēmas, un šoreiz tiešām vainoju Aizsardzības ministriju, ka tā nav darījusi visu, lai savestu kārtībā robežu, lai apturētu kontrabandas plūsmu, nelegālo imigrantu plūsmu un visu pārējo. Un visvieglāk jau ir tagad to visu uzvelt vienai citai ministrijai, un pēc tam lai varētu pārmest tai ministrijai, ka tā neko nedara un ka ir nekārtības. Bet es gribu pakavēties pie viena cita aspekta.

Šī reformu nieze mūsu valstī ir plaši izplatīta, ja, un sākām mēs ar tāda monstra radīšanu kā ierēdņu korpuss, ka tagad saķeram galvas un nezinām, ko darīt un kādā veidā pārveidot to, ko mūsu priekšgājējs premjers Gailis ir izdomājis un, par nelaimi valstij, realizējis arī dzīvē. Neviens nav aprēķinājis un neviens nav pamatojis, cik šī reforma maksās valstij. Mums tāpat... mēs liekam, pieņemot tagad budžetu uz 1997.gadu, mēs upurējam nez kaut kādas reformas dēļ, nezinādami, kāds būs no tā labums un cik tas nesīs zaudējumus, apmēram 2–3 miljonus latu. Un es nezinu, vai tas būtu pašreiz lietderīgi, ņemot vērā to sociālo spriedzi, kas pašreiz valstī notiek. Un tiešām, lai mēs domātu pie šī jautājuma pieiet ar politiskām ambīcijām, bet no valstiska viedokļa mums tiešām šoreiz vajadzētu padomāt, vai ir lietderīgs tas, ko aicina pašreiz aizsardzības ministrs, motivēdams ar to, kad process ir sācies vai Gorbačova vārdiem runājot — “proces pošol”. Tādēļ es gribētu aicināt tomēr cienījamos deputātus atbalstīt “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu un šo reorganizāciju izdarīt tikai tad, kad mēs būsim pieņēmuši konkrētu jaunu likumu par Robežapsardzības spēkiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš, aizsardzības ministrs, ārpus kārtas.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs). Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Par cik mans augsti godātais kolēģis Grīga kungs te piesauca stenogrammas un apzinoties to, kas viss šeit pateiktais tiek pamatā fiksēts šajās stenogrammās un vēlāk arī izdrukāts, es, protams, varu saprast, ka cilvēks nemāk lasīt, var gadīties, ka sliktāk dzird, bet es gribēju vēlreiz Grīga kungam tieši paskaidrot, ka es runāju par to, ka pa pāreju civildienestu, nevis civildienestā, bet civilā dienestā, tātad no militāras struktūras pārveidot tās par civilstruktūru.

Otrkārt. Es vēlreiz atkārtoju — šo jautājumu izvirzīja un šo likumprojektu virzīja Iekšlietu ministrija. Tas ir Iekšlietu ministrijas jautājums, bet, par cik uz šo brīdi Aizsardzības ministrija un tieši es esmu atbildīgs par robežsargiem, zinot šo procesu, kādā stadijā šis pāriešanas process, es uzskatu, ka viņu apstādināt nebūtu korekti un nebūtu praktiski lietderīgi. Protams, būs ļoti lielas grūtības, pārejot no militāra dienesta, šis pārejas periods, kamēr vēl militārpersonas būs Iekšlietu ministrijas pakļautībā, bet vēlāk, perspektīvā, šī pārejas perioda beigās tam ir jāpārvēršas par civildienestu, tātad civilpersonas. Būs uniformētas, bruņotas civilas personas uz robežas, kas veiks robežas kontroli, tāds ir šī grozījuma mērķis.

Godājamis Grīga kungs! Es uzskatu, ka nevajadzētu šeit dramatizēt situāciju par aizsardzības ministru, ko viņš dara, ko viņš nedara un tamlīdzīgi, jo ilgāk vilksies šis pārejas periods, neziņas periods, un no manas tikšanās ar robežapsardzības virsniekiem — gan jaunajiem, kas ir sākuši strādāt gadu un divus, gan tiem, kas, teiksim, ir bijuši no paša sākuma, esmu pilnīgi pārliecināts, jo ilgāk būs neziņas situācija viņiem, jo sliktāka būs gan šī pāreja, gan arī stāvoklis uz robežas. Tāpēc, ja vienreiz mēs konceptuāli nolēmām pirmajā lasījumā un ar vairākumu nobalsojām, es domāju, ka šo tālāko procesu otrajā lasījumā un likuma īstenošanu nevajadzētu aizkavēt. Savu personīgo viedokli es šeit nepaužu, es šeit paužu to viedokli, kas ir Saeimas viedoklis un izpaudās tās balsojumā par šiem likumprojektiem pirmajā lasījumā.

Otrkārt, atsaukties kādā likumā, kaut arī pārejas noteikumos, uz likumu, kura vēl nav, kurš pat nav iegājis likumdošanas apritē, ir juridiski nekorekti. Tādā gadījumā ir jāliek kaut kādi termiņi, pārejas termiņi citi, bet nevar tos saistīt ar dokumentu, ar likumu, kurš neeksistē un kura nav. Tā likumdošanas praksē netiek šādi jautājumi piemēroti. Tātad, ja šobrīd piekrīt “Tēvzemei un Brīvībai”, ka ir vajadzīgs kaut kāds cits pārejas periods, tas nav formulējams tā, kā tas ir iesniegts grozījumos, ko ir iesniegusi “Tēvzemei un Brīvībai”.

Un visbeidzot es gribu vēlreiz atkārtot, ka šī pāreja par civilu struktūru, ja mēs esam arī konceptuāli izvēlējušies savu ceļu uz Eiropas Savienību un sakārtot savas struktūras, tad mums tiešām jāiet uz šo ceļu un jādemilitarizē Latvijas Republikas valsts robeža. Aizsardzības spēkiem, Nacionāliem bruņotajiem spēkiem, it sevišķi Zemessardzei, būs, protams, papildu uzdevumi robežu aizsargāt, arī turpmāk tā šos pienākumus nenoņem, bet robežas kontrole kļūs par civilu. Vēlreiz gribu paskaidrot, kad tīri praktiskajā darbā gan Aizsardzības ministrijā un it sevišķi Robežapsardzības spēkos tieši pēdējā pusgadā vairāk ir bijušas pietiekami daudz grūtības, kontaktējoties un tieši saskaroties ar kaimiņvalstu, es šeit domāju Igaunijas un Lietuvas, struktūrām, kuras ir Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Tāpat ir bijušas zināmas procedūras un likumdošanas harmonizācijas grūtības arī ar Eiropas valstīm, kur arī tas ir civilā struktūrā, ieskaitot to pašu veco stāstu par materiālo palīdzību, kāda ir iespējama mūsu valsts robežas nodrošināšanai no Eiropas valstīm, jo Eiropā šīs civilās programmas, kā PHARE programma un citas, diemžēl nevar dot līdzekļus militārajām struktūrām. Tā ka iemesli gan tīri praktiski, gan ekonomiski, gan budžeta un finansiāli ir pietiekami daudz.

Un visbeidzot, tiešām atsaucoties un piesaucot manu vārdu, es lūdzu precīzi citēt manis teikto šeit no tribīnes, ja ir nepieciešams tiešām, pielietojot arī mūsu stenogrammu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda, frakcija “Latvijai”.

O.Kostanda (TKL). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! No visas garās Andreja Krastiņa runas ļoti skaidri izrietēja tas, ka ministrs visu ko vēlas ātrāk, — ātrāk nogrūst no sevis jebkādu atbildību par Robežapsardzības spēkiem. Protams, visa gada laikā, kopš viņš ir darbojies tur, robežapsardzības stāvoklis ir kļuvis vienkārši katastrofāls, droši vien ka Krastiņš nav pat vispār iedziļinājies un paskatījies, kādi ir sakrājušies parādi par komunāliem maksājumiem, tātad dažādām struktūrām, kas nodrošina robežapsardzības vienību eksistenci un darbību, par komunāliem maksājumiem — tā ir elektrība, tas ir ūdens, apkure un tā tālāk, nenomaksātais sociālā nodokļa parāds. Krastiņš nav apskatījies, cik nepiemērotās telpās dzīvo daudzas robežapsardzības struktūrvienības, mitinoties, piemēram, pat klubos, kaut kur aiz skatuves, absolūti nepiemērotās telpās. Robeža nav iekārtota, pārtikai ir saņemts ticis apmēram tikai 80 procenti no ēdināšanai nepieciešamās naudas, tātad Aizsardzības ministrija šeit ir vadījusies attiecībā pret Robežapsardzības spēkiem visu laiku tikai no tāda pārpalikuma principa. Un, protams, ar lielu prieku viņi tūlīt pat nogrūdīs viņus no savas atbildības un pēc tam lai kuļas ar viņiem, kas un kā vien grib. Es gribu atgādināt Krastiņam arī valdības deklarācijā ierakstīto teikumu par to, ka, jā, viens no aizsardzības struktūras optimizācijas virzieniem ir Robežapsardzības spēku pakļautības izmaiņa, paredzot, ka miera laikā tie neatrodas Nacionālo bruņoto spēku sastāvā, tomēr saglabājot tos kā vienotu militāru struktūru. Kā vienotu militāru struktūru! Un šeit deputāti no dažādām frakcijām, no frakcijas “Latvijai”, no “Tēvzemei un Brīvībai”, kas šeit runāja, no “Latvijas ceļa” Ģirts Kristovskis, mūs uztrauc tas, ka šobrīd nav skaidrs pēc šiem grozījumiem, kurus mēs pieņēmām tagad likumā par... Latvijas valsts robežas likumā nav skaidrs, kāds īsti statuss būs turpmāk šiem robežapsardzības formējumiem. Un tieši tāpēc loģisks ir priekšlikums, ko šeit aizstāvēja jau virkne deputātu no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” un citām, ka pāreja, robežapsardzības un tās personālsastāva pāreja Iekšlietu ministrijas pakļautībā var notikt reizē ar jaunā likuma “Par robežu apsardzi” spēkā stāšanās dienu. Un tagad mēs redzam vienu. Krastiņš grib ātrāk nogrūst, lai tikai tie pārņem. Un kurš strādās pie likuma par šo robežu apsardzi, kad to izstrādās, tas nevienu vairs neinteresē. Kādā statusā būs šie robežsargi, kā viņi spēs pildīt savus pienākumus uz robežas... Es uzskatu, ka tā ir pilnīga bezatbildība no ministra Andreja Krastiņa puses, ko viņš kārtējo reizi šeit Saeimā apliecina.

Gribu atgādināt arī nedaudz gan no šodienas, gan arī no vēstures. Jā, šeit tika minēts par to, kas Latviju vieno ar daudzām Eiropas valstīm un kas atšķir. Tad atgādināšu. Jā, Latviju ar daudzām Eiropas valstīm vienos pēc šīm izmaiņām, kad tās stāsies spēkā, tas, ka šīs Eiropas valstis, it sevišķi tās valstis, kas robežojas ar Krieviju vai ar tās politiskās vai militārās ietekmes sfērā nonākušajām NVS valstīm, šajās Eiropas valstīs robežu apsardzība nav nodota policijas vai civildienesta rokās, bet to veic bruņoti, labi apmācīti, disciplinēti militārie robežu apsardzības formējumi. Somijas piemērs, piemēram. Arī Latvijas pirmskara posma pieredze rādīja, ka visi mēģinājumi ar policejisku formējumu palīdzību pienācīgi nosargāt robežu bijuši nesekmīgi. Un no 1928. gada 1. jūnija valsts robežu apsardzība tika nodota militarizētajiem formējumiem, kuri savukārt 1936. gada 26. martā tika apvienoti robežsargu brigādē. Mums ir ļoti svarīgi saglabāt, arī izdarot šo pāreju no aizsardzības resora un iekšlietu resoru, Robežapsardzības spēkus kā militāru formējumu, un to var izdarīt, fiksējot to likumā. Un attiecīgais likums, kurā tas ir jāfiksē, ir Likums par robežsardzi. Un, ja mēs nevaram šobrīd, šodien pieņemt šādus divus šos likumus paketē, tātad tās izmaiņas, ko izdarījām tagad Latvijas valsts robežas likumā, reizē ar to mums šodien nav darba kārtībā tāds likums kā “Likums par robežsardzi”, tādā gadījumā ir pilnīgi loģisks šis Saeimas deputātu priekšlikums, ka šodien šis izskatītais likums stājas spēkā un pāreja notiek no Aizsardzības ministrijas uz Iekšlietu ministriju tad, kad mēs šeit, Saeimā, pieņemsim likumu “Par robežsardzi”. Un šeit nav ko vairāk par to diskutēt. Es aicinu par to nobalsot.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis, frakcija “Latvijas ceļš”. Otro reizi.

Ģ.Kristovskis (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Jautājums tiešām ir par politisku atbildību, lemjot šādas situācijas un šādas reorganizācijas. Manuprāt, arī par atbildību tad, kad lieto tādus vai citus argumentus.

Šeit tika pieminēts un ministrs pieminēja, ka, lūk, Igaunijā ir tāda kārtība, un mums tāpēc jāseko ir Igaunijas kārtībai. Man šeit priekšā ir likums “Par Igaunijas robežsardzi”. Un ko saka 2. pants? Ka Igaunijā robežapsardzība ir militāra, bruņota valsts struktūra. Nepārprotami, un igauņi nebaidās to pateikt. Mēs nezin kāpēc baidāmies un runājam par kaut kādu Eiropas Savienību, ka mūs neuzņems tāpēc, ka mums robežu apsardzība ir bruņota. Un tas ir viens no kaut kādiem argumentiem, kurš visu laiku ir ticis minēts. Bet mēs zinām, ka Igaunija, starp citu, Eiropas Savienībā izskatās līdz šim daudz pievilcīgāka, neskatoties uz to, ka viņi šajā likumā to ir pateikuši. Pat vēl vairāk. Igauņi šajā likumā arī pasaka, ka viņiem ir pārejas periods un ka viņiem tālāks mērķis ir, ka robežu apsardzību varētu veikt profesionāli darbinieki, valsts dienesta darbinieki... Bet viņiem ir situācija tāda, ka ir nepieciešams izmantot gan militārpersonas, gan šos civilos ierēdņus. Un viņi to uzraksta. Ja mēs nevaram šodien savā valstī kaut vai paņemt tik daudz, kā nošpikot no šī igauņu likuma šos pantus un ierakstīt iekšā, nu kāpēc mēs to nevaram izdarīt? Tad mēs pasakām un norādām uz savu nespēju vienkārši un ne uz ko citu.

Vēl kāds cits jautājums. Šeit tiek runāts visu laiku par to, ka ir ieildzis kaut kāds pārejas process. Bet kas tad šo pārejas procesu visu laiku ir kultivējis un mēģinājis paātrināt un paātrināt, un paātrināt? Un tajā pašā laikā neskaitāmas reizes ir izskanējuši visi šie jautājumi par to, kā tas būs. Lūdzu, dodiet mums skaidru ainu! Principā mēs esam varbūt par to un atbalstām, bet pasakiet skaidri, kā tas būs. Salieciet kastītes, ielieciet attiecīgos nosaukumus, un visi nobalsos. Nebūs nekādu problēmu.

Atcerēsimies, ka šis jautājums tika virzīts pat 81. panta kārtībā. Vasaras laikā. Nu ir pagājis vēl viens pusgads. Tātad visa šī pusgada laikā Aizsardzības ministrijā vai Iekšlietu ministrijā nav atradies neviens skribents, kurš varētu, kā jau es teicu, norakstīt to no Igaunijas likuma vai arī beigu beigās savas smadzenes likt lietā, lai uzrakstītu šo nepieciešamo likumu, kurš ir vajadzīgs.

Beigu beigās eksistē jau viens likums. Nu tad ielieciet tās normas, kuras ir vajadzīgas sakarā ar reorganizāciju, un viss būtu kārtībā. Un es domāju, ka tas, ka šeit deputāti vai no “Tēvzemei un Brīvībai”, vai arī no citām frakcijām par to runā, un tie, kas nāk no Aizsardzības un iekšlietu komisijas, tā ir mūsu atbildība. Mēs izraisām problēmu, un mēs to, tā teikt, saasinām, mēs vēršam arī pārējo deputātu uzmanību, cerot uz to, ka beigu beigās arī reformas īstenotāji un iniciatori arī sarosīsies darbam. Nevis tikai politiski pieņemot lēmumus, bet praktiski sakārtojot šo jautājumu skaidri un nepārprotami. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs, otro reizi.

O.Grīgs (TB). Cienījamie kolēģi! Paldies, Kristovska kungs, jūs daudzko pateicāt, ko es gribēju sacīt. Bet es gribētu vēlreiz griezties pie aizsardzības ministra. Es personīgi absolūti neesmu pretī pret politisko lēmumu, ko pieņēma Saeima ar balsu vairākumu. Jūs kļūdāties, cienījamais ministra kungs! Bet es lasu pārejas noteikumu 3. punktu — Ministru kabinetam trīs mēnešu laikā no šī likuma spēkā stāšanās dienas izstrādāt likumprojektu par robežsardzi. To mēs pieņēmām ar balsu vairākumu pirmajā lasījumā. Kur ir problēma? Kāpēc tas nav izdarīts? To jau Kristovska kungs lieliski šeit apgaismoja.

Bet vēl ir interesanti dīvaina situācija, kādā mēs nokļuvām Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā, kad uzstājās robežapsardzības komandieris Dāboliņa kungs. Un viņš sacīja tā... tas bija pie budžeta apspriešanas: “Cienījamie Aizsardzības komisijas locekļi... Kā robežapsardzības komandieris es jums varu pateikt tā: ja manai spēku struktūrai iedotu vēl divus miljonus latu klāt no Aizsardzības spēku budžeta, tad Robežapsardzības spēki varētu būt arī kaut vai Lauksaimniecības vai Zemkopības ministrijas pakļautībā.” Tad ko tas nozīmē? Tas nozīmē tikai to, ka robežapsardzība var arī palikt Aizsardzības spēku struktūrā, ja, dabiski, mēs atvēlētu no budžeta pietiekoši naudu. Bet, kā jau nu mēs visi zinām, mums tādas naudas nav. Bet Aizsardzības ministrijā tā nauda ir, un, ja Aizsardzības ministrija būtu beigu beigās sapratusi, es nevainoju šeit Krastiņa kungu, tikpat vainīgi ir arī iepriekšējie aizsardzības ministri un būtu pievērsuši valsts robežai galveno uzmanību, tad arī nevajadzētu domāt par šo politisko lēmumu — Robežapsardzības spēku pāriešanu no vienas ministrijas uz otru.

Un es vēlreiz atgādinu, ka, ja mēs esam pirmajā lasījumā pieņēmuši jau pārejas noteikumu 3. punktu, tad mēs nedrīkstam apsteigt notikumus. Ir jābūt šim likumam, un, kā Kristovska kungs sacīja, pietiekošs laiks bija no vasaras jau šo likumu izstrādāt. Kas to liedza? Es uzskatu, ka tā ir galīga bezatbildība pašlaik arī no aizsardzības ministra puses. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins, LNNK un Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (LNNK, LZP). Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Es domāju, ka šeit nelolosim un nemānīsim sevi... un nelolosim nekādas ilūzijas. Pirmkārt, es domāju, ka visiem ir skaidrs, ka robežu apsardzība nevar būt Aizsardzības ministrijas pakļautībā.

Otrkārt. Es domāju, ka arī Grīga kungam ir skaidrs. Kamēr šī pakļautība nav mainīta no Aizsardzības ministrijas uz Iekšlietu ministriju un kamēr nav šī Iekšlietu ministrija atbildīgā, nekāds likums par robežu apsardzi nebūs. Jo likumprojektus, ja Grīga kungs to nezina, es varu šeit paskaidrot, izstrādā atbildīgā ministrija kopā pēc tam ar atbildīgo Saeimas komisiju. Tātad šeit ir pretruna. Ja mēs aicinām pagaidām atkal atlikt un atstāt Aizsardzības ministrijas pakļautībā, zinot, ka kaut kur pēc kāda laika, ka būs šis likums, tas nozīmē, ka mēs aicinām atlikt šī jautājuma risināšanu. Tas ir jāpasaka šeit katram skaidri un gaiši.

Tātad pirmais. Vissvarīgākā lieta ir pašreiz jāatrisina, un tā ir šī pakļautība. Un es gribētu otru lietu pateikt. Grīga kungs, un arī Kostandas kungs... Jūs sēdējāt piecus gadus visās iespējamās aizsardzības komisijās šeit. Šie jautājumi velkas te pieci gadi, es atceros... Un arī Kristovska kungs to ļoti labi atceras. No Augstākās padomes laikiem. Tāpēc vienreiz vajag šeit izšķirties: ja šodien mēs šo jautājumu izlemjam konceptuāli, kā bija pirmajā lasījumā, un nobalsojam par to, ka tas netiek atlikts tagad, tad Iekšlietu ministrija ļoti ātri izstrādā šo likumprojektu, un Ministru kabinets to nosūtīs uz attiecīgo komisiju. Tas ir viens.

Otrs. Ja kāds šeit lolo ilūzijas, ka mēs paši atrisināsim visus tehniskos jautājumus bez kaimiņvalstu — Zviedrijas un Somijas - palīdzības, kur arī ir šī robežu apsardze Iekšlietu ministrijas pakļautībā, tad esmu spiests teikt, ka tas ir vairāk nekā naivi, jo visu laiku šis palīdzības jautājums, tehniskās palīdzības jautājums atduras tikai uz vienu lietu: godājamie kungi, kad beidzot jūsu robežsargi būs Iekšlietu ministrijas pakļautībā? (No zāles: “Vai jūs esat iekšlietu ministrs?”) Ja šeit kāds stāsta, ka mēs tagad varam atlikt balsojumu un tad mēs saņemsim kaut kādu tehnisko palīdzību vai ka mēs paši saviem spēkiem šos jautājumus atrisināsim, tad tā ir vienkārši cilvēku muļķošana. Un es vispār nevaru saprast, kas tas ir par lobiju, kas tagad tik izmisīgi cīnās saglabāt Latviju kā vienīgo Eiropas valsti, kur robežsargi ir Aizsardzības ministrijas pakļautībā. Kāda civila iestāde, kāda Iekšlietu ministrija var mums palīdzēt kaut kādā veidā atrisināt šo jautājumu? Taču vienreiz vajadzētu beigt par to runāt. Tāpēc, ja mēs gribam reāli... ja mēs gribam reāli dabūt normālu atbalstu, ja mēs gribam reāli šeit atrisināt tos jautājumus, kas ir saistīti ar bēgļu jautājumiem, ja mēs gribam reāli parakstīt konvenciju par bēgļiem, ja mēs gribam cīnīties pret tiem 300 000 cilvēkiem, kuri grib cauri Latvijai nokļūt Skandināvijas valstīs, tad nedomājiet vien, ka jūs ar savu sprigulīšu domāšanu izdarīsiet to, ko piecos gados jūs neesat šajā komisijā izdarījuši.

Tāpēc es aicinu vēlreiz nemuļķot cilvēkus un apzināties, ka, ja šodien šī pāreja nenotiks no Aizsardzības ministrijas Iekšlietu ministrijas pakļautībā, mums vispār nav vairāk jārunā ne par ko, nevienu jautājumu mēs neatrisināsim, tajā skaitā arī Eiropas Savienības jautājumu. Lūdzu atbalstīt šeit komisijas priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Druvas kungs. Lūdzu!

K.J.Druva. (LZS, KDS, LDP). Jā, cienījamie kolēģi! Jautājums jau ir diezgan vienkāršs, ja mēs nedaudz iedziļināmies jautājumā. Un tas jautājums ir: vai mēs gribam sakārtot savas robežas? Man šķiet, ir laiks pienācis, lai mēs to veiktu. Aizsardzības un iekšlietu komisija uzklausīja virkni ekspertu, gan aizsardzības ministru, gan Iekšlietu ministriju... pat nāca pie mums trīs reizes, tajā skaitā divreiz iekšlietu ministrs pats, lai pastāstītu, kas notiks ar robežsargiem. Mēs visi saprotam, ka šodien viss nav, kā vajadzētu būt uz mūsu robežām. Mums tik tiešām ir piedāvājumi gan no Somijas, gan no Vācijas, gan no Zviedrijas, gan no citām valstīm, kas ir gatavas uzsākt darbu šodien, bet ne kamēr Aizsardzības spēki ir Aizsardzības ministrijā.... tas ir, robežsardzes spēki ir Aizsardzības ministrijā. Tātad, lūdzu, balsojiet par komisijas lēmumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu pārejas noteikumu 1.punktā. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 32, atturas —17. Nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk 2.punktā ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” piedāvātais grozījums, un tas ir cieši saistīts ar to pašu, ko mēs tikko noraidījām. Tātad mans priekšlikums ir nepieņemt šo, un komisijas priekšlikums ir nepieņemt šo grozījumu, jo tas ir loģisks, saskan ar iepriekšējo nepieņemto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Ir iebildumi. Juris Vidiņš vēlas runāt. Lūdzu! Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

J.G.Vidiņš (TB). Cienījamie deputāti! Man, protams, nav tie domāšanas plašie horizonti kā Eiropā, es esmu palicis pie Latvijas šķūņa un pie sprigulīšiem, bet tomēr šoreiz es domāju un mēģinātu atgādināt to, ka mēs — frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” — neesam tik aprobežota. Ja mēs ļoti labi saprotam, ko šī steidzīgā reforma, kādas sekas tā var izsaukt. Tagad apelēšana pie... Kas ir, Panteļējev?

Sēdes vadītājs. Lūdzu neveidot dialogu ar zāli, Vidiņa kungs! Runājiet savu runājamo un neklausieties!

J.G.Vidiņš. Es domāju, ka tas mērķis, tieši otrādi, ir šo robežu nesakārtot. Ja mēs pieņemsim tādā veidā, kā tagad iepriekšējā tūrē nobalsojām, jo tad tas pārejas periods, tas atkal ievilksies, saimnieks it kā būs, bet nebūs likuma. Un es vēlreiz vēršu uzmanību uz to, ko šeit ļoti daudzi deputāti teica un aicināja. Es vēlreiz lūgtu. Mums ir savas galvas, un nekad Kiršteina kungs mūs neaicinātu skatīties uz to plašo Eiropu, jo kas no turienes nāk iekšā, man liekas, mums tomēr viss nebūtu akli jākopē, un mūžīgi kā galveno argumentu teikt to, kā tur ir Somijā vai kā tur tas, ka mēs paliekam vienīgā valsts. Mēs esam vienīgā valsts plus vēl divas valstis — Lietuva un Igaunija — kurām nav Eiropas pieredzes. Bet Eiropai nav mūsu pieredzes. Ja mēs tiešām esam kaut kādi unikāli.

Bet es gribētu teikt vēlreiz. Šī reforma ļoti dārgi maksā, un par to neviens no pārējiem deputātiem neteica. Tiešām 2,6 miljoni latu mums ir jāizliek reformas dēļ tikai, un tādēļ es aicinātu tomēr atbalstīt frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu — svītrot pārejas noteikumu 2.punktu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 29, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir pārejas noteikumu 3.punktam frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” piedāvā tā redakcijas maiņa, kas atkal ir cieši saistīta ar pārejas noteikumu 1.punktu. Un šo priekšlikumu arī komisija nepieņēma un lūdz deputātus arī nepieņemt.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija uztur spēkā balsojumu? Neuztur. Paldies! Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir pārejas noteikumu 4.punkts, un šeit ir piedāvātais grozījums, kas ir pilnīgi nepieciešams. Šo punktu komisija pieņēma un aicina arī deputātus pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Aizsardzības un iekšlietu komisijas slēdzienu — izslēgt pārejas noteikumu 4.punktu — nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk es aicinātu visus deputātus balsot par šo likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot un lūdzu rezultātu. Par — 55, pret — 7, atturas — 16. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Druvas kungs, lūdzu priekšlikumus par trešo lasījumu.

K.J.Druva. Es lūgtu iesniegt grozījumus līdz 3.decembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 3.decembris? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Līdz ar to paziņoju par slēgtu 1996.gada 25.novembra Saeimas ārkārtas plenārsēdi. Tulīt arī paziņoju, ka turpinām... piedodiet, reģistrācija ir nepieciešama. Lūdzu reģistrācijas režīmu! (No zāles: “Trīs reizes jau bija!”) Depu-tāti protestē. Vai mums ir bijušas jau trīs reģistrācijas? Daži saka, ka bija divas, daži saka, ka bija trīs. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre). Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies Andris Ameriks, Aleksandrs Bartaševičs, Indulis Bērziņš, Juris Dobelis... ir zālē, Gunta Gannusa, Juris Kaksītis, Jānis Kazāks, Paulis Kļaviņš, Māris Rudzītis, Elmārs Zelgalvis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Kopsavilkums

Par 25. un 28. novembra ārkārtas sēdi

Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis informēja:

— pamatojoties uz Ernesta Jurkāna iesniegumu, tiek atjaunotas viņa deputāta pilnvaras, kuras bija apturētas uz pašvaldību lietu valsts ministra pienākumu pildīšanas laiku. Līdz ar to savu deputāta mandātu zaudē DPS deputāts Ivars Kalniņš.

Saeima 3.lasījumā pieņēma likumus:

— “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. (Reģ.nr.225) (dok.nr.1643) Balsojums: 53 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā””. (Reģ.nr.197) (dok.nr.1729) Balsojums: 47 par, 1 pret, 2 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā””. (Reģ.nr.204) (dok.nr.633; nr.633b; nr.1695) Balsojums: 65 par, 3 pret, 2 atturas.

Saeima 2.lasījumā kā steidzamus pieņēma likumus:

— “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību””. (Reģ.nr.481) (dok.nr.1489; nr.1576; nr.1576a; nr.1576b) Balsojums: 50 par, 1 pret, 5 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par cukuru””. (Reģ.nr.491) (dok.nr.1499; nr.1556; nr.1556a) Balsojums: 70 par, 0 pret, 4 atturas.

— “Grozījums likumā “Par veterinārmedicīnu””. (Reģ.nr.474) (dok.nr. 1482; nr.1557; nr.1557a) Balsojums: 69 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par zemes komisijām””. (Reģ.nr.492) (dok.nr.1500; nr.1558; nr.1558a) Balsojums: 46 par, 4 pret, 6 atturas.

Saeima 2.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Grozījums Augstākās padomes 1992.gada 15.septembra lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” spēkā stāšanās kārtību””. (Reģ.nr.378) (dok.nr.1138; nr.1667) Balsojums: 50 par, 1 pret, 3 atturas.

— “Noteikumi par nekustamo īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatās”. (Reģ.nr.251) (dok.nr.695; nr.1668) Balsojums: 61 par, 1 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”. (Reģ.nr.230) (dok.nr.669; nr.1669) Balsojums: 55 par, 1 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību””. (Reģ.nr.226) (dok.nr.665; nr.1671) Balsojums: 60 par, 0 pret, 4 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. (Reģ.nr. 145) (dok.nr.465; nr.1670) Balsojums: 60 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījums likumā “Par tiesu varu””. (Reģ.nr.361) (dok.nr.1111; nr.1771) Balsojums: 56 par, 3 pret, 5 atturas.

— “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. (Reģ.nr.263) (dok.nr.732; nr.1761) Balsojums: 47 par, 8 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. (Reģ.nr.427) (dok.nr.1250; nr.1723) Balsojums: 55 par, 7 pret, 16 atturas.

Saeima 1.lasījumā kā steidzamu pieņēma likumprojektu:

— “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. (Reģ.nr.509) (dok.nr.1620; nr.1705; nr.1705a) Balsojums par steidzamību: 63 par, 4 pret, 2 atturas, balsojums par 1.lasījumu: 67 par, 2 pret, 4 atturas.

Saeima 1.lasījumā pieņēma likumprojektu:

— “Grozījumi Augstskolu likumā”. (Reģ.nr.482) (dok.nr.1490; nr.1750) Balsojums: 35 par, 16 pret, 10 atturas.

— “Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā”. (Reģ.nr.475) (dok. nr.1483; nr.1751) Balsojums: 39 par, 23 pret, 12 atturas.

Saeimas preses dienests

28. novembra sēde

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Es gribēju, pirms atklājam oficiāli mūsu darba kārtību, pakonsultēties ar jums par šādu jautājumu. Sakarā ar mūsu ciemiņa uzrunu mums vispirms 9.00 ir jāatklāj Saeimas kārtējā sēde. Pēc ciemiņa uzrunas mums kārtējā sēdē jāizsludina pārtraukums un jāturpina pēc pārtraukuma ārkārtas sēde. Un tad, kad būsim izskatījuši ārkārtas sēdē apstiprināto darba kārtību, tad mēs varam turpināt kārtējās sēdes darba kārtības jautājumu izskatīšanu. Tas, lai jums nebūtu pārsteigumu par to, kāpēc mēs tā darām.

Godātie kolēģi, labrīt! Lūdzu, ieņemsim vietas Saeimas sēžu zālē. Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 28.novembra sēdi. Saskaņā ar mūsu apstiprināto darba kārtību šajā sēdē uzrunu teiks Uzbekistānas Olij Mažlisa (parlamenta) priekšsēdētājs Erkins Halilova kungs. Lūdzu!

E.Halilovs (Uzbekistānas Republikas Olij Mažlisa (parlamenta) priekšsēdētājs). Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Dāmas un kungi! Pēc divām šeit pavadītajām dienām man ir tiesības daudzus no jums uzrunāt tā: dārgie draugi!

Atļaujiet vispirms Uzbekistānas Republikas prezidenta, parlamenta un valdības vārdā jums un jūsu personā visai latviešu tautai no visas sirds novēlēt mieru, labklājību, plašu, raženu sadarbību ar visām tautām un valstīm. (Aplausi.)

Atļaujiet arī sirsnīgi pateikties par uzaicinājumu Uzbekistānas parlamenta delegācijai apmeklēt jūsu skaisto zemi un teikt runu tik reprezentablā sēdē. Mēs esam pārliecināti, ka vizītes gaitā paredzētās tikšanās un sarunas kalpos mūsu valstu un tautu saprašanās un sadarbības tālākai padziļināšanai.

Uzbekistānas parlamenta delegācijas vizīte jūsu brīnišķīgajā zemē notiek ievērojamā laikā. Burtiski pirms dažām dienām, 18. novembrī, Latvijas tauta svinīgi atzīmēja nacionālos svētkus — Latvijas Republikas proklamēšanas dienu. Atļaujiet, pievienojoties iepriekš izteiktajiem oficiālajiem apsveikumiem, man personiski no visas sirds novēlēt mūsu latviešu draugiem laimi un panākumus jaunās, neatkarīgās un plaukstošās valsts celtniecībā. (Aplausi.)

Mūsu vizīte draudzīgajā Latvijas Republikā notiek Uzbekistānas tautai ārkārtīgi nozīmīgā laikā. Nesen, 1.septembrī, mēs plašas starptautiskās atzinības atmosfērā atzīmējām Uzbekistānas Republikas neatkarības piekto gadadienu, bet drīz — 8.decembrī — svinēsim ceturto gadadienu, kopš pieņemta konstitūcija, uz kuras balstās viss mūsu darbs demokrātiskas, tiesiskas valsts un pilsoniskas sabiedrības celtniecībā, pāreja uz sociāli orientētu daudzveidīgu ekonomiku un tirgus attiecībām, līdztiesīga un savstarpēji izdevīga sadarbība ar citām valstīm un centieni integrēties pasaules asociācijā.

Vienlaikus ar šiem svarīgajiem datumiem mūsu valsts un tautas dzīvē republikā un saskaņā ar UNESCO lēmumiem visā pasaulē plaši tika atzīmēta izcilā viduslaiku reformatora, valstsvīra un karavadoņa Amira Temura 660.dzimšanas diena. Pievēršanās izcilo senču nezūdošajam mantojumam un tautas daudzu gadsimtu vēsturei veicina dižās pagātnes, tagadnes un nākotnes kontinuitāti, vēl un vēlreiz pārliecina, ka neatkarība, labas kaimiņattiecības un sadarbība ir tautas lielākās politiskās, ekonomiskās un garīgās vērtības, kas nodrošina valstij uzplaukumu, bet tās pilsoņiem — labklājību un pienācīgu dzīvi.

Uz šiem vēsturē pārbaudītajiem principiem mēs pamatojamies savās attiecībās gan ar Latvijas Republiku, gan ar citām valstīm un pasaules asociācijas tautām. Ar dziļu gandarījumu gribu atzīmēt, ka Uzbekistānas Republikas un Latvijas Republikas sadarbība balstās uz stingriem pamatiem un tai ir jau dziļas saknes.

Tagadējā parlamentāriešu tikšanās ir gan tiešs turpinājums Uzbekistānas Republikas prezidenta Islama Karimova vizītei Latvijā 1995.gada jūnijā un Latvijas Republikas prezidenta Gunta Ulmaņa vizītei šā gada maijā, gan arī šo vizīšu sekas. Augstākā līmeņa sarunu un mūsu valstu vadītāju parakstīto kopīgo dokumentu rezultātā tika ielikti pamati mūsu valstu un tautu draudzībai un sadarbībai, kas tagad intensīvi attīstās un iegūst jaunu saturu.

Savu ieguldījumu Latvijas un Uzbekistānas savstarpējās saprašanās, draudzības un sadarbības padziļināšanā dod arī mūsu valstu parlamentārieši. Uzbekistānas parlamenta deputāti un plaša sabiedrība ar dziļu gandarījumu ir uzņēmusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu iniciatīvu izveidot Latvijas un Uzbekistānas attiecību attīstīšanas atbalsta grupu. Šajā aspektā savu šīsdienas vizīti Latvijas Republikā mēs lūdzam uzskatīt par praktisku apliecinājumu Uzbekistānas parlamentāriešu centieniem nodibināt ciešākus kontaktus ar latviešu draugiem un kolēģiem un, izmantojot personiskos kontaktus un detalizētāk iepazīstoties ar situāciju, vienoties par efektīvas sadarbības formām un virzieniem.

Par mūsu valstu un tautu labās gribas reālu apliecinājumu kļuva tas, ka augstākajā līmenī Rīgā tika parakstīts Uzbekistānas Republikas un Latvijas Republikas draudzības un sadarbības līgums, un Taškentā — Deklarācija par Uzbekistānas Republikas un Latvijas Republikas sadarbības tālāku attīstību un paplašināšanu, kā arī vairāki kopīgi dokumenti par sadarbību vieglajā rūpniecībā, transporta un komunikāciju jomā, par investīciju savstarpēju veicināšanu un aizsardzību, par tiesisko palīdzību un citi.

Kā zināms, Uzbekistānas un Latvijas sadarbībā svarīgu vietu ieņem jautājumi par komunikācijām, it īpaši par Baltijas ostu izmantošanu Vidusāzijas valstu ieiešanai Eiropā. Šobrīd, kad laiks mūs strauji tuvina divu gadsimtu un divu tūkstošgadu robežai, kad mūsu tautu, tāpat kā daudzu pasaules valstu likteņos notiek krasas pārmaiņas, neviļus rodas vēsturiskas analoģijas un paralēles. Pagātnē Austrumu un Rietumu tautu centieni pēc abpusēji izdevīgas sadarbības rada savu izpausmi Lielajā zīda ceļā, kurā Uzbekistānai bija viena no galvenajām lomām. Nav izslēgts, ka tagadnē un nākotnē mūsu valstīm jākļūst par jaunu starptautisko kontaktu un sadarbības maģistrāļu iniciatorēm un šo maģistrāļu loceklēm.

Mēs varam iziet pasaules arēnā, un mums ir ko piedāvāt savstarpēji izdevīgai sadarbībai. Uzbekistāna katru gadu saražo aptuveni 1,5 miljonus tonnu kokvilnas šķiedras, pēc kuras ir liels pieprasījums pasaules tirgū, 5 miljonus tonnu savu īpašību ziņā unikālu augļu un dārzeņu, daudz zīdtauriņa kokonu, karakulādiņu un citu vērtīgu lauksaimniecības produkciju. Republika ieņem ceturto vietu pasaulē zelta krājumu un septīto vietu — zelta ieguves ziņā. Mūsu zemes dzīles ir bagātas ar sudrabu, urānu, varu, cinku, molibdenu un citiem vērtīgiem un retzemju metāliem.

Gāzes, ogļu, naftas un kondensāta krājumi ļauj ne tikai nodrošināt Uzbekistānas neatkarību kurināmā un enerģētikas ziņā, bet arī eksportēt enerģijas nesējus uz citām valstīm. Republikas dzīlēs uziets kopumā vairāk nekā 700 atradņu, kurās ir 95 dažādu veidu vērtīgas minerālu izejvielas. Pēc ārzemju ekspertu vērtējuma, to krājumi tiek lēsti 3 triljonu ASV dolāru vērtībā.

Republikā darbojas spēcīgi rūpniecības uzņēmumi, kas pārstāv tādas svarīgas nozares kā metalurģija, radiotehnika, radioelektronika, ķīmija, mašīnbūve, aviobūve, vieglā un pārtikas rūpniecība un citas. Uzbekistānā ir attīstīts dzelzceļa un autoceļu tīkls, republikai ir tiešas aviosakaru līnijas. Modernas telekomunikācijas, to skaitā satelītsakari, Uzbekistānu saista ar vairāk nekā 30 pasaules valstīm. Mums ir milzīgi darbaspēka resursi, bagāts zinātniskais un intelektuālais potenciāls.

Līdz ar neatkarības iegūšanu visas šīs milzīgās dabas un klimatiskās, resursu, ražošanas, zinātniski tehniskās, darba un intelektuālās iespējas tiek izmantotas tautas labā un kalpo valsts progresam un uzplaukumam. Pateicoties savas attīstības modelim, kura pamatā ir prezidenta I.Karimova izstrādātie pieci reformu principi, kas nosaka ekonomikas prioritāti pār politiku, paredz pārveidojumu likumdošanas bāzi, to posmsecīgu norisi valsts vadībā, sociālo atbalstu trūcīgajiem un cilvēku psiholoģisko adaptāciju tirgus apstākļiem, mums ir izdevies novērst ražošanas graujošu lejupslīdi un cilvēku dzīves līmeņa krasu pazemināšanos. Bet galvenais — nostiprināt visu iedzīvotāju ticību veicamo reformu auglīgajam raksturam, saglabāt politisko stabilitāti, pilsonisko mieru un starpnacionālo saskaņu sabiedrībā.

Turklāt vēl tālu pavirzīties uz priekšu pa demokrātijas un tirgus pārveidojumu ceļu. Pietiek atzīmēt, ka šobrīd vairāk nekā 80 procenti saimniekojošo subjektu pārstāv ekonomikas nevalstisko sektoru, kurā nodarbināti 70 procenti visu darbinieku un kura īpatsvars pārsniedz divas trešdaļas no iekšējā bruto produkta, bet agrārajā sektorā — 95 procentus.

Pakāpeniski tiek pārvarēta nacionālās valūtas inflācija, apgūti simtiem jaunu produkcijas veidu, strauji pieaug investīcijas, arī ārvalstu investīcijas, kuru summa sasniedz 2 miljardus dolāru gadā. Plaši attīstās republikas un ārvalstu partneru kopuzņēmumi, to skaits tuvojas trijiem tūkstošiem. To vidū ir tādas lielas un tehniskajā ziņā sarežģītas ražotnes kā Uzbekistānas un Dienvidkorejas vieglo automobiļu kopuzņēmums “UzDEU”. Pirmās Uzbekistānā izlaistās mašīnu partijas jau droši iegājušas iekšējā un pasaules tirgū.

Visi šie un citi kardinālie pārveidojumi politiskajā, sociālekonomiskajā un garīgajā sfērā tiek veikti uz stabila likumdošanas pamata, kuru ar aktīvu mērķtiecīgu darbību nodrošina Uzbekistānas Republikas augstākā likumdevēja institūcija — Olij Mažliss — parlaments.

Atļaujiet pie tā pakavēties nedaudz sīkāk.

Pašreizējais Uzbekistānas Republikas parlaments tika ievēlēts uz daudzpartiju alternatīva pamata 1994.gada decembrī, un tajā ir 250 deputātu. Atbilstoši politisko institūtu, ideoloģiju un viedokļu daudzveidības procesam, kas joprojām attīstās, parlamentā izveidotas trīs frakcijas pēc partijiskās piederības, un viens deputātu bloks. Viss praktiskais likumdošanas darbs ir koncentrēts 12 komitejās. Nodibināts un arvien svarīgāku nozīmi valsts un sabiedrības dzīvē iegūst Olij Mažlisa Pilnvarotā institūts cilvēktiesību jautājumos.

Patlaban Uzbekistānas teritorijā brīvi dzīvo un strādā vairāk nekā 120 tautu un tautību pārstāvji, to skaitā arī aptuveni tūkstotis latviešu. Bērni un jaunieši iegūst izglītību astoņās valodās. Daudzās valodās iznāk laikraksti, tiek sagatavoti televīzijas un radio raidījumi. Tiek īstenotas pilsoņu tiesības brīvi izraudzīties konfesiju — republikā darbojas 14 konfesiju reliģiskās apvienības. To, ka tiek respektētas ticīgo cilvēku jūtas neatkarīgi no viņu konfesionālās piederības, apliecina Maskavas un visas Krievijas patriarha Aleksija II nesenā vizīte republikā.

Saskaņā ar konstitūciju ir nošķirti varas atzari: likumdevēja vara, izpildvara un tiesu vara. Turklāt likums strikti nosaka to kompetenci, pilnvaras un atbildību.

Republikā ir izveidojusies principiāli jauna politiskā sistēma, kas pamatojas uz politisko institūtu, ideoloģiju un viedokļu daudzveidību. Patlaban republikā darbojas četras politiskās partijas un sabiedriskā kustība, reģistrētas aptuveni 200 sabiedriskās apvienības, sabiedriskie fondi, veterānu, jaunatnes un sieviešu organizācijas, kurām ir svarīga nozīme valsts un sabiedrības jautājumu lemšanā.

Mūsu tautas dzīvē arvien lielāku nozīmi iegūst pilsoņu pašpārvaldes institūcijas, vispirms mūsu tautai tradicionālā mahalli, kura patstāvīgi lemj daudzus labiekārtošanas, kaimiņattiecību un cilvēku audzināšanas jautājumus.

Uzbekistānā konsekventi tiek ieturēts kurss uz tiesiskas valsts celtniecību. Tagad atšķirībā no administratīvi komandējošās sistēmas patvaļas un diktāta jebkuras institūcijas un jebkuras amatpersonas darbību — lai tas būtu parlamenta deputāts, Ministru kabineta loceklis, tiesnesis vai prokurors — reglamentē likums, kas precīzi nosaka ikviena kompetenci, pilnvaras un atbildības robežas.

Pāreja uz demokrātisku, tiesisku valsti un pilsonisku sabiedrību ir vienlaikus kļuvusi par pāreju uz daudzveidīgu ekonomiku un tirgus attiecībām.

Konsekventi realizējot likumus par īpašumu, par uzņēmumiem, par kooperāciju, par privatizāciju, par dehkansaimniecību, par saimnieciskajām biedrībām, par mazās un privātās uzņēmējdarbības stimulēšanu un citus likumus, Uzbekistānā likvidēts īpašuma valsts monopols, bet tirgus struktūras un tirgus attiecības ieguvušas dominējošu stāvokli un neatgriezenisku raksturu. Attīstās tā saucamā vidusšķira, pie kuras pieder cilvēki, kam ir nekustamais īpašums, vērtspapīri un citi īpašumi, kas dod ienākumus.

Laika pārbaudi izturējusi republikā īstenotā spēcīgā sociālā politika. Tās labvēlīgo ietekmi izjūt, lai cik grūti tas nāktos, pensionāri, daudzbērnu ģimenes, studenti un citi sociālajā ziņā vājie iedzīvotāju slāņi. Spēkā esošie likumi par iedzīvotāju nodarbinātības nodrošināšanu, pensionāro nodrošināšanu un citiem vitāli svarīgiem jautājumiem ļāvuši vairumam iedzīvotāju adaptēties jaunajos tirgus apstākļos, pieņemt jaunās realitātes un uz šā pamata nodrošināt savu dzīves līmeni un savu ģimeņu labklājību.

Iedvesmojošas pārmaiņas notiek kultūras, izglītības, zinātnes un mākslas sfērā. Atbrīvojusies no ideoloģiskā dogmatisma un žņaugiem, tauta restaurē savu patieso vēsturi un to savu dižo senču vārdus un darbus, kuri ir devuši milzīgu ieguldījumu pasaules civilizācijas attīstībā.

Stājušies spēkā likumi par izglītību, par fizisko kultūru un sportu, kā arī prezidenta dekrēti, kuru mērķis ir attīstīt muzejus, bibliotēkas un citas kultūras iestādes. Tas paver jaunatnei plašas iespējas apgūt visas cilvēces mūsdienu zinātnes un kultūras sasniegumus.

Atklātums, humānisms, laba attieksme pret tuviem un tāliem kaimiņiem — tas viss atbilst Uzbekistānas tautu tradīcijām. Mūsu valsts ar savu noteicošo ģeopolitisko lomu Centrālāzijas reģionā, neatkarīgo ārpolitiku, miermīlīgajām iniciatīvām, kas vērstas uz konfliktu noregulēšanu, miera nostiprināšanu, drošību un tautu sadarbību, ir iemantojusi lielu un nemitīgi pieaugošu autoritāti un ietekmi pasaules asociācijā. Uzbekistāna uztur oficiālas diplomātiskās attiecības ar 120 pasaules valstīm, uz pilntiesīgiem pamatiem ietilpst visu pašu autoritatīvāko un ietekmīgāko starptautisko organizāciju sastāvā, republikā ir akreditētas 88 valstu pārstāvniecības, tiek rīkoti plaši starptautiski pasākumi visaugstākajā līmenī, kuri pozitīvi ietekmē notikumu gaitu pasaulē.

Pie daudzpusīgā darba, kura mērķis ir panākt republikas integrēšanos pasaules asociācijā, kā svarīga tā sastāvdaļa pieder starptautisko konvenciju un nolīgumu ratifikācija vai Uzbekistānas pievienošanās tām. Parlaments jau pieņēmis aptuveni 150 šādu aktu, un tāpēc mūsu likumi rod apstiprinājumu ar pasaules pieredzei atbilstošām praktiskajām normām. Tuvākajā laikā būs daudz jāpaveic, it īpaši attiecībā uz mūsu valsts pievienošanos pasaules standartiem cilvēka tiesību un brīvību jomā.

Mūsu tālākās attīstības galvenie virzieni pašreizējā posmā ir demokrātisko reformu padziļināšana, politiskās sistēmas un tiesu sistēmas pilnveidošana un liberalizācija, pilsoņu tiesību un brīvību garantiju nostiprināšana.

Šobrīd republikā tiek veikts enerģisks un daudzveidīgs darbs, gan lai radītu jaunus politiskos un sabiedriskos institūtus, gan lai reformētu jau esošos institūtus, dotu tiem jaunu, mūsdienu prasībām atbilstošu saturu.

Ir jāveic liels darbs, lai izveidotu institucionālas struktūras, kas nodrošina monitoringu un kontroli cilvēktiesību ievērošanas jomā. Runa ir par Nacionālo cilvēktiesību centru, kas nesen nodibināts ar prezidenta dekrētu, par tādu struktūru izveidošanu kā Sabiedriskās domas institūts un Spēkā esošo likumu monitoringa institūts, kas darbojas Uzbekistānas Republikas parlamenta paspārnē.

Republikā ir izvirzīts un jau tiek īstenots uzdevums palielināt nevalstisko sabiedrisko struktūru lomu un aktivitāti. Pie šādām struktūrām vispirms pieder politiskās partijas un citas sabiedriskās apvienības. Runa būtībā ir par veselīgu, konstruktīvu opozīciju, kurai sabiedrības dzīvē ir jāpilda interešu balansētājas, sabiedriskā līdzsvara saglabātājas jeb, kā pie mums pieņemts teikt, “taisnīguma svaru” loma.

Ir jāveic svarīgi pasākumi, arī likumdošanas pasākumi, lai palielinātu preses un masu saziņas līdzekļu lomu valsts un sabiedrības dzīves demokratizācijas procesos un cilvēka tiesību aizsardzībā. Šai nolūkā tagad tiek izstrādāti likumprojekti par informācijas iegūšanas garantijām un brīvu piekļūšanu informācijai, par žurnālistu profesionālās darbības aizsardzību.

Ir izvirzīts uzdevums kardināli padziļināt tiesu reformu un demokratizēt visu tiesu un tiesībaizsardzības institūciju sistēmu, lai tiesa tuvākajā laikā kļūtu par cilvēka tiesības un intereses efektīvi sargājošu institūciju. Ir paredzēts veikt vērienīgus pasākumus pilsoņu juridiskās apkalpošanas un tiesiskās kultūras radikālai uzlabošanai. Izskatīšanai tuvākajā sesijā iesniegti likumprojekti par advokatūru un par notariātu, tiek izstrādāti citi likumprojekti.

Viss mūsu parlamenta likumdošanas darbs balstās uz ciešu sadarbību ar starptautiskajām organizācijām un aizvien plašākiem sakariem ar draudzīgajām valstīm. Regulāri notiek kopīgi semināri un konferences, kurās pārstāvēti ANO, Pasaules banka, K.Adenauera fonds un citi. Uzbekistānas parlamentārieši sistemātiski tiekas ar daudzu pasaules valstu vadītājiem, parlamentu locekļiem un vēstniecībām.

Mēs esam pārliecināti, ka Uzbekistānas parlamenta delegācijas tagadējā vizīte Latvijas Republikā un šīsdienas tikšanās dos jaunu impulsu mūsu valstu draudzības un sadarbības tālākai padziļināšanai un attīstīšanai.

Atļaujiet vēlreiz apliecināt pateicību par doto iespēju teikt runu šādā reprezentablā auditorijā un pateikties par uzmanību!

Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Pasludinu pārtraukumu 28.novembra kārtējā sēdē.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Paziņoju, ka turpinām 1996.gada 28.novembra Saeimas kārtējo sēdi. Turpinām izskatīt likumprojektu, kuru pārtraucām, slēdzot iepriekšējo kārtējo sēdi. “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Komisijas vārdā — Valdis Krisbergs.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais priekšsēdētāj, es atgādinu, ka tika dots vārds Pēterkopa kungam aizstāvēt viņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atgādiniet, lūdzu, varbūt, Krisberga kungs, dokumenta numuru. Mēs strādājam ar dokumentu nr. 1740. Tā ir 13.dokumenta lappuse, ja es nekļūdos.

V.Krisbergs. Mēs strādājam ar dokumentu nr. 1740, 13.lappuses 21.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāts Normunds Pēterkops, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

N.Pēterkops (TB). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Nedaudz varbūt atkāpei. Par 76. pantu un tā daļām. 76.pants nosaka par kārtību, kādā piemērojama dzīvokļu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai vai kā mēs tautā saucam — paātrināto privatizāciju. Šie noteikumi “Paātrinātā privatizācija” 1.panta pirmajā daļā nosaka, ka šīs nodaļas nosacījumi ir piemērojami uz valsts vai pašvaldību dzīvojamām mājām, kurām vēl nav uzsākta vispārīgā privatizācija. Tātad valsts un pašvaldību mājām.

Tālāk otrā daļa nosaka, ka nevajadzētu šo paātrināto privatizāciju pielietot uz viendzīvokļa mājām. Pilnīgi loģiski. Bet vai vajag mums šajā 76.pantā kaut ko pateikt vēl vairāk? Es uzskatu, ka mums ar šo arī vajadzētu beigt un visas pārējās daļas, it īpaši ceturtā, būtu izslēdzamas no šā panta, jo valsts un pašvaldību mājas, it kā domātās mājas, kuras varētu būt, vēl šodien nav. Ir runa par mājām, kas ir nacionalizētas pēc 1940.gada 21.jūlija. Un, kā mēs zinām, saskaņā ar denacionalizācijas likumu bija pieteikšanās laiks, mierīgs dokumentu iesniegšanas laiks. Un tagad, ja nav pieteikušies un šie dokumenti nav visi kārtīgi iesniegti, daļa no denacionalizācijai pakļaujamām mājām varētu piekrist valstij. Varētu piekrist, bet, kamēr tās vēl nav valsts īpašums, kamēr valsts nav reģistrējusi tās uz sava vārda zemesgrāmatā, tās tikai varētu būt kā domātais valsts īpašums. Tāpēc nekādā gadījumā es nepiekrītu, ja uz šo domāto valsts īpašumu mēs varētu uzsākt šo paātrināto dzīvokļu privatizāciju.

Es varbūt vairāk runāšu par Rīgu nekā par pārējām Latvijas pašvaldībām un lielajām pilsētām, jo šī situācija, protams, visraksturīgākā varētu būt Rīgai, bet mums pilnīgi pietiek kaut vai ar vienu gadījumu, kas varētu rasties, lai varētu mums pārmest, ka mēs esam pieņēmuši juridiski ne visai pareizu likumu.

Es varbūt pāris vārdos raksturošu situāciju, kas var būt, ja šāds pants, šāda daļa paliek iekšā. Tātad šodien, piemēram, Rīgas Dome var pieņemt lēmumu, ka tāds un tāds “N” nams nav denacionalizējams, jo tādi un tādi dokumenti likumā noteiktajā termiņā nav iesniegti.

Tālāk pašvaldības vai arī Centrālā dzīvokļu komisija uzsāk šo dzīvokļu paātrināto privatizāciju, viens vai divi dzīvokļi tiek privatizēti, tiek iesniegti jau dzīvokļa īrniekam īpašumu apliecinoši dokumenti, un pēc kāda neilga laika tomēr bijušais ēkas īpašnieks uzrodas, pierāda, ka dokumenti ir bijuši iesniegti pašvaldībā, lieta nonāk tiesā, un tiesa būtībā nonāk strupceļā, jo, no vienas puses, valsts ir jau daļu no šā īpašuma noprivatizējusi pašvaldībai, un tajā pašā laikā it kā visi dokumenti liecina, ka tomēr īpašums ir denacionalizējams. Mums pietiek kaut vai ar vienu šādu gadījumu, lai mums pārmestu kā likumdevējiem, ka mēs neesam izvērtējuši visas situācijas.

Tādā gadījumā pat grūti prognozēt, kāds būs tiesas lēmums, kāds būs tālākais process, vai šajā gadījumā mēs pateiksim, ka šiem dzīvokļu īrniekiem šī privatizācija nav bijusi pareiza, vai mēs teiksim: “Atvainojiet, diemžēl namīpašniekam es atdot īpašumu nevarēšu, un mēs būsim spiesti izmaksāt viņam kompensāciju naudā.” Ko no tā iegūs valsts? Ko no tā iegūs īpašnieks? Ko no tā iegūs attiecīgais dzīvokļa īpašnieks? Šeit atbildi, protams, varam prognozēt paši.

Nerunāsim arī par tiem gadījumiem, kad pārsvarā šajās mājās, kas ir nacionalizētas pēc 1940.gada, tās ir lielo dzīvokļu ar 8–9 istabām, 80 procenti apmēram ir komunālie dzīvokļi. Privatizējot kādu no šiem dzīvokļiem, kurš, protams, varbūt ir vienam īrniekam, mums paliek neatrisināti jautājumi, kas ir ar šiem komunālajiem dzīvokļiem. Neviens šo problēmu nerisinās, jo ne pašvaldībai ir iespējas to risināt, ne arī valdība var piedalīties šās problēmas risināšanā. Šī māja kā visa problēma paliek, vienalga, uz pašvaldības aprūpes kakla.

Tāpēc, lai nebūtu šādas neskaidrības mums nākotnē, kas var gadīties vienā vai otrā gadījumā, es ierosinu šīs mājas, kas ir būvētas pirms 1940.gada, kas ir īpašnieku mājas, kas ir nacionalizētas un tagad varētu piekrist valstij, privatizēt vispārējā kārtībā, ejot pareizo likumdošanā noteikto ceļu: vispirms reģistrēsim tās zemesgrāmatā, pierādot visus dokumentus, ka valstij ir tiesības šo īpašumu reģistrēt uz sava vārda, un uzsāksim vispārējo privatizāciju. Neaiztiksim šīs šaubīgās mājas, kur mums var būt daudzi tiesu gadījumi, ar šo paātrināto privatizāciju. Dzīvokļi īrniekiem. Mēs no tā neko neiegūsim. Viņiem radīsies apšaubāms īpašums, kur viņš pats beigās pat nevarēs saprast, vai viņam ir īpašums vai nav īpašums. Un kas maksās šos morālos zaudējumus, ja mēs būsim kļūdījušies vai pārsteigušies.

Tāpēc es, protams, aicinu no šī 76.panta ceturto daļu izslēgt un arī lūgt deputātus atbalstīt šo priekšlikumu, jo ir risinājums, un risinājums ir vispārīgā kārtībā — privatizēt šīs mājas, sākot ar to, ka reģistrēsim tās vispirms zemesgrāmatā un iesim šo likumīgo ceļu, nevis šo paātrināto, likumībai apšaubāmo ceļu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Godātie deputāti!

Sēdes vadītājs. Es lūdzu deputātus pulcēšanos dažādos sēžu zāles stūros un šeit, Prezidija priekšā, pārcelt uz citu vietu! Tas attiecas arī uz Čeveru, Panteļējevu, Dobeli, Daudišu, Leiškalnu un Vidiņu.

K.Čerāns. Jā, paldies, Čepāņa kungs! Tātad šis 76.pants, kas trešajā lasījumā tiek pārveidots par 73.1. pantu, ir ārkārtīgi būtisks pants, tas attiecas uz iespējām paātrinātā veidā privatizēt dzīvokļus daudzdzīvokļu mājās. Es tiešām gribu atbalstīt šo Pēterkopa kunga ideju, ka tajās dzīvojamās mājās, kuras pēc 1940.gada 21.jūlija ir nacionalizētas vai citādi nelikumīgi atsavinātas, ka tajās šī paātrinātā privatizācija nebūtu veicama. Taču es gribu vērst šeit visu deputātu uzmanību uz šādu aspektu. Es lūdzu mani palabot, ja es kaut ko šeit saprotu nepareizi. Problēmas būtība ir tāda, ka, ja mēs gadījumā atbalstām šo Pēterkopa kunga priekšlikumu un svītrojam šo ceturto daļu, tad tādā gadījumā šajā 76.pantā paliek pirmā daļa, un es lasu šo pirmo daļu, ka šīs nodaļas noteikumi ir piemērojami gadījumos, kad pašvaldība nav uzsākusi dzīvojamās mājas privatizāciju šajā likumā noteiktajā kārtībā. Un valsts vai pašvaldības daudzdzīvokļu mājā esošie īrnieki vēlas iegūt īpašumā savus īrētos dzīvokļus līdz mājas denacionalizācijai. Šī pirmā daļa šajā pantā paliek, un līdz ar to, ja mēs atbalstām šo Pēterkopa kunga priekšlikumu, tad tajā gadījumā visos namīpašumos, kuri ir nacionalizēti vai citādi nelikumīgi atsavināti pēc 1940.gada 21. jūlija, var tikt veikta šī dzīvokļu paātrinātā privatizācija uz vispārīgiem noteikumiem, jo šeit nekas nav teikts, nekādas speciālas atrunas par šiem dzīvokļiem vairs nepaliek. Es lūdzu Pēterkopa kungu man paskaidrot, pirms es atbalstu viņa priekšlikumu, kurā vietā paliek šī atruna? Es tiešām lūdzu šeit skaidrojumu, kurā vietā šī atruna paliek un kāpēc šo paātrināto privatizāciju nevarēs veikt šajā gadījumā? Es tiešām gribu atbalstīt to, ka šo paātrināto privatizāciju nevarēs veikt šajos namos, bet kurā vietā tas likumā būs ierakstīts? Tātad, pirms balsojam, es tiešām lūgtu šo tālāko skaidrojumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Runāt vēlas Normunds Pēterkops, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Otro reizi.

N.Pēterkops (TB). Tieši pareizi. 76.panta pirmajā daļā ir teikts, ka šie nodaļas nosacījumi piemērojami gadījumos, kad valsts vai pašvaldība nav uzsākusi dzīvojamās mājas privatizāciju šajā likumā noteiktā kārtībā un valsts vai pašvaldības daudzdzīvokļu mājā. Lūk, šie vārdi “valsts vai pašvaldības daudzdzīvokļu mājā” ir attiecināmi tikai uz to, kas ir valsts vai pašvaldību īpašums. Šī māja, kas pašlaik atrodas pašvaldību bilancē, neapliecina, ka tā būtu valsts vai pašvaldības māja. Un ar to mēs būtībā, izmetot laukā šo ceturto daļu, varam bāzēties uz šo pirmo, ka māja, kas ir būvēta pirms 1940.gada, ir nacionalizēta. Tā nevar būt kā valsts un pašvaldību māja, ja tā nav reģistrēta zemesgrāmatā. Tikai pēc šī akta tā kļūs par valsts vai pašvaldības māju. Šobrīd tā ir tikai bilancē. Bilance neliecina par īpašuma tiesībām, un līdz ar to būtībā mēs esam pasargājuši šos namīpašumus no šīm problēmām.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti runāt par šo jautājumu nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Krisberga kungs. Lūdzu!

V.Krisbergs. Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dziļi atbalstot Pēterkopa kunga godīgumu, tā tiešām ir prātīga doma, ko viņš pateica, bet ir cits “bet”. Pilnīgi precīzi Čerāna kungs arī parādīja, ka faktiski Pēterkopa kunga priekšlikums ir gandrīz nebalsojams. Jo pirmajā daļā jau viss ir pateikts. Tomēr.

Otrkārt, ja nu reiz kāds ir kārtīgs īpašnieks, tad bija pietiekoši daudz laika nokārtot, lai nebūtu strīdīgu momentu. Mums visiem nekārtības piemineklis ir redzams pašā Rīgas centrā. Marijas un Elizabetes ielas stūris. Milzīga māja, it kā pēckara periods. Lūk, pie kā noved vilcināšanās.

Un treškārt. Ja nu tiešām unikālā gadījumā radīsies šāda neskaidra situācija, uzticēsimies tiesai, tiesas kompetencei un tās spriedumam.

Aicinu atbalstīt komisijas izvērtējumu un neatbalstīt Pēterkopa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu, kolēģi, balsojam deputāta Pēterkopa priekšlikumu — izslēgt 76 panta, tagad 73.1 panta, ceturto daļu. Lūdzu balsot un lūdzu balsošanas rezultātu. Par — 35, pret — 17, atturas — 20. Diemžēl priekšlikums nav pieņemts.

V.Krisbergs. Paldies, kolēģi! 22.priekšlikums 13.lapaspusē. Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 77.panta, tagad 73.2 panta, pirmo, ceturto, piekto un sesto daļu sekojošā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu — izteikt 77.panta, 73.2 panta, pirmo, ceturto, piekto un sesto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. 23.priekšlikums 15.lapaspusē. Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 78.pantu, tagad 73.3 pantu, šādā redakcijā, un atbildīgā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu — izteikt 78.pantu, 73.3.pantu, šādā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 78.panta, tagad 73.3 panta, pirmo daļu ar sekojošo teikumu un atbalsta savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem iebildumu pret šo slēdzienu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskais birojs ierosina pašreizējā 77.panta piektajā, sestajā un septītajā daļā ietvertās normas iekļaut atsevišķos pantos un izkārtot pašreizējā 78.panta sekojošā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem arī pret Juridiskā biroja priekšlikumu — pašreizējā 77.panta piektajā, sestajā un septītajā daļā ietvertās normas iekļaut atsevišķos pantos un izkārtot aiz pašreizējā 78.panta jums iesniegtajā redakcijā — iebildumu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. 26.priekšlikums, iesniedzis Juridiskais birojs — izteikt 79.pantu, tagad 73.6 pantu, sekojošā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu par 73.6 panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. Savukārt atbildīgā komisija papildina 79.pantu, 73.6 pantu pašreizējā redakcijā, ar jaunu septīto daļu sekojošā redakcijā. Un atbalsta savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu — papildināt 79.pantu (73.6 pantu) ar jaunu septīto daļu jums iesniegtajā redakcijā — iebildumu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. 28.priekšlikums 19.lapaspusē. Atbildīgā komisija precizē pārejas noteikumu 2.punkta redakciju un atbalsta precizējumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret to iebildumu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. Atbildīgā komisija izsaka pārejas noteikumu 3.punktu sekojošā redakcijā un atbalsta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas priekšlikumu — izteikt pārejas noteikumu 3.punktu jums iesniegtajā redakcijā — iebildumu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt likumprojekta pārejas noteikumu 6.punktu un atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret to iebildumu arī nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. Atbildīgā komisija izsaka vēlmi — papildināt pārejas noteikumus ar 13., 14. un 15.punktu sekojošā redakcijā un atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas priekšlikumu — papildināt pārejas noteikumus ar 13., 14. un 15.punktu jums iesniegtajā redakcijā, kura ir izlasāma dokumenta 20. un 21.lapaspusē — iebildumu nav. Pieņemts. Paldies!

V.Krisbergs. Un tā, cienījamie deputāti, aicinu jūs nobalsot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju”” kopumā un uzsākt šo procesu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā un lūdzu balsot par likuma pieņemšanu. Juris Vidiņš vēlas runāt par procedūru. Lūdzu, Vidiņa kungs!

J.G.Vidiņš (TB). Par 21.priekšlikumu es balsoju “par”. Izdrukā ir “pret”. Es lūdzu pārbalsot. Ir piecu deputātu paraksti.

Sēdes vadītājs. Paldies, Vidiņa kungs, pieņemam zināšanai. Tātad atkārtoju. Lūdzu vēlreiz zvanu un lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 4, atturas — 9. Likums pieņemts.

Godājamie kolēģi! Vidiņa kungs iesniedza piecu deputātu — grūti pateikt to par parakstītu dokumentu. Es pat nezinu, kā varētu šo te nosaukt papīriņu. Bet, tā kā tas ir iesniegts jau pēc tam, kad mēs esam izsludinājuši likuma pieņemšanu un ar lielu novēlošanos, es ierosinu to neizskatīt. (No zāles deputāts J.Vidiņš: “Pirms balsošanas iesniedzu!”)

Godājamie kolēģi! Likums ir pieņemts. Nekādas debates, nekādas pārbalsošanas un nekādas citas Kārtības rullī neparedzētas procedūras netiks pieļautas.

Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu un Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies Andris Ameriks, Aleksandrs Bartaševičs, Indulis Bērziņš, Olafs Brūvers, Gunta Gannusa, Juris Kaksītis, Pēteris Keišs, Aleksandrs Kiršteins... ir zālē. Paulis Kļaviņš, Leopolds Ozoliņš... ir zālā. Māris Rudzītis, Atis Sausnītis... ir zālē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus iesniegumus par izmaiņām šīsdienas darba kārtībā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 28.novembra sēdes darba kārtībā un izslēgt darba kārtības 38.punktu, pārceļot likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” izskatīšanu uz Saeimas nākamo kārtējo sēdi. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts, un no darba kārtības 38.punkts ir svītrots.

Nākamais iesniegums: “Pamatojoties uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas šī gada 27.novembra sēdes lēmumu, komisijas vārdā ierosinu iekļaut Saeimas 28.novembra sēdes darba kārtības otrajā sadaļā — Prezidija ziņojumi — likumprojektu “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā” un lemt par minētā likumprojekta nodošanu komisijām. Komisijas priekšsēdētājs Jānis Kalviņš.” Deputātiem ir iebildumi? Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Cienījamo sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Likumā “Par pašvaldībām” un likumā “Par pašvaldību budžetiem” ir prasība, ka šis likumprojekts “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu” pirms iesniegšanas Saeimā ir... Ka viņam ir jābūt pievienotam šim Ministru kabineta un Latvijas pašvaldību savienības sarunu protokolam. Šāda protokola nav. Šāds protokols uz šobrīdi nav pievienots likumprojektam, tas nav iesniegts arī atsevišķi, un tāpēc man būtu lūgums šo jautājumu šodien darba kārtībā neiekļaut, bet pagaidīt līdz tam brīdim, kamēr šāds protokols ir iesniegts, jo pretējā gadījumā man būs jāaicina šo likumprojektu šobrīd nenodot komisijām. Es domāju, ka korektākais lēmums no mūsu puses varētu būt šo jautājumu šodien darba kārtībā neiekļaut. Paldies!

Sēdes vadītājs. “Par” vēlas runāt Jānis Kalviņš, LNNK un LZP frakcija.

J.Kalviņš (LNNK, LZP). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu Čerāna kungam, viņam ir taisnība, bet tajā pašā laikā, par cik par lielo budžetu mēs esam nobalsojuši un visu laiku nav bijis šī mehānisma, kā nauda pārdalīsies, beidzot tas ir parādījies, un galīgi nav jēgas to kavēt. Mēs varētu tā apspriešanas gaitā strikti nostāties par jautājumu, likuma “Par pašvaldībām” 86.pantu, kur ir skaidri un gaiši rakstīts par šo vienošanos starp Pašvaldību savienību un valdību, bet būsim reālisti, nodosim komisijām šo, kā saka, pārdales mehānismu un pie tā strādāsim. Es domāju, ka tā būs efektīvāk, labāk un mēs ātrāk tiksim uz priekšu ar budžetu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viens “par”, viens “pret” ir runājis, saskaņā ar Kārtības rulli lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā otrajā sadaļā — Prezidija ziņojumi, tas ir pēc 10.darba kārtības punkta. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 5, atturas — 5. Jautājums darba kārtībā iekļauts.

Nākamais iesniegums: “Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 28.novembra sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 51.punkta — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” — izskatīšanu otrajā lasījumā aiz darba kārtības 12.punkta — lēmuma projekts “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai ievēlēšanu” — izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumu pret šo iesniegumu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts, un darba kārtības 51.punkts iekļauts aiz pašreizējā 12.punkta.

Nākamais iesniegums: “Lūdzam jūs 1996.gada 28.novembra Saeimas sēdes darba kārtības sestajā sadaļā iekļautos likumprojektus — 28.likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts aizsardzību”” un 29.likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem”” pārcelt uz ceturto sadaļu, iekļaujot tos kā pirmos izskatāmos likumprojektus pirms 12.darba kārtības punkta. Deputātiem ir iebildumi. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts.

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi! Mēs labi redzam darba kārtībā, ka ceturtā sadaļa sākas ar 13.darba kārtības punktu. Tas nozīmē, ka mums šāds priekšlikums vispār nevar būt, mēs šādu lēmumu nevaram pieņemt, jo ir ceturtajā sadaļā pirms 12.punkta, tāpēc man būtu priekšlikums, neiebilstot pret būtību, mēs varētu to ielikt ceturtajā sadaļā kā pirmo, bet tas būtu pirms 13.punkta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Druva, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Kad mēs sagatavojām šo iesniegumu, tajā laikā bija cita darba kārtība un sadaļa sākās... ceturtā sadaļa sākās pēc 11.punkta, tātad es piekristu par vienu virzīt tālāk un pēc 12.punkta, bet pirms 13.punkta izskatīt, bet kāpēc šis projekts ir vajadzīgs, jo mēs tikko runājām par robežsargiem, ir trīs likumi, kuri iet kopumā, un šie divi, kas ir palikuši pāri, tie aizņem apmēram divas minūtes, jo katrā ir tikai pāris grozījumu vispār, jo tiem jāiet kopumā, citādi ir neloģiski, mēs pieņemam vienu likumu, un divos citos, kuros vajag izmaiņu, tie netiek pieņemti.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, godātais Druvas kungs, mēs tikko esam pieņēmuši lēmumu aiz 12.punkta iekļaut 51.punktu, tas ir, “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, vai jums būtu iebildumi pēc šī, jo mēs jau lēmumu esam pieņēmuši. Iebildumu nav. Deputātiem ir iebildumi? Tātad pēc 12.punkta mēs izskatām 51.darba kārtības jautājumu un pēc 51., izskatām 28. un 29.pēc pašreizējās numerācijas.

Nākamais iesniegums: “Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Juridiskā komisija lūdz izdarīt Saeimas 28.novembra sēdes izsludinātā darba kārtībā grozījumu un 32.jautājumu — likumprojekts “Par nekustamo īpašumu atdošanu akadēmiskajām mūža organizācijām” — trešajā lasījumā iekļaut darba kārtībā tūdaļ pēc otrās sadaļas — Prezidija ziņojumi. Tas šobrīd būtu kā 11.darba kārtības jautājums. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir iebildumi. Lūdzu! Modris Lujāns, frakcija “Sociālistiskā partija Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Man rada izbrīnu, es nedomāju, ka šis jautājums ir tik kardināli svarīgs, lai būtu tādēļ jāmaina darba kārtība, un tādēļ es lūdzu balsojumu, un tomēr es aicinātu, lai tas saglabā savu iepriekšējo vietu, jo ir citi daudz aktuālāki jautājumi.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Endziņš (LC). Cienījamie deputāti! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija griežas ar šādu lūgumu sekojošu apstākļu dēļ. Šodien es un deputāts Romāns Apsītis esam iesnieguši iesniegumu par savu deputātu mandātu nolikšanu. Šis likumprojekts ir ar ļoti garu bārdu, ja tā varētu teikt. 5.Saeimā to nepaspēja pieņemt, tas ir tagad sagatavots trešajam lasījumam. Uz trešo lasījumu nav neviena priekšlikuma, tātad būtībā atliek tikai nobalsot. Ziņotājs par šo likumprojektu ir Romāns Apsītis, un viņš jūt vienkārši morālu atbildību, lai šis likumprojekts, kamēr viņš vēl ir deputāts, tiktu pieņemts. Un es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viens “par”, viens “pret” ir runājis, lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu — iekļaut 32. jautājumu — likumprojekts “Par nekustamo īpašumu atdošanu akadēmiskajām mūža organizācijām” — trešajā lasījumā darba kārtībā tūdaļ pēc otrās sadaļas — Prezidija ziņojumi. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 4, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais iesniegums — pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 28.novembra Saeimas sēdes darba kārtībā. Iekļaut un izskatīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu “Par Gustsona iecelšanu par Vērtspapīru tirgus komisijas priekšsēdētāju” aiz trešās sadaļas — Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana — 10.punkta — lēmuma projekta “Par neuzticības izteikšanu Latvijas Republikas ārlietu ministram Valdim Birkavam” izskatīšanas. Lēmuma projekts sagatavots saskaņā ar Kārtības ruļļa 31.pantu un pamatojoties uz deputātu Gannusas, Rudzīša, Straumes, Kaksīša, Čevera, Dilbas, Apalupa, Bāna, Putniņa, Kiršteina un Lībanes iesniegumu un Ministru prezidenta, finansu ministra Andra Šķēles iesniegumu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī jautājuma iekļaušanu darba kārtībā aiz izsludinātās darba kārtības 10.punkta? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts, un jautājums darba kārtībā iekļauts.

Un tikko saņemts ir vēl viens iesniegums . “Lūdzu iekļaut Saeimas 1996. gada 28. novembra sēdes darba kārtībā deputātu patstāvīgo priešlikumu par likumprojekta “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un izskatīt to kā pirmo jautājumu pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Projektu parakstījuši pieci deputāti — Endziņs, Putniņš, Dobelis, Bāns un Mauliņš.

Vai ir iebildumi... Tātad saskaņā ar Kārtības rulli, ja ir iebildumi par patstāvīgā priekšlikuma... ja kaut viens deputāts iebilst pret patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu sēdes darba kārtībā, tad sēdes darba kārtībā to iekļaut nevar. Tātad priekšlikums ir iekļaut ziņojumu par šo patstāvīgo priekšlikumu. Tad, kad būs šis ziņojums, tad mēs lemtu, vai mēs izskatām pēc būtības šodien vai ne. Bet, cik es saprotu, ir iebildumi arī vispār pret iekļaušanu darba kārtībā. Kristiāna Lībane, “Latvijas ceļš”, lūdzu!

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Es ļoti cienu visus tos apsvērumus, kas ir bijuši parakstītājiem, šī dokumenta parakstītājiem un iesniedzējiem, bet mums obligāti ir jāizskata ienākumu nodoklis šodien, mums ir vēl citas lietas, kas mums ir noteikti, noteikti, noteikti jāizdara, un es neesmu tik pārliecināta, vai šī ir tā lieta, viena no tām lietām, kas ir noteikti jādara šobrīd, tūlīt un tagad. Tā ka es aicinu balsot “pret” un neiekļaut.

Sēdes vadītājs. Vai par iekļaušanu kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Un lūdzu balsot par ziņojuma par patstāvīgo priekšlikumu par likumprojekta “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un izskatīt to kā pirmo jautājumu pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 14, atturas — 11. Ziņojums par šo patstāvīgo priekšlikumu iekļauts.

Un vēl ir viens priekšlikums. 6. Saeimas Prezidijam: “Saskaņā ar Kārtības ruļļa 117. panta 4. daļu lūdzam iekļaut paziņojuma projektu par Baltkrieviju 1996. gada 28. novembra plenārsēdes darba kārtībā.” Nav norādīts, kurā vietā. Juris Sinka, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

J.Sinka (TB). Priekšsēža kungs! Patiesību sakot, tā patiesība ir tāda, ka tas jau ir paredzēts iekļaušanai pēc desmitā, un Ārlietu komisija ar septiņiem deputātiem jau nozīmēja, kad mēs viņu iesniedzām, un, patiesību sakot, es atvainojos par šo vēl tādu papildu iesniegumu. Tas pat nebija nemaz vajadzīgs. Tā ka mums jau ir pat paredzēts viņš... visiem jau izdalīts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai pret iekļaušanu runāt neviens nevēlas? Deputātiem ir iebildumi pret šī ziņojuma par šo patstāvīgo priekšlikumu iekļaušanu aiz tā jautājuma, ko mēs tikko nobalsojām, tas ir, ziņojums par likumprojekta “Par zemes privatizāciju” nodošanu Tautsaimniecības komisijai? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts. Modris Lujāns, frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Ja tas ir patstāvīgais priekšlikums, tad mums tieši patstāvīgie priekšlikumi, un to vajadzētu iekļaut kā 53. dienas kārtības punktu, un es domāju, tas tieši būtu labi, līdz tam laikam mēs arī saņemtu vēl visu papildu informāciju, un tad mēs varētu vieglāk spriest par šo patstāvīgo priekšlikumu. Un tādēļ es lūgtu to iekļaut kā 53. dienas kārtības punktu un balsot.

Sēdes vadītājs. 53. darba kārtības jautājums ir... Jā, godātie deputāti un godātais Lujāna kungs! Šis ir ziņojums... mēs iekļāvām darba kārtībā ziņojumu par šo patstāvīgo priekšlikumu. Un tad, kad būs šis ziņojums, tad arī deputāti lems, vai izskatīt to pēc būtības šodien... iekļaut darba kārtībā. Tāda ir šī procedūra. Tāpat kā ar iepriekšējo lēmumprojektu.

Turpinām izskatīt darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Čerāna, Kazāka, Mauliņa un Grīnberga iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas likumā “Par policiju”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Par šo jautājumu vēlas runāt Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Nav zālē. Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Prezidija atzinums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par privātajiem pensiju fondiem” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Roberts Zīle, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

R .Zīle (TB). Godāto priekšsēdētāj... godāto sēdes vadītāj un godātie kolēģi! Es lūgtu nodot arī Bužeta un finansu komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai, par cik tā tomēr ir finansu institūcija bez tam, ka tā nes savu sociālo funkciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Roberta Zīles priekšlikumu? Iebildumu nav. Tātad likumprojekts tiek nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikts, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par akciju sabiedrībām””. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par akciju sabiedrībām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Runāt neviens nevēlas. Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bezpeļņas organizāciju””. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bezpeļņas organizāciju”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Runāt neviens nevēlas? Deputātiem iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu nav? Lēmums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo atzinumu? Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju'”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Lēmums pieņemts.

Likumprojekts “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu nav? Lēmums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Sausnīša, Gannusas, Stroda, Lamberga, Grīnberga, Panteļējeva un Rudzīša iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām'” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Runāt vēlas Andris Saulītis, frakcija “Tautai un taisnībai”.

A.Saulītis (TT). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dāmas un kungi! Ir jāapzinās, cik svarīgi ir šodien nodrošināt reformu tālāko gaitu, ir jāturpina iesāktais ceļš uz Latviju kā labklājības valsti caur privātīpašumu, brīvību, mieru un vienlīdzīgām tiesībām likuma priekšā.

Mūsu valsts lielākā nelaime ir birokrāti un ar tiem saistītie izdevumi. Mēs runājam tikai par ierēdņu tiesībām uz demokrātiju. Pilsonis, nodokļu maksātājs, mūsu valsts pamatu pamats vienkārši tiek ignorēts. Tieši konkrētais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” reāli pavērs iespējas šim pilsonim, nodokļu maksātājam, ietekmēt līdzekļu izlietojumu, panākt to efektīvu izmantošanu. Mēs dodam iespēju pašiem pagastiem un pilsētām vienreiz būt saimniekiem par savu dzīvi un nākotni, par savām finansēm un teritoriālo veidojumu. Pie tam konkrētais likumprojekts ir tik saudzējošs, ka tomēr vēl saglabā rajona padomi kā pagasta padomju un pilsētu domju vēlētu un koordinējošu institūtu. Tiek paredzēts pat papildu finansējums no kopīgā valsts budžeta, lai sekmīgāk un efektīvāk varētu pārvarēt esošās grūtības.

Viss ir tik pašsaprotams. Tad kāpēc tāda pretestība? Tāpēc, ka daudziem tik ļoti grūti šķirties no sociālisma iekarojumiem. Runāsim atklāti. Ir taču patīkami dalīt, pārdalīt svešu naudu. Sadali, pārvaldi un izbaudi dzīvi. Es biju lepns un drošs par Latviju, jo manī valdīja pārliecība, ka ir iespējamas politiskas nianses, taču reformu process kopumā likās neatgriezenisks un stabils.

Taču pēdējās plenārsēdes iezīmē satraucošus simptomus tam, ka, neskatoties uz visu paveikto, mēs stāvam tomēr recidīva bezdibeņa malā. Īpašuma, sociālā un bužeta stabilizācijas reforma karājas viena, divu Saeimas deputātu balss mata galā. Teritoriālā un administratīvā reforma jau praktiski ir iegāzusies vismaz divu gadu stagnācijas bezdibenī. To var glābt vienīgi brīnums.

Mēs katru dienu, stundu, sekundi samazinām reformu īstenošanas ātrumu. Šoreiz mēs, Latvijas Republikas 6. Saeima. Mūsu darbā ir iezīmējusies īpaša tendence — sociālisms, kas izpaužas kā atklāts nihilisms pret īpašumu, personas brīvību, jautājumu lemšanu mierīgā pragmatiskā vidē. Uz katra soļa parādās vienlīdzīgie starp vienlīdzīgajiem likuma priekšā. Mēs kārtējo reizi esam krustcelēs. Brīvība, neatkarība, labklājība, ko garantē reformas, vai stagnācija, nabadzība un NVS satelītvalsts statuss. Tāda ir šodienas izvēles likme.

Es jūs nelūdzu pat balsot “par”. Es aicinu katram izlemt savu attieksmi, lai vismaz ir skaidra patiesība, kur mēs atrodamies savā 6. neatkarības gadā, jo vienmēr esmu uzskatījis, ka patiesība, lai arī cik rūgta tā ir, tā tomēr ir labāka par saltiem meliem. Paldies!

Sēdes vadītājs. “Pret” vēlas runāt Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Mans pirmais jautājums - vai mēs nu vismaz nedaudz sevi cienām vai vispār necienām nemaz?

Nupat mēs konceptuāli nobalsojām par vienu tādu stāvokli, kāds nu tas ir šodien pašvaldībās. Tas bija konceptuāls balsojums. Ja kāds to ir zaudējis ar vienu vai divām balsīm, tad pats ir vainīgs. Vajadzēja sēdēt tad visiem tiem zālē, kas gribēja atbalstīt. Tagad nākt un par jaunu mēģināt ieslidināt iekšā šinī brīdī... tā ir vienkārši kaut kāda darīšana. Ir divi varianti. Var nedarīt neko vispār, protams, bet otrs — vēl bīstamāks variants, vēl bīstamāks ir, kaut ko par katru cenu iedabūt iekšā. Un nu ir šis variants. Vai tiešām mēs nesaprotam, ka šinī brīdī jau tuvojas šīs pašvaldību vēlēšanas, tūlīt pat 9.decembrī ir jānosaka vēlēšanu datums. Vai tiešām mēs gribam vēl to kaunu piedzīvot, ka mēs sāksim pārcelt šo vēlēšanu datumu? Varbūt tiktāl mēs aizdomāsimies vēl? Ir šī koncepcija, šis dokuments praktiski ir tāds pats, tikai vājāks, jo tur ir mākslīgi piekarinātas dažas frāzes klāt. Un tas ir viss. Tā ir visa atšķirība. Tātad mēs mierīgi varam vienā sēdē par vienu koncepciju nobalsot. Gan jau tie tur rajona padomē pagaidīs! Bet mēs nepadomājam, ka tas, kā gatavojas vēlēšanām, ir vesels process, kurš sastāv no posmiem. Un tie cilvēki, kurus vēlēs tajās rajonu padomēs, taču tomēr ar kaut ko rēķinās.

Es nemaz nerunāšu par tādu sīkumu, ka šeit ir absolūta neskaidrība finansiālajos jautājumos. Jūs saprotat, vissmieklīgākais ir tas, ka šodien, 28.novembrī, mēs, pieņemot lēmumu, novirzītu uz komisijām, radām vienkārši mākslīgu stāvokli. Komisija mierīgi šo dokumentu var paņemt un neko ar to nedarīt. Un tas būs daudz nepatīkamāk. Vai tiešām tas nav skaidrs, ka fiziski līdz 9.decembrim koncepciju grozīt mēs vairs neesam spējīgi?

Kā var piedāvāt to, kas vairs nav reāls? Un ja arguments ir, ka mēs piedāvājam tāpēc, lai kaut kas notiktu, lai mēs visu laiku domātu par reformu. Nevis visu laiku vajag domāt par reformu, bet speciālistiem, kuriem rūp šī reforma, ir jāizstrādā atbilstošs dokuments, bet nevis dokuments, kurš nupat Saeimā ir noraidīts, ir jāpapildina ar dažām neitrālām frāzēm, lai no jauna iesāktos šīs karstās diskusijas. Ja gadījumā komisija to paņem, un tad atkal sāksies runas, ka komisijai tas ir tūlīt jāizskata, bet jūs saprotat, ka tas ir vienkārši viss neiespējami. Un rada absolūti nevajadzīgu satraukumu sabiedrībā. Mēs vienkārši sev esam radījuši vēl vienu lieku darbu. Jā, mums tiešām laikam nav, ko darīt. Turpināsim konceptuāli vienā nedēļā gāzt uz labo pusi koncepciju un otrā nedēļā — uz kreiso pusi.

Mēs šodien skaisti noklausījāmies mūsu brīnišķās koncepcijas par robežām un vēl par daudz ko citu. Tāpēc es, cienījamie kolēģi, aicinu jūs tīri koleģiāli, pragmatiski — neapkaunosim sevi un nemētāsimies katru nedēļu ar savu koncepciju. Pēc tam atgādināšu, ka arī Sadarbības padomē bija par šo jautājumu diskusija, un nolēma vismaz šādā veidā šinī brīdī tās lietas nerisināt. Lūdzu speciālistus, strādājiet pie sava dokumenta! Un ievirziet tās reformas uz pāris gadiem uz priekšu, bet nevis ar šādu jau noraidītu dokumentu. Es aicinu šo dokumentu nenosūtīt uz komisijām!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu — nodot deputātu Sausnīša, Gannusas, Stroda, Lamberga, Grinberga, Panteļējeva un Rudzīša iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 37, atturas — 10. Lēmums nav pieņemts.

Saskaņā ar mūsu izdarītajām izmaiņām nākamais darba kārtības jautājums ir Prezidija ziņojums par likumprojektu “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadam”. Dokumenta nr. ir 1813b. Pret šā likumprojekta nodošanu komisijām vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi deputāti! Es jau faktiski pamata iebildumus pateicu, tie ir, šā likumprojekta nesaskaņošana ar Pašvaldību savienību, kas bija likumā obligāti jāizdara, pirms mēs varam šo likumprojektu Saeimā skatīt, un tāpēc es šobrīd aicinu jūs balsot pret šā likumprojekta nodošanu komisijām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt “par”? “Par” vēlas runāt Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Es aicinu Saeimu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas puses, lai Budžeta un finansu (nodokļu) komisija varētu uzsākt izskatīt šo likumprojektu kontekstā ar iesniegtajiem priekšlikumiem likumprojektam “Par valsts budžetu 1997.gadam” un lai mēs varētu sabalansēt laika ziņā šo abu likumprojektu svarīgo izskatīšanu, atbalstīt un nodot šodien Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, lai jau šovakar un rīt no rīta mēs varētu sākt strādāt ar šiem dokumentiem un nevilkt šo lietu garumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Tātad Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas Prezidija atzinumu! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 11, atturas — 7. Lēmums ir pieņemts.

Saskaņā ar mūsu izdarītajām izmaiņām nākamais darba kārtības jautājums ir Prezidija ziņojums par patstāvīgo priekšlikumu, likumprojekta “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Tātad saskaņā ar Kārtības rulli mums ir jālemj par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Par šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu darba kārtībā. Andrejs Panteļējevs — frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Es kategoriski iebilstu pret šā jautājuma iekļaušanu šodienas darba kārtībā. Pirmkārt, es uzskatu, ka Juridiskajam birojam vispirms ir jāformulē konkrētie priekšlikumi, kādi ir labojumi šajā likumā. Un tad, kad šie priekšlikumi būtu izskatāmi, tad mums ir jālemj, vai šie priekšlikumi ir akceptējami. Acīmredzot ir akceptējami Saeimā papildus kā iekļaujami šajā likumprojektā, jo, ja mēs šodien pieņemam šādu lēmumprojektu, kādā tiek piedāvāts, tas nozīmē pilnīgi jaunu trešo lasījumu. Viss iet uz komisiju un tā, kā tur ir rakstīts. Tātad mēs vēlreiz atkārtojam trešo lasījumu, ko mēs vienreiz jau izdarījām un nobalsojām. Tā ka es iebilstu pret tā izskatīšanu šodien.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, Saeimas Kārtības ruļļa 117.panta septītā daļa: “Ja Ministru prezidents vai kaut viens deputāts iebilst, Saeima lemj par šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.” Viens var runāt “par” vai “pret” šī priekšlikuma iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par patstāvīgā priekšlikuma — par likumprojekta “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” — nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, iekļaušanu nākamās kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 27, atturas — 9. Lēmums ir pieņemts.

Otrs ziņojums par patstāvīgo priekšlikumu, ko mēs iebalsojām darba kārtībā, tas ir Ārlietu komisijas iesniegums. Ārlietu komisija, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu, šā gada 27.novembra sēdē vienbalsīgi nolēma ierosināt izdarīt grozījumu Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā paziņojuma projektu — “Paziņojums sakarā ar notikumiem Baltkrievijā”, izskatot to kā darba kārtības 10.jautājumu.

Juris Sinka, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Mēs pašlaik lemjam par šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu izskatīšanai šīsdienas sēdē. Iekļauts ir ziņojums par šo patstāvīgo priekšlikumu. Tas ir analoģiski, kā ar iepriekšējo dokumentu mēs strādājām. Tātad mans jautājums ir tāds: vai kāds no deputātiem iebilst pret to, ka mēs šodien izskatām šo jautājumu?

Deputāts Golubovs, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

A.Golubovs (SPL). Es uzskatu, ka mēs šodien nevaram izskatīt šo jautājumu, lai to apspriež visas, visas mūsu Saeimas komisijas, un tikai pēc tam mēs varam to izskatīt, jo es uzskatu, ka tāds lēmums ir iejaukšanās Baltkrievijas iekšējās lietās. (No zāles: “Ko tu dari?”)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, mums jārīkojas tieši tāpat kā ar iepriekšējo patstāvīgo priekšlikumu. Tātad, ja kaut viens deputāts iebilst, mums ir jālemj par šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Tā nosaka Kārtības rullis. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā? Deputāts Golubovs, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

A.Golubovs (SPL). Es izteicu citu priekšlikumu — nodot šo lēmumu visām Saeimas komisijām.

Sēdes vadītājs. “Par” — Juris Sinka, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

J.Sinka (TB). Jā, nu man ir ārkārtīgi žēl, ka Golubova kungs iebilda un līdz ar to mēs nevaram to pieņemt šajā sēdē. Šis jautājums ir ļoti aktuāls. Un jau tā mēs esam stingri nokavējušies, salīdzinot ar mūsu kaimiņiem un ar Eiropu un Ameriku, un man ļoti žēl, ka man jāmin citi, kas ir nosodījuši šo nedemokrātisko rīcību Baltkrievijā, kas ir mūsu kaimiņi, un, ejot uz demokrātisku Eiropu, tas nevar neradīt bažas mūsu valstī, bet, protams, ja tas ir šā parlamenta lēmums, tad vismaz izskatīsim to nākamajā sēdē, lai gan līdz ar to tā aktualitāte zināmā mērā zūd un man tas Ārlietu komisijas un savā vārdā ir jānožēlo. Paldies! Bet tad lūdzu to izskatīt nākamajā sēdē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par lēmumprojekta “Paziņojums sakarā ar notikumiem Baltkrievijā” iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 4, atturas — 10. Šis patstāvīgais priekšlikums iekļauts Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, turpinām izskatīt mūsu apstiprināto darba kārtību. Saskaņā ar izdarītajām izmaiņām izskatām 32.darba kārtības jautājumu pēc pašreizējās numerācijas “Par nekustamo īpašumu atdošanu akadēmiskajām mūža organizācijām”. Juridiskās komisijas vārdā — Romāns Apsītis, frakcija “Latvijas ceļš”.

R.Apsītis (LC). Godātā Saeima! Izskatām dokumentu nr.1760. Šajā dokumentā ir iekļauts trešajam lasījumam sagatavotais likumprojekts par nekustamo īpašumu atdošanu akadēmiskajām mūža organizācijām, kā arī šim likumprojektam pievienotā Juridiskās komisijas pavadvēstule. Šajā pavadvēstulē ir norādīts, ka pēc otrā lasījuma nav iesniegts neviens priekšlikums par šo likumprojektu. Es varētu vēl piebilst, ka otrais lasījums notika 19.septembrī, tas ir, pirms vairāk nekā diviem mēnešiem. Priekšlikumi bija jāiesniedz līdz 26.septembrim. Arī jau pagājuši vairāk nekā divi mēneši. Nekādu priekšlikumu nav.

Es aicinātu Juridiskās komisijas vārdā nobalsot par šo likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā, lai vienreiz mēs tiktu galā ar šo likumprojektu, kura izstrādāšanu un izskatīšanu jau aizsāka 5.Saeima un to nepabeidza, un arī mūsu 6.Saeimā tas jau ir gulējis vairāk nekā vienu gadu. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu un nobalsot par to!

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti par apspriežamo jautājumu runāt nevēlas. Debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta “Par nekustamā īapšuma atdošanu akadēmiskajām mūža organizācijām” pieņemšanu pēdējā — trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 5. Likums pieņemts.

R.Apsītis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi! Esam saņēmuši deputātu Vidiņa, Pēterkopa, Ozoliņa, Jurdža un Aidas Prēdeles iesniegumu: “Lūdzam pārbalsot likumprojekta “Grozījumi likumā par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 21.priekšlikumu. Savlaicīgi iesniedzām ar piecu deputātu parakstu lūgumu šo priekšlikumu pārbalsot, jo es balsoju “par” šo priekšlikumu, bet balsojuma izdrukā ir “pret”. Jūsu aizrādījumu, ka iesniegtais dokuments neatbilda A4 formai, pieņemu. Lūdzu par to atvainot, bet steigā vienkārši nebija attiecīga papīra ar noteikto lielumu.” Godātie kolēģi, mums jāizskata šis piecu deputātu iesniegums. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Juris Vidiņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

J.G.Vidiņš (TB). Augsti godātais Prezidij un cienītie kolēģi! Čepāņa kungs, es jūs ļoti cienu, bet šoreiz, man liekas, jūs mazliet kļūdījāties, jo šeit, kad es uznācu uz tribīnes, es teicu, Saeimai paziņoju, ka es esmu kļūdījies un ka es tūlīt iesniegšu piecu deputātu parakstu ar lūgumu šo pārbalsot. Jūs pateicāt skaidri un gaiši, ka jūs to pieņemsiet zināšanai, un turpinājāt procedūru. Šoreiz tiešām jūsu vainas dēļ par likumu nobalsoja kopumā. Jo pēc Kārtības ruļļa 142.panta jums tomēr bija jāliek uz balsošanu.

Tagad ir stājies spēkā 138.panta 3.punkts, kad par pieņemto nobalsoto lēmumu nekas vairāk nevar būt. Bet jums jāatzīst vismaz sava kļūda. Es aicinātu tomēr Saeimu balsot par pārbalsošanu - 21.priekšlikuma pārbalsošanu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Vidiņa kungs! Vai kāds vēlas runāt “pret”? Aivars Endziņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mums laikam sāk veidoties diezgan paradoksāla prakse Saeimā, ka tajos balsojumos, kad ir viena vai divas balsis kaut ko izšķīrušas, kad pēc tam tiek izdarīti grozījumi un tiek publiski paziņots par to, ka es kļūdījos, es balsoju “par”, bet izdrukā parādās “pret” un tā tālāk. Bet jūs jau, Vidiņa kungs, pats nolasījāt 138.panta trešo daļu, kur ir skaidri un gaiši rakstīts, ka pēc balsošanas rezultātu paziņošanas tālāku balsu pieņemšana vai grozīšana netiek pieļauta. Tas ir pareizi. Bet arī tas, uz ko jūs atsaucaties, 142.pants, šeit ir rakstīts tā: “Ja balsošanas rezultātu pamatoti apšauba”, tātad kāds ir konstatējis, ka kāds cits ir spiedis pogu manā vietā, vai kāds ir balsojis, kurš vispār nav, un, ja tad iet caur 54.pantu, balso Saeima. Vai apšauba tiešām šo te rezultātu un ir falsifikācija kaut kāda notikusi vai nē. Bet tagad mums tik tiešām sāk veidoties tāda prakse. Tikko kaut kas ir bijis apmēram 50 uz 50, tā uzreiz, oi, es kļūdījos, nepareizi nospiedu, aicinu pārbalsot. Tad jau arī šī 138.panta trešā daļa faktiski ir lieka. Tad skatīsimies uz tablo. Tikko kaut kur kaut kas izšķiras, atradīsim vienu, kurš pateiks, piedošanu, man misējās, es kļūdījos un aicināšu pārbalsot. Es tomēr aicinātu Saeimu arī to ņemt vērā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Jāizlemj jautājums par to, vai mēs pārbalsosim minēto priekšlikumu vai ne, Saeimai. Tāpēc lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izlemt jautājumu — vai ir izdarāma pārbalsošana. Lūdzu piedalīties balsošanā un lūdzu rezultātu. Par — 25, pret — 28, atturas — 16. Šis deputātu priekšlikums nav pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. No trešās sadaļas “Amatpersonu ievēlēšana un apstiprināšana”.Lēmumprojekts “Par neuzticības izteikšanu Latvijas Republikas ārlietu ministram Valdim Birkavam”.

Godātie kolēģi! Jums ir izdalīts dokuments ar nr.1801. Tajā ir izklāstīts Saeimas lēmuma projekts. Pirms izskatām šo jautājumu, ir desmit deputātu iesniegums, kurā viņi lūdz, izskatot šo jautājumu, saīsināt debašu laiku uz piecām minūtēm pirmajā reizē un divām minūtēm otrajā reizē. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo deputātu iesniegumu? Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt. Mēs zinām, ka ārlietu politikā mums ir nopietnas problēmas, un uz to norādīja tas fakts, ka šādu lēmumu ir ierosinājusi Saeimas Ārlietu komisija, nevis kāda frakcija vai pozīcija, vai opozīcija, bet tas rāda, ka šīs problēmas ir ļoti dziļas, un es nedomāju, ka tagad uzreiz jau debašu sākumā vajadzētu noteikt šo runas laiku tikai piecas minūtes. Es domāju, ka sāksim, izskatīsim šo jautājumu, šo nopietno politisko problēmu, un pēc tam, ja tur debašu gaitā radīsies problēmas, tad pēc tam mēs varētu arī vēlāk lemt par šādu lēmumu, ja tas būtu nepieciešams. Bet pagaidām es domāju, ka ir jāļauj tomēr deputātiem izteikt savu viedokli, un tāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! “Par” runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu izteikt savu viedokli par 10 deputātu priekšlikumu — saīsināt šajā jautājumā debašu laiku uz piecām minūtēm pirmajā reizē un divām minūtēm otrajā reizē. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu viedokli. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 24, atturas — 11. Priekšlikums pieņemts. Debatēs pieteicies par šo jautājumu Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcija. Lūdzu!

G.Valdmanis (LVP). Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Kā Čerāna kungs minēja, tas lēmums tika pieņemts komisijā, kur mums ir bijis diemžēl jāstrādā ar esošo Ārlietu ministriju, un tur daudz kas ir tāds, kas mūs neapmierina.

Pirmā lieta ir mūsu ārlietu koncepcija. Tā ir šaura. Un, kad mēs sākām par to debatēt, tad Birkava kungs mums skaidroja, ka neatkarība ir tam, kam ir robežas un iekšējā vara. Un es viņam mēģināju paskaidrot, ka neatkarīgā Latvija pastāvēja de iure lielā daļā pasaulei bez robežām, varbūt robežas bija, bet iekšējā vara nebija. Bija tautas pašapziņa, ko internacionāle pieņēma. Mūsu vēsturisko faktu internacionāle pieņēma. Bet mēs šito vienkāršo punktu Ārlietu ministrijai nespējam paskaidrot. Tāpēc arī mums nav prasību pret Vāciju vai pret Krieviju, mēs it kā esam atjaunoti, mums it kā ir iekšējā vara, mums it kā ir robeža, lai viņi par tām robežām strīdas.

Nākošā lieta, kas viegli saskatāma, ir, ka mēs nespējam ieņemt to pozīciju, kas mums kādreiz brīvā pasaulē bija. Baltija bija tīrākā no tām valstīm, kas bija iekļautas Lielkrievijā, un ļoti bieži, kad mēs trimdā strādājām, ukraiņi teica — jūs pa priekšu, un mēs aiz jums. Mēs jūs atbalstīsim. Mums ir kādi 200 miljoni cilvēku Eiropā no Centrālās un Austrumeiropas, kas labprāt sekotu Baltijai. Viņiem ir tās pašas problēmas, kas mums lielā mērā. Un kopā mums ir liels, liels politisks spēks Amerikā. Tur ir 70 miljonu mūsu radi, kas saka, ka viņi nāk no šitām zemēm, kas ir cietušas. Bet mēs to spēku nespējam piejūgt.

Tad ir jautājums par mūsu vēstniekiem. Tur viena kundze 16 gadus strādāja kā tulks hotelī “Latvija”, bet viņa nekad ar VDK nav sadarbojusies. Mums ir Kanādā cilvēks, kas noliedz, bet tad beigās atzina, ka viņš ir sadarbojies ar čeku. Mums ir Anglijā 32 gadus vecs puisis. Pirmo reizi tādā diplomātiskā postenī. Pasaules augstākā ārlietu postenī 32 gadus vecs puika! Tad mēs sākām runāt par to, ka mums ir jāaizstāv Latvijas intereses tirdzniecībā, un Birkava kungs stāsta, ka viņš ir garos braucienos bijis un konstatējis, ka vēl četras firmas no Latvijas brauc uz Vjetnamu. Bet tanī paša laikā valsts uzņēmumi dod lielus pasūtījumus, bet mēs nekā neprasām pretī. Korejā 100 miljoni dolāru kontrakts par kuģiem, korejiešiem nav it nekas jādara, lai veicinātu kaut kādu darbību Latvijā. Kanāda to pieprasa, un amerikāņi to pieprasa no Kanādas katru reizi, kad ir liels kontrakts. Tiek runāts par ofsetu. Mēs to nespējam. Mēs to nespējam arī “Lattelekom” lietā. Ko tad mūsu ārlietu cilvēki dara? Es jums pateikšu. Strasbūrā pasūtīja labāko vīnu mājām. Priekš mūsu pašu latviešiem. Un rēķinu gan saņēma vienus trīs līmeņus zemāk. Kur ir tie rezultāti? Mēs prasām. Nedabūnam. Mēs te Ārlietu komisijā mēģinām apmācīt Ārlietu ministrijas cilvēkus, bet viņi neklausās. Manuprāt, trīs, četras reizes mums sēdēs ir bijis jāpasaka. Puiši, nemēģināsim vairs, mēs tam puisim Riekstiņam it nekā nespējam iemācīt. Nepieklājīgus rakstus citām valstīm, un skat, kādi rezultāti! Ar brāļu valsti Igauniju šā tā ir attiecības, ar Lietuvu — šā tā, tagad drīz būs ar Baltkrieviju — šā tā. Ko tad mēs gribam panākt ar mūsu ārlietu... es nezinu, kā viņu sauc. Mēs būsim izolēti no mūsu pašu mazām vietām. Mums ekonomiskā brīvība nav, mēs pārdodamies. Un šis kungs, kas ir atbildīgais, nav kaut kāds mazs ešelona cilvēks, kas ir ticis kādā amatā. Viņš kādreiz bija Latvijas premjerministrs. Viņam visas šņores ir, viņš var manipulēt, ja viņš grib. Viņš vada “Latvijas ceļu”, un tā nelaime, kas nāk mums no ārvalstīm, mūsu ekonomiskā brīvība nav, mūsu pašapziņa internacionāli vairs netiek atzīta. Mūsu kadri nestrādā. Mēs liekam pirktspēju, Latvijas pirktspēju āzemēs, un nekā, prasām atpakaļ, bet mēs šitos cilvēkus atalgojam. Lai viņi varētu pirkt labākos vīnus,

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, žēl, bet piecas minūtes ir pagājušas. Jānis Jurkāns.

G.Valdmanis. Arī tas, kā ierobežo mūsu runāšanas laiku. Es ļoti reti esmu lieki runājis no tribīnes...

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, mēs paši nobalsojām.

G.Valdmanis. Bet tas atkal parāda, kāda demokrātija mums ir. Dievs, dod mums pat tādu demokrātiju, kas ir Baltkrievijā!

Sēdes vadītājs. Atkārtoju — runās Jānis Jurkāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu, Jurkāna kungs!

J.Jurkāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie deputāti! Es domāju, tas, ka, apspriežot valstij tik svarīgu jautājumu — mūsu ārpolitiku un visas tās problēmas, kas ir sakrājušās, tas, ka Ārlietu komisija ir nākusi ar priekšlikumu izteikt neuzticību, un, ja mēs šajā svarīgajā jautājumā nevaram beidzot runāt par lietas būtību, es uzskatu, ka šī ir kārtējā necieņas izpausme pret šo jautājumu. Šis ir mēģinājums slēpt to, ko līdz šim Ārlietu ministrija ir mēģinājusi slēpt, un es atsakos no šīs tribīnes runāt, jo piecās minūtēs nopietni par ārpolitiku izrunāt nevar. Es mēģināšu atrast citu auditoriju, kur izteikt savus apsvērumus par problēmām, kādas ir mūsu ārpolitikā. Es domāju, ka, Birkava kungs, šī iniciatīva liegt mums izteikties vien liecina par to, ka jums ir bailes no patiesības, ka jums ir bailes no tās kritikas, kas varētu būt izteikta no šīs tribīnes. Tas godu mums nedara.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, “Sociālistiskās partijas — Līdztiesība” frakcija.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Diemžēl es varētu arī piekrist pārējiem abiem kolēģiem, nav mums valstī koncepcijas. Protams, tas jau saskarās... mēs saskaramies visās sfērās, gan Makarova kungam nav koncepcija, gan Birkava kungam nav koncepcijas, tajā skaitā arī Šķēles kungam nav koncepcijas. Un katrs dara, ko grib. Viens samazina pensijas, otrs braukā pa ārzemēm, trešais stāsta pasakas Saeimā, un tādēļ man gribas uzdot jautājumu: Birkava kungs, kad jūs esat godīgs, kad jūs paziņojāt, ka bija pieņemta deklarācija par okupāciju, ko atbalstīja arī jūsu partija, ko jūs vadāt, un pēc tam jūs pasakāt, vai Dievs, redz, kā Ārlietu ministrija neatbalsta. Tāpat jautājums: kāpēc tad paziņojums par Baltkrieviju ir jāgatavo Ārlietu komisijai, ja es nekļūdos, bet Ārlietu ministrija par šo lietu klusē? Kāds ir jūsu viedoklis? Pēc tam jūs teiksiet — ārprāts, Ārlietu ministrija par šo jautājumu domā citādāk vai domā vēl kādā veidā. Vai ilgi no jums ir jāvelk šie jautājumi ārā ar knīpstangām? Un tādu lietu ir daudz. Jūsu rokās ir viss diplomātiskais korpuss, jo šodien pēc jūsu ieteikuma Ulmaņa kungs viņu apstiprina, kāda ir koncepcija? Kādās valstīs mēs gribam savas diplomātiskās pārstāvniecības, viņu darbs, ko viņi tur dara? Vai viņi veic arī kādu lobismu tanīs valstīs, lai veicinātu gan mūsu ekonomikas, tirdzniecības, gan arī pārstāvniecības funkcijas? Jeb vienkārši tās ir kā atpūtas nami bijušiem “Ceļa” deputātiem vai atbalstītājiem. Pagaidām bieži vien liekas, ka tās ir “Ceļa” atpūtas nama filiāles. Es varu pastāstīt paradoksālu situāciju. Mēs bijām šogad Tallinā uz apmācībām vesela deputātu grupa, aptuveni pieci cilvēki. Bija ieradies Vācijas vēstnieks, viņš piedalījās arī šajā apmācībā, bet Igaunijas vēstnieks... Latvijas vēstnieks Igaunijā vai kāds no darbiniekiem pat neatļāvās parādīties kādu trīs vai četru dienu laikā. Viņu pilnībā tas neinteresē. Protams, es pēc tam pats iedomājos, mums vajadzēja aiziet uz mūsu vēstniecību Igaunijā, uzzināt, kā, lai es nemaldos, Piebalga kungam iet pa dzīvi, vai viņš tur nav pārpūlējies, bet vai tā nav paradoksāla situācija, ka gandrīz vesela Saeimas frakcija ierodas ārzemēs, un mūsu vēstniecība pat nepainteresējas, ko mēs te darām, vai kāda palīdzība nav vajadzīga. Kāda var būt runa par vēstniecību darbību, ja tiek ignorēts pat parlamentārais līmenis, tad jūs, deputāti, varat iedomāties, kāda tad ir šo vēstniecību attieksme pret parastiem pilsoņiem. Un tie ir konkrēti apvainojumi, Birkava kungs. Un tādēļ es tomēr padomātu visiem, protams, es pilnīgi reāli saprotu, ka, ja šodien mēs nobalsosim par Birkava kunga noņemšanu, “Latvijas ceļš” atradīs savu atkal kādu pensionāru kā padomju laikā, ko varētu ievietot šajā amatā. Bet tā ir mūsu valsts sāpe un problēma, un tā ir mūsu visu un Ministru kabineta problēma, nav valstiskas koncepcijas. Un, cik es saskaros ar ārzemju pārstāvjiem, viņi uzdod jautājumu — vai ir valsts koncepcija kādā sfērā? Nav. Un viena no svarīgākām ir ārvalstu koncepcija, citādi patiešām mēs nokļūsim izolācijā, mēs būsim izolācijā gan ar Krieviju, gan ar Baltkrieviju, gan ar Lietuvu, Igauniju un, es nezinu, patiešām mums nepietiks līdzekļu mūsu bruņotajiem spēkiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Partiju biedri un cienījamie deputāti! Jautājums ir par neuzticības izteikšanu ārlietu ministram Valdim Birkavam, ko ierosināja Ārlietu komisija. Es esmu Ārlietu komisijā, un diemžēl 20.novembrī arī es balsoju “par”. Pa šo laiku es esmu domājis un apsvēris visu. Birkavs ir ministrs Šķēles valdībā, viņš izpilda uzdevumus, realizē valdības politiku, un viņš brauc tur, kur viņam liek, —Āzija, Amerika, Krievija vai Lietuva, ja viņu sūtīs. Un viņš uzturas tur tik ilgi, cik viņam atvēlēts komandējumā. Ja viņu aizsūtīs uz Lietuvu uz trim nedēļām, viņš dzīvos trīsstūrī Viļņa, Kauņa, Šauļi. Un Birkavs izpilda savu uzdevumu perfekti, ar smaidu. Viņš vieš cilvēkos un arī ārzemju diplomātos optimismu un cerību. Visiem ir patīkami kontaktēties, sadarboties ar cilvēku, kas smaida, un nevis, kas ir saīdzis. Tā smaidīt var tikai cilvēks, kam viss ir kārtībā. Pirmkārt, veselība, otrkārt, sekss, treškārt, finanses, ceturtkārt, zobi, kas arī nav mazsvarīgi. Ja Birkavs izpilda, un viņš izpilda, nepārkāpj valdības misiju, rada pozitīvu tēlu, kas nav mazsvarīgi, kāpēc šodien lai es balsotu pret viņu un kāpēc lai mēs izskatītu tādu jautājumu? Un es ierosinu Ārlietu komisijas priekšsēdi vai vadību savākt parakstus, izsludināt pārtraukumu, sasaukt Ārlietu komisijas sēdi un noņemt šo jautājumu un netērēt laiku, lai apmierinātu tādu vai tādas grupas ambīcijas un vēlmes. Es esmu dzirdējis pārmetumus Birkavam par laiku, kad viņš bija valdības vadītājs, bet tas neattiecas šodien uz šo jautājumu. Šodien viņš ir ministrs Šķēles valdībā, nepavisam ne sliktākais, un es neesmu dzirdējis nevienu sliktu vārdu šajās dienās, veltītu viņam no saviem vēlētājiem, no Latvijas Medicīnas darbiniekiem un no mediķiem, un ar neesmu dzirdējis neko sliktu no Šķēles kunga, tāpēc es uzskatu, ka Birkava demisijas jautājums nav aktuāls un šodien nav izskatāms.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Ja mums nebūtu ārzemju latviešu, kurus pagājušais karš izgainīja pa visa pasauli, tad Latvijas tēls, pateicoties tikai mūsu Ārlietu ministrijai un pārstāvniecībām, būtu gaužām bēdīgs. Es gribētu minēt, ka tas būtu ar mīnusa zīmi, jo cik man ir pienākušas ziņas no ārzemēm, no pārstāvniecībām, no cilvēku izdarībām komandējumos, pagājušo gadu... aizpagājušo gadu nepieminēšu, to jūs labi zināt. Šogad jociņi ir bijuši sīkāki nekā tolaik, bet toties viņu ir bijis vairāk — gan augstprātība, ko mēs savā starpā dažkārt nepamanām, bet ko ārzemnieki ļoti labi pamana, ka šie cilvēki, kas pārstāv Latviju, ir augstprātīgi. Laikam tāpēc, ka viņi ir nabagi. Tas ir tikai viens aspekts. Tas, ka viņi neviens neinteresējas par to, ka vajadzētu arī paskatīties, kur var pārdot Latvijas preces un kur var sarunāt šo preču pircējus, kur var sarunāt investorus, tas jau ir galīgi ne tas jautājums. Birkava kungs gan runāja, ka nu ir jāpāriet uz ekonomiskām lietām, bet nekas īstenībā nenotiek, tas notiek tikai pļāpāšanas līmenī, piedodiet par izteicienu. Runas tikai. Tad ir ziņas tādas, un lai Birkava kungs atbild, ir ziņas tādas, kad apdāvinātākos cilvēkus īpaši izstumj no Ārlietu ministrijas un no ārlietu resora vispār. Šādas runas iet diezgan plaši, pat avīzēs parādās, tad lūdzu atbildēt, te nekad mēs neesam īsti normālu atskaiti saņēmuši, izņemot to, kā ir, kā Rubina kungs teica, ir skaisti smaidi un frāzes. Ja Saeima pieņēma Deklarāciju par Latvijas okupāciju, mēs gaidījām, ka tie vismaz 50 jautājumi, kas būtu tālāk jārisina, un jāietver “Baltajā grāmatā”, vai varbūt to saukt par “Melno grāmatu”, kaut viens tiktu risināts. Birkava kungs, vai viens no tiem jautājumiem ir risināts? Ko paģēr Deklarācija par Latvijas okupāciju, ticu, ka tas nav risināts, tāpēc ka Birkava kungs te publiski pateicis, ka tā deklarācija ir kļūda būtībā. Nevajadzīga! Tātad runājis pretī jums, godātie deputāti, likumdevēji un augstākās varas pārstāvji. Bet jūs nejūtat ne tur apvainojumu, nejūtat te ignoranci pret likumīgi ievēlēto varu Latvijā, nejūtat to, ka cilvēks negrib strādāt, neko. Un beidzot Ārlietu komisija ir attapusies un pieņēmusi lēmumu, ka beidzot tas ir jāizbeidz. Bet šeit jūs atkal balsojat par to, lai būtu pēc iespējas īsāks runas laiks, lai neizpļāpātos kāds, ko darīja Birkavs Klusā okeāna reģionā, kādi tur bija blakus darījumi viņam, lai neizpļāpātos par blakus darījumiem Briselē, lai kāds neizpļāpātos, ko ir teikuši ārzemju latvieši par mūsu pārstāvniecības cilvēkiem, lai neizpļāpātos, un arī man iet laiks uz beigām, un iespējams nav man pateikt, cik punktu vajadzētu tajā baltajā vai melnajā grāmatā, kas uz deklarācijas pamata būtu jāsastāda, un tikai vienu jautājumu es uzdošu Birkava kungam. Vai ir kaut viens cilvēks nozīmēts, kas šo “Balto grāmatu” taisīs, kaut viens cilvēks un cik tur ieplānoti līdzekļi, un vai vispār ir iecerēts kaut ko strādāt pēc tam, kad ir Saeima pieņēmusi šādu dokumentu? Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Mūsu ārpolitika un arī iekšpolitika pamatā ir virzīta tikai uz Rietumiem, un mēs visu laiku tikai runājam par NATO un par Eiropas Savienību, ne par ko vairāk citu mums sarunas nenotiek, un uz neko citu mēs nesteidzamies. Bet mēs tikai aizmirstam, ka mums jau vairākas reizes tie paši Rietumi, tā pati Eiropas Savienība, kā arī Amerikas Savienotās Valstis ir skaidri un gaiši pateikuši un ne vienu reizi — sakārtojiet attiecības ar savu kaimiņu, ar Krieviju, sakārtojiet savas iekšējās problēmas, un tad jūs varēsit runāt nopietni par iestāšanos Eiropā vai NATO. Un ko mēs darām? Līdz šim laikam ar Krieviju tā arī esam konfrontācijas stāvoklī, un principā mēs neko nedarām, lai uzlabotu šīs attiecības, un tajā pašā laikā mūsu ekonomika, tikai pateicoties Krievijai un Krievijas tranzītam caur mums, vēl turas drusku uz kājām, bet ātri tas laikam var tikt aiztaisīts, un tad mēs varēsim, tā sakot, “kūkot”. Tagad brauciens uz Indonēziju un brauciens uz Klusā okeāna reģionu. Es nezinu, vai kāds pasaulē no ārlietu ministriem ir braucis, lai pavadītu trīs nedēļas kopā ar sievu tādos reģionos kā Klusā okeāna reģions, Indonēzija, Taivana un tā tālāk, kādas tur ir. Man tikai gribas piebilst, ja jau jūs, Birkava kungs, esat bijis Indonēzijā, tad tur ar roku bija aizsniedzams Jaungvinejas papuasi un arī Zālamana salas, tad jau vajadzēja aizbraukt uz Papuajaungvineju un uz Zālamana salām, un tad jau nu būtu viss, tad vairāk nebūtu tur ko darīt. Tagad par to, ko jūs, Birkava kungs, teicāt un ko arī visu laiku atkārto tas pats vecais “Latvijas ceļš”. Vienmēr, kā tikai opozīcija kaut ko pasaka nelabvēlīgu “Latvijas ceļam” vai viņu politikai, uzreiz tiek piešķirta birka. Tā ir laivas šūpošana, tā ir destabilizācija, neļauj strādāt valdībai.

Es domāju, ka arī opozīcija nav nemaz dullāka kā pozīcija, un opozīcijā, es domāju, ka var atrast vienu otru gudrāku cilvēku vēl nekā tanī pašā pozīcijā vai tanī pašā “Latvijas ceļā”. Un tā ir nodrāzta frāze par laivas šūpošanu, par destabilizāciju valdībā.

Es domāju, ka ārzemēs.. ne domāju, bet tas tā ir, ka tieši opozīcija, un, ja tā ir stipra, noteiks balansu starp opozīciju un valdību. Mums tas tā nav. Mums kā tikai kaut kas nav kārtībā, uzreiz vainojam opozīciju, uzreiz sakām: valdību šūpo. Un ja runājam, ka jānoņem Birkavs, nu tad tā ir valdības šūpošana. Tas ir... es nezinu, kā to nosaukt, bet man tas stipri nepatīk, un es domāju, ka to visi saprot.

Un tad beidzamais. Es domāju, ka mūsu premjers Šķēles kungs... jums nevajadzētu to bulli turēt visu laiku aiz astes. Ir jāņem tas bullis pie ragiem un jāpagriež tā buļļa galva par simtu un astoņdesmit grādiem apkārt tā, kā ir, lai nokrakšķ spranda, un tad varbūt mums kaut kas būs. Mums vienu reizi ir jāsāk strādāt un jāsāk pieņemt lēmumus, un jāsāk darīt. Un, ja mēs to nevaram, tā kā tas šoreiz, kad bija intervija ar jums par Birkava kungu, jūs bijāt it kā izbrīnījies, it kā viņam ir kaut kādas nu... ir kļūdas, bet vai viņu noņemt vai nenoņemt, es šaubos. Es domāju, ka vienreiz ir jāizšķiras un jāpasaka galīgi savs vārds. Ja viņš ir labs, tātad lai viņš strādā, ja viņam ir kļūdas — tad viņš ir jānoņem, un tur vairāk nav ko runāt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ivars Ķezbers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Ķezbers (DPS). Godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Es patiešām šodien biju orientējies runāt par ārējo politiku. Es balsošu pret neuzticības izteikšanu Birkava kungam, bet es tomēr gribēju ļoti, lai šodien nenotiktu tas, kas notika Ārlietu komisijā, kad cilvēkiem, kas gribēja runāt par būtību, neļāva to izteikt, un faktiski Ārlietu komisijas sēde bija sasteigta, un man nesaprotamā kārtā nobalsoja par šo priekšlikumu — šodien izskatīt. Tāpēc es nevaru iedziļināties ārpolitikas būtībā, bet gribu izteikt dažas tēzes.

Kāds ir ārpolitikas galvenais uzdevums? Vairot draugus. Ienaidnieki atnāks paši. Un es gribētu paskatīties uz Latviju un to, kas notiek ap Latviju. Ja man kāds teiktu, ka šodien telpa ap Latviju ir sakārtota un viņa ir prognozējama, viņa ir mērķtiecīgi organizēta — šī ārējā politika, diemžēl nevaru teikt. Es varu pateikt tikai paldies Šķēles kungam, viņa enerģiskā iejaukšanās Igaunijas lietās un kompromisa griba parādīja un deva arī rezultātus. Es to varu teikt, tā kā es strādāju un darbojos Baltijas asamblejā. Diemžēl skaidras, izteiktas politikas Lietuvas virzienā, Krievijas virzienā mums nav. Un līdz ar to es vēlreiz atkārtoju — ļoti labi ir šie mērķi — Eiropas Savienība un NATO, es tos pieņemu, un mūsu partija akceptē kā standartus gan likumdošanā, gan dzīves kvalitātē, uz ko mums ir jātiecas, bet šajā gadsimtā nevienai no šīm organizācijām mēs tuvumā nebūsim. Un līdz ar to tas varētu būt kā tāls sapnis un orientieris varbūt nākošajai diplomātu paaudzei, kuri strādās un organizēs šo dzīvi šajā te Rietumeiropas Savienībā. Šodien drošība mums ir vajadzīga, izejot no mūsu vietas ģeogrāfiskajā situācijā, un plus vai varbūt pirmkārt ekonomisko apsvērumu dēļ. 80 procenti no tranzīta plūsmas, kas iet pāri Latvijas teritorijai, iet no Austrumiem uz Rietumiem un daļa no Rietumiem uz Austrumiem, un nevis citādi. Un katrs ceturtais lats, kas Latvijā ir apritē, faktiski ir šīs tranzīta plūsmas izcelsmes. Un līdz ar to, ja mēs nesaprotam, ka ārlietu politikai ir jānodrošina šīs ekonomiskās intereses un labas kaimiņattiecību intereses, un tās nav iezīmētas un piecu gadu laikā arī nav izkoptas, es uzskatu, ka tas ir ļoti liels mīnuss mūsu ārējā politikā.

Tēze numur divi. Jā... “Latvijas ceļā” ir ļoti daudz interesantu cilvēku. Zinošu. Bet es nekādā gadījumā nevar piekrist tai personāliju politikai, ka ārējās politikas lauciņā ir joprojām monopols “Latvijas ceļam”. Šeit jau pieminēja, bet es... man nav nekādu personisku antipātiju ne pret Piebalga kungu, ne pret Dripes kungu, ne Andrejeva kungu, visi ir solīdi cilvēki, bet par kādiem nopelniem obligāti viņiem ir dāvāts šis vēstnieka amats, man nav skaidri saprotams, jo mums šo vēstnieka amatu ir ļoti maz, un es domāju, ka mums ir vajadzīgi profesionāļi, kas varētu ar atdevi strādāt, nevis vienkārši ar interesi pavadīt laiku pēc sava ministra pienākumu sliktas vai labas pildīšanas, vai arī tādā vai citādā ceļā noejot no lielās politiskās trases mūsu valstī. Es uzskatu, ka šeit Saeimai ir noteikti daudz vairāk sakāmā.

Un trešā tēze. Jūs saprotat, man ir patīkami uzzināt, ka mūsu prezidents ir Strasbūrā... jaunas ārlietu iniciatīvas, man ir patīkami uzzināt, ka vēl kāds no mūsu ministriem ir aizbraucis uz ārzemēm, kādas mums ir iniciatīvas, bet sakiet, lūdzu, vai mēs esam kādreiz nopietni šī gada laikā šeit šajā zālē izdiskutējuši ārējo politiku? Es tiešām šodien koncentrējos, nevis lai vērstos pret Birkavu kā pret labu politiķi, bet lai diskutētu mūsu ārpolitiskos jautājumus. Un es uzskatu, ka šodien atkal šī diskusija nav notikusi, es nezinu, kam lai pasaka paldies. Protams, piecās minūtēs runāt nopietni par ārējo politiku ir pārāk nenopietni. Bet es Birkavu atbalstīšu.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Vienības partijas frakcija. Otro reizi.

G.Valdmanis (LVP). Prezidij, draugi, kolēģi! Tur ir tik daudz problēmu mūsu ārpolitikā, ka nav jāatkārto tas, ko citi teikuši. Baltijas bankas izmeklēšanas komisijā... policisti nāk un mums stāsta... lielākā problēma ir, ka mēs neesam noslēguši līgumus ar Holandi, ar citām zemēm, lai varētu dabūt no viņiem datus izmainīt, lai varētu izsaukt cilvēkus. Kāpēc? Mums ir, es domāju, par ceļa noteikumu likumu un slēdzienu ar Jemenu un ar nezin kādām tur tālām vietām, bet tik fundamentālu lietu, lai ievestu Latvijā kārtību, lai mēs varētu ar internacionālo korupciju cīnīties kopā ar citām valstīm, šeit mēs nevaram. Kāpēc? Kurus draugus mēs sargājam?

Es Birkava kungam beidzamajā sēdē prasīju, vai viņš saprot starpību starp investīciju un tautas izpārdošanu. Un bija tā diezgan grūti saprast, vai viņš kaut ko no tā saprata, jo piesaistīt investīcijas ar to, ka mēs pārdodam mūsu ostas, nav investīcijas. Tur iztaisīt klimatu, ka cilvēks labprāt atnāk uz mūsu zemi un šeit ražo to, kaut ko tāpēc, ka mēs no viņa kaut ko pērkam, tā būtu investīcija. Bet es tādu atbildi nedabūju. Es domāju, ka mēs negribam Latviju pataisīt bagātu. Mēs gribam viņu pārdot saviem draugiem, un es ticu, ka tie draugi ir Krievijā. Mums gribētos it kā likt tautu pie darba. Mēs runājam, ka ceļi iet no austrumiem uz rietumiem. Bet dabiskais ceļš ir no ziemeļiem uz dienvidiem. Nekādas infrastruktūras programmas mēs nedzirdam, mēs nerunājam ar nevienu, lai veidotu tās caurules, tos tranzīta ceļus uz Baltkrieviju un uz Odesu. Un tad mums tas sapnis par Eiropas Savienību un NATO. Kā vairāki cilvēki jau teica, ka ar katru dienu viņš ir tālāks. Ja mēs tur būsim ubagi bez ieročiem, mēs tur būsim smieklīgi, ja mēs tur tiksim pieņemti. Mums ir smagi, smagi ārpolitiski jautājumi, un Birkava kungs ir pierādījis, ka viņš tos nespēj risināt. Bet nu es saprotu, ka viņam... godaprāts saka, ka viņam pie tā amata ir jāturas un jāslēpjas aiz Šķēles kunga diktāta, valdību veidojošām frakcijām. Kauns, Birkava kungs, kauns!

Sēdes vadītājs. Ervids Grinovskis, LZS, KDS un LDP frakcija.

E.Grinovskis (LZS, KDS, LDP). Cienītais Prezidij, kolēģi deputāti! Man ir daudz argumentētu iebildumu pret mūsu ārējo politiku, kāda tā tiek īstenota, ieskaitot prioritāšu izvēli, ieskaitot akcentu sadali. Un tomēr es šeit nestāvu tribīnē, lai atbalstītu Ārlietu komisijas pieprasījumu demisionēt ārlietu ministram Birkavam. Es balsošu pret šo pieprasījumu. Un argumentēšu, kāpēc es to daru.

Mana argumentācija iekļaujas divos momentos. Pirmkārt, es runāšu kā Saeimas Revīzijas komisijas priekšsēdētājs. Mēs pārbaudām arī ārzemju komandējumus, vispirms, protams, Saeimā, ne visu tur izdodas novest līdz tādai konkrētības pakāpei, kad katrs sīkums būtu dokumentāli pierādīts, bet, ņemot vēl talkā nedaudz intuīcijas, varu teikt, ka mums ir ļoti daudz komandējumu uz ārzemēm, kurus precīzāk ir nosaukt par tūrisma braucieniem uz nodokļu maksātāju rēķina. Mēs par to esam ziņojuši Saeimas Prezidijam un prasījuši rūpīgāk izvērēt komandējumu uzdevumu un rūpīgāk izvērtēt atskaiti, ko viņš īsti ir izdarījis. Un kā daudzi cilvēki sabijās valdībā un Saeimā! Tā garāmejot esmu konstatējis un šodien pārmetumu izsaku kabineta prezidentam Šķēles kungam, mūsu rīcībā ir arī informācija, ka šāda pat veida pārmetums, kādu es nupat adresēju Saeimas Prezidijam, attiecas arī uz Ministru kabinetu, attiecas arī uz jums. Rūpīgāk pārbaudīt šos komandējumus, lai mazāk būtu tūrisma braucienu uz nodokļu maksātāju rēķina. Tas ir viens.

Un otrs. Ja kādu negatīvu parādību gribam izskaust, nav jācīnas tieši pret to, tā ir cīņa pret sekām, jānovērš ir cēloņi. Šodien šeit mēs sākām kritizēt ārējo politiku, bet jautāsim — kāpēc? Te varētu it kā teikt, ka Ķezbera kungs man izrāva vārdu no mutes, nē... tā es neteikšu. Jau apmēram mēnesi vai vairāk atpakaļ Ārlietu komisijai es iesniedzu priekšlikumu divas reizes gadā vismaz Saeimā izdiskutēt mūsu ārējās politikas aktualitātes, kas ir veikts un kas būtu jāveic. To es atkārtoju arī šodien. Es šeit nerunāju visas frakcijas vārdā, to es runāju kā ierindas deputāts. Mums ir jāmaina Saeimas darbības scenārijs, un es konkrēti iesaku Prezidijam, plānojot darba kārtību, vismaz divreiz gadā veltīt vispārēju diskusiju ārējās politikas aktualitātēm, kas ir sasniegts, kas ir zaudēts un ko var labot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti! Paziņoju pārtraukumu līdz pulksten 15.30. Atgādinu, ka Sarkanajā zālē tūlīt sāksies preses konference, kurā piedalīsies Uzbekistānas parlamenta priekšsēdētājs. Paziņojums. Juris Sinka, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

J.Sinka (TB). Paldies. Kolēgas! Portugāles atbalsta grupas locekļus lūdzu uz īsu sanāksmi tepat Prezidija zālē.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpinām sēdi. Godātie Grinovska kungs, Požarnova kungs, vai mēs nevarētu ieņemt savas vietas un turpināt debates? Nākamais debatēs runā Leopolds Ozoliņš, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

L.Ozoliņš (TB). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tā ir gadījies, ka es esmu valdības koalīcijā un man ir zināms pienākums vai zināma pateicība un īpaša cieņa pret mūsu ministriem, kas ir valdībā pašreiz, tāpēc es nevaru īpaši varbūt izteikt to, ko es jūtu pašreiz, šeit jūsu priekšā stāvēdams, un ko es pārdzīvoju par mūsu Latvijas tēla spodrināšanu pasaulē. Ir bijušas pat tādas ministrijas. Bet es gribētu saistīt ar šodienu, un jūs dzirdējāt dienas sākumā ļoti svinīgo Uzbekistānas parlamenta vadītāja uzrunu. Un mēs sapratām, cik svarīgas mums ir šīs attiecības. Un, būdams Uzbekistānā, es redzēju, ka šī vēstniecība mitinās divos dzīvokļos, kur izlauzta ir starpsiena, un viņi pārstāv Latviju visā šajā milzīgajā apvidū, kur daudz daudz valstu tagad jau ieguvušas savu neatkarību. Un mums būtu ļoti svarīgi, ka šī vēstniecība strādātu tā, lai šo valstu uzņēmēji, valdība un tauta justu, ka mēs esam nopietni. Diemžēl šāds iespaids man nebija, jo šajā vēstniecībā ir pat apvidus mašīnas, jo ar citām mašīnām bieži pa šo apvidu nevar pat izbraukt.

Es nerunāšu par to, ka Birkava kungs ar savu parakstu izmeta mani uz ielas kā zinātnieku no Traumatoloģijas institūta savā laikā, parakstīdams papīru par Traumatoloģijas institūta likvidāciju, jo tās varētu būt manas personīgās izjūtas un personīgais pārdzīvojums. Es nerunāšu par to, ka ir greznas vēstniecību ēkas Kopenhāgenā un Londonā, un Helsinkos. Tiešām ļoti skaistas, ļoti reprezentatīvas un ļoti izcili apgādātas ar aparatūru, ar ziediem, tiešām pārstāv Latviju. Es vienmēr esmu lūdzis, kāda tad ir atdeve, kāda ir atdeve ekonomikā mūsu saitēm ar šo un citām pasaules valstīm, kurās ir vēstniecības. Vakardienas avīzē, te gan daži saka, nevajag avīzes lasīt, zviedru vēstnieks vēlas veicināt ekonomisko sadarbību ar Latviju. Vajadzētu būt otrādi — Latvija vēlas veicināt ekokonomisko sadarbību ar Zviedriju. Tas ir pirmais vēstnieka darbs. Viņš meklē, kā labāk mums savstarpēji vienoties un gūt panākumus tirdzniecībā. Arī tas ir ļoti svarīgi.

Bet es gribu atgādināt Birkava kungam un viņa kolektīvam, ja tā varētu teikt, ir stipri jūtama šī kolektīva, varbūt pat bijušā kolektīva, tendences — augstprātīgi izturēties pret mazo cilvēku, jo es jau arī tomēr esmu mazais cilvēks, jo es saņēmu vakar informatīvo materiālu no Ārlietu ministrijas, ka es lūdzu, kādi tad mums ir sakari ārzemēs, šī kaudze, te ir šo dokumentu kaudze, ko es saņēmu.

Es parādīšu jums tikai vienu dokumentu, kuru es saņēmu ar šādu uzrakstu “Nāgels, Latvijas SIA”. Es nezinu, vai Latvija ir SIA, ja kādam Latvija ir SIA (sabiedrība ar ierobežotu atbildību), bet tāds dokuments man ir, jūs varat visi to ļoti labi redzēt.

Un otrs. Informatīvais materiāls, ko man atsūtīja, atnesa pat tieši un uzlika uz mana galda, ir, lūk, šī bankas “Baltija” reklāma un “Topbankas” reklāma. Es neaicinu balsot ne “par”, ne “pret”, es aicinu izvērtēt Birkava kungu un viņa kolektīvu, un viņa attieksmi pret tautas ievēlētajiem pārstāvjiem — deputātiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās Edvīns Inkēns, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu! Godātie deputāti, es gribu atgādināt, ka debatēs vēl ir pieteikušies Kalnbērza kungs, Saulīša kungs, Brūvera kungs un Kreituses kundze.

E.Inkēns (LC). Cienījamie kolēģi! Es galīgi neuzskatu, ka Latvijas ārpolitikā viss ir kārtībā. Ir vesela rinda problēmu, kuras nav atrisinātas un kuru risināšana prasīs vēl diezgan ilgu laiku. Tomēr tas, kādā veidā šodien tas notiek, un vēl jo vairāk, kādā veidā tas notika Ārlietu komisijas sēdē, mani satrauc pats stils, kādā strādā mūsu Saeima.

Jūs varbūt zināt, varbūt nē, bet no protokola tas ir skaidri redzams. Birkava kungs atnāca ar atskaiti par saviem darbiem, tajā pašā laikā komisija atļāvās viņu pārtraukt pusvārdā, nenoklausoties līdz galam, un vienkārši nolemt par šīs procedūras uzsākšanu — par neuzticības izteikšanu Birkava kungam. Tas skaidri un gaiši parādīja to, ka būtībā šajā brīdī Saeimas Ārlietu komisijai nebija nekādas vēlēšanās uzsākt dialogu. Bet dialogs par ārpolitiku ir normāla Ārlietu komisijas ikdienas darba sastāvdaļa. Ārpolitiskās debates ir nevis giljotīna, ar kuru saīsina vienu vai otru ministru, bet gan ārpolitikas uzlabošanas veids, kamēr šoreiz tas tiek izmantots tieši kā giljotīna.

Šajā sakarībā es gribētu izteikt dažus piemērus. Tas varbūt īsti neattiecas uz Valdmaņa kungu, jo viņš tur sēž, izrotājies ar sarkanu neļķi, es atvainojos, laikam ar sarkanu mutautiņu, un ceru, nepārstāv Latvijas ārpolitiku.

Mazliet savādāk, Ozoliņa kungs, ir ar jums. Jūs tiešām esat pozīcijā. Un, ja jūs vēlējāties uzsākt ārpolitiskās debates, tad pirms tam, kamēr jūs ierosinājāt vai atbalstījāt ārlietu ministra atcelšanu, kā minimums, jūs varējāt aicināt viņu uz savu frakciju. Un savā frakcijā šo jautājumu risināt nevis uzreiz celt to uz sēdi. (No zāles deputāts Ozoliņš: “Paldies!')

Un visbeidzot. Šajā sakarībā gribu pieminēt, ka Valdmaņa kungs savā intervijā uzskatīja, ka tieši Ozoliņa kungs ir labākais nākamais ārlietu ministra kandidāts. Bet nebūtu varbūt tik daudz svarīgi runāt par šiem diviem cilvēkiem, jo viņi ārpolitikā ir mazāku laiku, un Ozoliņa kungs, gods kam gods, atzīst to, ka viņa zināšanas ārpolitikā vēl nav pietiekamas.

Tajā pašā laikā es gribu vērsties pie Jāņa Jurkāna, ar kuru mēs esam seni paziņas un kurš ir ilgu laiku ārpolitikā. Mazlietiņ dīvaini man liekas, ka Jānis Jurkāns izmanto situāciju, kad lielākā daļa komisijas cilvēku, kas aktīvi nodarbojas ar ārpolitiku, vienkārši nav valstī, un atbalsta šāda veida politisko diskusiju, kura ir diezgan tālu no tā korektuma, ko pats Jānis Jurkāns vienmēr no citiem pieprasa. Arī paša Jāņa Jurkāna, es atvainojos, argumentos līdz šim es esmu vairāk dzirdējis mūsu kopējā drauga Aivara Markota rakstu pārstāstu, nevis viņa paša argumentus. Pašreizējā brīdī Latvijas ārpolitika ir vienīgā joma, kura ir izdebatēta Saeimā, kur ir pieņemta Saeimas akceptēta koncepcija, kas arī pašreiz tiek realizēta.

Jāni, man ir ļoti interesanti zināt, kādā veidā tu varētu atrast ar cilvēkiem, ar kuriem tu kopā nobalsoji, kaut vienu pozitīvu risinājumu. Atrast negatīvu risinājumu, kā tu zini, nav nekādas grūtības, bet es šaubos, vai ar šiem pašiem cilvēkiem jautājumā par attiecībām ar Krieviju, kas tev ir viens no centrālajiem, tu varētu atrast kādu kopēju risinājumu.

Tu pats, Jāni, pirms četriem gadiem, tieši pirms četriem gadiem, biji situācijā, kas ir ļoti līdzīga šodienas situācijai. Toreiz tev debatēs pārmetot izteica ļoti daudzus no tiem pašiem argumentiem, ko šodien lieto pret Valdi Birkavu. Ja mēs paskatāmies globāli, tad, protams, no tā laika ārpolitika nav kardināli mainījusies. Tā ir vērsta uz labām kaimiņattiecībām ar visām valstīm, kas mums ir apkārt un pasaulē. Šodien daļēji tu izmanto tos argumentus, ko vērsa pret tevi. Un tas ir tas, ko man ir ļoti grūti saprast, jo toreiz tevi atcēla, un tu vēl šodien nēsā rūgtumu sirdī par to laiku. Bet šodien tu lieto tos pašus līdzekļus, ko izmantoja savā laikā pret tevi.

Es izlasīju šodien tavu veco rakstu, kas bija pirms četriem gadiem, un nocitēšu tikai vienu citātu: “Visilgāk augļi ienākas diplomātijā. Ja futbolā mūs sajūsmina neizšķirts rezultāts pret Dāniju un Spāniju, kāpēc mēs prasām no Latvijas ārpolitiķiem graujošu Latvijas Ārlietu ministrijas uzvaru pār superlielvalsts Ārlietu ministriju vai sensacionālus rezultātus?” Tieši to pašu var attiecināt uz jebkuru ārlietu darbības jomu. Un, Jāni, tu to ļoti labi zini.

Galarezultātā, lai nebūtu tik personāls, es gribu nobeigt ar vispārinājumu. Politika ir lietišķu prasību transformācija emocionālos uzsaukumos. Tam pretēju procesu sauc par diplomātiju. Ar politiku nodarbojamies mēs šeit, ar diplomātiju — Ārlietu ministrija.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runā Viktors Kalnbērzs, Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

V.Kalnbērzs (LVP). Augsti godātie deputāti! Laikam šodien dialogs nesanāks un nopietnas apspriešanas nebūs, jo piecu minūšu laikā nevar vērtēt ārpolitikas galvenās problēmas. Es uzskatu, ka Saeimā nav neviena deputāta, kurš neredz lielus trūkumus ārējā politikā. Politika ir deformēta, svarīgi virzieni, es varu teikt, ir sagrauti. Es runāju par attiecībām ar mūsu kaimiņiem. Motivēt un argumentēt, man liekas, pat nebūtu vajadzīgs. Varbūt par tām graušanas spējām, es atļaušos atgādināt vienu tādu notikumu.

Kādreiz, daudzus gadus atpakaļ, Maskavā notika Vispasaules onkologu kongress. Un tad zinātnieki ļoti lūdza Hruščova kungu atklāt šo kongresu, viņš mēģināja atteikties. Un motivēja, ka viņš nav mediķis, viņš nav kompetents. Viņu beidzot pierunāja. Kongresu viņš atklāja. Tad viņš tomēr mēģināja saprast, kāpēc viņam tika piedāvāts šis gods? Un tad viņam atbildēja: “Hruščova kungs, jūs sākāt reformēt lauksaimniecību, un pēc kāda laika tā tika sagrauta. Pēc tam jūs ķērāties pie rūpniecības, un tad arī rūpniecība tika sagrauta. Mēs uzskatām, ja jūs ieiesit onkoloģijā, tad varbūt tie audzēji arī sabruks.” Es teikšu tā, ja kādreiz tuvākajā laikā onkologu kongress tiks organizēts Latvijā, tad es noteikti aicināšu Birkava kungu atklāt šo kongresu. Tas ir pirmais moments.

Otrs moments. Es uzskatu, ka ārējās politikas pasākumi ir saistīti ar milzīgu naudas patēriņu. Ja vēl būtu kaut kāda jūtama atdeve, tad būtu cita lieta. Bet es saprotu, ka Birkava kungs ir liels estēts, un, protams, patīkami braukt pāri okeānam kaut kur uz Austrāliju vai Jaunzēlandi un tā tālāk, un nav tik vilinoši, teiksim, aizbraukt uz Viļņu vai uz Tallinu. Starp citu, es gadu piedalos Baltijas asamblejā, es Viļņā redzēju Šķēles kungu, bet es Birkava kungu neredzēju ne Tallinā, ne Viļņā. Un tie ir mūsu kaimiņi. Un kā attīstās mūsu ārējā politika ar citām mūsu kaimiņu zemēm? Es pat domāju tā, ka, ja visu to patērēto naudu var izmantot citādi, tad, man liekas, atkristu problēma par pensiju aplikšanu ar nodokli.

Un trešais moments. Lai cik tas paradoksāli neizklausītos, bet es uzskatu, ka pašreizējā momentā ārpolitikas līdera maiņa var tikai nostiprināt Šķēles valdību, un, starp citu, arī “Latvijas ceļu”. Redziet, ir tāds teiciens, ka cukurs uzlabo kafijas garšu, ja to nepieliek pie kafijas. Un, ja mēs gribam, lai Birkava kungs uzlabo ārējo politiku, droši vien būtu lietderīgi pabīdīt Birkava kungu no ārējās politikas un dot iespēju tomēr notikt līderu maiņai. Un, ja, teiksim, mēs varbūt, daži uzskata, ka pašreizējā momentā Birkava kungs kaut kā ir Šķēles kungam draugs, tad es varu pateikt tā - ja jums, Šķēles kungs, ir tādi draugi, ienaidnieki nemaz nav vajadzīgi.

Sēdes vadītājs. Kalnbērza kungs, jums laiks ir iztecējis.

V.Kalnbērzs. Paldies! Es balsošu par demisiju.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs pieteicies Andris Saulītis, frakcija “Tautai un taisnībai”. Lūdzu!

A.Saulītis (TT). Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es vienmēr esmu iestājies, ka ārpolitika vienmēr ir sākusies ar iekšpolitiku. Paskatīsimies, kas šodien notiek mūsu iekšpolitikā.

Punkts 1. Mēs deputāti visu laiku šeit atklāti ignorējam un ņirgājamies par personas tiesībām uz īpašumu. Visi šie kolēģi deputāti, kas šodien tik kvēli uzstājās un mudināja kaut ko darīt ārpolitikā, dara pilnīgi visu, lai reforma neietu uz priekšu. Lai ierēdņu skaits visu laiku pieaugtu, lai valsts arvien vairāk un vairāk sāktu iejaukties tautsaimniecībā. Pat tādi deputāti, kas atbraukuši no ārzemēm. Mēs darām visu, lai valsts pārvaldes un teritoriālais plānojums joprojām mocītos padomju laiku rajonizācijas žņaugos. Un mēs tagad esam atraduši vienu grēkāzi, kas nu ir vainīgs. Mēs tagad gribam uz Rietumiem Birkavu dzīt, lai Birkava kungs Rietumos taisa Potjomkina sādžu un lai iestāsta, ka Latvijā rit reforma, ka Latvijā ir brīvais zemes tirgus, ka Latvijā var droši investēt, ka Latvijā nebūs koruptīvo birokrātu. Viss Latvijā ir kārtībā. Un tad, kad mums ir jākritizē, kāpēc viss notiek ārzemēs, nu mums ir lielas mutes. Bet tad, kad mums ir jārunā atklāta valoda, tad, kad mums ir jāpasaka, ka cilvēkam ir tiesības uz privātīpašumu, ja cilvēkam pieder māja, tad runāsim atklāti, ka viņam tā pieder un viņam ir tiesības izīrēt, kam viņš grib. Ja mēs gribam palīdzēt tiem cilvēkiem, tad mums ir jāpalīdz tiem cilvēkiem nevis jāliek klaušas uzņēmējam kā tādam. Tas ir sociālisma purvs, un mēs stiegam ar katru dienu. Tā ir ābece, kas katram ir jāsaprot, lai tiktu pie labklājības, un mēs varam te izlikties un runāt gari un dikti, un ņirgāties, bet tie esam mēs, tā ir mūsu Saeima, un mēs te stāvam.

Un paskatīsimies tagad par ārpolitiku, uz austrumu virzienu. 18.novembri es sagaidīju Vitebskā Latvijas konsulātā. Tik tiešām, mēs aizbraucām pa savu naudu, un tie cilvēki, starp citu, vairāk kā pusmiljonu latu katru gadu pelna Latvijai, nes ienākumu. Tika izdarīts viss labākais, ko var izdarīt, bet redzat, kāda šodien ir situācija Baltkrievijā. Diemžēl ne viss ir atkarīgs tikai no mūsu ārlietām. Un kas ir ar Maskavu, ar Krieviju? Protams, labi šodien runāt. Jeļcinam veselība ir, viss kārtībā. Bet, nedod Dievs, nāktu Zjuganovs viņa vietā, kas šodien var pateikt, ka Krievijā nevarētu notikt tāds referendums, kā šodien notiek Baltkrievijā. Un ko tad mēs darītu? Es domāju, ka, protams, mēs varam darīt un strīdēties, bet tā mūsu rīcība, kas šodien ir,— mēs devalvējam pēdējos latus, kas tika ieguldīti ārlietās. Visi vēstnieki, visi ir satraukušies, Saeimas komisija izsaka neuzticību. Pat jau angļu valodā mūsu sēdes tulko. Mēs, te, atvainojiet, kaut kādu marasmu runājam no tribīnes. Vienkārši ir kauns klausīties. Un, es domāju, sakārtosim no sākuma savas iekšējās lietas, lai var godīgi paskatīties acīs normālam uzņēmējam no Rietumiem. Un tikai tad sāksim mainīt ministrus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs pieteicies Olafs Brūvers, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu!

O.Brūveris (DPS). Cienījamie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi deputāti! Katrā demokrātiskā valstī, protams, ir demokrātiskas tiesības opozīcijai prasīt un panākt, lai valdība ievērotu tās intereses. Tomēr jebkurā šādā situācijā valstiski pareizi ir arī censties izprast stāvokli no valsts interešu viedokļa. Šobrīd prasība izteikt neuzticību Latvijas Republikas ārlietu ministram Valdim Birkava kungam liecina par to, ka šādas valstiskas pieejas, man šķiet, ir pietrūcis un nekādā ziņā nav ņemtas vērā tieši ārpolitikas konsekvences.

Konstruktīva kritika un atšķirīgi argumentēti viedokļi par ārpolitikas nostādnēm tikai palīdzētu ārpolitikā pieņemt pareizus iekšpolitiski sabalansētus lēmumus. Taču ar nožēlu ir jākonstatē, ka no dažādām tribīnēm izskanējuši tikai apšaubāmi mēģinājumi diskreditēt Latvijas Republikas Ārlietu ministriju un tās darbu. Analīzes un tajā balstītu secinājumu pietrūcis. Šajā zālē, cienījamie kolēģi, man šķiet, lieki būtu atgādināt mums, ka nepamatota un pašmērķīga kritika negatīvi ietekmē Latvijas ārlietu resoru. Un patiešām grauj Latvijas tēlu pasaulē un noniecina visu Ārlietu ministrijas darbinieku darbu. Brīdī, kad tiek gatavoti un pieņemti svarīgi lēmumi par Eiropas Savienības paplašināšanu, kas ietekmēs Viduseiropas un Baltijas valstu nākotni, kad rit un nobeigumam tuvojas nopietnas sarunas ar divām mūsu kaimiņvalstīm par robežu, Latvijas interesēs nav destabilizēt valdību un dezorientēt ārlietu resoru darbību.

Saeimas Ārlietu komisija, kurā arī es esmu loceklis, nav pārrunājusi un debatējusi par šādiem Latvijai būtiskiem ārlietu jautājumiem. Arī tik atbildīgu un nozīmīgu lēmumu — atcelt ministru — tā pieņēmusi ļoti sasteigti. Īsti pat neizvērtējot, ko Latvija zaudēs un ko iegūs. To gan var droši teikt, jo Latvijas Republikas Ārlietu ministrija realizē Latvijas ārpolitikas kursu, stingri ievērojot Saeimas apstiprināto ārpolitikas koncepciju un Ministru kabineta lēmumus. Tā īsteno visu partiju apstiprināto, nevis kādas vienas partijas vai personas ārpolitiku, un tad paliek iespaids, ka ierosinājums izteikt neuzticību Birkava kunga veikumam ir tikai ķēdes posms pret viņu izvērstā kampaņā. Šī kritika, kas turpinās ar viņa demisijas prasību, liecina par to, ka kritizētājus maz interesē Latvijas ārpolitika. Tās īstenošana, arī tās saniegumi vai trūkumi. Es domāju, ka varam pat teikt, ka Latvijas ārlietu ministru kritizē varbūt pašas kritizēšanas dēļ. No Birkava kunga oponentu izteikumiem man nerodas skaidrība, kāds ir tas ārpolitikas kurss, ko viņi uzskatītu par to vispareizāko. Kāda patiesībā izskatās tā Latvijas politika, kura būtu jāpiekopj, bet ko tā Birkava kunga vainas dēļ it kā nedara. No aptuveniem izteikumiem un preses publikācijām īsta skaidrība nerodas. Ja es esmu pareizi sapratis opozīcijas un galvenokārt Jāņa Jurkāna kunga izteikumus, tad atļaujos izteikt viedokli, ka pēc viņa domām Latvija nav sakārtojusi attiecības ar Krieviju. Patiesībā pašreizējā Ārlietu ministrijas īstenotā Latvijas ārpolitika maksimāli ievēro mūsu lielā kaimiņa intereses. Cenšas uzturēt un uzlabot attiecības ar Krieviju. Bet tomēr, dārgie kolēģi, ir starpība, vai Latvijai vienmēr izdodas darboties kā līdzvērtīgam partnerim. Es, protams, varu teikt šodien, ka pašlaik Latvija ir Krievijas partneris gan attiecībās, gan sarunās. Ir arī dzirdēti pilnīgi pretēji oponentu viedokļi, it kā Latvija pārāk piekāpjoties Krievijai. Taču reālā ārpolitika apgāž arī šādus apgalvojumus. Jel kādu starpvalstu sarunu iznākumi vienmēr ir atkarīgi no abiem sarunu partneriem. Tas, ko tagad sēj Ārlietu ministrija, būs pļaujams tikai vēlākā laikā.

Sēdes vadītājs. Brūvera kungs, jūsu laika limits ir izsmelts. Jūs gribat lūgt vēl?

O.Brūvers. Es, kolēģi, gribētu lūgt vēl vienu minūti, ja jūs man dotu iespēju. Vienu minūti.

Sēdes vadītājs. Mums ir jābalso par to, vai deputātam Brūverim dot vēl iespēju vienu minūti turpināt savu uzstāšanos. Lūdzu zvanu!

O.Brūvers. Tikai nobeiguma vārdiem, lūdzu! (Starpsaucieni: “Balsot! Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, deputāts Brūveris lūdz uzstāšanos pagarināt par vienu minūti. Lūdzu balsosim par to. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 16, atturas — 7. Lūdzu, Brūvera kungs!

O.Brūvers. Sirsnīgi pateicos, kolēģi! Orientācija uz vispusīgu integrāciju Eiropā nenozīmē izolāciju no Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas vai citām NVS valstīm. Tieši otrādi. Latvijas ģeopolitiskais stāvoklis vienmēr licis cieši sadarboties ar tuvākiem un tālākiem kaimiņiem austrumos. Un starpvaldību kontaktu veidošanā ar Krieviju ir sasniegti pozitīvi rezultāti. Konsultācijas starp abu valstu Ārlietu ministrijām kļuvušas regulāras. Šis uzskaitījums, dārgie kolēģi, tikai ieskicē milzīgo darba apjomu, ko veic Latvijas Republikas Ārlietu ministrija un ne tikvien ar Krieviju, bet ar visu Eiropas Savienību un citām valstīm. Šis nopietnais darbs prasa vismaz tikpat nopietnu izvērtējumu, un to nedrīkst noniecināt politisku ambīciju dēļ.

Tādēļ, dārgie un godātie kolēģi, aicinu jūs ar savu balsojumu noraidīt Saeimas Ārlietu komisijas mēģinājumu izteikt neuzticību Latvijas Republikas ārlietu ministram, līdz ar to paužot savu atbalstu Valda Birkava kunga līdzšinējam un arī turpmākajam darbam, vadot mūsu valsts ārlietas. Pateicos par jūsu uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs Ilgai Kreitusei — pie frakcijām nepiederošai deputātei. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie kolēģi! Tas, ka mums nav kārtībā ar ārlietām, šodien pierādījās Saeimas sēdē, kad Saeimai bija likts priekšā pieņemt paziņojumu par Baltkrieviju. Saeima noraidīja, un Ārlietu ministrija par to klusēja un izlikās, ka tā to vispār nedzird. Bet vispirms informācija. Vislabāk bērnus prot audzināt sievietes, kurām bērnu nav, vislabāk Ārlietu komisijas sēdes zina cilvēki, kuri tajās nav piedalījušies, tas ir, Inkēna kungs, veltījums jums. Sēde gaidīja, Ārlietu komisija Birkava kungu gaidīja vairāk nekā sešas nedēļas, kamēr viņš atļāvās ierasties, runāja viņš stundu un 20 minūtes, es speciāli skatījos pulkstenī, un rezultātā notika šis balsojums. Klāt bija 10 no 12 Ārlietu komisijas locekļiem, nebija klāt objektīvu iemeslu dēļ Imants Daudišs un slimais Kļaviņa kungs. Tā ka viss, kas ir izskanējis par šo sēdi no tribīnes, diemžēl ir speciāli, lai maldinātu gan klausītājus, gan žurnālistus, gan tos, kas zina, kā bērnus audzināt, jo bērni viņiem pašiem ir. Neviens šodien nav pateicis vienu lietu. Pirmo reizi Saeimas vēsturē lēmumu ir pieņēmusi komisija, nevis Jānis Jurkāns. Man liekas, ka šodien viņam tiek izrādīts pārāk liels gods, un pat piecas minūtes viņš tiek vārdā uzrunāts no šīs tribīnes, tāds gods Latvijā nav parādīts pat Latvijas Valsts prezidentam. Tāpēc lūdzu to ņemt vērā, ka komisija arī var izteikt viedokli, ne tikai starpfrakciju padome. Bet ir vēl viens notikums, kas, man liekas, ir izskanējis kā trauksmes zvans, ne tikai signāls. Pēc notikumiem Baltkrievijā trīs prezidenti pieņēma savu paziņojumu, izdzirdot vārdus — trīs prezidenti, visi cilvēki domā — Latvija, Lietuva, Igaunija, diemžēl šie trīs prezidenti ir tikai viens no šiem trijiem, ko mēs domājam, — tā ir Polija, Lietuva, Ukraina, un, manuprāt, tas ir smalks mājiens ar slotas kātu Latvijai, ka Lietuva aiziet no mums, mēs Lietuvu zaudējam, zaudējam kā vienu no trijām Baltijas valstīm, ar kuru ir jābūt kopā. Latvijas Saeimā vairākkārt ir izvirzīts jautājums no tiem, kā lai saka, nepareizajiem deputātiem par pilsonības jautājuma risināšanu bijušajiem Polijas pilsoņiem, lai viņi varētu naturalizēties ārpus kārtas, to lūdza arī Senāta priekšsēdis, kad viņš bija šeit, Saeimā. Diemžēl Ārlietu ministrija nav darījusi neko, lai šis jautājums tiktu risināts un lai mūsu attiecības ar Poliju nesabojātos. Es atbildu par saviem vārdiem, ko es saku, un atkal tie nepareizie no Ārlietu komisijas šo jautājumu mēģinās izvirzīt, lai gan ir tāds bubulis Latvijas Saeimā - Starpfrakciju padome, viņi to nepieņemšot. Es ceru, ka Ārlietu ministrija atradīs iespēju un teiks savu vārdu, kad Starpfrakciju padome kārtējo reizi to nepieņems. Bet ir vēl viena lieta, un man liekas, ka šoreiz jau nu mēs gan vēl vairāk šaujam pāri pār strīpu. Avīzē “Diena” ir publicētas Birkava kunga atbildes uz korespondentes Ivetas Mediņas jautājumiem, un tur ir jautājums par prokrievisko politiku, un atbildē ir tāds teikums: “Ir ieviesusies laba tradīcija, kad uz Maskavu dodas mūsu Skandināvijas draugi, arī Vācijas un citu valstu ministri un premjerministri, viņi bieži vien konsultējas ar mums, pajautā, ko vajadzētu runāt Maskavā, un pēc tam mūs informē par sarunu gaitu.” Vai Latvijas ārlietu ministrs šajā intervijā nav uzņēmies pārāk lielu lomu uz sevi, un es gribu zināt, kurš premjerministrs no Skandināvijas valstīm vai kurš Vācijas ministrs, Birkava kungs, ir lūdzis jums pateikt, ko runāt Maskavā. Otrādi, viņi slēpj, ko viņi runā, un viņi mūs neinformē, jo mēs esam tirdznieciskie konkurenti. Un drīzāk otrādi, mums šī informācija ir jāiegūst citā ceļā, un tas, ko viņi mums pajautā, diemžēl nekalpo tam, lai mēs varētu veiksmīgāk risināt savas attiecības ar Krieviju. Bet, redziet, es nedomāju, ka šodien mēs nobalsosim, tā patiešām ir tukša laika šķiešana, jo bubulis — Starpfrakciju padome — stāv pāri Latvijas Saeimai šodien. Bet ir noticis brīnums, septiņu dienu laikā Birkava kungs ir pratis uzstāties televīzijā un avīzēs, es saskaitīju, vairāk nekā divu gadu laikā. Un beidzot mēs zinām, ko dara Ārlietu ministrija, vismaz caur presi. Es ceru, ka vismaz par to daļa deputātu pateiks paldies Ārlietu komisijai. Un vēl viena lieta, ja nebūtu bijis šī balsojuma, es nebūtu zinājusi, ka “Latvijas ceļā” ir problēmas ar priekšsēdētāju.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, Kreituses kundze lūdz savam runas turpinājumam vienu minūti. Lūdzu, izteiksim savu attieksmi balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 2, atturas — 5. Lūdzu, Kreituses kundze.

I.Kreituse. Un tāpēc es gribu pateikt, ka nevienu brīdi nebija domas par to, ka kāds gribētu gāzt valdību vai šūpot valdību, ir runa par Valdi Birkavu kā ārlietu ministru, un es varu pateikt vēl vairāk. Ārlietu komisijas lielākā daļa uzskata, ka, ja Valdis Birkavs nebūtu ārlietu ministrs, tad mēs izvirzītu no savas puses pārstāvi no “Latvijas ceļa”, kurš ir Ārlietu komisijā, bet kurš tas ir, es neteikšu, jo mums tā īpatnēji mēdz mainīties reitingi,tikko kā televīzijā nosauc cilvēka uzvārdu.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs pieteicies Modris Lujāns, frakcijas “Sociālistiskā partija Līdztiesība” deputāts. Otro reizi.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Šodien mums, starp citu, Latvijā ir vairākas Ārlietu ministrijas, mūsu Latvijas Banka Starptautiskā valūtas fonda ietekmē veido savu politiku. Mūsu cienījamais prezidents arī veido savu ārlietu politiku, nu, un Birkava kungs arī kaut ko veido. Protams, šodien, noklausoties visas šīs debates, es atceros tādu tautas parunu: “Kā maizi ēd, tā dziesmu dzied.” Un patiešām Brūvera kungam vajadzēja drīzāk uzstāties kā Ārlietu ministrijas parlamentārajam sekretāram, un, Birkava kungs, es lūdzu viņam izrakstīt prēmiju par labu jūsu aizstāvniecību. Protams, es neņemos spriest, vai deputāts Brūvers atšķiras no valsts Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra ar kaut ko, bet šajā gadījumā es neņemos spriest, kurš ko sarunāja. Būtu labāk uzstājies ministrijas vārdā, būtu korektāk, nevis runāt deputātu vārdā. Tāpat man gribas arī atcerēties cienījamā Dunkera kunga vārdus, ko viņš savā laikā teica, un, es domāju, šīs sarunas beigās vajadzēs arī piekrist, mēs sodīsim Birkava kungu ar smagāko sodu — atstāsim viņu amatā. Protams, Dunkera kungs un arī Saulīša kungs, šodien arī jāatkalpo savi ārzemju braucieni. Cerams, ka arī par šo Birkava kungs neaizmirsīs un Saulīša kungu vēl kādu reizi aizsūtīs uz ārzemēm. Bet kā jau es teicu — kā maizi ēd, tā dziesmu dziedi! Un tādēļ, protams, mēs šodien saprotam, ka Birkava kungs paliks, jo Inkēna kungam un pārējiem kungiem no vairākuma ļoti gribas viņu aizstāvēt. Tikai rodas jautājums, kāpēc viņš ir jāaizstāv? Ja viņš labi veic savu darbu, tad attiecīgi nav ko aizstāvēt, bet, ja Ķezbera kungs, Brūvera kungs, Saulītis, visi pārējie mūsu kungi un kolēģi skrien ārā un tā aizstāv, tad laikam mēs esam kaut ko patiesu pateikuši. Un lai tas paliek, protams, šodien uz Saeimas sirdsapziņas, un, protams, es pilnīgi cienu arī Birkava kungu kā politiķi, viņš ir talantīgs politiķis, bet diemžēl šodien ir jārisina šis jautājums. Un tādēļ es aicinu atbalstīt tomēr Birkava kunga demisiju.

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, Olafs Brūvers bija pieteicies debatēs runāt kā Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Nākamais debatēs ir pieteicies Aleksandrs Kiršteins, bet viņš nav norādījis... Jūs runāsit kā ministrs vai kā deputāts? (No zāles deputāts A.Kiršteins: “Kā deputāts!”) Kā deputāts. Lūdzu!

Otrdien, 3. decembrī

Juridiskā komisija:

— sagatavoja izskatīšanai 2. lasījumā likumprojektu “Noteikumi par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām valsts lidostu uzņēmuma “Rīga” teritorijā”;

— sagatavoja izskatīšanai 3. lasījumā likumprojektu “Grozījums Augstākās padomes 1992. gada 15. septembra lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” spēkā stāšanās kārtību””.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

— nolēma, ka nepieciešams izstrādāt amnestijas likumprojektu;

— nolēma sagatavot grozījumus likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” jautājumā par politiski represēto personu sociālajiem atvieglojumiem.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija:

— uzklausīja Finansu ministrijas pārstāvju informāciju par likumprojekta “Par valsts budžetu 1997. gadam” apspriešanas gaitu;

— izskatīja Juridiskā biroja priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” un nolēma virzīt izskatīšanai plenārsēdē.

Sociālo un darba lietu komisija:

— apsprieda ar medicīnas tehnisko nodrošinājumu saistītus jautājumus.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— strādāja ar likumprojektu “Latvijas Republikas Valsts valodas likums”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

— strādāja ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— sāka izskatīt likumprojektu “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadā” un konstatēja, ka nepieciešama papildu informācija;

— izskatīja priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” un nolēma atbalstīt tā izskatīšanu 2. lasījumā.

Pilsonības likuma izpildes komisija:

— nolēma atbalstīt pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Andrejam Sokolovam;

— nolēma neatbalstīt pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Tatjanai Voronovai un Vladimiram Bagirovam.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai:

— ievēlēja par komisijas priekšsēdētāju Juri Celmiņu;

— ievēlēja par komisijas priekšsēdētāja biedru Juri Vidiņu;

— ievēlēja par komisijas sekretāru Pēteri Tabūnu.

Deputāta J. Ādamsona preses konferencē:

— deputāts J. Ādamsons informēja par parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai izvērtētu a/s “Latvijas Unibanka” un valsts a/s “Latvijas Krājbanka” privatizācijas likumību un atbilstību valsts un sabiedrības interesēm, izveidošanas nepieciešamību un uzdevumiem.

Trešdien, 4. decembrī

8.00__Frakcijas “Latvijai” sēde.

9.00__Pieprasījumu komisijas sēde.

__Saeimas deputātu pieprasījums ekonomikas ministram G.Krastam

__par nelikumībām v/u “Ventspils transporta ekspedīcija” privatizācijā.

9.00__Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

__Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””.

9.30__Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās

__politikas komisijas sēde.

__1. Likumprojekts “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu”.

__2. Likumprojekts “Likums par Ventspils brīvostu”.

__3. Likumprojekts “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums”.

__4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformu

__Latvijas Republikas pilsētās””.

10.00__Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde.

__Par aizsardzības sistēmas izveidošanu noziegumos cietušajiem.

10.00__Juridiskās komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Reģ. nr.446, 447, 450, 526) un likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Reģ. nr.507).

2. Lēmuma projekts “Par dažu rajonu tiesu tiesnešu apstiprināšanu”.

3. Lēmuma projekts “Par N.Salenieka iecelšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”.

10.00__Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde.

__1. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”.

__2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas

__Zemessardzi””.

__3. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”.

10.00__Sociālo un darba lietu komisijas sēde.

10.00__Ārlietu komisijas sēde.

__Tikšanās ar Baltkrievijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas

__Republikā V.Veļičko.

11.00__Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde.

__1. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā”.

__2. Tikšanās ar Ministru prezidentu A.Šķēli un izglītības un zinātnes

__ministru M.Grīnblatu.

13.00__LZS, KDS, LDP frakcijas sēde.

13.00__Frakcijas “Latvijas ceļš” sēde.

13.30__Frakcijas “Sociālistiskā partija — Līdztiesība” sēde.

14.00__Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas sēde.

14.00__Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” sēde.

14.00__Latvijas Vienības partijas frakcijas sēde.

15.00__Frakcijas “Tautai un taisnībai” sēde.

15.30__Saeimas sēde.

Saeimas preses dienests