Ministru kabineta rīkojums Nr. 590

Rīgā 2017. gada 17. oktobrī (prot. Nr. 51 10. §)

Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 23.0. versija)

1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 23.0. versijā projekta "VIIS attīstība – izglītības monitoringa sistēma" (turpmāk – projekts) aprakstu un projekta izmaksas 1 000 000,00 euro apmērā.

2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Izglītības un zinātnes ministriju iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums) ietvaros.

3. Finansēt projektu 2.2.1.1. pasākuma ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumos Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.

4. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta aprakstā plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.

5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 80 000,00 euro gadā, tai skaitā:

5.1. 20 856,00 euro segt no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmā 07.00.00 "Informācijas tehnoloģiju attīstība un uzturēšana izglītībā, Microsoft līguma un projektu nodrošināšana" pieejamiem resursiem;

5.2. 59 144,00 euro normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt papildus.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Izglītības un zinātnes ministra vietā –
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2017. gada 17. oktobra
rīkojumu Nr. 590)

VIIS attīstība – izglītības monitoringa sistēma

Projekta apraksts (kopsavilkums)

Projekts "VIIS attīstība – izglītības monitoringa sistēma" (turpmāk – projekts) tiks īstenots kā viens no darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" projektiem, kas paredz ieviest publisko pakalpojumu daudzkanālu piegādes tehnoloģisko nodrošinājumu vienlaikus ar centralizēto platformu un infrastruktūras attīstību valsts pārvaldē. Projekta mērķi noteikti tā, lai tie veicinātu ne tikai darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" mērķu sasniegšanu, bet arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izvirzīto mērķu īstenošanu attiecībā uz publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi – "Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveides mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu pakalpojumu izveidi un sniegšanu, lai samazinātu administratīvo slogu, uzlabotu pakalpojumu pieejamību, veicinātu valsts pārvaldes efektivitāti un caurskatāmību, ieviešot sistemātisku pieeju vienotas un koordinētas publisko pakalpojumu attīstības politikas un regulējuma izstrādē, nodrošinot pilnveides procesu koordināciju un vadību, tai skaitā veicinot institucionālo sadarbību un nodrošinot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju visaptverošu un koordinētu pielietošanu valsts pārvaldes procesu pilnveidē un pakalpojumu sniegšanā".

Projekta mērķi

1. Nodrošināt pielāgojamu un centralizētu izglītības kvalitāti raksturojošo rādītāju apkopošanu un uzkrāšanu izglītības kvalitātes monitoringa vajadzībām.

2. Nodrošināt izglītības kvalitāti un tās izmaiņas raksturojošās informācijas pieejamību dažādu sabiedrības grupu vajadzībām.

3. Uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti, pilnveidojot Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) resora pamatdarbības procesus Valsts izglītības informācijas sistēmas (turpmāk – VIIS) datu apstrādē un kvalitātes nodrošināšanā.

Darbības projekta mērķu sasniegšanai

1. Izglītības indikatoru uzkrāšanas un apstrādes funkcionalitātes izstrāde

Projekta ietvaros tiks izstrādāta funkcionalitāte izglītības kvalitātes monitoringa indikatoru uzkrāšanai un apstrādei. Funkcionalitāte būs viegli modificējama, lai to, ja nepieciešams, izmantotu arī jebkuru citu nākotnē definētu indikatoru uzkrāšanai un analīzei. Projekta īstenošanas rezultātā tiks uzsākta šobrīd zināmo izglītības kvalitātes indikatoru uzkrāšana.

2. Izglītības datu apstrādes pilnveide

Projekta ietvaros tiks pilnveidota IZM resora padotības iestāžu datu kvalitātes kontrole un datu publicēšanas iespējas. Atbilstoši publiskās pārvaldes atvērto datu iniciatīvai projekta ietvaros VIIS datu kopas tiks publicētas atvērto datu portālā. Projekta ietvaros tiks izstrādāta funkcionalitāte, kas nepieciešama automatizētai datu priekšapstrādei un nodošanai ārējai informācijas sistēmai.

3. Apziņošana

Projekta ietvaros tiks izstrādāta VIIS iekļauto personu grupu (piemēram, izglītojamo un viņu vecāku grupu un iestāžu darbinieku grupu) apziņošanas funkcionalitāte, izmantojot oficiālo valsts saziņas kanālu e-adreses vai citus saziņas kanālus.

Plānotie rezultāta rādītāji

Plānotie iznākuma rādītāji

Projekta kopējais finansējuma apjoms ir 1 000 000 euro.

Projekta īstenošanas laiks (mēnešos) ir 36 mēneši.

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājos

2015. gada 31. decembrī IZM pabeigusi Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" projekta "Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) attīstība" (vienošanās Nr. 3DP/3.2.2.1.1./14/IPIA/CFLA/001/001) īstenošanu. Projekta (2007.–2013. gada projekts "Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) attīstība") ietvaros tika paplašināta VIIS kā centrālās izglītības resora informācijas sistēmas funkcionalitāte, nodrošinot iespēju uzkrāt informāciju par augstākās izglītības iestādēs studējošajiem, elektronizējot izglītības pakalpojumus, attīstot VIIS datu apmaiņu ar citām iestāžu informācijas sistēmām, kā arī uzlabojot VIIS uzkrāto datu ieguves iespējas, tādējādi sekmējot normatīvajos aktos un politikas plānošanas dokumentos fiksēto rīcības virzienu un mērķu izpildi.²

Šā projekta ietvaros īstenotie pasākumi turpina iepriekšējā plānošanas perioda projekta pasākumus, dodot šādu ieguldījumu 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājos:

1. Līdz 2019. gada 31. maijam tiks pilnveidoti trīs IZM resora pamatdarbības procesi – izglītības datu analīze, VIIS datu uzturēšana un apziņošana, nodrošinot šobrīd esošo procesu uzlabojumus, papildinot VIIS ar izglītības sistēmas analīzei un monitoringam nepieciešamo informāciju un jaunām datu analīzes, uzturēšanas, sniegšanas un pārbaudes funkcijām.

2. Tiks sniegts ieguldījums Latvijas reitingā Eiropas Komisijas Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāta atbalstītās iniciatīvas ePSIplatform ietvaros veidotajā atkalizmantošanas indeksā PSI Scoreboard, publicējot 12 atvērto datu kopas.

2.2.1.1. pasākums "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums) ir savstarpēji papildinošs ar ministrijas plānoto darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu" 8.3.6.2. pasākuma "Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide" (turpmāk – 8.3.6.2. pasākums) ieviešanu.

2.2.1.1. pasākuma ietvaros ir paredzēts, ka tiks izstrādāta universāla, viegli modificējama funkcionalitāte, kura pēc nepieciešamības tiks izmantota jebkuriem nākotnē definētiem rādītājiem. 8.3.6.2. pasākuma ietvaros tiks izstrādāta rādītāju definēšanas metodoloģija un definēti rādītāji, atbilstoši kuriem veiks tehnoloģiska risinājuma konfigurācijas 2.2.1.1. pasākuma ietvaros. Tādējādi 2.2.1.1. pasākuma projekta īstenošana nodrošinās funkcionālo atbalstu 8.3.6.2. pasākuma ietvaros izveidotās izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas darbībai.

Atbilstoši projekta plānotajam budžetam projekta izmaksas ir 1,0 milj. euro, papildus tam 80 tūkst. euro gadā paredzot projekta ietvaros izstrādātās funkcionalitātes uzturēšanai, 59 144,00 euro gadā pieprasot papildus finansējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un 20 856,00 euro – no IZM budžeta programmas 07.00.00 "Informācijas tehnoloģiju attīstība un uzturēšana izglītībā, Microsoft līguma un projektu nodrošināšanai" pieejamiem līdzekļiem. Kopumā 10 gadu periodā izstrādes un uzturēšanas izmaksas veido 1,8 milj. euro. Projekta indikatīvais sociālekonomiskais ieguvums 10 gadu periodā ir 1,9 milj. euro, kas pārsniedz projekta investīciju un uzturēšanas izmaksas 10 gadu periodā (1,8. milj. euro).

Indikatīvi sociālekonomisko ieguvumu aprēķini

Projekta īstenošana kopumā sekmē:

1) Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.–2020. gadam mērķu sasniegšanu;

2) valsts pārvaldes efektivitāti;

3) valsts publiskās pārvaldes informācijas pieejamību.

Atbilstoši projekta plānotajām izmaksām sistēmas izstrādes izmaksas ir 1 milj. euro.

Sociālekonomiskie ieguvumi:

1. Publiskās pārvaldes darbinieku laika ietaupījums datu analīzei, kas būtu jāveic izglītības kvalitātes monitoringa rādītāju neesības gadījumā.

Datu apkopošanai un analīzei resora līmenī indikatīvi būtu vajadzīgi vismaz divi darbinieki pilnas slodzes darbā; pieņemot, ka vidējā darba alga ir 869 euro, kopējais ieguvums resora līmenī būs ~20 856 euro gadā. Papildus tam katrā pašvaldībā (119 pašvaldības) informācijas apkopošanai un aprēķināšanai indikatīvi būtu vajadzīgi 1,5 cilvēkmēneši gadā; kopējais ieguvums no pašvaldību darbinieku laika ietaupījuma būs ~155 117 euro gadā. Automatizējot datu apstrādes procesa daļas, laiks, kas vajadzīgs šo indikatoru manuālai apkopošanai un aprēķināšanai, nebūs nepieciešams. Kopējais ieguvums (pieņemot, ka vidējā darba alga ir 869 euro) būs ~175 973 euro gadā (~1,76 milj. euro 10 gadu periodā).

2. Publiskās pārvaldes darbinieku laika ietaupījums ar VIIS atgādinājumiem publiskās pārvaldes iestādēm.

Esošajā situācijā ir 947 izglītības iestādes. Pieņemot, ka katra no iestādēm reizi gadā nokavē datu atjaunošanas termiņus, informācijas atlasīšana par katru gadījumu un atgādinājuma nosūtīšana prasa 60 minūtes katram atgādinājumam. Pieņemot, ka vidējā darba stundas likme ir 5,4 euro/stundā, kopumā tiks ietaupīts ~5113,8 euro gadā (~51 tūkst. euro 10 gadu periodā).

3. Publiskās pārvaldes darbinieku laika ietaupījums izglītības iestādēm ar lielapjoma datu izlādi.

Laikposmā no 2014. gada 1. septembra VIAA VIIS ir veikusi informācijas pārbaudi par 6458 personām Jauniešu garantiju projekta ietvaros. Pieņemot, ka katru gadu vidēji jāpārbauda informācija par 4000 personām un pārbaudes ilgums ir 30 minūtes katrai personai, kopējais ietaupījums (pieņemot, ka vidējā darba stundas likme ir 5,4 euro/stundā) līdz ar lielapjoma datu izlādes ieviešanu būs 10 800 euro gadā (108 tūkst. euro 10 gadu periodā).

Ilgtermiņā pasākumu īstenošanai papildus tiks nodrošināti šādi ieguvumi:

1) uzlabota izglītības iestāžu darbības caurskatāmība;

2) lielāka sabiedrības iesaiste ar valsts izglītības sistēmu saistītu lēmumu pieņemšanā;

3) uzlabota izglītības politikas plānošana.

Projekta īstenošanas sociālekonomiskais ieguvums 10 gadu periodā ir lielāks (1,9 milj. euro) par 1 milj. euro projekta investīciju un 80 000,00 euro projekta ietvaros izstrādātās funkcionalitātes uzturēšanas izmaksām (kopumā 10 gadu periodā izstrādes un uzturēšanas izmaksas veido 1,8 milj. euro).

Projekta indikatīvais sociālekonomiskais ieguvums 10 gadu periodā ir 1,9 milj. euro, kas pārsniedz projekta investīciju un uzturēšanas izmaksas 10 gadu periodā (1,8 milj. euro).

Izglītības un zinātnes ministra vietā –
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis