Par valdības deklarācijas izpildi Zemkopības ministrijā

Jānis Lapše,

Zemkopības ministrijas valsts sekretārs - "Latvijas Vēstnesim"

Nesen Zemkopības ministrijas vadība tikās ar Ministru prezidentu Andri Šķēli, lai pārrunātu Valdības deklarācijā noteikto uzdevumu izpildi. Kā šo tikšanos "LV" raksturoja Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Jānis Lapše, saruna nav bijusi tik daudz par deklarāciju, bet gan vairāk par kārtējiem veicamajiem uzdevumiem.

Atkārtoti kopā ar Ministru prezidentu tika izskatīta izglītības reorganizācijas koncepcija, kura ir saskaņota starp Izglītības un Zemkopības ministriju. Pēc budžeta apstiprināšanas nākamajam gadam šī reorganizācija tiks virzīta tālāk.

Sakarā ar to, ka ar nākamā gada 1. janvāri sāks darboties brīva tirdzniecība ar lauksaimniecības precēm starp Baltijas valstīm, jau šāgada decembrī jāiesniedz Ministru kabinetā lēmuma projekts par to, lai visai no citām valstīm Latvijā ienākošajai produkcijai būtu paskaidrojumi latviešu valodā. Līdzīgi kā tas ir medikamentiem. Protams, tā produkcija, kura tiks tirgota Lietuvā un Igaunijā, jānodrošina ar paskaidrojumu tulkojumiem igauņu un lietuviešu valodā.

Vēlreiz tika pārrunāts jautājums par "Sampo" un "Agrolīzingu", un kuru katru acumirkli būs skaidrība, kāds būs tā turpmākais liktenis.

Ministru prezidents lūdza Zemkopības ministrijas speciālistus pārskatīt subsīdiju izmaksāšanas kritērijus un ierosināja šos kritērijus apstiprināt Ministru kabinetā. Tas ir nepieciešams tādēļ, lai šīs subsīdijas nebūtu tikai īslaicīgas piemaksas, bet lai pēc pāris gadiem, mērķtiecīgi tās izmaksājot, būtu redzams tas pozitīvais rezultāts, ko dod lauksaimniecības noteiktu virzienu subsidēšana.

Saruna vēl skāra Latgales trīs procentu izlīdzināšanas fondu jeb Latgales programmu, bet galavārds šā jautājuma izlemšanā ir Saeimas ziņā.

Andris Šķēle ar meža valsts ministru Arvīdu Ozolu pārrunāja celulozes rūpnīcas celtniecības programmu, it īpaši - stratēģiskā investora meklēšanas jautājumu, bet ar zvejniecības valsts ministru Ivaru Amoliņu - zivsaimniecības projektus.

Visumā Ministru prezidents ir bijis apmierināts ar Zemkopības ministrijas, Valsts meža dienesta un Zivsaimniecības pārvaldes darbu.

Par bīstamu slimību

Jāzeps Rimeicāns,

Valsts Veterinārā departamenta direktors, - "Latvijas Vēstnesim"

Jelgavas rajona Sesavas pagastā vairākas ģimenes, kopskaitā 11 cilvēku, kopīgi mielojoties ar mājās kautas cūkas gaļu, saslima ar trihinelozi. Septiņi no maltītes baudītājiem hospitalizēti Rīgā, četri - Jelgavā, viena sieviete nokļuvusi arī reanimācijas nodaļā. Dažas dienas pēc negadījuma Jelgavas rajonā saslimšana ar trihinelozi tika reģistrēta arī Preiļu rajonā, Saunas pagastā. Ģimene - divi pieaugušie un divi bērni ievietoti slimnīcā Rīgā.

Kas ierosina trihinelozi

Tās ierosinātājs ir veltņtārpu tipa parazīti "Trichinella spiralis", kas parazitē dzīvnieku un arī cilvēka zarnās, taču to kāpuri - šķērssvītru muskulatūrā. Zarnās nokļuvušie trihinellas kāpuri 1 - 2 diennakšu laikā attīstās par pieaugušiem parazītiem. Laikā no 10 līdz 56 dienām tie ir savairojas - apmēram 2000 kāpuru, kas ar limfu un asinīm izplatās pa visu organismu un nonāk muskuļu šķiedrās: diafragmas muskuļu kājiņās, ribstarpu un krūšu muskulatūrā. Apmēram 35 - 40 dienās kāpuri muskuļaudos iekapsulējas un saglabā dzīvotspēju ilgus gadus (pat mīnus 50°C zemā temperatūrā) arī pēc dzīvnieka nāves.

Kā slimība izpaužas

Dažas stundas pēc inficēšanās cilvēkam parādās reiboņi, kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi. Slimībai raksturīgas alerģiskas parādības: tūska dažādās ķermeņa daļās, sevišķi pietūkst acu plaksti, izsitumi uz ādas, pārmaiņas asins ainā. Ir ierobežotas kustības locītavās, stipras muskuļu sāpes, apgrūtinātas acu kustības, runāšana, elpošana, rīšana. Temperatūra pamazām paaugstinās līdz 38 - 40°C un paliek tik augsta vairākas nedēļas. Dažreiz ir sirdsdarbības lēkmjveida traucējumi, bezmiegs, nemiers, stipras galvassāpes un svīšana. Atraugas, slikta dūša un vemšana, kā arī vēdera aizcietējumi vai caureja ir tikai nedaudziem slimniekiem. Ja inficēšanās ir vieglā formā, tad slimību ir grūti diagnosticēt, jo simptomi ir neraksturīgi. Smagas saslimšanas gadījumā slimība var beigties ar nāvi.

Kā notiek saslimšana

Trihinellas pārnēsātāji ir mājdzīvnieki (cūkas, kaķi, suņi), kažokzvēri (lapsas, nūtrijas, ūdeles), meža zvēri (lapsas, mežacūkas, lāči, vilki, caunas, eži, lūši, seski, kurmji, žurkas, peles u. c.). Inficēšanās notiek ar trihinelozu un nepietiekami termiski apstrādātu gaļu, un tā ir īpaši bīstama tādēļ, ka slimībai var būt letāls iznākums. Ja diagnozi nosaka pareizi un laikus, tad trihineloze ir ārstējama.

Kā no slimības izvairīties

Pirmais un galvenais nosacījums - katrs mājas cūkas vai meža zvēra kautķermenis jāizmeklē, vai tas nav invadējies ar trihinellas kāpuru. Ja paraugā atrod kaut vienu trihinellas kāpuru, tad gaļa nav uzturam derīga, tā jāutilizē. Visa uzturā lietojamā gaļa labi jāizcep vai jāizvāra, jo pie temperatūras, kas augstāka par +70°C, trihinellas kāpuri iet bojā desmit minūšu laikā. Vājš sāls šķīdums un kūpināšana trihinellas kāpurus neiznīcina. Svarīgi par šo slimību un tās bīstamību informēt iedzīvotājus.

Kas notika Sesavas pagastā

Par to "LV" pastāstīja Valsts Veterinārā departamenta direktors Jāzeps Rimeicāns:

- Zemnieks, gaidot ciemos radus, nokāva cūku, un bez veterinārās ekspertīzes cēla saimei galdā. Puscūka tikusi uz pašu galda, bet nelāgākais ir tas, ka otru pusi saimnieks pārdevis uzpircējam. Laimīgā kārtā ir noskaidrots šī uzpircēja vārds - viņš bijis tik apzinīgs, ka paņēmis no pagasta veterinārārsta veterināro apliecību. Pēc apliecības pasakņa varējām izsekot, ka šī puscūka ir nonākusi Rīgas Centrālajā tirgū.

Rīgā dienesta darbinieki pēc dokumentiem atrada pārpircējas uzvārdu, taču - uz šī dokumenta pamata esot nodota nevis puscūka, bet gan visa- vesela un neinficēta cūka. Taču - kur palikusi slimā puscūka? Vienīgais, kas atliek - apelēt pie pārpircējas godaprāta un cerēt, ka galu galā pēdas sadzīsim. Jācer, ka slimais kautķermenis nav nonācis ēdnīcā vai bērnu dārzā... (Diemžēl līdz pirmdienas vakaram, kad raksts tika nodots publicēšanai, nekādu iepriecinošu jaunumu nebija. Kā teica Valsts Veterinārā departamenta Veterinārās uzraudzības daļas vadītājs Arnolds Žilvinskis, acīmredzot cilvēki nesaprot stāvokļa nopietnību un, lai noskaidrotu patiesību, iespējams, būs jālūdz policijas palīdzība...)

Tas nebūtu atgadījies, ja...

- ...ja cūka būtu kauta nevis mājās, bet gan kautuvē.- Valsts Vetrinārā departamenta direktors ir pārliecināts.- Tad momentā tiktu veikta ekspertīze. Nezin kādēļ cilvēki, kaujot lopus mājas apstākļos, tik ļoti reti ved gaļu pārbaudīt, tādējādi pakļaujot sevi, savus tuviniekus un arī svešus cilvēkus riskam saslimt ar šo ļoti smago slimību. Satraukumu rada arī tas, ka pēdējos gados strauji samazinājies izmeklējumu skaits uz trihinelozi meža cūkām un citiem meža zvēriem. Ja 1990. gadā tika izdarīts vairāk nekā desmit tūkstoši analīžu, tad šogad - tikai apmēram pusotrs tūkstotis. Taču pēc Valsts meža dienesta datiem, nošautas apmēram piecpadsmit tūkstoši meža cūkas vien. Negribas ticēt, ka tās visas ir šautas tikai postījumu dēļ zemnieku saimniecībās un uzturā nav lietotas. Vidēji trīs procenti nošauto meža zvēru ir slimi ar trihinelozi.

Kā tas bija Saunas pagastā

Pirms kāda laika visa ģimene uzturā bija lietojusi meža cūkas gaļu, bet tā bija pareizi termiski apstrādāta un nekādas sliktas sekas neradās. Taču blakusproduktus saimnieki bija izmantojuši mājas cūkas barošanai, un šis dzīvnieks inficējās ar trihinelozi. Aizdomas tūlīt neradās. Novembra beigās šī mājas cūka nokauta un lietota pārtikai: daļa žāvētā veidā, daļa sagatavota konservos, daļa vārīta un cepta. Tagad visa produkcija ir iznīcināta, un visi tie cilvēki, kuri bija šos produktus lietojuši - radi un paziņas - arī tiek pārbaudīti.

Ļoti traģisks gadījums pirms dažiem gadiem bija Lietuvā, Kauņā - no dūmdesām, kurās bija lietota nepārbaudīta gaļa, saslima apmēram 700 cilvēku. Divu mēnešu laikā ar valdības lēmumu Lietuvā tika aizliegta lopu kaušana mājas apstākļos. Arī Igaunijā no nākamā gada 1. janvāra, tāpat kā Latvijā, būs aizliegts tirgum domātos dzīvniekus kaut mājās. Līdz ar to visās trīs Baltijas valstīs šie noteikumi būs līdzīgi.

Jāzeps Rimeicāns teica, ka intereses pēc izpētījis arī Latvijas brīvvalsts dokumentus. Toreiz ir bijuši ļoti stingri noteikumi, kas aizlieguši bez veterinārsanitārās ekspertīzes kauto gaļu realizēt tirgū.

Laiks satraukties par kautuvēm

No nākamā gada būs brīvais tirgus ar lauksaimniecības precēm Baltijas ekonomiskajā zonā. Ja zemnieks strādā naturālās saimniekošanas apstākļos, tad nevar aizliegt kaut lopus mājās un celt galdā arī bez ekspertīzes slēdziena. Protams, prātīgi saimnieki, arī kaujot mājās, paaicinās veterināro ekspertu un lūgs veikt gaļai analīzes. Taču, ja gaļa domāta tirgum, tad lops kaujams tikai un vienīgi kautuvē. Brīvā tirgus apstākļos nenotiks nekāda kaušana mājās un vešana tirgot uz kaimiņvalstīm.

Nākamā gada sākumā visā Latvijā būs apmēram 100 kautuves. Tās būs divu veidu. Kaujot lopus vecajās mazjaudas kautuvēs, kas jau darbojas vai kas ierīkotas šai vajadzībai pielāgotās telpās, gaļu varēs vai nu lietot paši, vai arī pārdot vietējā tirgū Latvijā. Savukārt izmantojot jauno, tikko uzcelto kautuvju pakalpojumus, kuras atbilst starptautiskajiem standartiem un kurām ir eksporta tiesības, varēs gaļu vest pārdot gan uz Lietuvu un Igauniju, gan arī uz Krieviju, NVS uz Eiropu. No agrāk uzceltajām kautuvēm tikai nedaudzas atbilst nepieciešamajām prasībām. Šobrīd Veterinārais departaments paralēli kautuvju apsekošanai, kurā piedalās arī Nacionālā vides veselības centra un rajonu Vides aizsardzības inspekciju speciālisti, rīko kāvēju apmācības, jo interese par šo nodarbošanos ir liela. Tikpat aktīvi notiek arī kautuvju celšana. Daļa kautuvju būšot stipri vienkāršotas, jo nepieciešamība pēc tām ir objektīvi izveidojusies. Galvenais, ka cilvēki šo problēmu ir izpratuši un daudzviet kautuvju ierīkošanu stimulē arī pagastu pašvaldību darbinieki. Interesantākais, ka par kautuvju būvēšanu rosīgi domā gaļas uzpircēji, un daudzi no viņiem jau ir kautuves uzbūvējuši. Tas, kā uzskata Jāzeps Rimeicāns, ir brīnišķīgs risinājums problēmai par uzpircēju legalizāciju. Ja līdz šim Veterinārajam dienestam bija diezgan smagi cīniņi ar gaļas pārpircējiem, tad tagad viņi paši ir ieinteresēti savu darbību veikt likumīgi. Iestrādes jau viņiem ir, nauda kautuves būvēšanai - arī, un tādējādi nelegālais uzpircēju bizness pārtaps legālā un zemniekiem vajadzīgā darbībā. Daļai kautuvju ir arī savi gaļas pārstrādes cehi.

Uzsākts dialogs ar sabiedrību

- Svarīgi ir izstāstīt cilvēkiem, kādēļ vēlams kaut lopus kautuvēs un gaļu pārbaudīt. Te mēs talkā aicinām visus - gan veterināros darbiniekus, gan arī presi. Cilvēkiem jāsaprot, ka tā nav kaprīze,- saka Valsts Veterinārā departamenta direktors.- Esam lūguši talkā rajonu avīzes, zemnieku apvienības, pašvaldības, esam runājuši arī ar vairākām Saeimas frakcijām, rīkojuši seminārus. Tas ir nopietns jautājums, jo pēdējos gados strauji palielinās ar trihinelozi saslimušo cilvēku skaits - pēdējos gados vidēji reģistrēti 55 saslimšanas gadījumi gadā. Tas ir ļoti daudz. Ar cilvēka dzīvību nedrīkst riskēt.

Kur būs infomācija

Sarakstus Veterinārais departaments publicēs kādā no centrālajiem laikrakstiem un arī rajonu presē. Ar tiem iepazīties varēs sava rajona veterinārajā dienestā. Jo kautuvju būs vairāk, jo maksa par to pakalpojumiem būs mazāka. Pie tam varēs norēķināties arī ar gaļu, ādu, iekšējiem orgāniem. Jau tagad dažās kautuvēs, piemēram, Saldus gaļas kombinātā, par pakalpojumiem var norēķināties gan naudā, gan kautproduktos, un cilvēki labprāt šīs iespējas izmanto. Tā būs elastīga sistēma.

Rūta Bierande,

"LV" lauksaimniecības nozares redaktore

Par nolikumu

Sēklu valsts inspekcijas priekšnieks Viesturs Mūrmanis, komentējot šīs inspekcijas jauno nolikumu, teica, ka kardinālu izmaiņu starp veco un nule parakstīto nolikumu neesot.

Viena no galvenajām izmaiņām ir nosaukuma "Valsts sēklu inspekcija" apmainīšana ar nosaukumu"Sēklu valsts inspekcija" un jauna zīmoga izgatavošana. Zīmogā, kuru līdz šim lietojusi Valsts sēklu inspekcija, vēl ir bijis nosaukums Lauksaimniecības ministrija. Viesturs Mūrmanis šo "aizkavēšanos" pamatoja ar to, ka nav bijis īstas skaidrības, vai netiks atkal mainīts Zemkopības ministrijas nosaukums.

Sēklu valsts inspekcija savā darbībā pāriet uz starptautiskajiem sēklu kontroles noteikumiem, jo tā ir iestājusies Starptautiskajā sēklu kontroles asociācijā (ISTA). Viesturs Mūrmanis domā, ka tuvākā gada laikā mūsu sēklu laboratorijai tiks piešķirtas tiesības izsniegt starptautiski atzītus sēklu kvalitātes sertifikātus, kas ir ļoti būtiski, iesaistoties sēklu tirgū arī ārpus mūsu valsts robežām. Pieskaņojoties starptautiskajām prasībām, jāmaina sēklu marķēšana un sēklu tirdzniecības kontrole, jāievieš sēklu tirdzniecības Eiropas direktīvas. Tuvākā gada laikā mainīsies arī Sēklu valsts inspekcijas iekšējā struktūra un terminoloģija atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kuri pašlaik vēl tiek gatavoti.

Par Latvijas un Krievijas kultūras sadarbību

1995.gada 21.martā Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Krievijas Federācijas Kultūras ministrija parakstīja Nolīgumu par sadarbību kultūrā. Saskaņā ar šo nolīgumu š.g. 29.novembrī Maskavā tika parakstīta Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Krievijas Federācijas Kultūras ministrijas sadarbības programma 1996. - 1998. gadam (skat zemāk). No Latvijas puses sadarbības programmu parakstīja kultūras ministrs Rihards Pīks, no Krievijas Federācijas puses - kultūras ministra pirmais vietnieks Konstantīns Ščerbakovs.

Sadarbības programma paredz kultūras apmaiņu starp ministrijām mūzikas, teātra, muzeju un izstāžu, bibliotēku, tautas mākslas, izglītības, kvalifikācijas paaugstināšanas un informācijas apmaiņas jomā. Visās šajās jomās paredzēti konkrēti pasākumi. Daži no tiem:

- Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra vieskoncerti Krievijā 1997.gadā;

- Maskavas teātra "Jaunā opera" (vad. Jevgeņijs Kolobovs) viesizrādes Latvijā 1997. - 1998. gadā;

- Maskavas simfoniskā orķestra (vad. Jevgeņijs Svetlanovs) vieskoncerti Latvijā 1997.-1998. gadā;

- kopīgais projekts - Starptautiskā Mihaila Čehova meistardarbnīca Jūrmalā, kā arī Latvijas puses piedalīšanās radošajās meistardarbnīcās uz M.Čehova biedrības bāzes 1997. - 1998.gadā;

- Latvijas Mākslinieku savienības un Maskavas Modernās mākslas institūta kopīgas izstādes Latvijā un Krievijā 1997. - 1998. gadā. Latvijas un Krievijas kultūras sadarbības programmas ietvaros paredzēti vidējo un vidējo speciālo mūzikas, teātra un mākslas mācību iestāžu sadarbības pasākumi. Lai iepazīstinātu ar otras puses kultūras dzīvi un abu valstu sadarbības rezultātiem, tiks regulāri piedāvāta informācija attiecīgi Latvijas un Krievijas radio un televīzijai, laikrakstiem, žurnāliem un citiem masu saziņas līdzekļiem.

Šīs programmas noteikumi neizslēdz citas sadarbības formas. Programma stājās spēkā tās parakstīšanas dienā.

No 27. līdz 30.novembrim viesojoties Maskavā, LR Kultūras ministrijas delegācija (kultūras ministrs Rihards Pīks, KM Kultūrpolitikas departamenta direktore Vija Virtmane un kultūras ministra palīdze Alla Tvorogova) viesojās Krievijas Kinematogrāfistu konfederācijā un tikās ar Starptautiskās kinematogrāfistu konfederācijas prezidentu Rustamu Ibrahimbekovu. Tika runāts par sadarbības iespējām un par eventuālajiem kopražojumiem. 29.novembrī ar Krievijas Kinokomitejas priekšsēdētāja vietnieku Aleksandru Melihu savukārt notika saruna par iespējām atgūt darbus, ko padomju okupācijas gados veidojuši Latvijas kinematogrāfisti. Vēlmi atgūt Baltijas valstu kinematogrāfistu veidotos darbus Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valstu kultūras ministri izteikuši kopīgajā deklarācijā, kas tika pieņemta Budapeštā šā gada 27. - 29. oktobrī Eiropas kultūras ministru konferencē "Eiropas kino: kopīga nākotne" (Rihards Pīks bija šīs konferences priekšsēdētāja vietnieks). Saruna ar Krievijas Kinokomitejas pārstāvjiem ir pirmais solis ceļā uz Baltijas valstu kultūras ministru kopīgās deklarācijas izpildi.

LR Kultūras ministrijas delegācija iepazinās ar KF Kultūras ministriju un Latvijas vēstniecību Maskavā, tikās ar vēstniecības diplomātiem un darbiniekiem, apmeklēja Puškina muzeju un Tretjakova galeriju un noklausījās Maskavas latviešu biedrības kora "Tālava" koncertu. Rosinoša bija tikšanās ar Puškina muzeja direktori I.Antonovu. Tika panāktas konkrētas vienošanās par mākslas izstāžu apmaiņu.

LR Kultūras ministrijas delegācijas vizīte Maskavā un sadarbības programmas parakstīšana ir nozīmīgs solis Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas attiecību veidošanā, apliecinot kultūras sfēru kā atvērtu un auglīgu vidi sadarbības un savstarpējas sapratnes veicināšanai.

Iveta Zvaigzne,

KM preses sekretāre

Par Latvijas pirmo rūpniecības uzņēmumu pārstāvniecību Vācijā

Aizvadītajā mēnesī Hamburgā atklāja Latvijas rūpniecības uzņēmumu pārstāvniecību. Pārstāvniecības, kas ir pirmā šāda Latvijas institūcija ārzemēs, atklāšanā piedalījās Latvijas delegācija, kuru vadīja Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Inese Vaidere. Delegācijas sastāvā bija Latvijas Rūpniecības uzņēmumu konfederācijas priekšsēdētājs Aldis Zicmanis, Rīgas Tehniskās universitātes rektors Egons Lavendelis un Latvijas Attīstības aģentūras Mārketinga departamenta direktors Valdis Avotiņš.

Plašāku informāciju par šīs pārstāvniecības uzdevumiem un mērķiem preses konferencē, kas notika 21. novembrī, sniedza Inese Vaidere:

- Latvijas rūpniecības uzņēmumu pārstāvniecība savu darbu uzsāka jau jūlijā. Tā tika izveidota pēc Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu iniciatīvas. Pārstāvniecības nodibināšanu atbalstīja Latvijas Ekonomikas ministrija, Latvijas Attīstības aģentūra un Latvijas Privatizācijas aģentūra. No Vācijas puses būtisku atbalstu sniedza Vācijas vēstniecība Latvijā, Hamburgas Ekonomikas senāts, kā arī vairākas vācu firmas. Pārstāvniecību Hamburgā vada Dr. Voldemārs Ozols. Šī institūcija pārstāv nevien rūpniecības uzņēmumus, bet arī visus Latvijas uzņēmumus, jo profesors V.Ozols ir arī Latvijas Attīstības aģentūras pārstāvis Vācijā.

Kādi ir pārstāvniecības galvenie uzdevumi? Jau uzsākta informācijas izplatīšana Vācijā par Latvijas uzņēmumu ražoto produkciju, par valsts zinātnisko un tehnisko potenciālu, tiek meklēti pasūtītāji mūsu ražojumiem un pakalpojumiem. Paredzēta Latvijas uzņēmumu produkcijas sertifikācija atbilstoši Eiropas Savienības standartiem. Viens no galvenajiem virzieniem ir radīt potenciālajos investētājos ieinteresētību par kopīgu investīciju privatizācijas projektu realizāciju. Pārstāvniecība palīdzēs sagatavot līgumus ar Rietumvalstu partneriem. Sevišķi svarīgi mūsu uzņēmējiem ir tas, ka pārstāvniecība veiks arī šo līgumu pārraudzību un līgumu realizācijas gaitā radušos problēmu atšķetināšanu. Mūsu uzņēmējiem hroniski pietrūkst arī informācijas par stāvokli un pieprasījumu Rietumu tirgū. Arī šādu darbību veiks Latvijas pārstāvniecība Vācijā.

Pārstāvniecības darbu finansēs Latvijas uzņēmumi, kas ieinteresēti šīs institūcijas sniegtās informācijas un pakalpojumu izmantošanā. Pārstāvniecības vadība cer, ka arī Vācijas puse sākumā atbalstīs tās darbu. Jau tagad firma "Federssen" ir atļāvusi mūsu pārstāvniecībai sākuma periodā telpas izmantot par velti. Tas Hamburgas - pasaules tirdzniecības metropoles - apstākļos, kur telpu īres maksa ir ļoti augsta (tāpat kā Rīgā), ir nozīmīgs finansiāls atbalsts Latvijas pusei.

Kā informēja Ineses Vaidere, uz pārstāvniecības atklāšanu Hamburgā bija ieradušies vācu uzņēmēju visaugstākā līmeņa pārstāvji. Delegācijas vizītes ietvaros risinājās vairākas nozīmīgas tikšanās. Kā viena no tādām tika minēta pieņemšana pie Hamburgas ekonomikas senatora Dr. Erharda Riterhausa. Viņš ticis informēts par Latvijas ekonomikas stabilitāti, par jaunajiem, īpašajiem likumiem, kas nosaka Rīgas, Ventspils un Ventspils brīvostu statusus, par speciālajām ekonomiskajām zonām, par Latviju kā izdevīgu tranzīta valsti, kā arī viņš ticis iepazīstināts ar investīciju ieguldīšanas perspektīvām Latvijā. Īpaši runāts par celulozes kombināta celtniecību Latvijā, par Rīgas Autobusu rūpnīcas pārstrukturizācijas problēmām, par VEF, kuru vācieši labi atceras, turpmāko likteni. Kā sarunās uzsvērts, investīcijas šajos objektos Latvijai būtu ļoti nozīmīgas. Erhards Riterhauss izteicis apņēmību jau nākamā gada februāra beigās vai marta sākumā kopā ar bankas "Vereinbank und Westbank A.G." pārstāvjiem un Vācijas uzņēmēju grupu ierasties Latvijā, lai apspriestos par konkrētu projektu realizācijas iespējām.

Inese Vaidere informēja, ka viena no lielākajām Vācijas bankām "Verein bank" gatavojas atvērt Latvijā filiāli. Tās pārstāvniecība izteikusi pārliecību, ka pēc licences saņemšanas tā savu darbību uzsāks februāra beigās vai marta sākumā. Tā būs pirmā Vācijas banka, kas mūsu valstī veiks finansiālās operācijas. Savukārt tieši tām būs liela nozīme ārzemju kredītu un investīciju piesaistīšanai. Ļoti iespējams, ka šīs bankas piešķirto investīciju projektu procentu likmes būs ievērojami zemākas par mūsu banku likmēm.

Tikpat svarīga tikšanās bijusi ar "Berlinerbank" pārstāvjiem, kuriem ir korespondentattiecības ar 20 bankām Latvijā. Sarunās skarts jautājums par Latvijas uzņēmēju tiešu akreditēšanu, jo šīs bankas piešķirto kredītu procentu likmes ir ievērojami zemākas nekā tās ir Latvijā. Tādas iespējas esot pilnīgi reālas, vienīgais bankas "Berlinerbank" izvirzītais nosacījums - par šo uzņēmumu stāvokli jābūt sagatavotiem starptautiski atzītu auditoru firmu slēdzieniem. Viduseiropas un Austrumeiropas uzņēmēju sadarbības apvienību "Ost - und Mittelenropa Verien". Tajā ietilpst ļoti nozīmīgas vācu firmas, kas meklē ekonomiska rakstura kontaktus ar uzņēmējiem Austrumvalstīs. Sarunās risināti jautājumi par vācu uzņēmēju investīciju piesaisti Latvijai un informācijas piegādi mūsu uzņēmējiem par vācu puses partneru komerciālo stāvokli. Šādas rekomendācijas īpaši svarīgas, veidojot komerciālās attiecības ar vidējiem un sīkiem uzņēmējiem.

Latvijas delegācija apmeklējusi Hamburgas brīvostu, Hamburgas Ekonomikas institūtu "HWWA", kas uzvarējis konkursā par Latvijas ekonomikas pētīšanu, tikusies ar liela mēroga uzņēmēju Menkes kungu, kuram ir filiāle arī Madonā.

Šo pasākumu laikā Egons Lavendelis risinājis jautājumus par tehnoloģisko centru izveidi Latvijā un par Hamburgas augstskolu sadarbību ar Latvijas augstskolām inženiertehnisko speciālistu sagatavošanā.

Savukārt Valdis Avotiņš iepazīstinājis vācu uzņēmējus ar projektiem, ko izstrādājusi Latvijas Privatizācijas aģentūra.

Preses konferences noslēgumā Inese Vaidere atzīmēja, ka tuvākajā laikā līdzīga pārstāvniecība tiks atklāta arī Lielbritānijā.

Vairis Ozols,

"LV" iekšpolitikas redaktors

Par Valmieras stikla šķiedras rūpnīcas jaunajiem īpašniekiem

Latvijā bija ieradušies Vācijas koncerna "Preis-Daimler" īpašnieks Jirgens Preiss-Daimlers (attēlā pa kreisi) un uzņēmuma "Glasseiden GmbH Oschatz"izpilddirektors Vilfrīds Kvaisers (vidējā attēlā), lai uzņemtos praktiskās rūpes par Valsts Valmieras stikla šķiedras rūpnīcas (VSŠR) pārvaldīšanu.

Līdz ar līguma parakstīšanu starp Latvijas Privatizācijas aģentūru (LPA) un Vācijas firmu "Glasseiden GmbH Oschatz" par nedalāmās akciju paketes (49 procenti) pirkumu 1996. gada 22. oktobrī noslēdzās Valmieras stikla šķidras rūpnīcas privatizācija. 51 procents rūpnīcas akciju jeb kontrolpakete, kas garantē valmieriešiem saimniecisko neatkarību, šovasar jau tika pārdota publiskajā piedāvājumā, un par to īpašniekiem kļuvuši gan rūpnīcā strādājošie, gan citi Latvijas pilsoņi, Valsts prezidentu ieskaitot.

VSŠR direktors Inārs Poļaks (attelā pa labi) pastāstīja, ka interesi par viņa vadītā uzņēmuma privatizāciju izrādījušas apmēram 20 firmas, tostarp vairāki pasaules lielākie stikla ražotāji. "Glasseiden GmbH Oschatz" biznesa plāns, kuru atzinīgi novērtēja arī LPA ģenerāldirektors Jānis Naglis, ticis atzīts par labāko, jo tas paredz ieguldīt uzņēmuma attīstībā ievērojamas investīcijas, tādējādi paplašinot ražošanu, noieta tirgu un paaugstinot darbinieku kvalifikāciju. Vācieši piekrituši arī uzņēmuma privatizācijai, to nesadalot. Citi pretendenti bija vēlējušies Valmieras rūpnīcu pirkt pa atsevišķiem objektiem.

Pašiem valmieriešiem bijušās Austrumvācijas stikla šķiedras uzņēmums Ošacē ir pazīstams jau daudzus gadus. Tieši pateicoties sadarbībai ar vācu kolēģiem, Valmieras stikla šķiedras rūpnīcai pēdējos gados izdevies iekarot vietu Rietumu tirgū. Līdz deviņdesmito gadu sākumam VSŠR produkcija nonāca galvenokārt Austrumu tirgū. Pašlaik valmieriešu produkciju pērk 26 pasaules zemēs un 95 procenti eksporta aiziet uz Rietumiem. Bet ap 60 procentu ražojumu rod savus pircējus tieši Vācijā. Uzņēmuma peļņa šā gada deviņos mēnešos pēc nodokļu nomaksas bija Ls 648 008, neto apgrozījums -Ls 7 539 347, pašu kapitāls - Ls 5 317 694, debitoru parādi - Ls 2 431 620, bet kredītsaistības - Ls 2 525 642.

"Glasseiden GmbH Oschatz" ir koncerna "Preis - Daimler" meitas uzņemums, kurš par tādu kļuvis privatizācijas gaitā. Koncerna sastāvā ir ap 40 uzņēmumu, kuros nodarbināti gandrīz trīs tūkstoši līdzstrādnieku. Gada kopējais apgrozījums - apmēram 400 miljoni vācu marku. Trīspadsmit no Daimlera uzņēmumiem atrodas bijušajā Austrumvācijā un iegūti ar bijušās privatizācijas firmas "Treuhand" starpniecību. Orientācija uz Austrumiem "Preis-Daimler" vadītājiem neaprobežojas tikai ar bijušās VDR teritoriju. Maskavā koncerns atvēris savu pārstāvniecību, kas pēta tirgus iespējas citās bijušajās Padomju savienības republikās.

Iespējams, līdzīgās priekšvēstures dēļ turpmākajam Valmieras stikla šķiedras rūpnīcas darbam biznesa plānu izstrādājusi "Glasseiden GmbH Oschatz" menedžeru grupa. Nedalāmās akciju paketes pircējs garantē, ka Valmieras uzņēmumā piecu gadu laikā tiks investēts ne mazāk kā trīspadsmit miljoni latu. Tāpat jaunajam uzņēmumam piecus gadus saskaņā ar darba likumdošanas prasībām jānodrošina 1207 strādājošajiem ar darbu pilnu darba dienu visu darba nedēļu. Valmieras stikla šķiedras rūpnīca turpmākos piecus gadus nedrīkst mainīt savu ražošanas profilu.

Jaunais Valmieras rūpnīcas īpašnieks neslēpa, ka ar Latviju viņš saista vēl tālejošākus plānus. Tā, piemēram, tiekot domāts par stikla pudeļu ražotnes radīšanu - vai nu privatizējot kādu pie mums jau esošu ražotni vai uzceļot to no jauna.

Valmieriešiem šā gada 7. decembrī paredzēta akcionāru kopsapulce. Iespējams, ka tieši no tās lēmumiem būs atkarīga Valmieras stikla šķiedras rūpnīcas tālākā nākotne.

Ligita Liepa