PĒC NOTIKUMA__Pēc konkursa “Sējējs – `96”

Latvijai un Latvijas zemei

Konkursa “Sējējs” dalībniekiem un rīkotājiem!

Konkursam “Sējējs” ir skaidri motivēts un cēls mērķis —noteikt gada labāko ieguldījumu Latvijas lauku attīstībā. Šodien, runājot par lauksaimniecību, mēs domājam par lauku nākotni plašākā perspektīvā. Jo lauki nenozīmē tikai zemes apsaimniekošanu, labāko saimniekošanas tradīciju pārmantošanu un jaunu formu vai metožu meklēšanu; tā ir arī rūpe par sakārtotu dzīves telpu, par lauku kultūrvides saglabāšanu. Un dalība šādā konkursā ir vistiešākais apliecinājums pašiem savai varēšanai un ticības apliecinājums valstī uzsāktā reformu kursa piepildījumam nākotnē.

Ir ļoti svarīgi, ka “Sējējs” kļuvis par visas valsts konkursu. Tā dalībnieki pārstāv mūsu zemes tuvākus un tālākus novadus, bet viņu darbs veido plaukstošas, perspektīvas saliņas Latvijas lauku kopainā, liekot apjaust šīsdienas realitātē paslēptās iespējas un varbūt sniedzot ierosmi mazāk uzņēmīgajiem.

Šis nav padomu došanas laiks. Šis laiks ir iezīmīgs ar aktīvu rīcību un mērķtiecīgu savas vietas apzināšanu. Un konkursa jēga jau sakņojas paveiktā apzināšanā, vērtīgas pieredzes apmaiņā, problēmu un dažādu to risinājumu izvērtēšanā.

Sveicot konkursa dalībniekus, laureātus un rīkotājus, es gribu novēlēt daudz radošu ideju, prasmi tās īstenot un panākumiem bagātu līdzdalību nākošajos konkursos. Visiem lauksaimniekiem, lauku iedzīvotājiem un lauku dzīves patriotiem es vēlu sīkstu izturību un augstu atbildību, savu darbu darot, veiksmi un izdošanos, savu darbu padarot, un darba sparu un darba prieku, savu mūžu dzīvojot!

Guntis Ulmanis,

Latvijas Valsts prezidents — apsveikuma telegrammā

1996. gada 6. decembrī

Konkursa “Sējējs – `96” dalībniekiem un laureātiem

Šajā Adventes laikā, kad pieklususi Daba un cilvēki tai līdzi gada nogalē pārdomā, kas un kā, un kāpēc noticis, noslēdzās konkurss “Sējējs – 96”. Šis tradicionālais konkurss norisinās jau vairāku gadu garumā, bet pēdējos trīs gadus tas notiek Zemkopības ministrijas paspārnē.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes aulā, šķiet, sen nebija pulcējušies tik daudz bijušo šīs mācību iestādes studentu, kuri nu prasmīgi saimnieko savās saimniecībās, proti, konkursa “Sējējs – 96” dalībnieki un laureāti. Neba nu viegli bija atpazīt viņus — ikdienā redzētos un savu rūpju nomāktos zemniekus, kuri šeit, konkursa noslēgumā, izskatījās tik skaisti, stipri un pacilāti. Kundzes burvīgos tērpos un frizūrās, kungi uzvalkos un stīvinātās apkaklītēs, un visu sejās patīkams satraukums par to, ka viņiem, tieši viņiem rīkotas šīs svinības, ka viņus, smagā lauku darba veicējus, atminas un godina. Tie nav tikai tukši vārdi vai banālas frāzes. To nevarēja nejust un neredzēt visi, kas 6. decembrī bija konkursa noslēgumā. Un tādēļ vēl jo sāpīgāka šķiet doma, kas pirms pasākuma vīdēja kuluāru sarunās: vai šāds noslēgums ar krāšņu balli un galdiem būtu vajadzīgs brīdī, kad valstij tik grūta ekonomiskā situācija... Vai patiesi mūsu zemnieki to nav nopelnījuši? Vai bieži viņus atceras tā — ar ziediem un labiem vārdiem? Un — galu galā šī ir vienīgā reize visa gada garumā, kad Latvijas veiksmīgākie lauku uzņēmēji sapulcējas vienuviet un kad tieši viņiem un par viņiem saka godīgi nopelnītus labus vārdus. Lai šis iepriekš uzrakstītais nešķistu tikai viena cilvēka nepamatotas pārdomas, paklausīsimies, ko “Sējēja – 96” noslēguma pasākumā teica amatpersonas un paši lauksaimnieki.

Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis:

— Šajā zālē pirmoreiz biju pirms trīsdesmit gadiem. Ne tāpēc, ka pats būtu beidzis šo mācību iestādi, bet tāpēc, ka šo mācību iestādi beidza man ļoti tuvi un mīļi un joprojām sabiedrībā godājami cilvēki. Pēc tam šo trīsdesmit gadu laikā man vairākkārt nācies te būt, un vienmēr te esmu juties kā starp savējiem. Jo tie cilvēki, kuri nākuši no Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas, tagadējās Lauksaimniecības universitātes, ir vienmēr runājuši skaidru un gaišu valodu, ir vienmēr teikuši to, ko viņi patiesībā domā, kas ir uz viņu sirds.

Godājamais universitātes rektor, ministra kungs, “Sējēja” laureāti un visi klātesošie! Pēdējā laikā man ir diezgan maz sakara ar lietām, kas saistītas ar lauksaimniecību, ar zemkopību, ar zemi. Taču arī šodien, esot šeit kopā ar lauku cilvēkiem, es jūtos labi, jūtos tā, kā vienmēr esmu juties starp cilvēkiem, kuri runā skaidru valodu. Starp cilvēkiem, kuru vārdi saskan ar darbiem, es jūtos vislabāk. Lai jūs, visi šeit klātesošie, vienmēr būtu tikpat eleganti, labi, skaisti, pieklājīgi, taktiski un patiesi, kādi jūs esat šodien. Paldies!

Zemkopības ministrs Roberts Dilba, kurš ne tikai pasniedza laureātiem diplomus, bet arī skaidri redzēja zemnieku acīs priecīgu apmulsumu par augto darba novērtējumu, teica šādus vārdus:

— Es ļoti priecājos, ka mūsu lauksaimniekiem, mūsu zemniekiem, kuri ikdienā veic smago lauku soli, ir iespēja piedalīties šādā konkursā un reāli veidot lauku politiku. Šis gandarījums ir vairāk morāls, mēs nespējam viņiem materiāli iedot visu to, kas viņiem būtu nepieciešams. Taču sapulcināt viņus visus šeit kopā, apsveikt un redzēt, ka viņi šeit jūtas kā savās mājās, — tas ir jādara. Šovakar ir labvēlīga, jauka gaisotne, to, manuprāt, jūt ikviens. Lauksaimniekiem šādi svētki ir reti, un esmu pārliecināts, ka šis pasākums ir ne tikai jauks, bet arī ļoti nepieciešams.

Kooperācijas valsts ministrs Zemkopības ministrijā Atis Slakteris, kurš joprojām ir arī zemnieku saimniecības īpašnieks un lielas zemes platības apsaimniekotājs, šo svinīgo pasākumu vērtējot, teica:

— Tas nemaz nav tik sen, kad pats biju students Lauksaimniecības universitātē. Redzot šeit konkursa dalībniekus un laureātus, domāju, ka divas trešdaļas šo cilvēku arī ir saņēmuši diplomus šeit, šajā aulā. Ikdiena mūsu lauku cilvēkiem ir smaga un rūpju pilna, tādēļ ir prieks satikt zemniekus, kuri ir spējuši prasmīgi saimniekot un virzīties uz priekšu. Turklāt viņu šeit ir daudz... Kā es jūtos? Kā var justies starp draugiem, studiju biedriem, arī labvēlīgiem konkurentiem? Labi. Nekad neesmu pats piedalījies “Sējēja” konkursā, taču, esot šobrīd šajā gaisotnē, jūtu, ka kādreiz mēģināšu tajā piedalīties. Vēl neesmu tam gatavs un tādēļ šāgada laureātus labvēlīgi apskaužu. Tās pozitīvās emocijas, kas šovakar virmo, ir vajadzīgas, un tās nekas cits nekad neaizstās. Konkursam nenoliedzami jāturpinās. Lai mums visiem labi sokas!

Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors Voldemārs Strīķis, kurš šogad bija mājastēvs noslēguma pasākumam:

— Gribu teikt, ka jāizdzīvo un ka arī izdzīvos Latvijas lauki, Latvijas zemnieks. Tas tik tiešām ir burvīgi un jauki, ka mēs pēc gadu garas sviedru liešanas un dažādiem kreņķiem atkal esam kopā. Šovakar redzu, cik mūsu lauku cilvēki ir skaisti, cik ļoti viņiem vajadzīgi šādi svētki, cik labprāt viņi smaida un priecājas par tikšanos ar saviem senajiem studiju biedriem, ar pasniedzējiem. Un es atgriežos savā bērnībā, kad kā īsts zemnieks ganīju govis un darīju visu citu saimniecībā nepieciešamu. Atceros savu darbu no agra rīta līdz vēlam vakaram. Tādēļ ar visu pārliecību varu teikt, ka šie cilvēki, kurus mēs šeit sveicam, ir Latvijas lepnums un zelts. Redzot viņus šeit, savā Alma Mater, ir silti ap sirdi un gribētos viņus biežāk šeit redzēt.

Tagad dosim vārdu šī konkursa lielākajiem “vaininiekiem”, tiešajiem organizētājiem, – Zemkopības ministrijas Izglītības un zinātnes departamenta direktoram Pēterim Lībietim un viņa vietniecei Veltai Feodorovai. Pēteris Lībietis sarunu sāka ar vaļsirdīgu nopūtu:

— Nu jau ir miers, nu viss beidzies. Satiku tik daudz pazīstamu, jauku cilvēku. Tas ir skaisti pēc tam, kad konkurss bija noorganizēts, kad noskaidrojās visi pārpratumi, kad... nu, ko tik daudz stāstīšu. Ikviens, kas ir ko līdzīgu organizējis, sapratīs, kā tas ir... Un — man ir prieks, ka izdevās. Man ir gandarījums, ka zemnieki šeit satika cits citu, ka satika savus pasniedzējus, ka visi smaida, dejo, ka atpūšas. Neteikšu, ka gāja gludi, bet — paldies gribu teikt visiem, kuri atbalstīja šo konkursu gan materiāli, gan morāli, un vislielāko paldies — mūsu lauksaimniekiem. Un balvas zemnieki ir godam nopelnījuši.

Velta Feodorova, kurai gan laikam tika lielākā organizatoriskā darba daļa, tūdaļ piemetināja:

— Pirms trim gadiem, kad mēs kļuvām par atbildīgajiem organizētājiem, uz nobeiguma pasākumu neatbrauca trešdaļa aicināto, pagājušajā gadā — kādi divdesmit cilvēki, bet šogad — labi ja desmit. Tas ir augsts rādītājs. Tas nozīmē, ka cilvēki ir noticējuši šim konkursam, ka viņi gaida noslēguma pasākumu, ka viņi rēķinās un ar prieku uz šejieni brauc. Nedomāju, ka tie tūkstoši būtu izlietoti nevietā. Cilvēkiem jājūt, ka par viņiem domā. Tagad, kad aiz muguras visi pārpratumi, visa organizatoriskā kņada un uztraukumi, varu teikt tikai vienu: “Lai Dievs dod spēku “Sējējam – 97”!” Cilvēkiem šo konkursu vajag, par to esmu pilnīgi pārliecināta.

Zemkopības ministrijas preses sekretārs Valdis Dzenis:

— Principā šis ir vienīgais pasākums lauksaimniekiem, kas aptver visu republiku. Tādēļ arī tik pamatota ir visu masu informācijas līdzekļu interese par konkursu, tā gaitu un laureātiem. Šogad laikraksti sacentās savā starpā par to, kurā pirmajā būs publicēti laureātu uzvārdi. Un — tie nebija tikai ar lauksaimniecību saistītie preses izdevumi. Par to ir liels prieks.Vēl jo vairāk tādēļ, ka pašlaik presē aizvien vairāk tiek rakstīts par dažādām nebūšanām, sensācijām negatīvā nozīmē. Tādēļ šādi konkursi un ar labu auru apvīti pasākumi, un tas, ka par to raksta visa Latvijas prese, ir jāveicina. Domāju, ka ar šo konkursu mēs varam lepoties.

Pirmajā gadā, kad rūpes par “Sējēja” organizēšanu uzņēmās Zemkopības ministrija, ministra krēslā bija Jānis Kinna, bet nākamajā gadā — Ārijs Ūdris. Lūk, ko eksministrs Jānis Kinna uz jautājumu par to, vai šāds konkurss un svinīgs tā noslēgums vajadzīgs, teica:

— Man prieks, ka šis konkurss turpinās. Prieks, ka šogad valsts ir atradusi iespēju iedot naudu šim konkursam no budžeta līdzekļiem. Līdz ar to cilvēki saņēma nopietnas prēmijas un nopietnas balvas. Diezgan bieži, organizējot šādus konkursus, mēs nenovērtējam to, ko izjūt zemnieks: to, ka viņa ļoti smagais ikdienas darbs tiek atzīts. Man bija iespēja parunāties ar laureātiem un arī ar tiem, kuri nekļuva par laureātiem. Sapratu, ka viņi pret šo konkursu izturas ar vislielāko nopietnību un cenšas pēc iespējas labāk strādāt, lai iegūtu laureāta nosaukumu. Tādēļ gribu teikt: beidzies konkurss “Sējējs – 96”, lai dzīvo konkurss “Sējējs – 97”!

Savukārt eksministrs Ārijs Ūdris domā šādi:

— Jebkurā gadījumā ir labi, ka konkurss “Sējējs” ir, un domāju, ka ļoti maz būs tādu, kas noliegs šā konkursa nozīmi un lietderību. Veiksmīgs risinājums ir tas, ka katru gadu par laureātiem kļūst citas saimniecības un uzņēmēji, citi pagasti. Patīkami dzirdēt, ka šogad valsts palīdzēja ar finansējumu konkursa norisei, jo es atceros tos laikus, kad šo konkursu vēl nerīkoja Zemkopības ministrija, pirms gadiem sešiem. Viss balstījās uz sponsoriem, taču arī tolaik ādažnieki, pie kuriem pieskaitu sevi, konkursu atbalstīja. “Sējējs” liek gan zemniekiem, gan pagastiem palūkoties uz savu darbu un apkārtni, vidi un to sakopt. Tas veicina lauksaimniecības virzību uz augšu, un valstij šāda virzība ir ļoti vajadzīga.

Ventspils rajona Jūrkalnes pagasta zemnieku saimniecības “Eglāji” īpašnieka Ulda Kapteiņa sieva Ina Kapteine, uzzinot, kāda balva viņiem tikusi, kļūstot par laureātiem, ļoti sirsnīgi atzinās:

— Tā naudiņa nāca pašā reizē. Mums nupat bija tik spiedīgi, ka nezinājām, kur likties. Turklāt vēl arī Ziemsvētki nāk... Mēs esam priecīgi un pateicīgi par šo konkursu. Nemaz necerējām kļūt par laureātiem, un tas bija ļoti patīkams pārsteigums. Šovakar satiekam savus studiju biedrus, ir tik jauki redzēties, aprunāties. Nezin, kad redzēsimies nākamreiz. Un tas notiek tieši šeit, Lauksaimniecības universitātē...

Valmieras rajona Burtnieku pagasta SIA “Burtnieki” valdes priekšsēdētājs Jānis Jurašs, kura vadītā sabiedrība šogad gan neiekļuva laureātu skaitā, konkursu vērtēja, lūk, kā:

— Šo konkursu cilvēkiem vajag. Mums ir kopā jāsanāk, un katra šāda sanākšana dod lielu emocionālo lādiņu. Diemžēl mēs tik reti satiekamies ar saviem draugiem, skolas un studiju biedriem, tik reti atlicinām laiku atmiņām un sarunām arī par nākotnes plāniem. Nezinu, vai konkurss ir vienīgais stimuls labāk strādāt, mēs katrs cenšamies padarīt darbu pēc iespējas kvalitatīvāk. Taču uzzināt, kā klājas līdzīgām saimniecībām, pārrunāt problēmas, salīdzināt — to nekas cits nevar atsvērt.

Akciju sabiedrības “Uzvara”, kuras produkcija baudāmā veidā bija uz svētku mielasta galda, tirgus analītiķis Jānis Ruskis bija ļoti lakonisks:

— “Sējējs” ir jāturpina. Kāpēc? Tāpēc ka cilvēkiem ir prieks sanākt kopā, tāpēc ka tik reti viņi to dara un tāpēc ka to vienkārši vajag ikvienam — gan ministrijas ierēdnim, gan uzņēmējam, gan zemniekam.. Šeit ražotāji satiekas ar pārstrādātājiem, te ir sākums dažai labai jaunai sadarbībai. Vai tas ir nenozīmīgi?

Bet — kā konkursu vērtē preses pārstāvji? Žurnāla “Latvijas Lauksaimnieks” galvenā redaktore Vija Krēsliņa bija atklāta:

— Šie cilvēki šeit šovakar izskatās ļoti jauki. Redzams, ka viņi atbrīvojas, ka ir ļoti sirsnīgi cits pret citu. Protams, šis konkurss ir jāturpina, te pat divu domu nevar būt. Tas mudina zemniekus strādāt, sacensība tikai stimulē, un — ko vēl vairāk? Var rīkot daudzus citus pasākumus, bet konkursi ir tie, kas mudina gudrot ko jaunu, sasparoties, parādīt sevi.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares redaktore

Konkursa programma

I. Mērķis

1. Noteikt gada labāko ieguldījumu Latvijas lauku attīstībā.

2. Veicināt Latvijas lauku attīstību.

3. Stimulēt zemniecības atdzimšanu.

4. Novērtēt ražošanas sasniegumus.

5. Parādīt (salīdzināt) dažādu īpašuma formu saimniekošanas iespējas.

6. Rosināt lauku iedzīvotājus sakopt apkārtējo vidi.

7. Propagandēt zinātnes un tehnikas progresa atziņas.

II. Problēmas izklāsts

Laikā no 1918.—1940.g. Latvijas valstī pastāvēja virkne valsts apbalvojumu. Zemkopības ministrija ik gadus organizēja dažādas lauksaimniecības skates: par ražošanas rādītājiem, par sasniegumiem kādā nozarē, par labāko govi, bulli un tml. Līdz ar speciālu diplomu (reģistrētu un ministra parakstītu) tika pasniegtas 3 šķiru medaļas līdz ar naudas prēmijām.

Arī 1940.—1991.gadā pastāvēja zināma valsts apbalvojumu sistēma.

1989.—1992.(?) Lauksaimnieku savienība nodibināja (atjaunoja?) prēmiju “Sējējs”. Pēc neliela apsīkuma daudzas politiskās organizācijas, kuras rīkoja šo pasākumu pirmsākumos, piemirsa to. 1994.gadā toreizējie zemkopības ministrs Jānis Kinna un vides azisardzības un reģionālās attīstības ministrs Ģirts Lūkins atgādināja un atjaunoja “Sējēja” konkursu jaunā kvalitātē, aicinot tajā piedalīties ne tikai zemniekus, bet arī lauku kopdarbības kolektīvus, pagastvaldes un zinātniekus.

III. Uzdevumi

un prioritātes 1997.gadā

Konkurss ir Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Lauksaimniecības konsultāciju centra pasākums.

Konkursam “Sējējs” tiek izveidota rīcības komiteja un vērtēšanas komisija 5 prēmiju grupās: lauksaimnieciskā ražošana, videi draudzīgā saimniekošana, lauksaimnieku kooperācija, pagasta attīstība un zinātne lauksaimniecībai.

Konkurss notiek 2 kārtās, 1.kārta notiek rajonos, bet uz 2.kārtu — valstī, no katra rajona izvirza ne vairāk kā 5 pretendentus.

IV. Programmas

(apakšprogrammas, pasākuma)

darbības rezultāti

(skaitliski rādītāji)

Programmas rezultāts ir tas, ka sasniegto rādītāju un labi paveiktā darba novērtējums un propaganda dod motivāciju turpmākam darbam gan iesācējiem, gan ne tik veiksmīgiem lauksaimniekiem, kas ir ļoti svarīgi nozares attīstībai.

V. Likumdošanas un citi akti,

kas paredz programmas

(apakšprogrammas, pasākuma)

nepieciešamību

1994., 1995.un 1996.gadā zemkopības ministra apstiprināti Nolikumi.

Īstie saimnieki

Konkursa “Sējējs - 96” Rīcības komitejas

sanāksmes protokols

Rīgā, 1996. gada 16.oktobrī

Sanāksmē piedalās: R.Dilba, J.Kuzma, P.Lībietis, G.Tolstikovs, I.Aizstrauta, V.Dzenis, L.Straujuma, J.Vigovskis, V.Feodorova.

Sanāksmi vada: R.Dilba, Protokolē: V.Feodorova.

Darba kārtībā:

1. Konkursa vērtēšanas rezultāti 1.grupā

“Lauksaimnieciskā ražošana”

Atzīt par laureātiem un apbalvot ar “Sējēja” laureāta diplomu, medaļu un dāvanu:

1.1.Jelgavas rajona Platones pagasta paju sabiedrību “Lielvircava”, vadītājs Andris Tauriņš, par sasniegumiem graudkopībā.

1.2.Ēriku Stivriņu, Krāslavas rajona Kastulinas pagasta zemnieku saimniecības “Stivriņi” īpašnieku par sasniegumiem graudaugu sēklaudzēšanā.

1.3.Arvi Mikālu, Kuldīgas rajona Padures pagasta zemnieku saimniecības “Upeskalni” īpašnieku par sasniegumiem graudaugu un kartupeļu sēklaudzēšanā un par sabalansētu saimniekošanu.

1.4.Aināru Brikmani, Liepājas rajona Tadaiķu pagasta zemnieku saimniecības “Vālēni” īpašnieku par harmonisku saimniekošanu.

1.5.Valentīnu Lazovsku, Ludzas rajona Pušmucovas pagasta zemnieku saimniecības “Apsītes” īpašnieci par linu audzēšanu un aizlaisto platību atgūšanu.

1.6.Rēzeknes rajona Griškānu pagasta SIA “Sprūževa”, vadītājs Pāvels Melnis, par sasniegumiem graudaugu audzēšanā.

1.7.Rīgas rajona Mārupes pagasta SIA “Mārupe”, valdes priekšsēdētājs Jānis Zvaigzne, siltumnīcu kombinātu, vadītājs Jānis Bērziņš, par sasniegumiem zemstikla dārzeņu ražošanā.

1.8.Valkas rajona Brantu pagasta SIA “Vidzemīte”, vadītājs Aigars Bāliņš, par sasniegumiem graudaugu sēklkopībā.

1.9. Ventspils rajona Vārves pagasta SIA “Vārves dārzniecība”, vadītājs Edgars Ģipsers, par sasniegumiem atklātā lauka dārzeņkopībā.

1.10.Cēsu rajona Raunas pagasta individuālo uzņēmumu “Viesuļi”, vadītāja Anna Salmane, par sasniegumiem piena ražošanā.

1.11.Dobeles rajona Bērzes pagasta SIA “Ziedi”, valdes priekšsēdētājs Malds Anitēns, par sasniegumiem piena ražošanā.

1.12.Dobeles rajona Tērvetes pagasta paju sabiedrību agrofirmu “Tērvete”, direktors Modris Goba, par sasniegumiem šķirnes zirgu ciltsdarbā.

1.13.Jēkabpils rajona Salas pagasta Akciju sabiedrības “Jēkabpils labība” cūku kompleksu “Miķelāni”, valdes priekšsēdētājs Juris Balodītis, par sasniegumiem cūkgaļas ražošanā.

1.14.Aleksandru Langi, Kuldīgas rajona Padures pagasta zemnieku saimniecības “Olarāji” īpašnieku par sasniegumiem liellopu gaļas ražošanā.

1.15.Pēteri Krūgaļaužu, Madonas rajona Liezeres pagasta zemnieku saimniecības “Rasas” īpašnieku par sasniegumiem cūkgaļas ražošanā.

1.16.Jāzepu Ivanānu, Preiļu rajona Stabulnieku pagasta zemnieku saimniecības “Ivanānu mājas” īpašnieku par sasniegumiem šķirnes cūku ciltsdarbā.

1.17.Rēzeknes rajona Viļānu pagasta Valsts lopkopības izmēģinājumu saimniecību “Latgale”, direktors Leonards Puduls, par sasniegumiem šķirnes aitu ciltsdarbā.

1.18.Valdi Kukīti, Talsu rajona Vandzenes pagasta zemnieku saimniecības “Laņģi” īpašnieku par sasniegumiem piena ražošanā.

Piešķirt veicināšanas balvas:

1.19.Visvaldim Auzukalnam, Talsu rajona Valdgales pagasta SIA “Kamenīte” vadītājam.

1.20.Ansim Grundulim, Jelgavas rajona Vircavas pagasta zemnieku saimniecības “Tolēni” īpašniekam.

2. Konkursa vērtēšanas rezultāti 2.grupā “Videi draudzīgā saimniekošana”

Atzīt par laureātu un apbalvot ar“Sējēja” laureāta diplomu, medaļu un dāvanu”

Uldi Kapteini, Ventspils rajona Jūrkalnes pagasta zemnieku saimniecības “Eglāji” īpašnieku.

3. Konkursa vērtēšanas rezultāti 3. grupā “Lauksaimnieku kooperācija”

Atzīt par laureātiem un apbalvot ar “Sējēja” laureāta diplomu, medaļu un dāvanu:

3.1.”Mazsalacas pagasta lauksaimniecības kooperatīvo sabiedrību “Lauksalaca””, kooperatīva valdes priekšsēdētājs Juris Lulle, par sasniegumiem kooperatīva biedru ekonomiskā un sabiedriskā darbībā.

3.2.”Krāslavas rajona Andrupenes pagasta lauksaimniecības kooperatīvo sabiedrību “Andrupene””, direktors Aleksandrs Sokolovs, par sasniegumiem__kooperatīva biedru ekonomiskā un sabiedriskā darbībā.

3.3. “Piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību “Krejotava””, kooperatīva valdes priekšsēdētāja Rasma Freimane, par sasniegumiem kooperatīva biedru ekonomiskā un sabiedriskā darbībā.

4. Konkursa vērtēšanas rezultāti 4. grupā “Pagasta attīstība”

Atzīt par laureātiem un apbalvot ar “Sējēja” laureāta diplomu, medaļu un dāvanu:

4.1. Madonas rajona Ērgļu pagastu par iniciatīvu pagastu iespēju izmantošanā.

4.2. Liepājas rajona Rucavas pagastu par veiksmīgu attīstības koncepcijas realizāciju.

4.3. Bauskas rajona Iecavas pagastu par detalizēti izstrādātu attīstības plānu un ieguldījumu izglītības jomā.

4.4. Krāslavas rajona Andrupenes pagastu par ideju daudzveidību un centieniem to realizācijā.

5. Konkursa vērtēšanas rezultāti 5. grupā “Zinātne lauksaimniecībai”

Atzīt par laureātiem un apbalvot ar laureāta diplomu, medaļu un dāvanu:

5.1.Māru Skrīveli, Dobeles DSIS zinātnieci, par ilggadējiem kompleksiem zinātniskiem pētījumiem dārzkopībā, kuri veicinājuši augļkopības nozares attīstību, modernizāciju un pieaugošu popularitāti.

5.2.Antonu Ružu, LLU profesoru, par darbu kopumu “Kviešu un miežu ražas kvalitātes agroekoloģiskais pamatojums un zinātnisko atziņu propoganda”.

Izteikt pateicību par piedalīšanos konkursā un apbalvot ar diplomu un piemiņas velti:

6.1. Jāni Midegu, Aizkraukles rajona Bebru pagasta zemnieku saimniecības “Vecsiljāņi” īpašnieku.

6.2. Kārli Galviņu, Aizkraukles rajona Aiviekstes pagasta zemnieku saimniecības “Mežrijas” īpašnieku.

6.3. Gintu Rozenbergu, Alūksnes rajona Ilzenes pagasta zemnieku saimniecības “Riekstiņi” īpašnieku.

6.4. Balvu rajona Tilžas pagasta lauksaimniecības kooperatīvo sabiedrību “Rota”, vadītājs Vilnis Dzenis.

6.5. Andreju Tūmiņu, Balvu rajona Bērzpils pagasta zemnieku saimniecības “Lazdiņi” īpašnieku.

6.6. Jāni Lavrinoviču, Bauskas rajona Viesturu pagasta zemnieku saimniecības “Spāriņi” īpašnieku.

6.7. Arnoldu Jātnieku, Bauskas rajona Codes pagasta zemnieku saimniecības “Vaidelotes” īpašnieku.

6.8. Andri Aņūnu, Bauskas rajona Brunavas pagasta zemnieku saimniecības “Ceplenieki” īpašnieku.

6.9. Gunāru Neretu, Bauskas rajona Vecsaules pagasta zemnieku saimniecības “Zīlēni” īpašnieku.

6.10. Lidiju Lūriņu, Dobeles rajona Bērzes pagasta zemnieku saimniecības “Ziedi” īpašnieci.

6.11. Gunāru Grickeviču, Dobeles rajona Augstkalnes pagasta zemnieku saimniecības “Mežābeles” īpašnieku.

6.12. Andri Felsu, Jēkabpils rajona Krustpils pagasta zemnieku saimniecības “Vīnkalni” īpašnieku.

6.13. Andri Dārziņu, Jēkabpils rajona Kūku pagasta piemājas saimniecības “Andris” īpašnieku.

6.14. Irmu Laščenko, Jelgavas rajona Vilces pagasta zemnieku saimniecības “Krūmaļi” īpašnieci.

6.15. Andri Vadoni, Jelgavas rajona Lielplatones pagasta zemnieku saimniecības “Zemzari” īpašnieku.

6.16. Krāslavas rajona Izvaltas pagasta kooperatīvo sabiedrību “Izvalta”, vadītājs Valdis Stivriņš.

6.17. Voldemāru Ķudi, Liepājas rajona Nīcas pagasta piemājas saimniecības “Upītes” īpašnieku.

6.18. Voldemāru Daugeli, Liepājas rajona Nīcas pagasta zemnieku saimniecības “Laukrozes” īpašnieku.

6.19. Juri Poikānu, Ludzas rajona Salnavas pagasta zemnieku saimniecības “Mičuri” īpašnieku.

6.20. Jadvigu Sļadzi, Ludzas rajona Mērdzenes pagasta zemnieku saimniecības “Leiči” īpašnieci.

6.21. Ludzas rajona Nautrēnu pagasta paju sabiedrību “Nautrēni”, vadītājs Jānis Ludboržs.

6.22. Madonas rajona Dzelzavas pagasta paju sabiedrību “Dzelzava”, vadītājs Roberts Šnepsts.

6.23. Juri Ķeveri, Madonas rajona Indrānu pagasta zemnieku saimniecības “Meldri” īpašnieku.

6.24. Jāni Jansonu, Madonas rajona Ošupes pagasta zemnieku saimniecības “Lazdas” īpašnieku.

6.25. Arni Meņģelsonu, Ogres rajona Rembates pagasta zemnieku saimniecības “Lāčplēši” īpašnieku.

6.26. Ēvaldu Vaivodu, Preiļu rajona Rožupes pagasta zemnieku saimniecības “Vītoli” īpašnieku.

6.27. Kārli Liepnieku, Preiļu rajona Riebiņu pagasta zemnieku saimniecības “Kalnaviņi” īpašnieku.

6.28. Daini Sprindžuku, Rīgas rajona Ādažu pagasta zemnieku saimniecības “Austrumi” īpašnieku.

6.29. Jāni Brunovski, Rīgas rajona Salaspils pilsētas ar lauku teritoriju zemnieku saimniecības “Puķes” īpašnieku.

6.30. Saldus rajona Nīgrandes pagasta paju sabiedrību “Nīgrande”, priekšsēdētājs Juris Bērziņš.

6.31. Gunāru Rozenbahu, Saldus rajona Nīgrandes pagasta zemnieku saimniecības “Čibas” īpašnieku.

6.32. Zigfrīdu Dzirni, Saldus rajona Remtes pagasta zemnieku saimniecības “Žagatiņas” īpašnieku.

6.33. Ritu Braunfeldi, Talsu rajona Ģibuļu pagasta zemnieku saimniecības “Ausumi” īpašnieci.

6.34. Talsu rajona Virbu pagasta SIA “Jaunpagasts”, vadītājs Aivars Podnieks.

6.35. Tukuma rajona Pūres pagasta zemnieku kooperatīvo sabiedrību “Pūres grauds”, vadītājs Augusts Brigmanis.

6.36. Mārtiņu Pētersonu, Valkas rajona Kārķu pagasta zemnieku saimniecības “Auri” īpašnieku.

6.37. Valmieras rajona Naukšēnu pagastu paju sabiedrību “Naukšēni”, vadītājs Visvaldis Skujiņš.

6.38. Ilmāru Immuru, Valmieras rajona Brenguļu pagasta zemnieku saimniecības “Jaunozoli” īpašnieku.

6.39. Gunāru Kalniņu–Kalnmali, Ventspils rajona Vārves pagasta zemnieku saimniecības “Kliediņi” īpašnieku.

6.40. Imantu Bērziņu, Ventspils rajona Popes pagasta zemnieku saimniecības “Bērziņi” īpašnieku.

6.41. Ilgu Bērtulsoni, Aizkraukles rajona Aizkraukles pagasta zemnieku saimniecības “Dārznieki” īpašnieci.

6.42. Ausmu Indriksoni, Aizkraukles rajona Kokneses pagasta zemnieku saimniecības “Briģi” īpašnieci.

6.43. Andri un Ligitu Silaraupus, Aizkraukles rajona Aizkraukles pagasta zemnieku saimniecības “Sirmēni” īpašniekus.

6.44. Mārtiņu Mediņu un Valdi Rusiņu, Bauskas rajona Bārbeles pagasta zemnieku saimniecības “Silavēji” un “Vēveri” īpašniekus.

6.45. Veltu un Uldi Kristapsonus, Dobeles rajona Bikstu pagasta zemnieku saimniecības “Kraujas” īpašniekus.

6.46. Ausmu Kiopi, Jēkabpils rajona Leimaņu pagasta zemnieku saimniecības “Līvas” īpašnieci.

6.47. Annu un Vitāliju Lazdānus, Jēkabpils rajona Kūku pagasta zemnieku saimniecības “Birzītes” īpašniekus.

6.48. Visvaldi Kūmu, Kuldīgas rajona Laidu pagasta zemnieku saimniecības “Sprīdīši” īpašnieku.

6.49. Aivaru Sļisarenko, Kuldīgas rajona Kurmāles pagasta zemnieku saimniecības “Mazķīši” īpašnieku.

6.50. Kuldīgas rajona Valsts akciju sabiedrības “Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijas” Kuldīgas filiāli, vadītāja Indra Martinsone.

6.51. Andreju Silenieku, Liepājas rajona Lažas pagasta zemnieku saimniecības “Birzītes — 1” īpašnieku.

6.52. Ēriku Kreitūzi, Limbažu rajona Pāles pagasta zemnieku saimniecības “Ūdri” īpašnieku.

6.53. Līgu Milkeviču, Madonas rajona Praulienas pagasta zemnieku saimniecības “Muižnieki” īpašnieci.

6.54. Ivaru Ozoliņu, Madonas rajona Cesvaines pagasta zemnieku saimniecības “Lejas Vīboti” īpašnieku.

6.55. Madonas rajona Kalsnavas pagasta kooperatīvo sabiedrību “Jāņukalns”, priekšsēdētājs Jānis Lungevičs.

6.56. Madonas rajona Sarkaņu pagasta kooperatīvo sabiedrību “Stars”, priekšsēdētājs Jānis Kvants.

6.57. Ievu un Jāni Stipros, Madonas rajona Sarkaņu pagasta zemnieku saimniecības “Vītoli” īpašniekus.

6.58. Juri Driksnu un Igoru Vrubļevski, Ogres rajona Jumpravas pagasta zemnieku saimniecības “Papardes” īpašniekus.

6.59. Rīgas rajona Krimuldas pagasta Valsts zinātniskās pētniecības agrofirmas “Krimulda” liellopu fermu “Putniņi”, agrofirmas direktors Kaspars Dzirnieks.

6.60. Saldus rajona Pampāļu pagasta paju sabiedrības “Pampāļi” liellopu fermu “Lukas”, paju sabiedrības direktors Jānis Vaļko.

6.61. Saldus rajona Saldus pagasta SIA “Saldus Druva”, valdes priekšsēdētājs Juris Rudzītis.

6.62. Talsu rajona Kūļciema pagasta SIA “Avoti”, valdes priekšsēdētāja Melita Fibiga.

6.63. Viktoru Jurču, Tukuma rajona Pūres pagasta zemnieku saimniecības “Mežlīči” īpašnieku.

6.64. Tukuma rajona Jaunpils pagasta paju sabiedrības “Dzirkstele” govju kompleksu “Jurģi”, valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Gūtmanis.

6.65. Intu Māliņu, Valkas rajona Launkalnes pagasta zemnieku saimniecības “Sprīdīši” īpašnieci.

6.66. Valmieras rajona Burtnieku pagasta SIA “Burtnieki”, vadītājs Jānis Jurašs.

6.67. Valmieras rajona Kocēnu pagasta SIA “Astras”, vadītāja Ingrīda Rozenberga.

6.68. “Daugavpils rajona Pilskalnes pagasta kalšu kooperatīvo sabiedrību “Klēts””, kooperatīva valdes priekšsēdētājs Romualds Užulis.

6.69. “Gulbenes rajona Litenes pagasta kooperatīvo sabiedrību “Klēts””, kooperatīva valdes priekšsēdētāja Veronika Teterovska.

6.70. “Valgundes pagasta lauksaimniecības kooperatīvo sabiedrību “Mierlauki””, kooperatīva valdes priekšsēdētāja Aija Degaine.

6.71. “Lauksaimniecības tehnikas, mašīnu un citu darba rīku kopīgas lietošanas un apkopes kooperatīvo sabiedrību “Budes””, kooperatīva valdes priekšsēdētājs Pēteris Cerciņš.

6.72. “Mežvidu pagasta lauksaimniecības kooperatīvo sabiedrību “Mežavītenis””, kooperatīva vadītāja Ināra Laizāne.

6.73. “Rēzeknes rajona Viļānu pagasta piensaimnieku sabiedrību “Viļāni””, kooperatīva valdes priekšsēdētājs Jāzeps Ulnicāns.

6.74. “Valdgales pagasta lauksaimniecības kooperatīvo sabiedrību “Kalēji””, vadītājs Arnis Grosbahs.

6.75. “Valmieras rajona Jeru pagasta zemnieku līgumsabiedrību “Mašīnu rings””, vadītājs Valdis Leska.

6.76. Egīlu Muskaru, Krāslavas rajona Kalniešu pagasta zemnieku saimniecības “Dorotopole” īpašnieku.

6.77. Dr.h.agr. Juri Štikānu, LVZZPI “Agra” profesoru.

6.78. Dr.agr. Ināru Līpenīti, LVZZPI “Agra” vadošo pētnieci.

6.79. Dr.h.agr. Artūru Priedīti, LLU profesoru.

6.80. Jelgavas rajona Ozolnieku pagastu.

6.81. Aizkraukles rajona Aizkraukles pagastu.

6.82. Valmieras rajona Burtnieku pagastu.

6.83. Saldus rajona Nīgrandes pagastu.

6.84. Liepājas rajona Nīcas pagastu.

6.85. Ventspils rajona Jūrkalnes pagastu.

6.86. Kuldīgas rajona Alsungas pagastu.

6.78. Kuldīgas rajona Ēdoles pagastu.

6.88. Ventspils rajona Piltenes pilsētu ar lauku teritoriju.

6.89. Gulbenes rajona Lizuma pagastu.

6.90. Alūksnes rajona Mālupes pagastu.

6.91. Jēkabpils rajona Rubenes pagastu.

6.92. Daugavpils rajona Dvietes pagastu.

6.93. Preiļu rajona Jersikas pagastu.

6.94. Rēzeknes rajona Verēmu pagastu.

6.95. Ludzas rajona Nautrēnu pagastu.

6.96. Tukuma rajona Tumes pagastu.

“Sējējs – 96” laureātu un dalībnieku apbalvošanu veikt Latvijas Lauksaimniecības universitātē 1996.gada 6.decembrī. Par pasākumu atbildīgais P.Lībietis.

Sanāksmi vadīja R.Dilba

Protokolēja V.Feodorova

Valkas rajona Brantu pagasta SIA “Vidzemīte” direktors Aigars Bāliņš un seklkopības agronome Biruta Sorokina Foto: Aleksejs Koziņecs

Madonas rajona Liezeres pagasta zemnieku saimniecības “Rasas” īpašnieks Pēteris Krūgaļaužs Foto: Marika Vanaga

Dobeles rajona Tērvetes pagasta paju sabiedrības agrofirmas “Tērvete” zirgkopēja Indra Istomina Foto: Marika Vanaga

Dobeles DSIS zinātnieci Dr.lauks. Māra Skrīvele Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Rīgas rajona Mārupes pagasta SIA “Mārupe” siltumnīcu kombināta agronome Anna Paja Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

“Krāslavas rajona Andrupenes pagasta lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības “Andrupene”” direktors Aleksandrs Sokolovs

Jēkabpils rajona Salas pagasta a/s “Jēkabpils labība” cūku kompleksa “Miķelāni” galvenais veterinārārsts Ēvalds Stalidzāns un cūkkopēja Valija Mickēviča

Preiļu rajona Stabulnieku pagasta zemnieku saimniecības “Ivanānu mājas” īpašnieks Jāzeps Ivanāns Foto: Marika Vanaga