DIPLOMĀTIJA

Augsti viesi:

Ziemeļu Ministru padomes delegācija

Pirmdien, 9.decembrī, LR Ārlietu ministrijā notika sarunas ar Ziemeļu Ministru padomes delegāciju, ko vadīja Ziemeļvalstu sadarbības komitejas vadītājs Peters Stenlunds (Peter Stenlund).

Tikšanās laikā uzmanība bija pievērsta Baltijas valstu, kā arī Baltijas valstu un Ziemeļvalstu turpmākajai sadarbībai.

Delegācija apliecināja atbalstu Baltijas valstu integrācijai Eiropas Savienībā un pārrunāja Ziemeļvalstu iespējamo palīdzību šajā procesā.

Tikšanās laikā Ziemeļvalstu Ministru padomes delegācija lielu uzmanību veltīja sadarbībai izglītības sfērā. Savukārt Latvijas delegācija uzsvēra nepieciešamību aktivizēt kontaktus politisko partiju pārstāvju un parlamentāriešu starpā.

Tāpat Latvijas puse aicināja veidot visām Baltijas valstīm kopīgu izglītības projektu, tādējādi veicinot ciešāku Baltijas valstu integrāciju.

Sarunas laikā tika apspriesti arī citi nozīmīgi Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības aspekti.

Cilvēktiesību komisārs

Piektdien, 6.decembrī, LR ārlietu ministrs Valdis Birkavs pieņēma Baltijas jūras valstu padomes komisāru cilvēktiesību un minoritāšu jautājumos Oli Espersenu (Ole Espersen).

V.Birkavs un O.Espersens pārrunāja jautājumus, kas skar valsts cilvēktiesību biroja, darbību Latvijā. O.Espersens augstu novērtēja to, ka 1996.gada 5.decembrī LR Saeima 3.lasījumā apstiprinājusi Likumu par Valsts cilvēktiesību biroju, kā arī atzinīgi izteicās par BJVP sadarbību ar šo neatkarīgo institūciju. Sarunas dalībnieki apsprieda problēmas, kas saistīta ar nelikumīgas imigrācijas apkarošanu. V.Birkavs aicināja BJVP valstis aktīvāk pievērsties bēgļu problēmu risināšanai.

V.Birkavs informēja viesi par Latvijas puses centieniem pilnīgot likumdošanu, kā arī attīstīt sadarbību ar Ziemeļvalstīm šajā sērā.

Ārlietu ministrs Briselē

Pirmdien, 9.decembrī, LR ārlietu ministrs Valdis Birkavs kā Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) priekšsēdētājs un vēstnieks Jānis Ritenis kā BJVP Vecāko amatpersonu komitejas priekšsēdētājs devās vizītē uz Briseli, kur tiksies ar Eiropas Savienības (ES) komisāru Hansu van den Bruku (Hans van den Brock), ES Komisijas ģenerāldirektoru ārpolitikas jautājumos Ginteru Burghardu (Gunter Burghardt) un ES komisāri M.Vulfu–Matiasu (M.Wulf–Mathies).

Paredzēts, ka vizītes laikā amatpersonas spriedīs par Eiropas Komisijas Baltijas jūras reģiona iniciatīvas pilnīgošanu. Eiropas Komisija nāca klajā ar šo iniciatīvu BJVP premjerministru tikšanās laikā 1996.gada 3.un 4.maijā Visbijā un jūnijā to apstiprināja Florencē Eiropas Padomes sanāksmē. Iniciatīvas pilnīgojumi paredz izstrādāt Baltijas jūras reģiona saimnieciskās attīstības plānu, kas līdzētu pārvarēt reģionālo nevienlīdzību un veicinātu reģiona ekonomisko un politisko stabilitāti.

Vizītes laikā V.Birkavs teiks runu Beļģijas Karaliskajā starptautisko attiecību institūtā. Pilnīgot Eiropas Komisijas Baltijas jūras reģiona iniciatīvu ir viena no Latvijas prioritātēm, prezidējot Baltijas jūras valstu padomē, tādējādi LR ārlietu ministrs runā īpašu vērību veltīs sadarbībai Baltijas jūras reģiona robežās.

Aizturētie lidotāji Indijā

Vakar, 10.decembrī, Latvijas Republikas goda konsuls Indijas Republikā sniedzis šādu informāciju:

1996.gada 6.decembrī paredzētā tiesas sēde atkal nav notikusi tiesnešu neierašanās dēļ. Jaunu tiesas datumu noteiks šonedēļ.

Aizturētie lidotāji 6.decembrī pieteikuši badastreiku un jau trīs dienas atsakās no pārtikas, tādējādi mēģinot iespaidot tiesu, lai tiesas process sāktos pēc iespējas ātrāk.

Aizturēto advokāts to darījis zināmu tiesai, taču Indijas varas iestāžu reakcija pagaidām nav oficiāli pausta.

Lietas pašreizējo apstākļu noskaidrošanai uz Indijas Republiku atkārtoti komandēta Inese Odiņa–Laizāne, otrā sekretāre Latvijas Republikas vēstniecībā Uzbekistānas Republikā. Paredzams, ka viņa uz Indiju izlidos 15 decembrī.

Apsūdzība lidotājiem nav mainītam, tā joprojām noteikta pēc Indijas kriminālkodeksa 121., 122., 123. un 124. panta. Iespējamais maksimālais sods ir nāvessods pakarot. Šāds sodamērs daudzu gadu laikā Indijā ir piespriests tikai vienu reizi — par atentātu pret Indiru Gandiju.

ĀM preses centrs